01.11.2014 Views

Lejuplādēt PDF versiju - upb

Lejuplādēt PDF versiju - upb

Lejuplādēt PDF versiju - upb

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

NUMURA TĒMA<br />

Uldis PĪLĒNS<br />

UPB holdinga<br />

prezidents<br />

Ja tautsaimniecību kopumā salīdzinātu<br />

ar mašīnu, tad rūpniecība noteikti<br />

ir tās motors. Ja motors efektīvi un ritmiski<br />

nedarbojas, tad ir visai mazsvarīgi,<br />

kādā krāsā ir mašīna. Latvijas problēma<br />

– pārāk vēlu saprasta rūpniecības loma<br />

valsts attīstības procesos globālās ekonomikas<br />

kontekstā. Maza valsts nevar<br />

atļauties būt pašpietiekama, tai jāiekļaujas<br />

globālās ekonomikas apritē ar visām<br />

tās prasībām – pēc augstas rūpniecības<br />

tehnoloģijas, augstas katras darba vietas<br />

efektivitātes principiem, pēc labāko,<br />

jaunāko industriālo risinājumu meklējumiem.<br />

Ja tas nokavēts, jārod novatoriskāki<br />

risinājumi, jāpērk globālajā tirgū gatavu<br />

speciālistu un produktu kompetenci.<br />

Kā to darīt?<br />

Varbūt tā, kā to dara UPB, ejot vienlaikus<br />

vairākos virzienos:<br />

1) investējot katrā nozarē tikai modernākās<br />

Eiropas tehnoloģijās, lai palielinātu<br />

mūsu ražoto produktu kvalitāti<br />

un eksportspēju;<br />

2) regulāri pētot un papildinot katru<br />

nozari ar jauniem, Eiropā atzītiem produktiem,<br />

iegādājoties to izstrādātāju licences<br />

un ražojot licenzētus produktus<br />

Latvijā, piemēram, pēc dāņu licences<br />

ražojam AL COM alumīnija/koka logus,<br />

pēc vācu licences – jaunākās paaudzes<br />

dzelzsbetona tehnoloģijas;<br />

3) piesaistot augsti kvalificētus un<br />

pieredzējušus speciālistus jomā, kurā<br />

Latvijā nav pietiekamas zināšanas un<br />

pieredze, piemēram, UPB ENERGY<br />

strādā Šveices un Vācijas speciālisti, tādejādi<br />

iegūstot UPB intelektuālajā īpašumā<br />

Šveicē radītas, Vācijā projektētas,<br />

Latvijā ražotas jaunākās paaudzes koģenerācijas<br />

iekārtas ar noieta tirgiem Īrijā,<br />

Lielbritānijā, ASV, Vācijā, Šveicē un,<br />

protams, arī Latvijā.<br />

Augsta pievienotā vērtība un eksportspēja<br />

– divi atslēgas jēdzieni Latvijas<br />

rūpniecības nākotnei. Tam pakārtojams<br />

viss pārējais.<br />

Ražošana, cenas un darbs<br />

Izmaiņas % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu<br />

Iekšzemes kopprodukts<br />

Pēdējie<br />

Patēriņa cenas<br />

Rūpnieciskā Pēdējie Pagājušogad<br />

Bezdarba<br />

dati ceturksnis* 2008” 2009” ražošana dati<br />

2008” līmenis º<br />

ASV +2,5 +0,6 +1,2 +1,7 +1,0 +4,0 +2,4 +3,3 5,1<br />

Japāna +2,0 +3,5 +1,3 +1,5 +4,2 +1,0 -0,2 +0,7 3,9<br />

Ķīna +11,2 +9,6 +9,0 +15,4 +8,7 +2,7 +5,0 9.5<br />

Lielbritānija +2,8 +2,5 +1,8 +1,8 +1,3 +2,5 +2,8 +2,6 5,2<br />

Kanāda +2,9 +0,8 +1,5 +2,1 -1,3 +1,8 +2,0 +1,7 6,0<br />

Eiropa +2,2 +1,6 +1,6 +1,6 +3,8 +3,5 +1,9 +2,7 7,1<br />

Austrija +3,0 +2,3 +2,6 +2,3 +7,9 +3,2 +1,6 +2,2 4,1<br />

Beļģija +2,4 +2,0 +1,8 +1,8 -1,9 +4,4 +1,8 +2,6 10,7<br />

Francija +2,1 +1,5 +1,6 +1,6 +1,9 +2,8 +1,0 +2,4 7,5<br />

Vācija +1,8 +1,1 +1,7 +1,7 +5,9 +3,1 +2,0 +2,3 7,8<br />

Grieķija +3,6 +2,8 +2,8 +3,3 -4,2 +4,4 +2,6 +3,9 8,9<br />

Itālija +1,9 +1,7 +0,8 +1,1 -0,8 +3,3 +1,7 +2,6 6,0<br />

Nīderlande +4,5 +4,8 +2,5 +1,9 +2,0 +2,2 +1,8 +2,0 4,1<br />

Spānija +3,5 +3,2 +2,4 +2,1 +3,9 +4,4 +2,4 +3,6 9,0<br />

Čehija +6,6 +7,0 +4,7 +5,4 +9,3 +7,1 +1,9 +6,5 5,9<br />

Dānija +1,9 +1,2 +1,5 +1,6 +1,9 +3,1 +2,0 +2,4 2,0<br />

Ungārija +0,7 +0,8 +2,4 +3,6 +9,8 +6,9 +8,8 +5,9 8,0<br />

Norvēģija +4,7 +5,2 +2,9 +2,6 +0,3 +3,2 +1,1 +3,1 2,3<br />

Polija +6,1 +5,1 +4,3 +14,9 +4,2 +1,9 +4,0 11,1<br />

Krievija +7,7 +7,1 +6,2 +7,5 +12,7 +7,6 +12,5 6,6<br />

Zviedrija +2,8 +3,1 +2,4 +2,3 +1,9 +3,1 +2,0 +2,8 6,1<br />

Šveice +3,6 +4,2 +2,1 +1,7 +9,1 +2,6 +0,2 +1,8 2,5<br />

Turcija +3,4 +3,7 +5,4 +7,5 +9,2 +10,9 +8,4 10,1<br />

Austrālija +3,9 +2,4 +3,0 +3,0 +1,6 +3,0 +3,3 +3,3 4,1<br />

Honkonga +6,7 +6,6 +4,0 +4,6 -0,3 +6,3 +0,8 +4,0 3,3<br />

Indija +8,4 +7,8 +7,2 +5,3 +5,5 +7,6 +5,8 7,2<br />

Indonēzija +6,3 +5,9 +6,3 +5,0 +8,2 +6,5 +6,8 9,8<br />

Malaizija +7,3 +5,8 +5,9 +7,0 +2,7 +3,1 +2,8 3,0<br />

Pakistāna +7,0 +5,0 +5,3 -4,1 +11,3 +7,4 +9,3 6,2<br />

Singapūra +5,4 -4,8 +4,4 +4,7 +10,0 +6,5 +0,6 +3,3 1,6<br />

Dienvidkoreja +5,5 +6,3 +4,5 +4,4 +10,1 +3,9 +2,2 +2,9 3,0<br />

Taivāna +6,4 +4,3 +4,4 +15,2 +4,0 +0,9 +2,4 4,0<br />

Taizeme +5,7 +7,3 +4,8 +4,3 +14,7 +5,3 +2,0 +3,9 0,8<br />

Argentīna +9,1 +8,0 +5,7 +4,5 +9,3 +8,4 +9,6 +10,9 7,5<br />

Brazīlija +6,2 +6,4 +4,3 +4,1 +9,7 +4,7 +3,0 +4,7 8,7<br />

Čīle +4,0 +3,7 +4,0 +4,6 +5,7 +8,5 +2,6 +5,9 7,3<br />

Kolumbija +8,1 +6,8 +5,0 +4,3 +5,7 +5,9 +5,8 +5,7 13,1<br />

Meksika +3,8 +3,0 +1,9 +2,8 +3,1 +4,3 +4,2 +3,9 3,8<br />

Venecuēla +8,5 +6,0 +4,5 -2,5 +25,2 +20,4 +28,2 6,7<br />

Ēģipte +8,1 +7,1 +6,8 +7,5 +12,1 +12,6 +10,6 9,0<br />

Izraēla +6,8 +6,4 +3,5 +4,1 +5,3 +3,6 -0,8 +2,9 6,8<br />

Saūda Arābija +3,5 +6,0 +5,6 +8,7 +3,0 +8,5<br />

DĀR +4,6 +5,3 +4,1 +4,8 +3,5 +9,8 +5,7 +7,0 23,0<br />

Igaunija +4,8 +3,2 +4,0 +4,3 +2,6 +10,9 +5,7 +9,0 5,6<br />

Somija +3,7 +3,8 +3,0 +3,0 +4,4 +3,7 +2,2 +3,0 6,2<br />

Īslande +4,6 +1,2 +1,8 +2,5 +0,4 +8,7 +5,9 +6,5 1,0<br />

Īrija +3,5 -3,3 +2,4 +2,6 +1,8 +4,8 +4,8 +3,0 5,5<br />

Latvija +8,0 +5,8 +6,0 -0,1 +16,7 +7,2 +10,5 5,0<br />

Lietuva +7,9 -4,3 +7,2 +6,4 +11,3 +4,6 +7,8 4,7<br />

Luksemburga +5,6 +2,8 +4,9 +4,8 +5,2 +3,1 +2,0 +3,1 4,6<br />

Jaunzēlande +2,8 +3,1 +1,8 +2,6 +1,3 +3,2 +2,6 +2,9 3,4<br />

Peru +10,1 +6,9 +6,6 +10,0 +5,5 +0,2 +4,2 9,4<br />

Filipīnas +7,3 +7,4 +5,4 +5,5 +0,5 +6,4 +2,2 +4,0 7,4<br />

Portugāle +2,0 +3,0 +1,7 +1,9 +1,0 +2,9 +2,4 +2,4 7,8<br />

Slovākija +14,3 +7,5 +5,7 +11,5 +4,0 +2,7 +3,0 7,8<br />

Slovēnija +4,7 +4,6 4 +1,2 +6,9 +2,3 +4,4 7,4<br />

* - % izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, gada likme<br />

“ - žurnāla Ekonomists aptauja vai Economist Intelligence Unit novērtējums/prognoze<br />

º - pēdējie trīs mēneši<br />

produkcijas izlaide bija kāpusi par 4,7%.<br />

Tajā pašā laikā virknē valstu ražošanas<br />

apjomi samazinājušies, Itālijā pat par<br />

6,5%. Straujākos ražošanas pieaugumus<br />

piedzīvo tieši jaunās ES valstis, jo ražošanas<br />

iespējas tur lētākas nekā attīstītajās<br />

valstīs, turklāt tās spēja piesaistīt ārvalstu<br />

rūpniecības uzņēmumu investīcijas,<br />

kamēr Latvijai tās lielā mērā gājušas secen.<br />

Tieši izmaksas un izstrāde uz vienu<br />

darbinieku ir galvenais apsvērums, kas<br />

Avots: The Economist<br />

šobrīd nosaka investīciju plūsmu pasaules<br />

rūpniecībā. Tieši tas lika lielajiem<br />

pasaules ražotājiem izvietot ražotnes<br />

Āzijas valstīs, sekmējot to ekonomikas<br />

straujos pieauguma tempus. Lētākas izmaksas<br />

prasa meklēt arī pēdējos gados<br />

notiekošais cenu kāpums izejvielu tirgos,<br />

liekot ražošanu pārvietot ne tikai uz<br />

lētu izmaksu valstīm, bet arī pakārtot to<br />

energoefektivitātei, kā arī izejvielu lētāku<br />

risinājumu meklēšanai.<br />

14 | UPB | RAŽOŠANA

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!