01.11.2014 Views

Lejuplādēt PDF versiju - upb

Lejuplādēt PDF versiju - upb

Lejuplādēt PDF versiju - upb

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

IEKŠZEMES KOPPRODUKTA PIEAUGUMS BALTIJAS VALSTĪS<br />

(salīdzināmajās cenās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu)<br />

13.1<br />

11.4 11.9 11.7<br />

11.1 11.2 11.1 11.0 11.2 11.0 10.910.8<br />

10.1<br />

9.1<br />

8.2<br />

8.1 8.0<br />

7.4<br />

7.6<br />

6.3<br />

6.4<br />

8.0 8.0<br />

4.5<br />

EKSPERTU VĒRTĒJUMS<br />

Kaspars<br />

GERHARDS<br />

Latvijas<br />

Ekonomikas ministrs<br />

2006 1.cet. 2006 2.cet. 2006 3.cet. 2006 4.cet. 2007 1.cet. 2007 2.cet. 2007 3.cet. 2007 4.cet.<br />

Latvija Lietuva Igaunija<br />

Tās nevajag dot tikai lielajām investīcijām,<br />

bet gan, vadoties pēc tā, kas tiek<br />

ražots.<br />

Latvijā vēl aizvien maz tiek<br />

ieguldīts modernajās tehnoloģijās,<br />

un lielāko daļu eksporta veido<br />

nozares ar salīdzinoši zemu<br />

pievienoto vērtību.<br />

Ja runājam par iepriekšējo gadu tendencēm<br />

Latvijā, tad investīcijas augstajās<br />

tehnoloģijās veidoja tikai aptuveni<br />

10–15% no kopējā investīciju īpatsvara<br />

rūpnieciskajā sektorā.<br />

Pie saprātīgas saimniekošanas rūpniecība<br />

varētu kalpot arī par biznesa diversifikācijas<br />

(riska sadales) modeli. Šādu<br />

stratēģiju izvēlējies arī UPB holdings.<br />

Daudziem holdinga uzņēmumu ražotajiem<br />

produktiem ir labas iespējas veicināt<br />

biznesa diversifikāciju ne tikai Latvijā,<br />

bet ar eksporta palīdzību arī ārvalstīs. Tā,<br />

piemēram, alumīnija/koka stikloto konstrukciju<br />

AL COM eksports veido 90–95%<br />

no saražotā, un šobrīd produkts lielākoties<br />

tiek piegādāts klientiem Īslandē, bet<br />

nākotnē to noiets varētu palielināties arī<br />

Norvēģijā, Dānijā un Zviedrijā.<br />

Vispārējais būvniecības bums Latvijā<br />

un tās kaimiņvalstīs veicinājis kompānijas<br />

Avots: Centrālā statistikas pārvalde<br />

vēlmi iesaistīties betona ražošanā. UPB<br />

uzņēmums MB BETONS grupa iesaistījusies<br />

ne tikai vietējā, bet arī ārvalstu tirgus<br />

pieprasījuma nodrošināšanā. Turklāt<br />

šāda uzņēmuma esamība holdingā ir arguments<br />

lētākām būvniecības izmaksām,<br />

kas palielina uzņēmuma konkurētspēju.<br />

Tas pats sakāms arī par metāla konstrukciju<br />

ražotāju RK METĀLS grupa.<br />

Viens no ļoti perspektīviem darbības<br />

virzieniem, sevišķi vēl saistībā ar fosilo<br />

energoresursu cenu pieaugumu un ekoloģijas<br />

nozīmes palielināšanos, ir videi<br />

draudzīgu koģenerācijas staciju ražošana<br />

UPB ENERGY grupas uzņēmumā.<br />

Ja Latvija tik tiešām piedzīvos ekonomisko<br />

krīzi, kompānija savus resursus<br />

varēs pakārtot ārvalstu pieprasījumam<br />

un sekmīgi darboties mūsu valstī, kad<br />

tirgus konjunktūra uzlabosies.<br />

Latvijai līdzīgs stāvoklis rūpniecības<br />

produkcijas izlaides pieauguma ziņā ir<br />

arī citās Eiropas Savienības valstīs, kur<br />

vidējais produkcijas izlaides pieaugums<br />

aizvadītā gada decembrī salīdzinājumā<br />

ar šo pašu laika periodu gadu iepriekš<br />

sasniedza 1,2%. Visstraujākie ražošanas<br />

pieauguma tempi, rēķinot gada izteiksmē,<br />

bija Nīderlandē, sasniedzot 10,3%.<br />

Samērā veiksmīgi ražošana pieaugusi<br />

Lietuvā (+7,2%), Slovākijā (+6,5%), Polijā<br />

(+5,1%), kā arī Vācijā, kur rūpniecības<br />

Rūpniecības produkcijas apjoma dinamika Latvijā 2001-2007, %<br />

220<br />

200<br />

180<br />

160<br />

140<br />

120<br />

100<br />

80<br />

2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007<br />

Avots: Centrālā statistikas pārvalde<br />

Pavisam<br />

Ieguves<br />

rūpniecība un<br />

karjeru izstrāde<br />

Apstrādes<br />

rūpniecība<br />

Elektroenerģija,<br />

gāzes un ūdens<br />

apgāde<br />

Veiksmīgas politikas veidošanas sastāvdaļa<br />

ir dialogs ar sabiedrību – ar uzņēmējiem,<br />

nevalstiskajām organizācijām.<br />

Vieni saka – ekonomikas pārkaršana,<br />

otri – smagā nosēšanās, trešie – mīkstā<br />

nosēšanās. Esam izstrādājuši ekonomikas<br />

stabilizācijas plānu, kam jākļūst par<br />

instrumentu, par kuru vajag diskutēt.<br />

Jāpaskaidro, ka ekonomikas pārkaršana<br />

mūsu apstākļos vēl nenozīmē Amerikas<br />

lielo depresiju. Straujā ekonomikas izaugsme<br />

mūs pieradinājusi pie 15% algas<br />

pielikuma. Pērn reālās algas palielinājās<br />

par 20%. To pieaugums vairs nebūs tik<br />

straujš. Es teiktu, ka nākotne izskatās<br />

cerīga. Protams, šogad nebūs tādi pieauguma<br />

tempi kā pagājušajā gadā, bet gaidīt<br />

5-7% pieaugumu varam. Domāju, ka<br />

tas pierādītu arī visai pasaulei, ka Latvijā<br />

ir stabila ekonomika.<br />

Raita KARNĪTE<br />

Latvijas Zinātņu<br />

akadēmijas<br />

Ekonomikas institūta<br />

direktore<br />

Pēc teorijas Latvijā krīzei vajadzētu<br />

būt, tāpēc starptautiskie eksperti tā<br />

uztraucas. Bet, vai tā patiešām būs, neviens<br />

nevar pateikt, jo šī valsts nav tāda<br />

kā citas un klasiskie likumi ne vienmēr<br />

tiek izspēlēti. Attīstītajās valstīs 2% IKP<br />

pieaugums ir liels, turpretī Latvijai pieaugums<br />

bijis 10%, un būtu labi, ja tas<br />

samazinātos līdz 5%. Nevar visu vērtēt<br />

negatīvi, jo, lai arī Latvijā ir augsta inflācija,<br />

reālā darba alga pēdējos divos gados<br />

augusi divreiz straujāk nekā inflācija.<br />

Politika, ko valdība piekopj, ļaujot gan<br />

cenām, gan algām augt, ir ļoti riskanta.<br />

Bet, no otras puses, varbūt, ka tā arī ir<br />

noderīga, tikai slikti, ka, mainoties valdībai,<br />

pie varas nāk cilvēki, kuri neizprot<br />

šo smalko ekonomiku.<br />

UPB | 13

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!