AST Ilgtspējas pārskats 2019
Pārskatā AST atklāj informāciju par tās darbībai un ilgtspējīgai attīstībai būtiskajiem aspektiem un indikatoriem. Pārskatā atbilstoši pamata līmeņa (Core) prasībām pilnā apmērā ir sniegta vispārīgo standartu informācija (General Disclosures) par AST darbību. Pamatojoties uz izvērtēto būtiskumu, ir pievienoti 33 no standarta GRI 102 indikatoriem un vismaz viens indikators katram būtiskam aspektam, kopā pievienoti 33 pamata līmeņa (Core) indikatori, 3 industrijai specifiski pamata līmeņa (Core) indikatori un 41 būtisks indikators.
Pārskatā AST atklāj informāciju par tās darbībai un ilgtspējīgai attīstībai būtiskajiem aspektiem un indikatoriem. Pārskatā atbilstoši pamata līmeņa (Core) prasībām pilnā apmērā ir sniegta vispārīgo standartu informācija (General Disclosures) par AST darbību. Pamatojoties uz izvērtēto būtiskumu, ir pievienoti 33 no standarta GRI 102 indikatoriem un vismaz viens indikators katram būtiskam aspektam, kopā pievienoti 33 pamata līmeņa (Core) indikatori, 3 industrijai specifiski pamata līmeņa (Core) indikatori un 41 būtisks indikators.
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
AST IEPIRKUMU BŪTISKA TIEŠĀ UN NETIEŠĀ EKONOMISKĀ
IETEKME UZ CITIEM UZŅĒMUMIEM, REĢIONIEM UN
EKONOMIKU KOPUMĀ, KĀ ARĪ KORUPCIJAS NOVĒRŠANU
AST IEPIRKUMIEM
AST kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkumu
procedūras organizē saskaņā ar Latvijas Republikas
Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu.
AST ir būtiski nodrošināt augstu izmaksu efektivitāti,
un viens no veidiem, kā to panākt, ir maksimāli veicināt
godīgu konkurenci.
Papildus iepriekš minētajām likuma prasībām iepirkumu
procedūras tiek organizētas, ievērojot AST iekšējās
procedūras un kārtības, nodrošinot iepirkuma
procedūru caurspīdīgumu un novēršot korupcijas risku.
AST gadījumos, kad tiek rīkotas iepirkumu procedūras
un netiek sasniegtas 2017. gada 28. februāra Ministru
kabineta noteikumos Nr. 105 “Noteikumi par publisko
iepirkumu līgumcenu robežām” noteiktās līgumcenu
robežas, piemēro AST iekšējo normatīvo aktu
“Pamatnoteikumi iepirkumu procedūrām”.
2019. gadā iepirkumu nozarē tika ņemti vērā grozījumi
Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo
sankciju likumā, tai skaitā arī tā 11.¹ pantā. Pārbaudi par
piemērotajām sankcijām, lai izpildītu Sankciju likumā
noteikto mērķi, pirms iepirkuma līguma slēgšanas
attiecībā uz potenciālo uzvarētāju jāpārliecinās, vai
uz līgumslēdzēju nav attiecinātas sankcijas, kas varētu
ietekmēt līguma izpildi, atbilstoši iepriekš minētajām
likuma prasībām.
Iepirkuma procedūrās, kur iespējams, AST ievēro zaļā
iepirkuma principus (papildus preču vai pakalpojuma
cenai tiek vērtētas dzīves cikla izmaksas vai dzīves
cikla izmaksu elementi, kas ietver, piemēram, ar iegādi
saistītas izmaksas, lietošanas izmaksas (piemēram,
elektroenerģijas un citu resursu patēriņš), apkopes
izmaksas, aprites cikla beigu izmaksas (piemēram,
savākšanas un reģenerācijas izmaksas). AST ievēro
Latvijas Republikas Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija
noteikumos Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam
iepirkumam un tā piemērošanas kārtība” šo noteikumu
1. pielikumā uzskaitītās preču un pakalpojumu grupas,
kurām ir obligāti piemērojams zaļais publiskais iepirkums.
Rezultātā ir pārstrādāti iepirkuma nolikumi, kā galveno
mērķi izvirzot tipveida iepirkuma nolikumus, efektīvu
iepirkumu procesos veicamo uzdevumu koordinēšanu,
optimizējot laika resursus lietderīgam izlietojumam
AST interesēs, kā arī iepirkumu komisijas kompetences
uzlabošanu.
Nacionālā līmenī Sabiedrība 2019. gadā patstāvīgi, kā
arī ar tās kapitāla daļu turētāja (Finanšu ministrijas)
un Ekonomikas ministrijas starpniecību sagatavoja un
virzīja grozījumus Enerģētikas likumā un Elektroenerģijas
tirgus likumā. Grozījumi Enerģētikas likumā bija saistīti
ar AST kā valstij stratēģiski svarīga tautsaimniecības
objekta statusa nostiprināšanu, savukārt grozījumi
Elektroenerģijas tirgus likumā bija saistīti ar izmaiņām
izcelsmes apliecinājumu regulējumā, nacionālā datu
centra izveidē, kā arī izmaiņām elektroenerģijas tirgotāja
definīcijā. Tāpat AST iesniedza priekšlikumus grozījumiem
Aizsargjoslu likumā, kā arī atbilstoši Elektroenerģijas
tirgus likuma prasībām sagatavoja un iesniedza
apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas
komisijai grozījumus Tīkla kodeksā elektroenerģijas
nozarē saistībā ar Baltijas balansēšanas tirgus atvēršanu.
Eiropas Savienības līmenī AST, veicot savu
Elektroenerģijas tirgus likumā noteikto pienākumu
veicināt elektroenerģijas tirgus integrāciju, aktīvi strādāja
pie Eiropas Tīklu kodeksu ieviešanas, izstrādājot gan
nacionālā līmeņa noteikumus un metodikas, gan veicot
savus pienākumus Baltijas jaudas aprēķināšanas reģiona
ietvaros, iesaistoties attiecīgo dokumentu projektu
izstrādē. Tāpat AST piedalījās attiecīgo noteikumu un
metodiku izstrādē ENTOS-E koordinācijas ietvaros.
Papildus minētajam AST sekoja līdzi Eiropas Savienības
iniciatīvām, sniedzot viedokli Ekonomikas ministrijai
par Tīrās enerģijas paketē ietvertajiem iekšējā tirgus
direktīvas un regulas projektiem.
Iepirkumu organizēšana ar sabiedrisko pakalpojumu
sniedzējs iepirkumu likumu notiek Valsts reģionālās
attīstības aģentūras elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS),
e-konkursu apakšsistēmā www.eis.gov.lv.
AS ‘’AUGSTSPRIEGUMA TĪKLS’’ 2019. GADA ILGTSPĒJAS PĀRSKATS
65