Promocijas darba kopsavilkums - LLU FundamentÄlÄ bibliotÄka ...
Promocijas darba kopsavilkums - LLU FundamentÄlÄ bibliotÄka ...
Promocijas darba kopsavilkums - LLU FundamentÄlÄ bibliotÄka ...
- No tags were found...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>darba</strong> autore secināja, ka respondenti kā otru nozīmīgāko problēmu, kas kavē<br />
pētniecības institūtu attīstību, pēc valsts budţeta piešķirtā pamatfinansējuma<br />
samazinājuma norāda normatīvajos aktos ietvertos ierobeţojumus un atvieglojumu<br />
trūkumu inovatīvu darbību īstenotājiem (Meţeniece et al., 2010).<br />
Lai analizētu zinātniskās un inovatīvās darbības attīstību ietekmējošos faktorus,<br />
promocijas <strong>darba</strong> autore tos grupējusi piecās tematiskajās faktoru grupās (plašāk<br />
skat. promocijas <strong>darba</strong> 1.3. apakšnodaļā): (1) tiesiskie faktori, (2) projektu<br />
realizēšanas prasmju faktori, (3) zinātnisko atklājumu komercializācijas<br />
priekšnosacījumi, (4) finansējuma veidi un atbalsta mehānismi, (5) produktivitātes<br />
un efektivitātes faktori.<br />
Lai noskaidrotu šo faktoru ietekmes stiprumu uz zinātniskās un inovatīvās<br />
darbības attīstību, kā arī, lai ranţētu faktorus pēc to nozīmīguma zinātniskās<br />
darbības attīstības veicināšanā Latvijā, promocijas <strong>darba</strong> autore aptaujāja iesaistīto<br />
pušu pārstāvjus no divām galvenajām mērķa grupām:<br />
1) P&A jomā ES struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenotāju pārstāvji –<br />
galvenokārt no valsts zinātniskajiem institūtiem un augstākās izglītības<br />
iestādēm un to pētniecības institūtiem, kas piedalījušies P&A projektos (kopā<br />
izsūtītas 810 aptaujas anketas, no tām 17.3 % gadījumu saņemtas atbildes);<br />
2) inovāciju, P&A un zinātniskās darbības politikas veidotāji un ieviesēji Latvijā<br />
– daţādu līmeņu valsts ierēdņi, kas strādā ministrijās un valsts aģentūrās (tika<br />
izsūtītas 203 anketas, no tiem 10.8 % sniedza atbildes).<br />
Atbildes uz anketā uzdotajiem jautājumiem respondenti varēja iesniegt<br />
2010. gada decembrī un 2011. gada janvārī 6 nedēļu laika periodā. Ģenerālās<br />
kopas apjoms ir 9377, tai skaitā, 9174 zinātniskā darbā strādājošie (autores<br />
aprēķins pēc CSP datiem) un inovāciju, P&A un zinātniskās darbības politikas<br />
veidotāji un ieviesēji 203 (autores aprēķins pēc IZM, VIAA, EM un LIAA datiem)<br />
Latvijā 2010. gadā. Aptaujas izlases apjoms ir reprezentatīvs ar nozīmības līmeni<br />
2<br />
p=0.95, un maksimālo robeţkļūdu =0.076.<br />
x<br />
Rezultātā tika iegūta reprezentatīva izlase ar 162 izmantojamām atbildēm – 32,<br />
kas tika aizpildītas papīra formātā Latvijas Lauksaimniecības un meţa zinātņu<br />
akadēmijas kopsapulces laikā Jelgavā, un 130, kas tika aizpildītas internetā,<br />
izmantojot aptauju portālu http://www.kwiksurveys.com (aptaujas anketu skat.<br />
promocijas <strong>darba</strong> 7. pielikumā).<br />
Lai noskaidrotu, kura no iepriekš minētajām faktoru grupām visvairāk ietekmē<br />
P&A izaugsmi Latvijā, tika lūgts šos faktorus saranţēt no „1‖ – faktors ar spēcīgu<br />
ietekmi līdz „5‖ – vismazāk ietekmējošais faktors. Kā redzams 3.2. attēlā, pastāv<br />
atšķirības starp politikas plānotāju un projektu īstenotāju viedokļiem. Politikas<br />
plānotāji par visspēcīgāko atzina komercializācijas faktoru, bet projektu īstenotāji<br />
par ietekmīgāko uzskatīja finansiālo faktoru. Nozīmīgi, ka politikas plānotāju<br />
grupa finansiālo faktoru novērtēja tikai kā ceturto ietekmīgāko, otro vietu piešķirot<br />
projektu realizēšanas prasmēm, bet trešo vietu – produktivitātes un efektivitātes<br />
faktoru grupai.<br />
42
Change language