Promocijas darba kopsavilkums - LLU Fundamentālā bibliotēka ...

IEVADS
Tēmas izpētes situācija un aktualitāte
Mūsdienās, kad attīstītāko valstu ekonomika atrodas pārejas posmā uz zināšanu
un inovāciju laikmetu, spēja ģenerēt inovācijas kļūst par vienu no būtiskākajiem
valsts konkurētspējas rādītājiem. Apgalvojumu, ka inovācijas top par galveno
tautsaimniecības virzītājspēku, apsteidzot līdz šim nozīmīgāko ekonomiskās
attīstības faktoru – investīcijas, cenšas pierādīt un izpētīt daudzi zinātnieki, taču
līdzās inovāciju lielajai ietekmei uz procesiem globālajā ekonomikā tās atstāj
jūtamu iespaidu uz ikvienu iedzīvotāju.
Ārvalstu pētnieki aizvien aktīvāk pievēršas globalizācijas un inovāciju faktora
ietekmes uz valstu ekonomiskajiem procesiem izpētei. Liels skaits pētnieku
analizē nepieciešamās institucionālās pārmaiņas, kuras jāveic, lai nodrošinātu
inovāciju radīšanu, konkurētspēju un tirdzniecību ne tikai reģionālajā, bet arī
globālajā un starptautiskajā tirgū (Kuusi, 1996; Saviotti, 1997; Malerba, 2004;
Chaminade, Edquist, 2006; Kuhlmann, Shapira, 2006; Norling, 2006; Casper,
2004, 2006).
Latvijā pētījumus, kas saistīti ar Latvijas inovācijas politikas veidošanu un
īstenošanu, veikuši tikai daţi pētnieki. Par celmlauzi Latvijā inovāciju teorētiskās
izpētes jomā var nosaukt V. Dimzu, kas grāmatā „Inovācijas pasaulē, Eiropā,
Latvijā‖ (2003) sniedz diezgan pilnīgu inovāciju terminu sarakstu un skaidrojumu,
apraksta inovāciju attīstības modeļus, prezentē labās prakses piemērus pasaulē,
Eiropā zinātnes, pētniecības un tehnoloģiju attīstības politikas veidošanā, īpaši
akcentējot postsociālisma valstu situāciju. Grāmatā autors lielu vērību pievērš
Latvijas inovāciju sistēmas vājo un stipro pušu analīzei, kā arī inovāciju sistēmas
uzlabošanai sniedz ieteikumus, kurus pielietojot, tiktu radīti nosacījumi uz
inovācijām balstītas ekonomikas veidošanai Latvijā.
Vairākas zinātniskās publikācijas un rakstus par inovatīvās darbības attīstību
Latvijā sagatavojis S. Boļšakovs, tai skaitā 2008. gadā izdoto monogrāfiju
„Inovatīvā darbība Latvijā‖. Tajā autors analizē Latvijas un citu ES valstu
ekonomiskās attīstības tendences, sniedz priekšlikumus, kā nodrošināt inovāciju
attīstību Latvijā, par pamatnosacījumu izvirzot zinātnes un uzņēmējdarbības ciešu
sasaisti, vienlaikus nodrošinot atbalsta pasākumus no valsts puses, tai skaitā
piešķirot ES struktūrfondu līdzekļus pētniecībai un attīstībai (P&A).
Latvijā vairāki autori ir rakstījuši par inovācijas procesu un sistēmu (Dimza,
2003; Lukjanska, 2010), zināšanu sabiedrību (Karnītis, 2004), augstākās izglītības
institūcijas lomu ekonomiskajā attīstībā (Sloka, Vilciņa, 2009; Mazūre et al.,
2007; Mazūre et al., 2008a, 2008b). Daudz vairāk pētījumu par pētniecības
politikas vispārīgām un specifiskām tēmām tiek izstrādāts pasaulē, piemēram, par
mijiedarbību tehnoloģiju importa procesā, izglītības līmeni un P&A izaugsmi
(Teixera, Fortuna, 2010), izglītotāku sabiedrību un jaunu tehnoloģiju ieviešanu
(Hanushek, 2004), zinātni, tehnoloģijām, inovācijām un izaugsmes sistēmām, kā
arī par izvēli starp neitrāliem un ne-neitrāliem instrumentiem (Aghion et al.,
8