Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
NUMURA TĒMA<br />
Uldis PĪLĒNS<br />
UPB holdinga<br />
prezidents<br />
Ja tautsaimniecību kopumā salīdzinātu<br />
ar mašīnu, tad rūpniecība noteikti<br />
ir tās motors. Ja motors efektīvi un ritmiski<br />
nedarbojas, tad ir visai mazsvarīgi,<br />
kādā krāsā ir mašīna. Latvijas problēma<br />
– pārāk vēlu saprasta rūpniecības loma<br />
valsts attīstības procesos globālās ekonomikas<br />
kontekstā. Maza valsts nevar<br />
atļauties būt pašpietiekama, tai jāiekļaujas<br />
globālās ekonomikas apritē ar visām<br />
tās prasībām – pēc augstas rūpniecības<br />
tehnoloģijas, augstas katras darba vietas<br />
efektivitātes principiem, pēc labāko,<br />
jaunāko industriālo risinājumu meklējumiem.<br />
Ja tas nokavēts, jārod novatoriskāki<br />
risinājumi, jāpērk globālajā tirgū gatavu<br />
speciālistu un produktu kompetenci.<br />
Kā to darīt?<br />
Varbūt tā, kā to dara UPB, ejot vienlaikus<br />
vairākos virzienos:<br />
1) investējot katrā nozarē tikai modernākās<br />
Eiropas tehnoloģijās, lai palielinātu<br />
mūsu ražoto produktu kvalitāti<br />
un eksportspēju;<br />
2) regulāri pētot un papildinot katru<br />
nozari ar jauniem, Eiropā atzītiem produktiem,<br />
iegādājoties to izstrādātāju licences<br />
un ražojot licenzētus produktus<br />
Latvijā, piemēram, pēc dāņu licences<br />
ražojam AL COM alumīnija/koka logus,<br />
pēc vācu licences – jaunākās paaudzes<br />
dzelzsbetona tehnoloģijas;<br />
3) piesaistot augsti kvalificētus un<br />
pieredzējušus speciālistus jomā, kurā<br />
Latvijā nav pietiekamas zināšanas un<br />
pieredze, piemēram, UPB ENERGY<br />
strādā Šveices un Vācijas speciālisti, tādejādi<br />
iegūstot UPB intelektuālajā īpašumā<br />
Šveicē radītas, Vācijā projektētas,<br />
Latvijā ražotas jaunākās paaudzes koģenerācijas<br />
iekārtas ar noieta tirgiem Īrijā,<br />
Lielbritānijā, ASV, Vācijā, Šveicē un,<br />
protams, arī Latvijā.<br />
Augsta pievienotā vērtība un eksportspēja<br />
– divi atslēgas jēdzieni Latvijas<br />
rūpniecības nākotnei. Tam pakārtojams<br />
viss pārējais.<br />
Ražošana, cenas un darbs<br />
Izmaiņas % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu<br />
Iekšzemes kopprodukts<br />
Pēdējie<br />
Patēriņa cenas<br />
Rūpnieciskā Pēdējie Pagājušogad<br />
Bezdarba<br />
dati ceturksnis* 2008” 2009” ražošana dati<br />
2008” līmenis º<br />
ASV +2,5 +0,6 +1,2 +1,7 +1,0 +4,0 +2,4 +3,3 5,1<br />
Japāna +2,0 +3,5 +1,3 +1,5 +4,2 +1,0 -0,2 +0,7 3,9<br />
Ķīna +11,2 +9,6 +9,0 +15,4 +8,7 +2,7 +5,0 9.5<br />
Lielbritānija +2,8 +2,5 +1,8 +1,8 +1,3 +2,5 +2,8 +2,6 5,2<br />
Kanāda +2,9 +0,8 +1,5 +2,1 -1,3 +1,8 +2,0 +1,7 6,0<br />
Eiropa +2,2 +1,6 +1,6 +1,6 +3,8 +3,5 +1,9 +2,7 7,1<br />
Austrija +3,0 +2,3 +2,6 +2,3 +7,9 +3,2 +1,6 +2,2 4,1<br />
Beļģija +2,4 +2,0 +1,8 +1,8 -1,9 +4,4 +1,8 +2,6 10,7<br />
Francija +2,1 +1,5 +1,6 +1,6 +1,9 +2,8 +1,0 +2,4 7,5<br />
Vācija +1,8 +1,1 +1,7 +1,7 +5,9 +3,1 +2,0 +2,3 7,8<br />
Grieķija +3,6 +2,8 +2,8 +3,3 -4,2 +4,4 +2,6 +3,9 8,9<br />
Itālija +1,9 +1,7 +0,8 +1,1 -0,8 +3,3 +1,7 +2,6 6,0<br />
Nīderlande +4,5 +4,8 +2,5 +1,9 +2,0 +2,2 +1,8 +2,0 4,1<br />
Spānija +3,5 +3,2 +2,4 +2,1 +3,9 +4,4 +2,4 +3,6 9,0<br />
Čehija +6,6 +7,0 +4,7 +5,4 +9,3 +7,1 +1,9 +6,5 5,9<br />
Dānija +1,9 +1,2 +1,5 +1,6 +1,9 +3,1 +2,0 +2,4 2,0<br />
Ungārija +0,7 +0,8 +2,4 +3,6 +9,8 +6,9 +8,8 +5,9 8,0<br />
Norvēģija +4,7 +5,2 +2,9 +2,6 +0,3 +3,2 +1,1 +3,1 2,3<br />
Polija +6,1 +5,1 +4,3 +14,9 +4,2 +1,9 +4,0 11,1<br />
Krievija +7,7 +7,1 +6,2 +7,5 +12,7 +7,6 +12,5 6,6<br />
Zviedrija +2,8 +3,1 +2,4 +2,3 +1,9 +3,1 +2,0 +2,8 6,1<br />
Šveice +3,6 +4,2 +2,1 +1,7 +9,1 +2,6 +0,2 +1,8 2,5<br />
Turcija +3,4 +3,7 +5,4 +7,5 +9,2 +10,9 +8,4 10,1<br />
Austrālija +3,9 +2,4 +3,0 +3,0 +1,6 +3,0 +3,3 +3,3 4,1<br />
Honkonga +6,7 +6,6 +4,0 +4,6 -0,3 +6,3 +0,8 +4,0 3,3<br />
Indija +8,4 +7,8 +7,2 +5,3 +5,5 +7,6 +5,8 7,2<br />
Indonēzija +6,3 +5,9 +6,3 +5,0 +8,2 +6,5 +6,8 9,8<br />
Malaizija +7,3 +5,8 +5,9 +7,0 +2,7 +3,1 +2,8 3,0<br />
Pakistāna +7,0 +5,0 +5,3 -4,1 +11,3 +7,4 +9,3 6,2<br />
Singapūra +5,4 -4,8 +4,4 +4,7 +10,0 +6,5 +0,6 +3,3 1,6<br />
Dienvidkoreja +5,5 +6,3 +4,5 +4,4 +10,1 +3,9 +2,2 +2,9 3,0<br />
Taivāna +6,4 +4,3 +4,4 +15,2 +4,0 +0,9 +2,4 4,0<br />
Taizeme +5,7 +7,3 +4,8 +4,3 +14,7 +5,3 +2,0 +3,9 0,8<br />
Argentīna +9,1 +8,0 +5,7 +4,5 +9,3 +8,4 +9,6 +10,9 7,5<br />
Brazīlija +6,2 +6,4 +4,3 +4,1 +9,7 +4,7 +3,0 +4,7 8,7<br />
Čīle +4,0 +3,7 +4,0 +4,6 +5,7 +8,5 +2,6 +5,9 7,3<br />
Kolumbija +8,1 +6,8 +5,0 +4,3 +5,7 +5,9 +5,8 +5,7 13,1<br />
Meksika +3,8 +3,0 +1,9 +2,8 +3,1 +4,3 +4,2 +3,9 3,8<br />
Venecuēla +8,5 +6,0 +4,5 -2,5 +25,2 +20,4 +28,2 6,7<br />
Ēģipte +8,1 +7,1 +6,8 +7,5 +12,1 +12,6 +10,6 9,0<br />
Izraēla +6,8 +6,4 +3,5 +4,1 +5,3 +3,6 -0,8 +2,9 6,8<br />
Saūda Arābija +3,5 +6,0 +5,6 +8,7 +3,0 +8,5<br />
DĀR +4,6 +5,3 +4,1 +4,8 +3,5 +9,8 +5,7 +7,0 23,0<br />
Igaunija +4,8 +3,2 +4,0 +4,3 +2,6 +10,9 +5,7 +9,0 5,6<br />
Somija +3,7 +3,8 +3,0 +3,0 +4,4 +3,7 +2,2 +3,0 6,2<br />
Īslande +4,6 +1,2 +1,8 +2,5 +0,4 +8,7 +5,9 +6,5 1,0<br />
Īrija +3,5 -3,3 +2,4 +2,6 +1,8 +4,8 +4,8 +3,0 5,5<br />
Latvija +8,0 +5,8 +6,0 -0,1 +16,7 +7,2 +10,5 5,0<br />
Lietuva +7,9 -4,3 +7,2 +6,4 +11,3 +4,6 +7,8 4,7<br />
Luksemburga +5,6 +2,8 +4,9 +4,8 +5,2 +3,1 +2,0 +3,1 4,6<br />
Jaunzēlande +2,8 +3,1 +1,8 +2,6 +1,3 +3,2 +2,6 +2,9 3,4<br />
Peru +10,1 +6,9 +6,6 +10,0 +5,5 +0,2 +4,2 9,4<br />
Filipīnas +7,3 +7,4 +5,4 +5,5 +0,5 +6,4 +2,2 +4,0 7,4<br />
Portugāle +2,0 +3,0 +1,7 +1,9 +1,0 +2,9 +2,4 +2,4 7,8<br />
Slovākija +14,3 +7,5 +5,7 +11,5 +4,0 +2,7 +3,0 7,8<br />
Slovēnija +4,7 +4,6 4 +1,2 +6,9 +2,3 +4,4 7,4<br />
* - % izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, gada likme<br />
“ - žurnāla Ekonomists aptauja vai Economist Intelligence Unit novērtējums/prognoze<br />
º - pēdējie trīs mēneši<br />
produkcijas izlaide bija kāpusi par 4,7%.<br />
Tajā pašā laikā virknē valstu ražošanas<br />
apjomi samazinājušies, Itālijā pat par<br />
6,5%. Straujākos ražošanas pieaugumus<br />
piedzīvo tieši jaunās ES valstis, jo ražošanas<br />
iespējas tur lētākas nekā attīstītajās<br />
valstīs, turklāt tās spēja piesaistīt ārvalstu<br />
rūpniecības uzņēmumu investīcijas,<br />
kamēr Latvijai tās lielā mērā gājušas secen.<br />
Tieši izmaksas un izstrāde uz vienu<br />
darbinieku ir galvenais apsvērums, kas<br />
Avots: The Economist<br />
šobrīd nosaka investīciju plūsmu pasaules<br />
rūpniecībā. Tieši tas lika lielajiem<br />
pasaules ražotājiem izvietot ražotnes<br />
Āzijas valstīs, sekmējot to ekonomikas<br />
straujos pieauguma tempus. Lētākas izmaksas<br />
prasa meklēt arī pēdējos gados<br />
notiekošais cenu kāpums izejvielu tirgos,<br />
liekot ražošanu pārvietot ne tikai uz<br />
lētu izmaksu valstīm, bet arī pakārtot to<br />
energoefektivitātei, kā arī izejvielu lētāku<br />
risinājumu meklēšanai.<br />
14 | UPB | RAŽOŠANA