"Kuldīgas novada attīstības programmas" projekts

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
SATURS
1. IEVADS ..............................................................................................................................3
2. KULDĪGAS NOVADA TERITORIJAS RAKSTUROJUMS UN ATTĪSTĪBAS
PRIEKŠNOTEIKUMI ...................................................................................................................6
2.1. KULDĪGAS NOVADA VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS ..............................................6
2.2. KULDĪGAS NOVADA VĒSTURISKS RAKSTUROJUMS ..........................................7
2.3. TERITORIJAS DABAS APSTĀKĻU UN RESURSU RAKSTUROJUMS .................. 11
2.3.1. ĢEOLOĢISKĀ UZBŪVE UN RELJEFS .......................................................................................................... 11
2.3.2. DERĪGIE IZRAKTEĽI ...................................................................................................................................... 12
2.3.3. AUGSNES ....................................................................................................................................................... 13
2.3.4. KLIMATS .......................................................................................................................................................... 14
2.3.5. VĒJA ENERGORESURSI ............................................................................................................................... 15
2.3.6. PAZEMES ŪDEĽI............................................................................................................................................ 18
2.3.7. VIRSZEMES ŪDEĽI ........................................................................................................................................ 18
2.3.8. MEŢI ................................................................................................................................................................ 19
2.3.9. AINAVAS ......................................................................................................................................................... 24
2.4. DABAS UN KULTŪRAS MANTOJUMS ................................................................... 26
2.4.1. DABAS MANTOJUMS ..................................................................................................................................... 26
2.4.2. KULTŪRAS MANTOJUMS .............................................................................................................................. 31
2.5. IEDZĪVOTĀJI UN APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA .................................................... 33
2.5.1. IEDZĪVOTĀJU SKAITA DINAMIKA ................................................................................................................. 33
2.5.2. IEDZĪVOTĀJU DEMOGRĀFISKIE RĀDĪTĀJI UN MIGRĀCIJA ...................................................................... 37
2.5.3. IEDZĪVOTĀJU VECUMA SASTĀVS ............................................................................................................... 43
2.5.4. IEDZĪVOTĀJU ETNISKAIS SASTĀVS ............................................................................................................ 47
2.5.5. APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA ........................................................................................................................ 48
2.6. SOCIĀLĀ INFRASTRUKTŪRA ................................................................................ 53
2.6.1. IZGLĪTĪBAS INFRASTRUKTŪRA UN TĀS OPTIMIZĀCIJA ........................................................................... 53
2.6.2. KULTŪRAS INFRASTRUKTŪRA .................................................................................................................... 58
2.6.3. SPORTA INFRASTRUKTŪRA ........................................................................................................................ 63
2.6.4. SOCIĀLO PAKALPOJUMU INFRASTRUKTŪRA ........................................................................................... 66
2.6.5. MEDICĪNAS INFRASTRUKTŪRA ................................................................................................................... 68
2.7. TEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA ............................................................................. 68
2.7.1. SATIKSMES INFRASTRUKTŪRA .................................................................................................................. 68
2.7.2. INŢENIERTEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA .................................................................................................... 71
2.8. EKONOMISKĀ SITUĀCIJA ..................................................................................... 73
2.8.1. EKONOMISKI AKTĪVĀS TIRGUS SEKTORA STATISTIKAS VIENĪBAS ....................................................... 73
2.8.2. EKONOMISKI AKTĪVIE INDIVIDUĀLIE KOMERSANTI UN KOMERCSABIEDRĪBAS .................................. 75
2.8.3. BEZDARBA LĪMENIS ...................................................................................................................................... 76
2.8.4. IEDZĪVOTĀJU IENĀKUMU NODOKLIS .......................................................................................................... 77
2.9. FINANŠU RĀDĪTĀJU ANALĪZE ............................................................................... 79
2.9.1. PAŠVALDĪBAS BUDŢETA IEĽĒMUMI ........................................................................................................... 79
2.9.2. PAŠVALDĪBAS BUDŢETA IZDEVUMI ............................................................................................................ 83
2.10. TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS INDEKSS ................................................................... 88
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
1

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
3. SVID ANALĪZE ................................................................................................................ 92
3.1. STIPRĀS PUSES .................................................................................................... 92
3.2. VĀJĀS PUSES ........................................................................................................ 93
3.3. IESPĒJAS................................................................................................................ 93
3.4. DRAUDI ................................................................................................................... 94
4. KULDĪGAS NOVADA VĒRTĪBAS NĀKOTNES VĪZIJA, ATTĪSTĪBAS VIRZIENI UN
MĒRĶI ...................................................................................................................................... 96
4.1. NOVADA ATTĪSTĪBAS PRINCIPI ............................................................................ 96
4.2. KULDĪBAS NOVADA PAMATVĒRTĪBAS ................................................................ 96
4.3. KULDĪGAS NOVADA NĀKTONES VĪZIJA .............................................................. 97
4.4. KULDĪGAS NOVADA ATTĪSTĪBAS PRIORITĀTES ................................................ 99
4.5. KULDĪGAS NOVADA ATTĪSTĪBAS MĒRĶI UN UZDEVUMI ................................. 100
4.5.1. STIPRINĀT NOVADA LOMU REĢIONĀLĀ, NACIONĀLĀ UN STARPTAUTISKĀ KONTEKSTĀ UN
VEICINĀT TĀ ATPAZĪSTAMĪBU, IEDZĪVOTĀJU, INVESTĪCIJU UN TŪRISTU PIESAISTI. ......................................... 100
4.5.2. VEICINĀT DAUDZVEIDĪGAS SAIMNIECISKĀS AKTIVITĀTES, KAS RADA RAKSTURĪGUS UN
ATPAZĪSTAMUS PRODUKTUS UN PAKALPOJUMUS: ................................................................................................ 100
4.5.3. UZTURĒT UN PAAUGSTINĀT CILVĒKU POTENCIĀLU NOVADĀ:............................................................ 101
4.5.4. UZLABOT TERITORIJAS SASNIEDZAMĪBU, IZKOPT PILSĒTAS, LAUKU UN DABAS VIDI, UN SAGLABĀT
TĀS VĒRTĪBAS: .............................................................................................................................................................. 101
5. RĪCĪBAS PROGRAMMA 2010. – 2014. GADIEM ......................................................... 103
6. KULDĪGAS NOVADA TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS MONITORINGS122
PIELIKUMI
1. KARTOSHĒMAS
2. IZGLĪTOJAMO SKAITS KULDĪGAS NOVADA IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒS 2010/2011.
MĀCĪBU GADĀ; VALSTS NOZĪMES KULTŪRAS PIEMINEKĻI KULDĪGAS NOVADĀ;
VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRAS PIEMINEKĻI KULDĪGAS NOVADĀ; KULDĪGAS
NOVADA INŢENIERINFRASTRUKTŪRAS RAKSTUROJUMS
3. KULDĪGAS NOVADA IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI (2010)
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
2

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
1. IEVADS
(1) Kuldīgas novada teritorijas attīstības programma ir vidēja termiľa teritorijas
attīstības plānošanas dokuments 1 . Attīstības programmas mērķis ir cilvēku dzīves
kvalitātes celšana 2 .
(2) Kuldīgas novada teritorijas attīstības programma sniedz vadlīnijas un virzienus
novada tālākajai attīstībai. Attīstības programmā ir izanalizētas teritorijas attīstības
potenciāls un problēmas, definētas galvenās vērtības, sniegta nākotnes vīzija,
nosprausti galvenie attīstības virzieni, mērķi un rīcības to sasniegšanai.
(3) Kuldīgas novada teritorijas attīstības programma ir izstrādāta saskaľā ar šādiem
pamatprincipiem 3 :
(a) Ilgtspējīgas attīstības princips. Attīstības programma paredz kvalitatīvas dzīves
vides saglabāšanu nākamajām paaudzēm, tās risinājumi vērsti uz līdzsvarotu
ekonomisko attīstību, dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu un
kultūras mantojuma saglabāšanu. Programmas ietvaros veikta saglabājamo
vērtību apzināšana.
(b) Nepārtrauktības un pēctecības princips. Kuldīgas novada teritorijas attīstības
programmā ir ľemti vērā iepriekš izstrādātie plānošanas dokumenti, t.sk. bijušā
Kuldīgas rajona, Kuldīgas pilsētas un pagastu attīstības plānošanas
dokumenti. Programmas izstrādes gaitā ievērota novada vēsturiskās attīstības
specifika un piedāvātie risinājumi izvērtēti no vēsturiskās pēctecības viedokļa.
(c) Priekšrocību izmantošanas un kopsakarības princips. Attīstības programma
paredz Kuldīgas novada unikālo iezīmju, galveno vērtību un attīstības
priekšnoteikumu pilnvērtīgu izmantošanu un saglabāšanu. Attīstības
priekšrocības tiek skatītas to kopsakarībā.
(d) Interešu saskaľotības princips:
(i) Attīstības programmā iekļautie risinājumi ir saskaľoti ar starptautiskiem,
valsts un reģionāla līmeľa plānošanas dokumentiem.
(ii) Attīstības programmā ievērotas valsts, Kuldīgas novada pašvaldības,
kaimiľu pašvaldību, kā arī privātās intereses.
(iii) Programmas izstrādes gaitā saskaľotas novada ekonomiskās attīstības,
tai skaitā, raţošanas attīstības, transporta infrastruktūras attīstības, kā arī
dabas un kultūras vērtību, tai skaitā, kultūrainavu un arhitektoniski telpisko
kompozīciju aizsardzības, saglabāšanas un izkopšanas intereses.
(iv) Programmas izstrādē un īstenošanā maksimāli iesaistītas ieinteresētās
puses, t.sk., sabiedriskais sektors, uzľēmēji, un citu jomu pārstāvji, kas var
būtiski sekmēt ekonomikas attīstību, sociālo un vides kvalitāti, tādā veidā
apzinot aktuālākās nozaru vajadzības, kas pamatotas ar novada teritorijas
izaugsmes resursiem un potenciālu.
1 Saskaņā ar Attīstības plānošanas sistēmas likumu un Reģionālās attīstības likumu
2 Atbilst Nacionālā attīstības plāna nostādnēm.
3 Pamatprincipi tiek pielietoti visu novada teritorijas attīstības plānošanas dokumentu
izstrādei.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
3

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
(e) Daudzveidības princips. Attīstības programma paredz novada kultūrvides,
saimnieciskās darbības, dabas vides un rekreācijas potenciāla daudzveidības
nodrošināšanu un diversificētas attīstības iespējas.
(f) Atklātības un sabiedriskās līdzdalības princips. Attīstības programma
izstrādāta, iesaistot sabiedrību un nodrošinot informācijas un lēmumu
pieľemšanas atklātumu. Apzinātas daţādu sabiedrības grupu intereses,
apkopoti iedzīvotāju viedokļi. Programma balstīta uz iedzīvotāju darba grupu,
t.sk. pagastu darba grupu veiktās analīzes un izvirzītajiem priekšlikumiem, tajā
ievēroti iedzīvotāju anketēšanas rezultāti par novada attīstībai un teritorijas
izmantošanai būtiskiem jautājumiem.
(4) Integrēta pieeja attīstības plānošanā paredz koordinētu telpisko, tematisko un laika
dimensiju, nodrošinot interešu saskaľotību starp visiem pārvaldes līmeľiem
(valsts, reģiona, vietējais) un ieinteresētajām pusēm (iedzīvotājiem, uzľēmējiem,
nevalstiskajām organizācijām u.c.), izmantojot konkrētus (finanšu) instrumentus, lai
sasniegtu noteiktos mērķus.
(5) Telpiskā dimensija paredz pasākumu īstenošanu, koordinējot tos telpā, uz
pašvaldības attīstības problēmām raugoties gan novada administratīvās teritorijas,
gan plašākā mērogā, t.i., kontekstā ar apkārtējo teritoriju izaugsmi.
(6) Telpiskā dimensija tiek atspoguļota trīs teritoriālos līmeľos:
(a) vietējā līmenī – pasākumu koordinācija ar mērķi nodrošināt Kuldīgas novada
atsevišķu daļu (pilsētas un pagastu) līdzsvarotu attīstību;
(b) Kurzemes reģiona līmenī (novada reģionālās lomas stiprināšana, Kuldīgas
pilsētas kā reģionālas nozīmes centra izaugsme, t.sk., reģionu apkalpojošu
institūciju izvietošana, partnerība sociālo, vides kvalitātes, atkritumu
apsaimniekošanas, ūdensapgādes u.c. jautājumu risināšanā);
(c) valsts līmenī – Kuldīgas novada ieguldījums valsts policentriskas un
līdzsvarotas attīstības veicināšanā un valsts starptautiskās atpazīstamības
sekmēšanā, piemēram, kultūrvēsturiskā mantojuma, tā popularizācijas, valsts
tēla un tūrisma industrijas attīstībā.
(7) Tematiskā dimensija paredz nozaru savstarpēju koordināciju, panākot, ka atbalsts
vienas nozares problēmu risināšanā, labvēlīgi ietekmē un papildina citu nozaru
attīstību, tādā veidā nodrošinot kompleksu atbalsta mehānismu (piemēram, rīcības
un projekti, kas ir virzīti uz vairāku izvirzīto mērķu sasniegšanu un vairāku nozaru
un darbības sfēru attīstību).
(8) Laika dimensija paredz projektu īstenošanas pēctecību (aktivitātes un projekti tiek
plānoti to secībā un kopsakarībā – piemēram, ūdenssaimniecības, siltumapgādes
un ielu rekonstrukcijas projekti).
(9) Programmu veido vairāku daļu kopums:
(a) Esošās situācijas raksturojums un analīze;
(b) SVID analīze;
(c) Kuldīgas novada attīstības principi, pamatvērtības, nākotnes vīzija, attīstības
prioritātes un mērķi (stratēģiskā daļa, formulēta ilgtermiľa attīstībai);
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
4

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
(d) rīcības programma (ietver uzdevumus atbilstoši noteiktajiem virzieniem un
mērķiem, kā arī rīcības to izpildei);
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
5

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
2. KULDĪGAS NOVADA TERITORIJAS RAKSTUROJUMS UN
ATTĪSTĪBAS PRIEKŠNOTEIKUMI
2.1. KULDĪGAS NOVADA VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS
(1) Ģeogrāfiski Kuldīgas novads atrodas Rietumlatvijas, vēsturiskā Kurzemes reģiona
centrālajā daļā. Kuldīgas novads Z robeţojas ar Ventspils novadu, ZA ar Talsu
novadu, A ar Kandavas novadu, DA ar Saldus novadu, D ar Skrundas novadu, DR
ar Aizputes novadu, R ar Pāvilostas un Alsungas novadiem.
(2) Kuldīgas novada novietojums Kurzemes centrālajā daļā un vēsturiski izveidojies
transporta tīkls sekmē citu reģiona apdzīvoto vietu sasniedzamību. Relatīvi
labvēlīgs ir arī novada novietojums attiecībā pret trim galvenajām Latvijas ostām.
Novada attīstību nelabvēlīgi var ietekmēt atrašanās nomaļus no valsts galvenajiem
transporta koridoriem un tranzīta plūsmām. Kuldīgas novadam nav tiešas pieejas
pie jūras.
(3) Kuldīgas novads ir viens no 109 Latvijas administratīvajiem novadiem. Novada
platība ir 1756,7 km², iedzīvotāju skaits 2010. gada sākumā bija 27272, iedzīvotāju
blīvums – 15,5 cilv./km² (pēc PMLP datiem).
(4) Saskaľā ar pašvaldību reformu, kas notika 2009.gadā, Kuldīgas novada
pašvaldība tika izveidota 2009.gada 27.jūlijā, apvienojoties Kuldīgas pilsētas
pašvaldībai, Ēdoles pagasta, Gudenieku pagasta, Īvandes pagasta, Kabiles
pagasta, Kurmāles pagasta, Laidu pagasta, Padures pagasta, Pelču pagasta,
Rendas pagasta, Rumbas pagasta, Snēpeles pagasta, Turlavas pagasta, Vārmes
pagasta pašvaldībām. Kuldīgas novads attiecīgi sastāv no 14 teritoriālajām
vienībām (Kuldīgas pilsēta; Ēdoles pagasts; Gudenieku pagasts; Īvandes pagasts;
Kabiles pagasts; Kurmāles pagasts; Laidu pagasts; Padures pagasts; Pelču
pagasts; Rendas pagasts; Rumbas pagasts; Snēpeles pagasts; Turlavas pagasts;
Vārmes pagasts). Par Kuldīgas novada administratīvo centru noteikta Kuldīgas
pilsēta.
(5) Kuldīgas novada lielākie pagasti pēc platības ir Rendas, Rumbas un Kabiles,
mazākie Pelču, Īvandes un Snēpeles (sk.1.attēlu).
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
6

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
Vārmes pagasts
8,4%
Kuldīga
0,7%
Ēdoles pagasts
8,3%
Turlavas pagasts
7,1%
Snēpeles pagasts
4,4%
Gudenieku pagasts
6,4%
Īvandes pagasts
4,0%
Rumbas pagasts
12,9%
Kabiles pagasts
10,2%
Kurmāles pagasts
6,5%
Rendas pagasts
15,0%
Pelču pagasts
3,2%
Padures pagasts
6,4%
Laidu pagasts
6,5%
1 . a t t ē l s . K u l d ī g a s n o v a d a t e r i t o r i j a s p l a t ī b a s
s a d a l ī j u m s ( % )
2.2. KULDĪGAS NOVADA VĒSTURISKS RAKSTUROJUMS
(1) Kuldīgas kā apdzīvojuma centra izvietojumu noteicis tā ģeogrāfiskais stāvoklis.
Pirmsākumos tā veidojusies ūdensceļa un sauszemes ceļu krustpunktos:
(a) Ventas upe kā galvenais ūdensceļš, vieta, kur dolomīta slieksnis izveidojis
rumbu;
(b) tradicionāls sauszemes ceļš, kas savienoja prūšu zemes ar Daugavas lejteci.
Kuldīgas pilsēta izvietota pašā Latvijas rietumu apgabala - Kurzemes - centrā,
ģeogrāfiski izdevīgā vietā, sena ūdensceļa un sauszemes ceļu krustojumā.
(2) Senākā vēsturiskā informācija, kas attiecas uz Kuldīgas novada teritoriju ir no
neolīta jeb jaunā akmens laikmeta (3000.-1500.g.p.m.ē.). Uz šo laika posmu
attiecas Kuldīgas novadā pagaidām senākās atrastās senlietas – raga cirvis, kaula
īlens u.c., kas glabājas Kuldīgas muzejā. Par nedaudz jaunāku vēstures posmu
liecina novada teritorijā atrastie kaujas cirvji. Vienīgais zināmais šī laika
arheoloģijas piemineklis Kuldīgas novadā ir apbedījums – t.s. „Velna laivas‖
Rendā.
(3) Kuršu laikmeta (10.-13.gs.) galvenie arheoloģiskie pieminekļi ir pilskalni, apmetnes,
kapulauki un svētvietas. Kuldīgas novadā zināmi ir 16 pilskalni, 24 senkapi, 5
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
7

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
apmetnes un 4 svētvietas1. Lielākais no pilskalniem ir Veckuldīgas pilskalns ar
apmetni. Kuldīgas novada teritorija ietilpa senajā Bandavas zemē.
(4) Kuldīgas apkārtne ir sena kuršu zeme, par kuru pirmās rakstiskās ziľas atrodamas
jau X gs. vikingu sāgā par Egila Skalagrima dēla piedzīvojumiem Kurzemē. Tolaik
Venta līdz Kuldīgai bija veiksmīgi kuģojama un kuršu straujie nelielie kuģi devās
pāri jūrai un uzbruka, gan dāľu, gan zviedru krastiem. Dāľi bija tā iebaidīti, ka
savās lūgšanās mēdza skaitīt: ‖Dievs sargi mūs no kuršiem!‖
(5) Ap 12. gs. vidu Latvijas teritoriju arvien vairāk apmeklēja vācu tirgotāji un kristīgas
ticības sludinātāji. Kuršu pakļaušana kristīgajai ticībai sākās ar 1229. gadu, tiem
tika uzspiesti padošanās līgumi. 1230. gadā Alnas Balduīns noslēdz līgumu ar
kuršu karali Lamekinu (Lamiķi), kurš valdīja pār lielāko kuršu zemi – Bandavu,
kuras centrs un kuršu lielākais pilskalns atradās pie Kuldīgas (Veckuldīgas
pilskalns). Viduslaikos tagadējā Kuldīgas novada teritorija ietilpa divās valstiľās:
Livonijas ordeľa valstī un Kurzemes jeb Piltenes bīskapijā. 1242. - 1245. gadā
Livonijas ordeľa mestra Dītriha fon Groningena vadībā tagadējās Kuldīgas
teritorijā starp Ventu un tās pieteku Alekša upīti iepretī Ventas rumbai -
ūdenskritumam - vietā ar labām aizsardzības iespējām tika uzcelta mūra pils -
konventa tipa cietoksnis. Livonijas ordeľa 1242. gadā celtajā Kuldīgas pilī dzīvoja
Kuldīgas komturs – visa pils novada pārvaldnieks.
(6) Pie bīskapu un ordeľa pilīm sakarā ar amatniecības un tirdzniecības uzplaukumu
nodibinājās pilsētas, to skaitā arī Kuldīga. Pētnieki uzskata, ka pirmā pilsētveida
apmetne veidojās ziemeļos no pils - aiz Alekšupītes iepretī pils ieejai. Visumā
regulārā plāna apbūve ar tirgus laukumu un Katrīnas baznīcu orientējās uz pili,
caur to gāja viens no Livonijas ordeľa valsts zemes ceļiem - no Rīgas caur
Tukumu, Kandavu un Sabili uz Kuldīgu un tālāk virzienā uz Aizputi un Prūsiju.
Kuldīga pilsētas tiesības ieguva 1378. gadā un 1398. gadā iestājās Hanzas
savienībā. Ar Kuldīgas vietu laika gaitā saistījušies daţādi nosaukumi, sākot no
kursiskā ‖Kuldika‖, lībiskā ‖Kulding‖, turpinot ar vāciskajiem ‖Jesusburg‖ un pēdējo
‖Goldingen‖, kas tika lietots līdz pat Latvijas brīvvalsts nodibināšanai. Lejpus
Ventas rumbai jau 15. gs. bija uzcelts mūra tilts, ko plūdi sagrāva 1615. gadā
(7) 14.gs. Livonijas bīskapa vasaļi jeb bruľinieki sāka pievērst lielāku uzmanību
lauksaimniecībai, ierīkojot plašas muiţu saimniecības. 16.gs. sākumā latviešu
zemnieki bija kļuvuši par dzimtcilvēkiem. Tikai Kuldīgas apkārtnē (tagadējos
Turlavas, Padures, Rumbas pagastos) pastāvēja septiľi kuršu ķoniľu ciemi
(Ķoniľciems, Kalējciems, Pliķu ciems, Dragūnu ciems u.c.), kuru iedzīvotāji
saglabāja personīgo brīvību. Galvenie arheoloģiskie pieminekļi no šī vēstures
perioda ir vācu nocietināto mūra piļu atliekas (Kuldīgā, Ēdolē, Valtaiķos) un
kapsētas.
(8) Pēc Livonijas kara, sabrūkot Livonijas valstiľām, Kurzemē un Zemgalē izveidojās
Polijai pakļauta hercogvalsts (1562.-1795.g.). Pēdējais Livonijas ordeľa mestrs
Gothards Ketlers kļuva par pirmo hercogu. Hercogvalstī tika celtas un atjaunotas
daudzas baznīcas. No 1561. līdz 1795. gadam Kuldīga bija Kurzemes hercogistes
1 pēc pārskata ―Kultūras mantojuma aizsardzība un saglabāšana. Nozares pārskats rajona plānojuma izstrādāšanai‖ Rīga, VARAM 1999
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
8

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
galvaspilsēta. No 1596-1615. gadam Kuldīgas pilī dzīvoja Kurzemes lielkungs
hercogs Vilhelms ar savu galmu.
(9) Hercogiste uzplauka hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642.-1682.g.). Kuldīgā
jaunais hercogs Jēkabs izstrādāja savus kuģniecības un saimniecības plānus. Viľš
lika ierīkot daţādās rūpniecības iestādes – dzelzs cepļus, pulvera dzirnavas,
lielgabalu darbnīcas u.c. Tas ir uzplaukuma laiks arī Kuldīgas pilsētai, kā arī citiem
mazākiem rūpnieciskas raţošanas centriem – Rendai, Ēdām, Turlavai u.c.
Kurzemes hercogistes laikos Kuldīgas iedzīvotāji piedalījās ārzemju tirdzniecībā,
lietojot Ventu kā dabisku nelielu ostu un ūdensceļu uz Baltijas jūru. Pēc hercoga
Jēkaba nāves pilsēta panīka, it sevišķi pēc Ziemeļu kara (1700.-1721.g.), kad
tirdzniecības centri pārvietojās uz Liepāju un Ventspili. Augsto nodokļu dēļ pilsētu
atstāja arī daudzi amatnieki.
(10) Arī hercoga Frīdriha Kazimira laikos, Kuldīga paturēja savu vietu un lomu
Kurzemes saimnieciskajā dzīvē. Tāpat kā citās hercogiste pilsētās, arī Kuldīgā
pastāvēja hercoga dārzi. Pirmais t.s. Pilsdārzs pastāvēja jau no ordeľa laikiem un
atradās Ventas kreisajā krastā pils tuvumā. Hercogs Frīdrihs Kazimirs 1690. gadā
blakus dārziem nodibināja brieţu dārzu. Hercogistes laikos Kuldīgā bija daudz
sabiedrisko namu: rātsnams, Sv. Katrīnas baznīca, Sv. Trīsvienības katoļu
baznīca, Peterfeldes un ubagu patversmes, slimnīcas, latīľu skola, u. c. Nerunājot
par kara un mēra gadiem, Kuldīgas pilsēta XVII gs. cieta no 2 briesmīgiem
ugunsgrēkiem, 1615. un 1669. gadā. Abos gadījumos cieta arī Sv. Katrīnas
baznīca Kuldīgā. No hercogistes laikiem Kuldīgas novadā saglabājušies daţādi
pieminekļi – galvenokārt baznīcas (Kuldīgā, Ēdolē, Kabilē, Valtaiķos, Snēpelē u.c.),
daţas muiţas ēkas (Īvandē, Kabilē, Padurē u.c.) un sabiedriskas celtnes (Kuldīgā
pils sarga mājiľa, hercoga aptieka u.c.).
(11) Kurzemes un Zemgales hercogiste beidza pastāvēt 1795. gadā, kad hercogs
Bīrons atteicās no savām tiesībām un hercogisti pievienoja Krievijai. Kurzemes
zemnieku vispārējais stāvoklis 19.gs. sākumā pasliktinājās, tika palielinātas
klaušas. Postu nodarīja arī Francijas – Krievijas karš. 1818. gadā notika Kurzemes
zemnieku brīvlaišanas pasludināšana, bet īpašuma tiesības uz zemi palika
muiţniekiem. 1864. gadā zemniekiem atļāva iepirkt mājas. Kurzemes zemnieku
brīvlaišanas likumi noteica ierīkot arī tautskolas, taču muiţnieki to neveicināja un
tikai septiľdesmitajos gados notika skolu masveida dibināšana. Krišjānis
Valdemārs, kurš strādāja Ēdolē par rakstvedi, nodibināja tur pirmo publisko
bibliotēku. No 1886. līdz 1915. gadam Kuldīgā darbojās Baltijas skolotāju
seminārs.
(12) 1795. gadā, pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai, Kuldīga kļuva par parastu
apriľķa pilsētu un saimnieciski neatkopās. 19.gs. otrajā pusē Kuldīgā nodibinājās
rūpniecības uzľēmumi – sērkociľu fabrika „Vulkāns‖ (1878.g.), adatu fabrika
(1885.g.), tūka fabrika (1878.g.), ķieģeļu ceplis, ādas un apavu fabrika u.c. 1874.
gadā Kuldīgā pār Ventu uzbūvēja ķieģeļu mūra tiltu uz akmens balstiem, tā ir
vienīga šāda tipa būve Latvijā. 1905.-1907. gada revolūcijas notikumos iesaistījās
gan Baltijas skolotāju semināra audzēkľi, gan pilsētas uzľēmumu strādnieki, gan
muiţu laukstrādnieki. Revolūcijas notikumi saistīti ar neţēlīgām represijām pret
aktīvākajiem tās dalībniekiem. Katrā pagastā ir šo upuru piemiľas vietas.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
9

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
(13) Dzelzceļu laikmetā Kuldīga palika sāľus no dzelzceļu tīkla, kļūstot par klusu
pilsētiľu, kas pārtika no tirdzniecības un rūpniecības, izmantojot kuģniecībai
Ventas ūdensceļu līdz pat II pasaules karam. Pirmā pasaules kara laikā 1915.
gadā Kuldīgu okupēja vācu armija. Daudzi iedzīvotāji devās bēgļu gaitās. No
krievu laikiem (1795.-1918.g.) Kuldīgas novadā saglabājušās muiţas (Gudeniekos,
Laidos, Pelčos u.c), baznīcas (Kuldīgā un Īvandē), sabiedriskas celtnes (Kuldīgā,
Ēdolē, Snēpelē u.c), dzīvojamās ēkas (Kuldīga un Īvandē).
(14) 1. pasaules kara laikā visu Kurzemi, arī Kuldīgu bija okupējis ķeizariskās Vācijas
karaspēks. Latvijas Brīvības cīľu laikā 1919. gada 27. janvārī Kuldīgu bija ieľēmis
lielinieku 3. Padomju Latvijas jātnieku divizions, bet jau 13. februārī landesvēra
vienības sarkanarmiešus no Kuldīgas padzina. 21. novembrī tika padzīti arī
bermontieši. No 1918. gada beigām līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika
parakstīts Latvijas un Krievijas miera līgums, bija Latvijas brīvības cīľu laiks.
Brīvības cīľas prasīja no Latvijas valsts lielus materiālos un dzīvības zaudējumus,
tomēr šo cīľu laikā nostiprinājās latviešu valstiskā apziľa.
(15) 1922. gadā pieľēma jauno Latvijas valsts Satversmes likumu, ļoti svarīgs bija
Agrārais likums, kas ļāva izveidot lielu skaitu jaunsaimniecību. Īsā laikā atjaunojās
Latvijas saimnieciskā dzīve - lauksaimniecība, rūpniecība, kā arī tirdzniecība.
Turpmāko Kuldīgas saimniecisko uzplaukumu neatkarīgās Latvijas laikā sekmēja
1926.-1938. gadā uzbūvētā Kuldīgas – Skrundas šoseja, kas bija garākais Latvijas
brīvvalsts laikā uzbūvētais ceļš, kā arī 1936. gadā atklātā Kuldīgas – Liepājas
dzelzceļa līnija. 1938. gadā Kuldīgā atradās 370 tirdzniecības uzľēmumi ar 660
darbiniekiem. Ievērojamākie bija patērētāju kooperatīva ‖Darbs‖ daudzie veikali,
J.Jansona alus darītava, Kuldīgas pienotava, Rēdera kokzāģētava, Vintelera
kokzāģētava, vairāki kaļķu cepļi Kuldīgas tuvumā, Pils ūdensdzirnavas. Lielākās
fabrikas – a/s ‖Vulkāns‖ un Vintelera tūku fabrika. No Latvijas pirmās brīvvalsts
laikiem (1918.-1940.g.) Kuldīgas novadā saglabājušās komunikācijas, sabiedriskās
celtnes, dzīvojamās ēkas un jaunsaimniecības. 1932. gadā Kuldīgā tika uzcelta
Latvijas bankas ēka, 1938. gadā sāka darboties Kuldīgas raidstacija, uzcēla
modernu tirgus laukumu u.c.
(16) 1939. gada nogalē no Latvijas, arī no Kuldīgas novada, izceļoja baltvācieši.
Latvijas okupācijas laikā (1940.-1941.g.) pret iedzīvotājiem sākās daţādas
represijas. 1941. gada 14. jūnija deportācija skāra arī Kuldīgas novada
iedzīvotājus. 1941. gada 22.j ūnijā Latvijas teritorijā ienāca vācu armija un sākās
vācu okupācija. Kara sākumā Latvijā, tai skaitā arī Kuldīgas novadā, tika iznīcināta
lielākā daļa ebreju iedzīvotāju. Karš prasīja ļoti daudzu novada cilvēku dzīvības,
daudzi devās bēgļu gaitās. Pēc kara, pielietojot piespiedu metodes, notika
masveida kolektivizācija. 1949. gada 25. martā deportācija skāra lauku
iedzīvotājus. Visos pagastos ir piemiľas akmeľi 1941.-1949. gados deportētajiem
iedzīvotājiem. Padomju periodā visā Latvijas teritorijā, un arī Kuldīgas novadā, tika
uzbūvētas kopsaimniecību lielfermas, daţādas raţošanas ēkas, sērijveida
daudzdzīvokļu nami.
(17) Padomju laikā Kuldīgas nozīmi noteica rajona centra statuss, atbilstoši
centralizētajai pārvaldei un saimnieciskajai organizācijai, tas nodrošināja finanšu
un ekonomikas (investīciju un resursu izmantošanas) vadību visā administratīvā
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
10

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
rajona teritorijā, kā arī garantēja zināmu daudzumu visu rajonu apkalpojošu
uzľēmumu izvietošanu.
(18) Vienlaikus Kuldīgas atrašanās nomaļus no galvenajiem transporta koridoriem un
mezgliem (dzelzceļa līnijām, ostām Rīgas aglomerācijas) noteica lēnāku raţošanas
attīstību, novērsa lielu rūpniecisko uzľēmumu izvietošanu un ārējās migrācijas
apjomus.
(19) 1990. gada 4. maijā tika pasludināta Latvijas Republikas neatkarības deklarācija,
bet 1991. gada 21. augustā tika atjaunota neatkarīga Latvija Republika.
2.3. TERITORIJAS DABAS APSTĀKĻU UN RESURSU RAKSTUROJUMS
2.3.1. ĢEOLOĢISKĀ UZBŪVE UN RELJEFS
(1) Kuldīgas novada teritorijas ģeoloģiskais griezums sastāv no kristāliskā
pamatklintāja un platformsegas. Kristālisko pamatklintāju veido prekembrija (arhaja
un proterozoja) vecuma ieţi: stipri deformēti granīti, gneisi, gabro un kristāliskie
slānekļi. Nogulumieţu sega sastāv no 1250 – 1750 m biezas daţāda vecuma
platformsegas nogulumieţu slāľkopas, kuru galvenokārt veido kembrija, ordovika,
silūra un devona vecuma ieţi. Platformsegas kopējais biezums palielinās virzienā
no ziemeļaustrumiem uz dienvidrietumiem.
(2) Seno pamatieţu virsmu pārsedz kvartāra nogulumu sega, kuras biezums svārstās
no daţiem metriem līdz 80 metriem, bet apraktajās ielejās pat līdz 208 m.
Augšdevona un apakškarbona nogulumieţi atsedzas Ventas, Abavas, Īvandes un
Rieţupes ieleju atsevišķos posmos.
(3) Kuldīgas novadam raksturīga liela reljefa makroformu un mezoformu
daudzveidība. Novada rietumu daļu aizľem Rietumkursas augstiene, bet centrālajā
daļā atrodas Kursas zemiene. Ziemeļrietumos Rietumkursas augstiene pāriet
Piejūras zemienē. Novada dienvidaustruma daļu aizľem Austrumkursas augstiene.
(4) Kaut arī kopumā novadā dominē līdzens reljefs, tomēr vairāk kā trešo daļu no
novada teritorijas aizľem paugurains reljefs. Pauguraines visvairāk izplatītas
Rietumkursas augstienē, kur vērojama liela virsmas formu daudzveidība.
Austrumkursas augstienē dominē viļľots reljefs ar atsevišķiem pauguriem.
(5) Novada virsmas augstākais punkts ir Vārdupes kalns Rietumkursas augstienē
(140 m v.j.l.).
(6) Priekšnoteikumi novada attīstībai
(7) Reljefa saposmojums ietekmē ainavu daudzveidību, kas ir viens no Kuldīgas
novada tūrisma un rekreācijas resursiem.
(8) Reljefa īpatnības visvairāk ietekmē lauksaimniecisko darbību, sekmējot vai kavējot
noteiktu lauksaimniecības sektoru attīstību. Reljefa saposmojums, nogāţu slīpums
un garums un ar tiem saistītā augsnes ūdens erozija nosaka audzējamo kultūraugu
veidus, to audzēšanas tehnoloģiskos risinājumus, sējumu platību struktūru, kā arī
lauksaimniecības zemju transformācijas nepieciešamību.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
11

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
2.3.2. DERĪGIE IZRAKTEĽI
(1) Kuldīgas novada ģeoloģisko potenciālu veido ģeoloģiskās struktūras, derīgie
izrakteľi, kā arī ģeoloģiskie objekti un teritorijas – īpaši aizsargājamie dabas
pieminekļi.
(2) Derīgie izrakteľi ir saistīti ar kvartāra nogulumiem, kā arī augšdevona
nogulumieţiem. Novada ziemeļu daļā izplatītie augšdevona nogulumieţi satur
dolomīta un kvarca smilts iegulas. Novada rietumu daļā viduskembrija smilšakmeľi
satur naftas iegulas. Šiem ieţiem ir būtiska nozīme arī kā kolektorslānim gāzes
krātuvju ierīkošanai. Novada rietumu daļā kvartāra nogulumi satur svarīgākās
smilts un grants atradnes, Pieventas zemienes teritorijā ir lielākie Kuldīgas novada
bezakmens māla un kūdras krājumi. Novada austrumu daļā upju ielejās atrodas
lielākie aizsargājamo ģeoloģisko dabas objektu koncentrācijas areāli.
(3) Izmantojamo resursu grupu veido bieţi sastopamie, samērā labi izpētītie un plaši
pielietojamie derīgie izrakteľi 1 :
(a) Smilts un grants
(b) Māls
(c) Kūdra
(d) Saldūdens kaļķieţi
(e) Sapropelis.
(f) Dolomīts.
(4) Perspektīvie resursi netiek izmantoti, bet pastāv to apgūšanas iespējas nākotnē:
(a) Naftas atradnes
(b) Ģeoloģiskās struktūras dabas gāzes pazemes krātuvju ierīkošanai. Atklātas 6
lokālas ģeoloģiskās struktūras. Snēpeles struktūra ar 17,5 mljrd. m³ ietilpību ir
vislielākā un perspektīvākā Latvijā.
(5) Par mazizpētītajiem un problemātiskajiem resursiem pagaidām ir nepietiekama
informācija vai arī to praktiskā izmantošana ir stipri apgrūtināta:
(a) Krāszemes: nelielas iegulas purvu nomalēs; nav praktiskas nozīmes.
(b) Dimanti: līdz šim nav atrasti, uz to klātbūtnes iespējamību norāda pavadošās
asociācijas minerāli.
(6) Priekšnoteikumi teritorijas attīstībai
(a) Novadā ir nozīmīgi māla, smilts, kūdras, saldūdens kaļķu, kvarca smilts,
sapropeļa un māla iegulas un, plānojot teritorijas izmantošanu, jārēķinās, ar to
ieguvi nākotnē.
(b) Novadā pagaidām neizmantotas nozīmīgas ģeoloģiskās struktūras dabas
gāzes pazemes krātuvju ierīkošanai, kā arī potenciāli izmantojamie un
1 Informāciju par izpētītajiem krājumiem skat. pārkstā “Derīgie izrakteņi. Nozares pārskats
rajona plānojuma izstrādāšanai” Rīga, VARAM.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
12

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
2.3.3. AUGSNES
mazizpētītie derīgie izrakteľi. To izpēte un izmantošana var ietekmēt attīstības
potenciālu nākotnē.
(1) Kuldīgas novada augšľu sastāvs un kvalitāte galvenokārt ietekmē
lauksaimnieciskās un meţsaimnieciskās darbības iespējas. Kuldīgas novada
augšľu cilmieţi ir daţādi ledus laikmeta un pēcledus laikmeta nogulumi.
Lauksaimnieciski intensīvi izmantojamās zemēs dominē mālsmilts un smilšmāla
augsnes. Starp augsnes tipiem dominē podzolaugsne (>50%) un trūdainās velēnu
glejotās un gleja augsnes1.
(2) Kursas zemienē augsnes cilmieţus veido limnoglaciālie nogulumi – smilts un māli.
Šeit uz tipiskā podzola, velēnu podzolētām glejotām un gleja augsnēm
izveidojušies lielākie meţu masīvi. Augsnēm raksturīga zema auglība un
nenoregulēts mitruma reţīms, lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības relatīvi
nelielas.
(3) Rietumkursas augstienē augsnes cilmiezi veido morēnas (māls un smilšmāls),
fluvioglaciālie (smilts) un limnoglaciālie (smilts un māls) nogulumi. Tajās
Rietumkursas augstienes teritorijās, kur dominē līdzens un lēzeni viļľots reljefs ar
vidēji iekultivētām velēnu podzolaugsnēm un velēnu virspusēji glejotām augsnēm
(Gudenieku, Turlavas, Laidu pagastos), sastopamas plašākās lauksaimniecībā
izmantojamās zemes Kuldīgas rajonā.
(4) Austrumkursas augstienē augsnes cilmiezi veido morēnas nogulumi (smilšmāls,
mālsmilts). Tā kā Austrumkursas augstienē esošie pagasti (Vārmes, Kabiles) daļēji
iestiepjas Kursas zemienē, būtiski atšķiras augšľu apstākļi šo pagastu rietumu un
austrumu daļās.
(5) Kuldīgas novada augsnes ir piemērotas daţādu lauksaimniecības kultūru
audzēšanai. Tās ir pietiekami nodrošinātas ar kāliju.
(6) Augsnes izmantošanas un aizsardzības problēmas
(7) Apmēram 5% novada lauksaimniecības zemju ir vērojama augsnes ūdens erozija
(īpaši Rietumkursas augstienē);
(8) Vairākos novada pagastos (īpaši Laidu, Turlavas, Kurmāles, Snēpeles, Īvandes un
Ēdoles pagastos) intensīvi izmantojamās zemēs ir liels augšľu īpatsvars ar ļoti
zemu organisko vielu saturu;
(9) Novadā pēdējos gados ir pieaudzis skābo augšľu daudzums. Augsnes
paskābināšanās īpaši aktuāla ir Rietumkursas augstienē, kur pārrobeţas
piesārľojuma pārneses rezultātā izkrīt skābie nokrišľi;
(10) Novada augsnes ir slikti nodrošinātas ar fosforu. Tikai aptuveni pusei augšľu ir
vidējs vai augsts fosfora saturs.
1 pēc pārskata “Lauksaimniecības nozares attīstība. Nozares pārskats rajona plānojuma
izstrādāšanai”
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
13

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
(11) Kuldīgas novadā pasliktinās zemes kvalitatīvie rādītāji - lauksaimniecībā
izmantojamo zemju kvalitāte krītas skābo augšľu kaļķošanas samazināšanās
rezultātā. Tajā pat laikā pēdējā desmitgadē samazinājies lauksaimniecības zemju
piesārľojums.
(12) Aizvadītajā desmitgadē samazinājusies interese izmantot raţošanā
lauksaimniecības zemes, ko raksturo neizmantoto LIZ platību būtiska
palielināšanās. Ar katru gadu pieaug LIZ zemes transformācijas apjoms.
Galvenokārt transformēta platība ir zem meţa zemēm.
(13) Priekšnoteikumi teritorijas attīstībai:
2.3.4. KLIMATS
(a) Augšľu teritoriālā izplatība novada griezumā ir priekšnoteikums daudzveidīgas
lauksaimniecības produkcijas raţošanai
(b) Kuldīgas novada nepiesārľotās augsnes ir priekšnoteikums ekoloģiski tīras
produkcijas raţošanai;
(c) Novada attīstības interesēs ir augšľu potenciāla optimāla izmantošana,
uzlabojot augšľu auglību, izvēloties atbilstošu augu seku vai apmeţojot
lauksaimniecībai neizdevīgās teritorijas.
(1) Kuldīgas novads Latvijas agroklimatiskajā rajonēšanā ietilpst mitrajā Kurzemes
rajonā: Rietumkursas augstiene mēreni siltajā apakšrajonā, bet Austrumkursas
augstiene un Kursas zemiene mēreni vēsajā apakšrajonā.
(2) Kuldīgas novada svarīgākie klimatiskie rādītāji
(a) laiks, kad vidējā temperatūra sasniedz 0°C, tiek uzskatīts par siltā perioda
iestāšanos (Kuldīgā tas ir tieši 21. III, kamēr apkārtējās teritorijās tas ir par 5 -
7 dienām vēlāk. Siltā perioda garums rajonā ir 253 dienas, un tas beidzas
30. XI. Augu veģetācijas periods (vidējā temperatūra >5°C) Kuldīgas novadā
ilgst 191 dienu. Augu aktīvais augšanas periods (vidējā temperatūra >10°C)
136 dienas. Pats karstākais periods (vidējā temperatūra >15°C) ir 65 dienas
(25. VI - 18. VIII) un tas atbilst siltummīlošu augu (tomātu, gurķu) aktīvas
augšanas temperatūrai.
(b) pozitīvo gaisa temperatūru summa aktīvā veģetācijas periodā (vidējā gaisa
temperatūra augstāka par 10°C) sasniedz 19°C. Daudzos apkārtējos novados
(Talsu, Tukuma, Ventspils, Saldus) šis rādītājs ir ievērojami zemāks – 17,5°C -
18°C.
(c) vasaras dienas temperatūra ir salīdzinoši augsta - 20,5°C. Apkārtējos novados
18,0° - 19,5°.
(d) pati augstākā novadā novērotā gaisa temperatūra ir 35,0°C, bet zemākā
temperatūra -34,0°C.
(e) bezsala perioda garums rajonā vidēji ir 144 dienas, kas ir par 10 - 12 dienām
garāks par apkārtējiem novadiem. Bezsala perioda garums atsevišķos gados
svārstās ļoti lielā amplitūdā: 93 dienām līdz 180 dienām. Visagrāk bezsala
periods ir sācies 13. IV, bet visvēlāk - tikai 13. VI.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
14

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
(f) pastāvīgā sniega sega vidēji novērojama 80 dienas gadā, savukārt vidējais no
vislielākajiem sniega segas biezumiem ir 20 cm.
(g) lielākais nokrišľu daudzums Kuldīgas novadā ir vasaras un rudens sākuma
mēnešos (VII-VIII), kad nokrišľu daudzums mēnesī sasniedz 90 – 95 mm. Ļoti
mainīgs ir nokrišľu daudzums atsevišķos gados, sevišķi vasaras mēnešos.
Gados ar intensīvu ciklonisko darbību vidējo nokrišľu daudzums mēnesī var
vairāk kā divas reizes pārsniegt ilggadīgos vidējos daudzumus. Dominējot
anticiklonārajiem apstākļiem novērojams deficīts mēnešu nokrišľu daudzumā.
(h) Kuldīgas novadā nokrišľu summa gandrīz divas reizes pārsniedz evaporāciju
(iztvaikošanu), kas ir viens no faktoriem gleja un glejotu augšľu veidošanai.
(3) Priekšnoteikumi teritorijas attīstibai
(a) Lielais nokrišľu daudzums, kā arī to nevienmērīgais sadalījums kā gada
griezumā, tā arī pa gadiem, ir viens no priekšnosacījumiem, ka lielākajā
novada daļā stabilas raţas var iegūt tikai meliorētos tīrumos un pļavās.
(b) Novadā ir labvēlīgi apstākļi augļkopības un dārzkopības attīstībai.
(c) Klimatiskie apstākļi lielā mērā nosaka tūrisma un rekreācijas aktivitāšu
sezonālo raksturu.
2.3.5. VĒJA ENERGORESURSI
(1) Galvenie atjaunojamie energoresursi Latvijā ir hidroresursi un biomasa
(lauksaimniecības kultūras (rapsis, graudaugi, cukurbietes) un koksne), mazākā
mērā – vēja enerģija, biogāze un salmi. Šo resursu potenciāls nav pilnībā
izmantots.
(2) Tuvākajos gados Latvijai ir jānodrošina atjaunojamo energoresursu īpatsvara
pieaugums saraţotās elektroenerģijas īpatsvara kopējā elektroenerģijas patēriľa
bilancē. Kā viens no prioritārās attīstības virzieniem šī mērķa sasniegšanai tiek
minēta vēja enerģijas izmantošana.
(3) Latvijā vēja enerģijas potenciāls vislielākais ir Baltijas jūras piekrastes teritorijās.
Latvijas teritorijas iekšienē labvēlīgi vēja enerģijai ir tikai tie rajoni, kur vējš veidojas
reljefa paaugstinājuma rezultātā. Pēc Latvijas vēja enerģētikas asociācijas
veiktajiem pētījumiem, secināts, ka vislabvēlīgākie rajoni vēja parku celtniecībai ir
Kurzemes piekraste un Kurzemes augstienes dominējošie augstumi ar pacēlumu
no 80 m un vairāk.
(4) Vēja reţīmus Kuldīgas novada teritorijā nosaka galvenokārt reljefa nelīdzenums
Augstieľu kritumi ir ievērojami no 10 līdz 130 metriem. Kuldīgas novadā vēja
enerģijas raţošanas lielākais potenciāls ir Rietumkursas augstienes teritorijā
(Kurmāle un Īvandes pagastos), kur vidējais vēja ātrums gadā pārsniedz 5 m/sek.
Vēju parku celtniecība atzīta par derīgām arī teritorijās, kur vidējais vēja ātrums
gadā ir >4 m/sek. Šajā zonā ietilpst lielākā daļa no Kuldīgas novada rietumdaļas
pagastu teritorijas (Laidu, Turlavas, Gudenieku, daļa no Snēpeles, Pelču, Padures,
Ēdoles pagastiem) kā arī pagasti Austrumkursas augstienē (Kabiles, daļa Vārmes
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
15

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
pagasta)1. Vismazākais vēja enerģijas potenciāls ir Rumbas un Rendas pagastos
(vidējais vēja ātrums gadā

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
(11) Kabiles pagastā lielākajā teritorijas daļā gada vidējais vēja ātrums ir 4,0 – 4,5 m/s,
kas var nodrošināt vidējas pakāpes efektīvu vēja parku ekspluatāciju. Tas
galvenokārt iespējams uz ģeogrāfiskās ainavas pacēluma rēķina. Ir nelielu platību
konfliktu zonas - galvenokārt daţādu sīku putnu pulcēšanās un ligzdošanas vietas.
(12) Kurmāles pagastā vēja gada vidējais ātrums mērījumu standarta augstumā (10 –
11 m) ir 4,5 – 5,0 m/s robeţās. Iespējama vēja izmantošana ar vidēju un augstu
efektivitātes pakāpi. Dienvidrietumu apvidus Vilgālē atrodas zemienē un ir aizsegta
gaisa plūsmām no visām pusēm. Šī zona nav derīga vēja parku ekspluatācijai.
Visintensīvākā putnu pulcēšanās novērojama Vilgāles ciemā. Nedaudzas konfliktu
zonas ir pagasta teritorijas ziemeļu un ziemeļaustrumu daļās.
(13) Padures pagastā vēja izmantošanai derīgas ir tikai nelielas apvidus platības, kas
robeţojas ar blakus pagastiem rietumos un dienvidrietumos. Šeit iespējama vēja
parku ekspluatācija ar vidēju efektivitātes pakāpi. Konfliktu zonu nav.
(14) Pelču pagastā vēja parku ekspluatācija ar vidēju efektivitātes pakāpi iespējama
tikai pagasta austrumu daļā. Konfliktu zonu praktiski nav. Tikai pagasta austrumu
daļā ir nelielu platību zonas, kuras apdzīvo sīki putni.
(15) Rendas pagasts nav sevišķi izdevīgs vēja parku komerciālai ekspluatācijai.
Izľēmums ir daţas augstienes (40 m un vairāk), kur iespējama vēja parku
ekspluatācija ar vidēju efektivitātes pakāpi. Teritorijā ir sakoncentrētas pēc platības
nelielas konfliktu zonas.
(16) Rumbas pagasta visa teritorija atrodas zemienē un ir aizsegta no rietumiem un
austrumiem ar augstienēm. Vēja izmantošana teritorijā nav efektīva. Konfliktu zonu
nav.
(17) Laidu pagasta teritorijas dienvidos un centrālajā daļā novērojami stipri un mēreni
vēji ar vēja gada vidējo ātrumu 4,5 – 5 m/s. Iespējama vēja parku ekspluatācija ar
vidēju un augstu efektivitātes pakāpi. Austrumu daļā reljefs pazeminās un vēja
izmantošana ir neefektīva. Ornitoloģijas situācija pietiekoši daudzveidīga. Visā
teritorijā novērojama putnu masveida pulcēšanās un ligzdošana.
(18) Snēpeles pagastā visa teritorija no Snēpeles līdz pagasta rietumu robeţai atrodas
uz Kurzemes augstienes un derīga vidējas un augstas efektivitātes vēja
izmantošanai. Austrumu daļā vēja gada vidējais ātrums samazinās līdz mazākam
par 4 m/s. Konfliktu zonas, kur novērojama putnu masveida pulcēšanās un
ligzdošana, atrodas galvenokārt pagasta centrālajā daļā.
(19) Turlavas pagastā vējš pastiprinās no pagasta centra uz austrumu daļu, galvenokārt
uz apvidus pacēluma dēļ. Austrumu daļā iespējama vēja parku ekspluatācija ar
vidējas pakāpes efektivitāti. Pārējā teritorijas daļa šiem mērķiem nav derīga.
Konfliktu zonas aizľem nelielas platības, galvenokārt pagasta centrālajā daļā.
(20) Vārmes pagastā, uz austrumiem no Vārmes, ģeogrāfiskā ainava pakāpeniski
paaugstinās un šeit novērojami vēji ar gada vidējo ātrumu līdz 4,5 m/s. Šajā apvidū
iespējama vēja parku ekspluatācija ar vidējas pakāpes efektivitāti. Konfliktu zonas
praktiski nav. Atsevišķās vietās vērojama sīku purva putnu pulcēšanās.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
17

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
2.3.6. PAZEMES ŪDEĽI
(1) Kuldīgas novads ir labi nodrošināts ar pazemes ūdeľu resursiem, un patērētais
daudzums veido nelielu daļu no atjaunojamajiem resursiem. Tā kā pazemes ūdeľu
kvalitāte ir ievērojami augstāka nekā apkārtesošo ūdeľu kvalitāte, to lieto gan kā
dzeramo ūdeni, gan lauksaimniecības un rūpniecības vajadzībām.
(2) Ūdens apgādē izmantojamie horizonti 1 :
(a) Vidus – Augšdevona Arukilas – Amatas komplekss; galvenais apgādes avots
novadā kopumā;
(b) Augšdevona Famenas komplekss.
(3) Kvartāra gruntsūdeľu horizonts; galvenokārt izmanto mazo apdzīvoto vietu un
zemnieku saimniecību apgādē.
(4) Kuldīgas novadā pazemes ūdeľu zonas ar augstu piesārľojuma risku ir
Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraines daļā (Kurmāles un Īvandes
pagastos), kā arī Rendas pagasta rietumdaļā 2 .
(5) Priekšnoteikumi teritorijas attīstībai:
(a) Kuldīgas novada galveno ūdensapgādes horizontu izplatība un to aizsargātība
(ar aleirītu slāni) neierobeţo tautsaimniecības nozaru teritoriālo attīstību.
Visaizsargātākais dzeramā ūdens avots novadā ir augšdevona komplekss.
(b) Novadā nav būtisku konfliktu starp pazemes ūdens izmantošanu un
tautsaimniecības sektoriem.
(c) Ūdens apgāde novadā balstās uz devona ūdens kompleksiem. Fluvioglaciālie,
smilts – grants – oļu, nogulumi, kur tie ir izplatīti, tiek izmantoti lauku apvidos
zemnieku vietējai ūdens apgādei, ja devona horizontu izmantošana ir pārāk
dārga. Patlaban nav nepieciešams mainīt esošo ūdens apgādes veidu.
(d) Kuldīgā un citās lielākajās novada apdzīvotajās vietās ūdenim raksturīgs
augsts dzelzs saturs, tādēļ, lai iegūtu kvalitatīvu dzeramo ūdeni, jāveic
atdzelţošana.
2.3.7. VIRSZEMES ŪDEĽI
(1) Kuldīgas novadam raksturīgs sazarots upju tīkls. Vairākas upes (Abava līdz
Rendai u.c.) tek pa labi izveidotām vizuāli ainaviski pievilcīgām senielejām.
Kuldīgas novada upēm, tāpat kā visām Latvijas upēm, raksturīga jaukta ūdens
pieplūde (sniegūdeľi, lietus, pazemes ūdeľi). Rietumlatvijas upju (Venta, Tebra,
Uţava) iezīme ir tā, ka atsevišķs uzplūdienu caurplūdums (rudens lietavas, ziemas
uzplūdieni) daţos gados var pārsniegt palu maksimumu.
1 pēc pārskata “Pazemes ūdeņu aizsardzība. Nozares pārskats rajona plānojuma
izstrādāšanai.”
2 pēc Kurzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojuma (2006.-2026.) Vides pārskata
materiāliem
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
18

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
2.3.8. MEŢI
(2) Pēc upju sateces baseiniem Kuldīgas novada upes pieder Baltijas jūras (Uţava,
Rīva, Tebra) un Ventas sateces baseiniem. Ūdensšķirtni starp Ventas un Baltijas
jūras mazo upju baseiniem iezīmē Rietumkursas augstiene. Ļoti maza teritorija
Kuldīgas novada ZA daļā pieder Usmas ezera sateces baseinam.
(3) Ventas sateces baseinam raksturīgi labi noteces apstākļi. Liela daļa upju
(Alekšupīte, Ēnava) ir straujas un krāčainas, ar lielu relatīvo kritumu. Ventas
baseinā dominē blīvs pieteku tīkls un upju lejteces ar dziļi iegrauztām ielejām.
Ezeru izvietojums ir nevienmērīgs un to platība reti pārsniedz 30 ha. Ventas
baseins ir nozīmīga lašveidīgo zivju (Baltijas laša, taimiľa, strautu foreļu, salakas)
nārstu vieta. Purvi veidojušies, galvenokārt, pārpurvojoties pazeminājumiem.
Starppauguru un ielejveida pazeminājumos esošie purvi ir nelieli, to platība parasti
nepārsniedz 20 ha.
(4) Baltijas jūras sateces baseina hidrogrāfisko tīklu veido Tebras, Rīvas un Uţavas
upju baseini. Visas šīs upes ir tranzītupes, kas sākas Rietumkursas augstienē.
Ieleju dziļums daţos upes posmos sasniedz 20 – 30 m, vietām ir dziļas, sāngravu
saposmotas ielejas. Nonākot piekrastes līdzenumā tām ir lēns tecējums.
Starppauguru ieplakās un ielejveida pazeminājumos ir nelieli ledāja iegrauzuma
ezeri. Baseina teritorijā ir daudz mākslīgo ūdenskrātuvju. Labvēlīgi apstākļi zivju
dīķu ierīkošanai. Uţava, Tebra, Rīvas upes, kas ietek Baltijas jūrā, tāpat kā Ventas
baseina upes, ir nozīmīgas lašveidīgo zivju nārsta vietas. Pēc ezeru kvalitatīvām
un hidroķīmiskajām īpašībām šeit esošie Zvirgzdu un Pinku ezeri varētu tikt
pieskaitīti lašveidīgo (sīgas) ūdeľu kategorijā. Vienīgais parametrs, kas neatbilst
šīs klases raksturojumam, ir to virsmas platība. Purvi ir izvietojušies galvenokārt
ielejveida pazeminājumos.
(5) Kuldīgas novadā dominē glaciālas izcelsmes ezeri. Lielākā daļa ezeru atrodas
starppauguru ieplakās un ielejveida pazeminājumos. Pēc platības tie ir nelieli, un to
izvietojums ir nevienmērīgs. Tie lielākoties ir eitrofi un līdz ar to pakāpeniski aizaug.
Lielākie ir Vilgāles, Lielais un Mazais Nabas ezers, Zvirgzdu (lielākā daļā atrodas
Alsungas novadā) un Pinku ezeri. Nelielo ezeru daudzumu kompensē lielais
mākslīgo ūdenskrātuvju daudzums.
(6) Priekšnoteikumi teritorijas attīstībai:
(a) Upes (Venta, Abava u.c.) un ezeri (Pinku, Usmas, Lielais un Mazais Nabas,
Vilgāles u.c.) ir ainavas un dabas daudzveidības elementi, kā arī būtisks
faktors tūrisma un rekreācijas attīstībai un vietējo iedzīvotāju dzīves veida
saglabāšanai.
(b) Novadā vēsturiski izveidojušās daudzas ūdenskrātuves, kas veido novadam
raksturīgo kultūrainavu un kalpo par pamatu zivsaimniecības attīstībai.
(c) Novadā ir lašupes un foreļupes, un to vides saglabāšana ir viena no rajona
vides aizsardzības prioritātēm.
(1) Meţu daudzums, to kvalitāte un ģeogrāfiskais izvietojums nosaka Kuldīgas novada
piederību pie teritorijām, kurām meţa nozare lauku apvidos ieľem nozīmīgu lomu
tautsaimniecībā, nodrošinot nodarbinātību un stabilus ienākumus, kā arī dod
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
19

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
būtisku ieguldījumu novada ekonomikā un eksporta bilancē. Novada meţiem ir
ievērojama loma kā rekreācijas resursam (ogošana, sēľošana, dabas un
ekotūrisms). Tas ir arī potenciāls vides kvalitātes nodrošināšanai.
(2) Novada meţiem piemīt liela bioloģiskā daudzveidība. Meţi ir neatľemama ainavas
sastāvdaļa, un ar savu daudzveidīgo ekoloģisko, sociālekonomisko un
kultūrvēsturisko vērtību, neapšaubāmi, ir viena no lielākajām novada dabas
bagātībām.
(3) Kuldīgas novada meţainums 2009. gadā bija 53% (Latvijā vidēji 49,9%, Kurzemes
reģionā 55,3%). Kaut gan meţu sadalījums ir nevienmērīgs, visos novada
pagastos meţa resursi ir pietiekami vietējām vajadzībām un ir priekšnoteikums
kokmateriālu eksporta attīstībai (sk. 2. attēlu)
80,0
72,4
69,6
70,0
63,1
60,5
62,3
60,0
56,1
55,3
50,0
46,8
44,8
% 40,0
32,2
36,2
39,4
33,3
30,0
20,0
10,0
0,0
Ēdoles pagasts
Gudenieku pagasts
Īvandes pagasts
Kabiles pagasts
Kurmāles pagasts
Laidu pagasts
Padures pagasts
Pelču pagasts
Rendas pagasts
Rumbas pagasts
Snēpeles pagasts
Turlavas pagasts
Vārmes pagasts
2 . a t t ē l s . M e ţ a i n u m s ( % ) K u l d ī g a s n o v a d a
p a g a s t o s
(4) Lielākie meţu masīvi ir koncentrēti novada ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā -
Rendas, Rumbas, Ēdoles, Kabiles un Īvandes pagastos, bet mazākie - Pelču,
Gudenieku un Snēpeles pagastos (sk.3.attēlu).
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
20

2246
3610
4293
4167
3447
4167
5331
6344
8126
9146
platība,ha
11151
15727
19042
K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
20000
18000
16000
14000
12000
10000
8000
6000
4000
2000
0
Ēdole
Gudenieki
Īvande
Kabile
Kurmāle
Laidi
Padure
Pelči
Renda
Rumba
Snēpele
Turlava
Vārme
3 . a t t ē l s . M e ţ u p l a t ī b a s ( h a ) K u l d ī g a s n o v a d a
p a g a s t o s 1
(5) Meţaudţu sadalījums pa augšanas apstākļu tipiem (sk. 4. attēlu):
(a) Sausieľu meţi – sils, mētrājs, lāns, damaksnis, vēris, gārša ir dominējošie
Kuldīgas novadā (~70%), tomēr to īpatsvars ir mazāks nekā Latvijā caurmērā.
No sausieľu meţiem Kuldīgas novadā lielākās platības aizľem damaksni
(38,2% no visiem meţu tipiem), vēris (14,7%) un lāns (10,4%).
(b) Meţi slapjās minerālaugsnēs – grīnis, slapjais mētrājs, slapjais damaksnis,
slapjais vēris, slapjā gārša.
(c) Meţi slapjās kūdras augsnēs – purvājs, niedrājs, dumbrājs, liekľa.
(d) Āreľi (uz meliorētām minerālaugsnēm).
(e) Kūdreľi (uz meliorētām kūdras augsnēm).
1 pēc Valsts meža dienesta datiem, 2010.g.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
21

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
Meži slapjās kūdras
augsnēs
6,3%
Āreņi
9,8%
Kūdreņi
2,1%
Meži slapjās
minerālaugsnēs
14,0%
Sausieņu meži
67,7%
4 . a t t ē l s . M e ţ a u d ţ u s a d a l ī j u m s K u l d ī g a s n o v a d ā
p a a u g š a n a s a p s t ā k ļ u t i p i e m 1
(6) Kuldīgas novadā valdošā koku suga ir priede, kas aizľem vairāk kā pusi no meţu
platības. Tāpat kā visā Latvijā, arī Kuldīgas novadā nozīmīgas platības aizľem
bērzi (22,5%) un egles (17,7%). Pārējās koku sugas aizľem mazākas platības.
Meţaudţu krājas daudzums lielākais arī ir priedēm, bērziem un eglēm (sk. 5.
attēlu). Meţaudţu krājas kopējais apjoms Kuldīgas novadā ir 14,2 milj. m³ vidējā
krāja 146,6 m³/ha.
(7) Auglīgākie meţa augšanas apstākļu tipi ir Pelču un Turlavas pagastā, kur vēris
sastopams vairāk nekā pusē no meţa platībām, bet auglības ziľā nabadzīgākie
meţa augšanas apstākļi ir Rendas, Rumbas un Padures pagastos.
(8) Kuldīgas novada meţaudţu vidējais vecums ir 65 gadi – augstāks nekā vidēji
Latvijā (sk. 6., 7. attēlu).
1 pēc Valsts meža dienesta datiem, 2010.g.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
22

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
100%
90%
80%
0,3
1,1
1,5 2,2
4,1
17,7
0,5
1,3 2,1
3,4
4,2
15,3
Pārējās sugas (osis,
liepa, kļava u.c.)
Ozols
Melnalksnis
70%
60%
50%
22,5
24,0
Apse
Baltalksnis
40%
Egle
30%
50,9
49,2
Bērzs
20%
10%
Priede
0%
Mežaudžu platības pēc
valdošās koku sugas
Mežaudžu krāja pa valdošām
koku sugām
5 . a t t ē l s . K u l d ī g a s n o v a d a m e ţ a u d ţ u p l a t ī b a s u n
k r ā j a s s a d a l ī j u m s p a v a l d o š a j ā m k o k u s u g ā m 1
Pieaugušas audzes
17,5%
Pāraugušas audzes
6,5%
Jaunaudzes
25,1%
Briestaudzes
16,5%
Vidēja vecuma audzes
34,4%
6 . a t t ē l s . K u l d ī g a s n o v a d a m e ţ a u d ţ u s a d a l ī j u m s
p a v e c u m a g r u p ā m 1
1 pēc Valsts meža dienesta datiem, 2010.g.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
23

504,5
platība, ha
1082,1
1062,8
1204,6
1100,3
1421,2
1433,6
1366,5
1315,4
1505,5
1434,9
1469,2
1414,4
1413,3
1724,9
1966,2
K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
2000
1800
1600
1400
1200
1000
800
600
400
200
0
2002. 2003. 2004. 2005. 2006. 2007. 2008. 2009.
gads
Ciršana
Atjaunošana
7 . a t t ē l s . K o k u c i r š a n a s u n m e ţ a a t j a u n o š a n a s
a p j o m i ( h a ) p a g a d i e m K u l d ī g a s n o v a d ā 2
(9) Priekšnoteikumi teritorijas attīstībai:
(a) Kuldīgas novadā ir ievērojami meţa resursi (lielāki nekā vidēji valstī), kuru
ilgtspējīga izmantošana var veicināt novada ekonomisko izaugsmi un
nodrošināt ar darbu iedzīvotājus.
(b) Meţi ir pamats bioloģiskajai daudzveidībai, un to saglabāšana ir Kuldīgas
novada attīstības interesēs.
(c) Abavas un Ventas meţi un to resursi (medījuma dzīvnieki, ogas, sēnes u.c.) ir
priekšnoteikums rekreācijas un tūrisma attīstībai.
(d) Kuldīgas novadā ir vērtīgi dendroloģiskie objekti, kurus iespējams izmantot
tūrisma attīstībai.
2.3.9. AINAVAS
(1) Kuldīgas novads izceļas ar lielu ainavu segas daudzveidību, kas nosaka daţādas
saimnieciskās darbības iespējas un ierobeţojumus un var kalpot par nozīmīgu
tūrisma attīstības resursu.
(2) Kuldīgas novada ainavas daudzveidību reģionālā griezumā nosaka ģeogrāfiskais
novietojums uz robeţas starp Piejūras zemieni un Kurzemes augstienēm
1 pēc Valsts meža dienesta datiem, 2010.g.
2 pēc Valsts meža dienesta datiem, 2010.g.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
24

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
(Rietumkursas un Austrumkursas augstieni), izteiksmīgās Ventas un Abavas
ielejas, kā arī teritorijas vēsturiskā attīstība. Rietumkursas augstienē mijas noslēgti
skati, kas atduras meţa sienā un viensētu puduros, ar tālām perspektīvām, kas
sniedzas pāri Piejūras un Kursas zemienēm.
(3) Pateicoties teritorijas ģeoloģiskās uzbūves lokālai diferenciācijai (karbonātus
saturošu nogulumu mija ar nekarbonātiskiem ieţiem, kvartāra nogulumieţu
granulometriskā sastāva maiľa), reljefa saposmojumam un ar to saistīto zemes
lietojuma veidu maiľai, Kuldīgas novada ainavas kā reģionālā, tā lokālā aspektā ir
ļoti daudzveidīgas. Kuldīgas novada ainavas aptver gandrīz visus Latvijā
sastopamos ainavu vienību tipus: āraines, meţaines, silaines, ezeraines,
purvaines un citus.
(4) Kuldīgas novadā ainavu segā liela nozīme ir kultūrainavas elementiem, kas
saglabājušies daudzus gadsimtus: pilskalniem, pils kompleksiem, muiţām,
baznīcām, viensētu struktūrai, lauku un meţu ceļiem un tikai Kurzemē
raksturīgajiem daudzajiem kapu kalniľiem. Kuldīgas novads kultūrvēsturisko
ainavas elementu aspektā ir viens no bagātākajiem un interesantākajiem rajoniem
Latvijā. Padomju periodā šo ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību izmantošana
neatbilstoši to mūsdienu funkcionālai nozīmei un pēcpadomju periodā neskaidrie
īpašuma jautājumi un finansu trūkums novedis pie situācijas, ka lielākā daļa šo
ainavisko elementu atrodas ļoti kritiskā stāvoklī un to degradācija turpinās.
(5) Daudzas ainavas lielajos meţa masīvos, kā arī ūdeľiem bagātajās ainavu telpās, ir
saglabājušas savu dabiskumu. Tas visvairāk attiecas uz Vidusventas prieţu
meţāru apvidu, Usmas ezeraini ar Stendes meţaini un Lejasabavas meţaini. Šie
apvidi telpiski ir saistīti ar lielāko meţa masīvu Latvijā, kas sniedzās līdz pat
Dundagai un tālāk.
(6) Vēsturiski lielas izmaiľas Kuldīgas novada ainavās norisinājušās padomju periodā,
kad tika veikta lauksaimniecības zemju (65% no visām LIZ) un meţsaimniecības
zemju meliorācija. Tās rezultātā notika tīrumu masivizācija un meţu ainavas
sadalīšana ar ceļiem un novadgrāvjiem. Daudzās ainavu telpās izzuda vēsturiskai
ainavai raksturīgie lineārie (ceļi, alejas, noaru kāples u.c.) struktūru elementi un
būtiski tika pārveidota Latvijai raksturīgā mozaīkveida ainava. Mozaīkveida ainavas
izzušanu meţāres ainavu vienībās veicināja tīrumu un ganību aizaugšana, kā
rezultātā ainava tika stipri vienkāršota.
(7) Kuldīgas novada ainavas vērtības 1 :
(a) Vizuāli augstvērtīgas atklātas ainavu telpas (tālās skatu perspektīvas no
Rietumkursas augstienes rietumu nogāzes Piejūras zemienes virzienā,
ziemeļu un austrumu nogāzēm Kursas zemienes virzienā, kā arī no zemienēm
Rietumkursas augstienes virzienā.
(b) Mozaīkveida augstvērtīgas ainavu telpas (Kurmāles, Bandavas paugurainēs,
kā arī Griķu apkārtnē).
(c) Ainavu telpas ar lielu dabas un kultūrvēsturisko ainavas elementu sakopojumu
(Ēdoles kultūrvēsturiskajā teritorijā, Gudenieku – Timzas apkaimē, Abavas un
1 pēc pārskata “Ainavu aizsardzība. Nozares pārskats rajona plānojuma izstrādāšanai”.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
25

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
Ventas ielejās, Kuldīgā un tās apkārtnē, vairāku mazo upju ielejās, Usmas
ezerainē, vairāku mazo ezeriľu apkaimē, Kabiles kultūrvēsturiskajā teritorijā).
(8) Priekšnoteikumi teritorijas attīstībai:
(a) Kuldīgas novada augstais ainaviskais potenciāls ir priekšnoteikums rekreācijas
un tūrisma attīstībai un vienlaicīgi rada nosacījumus un ierobeţojumus cita
veida (meţizstrādes, lauksaimniecības u.c.) saimnieciskajai darbībai.
(b) Visvērtīgākās ainavas un elementi, kur jāpievērš sevišķa vērība plānojot
teritorijas izmantošanu ir Ķimales paugurgrēdas, Ēdoles – Padures āraines,
Vilgāles ezeraines, Pinku ezeru virknes, Kurmāles pauguraines, Veldzes
pārmitrā līdzenuma, Basu pauguraines, Vārdupes pazeminājuma un Kundu
pauguraines ainavu telpās.
(c) Lauku ainavas daudzveidība ir pamats bioloģiskās daudzveidības
saglabāšanai Kuldīgas novadā.
(d) Estētiski vizuāla ainava ir viens no priekšnoteikumiem apdzīvojuma
saglabāšanai laukos.
2.4. DABAS UN KULTŪRAS MANTOJUMS
2.4.1. DABAS MANTOJUMS
(1) Kuldīgas novadam raksturīga liela dabas daudzveidība. Priekšnoteikums dabas
daudzveidībai ir lielās ar meţu klātās platības. Novadā ir daudz dīķsaimniecību,
kurās izveidojušās dzīvotnes ūdensputniem.
(2) Kuldīgas novadā pilnībā vai daļēji atrodas vairākas īpaši aizsargājamās dabas
teritorijas (sk. 8. attēlu), kas ir arī Eiropas nozīmes (NATURA 2000) teritorijas (sk.
1. tabulu).
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
26

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
Īpaši aizsargājami meža
iecirkņi
5,8%
Citas aizsargājamas
dabas teritorijas
0,6%
Aizsargjoslas
29,6%
Valsts nozīmes ĪADT
dabas teritorijas
49,9%
Buferzonas ap
mikroliegumiem
4,9%
Mikroliegumi
9,3%
8 . a t t ē l s K u l d ī g a s n o v a d a i z s a r g ā j a m o d a b a s
t e r i t o r i j u p l a t ī b u s a d a l ī j u m s p a a i z s a r d z ī b a s
v e i d i e m 1
1. tabula Starptautiskas nozīmes īpaši aizsargājamas dabas teritorijas Kuldīgas
novadā 2 .
Aizsardzības
kategorija
Administratīvais
iedalījums
Platība
Dibināšanas
gads
Dabas vērtības
Abavas senleja
Dabas parks
Natura 2000
teritorija
Ietilpst Kuldīgas
novadā (Rumbas un
Rendas pagasti), kā
arī Ventspils, Talsu
un Kandavas
novados
14933 ha 1957 Teritorija veidota Abavas ielejas
aizsardzībai. Teritorija ar izcilu
ainavisko vērtību - upes ielejas
ainavas, pļavu un nogāţu ainavas,
ģeomorfoloģiskās vērtības (Īvandes
ūdenskritums, Muiţarāju klintis u.c.).
Gudenieki
Dabas
liegums,
Natura 2000
Kuldīgas novada
Gudenieku pagasts
106 ha 1999 Teritorija veidota, lai aizsargātu
Latvijai specifisku biotopu -
Zviedrijas kadiķa audzes (vienlaikus
1 pēc Valsts meža dienesta datiem, 2010.g.
2 pēc Dabas aizsardzības pārvaldes datiem, 2010.g.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
27

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
teritorija arī ES Biotopu direktīvas
1.pielikuma biotopu - kadiķu audzes
kaļķainās pļavās).
Manģenes meţi
Dabas
liegums,
Natura 2000
teritorija
Kuldīgas novada
Rumbas pagasts
1657 ha 1999 Nozīmīga teritorija daţādu meţa
biotopu aizsardzībai. No ES
aizsargājamiem
biotopiem
sastopami - nogāţu un gravu meţi,
melnalkšľu staignāji, boreālie meţi,
purvaini meţi, sausi virsāji.
Konstatētas daudzas retas un
aizsargājamas bezmugurkaulnieku
un putnu sugas.
Pinku ezers
Dabas parks,
Natura 2000
teritorija
Kuldīgas novada
Ēdoles pagasts
161 ha 2004 Viens no trim lobēliju-ezereľu tipa
ezeriem R Latvijā, kur bagātīgi
sastopamas īpaši aizsargājamas
sugas - pamīšziedu daudzlape un
vienziedu krastene. Nozīmīga vieta
ES Biotopu direktīvas 1.pielikuma
biotopa - oligotrofu līdz mezotrofu
augu sabiedrības ar minerālvielām
nabadzīgās ūdenstilpēs un to
krastmalās - aizsardzībai.
Rieţupe
Dabas parks,
Natura 2000
teritorija
Kuldīgas novada
Rumbas pagasts
452 ha 1977 Veidots Rieţupes ielejas
aizsardzībai. Nozīmīga teritorija
nogāţu un gravu meţu, upju
straujteču un smilšakmens
atsegumu aizsardzībai. Daudz retu
augu un dzīvnieku sugu.
Ģeoloģiskie objekti - Rieţupes
ūdenskritums un atsegumi, smilšu
alas un Amatas svītas atsegumi.
Liela ainavu daudzveidība (stāvi
krasti, plašā upes ieleja, gravas
u.c.). Senlejas meţi samērā
neskarti. Parka teritorijā aug 7
diţkoki, aprakstīti arī 11 izcili un
neparasti koki.
Ventas ieleja
Dabas
liegums,
Natura 2000
Kuldīgas novada
Pelču, Padures un
Rumbas pagasts un
2513 ha 1957 Teritorija ļoti bagāta ar daţādiem
biotopiem - nogāţu un gravu meţi,
sausas pļavas kaļķainās augsnēs,
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
28

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
teritorija Kuldīgas pilsēta dolomītu un smilšakmens atsegumi
u.c. Izcili daudz retu augu (laksis,
mūru sīkpaparde, dobais cīrulītis,
mīkstā cietpiere u.c.) un dzīvnieku
(cīrulīšu diţtauriľš, marmora
roţvabole, zivju ērglis, niedru lija,
klinšu ērglis u.c.) sugu.
Dzirnieku pļava
Mikroliegums,
Natura 2000
teritorija
Kuldīgas novada
Kurmāles pagasts
(3) Visām Eiropas nozīmes (NATURA 2000) teritorijām ir Latvijas valsts aizsardzības
statuss, tostarp valsts īpaši aizsargājamo dabas teritoriju statuss ir šādām
teritorijām:
(a) Dabas parki
(i) Abavas senleja;
(ii) Rieţupe;
(iii) Pinku ezers.
(b) Dabas liegumi:
(i) Ventas ieleja (sagatavots priekšlikums statusa maiľai uz dabas parku);
(ii) Gudenieki;
(iii) Maľģenes meţi.
(c) Mikroliegums:
(i) Dzirnieku pļava.
(4) Kuldīgas novadā ir šādi valsts nozīmes īpaši aizsargājamie dabas pieminekļi (skat.
2. tabulu):
(a) 7 aizsargājamie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas objekti;
(b) 6 aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi;
(c) 2 aizsargājamās alejas.
2. tabula Valsts nozīmes īpaši aizsargājamie dabas pieminekļi Kuldīgas novadā.
Nosaukums
Administratīvā
teritorija
Platība
Īss raksturojums
Aizsargājamie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
29

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
Ventas Rumba Kuldīgas novada
Kuldīgas pilsēta
7,591 ha Latvijā lielākais ūdenskritums, 1,9 m augsts un
110 m plats. Venta te sagrauzusi irdenākos
augšdevona Salaspils svītas nogulumus, līdz
sasniegusi Pļaviľu svītas (Rieţupes slāľu)
cietos dolomītus, kuriem Venta te krīt pāri.
Baltavots
Melnavots
un
Kuldīgas novads,
Kurmāles pagasts
6,305 ha Divi jaudīgi kāpjošie avoti. Baltavota izplūdei ir ap
2 m diametrs. Melnavots izveidojis ap 1,5 m
dziļu dīķi.
Īvandes
ūdenskritumi
Kuldīgas novads,
Rendas pagasts
0,306 ha Divi ūdenskritumi uz Pļaviľu svītas dolomīta -
līdz 2 m augsti un 9 - 10 m plati ūdenskritumi
Muiţarāju klintis Kuldīgas novads,
Rumbas pagasts
2,738 ha 15 m augstas Abavas svītas smilšakmens klintis
Rieţupes
ūdenskritums un
atsegumi
Kuldīgas novads,
Rumbas pagasts
10,805 ha Lielākais ūdenskritums - 0,7 m augsts un 11 m
plats ūdenskritums, Pļaviľu svītas dolomītu un
citu ieţu atsegumi.
Rieţupes Smilšalas Kuldīgas novads,
Rumbas pagasts
2,824 ha 460 m garas pazemes ejas, kas veidotas,
iegūstot balto smilti stiklam.
Šķēdes atsegums Kuldīgas novads,
Vārmes pagasts
3,464 ha Baltā smilšakmens atsegumi trīs posmos,
augšdevona Mūru svītas stratotips.
Aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi
"Jaunbrēdiķu"
dendroloģiskie
stādījumi
Kuldīgas novads,
Laidu pagasts
Dibināšanas gads 1977.
Ķimales parks Kuldīgas novads,
Padures pagasts
"Sauleskalnu"
dendroloģiskie
stādījumi
Kuldīgas novads,
Kurmāles pagasts
Manģenes
dendroloģiskie
stādījumi
Kuldīgas novads,
Rumbas pagasts
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
30

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
"Vecleju"
dendroloģiskie
stādījumi
"Polīšu"
dendroloģiskie
stādījumi
Kuldīgas novads,
Padures pagasts
Kuldīgas novads,
Rumbas pagasts
Aizsargājamās alejas
Padures aleja Kuldīgas novads,
Padures pagasts
Vecvilgāles aleja Kuldīgas novads,
Kurmāles pagasts
(5) Kuldīgas novads ir bagāts ar aizsargājamām un retām augu un dzīvnieku sugām.
(6) Priekšnoteikumi teritorijas izmantošanai
(a) Kuldīgas novads ir bagāts ar bioloģiski un ainaviski daudzveidīgām teritorijām
(b) Daļai no vērtīgajām dabas teritorijām ir ES vai Latvijas valsts aizsardzības
statuss; daļai no tām izstrādāti dabas aizsardzības plāni, bet to konsekventu
īstenošanu kavē apsaimniekošanas organizāciju trūkums
(c) Novadā ir daudz ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko pieminekļu, kuru
saglabāšanai ir prioritāte pret derīgo izrakteľu ieguvi
(d) Bioloģiski un ainaviski daudzveidīgās teritorijas ir priekšnoteikums ekotūrisma
attīstībai, kā arī līdzekļu piesaistīšanai no valsts, Eiropas Savienības un
daţādiem starptautiskiem fondiem.
2.4.2. KULTŪRAS MANTOJUMS
(1) Kuldīgas novadam raksturīgs bagātīgs kultūrvēsturiskais mantojums (skat.
Pielikuma Nr.3; 2. un 3. tabulu).
(2) Kuldīgas novadā ir ap 128 valsts nozīmes un ap 25 vietējās nozīmes kultūras
pieminekļi 1 . Kuldīgā pilsētā atrodas 49 valsts nozīmes un 2 vietējās nozīmes
kultūras pieminekļi.
(3) Valsts nozīmes kultūras pieminekļu veidi un skaits atspoguļots 9. attēlā. Kuldīgas
novadā visvairāk ir mākslas pieminekļu, no tiem lielākā daļa atrodas Kuldīgas
pilsētā. Bagātīgs ir arī arhitektūras un arheoloģijas pieminekļu klāsts, taču šie
pieminekļi pārsvarā atrodas Kuldīgas novada pagastos. Kuldīgas pilsētas
vēsturiskais centrs ir Valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, bet Baltijas
skolotāju seminārs – Valsts nozīmes vēstures piemineklis.
1 pēc Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksta, 2010.g.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
31

Pieminekļu skaits
K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
50
45
47
50
40
35
30
25
31
29
26
29
20
21
15
16
10
5
0
1 1
1 1
3
0
Arhitektūras Arheoloģijas Mākslas Pilsētbūvniecības Vēstures
Kuldīgas novadā Kuldīgas pilsētā Pagastos
0
9 . a t t ē l s . V a l s t s n o z ī m e s k u l t ū r a s p i e m i n e k ļ u
v e i d i K u l d ī g a s n o v a d ā
(4) No vietējās nozīmes kultūras pieminekļiem Kuldīgas novadā 23 ir arheoloģijas
pieminekļi un 2 arhitektūras pieminekļi. Visi arheoloģijas pieminekļi atrodas novada
pagastos, bet arhitektūras Kuldīgas pilsētā.
(5) Nozīmīgākās apdzīvotās vietas ar lielu kultūras pieminekļu koncentrāciju:
(a) Kuldīgas pilsētā - vislielākā daţādu laikmetu kultūras pieminekļu koncentrācija
Kuldīgas novadā, kā arī Kuldīgas vecpilsēta kā pilsētbūvniecības piemineklis
(b) Ēdole, Kabile, Renda, Turlava - apdzīvotas vietas ar arheoloģisko, Kurzemes –
Zemgales hercogistes laika pieminekļu, Krievijas impērijas laika celtľu – muiţu
un baznīcu un otrā pasaules kara piemiľas vietu sakopojumu.
(6) Teritorijas ar īpašu vēsturiskās attīstības gaitu
(a) Suitu teritorija (Gudenieku pagasts). Vēsturiskais katoļticīgo vienlaidus
apdzīvotais areāls luterāniskajā Kurzemē. Teritoriju vieno un raksturo
etnogrāfiskās un folkloras tradīcijas
(b) Kuršu ķoniľu brīvciemi: Sausgaļu ciems Padures pagastā; Dragūnu ciems un
Rimzātu ciems Rumbas pagastā, Ķoniľciems, Pliķu ciems, Kalējciems un
Ziemeļu ciems Turlavas pagastā. Kuršu Ķoniľu visblīvāk apdzīvotā teritorija
atradusies tagadējā Turlavas pagasta teritorijā. Šobrīd no ķoniľu mantojuma
saglabājušies tikai atsevišķi elementi (piemēram, Lipaiķu luterāľu baznīca ar
ķoniľu dzimtu ģerboľiem logos, pamestie ķoniľu dzimtu kapi u.c.).
(7) Priekšnoteikumi teritorijas attīstībai
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
32

iedzīvotāju skaits
K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
(a) Novada bagātais kultūrvēsturiskais mantojums ir viens no novada tūrisma
resursiem
(b) Novadu tradīcijas, kultūras un vēstures pieminekļi, kultūrvēsturiskā ainava.
2.5. IEDZĪVOTĀJI UN APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA
2.5.1. IEDZĪVOTĀJU SKAITA DINAMIKA
(1) 2010. gada sākumā Kuldīgas novadā dzīvoja 27 272 iedzīvotāji jeb 1,2 % no
iedzīvotāju kopskaita Latvijā un 9,1% no Kurzemes reģiona iedzīvotāju kopskaita 1 .
Kuldīgas novadā, tāpat kā visā Latvijas teritorijā, pēdējā laikā iedzīvotāju kopskaits
ir samazinājies (sk. 10. attēlu). Laika posmā no 2004.gada, iedzīvotāju skaits
tagadējā Kuldīgas novada teritorijā ir samazinājies par 1261 iedzīvotājiem.
28600
28400
28200
28000
28533
28204
27800
28004
27600
27400
27200
27720
27633
27000
27390
26800
27272
26600
01.01.2004.
01.01.2005.
01.01.2006.
01.01.2007.
01.01.2008.
01.01.2009.
S1
01.01.2010.
1 0 . a t t ē l s . I e d z ī v o t ā j u s k a i t a d i n a m i k a K u l d ī g a s
n o v a d ā
(2) Iedzīvotāju skaita samazināšanās temps Kuldīgas novadā ir ļoti līdzīgs kā vidēji
Kurzemes reģionā - pēdējos 5 gados iedzīvotāju skaits samazinājies par 3,3%
(Kurzemē vidēji 3,2%), taču lielāks kā vidēji Latvijā (2,1%). Iedzīvotāju skaita
samazināšanās raksturīga arī kaimiľu novados, šī tendence ļoti izteikta ir
Alsungas, Skrundas, Pāvilostas un Aizputes novados (sk. 11. attēlu).
1 pēc PMLP datiem uz 01.01. 2010.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
33

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
0
-2,1
-2
-3,4
-3,3
-4,0
-3,8
-3,3
-4
-6
-5,9
-6,9
-6,5
%
-8
-10
-12
-14,0
-14
Latvijā
(vidēji)
Kuldīgas
novads
Alsungas
novads
Talsu
novads
Aizputes
novads
Skrundas
novads
Kandavas
novads
Saldus
novads
Pāvilostas
novads
Ventspils
novads
1 1 . a t t ē l s . I e d z ī v o t ā j u s k a i t a i z m a i ľ a s n o 2 0 0 5 .
l ī d z 2 0 1 0 . g . s ā k u m a m ( % ) K u l d ī g a s n o v a d ā ,
k a i m i ľ u n o v a d o s u n L a t v i j ā
(3) Iedzīvotāju skaita izmaiľas nosaka dabiskā kustība (dzimstības un mirstības
procesi), kā arī mehāniskā (migrācijas) kustība. Dabiskās ataudzes rādītāji un
migrācijas saldo jau ilgāku laika posmu Kuldīgas novadā ir negatīvi un tas veicina
depopulāciju (sk. 3. tabulu).
(4) Iedzīvotāju skaita samazināšanās vērojama gan novada centrā Kuldīgā, gan arī
pagastos (skat. 12. attēlu). Vismazākās iedzīvotāju skaita izmaiľas, pat neliels
iedzīvotāju skaita pieaugums vērojams Kuldīgai tuvākajās vietās – Pelču, Padures,
Kurmāles un Rumbas pagastos. Visstraujākā iedzīvotāju skaita samazināšanās
bijusi Gudenieku, Rendas pagastos.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
34

iedzīvotāju skaits
K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
30000
25000
13010
12986
12862
12838
20000
15000
10000
14710
14647
14528
14434
5000
0
2007.gads 2008.gads 2009.gads 2010.gads
Pagastos
Kuldīgā
1 2 . a t t ē l s . I e d z ī v o t ā j u s k a i t a i z m a i ľ a s K u l d ī g a s
p i l s ē t ā u n p a g a s t o s
3. tabula Iedzīvotāju skaita dinamika Kuldīgas novada pagastos un Kuldīgas pilsētā no
2004.gada līdz 2009.gadam 1
Teritorija 01.01.04. 01.01.05. 01.01.06. 01.01.07. 01.01.08. 01.01.09.
Kuldīgas pilsēta 13 136 13 094 13 054 13 010 12 986 12 862
Ēdoles pagasts 1 057 1 028 1 042 1 024 1 015 1 009
Gudenieku pagasts 887 833 822 786 791 765
Īvandes pagasts 468 454 447 435 427 415
Kabiles pagasts 959 936 915 895 896 883
Kurmāles pagasts 2 345 2 320 2 308 2 278 2 244 2 236
Laidu pagasts 1 364 1 357 1 329 1 297 1 284 1 293
Padures pagasts 1 113 1 164 1 147 1 143 1 145 1 141
1 pēc CSP datiem
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
35

iedzīvotāju skaits
K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
Pelču pagasts 1 064 1 052 1 044 1 041 1 048 1 078
Rendas pagasts 1 257 1 199 1 196 1 177 1 156 1 115
Rumbas pagasts 1 746 1 718 1 693 1 654 1 677 1 649
Snēpeles pagasts 878 845 839 829 822 824
Turlavas pagasts 1 085 1 045 1 017 1 012 1 008 985
Vārmes pagasts 1 174 1 159 1 151 1 139 1 134 1 135
Kopā 28 533 28 204 28 004 27 720 27 633 27 390
(5) Negatīvs rādītājs raksturīgs arī Kuldīgas pilsētai – 2004. gadā bija 13 136
iedzīvotāji, bet 2010. gada sākumā iedzīvotāju skaits jau samazinājies līdz 12 838
(sk. 13. attēlu). Piecu gadu laikā iedzīvotāju skaits kļuvis mazāks par apmēram
1%, diemţēl šī tendence saglabājas jau vairāk kā piecpadsmit gadus. Lielākais
iedzīvotāju skaits Kuldīgā bija 1991.gadā, kad tas sasniedza 14 370. Laika posmā
no 1991 gada līdz 2009. gadam iedzīvotāju skaits Kuldīgas pilsētā sarucis par
apmēram 10%.
13150
13100
13050
13136
13094
13054
13000
12950
13010
12986
12900
12850
12800
12862
12838
12750
12700
12650
01.01.2004. 01.01.2005. 01.01.2006. 01.01.2007. 01.01.2008. 01.01.2009. 01.01.2010.
1 3 . a t t ē l s . I e d z ī v o t ā j u s k a i t a i z m a i ľ a s K u l d ī g a s
p i l s ē t ā
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
36

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
2.5.2. IEDZĪVOTĀJU DEMOGRĀFISKIE RĀDĪTĀJI UN MIGRĀCIJA
(1) Iedzīvotāju skaita samazināšanos Kuldīgas novada teritorijā noteikuši gan
dabiskās kustības rādītāji – mirstības pārsvars pār dzimstību, gan negatīvs
migrācijas saldo.
(2) Iedzīvotāju ilgtermiľa migrāciju veido gan iekšējā migrācija valstī, gan arī ārējā
(starpvalstu) migrācija. Iekšējā migrācijā raksturīgs, ka iedzīvotāju pārvietošanās
visvairāk notiek sava reģiona robeţās, tomēr liela migrācijas intensitāte vērojama
uz Rīgu vai Pierīgas teritorijām. Ārējā migrācijā pēdējos gados īpaši ietekmē
iedzīvotāju emigrācija uz citām ES valstīm darba meklējumos.
(3) Migrācijas saldo (starpība starp ieceļojušo un izceļojušo iedzīvotāju skaitu) ir
negatīvs gan vidēji Latvijā, gan arī Kuldīgas novadā. Kuldīgas novadā 2009. gadā
ilgtermiľa migrācijas saldo bija negatīvs (-112) 1 . Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem
gadiem, ir vērojama tendence samazināties migrācijas saldo.
6
4,9
4
2
0
%o
-2
-2,1
-1,3
-1,7
-2,2
-4
-6
-3,2
-3,5
-4,1
-4,7
-6,6
-8
-8,7
-10
Latvija
(vidēji)
Kurzeme
(vidēji)
Aizputes
novads
Alsungas
novads
Kandavas
novads
Kuldīgas
novads
Pāvilostas
novads
Saldus
novads
Skrundas
novads
Talsu
novads
Ventspils
novads
1 4 . a t t ē l s . I e d z ī v o t ā j u i l g t e r m i ľ a m i g r ā c i j a s
r ā d ī t ā j i K u l d ī g a s n o v a d ā , k a i m i ľ u n o v a d o s u n
L a t v i j ā 2 0 0 9 . g a d ā ( ‰ ) 2 .
(4) Migrācijas saldo uz 1000 iedzīvotājiem salīdzinoši atspoguļo ilgtermiľa migrāciju
Kuldīgas novadā un citos kaimiľu novados (sk. 14. attēlu). 2009.gadā Kuldīgas
novadā bija raksturīgs negatīvs migrācijas saldo rādītājs uz 1000 iedzīvotājiem (-
1 pēc CSP datiem par 2009.g.
2 pēc CSP datiem.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
37

91
87
124
125
124
163
152
138
169
186
178
196
208
skaits
247
246
293
277
283
263
303
371
360
384
426
K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
4,1), tikai daţos kaimiľu novados (Ventspils, Alsungas, Skrundas) šis rādītājs bija
vēl negatīvāks.
(5) Lielāka nozīme iedzīvotāju skaita izmaiľās caurmērā ir bijusi dabiskajai kustībai
(ataudzei). Dabiskais pieaugums ir viens no būtiskākajiem valsts, reģiona un
pilsētas sociāli ekonomiskā stāvokļa rādītājiem, kas nosaka tālāku attīstību un
potenciālu nākotnē.
(6) Iedzīvotāju dabiskās kustības negatīva bilance Latvijā turpinās jau kopš 1991.
gada, arī Kurzemē un Kuldīgas novadā situācija ir līdzīga. Kuldīgas novadā laika
posmā no 2005. gada līdz 2008. gadam, vērojams mirstības pārsvars par
dzimstību (sk. 15. attēlu).
450
400
350
300
250
200
150
100
50
0
2005. 2006. 2007. 2008. 2005. 2006. 2007. 2008.
Dzimšanas reģistrācija
Miršanas reģistrācija
Kopā Pagastos Kuldīgas pilsēta
1 5 . a t t ē l s . D z i m š a n a s u n m i r š a n a s
r e ģ i s t r ā c i j a K u l d ī g a s p i l s ē t a u n K u l d ī g a s
n o v a d a p a g a s t o s ( 2 0 0 5 . - 2 0 0 8 . g . ) 1
(7) Kuldīgas novadā 2009. gadā iedzīvotāju dabiskais pieaugums bija - 65 (dzimušo
skaits 279, mirušo skats 344) 2 . Lielākajā daļā pagastu mirstība ir ievērojami
pārsniegusi dzimstību (sk. 15. attēlu). Atsevišķos pagastos dabiskais pieaugums ir
tuvu nullei, daţos gados ir lielāki dzimstības rādītāji, citos - mirstības rādītāji (sk. 4.
tabulu).
1 pēc Kuldīgas novada Dzimtsarakstu nodaļas datiem
2 pēc CSP datiem par 2009.g.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
38

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
4. tabula Dzimšanas un miršanas reģistrācija Kuldīgas novada pagastos un Kuldīgas
pilsētā no 2005. gada līdz 2008.gadam 1
Teritorija
Dzimšanas reģistrācija
Miršanas reģistrācija
2005. 2006. 2007. 2008. 2005. 2006. 2007. 2008.
Ēdoles pagasts 11 4 10 5 11 11 12 7
Gudenieku pagasts 8 1 7 5 17 10 13 15
Īvandes pagasts 6 2 3 5 10 5 8 4
Kabiles pagasts 9 8 7 7 12 12 8 12
Kurmāles pagasts 12 7 14 10 15 10 13 17
Laidu pagasts 7 8 11 5 13 9 12 4
Padures pagasts 16 8 16 8 16 11 11 18
Pelču pagasts 7 8 5 6 17 6 14 0
Rendas pagasts 5 1 9 0 6 8 12 20
Rumbas pagasts 12 10 15 11 21 10 23 15
Snēpeles pagasts 11 9 11 7 9 11 10 5
Turlavas pagasts 7 13 9 8 10 9 8 13
Vārmes pagasts 13 12 8 10 6 12 8 8
Kuldīgas pilsēta 169 186 178 196 263 247 208 246
Kopā 293 277 303 283 426 371 360 384
(8) Iedzīvotāju skaita dabiskās kustības rādītāju salīdzināšanai daţādās teritorijās un
laika periodos, izmanto dabiskā pieauguma koeficientu 2 . Salīdzinot ar kaimiľu
novadiem, Kuldīgas novadā ir vieni no labākajiem dzimstības rādītājiem. Mirušo
pārsvars pār dzimušajiem, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, joprojām vērojams arī
1 pēc Kuldīgas novada Dzimtsarakstu nodaļas datiem
2 Dabiskā pieauguma koeficients ir iedzīvotāju dabiskā pieauguma (samazinājuma) attiecība
pret gada vidējo iedzīvotāju skaitu, uz 1000 iedzīvotājiem. Šo koeficientu izsaka %o.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
39

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
Kuldīgas novadā, taču šis rādītājs ir mazāks kā vidēji Latvijā, Kurzemē un arī
kaimiľu novados (sk. 16. attēlu).
25
24,0
20
17,5
15
10
9,6
13,3
9,4
13,3
10,3
13,6
7,2
8,5
14,8
10,2
12,6
10,1
8,8
11,4
8,1
14,6
9,5
14,6
8,3
12,9
5
%o
0
-5
-10
-3,7
-3,9
-3,3
-6,3
-2,4
-7,4
-2,6
-6,5
-5,1
-4,6
-15
-20
Latvija
(vidēji)
Kurzeme
(vidēji)
Aizputes
novads
-16,8
Alsungas
novads
Kandavas
novads
Kuldīgas
novads
Pāvilostas
novads
Saldus
novads
Skrundas
novads
Talsu
novads
Ventspils
novads
Dzimuši uz 1 000 iedzīvotājiem Miruši uz 1 000 iedzīvotājiem Dabiskais pieaugums uz 1 000 iedzīvotājiem
1 6 . a t t ē l s . I e d z ī v o t ā j u d a b i s k ā s k u s t ī b a s
r ā d ī t ā j i K u l d ī g a s n o v a d ā , k a i m i ľ u n o v a d o s
u n L a t v i j ā 2 0 0 9 . g a d ā ( ‰ ) 1
(9) Kuldīgas pilsētā pēdējos desmit gados raksturīgs mirstības pārsvars pār dzimstību,
kas gan neuzrāda palielināšanās tendenci. 17. attēlā redzams, ka viszemākais
dabiskais pieaugums Kuldīgā bija 1996. gadā (-105), 2009. gadā dabiskā
pieauguma rādītājs joprojām bija negatīvs, kaut gan vērojama tendence tam
sarukt. Laika posmā no 2005. gada vērojams neliels dzimstības pieaugums (sk.
16. attēlu), kas varētu būt izskaidrojams ar stimulējošo demogrāfisko politiku valstī
(palielināts vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts, bērnu kopšanas pabalsts
u.c.). Diemţēl krīze valstī un pabalstu samazināšana tuvākajā nākotnē, var būt
bremzējošs faktors dzimstības rādītāja augšanai.
1 pēc CSP datiem.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
40

skaits
1991.
1992.
1993.
1994.
1995.
1996.
1997.
1998.
1999.
2000.
2001.
2002.
2003.
2004.
2005.
2006.
2007.
2008.
2009.
skaits
K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
250
246
227
200
206
201
194
177
173
170
169
186
178
196
151 148
159 167 141
156
150
137
100
50
0
1 7 . a t t ē l s . D z i m s t ī b a s r e ģ i s t r ā c i j a K u l d ī g a s
p i l s ē t ā ( 1 9 9 1 . g . - 2 0 0 9 . g . ) 1
4000
3500
3813
3000
2500
2000
1928 1885
1500
1653
1000
500
853
800
0
0-6 gadu vecuma t.sk. vīrieši t.sk. sievietes 7-18 gadu
vecuma
t.sk. vīrieši
t.sk. sievietes
1 8 . a t t ē l s . B ē r n u d z i m u m a u n v e c u m a s t r u k t ū r a
K u l d ī g a s n o v a d ā 1
1 pēc Kuldīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas datiem
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
41

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
(10) Kuldīgas novadā bērni ir mazāk kā 1/5 no teritorijas iedzīvotājiem. Vecumā no 0
līdz 6 gadiem novadā ir 1653 bērni (6,1% no iedzīvotājiem, vidēji Latvijā 5,9%), bet
skolas vecuma bērnu skaits sasniedz 3813 (14% no iedzīvotājiem, Latvijā 11,2%)
– sk. 18. attēlu. Kaimiľu novados bērni vecumā no 0 līdz 6 gadiem ir nedaudz
mazāk, tikai Kandavas novadā 6,1%. Vismazākais šajā vecuma grupā bērnu
īpatsvars ir Pāvilostas (5%), Alsungas (5,2%) un Skrundas (5,2%) novados. Skolas
vecuma bērnu īpatsvars lielāks nekā Kuldīgas novadā ir Kandavas (14,5%) un
Saldus (14,1%) novados, citur - mazāk.
(11) Kuldīgas novadā, tāpat kā Latvijā kopumā, sieviešu ir vairāk nekā vīriešu. PMLP
dati uz 2010.gada sākumu liecina (sk. 19. attēlu), ka Kuldīgas novadā ir 47,5 %
vīriešu un 52,2 % sieviešu (Latvijā vīrieši 46,2%, sievietes 53,8%), taču vērojams
nevienmērīgs sadalījums daţādās vecuma grupās. Vecuma posmā no 0 līdz 34
gadiem vīriešu ir vairāk nekā sieviešu, sākot ar 35 gadiem vērojams sieviešu
skaitliskais pārsvars. To varētu izskaidrot ar vīriešu riskantāko dzīves veidu,
augstajiem ārējo nāves cēloľu rādītājiem (satiksmes nelaimes gadījumi,
vardarbība, tīšs paškaitējums, noslīkšana u.c. nelaimes gadījumi), kaitīgajiem
ieradumiem, kas atstāj nopietnas sekas uz veselību. Īpaši izteikta skaitliskā
atšķirība parādās virs darbspējas vecuma grupā (virs 60 un vairāk gadiem),
vecumposmā virs 80 gadiem sieviešu skaits ir 3,5 reizes lielāks par vīriešu skaitu.
100%
90%
80%
70%
53,8
52,5
52,4
52,3
52,2
52,2
52,0
51,9
51,9
50,0
60%
%
50%
40%
30%
20%
46,2
47,5
47,6
47,7
47,8
47,8
48,0
48,1
48,1
50,0
10%
0%
Latvijā
(vidēji)
Kuldīgas
novads
Alsungas
novads
Talsu
novads
Aizputes
novads
Skrundas
novads
Kandavas
novads
Saldus
novads
Pāvilostas
novads
Ventspils
novads
vīrieši
sievietes
1 9 . a t t ē l s . D z i m u m a s t r u k t ū r a K u l d ī g a s n o v a d ā ,
k a i m i ľ u n o v a d o s u n L a t v i j ā
1 pēc PMLP datiem uz 01.01.2010.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
42

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
(12) Dzimuma struktūra kaimiľu novados ir nedaudz labāka kā Kuldīgas novadā,
vīriešu un sieviešu skaita disbalanss ir nedaudz mazāks. Gan Kuldīgas novadā,
gan pārējos kaimiľu novados, situācija ir tomēr nedaudz labāka kā vidēji Latvijā.
Īpaši pozitīva situācija ir Ventspils novadā, kur sieviešu un vīriešu īpatsvars ir
vienāds.
2.5.3. IEDZĪVOTĀJU VECUMA SASTĀVS
(1) Demogrāfiskā situācija radījusi arī izmaiľas Kuldīgas novada iedzīvotāju
vecumsastāvā. Pastāvīgo iedzīvotāju skaita attiecības starp trijām galvenajām
vecuma grupām, kā arī šo attiecību izmaiľas laika gaitā ļauj spriest par iedzīvotāju
demogrāfisko un ekonomisko potenciālu. Iedzīvotāju sadalījums daţādās vecuma
grupās iespaido situāciju darba tirgū un liecina par nodarbinātības attīstības
perspektīvām pašvaldības teritorijā vai par attīstības ierobeţojumiem darbaspēka
trūkuma dēļ.
(2) Attiecības starp bērnu un pensijas vecuma cilvēku skaitu raksturo paaudţu
nomaiľas vai Latvijas gadījumā – iedzīvotāju sastāva novecošanās tendences.
Pensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvars valsts iedzīvotāju kopskaitā ir lielāks par
bērnu īpatsvaru. Kurzemes reģionā 2010. gada sākumā pensijas vecuma
iedzīvotāju bija 1,4 reizes vairāk kā bērnu, Kuldīgas novadā 1,2 reizes.
(3) Kuldīgas novadā, tāpat kā visā Latvijas teritorijā, notiek iedzīvotāju novecošanās
process. Līdz darbaspējas vecuma grupā (no 0 līdz 14 gadiem) novadā ir 4262
iedzīvotāji, darbspējas vecuma grupā (no 15 līdz 62 gadiem) – 17722 iedzīvotāji,
bet virs darbaspējas vecuma iedzīvotāji (virs 62 gadiem) novadā ir 5288 (sk. 21.
attēlu).
(4) Darbspējas vecumā grupā ir ļoti liels iedzīvotāju īpatsvars (65%), bet līdz
darbspējas vecuma grupā ir mazāks iedzīvotāju īpatsvars nekā virs darbspējas
vecuma grupā (sk. 20., 21. attēlu). Kuldīgas novadā, tāpat kā visā Latvijā, sarūk
iedzīvotāju skaits līdz darbspējas vecuma grupā, kas var negatīvi ietekmēt
nodarbinātības attīstības perspektīvas, kā arī radīt sociālo spriedzi nākotnē.
Kuldīgas novadā ir mazākas atšķirības starp šīm abām vecuma grupām nekā vidēji
Latvijā. Līdz darbaspējas vecuma grupā 2010. gada sākumā novadā bija 15,6% no
iedzīvotājiem (Latvijā tikai 13,7%), virs darbaspējas vecuma grupā 19,4% (Latvijā
20,2%). Salīdzinot ar kaimiľu novadiem, Kuldīgas novadā līdz darbspējas vecuma
grupā bija labākie rādītāji (tikai Kandavas novadā ir 15,6%, pārējos mazāk –
Saldus 15,4%, Talsu 14,8%, Ventspils 14,6%, Pāvilostas 13,4%, Alsungas 12,7%).
Virs darbaspējas vecuma grupā mazākais iedzīvotāju īpatsvars bija Saldus
(17,7%) un Ventspils (18,4%), bet lielākais Pāvilostas (22,6%), Aizputes (21,5%),
Skrundas (21%) un Alsungas (21%) – sk. 22.attēlu.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
43

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
līdz darbspējas vecuma
4262
t.sk. sievietes
2060
t.sk. vīrieši
darbspējas vecuma
2202
17722
t.sk. sievietes
t.sk. vīrieši
8864
8858
virs darbaspējas vecuma
5288
t.sk. sievietes
3406
t.sk. vīrieši
1882
0 2000 4000 6000 8000 10000 12000 14000 16000 18000
iedzīvotāju skaits
2 0 . a t t ē l s . K u l d ī g a s n o v a d a i e d z ī v o t ā j u v e c u m a
u n d z i m u m a s t r u k t ū r a 1
virs darbaspējas
vecuma iedzīvotāji
19,4%
līdz darbspējas vecuma
iedzīvotāji
15,6%
darbspējas vecuma
iedzīvotāji
65,0%
2 1 . a t t ē l s . K u l d ī g a s n o v a d a i e d z ī v o t ā j u
s a d a l ī j u m s v e c u m a g r u p ā s ( % )
1 pēc PMLP datiem uz 01.01.2010.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
44

18,3 63,4 18,3
11,9 69,0 19,0
12,3 70,4 17,3
16,4 64,4 19,2
15,1 67,6 17,3
17,1 64,9 18,0
16,8 65,2 18,1
13,6 68,5 17,9
12,5 64,2 23,4
15,6 66,4 18,0
14,4 65,9 19,8
16,2 67,9 15,9
17,6 66,9 15,5
15,4 63,9 20,7
K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
100%
80%
60%
40%
20%
0%
Ēdoles pagasts
Gudenieku pagasts
Īvandes pagasts
Kabiles pagasts
Kurmāles pagasts
Laidu pagasts
Padures pagasts
Pelču pagasts
Rendas pagasts
Rumbas pagasts
Snēpeles pagasts
Turlavas pagsasts
Vārmes pagasts
Kuldīga
Līdz darbspējas vecumam (%) Darbaspējas vecumā (%) Pēc darbaspējas vecuma (%)
2 2 . a t t ē l s . I e d z ī v o t ā j u s a d a l ī j u m s a t b i l s t o š i
v e c u m a g r u p ā m K u l d ī g a s n o v a d a p a g a s t o s u n
K u l d ī g a s p i l s ē t ā 1
(5) Lielākais līdz darbaspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars no Kuldīgas novada
pagastiem ir Ēdoles (18,3%), Vārmes (17,6%) un Laidu (17,1%) pagastos,
mazākais Gudenieku (11,9%), Īvandes (12,3%) un Rendas (12,5%) pagastos (sk.
22. attēlu). Darbaspējas vecuma grupā visvairāk iedzīvotāju ir Īvandes (70,4%),
Gudenieku (69%) un Pelču (68,5%) pagastos, bet mazāk ir Ēdoles (63,4%) un
Rendas (64,2%), kā arī Kuldīgas pilsēta (63,9%). Pēc darbaspējas vecuma grupa
visplašāk pārstāvēta Rendas pagastā (23,4%) un Kuldīgā (20,7%), mazāks
pensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvars ir Vārmes (15,5%) un Turlavas (15,9%)
pagastos.
(6) Demogrāfiskās slodzes līmenis (t.i. pirms un virs darbaspējas iedzīvotāju skaits uz
1000 darbaspējas vecuma iedzīvotājiem) 2010. gada sākumā Kuldīgas novadā ir
539, kas ir nedaudz lielāks kā vidēji Latvijā – 514. Nākotnē jārēķinās, ka sociālā
slodze palielināsies, ja pieľem, ka būtiski nemainīsies iedzīvotāju sastāvs un
nepalielināsies migrācija. Demogrāfiskā slodze pēdējos gados ievērojami
samazinājusies gan valstī kopumā, gan Kurzemes reģionā, gan arī novados.
Galvenokārt tas notika apgādājamo skaita samazinājuma dēļ. 2005. gadā Kurzemē
demogrāfiskā slodze bija 593, bet 2010. gada sākumā 531. No kaimiľu novadiem
mazākā demogrāfiskā slodze 2010. gada sākumā bija Ventspils (492), Saldus
1 pēc PMLP datiem uz 01.07.2010.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
45

demogrāfiskā slodze
K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
(493) un Alsungas (508) novados, bet lielākā Aizputes (577), Skrundas (570) un
Pāvilostas (563) novados (sk. 23. attēlu).
580
560
563
570
540
539
520
523
500
514
508
511
480
492 493
460
440
Latvija
(vidēji)
Ventspils
novads
Saldus
novads
Alsungas
novads
Talsu
novads
Kandavas
novads
Kuldīgas
novads
Pāvilostas
novads
Skrundas
novads
2 3 . a t t ē l s . D e m o g r ā f i s k ā s l o d z e K u l d ī g a s
n o v a d ā , k a i m i ľ u n o v a d o s u n L a t v i j ā 1
(7) Kuldīgas novada pagastiem vērojamas diezgan lielas demogrāfiskās slodzes
rādītāja atšķirības (sk. 24. attēlu). Lielākā demogrāfiskā slodze ir Ēdoles pagastā
(578) un Kuldīgas pilsētā (565), bet mazākā – Īvandes (420), Gudenieku (448) un
Pelču (460) pagastos.
1 pēc PMLP datiem uz 01.01.2010.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
46

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
600
500
578
448
554
479
541 535
460
559
505
518
473
495
565
420
400
300
200
100
0
Ēdoles pagasts
Gudenieku pagasts
Īvandes pagasts
Kabiles pagasts
Kurmāles pagasts
Laidu pagasts
Padures pagasts
Pelču pagasts
Rendas pagasts
Rumbas pagasts
Snēpeles pagasts
Turlavas pagasts
Vārmes pagasts
Kuldīga
2 4 . a t t ē l s . D e m o g r ā f i s k ā s l o d z e K u l d ī g a s n o v a d a
p a g a s t o s u n K u l d ī g a s p i l s ē t ā 1
2.5.4. IEDZĪVOTĀJU ETNISKAIS SASTĀVS
(1) Iedzīvotāju etniskais sastāvs Kuldīgas pilsētā un novadā ir viens no
viendabīgākajiem Latvijā. Jau 19.gs. vāciskajā amatnieku pilsētā latviešu īpatsvars
pārsniedza 50%. Arī padomju okupācijas gados krievu tautības iedzīvotāju
īpatsvars tikai nedaudz pārsniedza 10%.
(2) Kuldīgas novadā 2010. gada sākumā 92,4% no visiem iedzīvotājiem bija latvieši un
tikai mazāk kā 8% veidoja citu tautību pārstāvji (skatīt 25. attēlu). Latviešu
iedzīvotāju īpatsvaram ir tendence ar katru gadu palielināties (2000.gadā latvieši
bija 90%). Lielākās mazākumtautības ir krievi, kuru īpatsvars ir 2,8 % un lietuvieši
– 1,3%. Citu etnisko minoritāšu (čigānu, ukraiľi, baltkrievi, poļi, u.c.) īpatsvars ir
3,5%.
(3) Arī pārējos Kuldīgas kaimiľu novados ir izteikti latviska vide. Vislielākais latviešu
īpatsvars ir Alsungas (95%),Talsu (93,2%) un Aizputes (92,5%) novados. Latviešu
mazāk par 90% ir Saldus (85,2%), Skrundas (87,6%) un Ventspils (89,7%)
novados.
(4) Kuldīgas novadā vairāk nekā 97% no iedzīvotājiem ir Latvijas pilsonība, tikai 2,6 %
ir nepilsoľi.
1 pēc PMLP datiem uz 01.07.2010.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
47

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
krievi
2,8%
lietuvieši
1,3%
čigāni
1,1% pārējie
2,4%
latvieši
92,4%
2 5 . a t t ē l s . I e d z ī v o t ā j u e t n i s k a i s s a s t ā v s ( % )
K u l d ī g a s n o v a d ā
2.5.5. APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA
(1) Kuldīgas novada centrā - Kuldīgas pilsētā koncentrējušies 47,1% no novada
teritorijas iedzīvotājiem (skat. 26. attēlu). No lauku pagastiem lielākais iedzīvotāju
īpatsvars ir Kurmāles (8,1%) un Rumbas (6,1%) pagastos, mazākais – Īvandes
(1,5%), Gudenieku (2,7%) un Snēpeles (3%) pagastos.
(2) Kuldīgas novada pagasti ir ar ļoti lielām iedzīvotāja skaita atšķirībām – no 2204
iedzīvotājiem Kurmāles pagastā līdz 397 Īvandes pagastā (sk. 27. attēlu).
Iedzīvotāju skaits ir saistīts gan ar attālumu līdz novada centram, gan ar pagasta
teritorijas platību (sk. 5. tabulu).
(3) Lielākais iedzīvotāju skaits vērojams Kuldīgas pilsētas pierobeţas pagastos.
Kuldīgas apkārtnes apdzīvojuma struktūrai ir raksturīgs ―aglomerācijas efekts‖ – ap
pilsētu izveidojušās apdzīvotās vietas ar īpaši ciešām un noturīgām saiknēm.
Atsevišķos gadījumos tās ir arī teritoriāli saplūdušas.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
48

iedzīvotāju skaits
K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
Turlavas pagasts 3,6% Vārmes pagasts 4,1%
Snēpeles pagasts 3,0%
Rumbas pagasts 6,1%
Rendas pagasts 4,0%
Kuldīga 47,1%
Pelču pagasts 4,0%
Padures pagasts 4,2%
Laidu pagasts 4,7%
Kurmāles pagasts 8,1%
Kabiles pagasts 3,2%
Īvandes pagasts 1,5%
Gudenieku pagasts
2,7%
Ēdoles pagasts 3,7%
2 6 . a t t ē l s . I e d z ī v o t ā j u s a d a l ī j u m s ( % ) K u l d ī g a s
n o v a d ā
2500
2204
2000
1662
1500
1281
1000
1016
748
878
1132
1096 1099
819
973
1129
500
397
0
Ēdoles pagasts
Gudenieku pagasts
Īvandes pagasts
Kabiles pagasts
Kurmāles pagasts
Laidu pagasts
Padures pagasts
Pelču pagasts
Rendas pagasts
Rumbas pagasts
Snēpeles pagasts
Turlavas pagasts
Vārmes pagasts
2 7 . a t t ē l s . I e d z ī v o t ā j u s k a i t s K u l d ī g a s n o v a d a
p a g a s t o s
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
49

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
5. tabula Kuldīgas novada teritorijas un iedzīvotāju sadalījums 1
Pašvaldība
Teritorijas
platība (km 2 )
Iedzīvotāji
Iedzīvotāju blīvums
cilv./km²
Kuldīga 13 12838 987,5
Ēdoles pagasts 145 1016 7,0
Gudenieku pagasts 112 748 6,7
Īvandes pagasts 71 397 5,6
Kabiles pagasts 179 878 4,9
Kurmāles pagasts 114 2204 19,3
Laidu pagasts 115 1281 11,1
Padures pagasts 113 1132 10,0
Pelču pagasts 57 1096 19,2
Rendas pagasts 263 1099 4,2
Rumbas pagasts 226 1662 7,4
Snēpeles pagasts 77 819 10,6
Turlavas pagasts 125 973 7,8
Vārmes pagasts 147 1129 7,7
KOPĀ 1757 27272 15,5
(4) Var izdalīt divus Kuldīgas „piepilsētas ciemu‖ lokus:
(a) Pirmajā lokā ietilpst apdzīvotās vietas Priedaine un Venta, kas teritoriāli
saplūdušas ar Kuldīgu. Šajā teritorijā dzīvo ap 14 800 cilvēku.
1 pēc PMLP datiem uz 01.01.2010.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
50

cilv./km²
K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
(b) Otrajā lokā ietilpst Meţvalde, Pelči un vairākas citas Pelču, Rumbas un
Padures pagastu apdzīvotās vietas, ko ar rajona centru saista cieša
funkcionāla saikne. Šajā teritorijā dzīvo ap 16 000 iedzīvotāju.
(c) Caurmērā blīvāk apdzīvotas ir teritorijas, kas robeţojas ar Kuldīgu vai atrodas
tās tuvumā – Kurmāles, Pelču, Snēpeles, Padures pagasti (izľēmums ir
Rumbas pagasts, kura ziemeļu daļa ir reti apdzīvota).
(d) Zems apdzīvojuma blīvums ir no centra attālākajās teritorijās – Rendas un
Kabiles pagastos (sk. 28 .attēlu)
20
19,3
19,2
18
16
14
12
11,1
10,0
10,6
10
8
7,0
6,7
7,4
7,8 7,7
6
5,6
4,9
4,2
4
2
0
Ēdoles pagasts
Gudenieku pagasts
Īvandes pagasts
Kabiles pagasts
Kurmāles pagasts
Laidu pagasts
Padures pagasts
Pelču pagasts
Rendas pagasts
Rumbas pagasts
Snēpeles pagasts
Turlavas pagasts
Vārmes pagasts
2 8 . a t t ē l s . A p d z ī v o t ī b a s b l ī v u m s K u l d ī g a s
n o v a d a p a g a s t o s 1
(5) Kuldīgas novada teritorijā ietilpstošās pagastos ir vēsturiski izveidojusies atšķirīga
apdzīvojuma struktūra
(a) Izteikti monocentriska apdzīvojuma struktūra ir Ēdoles, Kabiles, Pelču,
Rendas, Snēpeles un Vārmes pagastiem
(b) Bicentriska struktūra, kuros ir divi vairāk vai mazāk nozīmīgi centri ir raksturīga
Gudenieku, Kurmāles, Rumbas un Turlavas pagastiem
(c) Policentriska vai dispersa (izkliedēta) struktūra, kuros centrs (pēc iedzīvotāju
koncentrācijas pakāpes) ir vāji izteikts, liels ir arī viensētās un sētkopās
1 pēc PMLP datiem uz 01.01.2010.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
51

cilv./km²
K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
dzīvojošo īpatsvars, ir raksturīga Laidu pagastam, relatīvi dispersa struktūra —
Padures un Īvandes pagastiem.
(6) Kuldīgas novadā ir mazāks iedzīvotāju skaits uz 1 km² kā vidēji Kurzemes reģionā
(22,1 cilv./km²), taču ja no aprēķiniem izslēdz republikas pilsētas (Liepāja,
Ventspils) Kurzemē iedzīvotāju blīvums krietni sarūk (12,8 cilv./km²). Latvijā
vidējais iedzīvotāju blīvums novados ir 17,3 cilv./km². Ľemot vērā novadu platību
un iedzīvotāju skaita atšķirību, daţāds ir arī iedzīvotāju blīvums kaimiľu novados.
Lielāks iedzīvotāju blīvums ir Talsu, Saldus un Aizputes novados, nozīmīgi mazāks
Ventspils, Pāvilostas un Alsungas novados (sk. 29. attēlu). Zemākais iedzīvotāju
blīvums visbieţāk ir novados, kur apvienojušās tikai lauku teritorijas.
25
20
22,1
19,6
15
16,3
15,4 15,5
17,1
10
10,8
8,6
5
6,3
5,5
0
Kurzeme
(vidēji)
Aizputes
novads
Alsungas
novads
Kandavas
novads
Kuldīgas
novads
Pāvilostas
novads
Saldus
novads
Skrundas
novads
Talsu
novads
Ventspils
novads
2 9 . a t t ē l s . I e d z ī v o t ā j u b l ī v u m s K u l d ī g a s
n o v a d ā , k a i m i ľ u n o v a d o s u n L a t v i j ā 1
(7) Novada intereses
(a) Kuldīgas kā novada potenciālā administratīvā, izglītības un kultūras centra
attīstība, reģionāla līmeľa centra statusam atbilstošo pakalpojumu
nodrošināšana
(b) Pilsētvides telpiskā attīstība, nodrošinot rezerves teritorijas dzīvojamās,
sabiedriskās un darījumu iestāţu apbūves attīstībai, vienlaikus nepieļaujot tās
haotisku un nekontrolētu ekstensīvu izplešanos un teritorijas vides un
ainavisko degradāciju
(c) Līdzsvarota lauku apdzīvojuma struktūra ar pastāvošām ciešām funkcionālām
saiknēm:
1 pēc PMLP datiem uz 01.01.2010.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
52

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
(d) i. Ciemā kā lauku apdzīvojuma un pakalpojumu centru attīstība
(e) ii. Viensētu tīkla kā dzīves vides un kultūrainavas komponenta saglabāšana un
attīstība, nodrošinot to iedzīvotājiem pieejamus pakalpojumus un infrastruktūru
(f) Pilsētvides un lauku apdzīvoto vietu vēsturisko un ainaviski estētisko vērtību
saglabāšana un attīstība, novēršot to deformācijas
(g) Mājokļa pieejamības un kvalitātes sekmēšana, izstrādājot atbalsta
mehānismus.
2.6. SOCIĀLĀ INFRASTRUKTŪRA
2.6.1. IZGLĪTĪBAS INFRASTRUKTŪRA UN TĀS OPTIMIZĀCIJA
(1) Viens no pirmajiem uzdevumiem, ko pēc Kuldīgas novada izveides mērķtiecīgi un
izsvērti īsteno Kuldīgas novada pašvaldība, – izglītības iestāţu tīkla optimizācija.
Ieviešot finansēšanas modeli „Nauda seko skolēnam‖ Kuldīgas novadā, tika
uzsākta izglītības iestāţu reorganizācija. Par galvenajiem kritērijiem ir izvirzīta
izglītības kvalitāte un izglītības ieguves pieejamība maksimāli tuvu sākumskolas
skolēnu dzīvesvietai, izvietojot nepieciešamo klašu skaitu optimālās telpās ar
minimālu skolotāju skaitu.
(2) Lai realizētu kritēriju par izglītības pieejamību, pamatskolas ar nelielu skolēnu
skaitu – Snēpeles, Basu, Rendas un Padures pamatskola – ir izveidotas par 4 lielo
Kuldīgas vispārizglītojošo skolu struktūrvienībām (filiālēm), tādejādi ietaupot
administratīvās izmaksas un nosakot optimālu pedagoģisko likmju skaitu.
(3) Ľemot vērā mazo izglītojamo skaitu, Kuldīgas pilsētas tuvumu un labo sabiedriskā
transporta nodrošinājumu maršrutā Pelči – Kuldīgā, ir pieľemts lēmums slēgt
Pelču pamatskolu. Likvidētās Pelču pamatskolas ēka – Pelču pils – ir nodota Pelču
speciālajai internātskolai - attīstības centram, kur darbojas arī Pelču bibliotēka. Lai
nodrošinātu Pelču pagasta pirmsskolas vecuma bērnus ar iespēju apmeklēt
pirmsskolas izglītības iestādi (PII) maksimāli tuvu dzīvesvietai, ir izveidota PII
„Ābelītes‖ Pelču filiāle ar 3 grupām.
(4) Ľemot vērā mazo izglītojamo skaitu un kaimiľskolu tuvumu, ir pieľemts lēmums
slēgt Sermītes pamatskolu. Lai nodrošinātu Sermītes pirmsskolas vecuma bērnus
ar iespēju apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi (PII) maksimāli tuvu dzīvesvietai,
bijušās Sermītes pamatskolas telpās tika atvērta Laidu pamatskolas pirmsskolas
izglītības grupa. Šeit darbojas arī interešu centrs, kas ir pieejams Sermītes un
apkārtnes bērniem un jauniešiem.
(5) Lai piesaistītu Kuldīgas pamatskolas Basu filiālei vairāk izglītojamos, kā arī lai
risinātu sociāla rakstura problēmas, no 2009. gada 1. septembra ir izveidots
internāts, kurā skolēni dzīvo no pirmdienas līdz piektdienai mācību gada laikā.
(6) Lai sagatavotu lēmumprojektus par Kuldīgas novada izglītības iestāţu tīkla
optimizāciju, domes vadība organizē individuālas tikšanās ar katru reorganizējamo
skolu direktoru un pagastu pārvalţu vadītāju. Lai informētu skolēnu vecākus par
izmaiľām, tiek organizētas vecāku sapulces, kurās tiek skaidrots domes lēmums
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
53

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
un stāstīts par iespējām skolēniem apmeklēt citas Kuldīgas novada izglītības
iestādes, izmantojot pagastu pārvalţu skolēnu pārvadājumu maršrutus.
(7) Veicot izglītības iestāţu tīkla optimizāciju, Kuldīgas novadā 2009./2010. mācību
gadā darbojās:
(a) Četras pirmsskolas izglītības iestādes, kuru kopējais bērnu skaits ir ~525:
(i) PII ―Ābelīte‖ ar filiāli Pelčos
(ii) PII ―Cīrulītis‖
(iii) PII ―Taurenītis‖
(iv) Speciālā PII ―Bitīte‖
(b) Divpadsmit vispārizglītojošās izglītības iestādes ar kopējo skolēnu skaitu
~3290:
(i) V.Plūdoľa Kuldīgas ģimnāzija
(ii) Kuldīgas 2. vidusskola ar filiāli Rendā
(iii) Kuldīgas Centra vidusskola ar filiāli Snēpelē
(iv) Kuldīgas pamatskola ar filiāli Basos
(v) Kuldīgas Alternatīvā sākumskola ar filiāli Padurē
(vi) Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskola
(vii) Vārmes pamatskola
(viii)
Vilgāles pamatskola
(ix) Ēdoles pamatskola
(x) Laidu pamatskola ar pirmsskolas grupu un interešu centru Sermītē
(xi) Turlavas pamatskola
(xii) Z.A.Meierovica Kabiles pamatskola.
(c) Divas Speciālas izglītības iestādes:
(i) Pelču speciālā internātskola –attīstības centrs 198 skolēni no 1.-12.
klasei);
(ii) Speciālā pirmskolas izglītības iestāde „Bitīte‖
(8) 2010/2011. mācību gadā mācības Kuldīgas novada vispārizglītojošās skolās
uzsāka 3042 skolēni, kur 1070 skolēni (35,2%) uzsāka mācības sākumskolas
klasēs, 1359 (44,7%) pamatskolas klasēs un 613 (20,2%) vidusskolas klasēs (sk.
30. attēlu).
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
54

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
Skolēni vidusskolas
klasēs
20,2%
Skolēni sākumskolas
klases
35,2%
Skolēni pamatskolas
klases
44,7%
3 0 . a t t ē l s . K u l d ī g a s n o v a d a s k o l ē n u s a d a l ī j u m s
( % ) s ā k u m s k o l a s , p a m a t s k o l a s u n v i d u s s k o l a s
k l a š u g r u p ā s 1
(9) Kuldīgas novadā, tāpat kā vidēji Latvijā, vērojama skolēnu skaita samazināšanās
atsevišķās klašu grupās. Skolēnu skaita samazināšanos ietekmējuši dzimstības
rādītāji konkrētajā gadā.
(10) Zemākie dzimstības rādītāji gan Kuldīgas novada, gan arī vidēji Latvijā bija 1996.
un 1997. gadā, līdz ar to ir izskaidrojams skolēnu skaita sarukums 7. klasē. Arī
2002. gadā Kuldīgas novadā dzimstības rādītāji bija zemi, līdz ar to mazāks
skolēnu skaits 2. klasē (sk. 31. attēlu). Arī vidusskolas klasēs šajā mācību gadā
vērojams būtisks skolēnu skaita samazinājums. Turpmākajos gados sākumskolas
klasēs skolēnu skaitam vajadzētu nedaudz palielināties, jo ar stimulējošo
demogrāfisko politiku, visā Latvijā un arī Kuldīgas novadā palielinājās dzimstība.
(11) Kuldīgas novadā 2010/2011. mācību gada sākumā lielākās mācību iestādes pēc
izglītojamo skaita (1.-12.klasēs) ir Kuldīgas Centra vidusskola (610 skolēni un 34
skolēni Snēpeles filiālē) un Kuldīgas 2. vidusskola (580 skolēni un 35 skolēni
Rendas filiālē). No Kuldīgas novada pagastiem lielākais skolēnu skaits ir Vilgāles,
Ēdoles un Vārmes pamatskolās (sk. 32. attēlu un Pielikuma 1. tabulu).
1 pēc Kuldīgas novada Izglītības pārvaldes datiem uz 01.09.2010.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
55

skaits
K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
300
294
299
250
246
278
252 251
279
253
277
200
212
228
150
173
100
50
0
1.klase 2.klase 3.klase 4.klase 5.klase 6.klase 7.klase 8.klase 9.klase 10.klase 11.klase 12.klase
3 1 . a t t ē l s . K u l d ī g a s n o v a d a s k o l ē n u s a d a l ī j u m s
p a k l a š u g r u p ā m 1
(12) Kuldīgas novada pašvaldības finansētas pirmsskolas rotaļu grupas 2009/2010.
mācību gadā darbojas Snēpelē, Basos, Vārmē, Vilgālē, Laidos, Turlavā, Rendā un
Kabilē.
(13) 2009. gadā īpaša uzmanība tika veltīta arī novada izglītības iestāţu fiziskās vides
atjaunošanai un labiekārtošanai, uzskatot, ka tas ir viens no ļoti svarīgiem
faktoriem izglītības procesa kvalitātes paaugstināšanā.
(14) Kuldīgas novadā darbojas speciālā pirmsskolas izglītības iestāde „Bitīte‖, kas
izveidota, lai īstenotu speciālās izglītības programmu pirmsskolas vecuma bērniem
ar valodas attīstības traucējumiem un bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem.
Iestādē ir radīti apstākļi, lai uzľemtu bērnus arī ar kustību traucējumiem.
(15) Kuldīgas novadā darbojas Pelču speciālā internātpamatskola – attīstības centrs,
kas ir Kuldīgas novada domes dibināta un pakļautībā esoša speciālās
pamatizglītības iestāde, kura īsteno izglītības programmas bērniem ar garīgās
attīstības traucējumiem, veic metodisko darbu šo bērnu izpētē, apmācībā un
integrēšanā vispārizglītojošajās skolās, kā arī realizē interešu izglītības
programmas. Skola piedāvā un īsteno arī profesionālās izglītības programmas
(kokizstrādājumu izgatavošana, ēdināšanas serviss un lauksaimniecība).
1 pēc Kuldīgas novada Izglītības pārvaldes datiem uz 01.09.2010.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
56

53
67
35
34
108
125
115
102
103
83
205
274
250
skolēnu skaits
299
580
610
K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
700
600
500
400
300
200
100
0
Snēpeles filiāle
Kuldīgas Centra vidusskola
V.Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzija
Kuldīgas Alternatīvā sākumskola
Kuldīgas pamatskola
Kuldīgas 2. vidusskola
Basu filiāle
KMHZV
Padures filiāle
Rendas filiāle
Turlavas pamatskola
Kabiles pamatskola
Laidu pamatskola
Ēdoles pamatskola
Vilgāles pamatskola
Vārmes pamatskola
3 2 . a t t ē l s . K u l d ī g a s n o v a d a s k o l ē n u s a d a l ī j u m s
( 1 . - 1 2 . k l a s e ) v i s p ā r i z g l ī t o j o š a j ā s s k o l ā s u n
t o f i l i ā l ē s 1
(16) Kuldīgas novadā populāras bērnu un jauniešu vidū ir ārpusskolas un profesionālas
ievirzes izglītības iestādes:
(a) E.Vīgnera Kuldīgas Mūzikas skola
(b) Mākslas skola
(c) Kuldīgas novada sporta skola
(d) Kuldīgas novada Bērnu un jauniešu centrs
(17) Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma profesionālajā vidusskolā (iepriekš Kuldīgas 78.
arodvidusskola) audzēkľiem ir iespēja apgūt viľus interesējošu arodu.
Profesionālā vidusskola ir valsts mācību iestāde.
(18) Kuldīgas novada un tās iedzīvotāju izaugsmi un attīstību veicina Kuldīgas pilsētā
esošās Latvijas augstskolu un koledţu filiāles/studiju centri: Rīgas Pedagoģijas un
izglītības vadības akadēmija, Rīgas Uzľēmējdarbības tehniskā koledţa.
(19) Atjaunot un regulāri papildināt savu izglītību iedzīvotājus aicina Kuldīgas novada
Pieaugušo izglītības centrs – pašvaldības iestāde, kuru no 2009. gada 1.
1 pēc Kuldīgas novada Izglītības pārvaldes datiem uz 01.09.2010.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
57

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
septembra savā pārziľā no Kuldīgas rajona padomes pārľēma Kuldīgas novada
pašvaldība.
(20) 2009. gada 2. novembrī Kuldīgas novada pašvaldība pārľēma 2007. gada maijā
uzsākto projektu „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai
prioritārajos mācību priekšmetos‖, kas ar stipendijām atbalsta ķīmijas, fizikas,
bioloģijas, informātikas, vācu valodas, angļu valodas un matemātikas skolotājus.
Kuldīgas novadā no 2009. gada 1. decembra uzsākts projekts, kas paredz veicināt
pedagogu konkurētspēju izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos.
(21) Novada intereses
(a) Izveidot un īstenot pilsētā vienotu izglītības stratēģiju novada vispārējās
izglītības kvalitātes un konkurētspējas celšanai.
(b) Integrēt sabiedrībā un sagatavojot patstāvīgai dzīvei izglītojamos ar garīgās
attīstības traucējumiem.
(c) Labiekārtot un pielāgot izglītības iestādes cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
2.6.2. KULTŪRAS INFRASTRUKTŪRA
(1) Kopš 2009. gada 1. jūlija, pēc administratīvi teritoriālās reformas, Kuldīgas novadā
darbojas Kuldīgas novada pašvaldības kultūras pārvalde, kuras uzdevums ir
sekmēt līdzsvarotu kultūras procesu attīstību un nodrošināt kultūras pieejamību, kā
arī kvalitatīvu kultūrvidi visā novadā.
(2) Kultūras darbu Kuldīgas pilsētā pārrauga un koordinē kultūras darba speciālists,
sadarbībā ar pilsētas kultūras institūcijām.
(3) Kuldīgas novadā ir izveidotas 3 pašvaldības aģentūras un 2 kultūrizglītības
iestādes:
(a) P/A „Kuldīgas novada muzejs‖,
(b) P/A „Kuldīgas Galvenā bibliotēka‖,
(c) P/A „Kuldīgas kultūras centrs‖,
(d) Ernesta Vīgnera Kuldīgas mūzikas skola,
(e) Kuldīgas mākslas un humanitāro zinību skolas struktūrvienība – Mākslas
skola.
(4) Kopš 2006. gada Kuldīgas galvenā bibliotēka ir akreditēta kā reģiona galvenā
bibliotēka un jaunajā administratīvajā situācijā savu statusu saglabās līdz 2011.
gadam. Ikdienā lietotājiem ir pieejami daudzi bezmaksas pakalpojumi (grāmatu un
citu dokumentu izmantošana uz vietas lasītavā vai izsniegšana uz mājām; OPAC,
datubāzu izmantošana; interneta pakalpojumi; lasīšanas veicināšanas pasākumi
un izstādes u.c). Lietotājiem pieejami arī maksas pakalpojumi (kopēšana;
datorizdrukas; dokumentu iesiešana; tekstu un attēlu skenēšana u.c.).
(5) Kuldīgas novada bibliotēkas 2009. gadā apmeklēja 29,5% no teritorijas
iedzīvotājiem. Gandrīz novada bibliotēkās, salīdzinot ar 2008. gada datiem,
vērojams gan apmeklējumu, gan lietotāju skaita pieaugums (sk. 6. tabulu).
Izsniegto grāmatu skaits samazinājies Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
58

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
6. tabula 2009. gada darba kvantitatīvie rādītāji Kuldīgas novada bibliotēkās (salīdzinot
ar 2008. gadu) 1
Bibliotēka Lietotāji + vai - Apmeklējums + vai - Izsniegums + vai -
Basi 163 +21 4052 +1233 3498 +680
Ēdole 154 +3 2640 +1610 5108 +994
Gudenieki 153 +14 2701 +579 5087 +538
Īvande 163 + 59 2790 +703 3686 +904
Kabile 240 0 8696 +3191 3950 +460
Ķikuri 147 +15 5448 +1505 6500 +1615
Laidi 333 +67 9574 +3843 9397 +2173
Padure 356 +25 8320 +1805 30668 +3671
Pelči 222 +11 4948 +814 7627 +823
Priedaine 306 +2 4520 +561 8193 +1568
Renda 350 +15 5096 +1514 14 282 +756
Rumba 310 +1 4778 +1317 12119 -608
Sermīte 216 +6 3687 +836 8646 +1336
Snēpele 199 -11 3473 -378 7770 +1136
Turlava 225 +58 6719 +3940 8835 +3735
Vanga 87 +7 1610 +44 2500 +127
Vārme 270 +82 10687 -518 13146 +1394
Vilgāle 313 +20 7598 +4491 11655 +3960
1 pēc Kuldīgas novada galvenās bibliotēkas pārskata , 2009.g.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
59

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
Kopā
pagastu
bibliotēkās
4207 +395 97337 +27090 162 667 +25 262
Kuldīga 3870 +458 56126 +830 141 511 -9482
Kopā 8077 +853 161 883 +27162 304 178 + 15780
(6) Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā 2009. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu datiem,
vērojams lielāks reģistrēto lietotāju un apmeklētāju skaits klātienē, izsniegto
grāmatu skaits ir nedaudz samazinājies. Interneta pakalpojumus Kuldīgas
galvenajā bibliotēkā izmantojuši 1786 lietotāji 21149 reizes 1.
(7) Lielu daļu no ikdienas informācijas darba aizľem bibliotēkas lietotāju apmācība.
Kopumā Kuldīgas novada bibliotēkās darbam, kā atrast informāciju daţādās
datubāzēs, katalogos un interneta meklētājos, apmācīti 861 lietotāji. No tiem
pagastu bibliotēkās 362 lietotāji, bet Kuldīgas galvenajā bibliotēkā 499 lietotāji.
(8) Kopumā Kuldīgas novadā 2009. gadā noorganizētas 310 izstādes un 205
pasākumi, kurus apmeklēja 7013 interesenti. Visvairāk bibliotēkās tiek organizētas
izstādes, kuras veltītas rakstnieku jubilejām. Iecienītas bija arī muzeja ceļojošās un
vietējo mākslinieku – gleznotāju un fotogrāfu – darbu izstādes.
(9) Kuldīgas novada bibliotēku krājumus 2009. gadā kopumā papildinājuši 15795
jaunieguvumi. No krājuma izslēgti 16802 dokumenti. Kopīgais krājuma apjoms
2009. gada beigās Kuldīgas novadā – 145 269 dokumenti, no tiem 113298
grāmatas, 20374 seriālizdevumi.
(10) Ar IIS ALISE strādā 5 Kuldīgas novada bibliotēkas, pārējās regulāri iesūta
informāciju par jaunieguvumiem, par kuriem Kuldīgas Galvenās bibliotēkas
sistēmbibliotekāre informāciju ievieto katalogā. 2009. gadā kopkatalogam tika
pievienotas Kuldīgas novada skolu bibliotēkas.
(11) No 19 Kuldīgas novada bibliotēkām 9 ir pieejamas lietotājiem ar kustību
traucējumiem. Pārsvarā pie renovētajām bibliotēkām ir izveidotas uzbrauktuves,
bet Īvandes bibliotēkai pie ēkas, kurā atrodas iestāde, ir ierīkots pacēlājs cilvēkiem
ar kustību traucējumiem. Pateicoties pašvaldību publisko bibliotēku akreditācijai,
var teikt, ka bibliotēku telpas Kuldīgas novadā ir labā tehniskā stāvoklī. Vissliktākās
telpas ir Kuldīgas Galvenajai bibliotēkai, jo kavējas projekta „Kuldīgas sinagogas
pārbūve par novada galveno bibliotēku‖ realizācija. Jaunas, renovētas telpas 2009.
gadā ieguvušas Gudenieku pagasta, un Snēpeles pagasta bibliotēkas.
(12) Kuldīgas novada 18 pagasta bibliotēkās kopumā strādā 19 darbinieki, no kuriem
vidējā speciālā izglītība bibliotekārā darba jomā ir 7 darbiniekiem, 3 ir vidējā
speciālā izglītība citā jomā, 2 ir augstākā izglītība citā jomā, 1 darbiniekam ir .pirmā
1 pēc Kuldīgas Galvenās bibliotēkas pārskata , 2009.g.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
60

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
līmeľa augstākā izglītība citā jomā un 6 darbiniekiem vispārējā vidējā izglītība.
Kuldīgas galvenajā bibliotēkā strādā 15 bibliotekārie darbinieki, no kuriem 1
maģistrs bibliotekārajā izglītībā, 6 vidējā bibliotēkārā izglītība, 1 maģistrs un 4
bakalauri citās jomās, 1 profesionālā vidējā izglītība un 2 vispārējā vidējā izglītība)
un 6 pārējie darbinieki.
(13) Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra „Kuldīgas novada muzejs‖, reģ. Nr.
90000035779, ir Kuldīgas novada Domes pārraudzībā esoša, juridiski patstāvīga
pašvaldības iestāde, kas izveidota saskaľā ar Publisko aģentūru likumu, lai
īstenotu Domes funkcijas kultūras darba organizācijā, tradicionālo kultūras vērtību
saglabāšanā, tautas jaunrades attīstībā un kultūrpolitikas realizācijā.
(14) Aģentūra ir sabiedrībai pieejama izglītojoša un pētniecības institūcija, kuras
uzdevums ir atbilstoši muzeja darbības specifikai vākt, saglabāt un popularizēt
sabiedrībā dabas, materiālās un nemateriālās kultūras vērtības, kā arī sekmēt to
izmantošanu sabiedrības izglītošanai un attīstībai.
(15) Muzejs izvietots Valsts aizsargājamā kultūras piemineklī Nr. 8544. Kuldīgas
novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs‖ darbības pamats ir
Kuldīgas novada Domes apstiprināts nolikums (27.08.2009. Prot.Nr.7 p.8). Muzejs
darbojas saskaľā ar Muzeju likumu, kurā noteiktas sabiedriskās attiecības muzeju
jomā, lai nodrošinātu muzeju darbību un sekmētu Latvijas kultūras mantojuma
saglabāšanu un muzeju attīstības iespējas. Kuldīgas novada muzejs, veiksmīgi
izejot akreditācijas procesu, ieguvis valsts atzīta muzeja statusu (akreditācijas
apliecība Nr. 63A izsniegta no 2008.gada 2.aprīļa līdz 2013.gada 1.aprīlim).
(16) Muzejs ir vienīgā kultūrvēstures materiālā mantojuma saglabāšanas, pētniecības
un popularizēšanas institūcija Kuldīgā, kuras konkurētspējīgās priekšrocības ir
autentiskums, identitāte un ģeogrāfiskais novietojums. Muzejs ir sabiedrībā
pazīstams ar labi apmeklētām un iecienītām kultūras aktivitātēm.
(17) Pēdējos gados vērojams muzeja apmeklētāju skaita pieaugums, kas saistīts ar
jaunu izstāţu politiku un daudzveidīgu pasākumu piedāvājumu. Procentuāli lielāko
daļu no muzeja apmeklētāju skaita veido vietējie iedzīvotāji un mācību iestāţu
audzēkľi, kas muzejā apmeklē jaunākās izstādes, pasākumus un izglītojošās
programas. Daļu muzeja apmeklētāju sastāda iebraucēji, kas muzeju apmeklē tā
ekskluzīvās atrašanās vietas dēļ un tāpēc, ka muzejs ir viens no galvenajiem
apskates objektiem pilsētā.
(18) Neliela muzeja apmeklētāju daļa ir ārvalstu tūristi. Apmeklētāju sadalījums pa
vecuma grupām ir apmēram vienāds, bet pieaugums vērojams vecumā līdz 18 un
pēc 50 gadiem. Tas liecina, ka muzejam nedraud apmeklētāju trūkums nākamajos
gados, jo būs izaugusi uz muzeju apmeklējumiem orientēta jaunā paaudze un
saglabājies gados vecākās paaudzes apmeklējums, kas jau tradicionāli ir stabils.
Šobrīd apmeklētāju skaits gada laikā sasniedz 10000.
(19) Kuldīgas muzejs ir dibināts ar Kuldīgas pilsētas valdes 1935. gadā izdotu lēmumu,
piešķirot četras telpas Kalpaka ielā 1 (tagad Liepājas 37). Krājumu veido vērtīgi
priekšmeti, dokumenti, mākslas darbi no privātpersonu kolekcijām, kā arī
deponējumi no Kuldīgas valsts ģimnāzijas muzeja. Lēmums paredzēja ierīkot
arheoloģijas, vēstures, etnogrāfijas, dabaszinātľu, Kuldīgas pilsētas vēstures un
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
61

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
Kuldīgas aizsargu pulka nodaļas. Pieaugot eksponātu skaitam, 1940.gadā piešķīra
tagadējo ēku Pils ielā 5. Muzejs bija kā dārgumu krātuve, ekspozīcijas veidoja pēc
kolekciju principa.
(20) Padomju periodā muzejs bija ideoloģiska rakstura iestāde, kas veica krājuma
komplektēšanu, zinātniski pētniecisko un izglītojošo darbu atbilstoši valdošajai
PSKP ideoloģijai. Veicot 70.-80. gados kompleksās ekspedīcijas pa visu Kuldīgas
rajonu, tika bagātīgi papildināts muzeja krājums, veidojot apjomīgas etnogrāfijas,
priekšmetu, dokumentu, fotogrāfiju u.c. kolekcijas.
(21) Sākoties atmodas periodam muzeja krājumu papildinājuši vairākas vēstures
liecības no pirmās brīvvalsts laika. Unikālākais pēdējā laikā iegūtais krājuma
priekšmets ir kuršu ķoniľu lēľu grāmatas no 14. gadsimta. Uz 2010. gada 1.
janvāri kopējais krājuma priekšmetu skaits ir 96384 vienības, tajā skaitā 53367
pamatkrājuma vienības.
(22) Lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku interesentu loka piekļuvi informācijai par
muzejā esošām kultūrvēstures vērtībām, arī Kuldīgas novada muzejs iesaistījies
valsts projektā „Nacionālais muzeju kopkatalogs‖, kura ietvaros tiek digitalizēts
muzeja krājums un informācija par to ievietota datubāzē. Tāpat muzejs piedalās
Latvijas nacionālas bibliotēkas kūrētajā projektā „Zudusī Latvija‖, kurā tiek
apkopota informācija (pamatā attēli) par daţādām Latvijas zudušajām vietām,
objektiem, ēkām, iestādēm - par objektiem, kas daţādu iemeslu dēļ gājuši bojā.
(23) Muzejs strādā pie lokālu datubāţu izveides, piemēram, Ievērojami Kuldīgas
novada iedzīvotāji. Interneta vide tiek izmantota arī esošā un potenciālā muzeja
apmeklētāja informēšanai par muzeja aktivitātēm un reklamējot daţādus muzeja
produktus.
(24) Pašvaldības aģentūras un iestādes darbojas katra savā specifiskajā nozares jomā
un sniedz pilsētas iedzīvotājiem atbilstošus kultūras pakalpojumus organizācijai
piešķirtā budţeta ietvaros.
(25) No Novada pašvaldības budţeta tiek finansēti valsts nozīmes, gadskārtu ieraţu un
tradicionālie Kuldīgas pilsētas pasākumi - Valsts un Darba svētki, Lieldienas, Zāļu
diena un Jāľi, Ziemassvētki un ziemas festivāls „Notici brīnumam‖, pavasara palu
šovs „Lido zivis‖, tradicionālie pilsētas svētki „Dzīres Kuldīgā‖.
(26) Nozīmīga kultūras nozares darba sastāvdaļa ir starptautisko kultūras projektu
attīstība. Te jāmin iesaistīšanās projekta pieteikuma gatavošanā Centrālbaltijas
INTERREG IVA projektu programmai mūzikas instrumentu iegādei, pedagogu un
audzēkľu pieredzes apmaiľas braucienu un kopīgu koncertu organizēšanai
sadarbībā ar partneriem no Baltijas jūras reģiona valstīm.
(27) Arī starptautiskās sadarbības koordinēšana ar pašvaldības partnerpilsētām –
Gēsthahti Vācijā un Drobaku Norvēģijā ir kultūras nozares atbildībā. Tās ietvaros
tiek organizētas delegātu tikšanās, kultūras apmaiľa, kultūras speciālistu
amatnieku pieredzes apmaiľa u.c.
(28) Nozares attīstību būtiski ietekmējis piesaistītais finansējums no ES fondu
līdzekļiem. Par ELFLA līdzfinansējumu renovēts Basu tautas nams, rekonstruēta
Rendas estrāde un Snēpeles tautas nams. Pašvaldībai iesaistoties Latvijas –
Lietuvas pārrobeţu sadarbības programmas projektos „Step by Step into Craft –
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
62

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
Cooperation between Kuldiga and Kuršenai Art Schools‖ (Soli pa solim
amatniecībā – sadarbībā starp Kuldīgas un Kuršēnu mākslas skolu) un „Creative
Industries‖ (Radošās industrijas), tiks veikta Kuldīgas Mākslas un humanitāro
zinību vidusskolas telpu rekonstrukciju, ierīkojot atbilstošas telpas mākslas
nodarbību organizēšanai, kā arī izveidota grafikas darbnīca. Norvēģijas valdības
divpusējā finanšu instrumenta finansējums projektam „Kuldīgas novada muzeja
restaurācija un koka arhitektūras amatnieku darbnīcas izveide‖.
(29) Novada intereses
(a) Nodrošināt daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras pakalpojumu attīstību vietējo
iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai, kultūras mantojuma saglabāšanai,
kā arī tūristu piesaistīšanai un novada atpazīstamības veicināšanai.
2.6.3. SPORTA INFRASTRUKTŪRA
(1) Lai racionāli un efektīvi izmantotu pašvaldības finanšu resursus, vienlaicīgi īstenotu
pašvaldības funkcijas sporta darba organizācijā, novada tradicionālo sporta veidu
saglabāšanā un pilnveidošanā, iedzīvotāju iesaistīšanā fiziskās aktivitātēs un
valsts sporta politikas realizācijā Kuldīgas novada teritorijā, Kuldīgas novada Dome
veica strukturālās reformas sporta jomā:
(a) ir nolemts likvidēt Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas sporta
centrs‖ un „Kuldīgas sporta aģentūra‖, un ir noteikts, ka pārľemtā manta un
saistības nododamas Kuldīgas novada pašvaldības iestādei „Kuldīgas novada
sporta skola‖;
(b) Ar 26.11.2009. Kuldīgas novada Domes lēmumu ir nolemts, ka Kuldīgas rajona
padomes pakļautībā esošā „Kuldīgas rajona sporta skola‖ turpmāk ir Kuldīgas
novada Domes pakļautībā un Kuldīgas novada Dome uzskatāma par iestādes
dibinātāju.
(2) Kuldīgas novada sporta skola organizēta 8 sporta veidu nodaļās:
(a) Volejbola nodaļa;
(b) Basketbola nodaļa;
(c) Dambretes nodaļa;
(d) Futbola nodaļa;
(e) Galda tenisa nodaļa;
(f) Riteľbraukšanas nodaļa;
(g) Šaha nodaļa;
(h) Vieglatlētikas nodaļa.
(3) Sporta skolas audzēkľi ir piedalījušies visās federāciju sporta veidu „Sacensību
kalendārs‖ iekļautajās sacensībās. Ir laba sadarbība ar Baltijas valstīm. Iespēju
robeţās, piedalās šo valstu rīkotajās sacensībās un čempionātos.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
63

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
(4) Tiek organizēti daţādi sporta un aktīvās atpūtas pasākumi, kas domāti daţādām
vecuma grupām un sportiskās meistarības pakāpēm. Pasākumi aptver ļoti plašu
sporta veidu loku.
(5) Sporta sistēmai Kuldīgas novadā jāatbilst mūsdienu prasībām un sabiedrības
interesēm kopumā. Kuldīgas novadā jau vairākus gadus tiek veikti nopietni sporta
infrastruktūras uzlabošanas darbi – ir uzcelta sporta halle, vieglatlētikas manēţa,
izveidots futbola laukums ar sintētisko futbola segumu u.c. Kuldīgas novada skolu
nodrošinājums ar sporta bāzēm atspoguļots 7. tabulā. Vairākām skolām gan
pilsētā, gan pagastos nav pietiekami laba sporta bāze.
7. tabula Kuldīgas novada vispārizglītojošo, profesionālo un speciālo mācību iestāţu
nodrošinājumā ar sporta bāzēm
N.p.k. Skola Sporta bāze Piezīmes un ieteikumi
1.
Kuldīgas
V.Plūdoľa
ģimnāzija
Sporta halle - Piltenes iela 25
Stadions – Piltenes ielā 25
Abas bāzes labā stāvoklī
2.
Kuldīgas Centra
vidusskola
Manēţa - Dzirnavu iela 13
Stadions – Dzirnavu iela 13
Stadionam nepieciešama
rekonstrukcija, manēţa labā
stāvoklī
3.
Kuldīgas
2.vidusskola
Sporta zāle – Jelgavas 62
Sporta zāle - Kalna iela 6
Stadions – Jelgavas 62
Sporta zālei nepieciešama
rekonstrukcija, pie stadiona
izveidots futbola laukums ar
sintētisku futbola segumu
4.
Kuldīgas
pamatskola
Sporta zāle - Virkas iela 13
Stadions – A.Grundmaľa
stadions
5.
Kuldīgas
mākslas un
humanitāro
zinību skola
Sporta zāle - Kalna iela 6
Sporta zāle - Virkas iela 13
Stadions – Estrādes parks
Iespējams sporta stundas
notiks manēţā
6.
Kuldīgas
alternatīvā
sākumskola
Sporta zāle - Virkas iela 13
Stadions - A.Grundmaľa
stadions
7.
Kuldīgas
78.arodvidusskol
a
Sporta zāle - Kalna iela 6
Stadions - A.Grundmaľa
stadions
Ir iespēja 4 dienas nedēļā
noslogot sporta zāli Kalna
ielā 6
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
64

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
8.
Kabiles
Z.Meierovica
vidusskola
Sporta zāle - ir
Stadions – ir
Jāpabeidz sporta zāles
celtniecība
9.
Vārmes
pamatskola
Sporta zāle – notiek
celtniecība
Stadions – ir
Jāpabeidz sporta zāles
celtniecība
11.
Ēdoles
pamatskola
Sporta zāle - nav
Stadions – ir
Paredzēta sporta zāles
celtniecība, stadionam
nepieciešama renovācija
12. Basu pamatskola
Sporta zāle - nav
Stadions – nav
Jaunas sporta zāles
celtniecība
13.
Laidu
pamatskola
Sporta zāle – nav
Stadions – ir
Jaunas sporta zāles
celtniecība, nepieciešama
stadiona rekonstrukcija
14.
Padures
pamatskola
Sporta zāle – nav
Stadions – ir
Jaunas sporta zāles
celtniecība
15.
Turlavas
pamatskola
Sporta zāle – nav
Stadions – ir
Jaunas sporta zāles
celtniecība
17.
Rendas
pamatskola
Sporta zāle - nav
Stadions – nav
Jaunas sporta zāles
celtniecība, jauna stadiona
celtniecība
18.
Vilgāles
pamatskola
Sporta zāle - ir
Stadions – nav
Jauna stadiona celtniecība
20.
Snēpeles
pamatskola
Sporta zāle - nav
Stadions – nav
Jaunas sporta zāles
celtniecība, jauna stadiona
celtniecība
21.
Pelču speciālā
internātskola
Sporta zāle - nav
Stadions – ir
Stadionam nepieciešama
rekonstrukcija, jaunas sporta
zāles celtniecība
(6) Novada intereses
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
65

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
(a) Nodrošināt kvalitatīvu un sabalansētu sporta institūciju infrastruktūras attīstību
(b) Popularizēt aktīvu dzīves veidu un veicināt sadarbību vietējā, nacionālā, kā arī
starptautiskā līmenī ar privātajiem uzľēmējiem vai apvienībām jaunu tradīciju
radīšanā un izkopšanā
(c) Izmantot sporta aktivitāšu iespēju nodrošinājumu, sporta tradīciju uzturēšanu,
kā arī iegūtos panākumus novada kopējā tēla veidošanā.
2.6.4. SOCIĀLO PAKALPOJUMU INFRASTRUKTŪRA
(1) 2009. gadā, pēc teritoriālās reformas, Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra
„Sociālais dienests‖ ir uzľēmusies funkcijas, kas saistītas ar sociālo pakalpojumu
organizēšanu Kuldīgas novadā.
(2) Kuldīgas novada pagastu pārvaldēs strādā 14 sociālie darbinieki, kopumā Kuldīgas
novadā strādā 23 sociālā darba speciālisti.
(3) Visā Kuldīgas novadā ieviesta elektroniskā sociālās palīdzības administrēšanas
(SOPA) programma, izstrādātas instrukcijas vienotai sociālo pakalpojumu
organizēšanai Kuldīgas novadā.
(4) 2009.gadā, strauji pieaugošā bezdarba dēļ, par trūcīgām Kuldīgas novadā tika
atzītas 1706 ģimenes jeb 5012 personas. Trūcīgajām un maznodrošinātajām
ģimenēm ir iespēja saľemt Latvijas Republikas Sociālo pakalpojumu un sociālās
palīdzības likumā noteiktos obligātos pašvaldības pabalstus:
(a) Pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeľa nodrošināšanai (GMI)
2009.gadā saľēma 647 trūcīgās ģimenes;
(b) Dzīvokļa pabalstu (gan trūcīgas, gan maznodrošinātas ģimenes) saľēma 1166
ģimenes.
(5) 2009.gadā tika izsniegta arī cita veida pabalsti un sniegta palīdzība:
(a) 687 Kuldīgas novada bērniem tika nodrošināta ēdināšana skolās un
bērnudārzos;
(b) 281 ģimenei tika izsniegts pabalsts bērnu izglītībai un audzināšanai;
(c) 156 ģimenes saľēma pieaugušām personām pabalstu ēdināšanai;
(d) 559 personas saľēma pabalstu medikamentu un medicīnas pakalpojumu
apmaksai;
(e) 184 personas, no kurām 145 bērni, saľēma pabalstu transporta pakalpojumu
nodrošināšanai;
(f) 270 personas saľēma pabalstu ārkārtas situācijā vai stihiskas nelaimes
gadījumā;
(g) 177 personas saľēma pabalstu apbedīšanai.
(6) Lai sociālās palīdzības jomā nodrošinātu alternatīvas, ir izveidots zupas izdales
punkts, kurā trūcīgie iedzīvotāji var saľemt zupu. Pasākums finansēts no
pašvaldības iedzīvotāju un uzľēmēju saziedotajiem līdzekļiem. Zupas virtuves
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
66

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
funkcijas ir atsācis arī Kuldīgas Svētās Katrīnas evaľģēliski luteriskās draudzes
Diakonijas centrs.
(7) Kā alternatīvu sociālās palīdzības pabalstiem, iedzīvotājiem ir iespēja saľemt
Eiropas Komisijas pārtikas pakas, ko Kuldīgas novada iedzīvotājiem nodrošina
Latvijas Sarkanā krusta Kuldīgas komiteja.
(8) Aģentūra ir iesaistījusies A/S „Latvenergo‖ organizētajā sociālā atbalsta kampaľā,
kuras laikā 2009. gada decembrī Kuldīgas novada trūcīgajiem iedzīvotājiem ir
izsniegtas 434 dāvinājuma kartes „Elektrības norēķinu karte – 500kWh‖. Pavisam
tika pieprasītas 1299 kartes ar kopējo vērtību 48257.85 lati. Atlikušās kartes
izsniegs arī 2010.gadā.
(9) Lai veicinātu grūtībās nonākušo ģimeľu, kurās ir bērni, prasmes patstāvīgi risināt
ar bērna aprūpi saistītās problēmas un nodrošinātu bērna attīstībai labvēlīgus
apstākļus, Aģentūrā ģimenēm pieejami sociālā darba speciālistu pakalpojumi.
Sociālie darbinieki palīdz noteikt, kāda veida atbalsts bērnam, viľa ģimenei
nepieciešams, piesaistīt citus nepieciešamos speciālistus, piemēram, psihologu,
psihoterapeitu, psihiatru, ģimenes ārstu, bāriľtiesas speciālistu, sociālo pedagogu
vai citus speciālistus.
(10) Sociālie darbinieki darbam ar ģimenēm un bērniem sniedz sociālos pakalpojumus
ģimenēm ar bērniem, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, vecākiem
atľemtas aprūpes tiesības, pastāv alkohola atkarības, bērni neapmeklē skolu, ir
izdarījuši likumpārkāpumu, kā arī sniedz sociālo atbalstu audţuģimenēm,
aizbildľiem un jauniešiem, uzsākot patstāvīgu dzīvi pēc ārpusģimenes aprūpes
beigām.
(11) 2009.gadā uzsākts darbs un iekārtotas lietas trīsdesmit vienai ģimenei. Kopumā
sociālie darbinieki darbam ar ģimenēm un bērniem strādāja ar simts divdesmit
sešām ģimenēm.
(12) Atkarību konsultāciju punkts sniedz palīdzību iedzīvotājiem, kuri nonākuši krīzes
situācijā sava dzīvesveida dēļ – atkarībā nonākušās personas, atbrīvotie no
ieslodzījuma, viľu ģimenes locekļi un bezpajumtnieki. Atkarību konsultācijas
punkts sadarbībā ar biedrību „Saules sala‖, realizē motivācijas programmu
narkotiku atkarībā nonākušām personām „Ceļš uz brīvību‖, kuras ietvaros notiek
atbalsta grupas, kristīgās ētikas nodarbības, radošās mākslas nodarbības,
veselīga uztura nodarbības, individuālās psihologa nodarbības.
(13) Cilvēku ar invaliditāti sociālajai integrācijai, Kuldīgas novadā darbojas dienas
centrs, kura darbības mērķis ir nodrošināt centra klientus ar sociālās aprūpes,
sociālās rehabilitācijas un sociālā darba speciālistu pakalpojumiem, lai uzlabotu
viľu integrāciju sabiedrībā.
(14) sociālās rehabilitācijas pakalpojumus par valsts budţeta līdzekļiem ir tiesības
saľemt personām ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā (no 15 līdz
62 gadu vecumam), politiski represētām personām un Černobiļas AES avārijas
seku likvidēšanas dalībniekiem un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušajām
personām līdz 18 gadu vecumam.
(15) Cilvēkiem, kuri vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ nevar nodrošināt pašaprūpi
tiek piedāvāts aprūpes mājās pakalpojums un pakalpojums ilgstošas sociālās
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
67

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā tajos gadījumos, kad cilvēka
vajadzības neatbilst aprūpes mājās pakalpojuma funkcijām. 2009.gadā aprūpes
mājās pakalpojums sniegts 48 personām.
(16) Lai pašvaldības iedzīvotājiem nodrošinātu pēc iespējas plašāku pakalpojumu
klāstu, Aģentūra sadarbojas ar daţādām nevalstiskām organizācijām, kuru mērķis
ir sociālā atbalsta sniegšana un daţādu sociālās atstumtības grupu integrācija.
(17) Kuldīgas novada pašvaldības sociālās aprūpes centrs „Venta‖ ir Kuldīgas novada
Domes pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Centrā tiek uzľemtas vecuma
personas, pirmās un otrās grupas invalīdi no 18 gadu vecuma – klienti, kuri
vecuma un/vai funkcionālo un/vai garīga rakstura traucējumu dēļ nespēj sevi
aprūpēt un kuriem dzīvesvieta deklarēta Kuldīgas novada pašvaldības
administratīvajā teritorijā.
(18) Novada intereses
(a) Celt sociālo pakalpojumu efektivitāti un konkurētspēju; nodrošināt informācijas
un pakalpojumu pieejamību
(b) Popularizēt (izglītības programmas ietvaros) indivīda integrācijas spējas un
patstāvības nozīmi sabiedrības sociālā „klimata‖ uzlabošanā
2.6.5. MEDICĪNAS INFRASTRUKTŪRA
(1) Kuldīgas novadā darbojas vairākas ambulatoras ārstniecības iestādes, kas sniedz
iedzīvotājiem ārstnieciskos pakalpojumus:
(2) SIA ―Kuldīgas slimnīca‖ - sniedz radioloģijas, t. sk. KMR, CT , ftiziatrijas,
traumatoloģijas, ķirurģijas, endoskopijas, USG, mammogrāfijas pakalpojumus;
(3) SIA ―Kuldīgas primārās veselības aprūpes centrs‖ – pieejami neiroloģijas,
endokrinoloģijas, diabētiskās pēdas aprūpes kabineta, onkoloģijas, sirds veselības
kabineta pakalpojumi;
(4) SIA ―Kuldīgas ginekologu prakse‖ – ginekoloģijas pakalpojumi.
2.7. TEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA
2.7.1. SATIKSMES INFRASTRUKTŪRA
(1) Kuldīgas novads ģeogrāfiski atrodas nomaļus no galvenajām Latvijas transporta un
kravu plūsmām. Labi attīstīts novadā ir valsts pirmās šķiras autoceļu tīkls, kas
Kuldīgu koncentriski saista ar kaimiľu novadu centriem un citām reģiona
apdzīvotajām vietām, kā arī ar valsts galvenajiem autoceļiem A–9 un A–10 (Rīga -
Ventspils). Svarīgākā nozīme ir autoceļiem Kuldīga – Renda – A-10, Kuldīga –
Skrunda, Kuldīga – Ventspils, Kuldīga – Aizpute – Liepāja, Kuldīga – Alsunga –
Jūrkalne, Kuldīga - Saldus. Ceļu tīkla blīvums Kuldīgas novadā ir pietiekams, bet to
kvalitāte atsevišķos posmos ir jāuzlabo.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
68

Pagasta nosaukums
skaits
garums
brauktuves
laukums
K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
8. tabula Kuldīgas novada pašvaldības autoceļi, ielas un tilti
Autoceļi Ielas Tilti
Kopā
tajā
skaitā
ar melno
segumu
garums
Kopā
brauktuves
laukums
tajā skaitā
ar melno segumu
km km km m² km m² gab m m²
Ēdoles
pagasts
27,998 0 3,758 12147 1,834 6419
Gudenieku
pagasts
75,448 0,108 3,598 14274 1,486 6050
Īvandes
pagasts
46,410 0 1,296 5579 0,420 2331 4 28,4 164
Kabiles
pagasts
32,564 0,052 4,713 23181 1,679 9325
Kuldīga 74,724 454164 44,309
29495
4
15
297,
8
1722
Kurmāles
pagasts
63,357 2,965 6,186 27422 2,932 14405
Laidu
pagasts
68,510 5,550 11,850 49175 7,600 33723
Padures
pagasts
71,047 2,026 3,660 16403 2,540 12300 3 25,7 143
Pelču
pagasts
40,229 2,228 7,089 26846 1,642 5081
Rendas
pagasts
60,202 0,126 5,458 21237 1,843 7037 2 32,9 205
Rumbas
pagasts
97,510 0,000 5,000 24983 3,440 18422 7
125,
6
867
Snēpeles
pagasts
52,551 2,201 1,490 7602 0,290 1270 3 30,4 240
Turlavas 70,476 0,574 4,437 18271 2,309 9550 2 25 161
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
69

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
pagasts
Vārmes
pagasts
63,140 4,322 4,862 21198 4,762 20948 2 42 294
Kopā 769,442 20,152 138,121 722482 77,086
44181
5
38
607,
8
3796
(2) Kuldīgas novada ziemeļaustrumu daļu šķērso maģistrālais naftas vads Ventspils
virzienā. Naftas vadam šobrīd ir niecīga nozīme novada ekonomikā.
(3) Vietējo pasaţieru plūsmu apkalpošanu Kuldīgas novadā veic trīs vietējie
uzľēmumi. Šie uzľēmumi apkalpo mazāk nekā pusi no starpreģionu tirgus –
pārējos maršrutus caur Kuldīgas novadu izpilda citu pilsētu kompānijas. Lielākā
pasaţieru pārvadātājfirma novadā ir SIA „Mobile-A‖, pārējo kompāniju apkalpoto
pasaţieru īpatsvars ir novada mērogā nenozīmīgs.
(4) Kuldīgas novadā ir viena autoosta novada centrā – Kuldīgā. Jauno autoostu
Kuldīgas centrā atvēra 2010.gada jūlijā.
(5) Nozīmīgākais sabiedriskā transporta maršruts ir Kuldīga – Rīga; to apkalpo gan
galvaspilsētas, gan vietējās firmas.
(6) Prioritārie reģionālie sabiedriskā transporta maršruti:
(a) Kuldīga – Vārme – Saldus.
(b) Kuldīga – Renda – Sabile.
(c) Kuldīga – Snēpele – Laidi – Valtaiķi – Skrunda.
(d) Ventspils – Kuldīga – Skrunda – Liepāja.
(e) Kuldīga – Aizpute – Liepāja.
(f) Kuldīga – Ēdole - Alsunga.
(7) Priekšnoteikumi teritorijas attīstībai
(a) Kuldīgas novadā ir attīstīts reģionālo un vietējo autoceļu tīkls, kas dod iespēju
veidot difūzu apdzīvoto vietu struktūru un attīstīt tautsaimniecības nozares, kas
saistītas ar transporta izmantošanu visos rajona pagastos.
(b) Kuldīgas novadam nav tiešas izejas uz jūru. Tuvākās lielās ostas ir Ventspils
(ap 55 km no rajona centra), Liepāja (90 km) un Rīga (155 km). Tā salīdzinot
ar Latvijas daudziem citiem novadiem ir priekšrocība, kuras izmantošanu
traucē nepietiekamas kvalitātes autoceļi.
(c) Vissliktākais autoceļu infrastruktūras stāvoklis ir Kabiles un Gudenieku
pagastos (skatīt kartoshēmu „Pakalpojumu pieejamība‖ pielikumā), jo netiek
nodrošināta pagastu centru sasniedzamība pa cietā seguma ceļiem, kā arī
Laidu pagastā.
(8) Novada intereses
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
70

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
(a) Autoceļa P-121 Tukums– Kuldīga rekonstrukcija; tālākā nākotnē jauna
ātrgaitas autoceļa izbūve Rīgas virzienā vietā (ar turpinājumu Liepājas un
Ventspils virzienā).
(b) Ceļu kvalitātes paaugstināšana starp Kuldīgu un pārējām Kurzemes pilsētām.
(c) Ceļu kvalitātes paaugstināšana starp Kuldīgu un visiem pagastu centriem,
prioritāri – ar Gudenieku pagastu.
(d) Sabiedriskā transporta pakalpojumu uzlabošana, stimulējot veselīgu
konkurenci starp vietējām pārvadājumu firmām, izstrādājot maršrutu
optimizācijas programmu un uzlabojot sabiedriskā transporta informācijas
servisu.
(e) Veloceliľu un gājēju celiľu izbūve, nodrošinot satiksmes dalībnieku drošību.
2.7.2. INŢENIERTEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA
(1) Kuldīgas novadā ūdensapgādē galvenokārt tiek izmantoti artēziskie ūdeľi, kas ir
maz piesārľoti, bet kuriem ir paaugstināts dzelzs saturs. Kuldīgā tiek nodrošināta
ūdens atdzelţošana. Daļā lauku apdzīvoto vietu ar centralizēto ūdensapgādi tā
atbilstība normatīviem netiek stabili nodrošināta. Lielākā daļa lauku viensētu
iedzīvotāju izmanto dzeramo ūdeni no gruntsūdens horizontiem, kas vietām ir
piesārľots.
(2) Kuldīgas pilsētas centralizētā ūdens apgāde tiek nodrošināta no divām dzeramā
ūdensgūtľu vietām. Pirmā ūdensgūtnes vieta atrodas Ventspils – Parka – Lapegļu
ielu rajonā. Šeit ir izvietoti 6 ekspluatācijā izmantojamie urbumi un 2 novērošanas
urbumi. Programmas 800+ ietvaros ir veikta ūdensgūtnes ģeofizikālā izpēte, kuras
rezultātā ir izvērtēts tur atrodošos artēzisko urbumu tehniskais stāvoklis. Otrā
centralizētā ūdensgūtnes vieta atrodas Virkas ielas apbūves rajonā. Šeit ir izvietoti
2 artēziskie urbumi un ūdenstornis ar tilpumu 25 m3. Pamatojoties uz pietiekamo
jaudu un augsto ūdens kvalitāti ūdensgūtnē pie atdzelţošanas stacijas, tika
aiztamponēti SIA „Kuldīgas ūdens‖ bilancē esošie 3 artēziskie urbumi Liepājas ielā
15, Jelgavas ielā 58 (pie UGD) un Graudu ielā. Artēziskais urbums Aizputes ielā
(pie slimnīcas) tika atstāts kā rezerves urbums slimnīcas vajadzībām.
(3) Centralizēta ūdens apgāde pieejama lielākajai daļai Kuldīgas pilsētas iedzīvotāju,
bet atsevišķos privātmāju rajonos joprojām tas nav nodrošināts. Pilsētā ir arī
decentralizētas ūdens ieguves vietas – 22 lielākas jaudas artēziskie urbumi, kuri
pārsvarā atrodas lielāku uzľēmumu īpašumos, no kuriem ekspluatācijā atrodas 7
urbumi, un mazākas jaudas artēziskie urbumi un ūdens akas, kuras izvietotas
privātmāju rajonos.
(4) Kuldīgas novada pagastos centralizēta ūdensapgāde pārsvarā ir lielākajās
apdzīvotajās vietās. Ar ūdens apgādi nodrošinātas sabiedriskās ēkas,
daudzdzīvokļu mājas un ciema centros arī privātmājas. Informācija par apdzīvoto
vietu nodrošinājumu ar centralizētu ūdensapgādi apkopota pielikuma 4. tabulā.
(5) Lielā daļā pagastu nepieciešams veikt uzlabojumus ūdensapgādes infrastruktūrā:
(6) Kabiles pagastā steidzami nepieciešamas ūdens attīrīšanas un atdzelţošanas
iekārtas. Apgrūtinājums: ciemā ar nelielo iedzīvotāju skaitu ir divas autonomas
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
71

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
ūdens apgādes sistēmas (tīkli), kas nav savienojamas. Ūdensvada tīkla tehniskais
stāvoklis ir apmierinošs.
(7) Centralizētais ūdensvads Turlavas pagastā ir Turlavā un Ķikuros, abos ciemos
dzeramā ūdens kvalitāte neatbilst minimālām kvalitātes prasībām. Ūdensvada tīkla
tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs - tīkli ir sliktā stāvoklī, samērā bieţi notiek
plīsumi.
(8) Snēpeles pagastā ūdensvada tīkli ir nolietojušies, caurules izrūsējušas, bieţi notiek
plīsumi un bojājumi. Steidzami nepieciešama ūdens atdzelţošanas iekārta, jo
ūdenī pārāk liels dzelzs saturs. Ūdensvada tīkla tehniskais stāvoklis ir
neapmierinošs.
(9) Īvandes pagastā ūdensvadi ierīkoti 60 - 70 gados, tie ir ļoti sliktā stāvoklī, bieţi
plīsumi ūdensvados. Paaugstināts dzelzs saturs, bet nav atdzelţošanas iekārtu.
Lielākā problēma – ūdensvadu sliktais stāvoklis.
(10) Rumbas pagastā patērētājiem netiek veikta ūdens patēriľa uzskaite. Meţvaldes,
Ventas un Novadnieku ciemos uzstādīta ūdens atdzelţošanas iekārta. Ēdu ciemā
ūdens tiek ľemts no smeļamās akas, jo dziļurbums nedarbojas. Ūdensvada tīkla
tehniskais stāvoklis ir apmierinošs.
(11) Kurmāles pagasta Priedaines ciema pašvaldības daudzdzīvokļu māju ūdensapgādi
nodrošina SIA „Centrs‖. Iedzīvotāji nav apmierināti ar sniegto pakalpojumu kvalitāti.
Ūdensvada tīkla tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs.
(12) Vārmes pagastā ūdensvadi nolietojušies, bieţi nepieciešams remonts - ūdensvada
tīkla tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs, ūdens tornis ir izrūsējis, atdzelţošanas
iekārtu nav. Skaitītājs uzskaita patēriľu.
(13) Lielākā daļa notekūdeľu Kuldīgas novadā tiek attīrīta atbilstoši normatīviem.
Jaunas notekūdeľu attīrīšanas ietaises izbūvētas Kuldīgā, tomēr daļa pilsētas
teritorijas nav kanalizētas. Rumbas pagasta teritorijā veco attīrīšanas ietaišu vietā
Programmas 800+ ietvaros ir veikta jaunu, modernām tehnoloģijām atbilstošu, ar
datorizētu automātisko vadības sistēmu nodrošinātu, bioloģisko attīrīšanas ietaišu
būvniecība (jauda 3500 m3/dnn), uz kurām tiek novadīti visi no Kuldīgas pilsētas
un Priedaines ciema kanalizācijas tīkliem ieplūstošie notekūdeľi un asenizācijas
ūdeľi no pilsētā esošajām izvedamajām tilpnēm. Jaunizbūvētās notekūdeľu
attīrīšanas iekārtas (NAI) atrodas SIA „Kuldīgas ūdens‖ bilancē. Notekūdeľi NAI
tiek mehāniski un bioloģiski attīrīti atbilstoši Eiropas Savienības direktīvu
izstrādātajām normām un novadīti Ventā.
(14) Nepietiekami kvalitatīvi darbojas NAI Padurē, Vilgālē, Ozolos, Turlavā, Kabilē,
Ventā. Vilgāles un Ventas NAI iekļautas Kuldīgas rajona prioritāšu sarakstā un to
rekonstrukciju plānots veikt ERAF nacionālās programmas ietvaros.
(15) Pagastos centralizēta kanalizācija pārsvarā ir lielākajās apdzīvotajās vietās. Ar
centralizētu kanalizācijas pieslēgumu ir nodrošinātas sabiedriskās ēkas,
daudzdzīvokļu mājas un ciema centros arī individuālas mājas (sk. 4. tabulu
pielikumā).
(16) Centralizētu siltumapgādi Kuldīgas pilsētā nodrošina SIA ‖Kuldīgas siltumtīkli‖.
Pakalpojumu izmanto daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, sabiedriskās, privātās
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
72

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
iestādes u.c. 2007. gada novembrī tika atklāta jaunā Kuldīgas katlumāja. Tās
būvniecība notika Eiropas Savienības finansētā projektā „Apkures sistēmas
rekonstrukcija Kuldīgas pilsētā, izveidojot videi draudzīgu siltumavotu‖. Kuldīgas
jaunās katlumājas jauda ir 11,5 megavati, kas ar siltumu apgādā lielāko daļu
pašvaldības uzľēmums SIA „Kuldīgas siltumtīkli‖ klientu. Projekta ietvaros tika
saglabāta centralizētā siltumapgādes sistēma, aizstājot neefektīvo un tehniski
novecojošo Parka ielas 43 katlu māju ar jaunu siltuma avotu Lapegļu 8, kurā kā
kurināmo izmanto koksnes šķeldu, aizstājot aizvien sadārdzinošā mazuta
izmantošanu siltumenerģijas ieguvē.
(17) Lielākajā daļā Kuldīgas novada pagastu no 90. gadu vidus vairs nav pieejami
centralizētas siltumapgādes pakalpojumi. Centralizēta siltumapgāde tiek
nodrošināta Kurmāles pagasta Priedainē un Vilgālē (skolai, pārvaldes mājai),
Rumbas pagasta Meţvaldē, Rendas pagasta Ozolos un Rendā , Vārmē, Pelčos,
Padurē, Ēdolē (pārvaldes ēkai un 1 dzīvokļu ēkai) – sk. 4. tabulu pielikumā.
(18) Kuldīgas novads elektroenerģiju saľem no vienas 110/20 kW apakšstacijas, kurai
ir divpusēja 110 kW piegāde. Kuldīgas pilsētas iedzīvotāji un patērētāji tiek
apgādāti ar elektroenerģiju pa 20 kW un 0.4 kW sadales tīklu.
(19) Sadzīves atkritumu centralizētu savākšanu Kuldīgas novadā veic specializēti
uzľēmumi un tie tiek deponēti poligonos Ventspils, Talsu un Liepājas rajonos. Visa
Kuldīgas novada teritorija iekļauta Viduskurzemes atkritumu apsaimniekošanas
projektā. Tā ietvaros ar 10% pašvaldību līdzdalību paredzēts rekultivēt visas
novada izgāztuves un attīstīt dalītu atkritumu savākšanu, veicinot iedzīvotāju
iesaistīšanos un sapratni.
(20) Novada intereses
(a) Ūdenssaimniecības sakārtošana visās rajona apdzīvotajās vietās atbilstoši
reālām iedzīvotāju skaita un pieprasījuma prognozēm
2.8. EKONOMISKĀ SITUĀCIJA
2.8.1. EKONOMISKI AKTĪVĀS TIRGUS SEKTORA STATISTIKAS VIENĪBAS
(1) Par ekonomiskās aktivitātes raksturu un struktūru ļauj spriest ekonomiski aktīvo
tirgus sektora statistikas vienību skaits1. Šis rādītājs, rēķinot uz 1000
iedzīvotājiem, tiek izmantots ekonomiskās aktivitātes salīdzināšanai. Taču no šī
rādītāja vien par ekonomisko aktivitāti nevar spriest, jo kā viena vienība tiek skaitīta
gan pašnodarbināta persona, gan liels uzľēmums.
(2) Tirgus sektora statistikas vienību struktūrā atbilstoši komercdarbības formām ir
vērojamas reģionālas atšķirības. Latvijā 2008. gadā vislielāko skaitu veidoja
komercsabiedrības, bet Kurzemes reģionā pašnodarbinātās personas. Kuldīgas
novadā un daudzos kaimiľu novados pašnodarbinātās personas veidoja
1 Tirgus sektora statistikas vienības ir juridiskas vai fiziskas personas, kuras galvenokārt
pārdod savu produkciju vai pakalpojumus par noteiktu cenu, kas ir ekonomiski nozīmīga. Šajā
sektorā tiek klasificētas pašnodarbinātas fiziskās personas, zemnieku saimniecības,
individuālie komersanti un komercsabiedrības.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
73

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
nozīmīgāko daļu no ekonomiski aktīvo tirgus statistikas vienību skaita (sk. 33.
attēlu). Pašnodarbināto grupā mazāk kā vidēji Kurzemē bija vienīgi Saldus un
Ventspils novados. Kuldīgas novadā un arī visos kaimiľu novados vērojams liels
zemnieku un zvejnieku sabiedrību skaits, kas nozīmīgi pārsniedza gan Kurzemes
reģiona, gan Latvijas vidējos rādītājus.
100%
80%
10,5
17,4
26,2
29,6
33,3
25,6
32,1
26,2
30,2
19,6
31,3
60%
40%
49,0
6,5
32,2
9,1
16,3
3,0
9,6
7,8
17,9
4,6
23,7
6,3
17,9
3,0
31,0
10,2
19,1
5,9
24,5
10,2
23,6
7,9
20%
34,0
41,3
54,5
53,0
44,2
44,4
47,0
32,7
44,8
45,7
37,2
0%
Latvija
(vidēji)
Kurzeme
(vidēji)
Aizputes
novads
Alsungas
novads
Kandavas
novads
Kuldīgas
novads
Pāvilostas
novads
Saldus
novads
Skrundas
novads
Talsu
novads
Ventspils
novads
Pašnodarbinātas personas Individuālie komersanti Komercsabiedrības Zemnieku un zvejnieku sabiedrības
3 3 . a t t ē l s . E k o n o m i s k i a k t ī v o t i r g u s s e k t o r a
s t a t i s t i k a s v i e n ī b u s k a i t s p a k o m e r c d a r b ī b a s
f o r m ā m L a t v i j ā , K u l d ī g a s n o v a d ā u n k a i m i ľ u
n o v a d o s 2 0 0 8 . g .
(3) Uz 1000 iedzīvotājiem 2008. gadā Latvijā vidēji bija 55,6ekonomiskās aktīvās
tirgus sektora statistikas vienības. Kurzemes reģionā vidēji šis rādītājs bija zemāks
– 53. Kuldīgas novadā un vairākos kaimiľu novados rādītājs bija krietni lielāks gan
par Latvijas, gan Kurzemes reģiona vidējo rādītāju (sk. 34. attēlu). Līdzīgi rādītāji
kā Kurzemē vidēji ir Ventspils, Skrundas un Kandavas novados.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
74

uz 1000 iedzīvotājiem
K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
80
70
66,0
68,1
63,5
71,8
66,5
60
55,6
53,0
53,9
58,5
53,5
53,2
50
40
30
20
10
0
Latvija
(vidēji)
Kurzeme
(vidēji)
Aizputes
novads
Alsungas
novads
Kandavas
novads
Kuldīgas
novads
Pāvilostas
novads
Saldus
novads
Skrundas
novads
Talsu
novads
Ventspils
novads
3 4 . a t t ē l s . E k o n o m i s k i a k t ī v o t i r g u s s e k t o r a
s t a t i s t i k a s v i e n ī b u s k a i t s u z 1 0 0 0 i e d z ī v o t ā j i e m
L a t v i j ā , K u l d ī g a s n o v a d ā u n k a i m i ľ u n o v a d o s
2 0 0 8 . g .
(4) Ekonomiski aktīvās tirgus sektora statistikas vienību skaitam ir tendence
palielināties. Uz 1000 iedzīvotājiem 2004. gadā Latvijā vidēji bija 43,9 vienības, bet
Kurzemes reģionā – 39,3, bet līdz 2008. gadam ir vērojama jūtama izaugsme.
(5) Kurzemes reģionā pārsvarā ir mikrouzľēmumi (nodarbināto skaits vienāds vai
mazāks par 9), kas veido vairāk kā 90% no visām ekonomiski aktīvās tirgus
sektora statistikas vienībām. Nedaudz ir mazie uzľēmumi (nodarbināto skats no 10
līdz 49) ~7%. Līdzīga situācija ir arī Kuldīgas novadā.
(6) Kurzemē 2008. gadā 47% no ekonomiski aktīvās tirgus sektora statistikas
vienībām darbojas tirdzniecībā vai sniedz pakalpojumus, nozīmīga daļa darbojas
lauksaimniecībā – 40%. Rūpniecībā un enerģētikā Kurzemē darbojas 7%,
būvniecība – 5%.
2.8.2. EKONOMISKI AKTĪVIE INDIVIDUĀLIE KOMERSANTI UN KOMERCSABIEDRĪBAS
(1) Par vienu no pamatrādītājiem teritoriju attīstības līmeľa raksturošanai un attīstības
indeksa aprēķināšanai izmanto individuālo komersantu un komercsabiedrību
skaitu, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem. Šis rādītājs Kurzemes reģionā ir nozīmīgi
zemāks kā vidēji Latvijā. Latvijas vidējo rādītāju visvairāk ietekmē lielais
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
75

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
komercsabiedrību un individuālo komersantu skaits Rīgā, pārējos Latvijas reģionos
šis rādītājs ir līdzīgs kā Kurzemē vai pat mazāks.
(2) Kuldīgas novadā uz 1000 iedzīvotājiem 2008. gadā bija 19 komercsabiedrības un
individuālie komersanti. No kaimiľu novadiem augstāks rādītājs bija Saldus un
Talsu novados, bet pārējos - zemāks (sk. 35. attēlu).
35
30,8
30
skaits uz 1000 iedzīvotājiem
25
20
15
10
21,9
12,6
11,7 12,0
19,0
14,9
24,0
13,3
23,1
16,7
5
0
Latvija
(vidēji)
Kurzeme
(vidēji)
Aizputes
novads
Alsungas
novads
Kandavas
novads
Kuldīgas
novads
Pāvilostas
novads
Saldus
novads
Skrundas
novads
Talsu
novads
Ventspils
novads
3 5 . a t t ē l s . I n d i v i d u ā l o k o m e r s a n t u u n
k o m e r c s a b i e d r ī b u s k a i t s u z 1 0 0 0
i e d z ī v o t ā j i e m 2 0 0 8 . g .
(3) Novada intereses
(a) Veicināt individuālo komersantu apvienību veidošanos konkrētu saimniecisko
jomu stiprināšanai un konkurētspējas celšanai
(b) Stimulēt informācijas apmaiľu individuālo komersantu, to apvienību pieredzes
bagātināšanai
2.8.3. BEZDARBA LĪMENIS
(1) Kā tautsaimniecības dzīvīgumu, cilvēkresursu pieejamību un sociālo situāciju
teritorijās raksturojošu pamatrādītāju izmanto bezdarba līmeni teritoriālā un
attiecīgā laika perioda griezumā.
(2) Bezdarba līmenis Latvijā kopumā un novados izteikti palielinājās 2009. gadā.
Bezdarbnieku īpatsvars darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā valstī 2009. gada
sākumā bija 5,1%, Kurzemes reģionā 5,3%, bet 2010. gada sākumā attiecīgi 12%
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
76

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
un 12,8%. Bezdarba līmenis turpināja palielināties arī 2010. gadā – augustā
bezdarba līmenis Latvijā bija 15%, Kurzemes reģionā 16,1%1.
(3) Bezdarba līmeľa pieaugums laika posmā no 2009. gada sākuma līdz 2010. gada
sākumam vērojams arī Kuldīgas novadā (no 5,8% līdz 14,9%), kā arī kaimiľu
novados (sk. 36. attēlu). No kaimiľu novadiem 2010. gada sākumā lielāks
bezdarba līmenis kā Kuldīgas novadā bija tikai Skrundas novadā (16,5%).
18
16,5
16
14,9
14
12
12,0
12,8
14,0
11,4
11,4
10,8
13,2
13,1
10,7
%
10
8
8,2
7,9
6
5,1
5,3
4,4
4,2
5,8
4,3
4,9
4,7
4,1
4
2
0
Latvija
(vidēji)
Kurzeme
(vidēji)
Aizputes
novads
Alsungas
novads
Kandavas
novads
Kuldīgas
novads
Pāvilostas
novads
Saldus
novads
Skrundas
novads
Talsu
novads
Ventspils
novads
2009.g.sāk.
2010.g.sāk.
3 6 . a t t ē l s . B e z d a r b a l ī m e ľ a i z m a i ľ a s K u l d ī g a s
n o v a d ā , k a i m i ľ u n o v a d o s u n L a t v i j ā 2
(4) Novada intereses
(a) Risināt bezdarba problēmas sociālo pakalpojumu ietvaros atbilstoši novada,
pilsētas un pagastu sociālekonomiskajai specifikācijai
2.8.4. IEDZĪVOTĀJU IENĀKUMU NODOKLIS
(1) Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieľēmumi pašvaldību pamatbudţetos raksturo gan
iedzīvotāju pastāvīgo ienākumu lielumu un labklājību, gan arī pašvaldību spēju
nodrošināt pakalpojumu augstāku kvalitāti. Iedzīvotāju ienākumu nodoklis veido
pašvaldības budţeta ieľēmumu bāzes lielāko daļu. Laikā no 2004. līdz
2009.gadam saistībā gan ar pašu iedzīvotāju ieľēmumu palielināšanos, gan arī ar
izmaiľām, palielinot pārskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu pašvaldības
1 pēc Labklājības ministrijas NVA datiem.
2 pēc PMLP datiem uz 01.01.2010.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
77

171,4
159,2
153,5
151,7
142,6
Ls uz 1 iedzīvotāju
173,3
189,3
192,9
208,5
207,9
206,8
203
196,3
248,4
247,6
239,3
265,9
270,1
268,4
267,6
300,4
367,3
K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
budţetos, to kopējie ieľēmumi būtiski pieauga. Šajā laika periodā iedzīvotāju
ienākuma nodokļa ieľēmumi visos reģionos aptuveni dubultojās. 2009. gadā
iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieľēmumi, saistībā ar ekonomisko situāciju valstī,
ievērojami pazeminājās. Lai gan nodokļa atskaitījuma daļa pašvaldībām 2009.
gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tika palielināta, iedzīvotāju ienākuma
nodokļa ieľēmumi ievērojami samazinājās.
(2) Līdzīga situācija ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieľēmumiem vērojama arī
Kuldīgas novadā un kaimiľu novados. Salīdzinot 2008. un 2009. gadu, nodokļa
ieľēmumi uz 1 iedzīvotāju Kuldīgas novadā ir pamazinājušies par 66 Ls, Kurzemes
reģionā vidēji vēl vairāk – 91,9 Ls, bet Latvijā vidēji 101,4 Ls. Latvijas vidējā
rādītāja pazemināšanos visvairāk ietekmēja Rīgas reģions, kur ienākuma nodokļa
ieľēmumi saruka par 123,5 Ls.
(3) 2009.gadā Kuldīgas novadā uz 1 iedzīvotāju bija 173,3Ls iedzīvotāju ienākuma
nodokļa ieľēmumu, kas ir nozīmīgi mazāk kā vidēji Kurzemē. No kaimiľu
novadiem lielāki iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieľēmumi ir Ventspils, Talsu un
Saldus novados (sk. 37. attēlu).
400
350
300
250
200
150
100
50
0
Latvija
(vidēji)
Kurzeme
(vidēji)
Aizputes
novads
Alsungas
novads
Kandavas
novads
Kuldīgas
novads
Pāvilostas
novads
Saldus
novads
Skrundas
novads
Talsu
novads
Ventspils
novads
2008.gadā
2009.gadā
3 7 . a t t ē l s . I e d z ī v o t ā j u i e n ā k u m a n o d o k ļ a
i e ľ ē m u m i u z 1 i e d z ī v o t ā j u L a t v i j ā , K u l d ī g a s
n o v a d ā u n k a i m i ľ u n o v a d o s
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
78

Ls uz 1 iedzīvotāju
K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
2.9. FINANŠU RĀDĪTĀJU ANALĪZE
2.9.1. PAŠVALDĪBAS BUDŢETA IEĽĒMUMI
(1) Pašvaldību budţeta rādītāji atspoguļo, kādi finanšu līdzekļi savu funkciju,
pienākumu un brīvprātīgo iniciatīvu īstenošanai un attīstīšanai ir pašvaldību rīcībā
un kādām jomām tie tiek izlietoti.
(2) 2009. gadā Kuldīgas novadā pamatbudţeta ieľēmumi bija 18 381 036 Ls.
Galvenās ieľēmumu grupas, kas veido pašvaldības pamatbudţeta ieľēmumus ir
nodokļu ieľēmumi, nenodokļu ieľēmumi (to skaitā ieľēmumi no uzľēmējdarbības,
īpašuma, pašvaldību un valsts nodevām), maksas pakalpojumi un citi pašu
ieľēmumi, kā arī valsts budţeta transferti (tai skaitā ieľēmumi no pašvaldību
finanšu izlīdzināšanas fonda, mērķdotācijas), pašvaldību budţeta transferti.
Kuldīgas novadā speciālā budţeta ieľēmumi 2009. gadā bija 527290Ls.
700
600
674
652
658
500
591
542
587
569
400
432
455
300
200
100
0
Aizputes
novads
Alsungas
novads
Kandavas
novads
Kuldīgas
novads
Pāvilostas
novads
Saldus
novads
Skrundas
novads
Talsu
novads
Ventspils
novads
3 8 . a t t ē l s . P a m a t b u d ţ e t a i e ľ ē m u m i K u l d ī g a s
n o v a d ā u n k a i m i ľ u n o v a d o s 2 0 0 9 . g . ( L s u z 1
i e d z ī v o t ā j u )
(3) Salīdzinot pamatbudţeta ieľēmumus 2009. gadā uz vienu pašvaldības iedzīvotāju,
Kuldīgas novadā un kaimiľu novados, ir vērojamas lielas atšķirības. 2009. gadā
lielākie pamatbudţeta ieľēmumi uz 1 iedzīvotāju bija Kuldīgas (674 Ls), Ventspils
(658 Ls) un Saldus (652 Ls) novados, mazākie – Aizputes un Pāvilostas pagastos
(sk. 38. attēlu).
(4) Katras pašvaldības finanšu autonomijas un spējas līmeni raksturo nodokļu
ieľēmumi. Pašvaldības saľem ieľēmumus no četriem nodokļiem. Pašvaldību
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
79

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
pamatbudţetos ienāk ieľēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa (viss nodoklis tiek
ieskaitīts tās pašvaldības budţetā, kur nekustamais īpašums atrodas), no
iedzīvotāju ienākuma nodokļa (2009. gadā atskaitījuma daļa 83% apjomā nonāca
tās pašvaldības budţetā, kurā ienākumu saľēmējs deklarējis savu dzīvesvietu) un
no izloţu un azartspēļu nodokļa (25% no azartspēļu nodokļa nonāk tās
pašvaldības budţetā, kur tiek organizēta azartspēle). Pašvaldību speciālajā
budţetā tiek ieskaitīti dabas resursu nodokļa ieľēmumi.
100%
90%
9,1
11,8
10,4
0,5
9,5
18,0
0,8
9,9
12,1
0,7
7,3
12,3
80%
70%
60%
50%
40%
90,9
88,2
89,6
90,0
82,0
89,3
87,9
92,0
87,7
30%
20%
10%
0%
Aizputes
novads
Alsungas
novads
Kandavas
novads
Kuldīgas
novads
Pāvilostas
novads
Saldus
novads
Skrundas
novads
Talsu
novads
Ventspils
novads
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi Pārējie nodokļu ieņēmumi
3 9 . a t t ē l s . N o d o k ļ u i e ľ ē m u m u s a d a l ī j u m s
2 0 0 9 . g a d ā % K u l d ī g a s n o v a d ā u n k a i m i ľ u
n o v a d o s
(5) Nodokļu ieľēmumu nozīmīgāko daļu veido iedzīvotāju ieľēmumu nodoklis. 2009.
gadā Kuldīgas novadā tas veidoja 90% no nodokļu ieľēmumiem, līdzīgs
sadalījums bija arī kaimiľu novados (sk. 39. attēls). Nekustamā īpašuma nodokļa
ieľēmumu īpatsvars lielākais bija Pāvilostas novadā (18%), Kuldīgas novadā un
arī citos kaimiľu novados tas veidoja ~1/10 no visiem nodokļu ieľēmumiem. Izloţu
un azartspēļu nodokļa ieľēmumi bija raksturīgi novados, kuros ir pilsētas –
Kuldīgas, Saldus un Talsu novados.
(6) Nodokļu ieľēmumu īpatsvars no pašvaldības pamatbudţeta 2009.gadā Kuldīgas
novadā bija 29%, ļoti līdzīgi rādītāji bija arī citos kaimiľu novados. Nodokļu
ieľēmumu īpatsvars lielākais bija Aizputes, Pāvilostas un Talsu novados (sk. 40.
attēlu).
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
80

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
45
40
44
41
35
37
30
25
31 32
29
33
28
34
%
20
15
10
5
0
Aizputes
novads
Alsungas
novads
Kandavas
novads
Kuldīgas
novads
Pāvilostas
novads
Saldus
novads
Skrundas
novads
Talsu
novads
Ventspils
novads
4 0 . a t t ē l s . N o d o k ļ u i e ľ ē m u m i 2 0 0 9 . g a d ā % n o
p a m a t b u d ţ e t a i e ľ ē m u m i e m K u l d ī g a s n o v a d ā
u n k a i m i ľ u n o v a d o s
(7) Ļoti nozīmīgu daļu no Kuldīgas novada pamatbudţeta veido valsts budţeta
transferti. 2009. gadā valsts budţeta transferti bija 11855220Ls, t.sk. 810866Ls no
pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Lielāko daļu no transfertiem veido
uzturēšanas izdevumu transferti no valsts budţeta, bet ir arī valsts budţeta
transferti ES struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai un kapitālo izdevumu
mērķdotācijas. Kuldīgas novadā 2009. gadā transferti veidoja 64% no pašvaldības
budţeta ieľēmumiem, tas ir viens no augstākajiem rādītājiem starp kaimiľu
novadiem (sk. 41. attēlu). Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieľēmumiem
Kuldīgas un Saldus novadiem ir mazākais īpatsvars no pašvaldības pamatbudţeta
ieľēmumiem (4%).
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
81

Ls uz 1 iedzīvotāju
K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
70
60
50
63
64
64
58
59
52
55
47
40
%
30
37
20
10
0
8
Aizputes
novads
7
Alsungas
novads
9
Kandavas
novads
4
Kuldīgas
novads
8
Pāvilostas
novads
4
Saldus
novads
9
Skrundas
novads
5
Talsu
novads
7
Ventspils
novads
transferti % no pamatbudžeta
t.sk.PFIF% no pamatbudžeta
4 1 . a t t ē l s . T r a n s f e r t u i e ľ ē m u m i 2 0 0 9 . g a d ā %
n o p a m a t b u d ţ e t a i e ľ ē m u m i e m K u l d ī g a s
n o v a d ā u n k a i m i ľ u n o v a d o s
450
435
400
350
371
346
379
346
295
363
300
250
202
200
170
150
100
50
33
43
50
30
36
27
55
27
43
0
Aizputes
novads
Alsungas
novads
Kandavas
novads
Kuldīgas
novads
Pāvilostas
novads
Saldus
novads
Skrundas
novads
Talsu
novads
Ventspils
novads
Transferti (Ls uz 1iedzīvotāju)
t.sk.PFIF transferti (Ls uz 1 iedzīvotājiu)
4 2 . a t t ē l s . T r a n s f e r t u i e ľ ē m u m i 2 0 0 9 . g a d ā
K u l d ī g a s n o v a d ā u n k a i m i ľ u n o v a d o s ( L s u z
1 i e d z ī v o t ā j u )
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
82

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
(8) Transfertu ieľēmumi uz 1 iedzīvotāju 2009. gadā Kuldīgas novadā bija lielākie
starp kaimiľu novadiem (435Ls uz 1 iedzīvotāju), tie nozīmīgi pārsniedza
Pāvilostas un Aizputes novadu transfertu ieľēmumus uz 1 iedzīvotāju (sk. 42.
attēlu). PFIF ieľēmumi uz 1 iedzīvotāju Kuldīgas novadā bija vieni no zemākajiem
starp kaimiľu novadiem.
2.9.2. PAŠVALDĪBAS BUDŢETA IZDEVUMI
(1) Kuldīgas novadā 2009. gadā pašvaldības pamatbudţeta izdevumi bija
17827298Ls, speciālā budţeta izdevumi 635362Ls. Kuldīgas novadā 2009. gadā
pamatbudţeta bilance bija pozitīva (ieľēmumi pārsniedza izdevumus), bet speciālā
budţeta bilance negatīva (izdevumi pārsniedza ieľēmumus).
(2) Pašvaldību pamatbudţeta izdevumu sadalījums pēc ekonomiskās klasifikācijas
parāda, ka lielāko daļu veido uzturēšanas izdevumi. Kuldīgas novadā uzturēšanas
izdevumi veido 77% no pamatbudţeta izdevumiem, tas ir viens no zemākajiem
rādītājiem starp kaimiľu novadiem un arī Latvijā vidēji šis rādītājs ir augstāks
(81,9%). Kandavas un Kuldīgas novados ir augstākie kapitālo izdevumu rādītāji
starp kaimiľu novadiem (sk. 43. attēlu).
(3) Uzturēšanas izdevumos ietilpst arī izdevumi atlīdzībai. Kuldīgas novadā izdevumi
atlīdzībai 2009. gadā bija 51% no pamatbudţeta izdevumiem (331Ls uz
iedzīvotāju). No kaimiľu novadiem lielākais īpatsvars izdevumiem atlīdzībai bija
Alsungas (70%), Kandavas (62%) un Skrundas (59%) novados, bet mazākais –
Aizputes (44%), Pāvilostas (44%) un Ventspils (48%).
100%
90%
25
5
12
23
20
11
10
18
9
80%
70%
60%
50%
40%
75
95
88
77
80
89
90
82
91
30%
20%
10%
0%
Aizputes
novads
Alsungas
novads
Kandavas
novads
Kuldīgas
novads
Pāvilostas
novads
Saldus
novads
Skrundas
novads
Talsu
novads
Ventspils
novads
Uzturēšanas izdevumi (% no pamatbudžeta)
Kapitālie izdevumi (% no pamatbudžeta)
4 3 . a t t ē l s . P a m a t b u d ţ e t a i z d e v u m u
s a d a l ī j u m s 2 0 0 9 . g a d ā K u l d ī g a s n o v a d ā u n
k a i m i ľ u n o v a d o s ( % n o p a m a t b u d ţ e t a
i z d e v u m i e m )
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
83

28
68
111
88
74
61
67
105
153
198
188
Ls uz 1 iedzīvotāju
339
345
331
342
382
376
357
335
345
492
516
501
495
541
573
647
K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
700
600
500
400
300
200
100
0
Aizputes
novads
Alsungas
novads
Kandavas
novads
Kuldīgas
novads
Pāvilostas
novads
Saldus
novads
Skrundas
novads
Talsu
novads
Ventspils
novads
Uzturēšanas izdevumi t.sk.izdevumi atlīdzībai Kapitālie izdevumi
4 4 . a t t ē l s . P a m a t b u d ţ e t a i z d e v u m i 2 0 0 9 . g a d ā
K u l d ī g a s n o v a d ā u n k a i m i ľ u n o v a d o s ( L s u z
1 i e d z ī v o t ā j u )
(4) Pamatbudţeta izdevumu sadalījums Ls uz 1 iedzīvotāju Kuldīgas un kaimiľu
novados parādīts 44. attēlā. Uzturēšanas izdevumi Kuldīgas novadā bija 501 Ls uz
1 iedzīvotāju, tas ir vidējs rādītājs starp kaimiľu novadiem. Lielākais bija Ventspils
novadā (647 Ls uz iedzīvotāju), zemākais – Aizputes novadā (339 Ls uz 1
iedzīvotāju). Arī izdevumi atlīdzībai Kuldīgas novadā ir vidēji – 331 Ls uz 1
iedzīvotāju. No kaimiľu novadiem lielākie bija Alsungas novadā (382 Ls uz 1
iedzīvotāju), bet zemākie Pāvilostas novadā (188 Ls uz 1 iedzīvotāju). Kapitālie
izdevumi Kuldīgas novadā 2009. gadā bija augstākie starp kaimiľu novadiem –
153 Ls uz iedzīvotāju, Alsungas novadā tie bija tikai 28 Ls uz 1 iedzīvotāju.
(5) Speciālā budţeta izdevumi no Kuldīgas novada kaimiľu novadiem ļoti atšķirīgi bija
tikai Ventspils novadā (98Ls uz 1 iedzīvotāju), pārējos novados diezgan līdzīgi (sk.
45. attēlu). Arī speciālā budţeta kapitālie izdevumi Ls uz 1 iedzīvotāju pārsvarā bija
nelieli, lielākie bija Ventspils (15 Ls uz 1 iedzīvotāju), Skrundas (14 Ls uz 1
iedzīvotāju) un Pāvilostas (13 Ls uz 1 iedzīvotāju) novados. No speciālā budţeta
kapitālie izdevumi Kuldīgas novadā veidoja 23%, lielākais īpatsvars bija Pāvilostas
(47%) un Skrundas (42%) novados, bet mazākais – Talsu novadā (11%).
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
84

Ls uz 1 iedzīvotāju
K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
100
90
98
80
70
60
50
40
33
30
20
27
27
18
23
27
13
27
14
24
15
10
5
4
3
5
4
3
0
Aizputes
novads
Alsungas
novads
Kandavas
novads
Kuldīgas
novads
Pāvilostas
novads
Saldus
novads
Skrundas
novads
Talsu
novads
Ventspils
novads
Speciālā budžeta izdevumi (Ls uz 1 iedzīvotāju)
Speciālā budžeta kapitālie izdevumi (Ls uz 1 iedzīvotāju)
4 5 . a t t ē l s . S p e c i ā l ā b u d ţ e t a i z d e v u m i
2 0 0 9 . g a d ā K u l d ī g a s n o v a d ā u n k a i m i ľ u
n o v a d o s ( L s u z 1 i e d z ī v o t ā j u )
(6) Pašvaldības budţeta izdevumi pēc funkcionālās klasifikācijas norāda, kādi
izdevumi pašvaldībām bijuši daţādās jomās un kategorijās. Šajos izdevumos
iekļauti arī pašvaldību transferti un maksājumi pašvaldību finanšu izlīdzināšanas
fondā. Funkcionālajā kategorijā „Izglītība‖ izdevumos iekļauts arī veiktais valsts
budţeta transferts – mērķdotācijas skolotāju algām u.c. Ne Kuldīgas, ne arī
kaimiľu novados 2009. gadā budţeta izdevumos nav maksājumu PFIF, jo tās
saľem iemaksas no PFIF. Kuldīgas novada budţeta izdevumos nozīmīgu daļu
veido izdevumi izglītībai, pašvaldības teritorijas un mājokļu apsaimniekošanai un
vispārējiem vadības dienestiem.
(7) Kuldīgas novadā budţeta izdevumu sadalījums pa funkcionālajām kategorijām
2009. gadā:
(a) Vispārējie vadības dienesti – 2 384 529 Ls;
(b) Sabiedriskā kārtība un drošība – 202 165 Ls;
(c) Ekonomiskā darbība – 256 773 Ls;
(d) Vides aizsardzība –111 304 Ls;
(e) Pašvaldības teritorijas un mājokļu apsaimniekošana – 3 117 474 Ls;
(f) Veselība – 19 304 Ls;
(g) Atpūta, kultūra un reliģija – 1 451 155 Ls;
(h) Izglītība – 9 341 153 Ls;
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
85

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
(i) Sociālā aizsardzība – 943 441 Ls.
( 8 ) Kuldīgas novada budţeta izdevumu sadalījums pa funkcionālajām kategorijām
2009. gadā % parādīts 37. attēlā. 52,4% no budţeta izdevumiem veido izdevumi
izglītībai (Latvijā vidēji 44,9%), šajos izdevumos iekļauti ne tikai izglītības ēku
uzturēšanas un saimnieciskie izdevumi, bet arī skolotāju algas, kuras tiek
finansētas no valsts budţeta mērķdotācija.
Sociālā aizsardzība
5,3%
Vispārējie valdības
dienesti
13,4%
Sabiedriskā kārtība un
drošība
1,1%
Ekonomiskā darbība
1,4%
Vides aizsardzība
0,6%
Izglītība
52,4%
Pašvaldības teritorijas
un mājokļu
apsaimniekošana
17,5%
Veselība
0,1%
Atpūta, kultūra un
reliģija
8,1%
4 6 . a t t ē l s . K u l d ī g a s n o v a d ā b u d ţ e t a i z d e v u m u
s a d a l ī j u m s p a f u n k c i o n ā l a j ā m k a t e g o r i j ā m
2 0 0 9 . g a d ā %
(9) Vispārējie valdības izdevumi Kuldīgas novadā 2009. gadā bija 13,4% (Latvijā vidēji
18,3%) no budţeta izdevumiem. Kaimiľu novados lielākoties izdevumu īpatsvars
bija nedaudz mazāks (sk. 47. attēlu). Vairāk kā uz pusi lielāki izdevumi bija
Pāvilostas pagastā – 33Ls uz 1 iedzīvotāju.
(10) Kuldīgas novada un kaimiľu novadu budţeta izdevumu sadalījums pa
funkcionālajām kategorijām 2009.gadā (Ls uz 1 iedzīvotāju) atspoguļots98. tabulā.
Visās pašvaldībās uz 1 iedzīvotāju lielākie izdevumi ir izglītībai, Kuldīgas novadā
tas ir 343 Ls uz 1 iedzīvotāju. Lielākie izdevumi izglītībai ir Saldus (386 Ls uz 1
iedzīvotāju) un Ventspils (383 Ls uz 1 iedzīvotāju) novados, mazākie – Pāvilostas
(136 Ls uz 1 iedzīvotāju) un Aizputes (180 Ls uz 1 iedzīvotāju) novados. Vispārējie
valdības dienestu izdevumi Kuldīgas novadā bija 87 Ls uz 1 iedzīvotāju. No
kaimiľu novadiem visaugstākie rādītāji bija Pāvilostas (144 Ls uz 1 iedzīvotāju) un
Ventspils (126 Ls uz 1 iedzīvotāju) novados, bet zemākie Alsungas (53 Ls uz 1
iedzīvotāju), Aizputes un Kandavas (54 Ls uz 1 iedzīvotāju) novados. Sociālajai
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
86

Vispārējie valdības
dienesti
Sabiedriskā kārtība un
drošība
Ekonomiskā darbība
Vides aizsardzība
Pašvaldības teritorijas
un mājokļu
apsaimniekošana
Veselība
Atpūta, kultūra un
reliģija
Izglītība
Sociālā aizsardzība
K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
aizsardzībai Kuldīgas novadā tērē 35 Ls uz 1 iedzīvotāju, bet Alsungas novadā
107 Ls uz 1 iedzīvotāju.
35
30
33
25
%
20
15
16
18
10
12
10 10
13
11
11
5
0
Aizputes
novads
Alsungas
novads
Kandavas
novads
Kuldīgas
novads
Pāvilostas
novads
Saldus
novads
Skrundas
novads
Talsu
novads
Ventspils
novads
4 7 . a t t ē l s . V i s p ā r ē j o v a l d ī b a s d i e n e s t u
i z d e v u m i 2 0 0 9 . g a d ā K u l d ī g a s n o v a d ā u n
k a i m i ľ u n o v a d o s ( % n o i z d e v u m i e m )
9. tabula Kuldīgas novada un kaimiľu novadu pašvaldību pamatbudţeta izdevumi pēc
funkcionālajām kategorijā 2009.gadā (Ls uz 1 iedzīvotāju)
Funkcionālās kategorijas izdevumi (Ls uz 1 iedzīvotāju)
Novads
Aizputes 54 8 60 12 24 5 88 180 20
Alsungas 53 14 28 48 5 0 30 260 107
Kandavas 54 5 30 6 48 2 34 330 50
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
87

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
Kuldīgas 87 7 9 4 14 1 53 343 35
Pāvilostas 144 10 15 0 64 0 44 136 16
Saldus 71 7 15 3 76 0 49 386 39
Skrundas 95 4 6 0 75 16 31 320 55
Talsu 63 7 16 19 59 2 66 313 55
Ventspils 126 4 14 6 90 1 56 383 33
2.10. TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS INDEKSS
(1) Lai teritorijas varētu salīdzināt atbilstoši ar vairākiem rādītājiem kopā, lieto
attīstības indeksu, kas sevī ietver daţādus rādītājus. Teritorijas attīstības indekss
parāda teritoriju augstāku vai zemāku attīstību no vidējā valsts sociālekonomiskās
attīstības līmeľa attiecīgajā gadā (ja indekss visām teritorijām būtu 0, tad valstī
starp teritorijām nepastāvētu attīstības atšķirības). Rezultātā teritorijas attīstības
indekss ir strukturāls rādītājs, kas parāda, kuras teritorijas atrodas virs vidējā valsts
attīstības līmeľa un kuras zem, t.sk. parādot, cik liela ir šo teritoriju attīstības
novirze no vidējā valsts līmeľa (pamatā svārstās no +3 līdz -3). Tātad teritorijas
attīstības indeksa vērtības pašas par sevi neraksturo attīstības tempa pieaugumu
vai samazinājumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
(2) Latvijā teritorijas attīstības indeksa izveidošanas mērķis saistīts ar potenciālo īpaši
atbalstāmo teritoriju statusa noteikšanu kopš 1997. gada. Metodika, kā nosaka
teritorijas attīstības indeksu laika gaitā ir mainījusies, arī teritorijas attīstības
indeksa izmantošana ir ievērojami paplašinājusies. Tagad teritorijas attīstības
indeksu piemēro arī :
(a) Reģionālās attīstības valsts atbalsta programmas izstrādē;
(b) Atbalsta diferencēšanai ES fondu līdzfinansēto pasākumu ietvaros;
(c) ES, valsts atbalsta un citu finanšu instrumentu ietekmes uz teritoriju attīstību
un ekonomiskās efektivitātes novērtēšanā;
(d) Daţādu teritoriju attīstības salīdzināšanā, vērtēšanā, prognozēšanā un cita
veida teritoriju attīstības analīzē.
(e) Teritorijas attīstības indeksa aprēķinam novadiem izmanto bezdarba līmeni
(%), iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieľēmumus uz 1 iedzīvotāju pašvaldības
budţetos (Ls), demogrāfisko slodzi un iedzīvotāju skaita izmaiľas pēdējo 5
gadu laikā (%).
(3) Latvijā 109 novadu grupā saskaľā ar jaunākajiem, 2009. gada datiem 47
novadiem bija pozitīva attīstības indeksa vērtība (to īpatsvars veido 43% no
novadu skaita) un 62 novadiem (57% novadu) – negatīva indeksa vērtība.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
88

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
Kuldīgas novadam gan pēc 2008. gada datiem (-0,326), gan pēc 2009. gada
datiem (-0,479) teritorijas attīstības indeksa vērtība ir negatīva. No kaimiľu
novadiem abos gados teritorijas attīstības indeksa vērtība pozitīva ir tikai Ventspils
un Saldus novados, bet izteikti negatīvāka kā Kuldīgas novadā ir Skrundas un
Aizputes novados (sk. 48. attēlu).
(4) Lielākajai daļai no kaimiľu novadiem teritorijas attīstības indeksa vērtība 2009.
gadā ir pazeminājusies. Teritorijas attīstības indekss raksturo teritoriju attīstības
līmeni vienā konkrētā gadā un tā uzdevums ir konstatēt katras teritorijas
salīdzinošo attīstības līmeni uz visu citu līdzīgu teritoriju fona. Tādēļ, vērtējot
teritorijas attīstības indeksa dinamikas rindas, jāatceras, ka tās raksturo vienīgi
atsevišķu teritoriju apsteidzošu vai atpaliekošu attīstību, salīdzinot ar visu teritoriju
vidējo attīstību.
Ventspils novads
Talsu novads
Skrundas novads
Saldus novads
Pāvilostas novads
Kuldīgas novads
Kandavas novads
Alsungas novads
Aizputes novads
-1,036
-0,939
-0,94
-0,728
-0,471
-0,469
-0,479
-0,326
-0,225
-0,267
-0,282
-0,296
-0,064
0,028
0,025
0,104
0,27
0,228
-1,2 -1 -0,8 -0,6 -0,4 -0,2 0 0,2 0,4
Teritorijas attīstības indeksa vērtība
Vērtība (pēc 2008.g.datiem)
Vērtība (pēc 2009.g.datiem)
4 8 . a t t ē l s . K u l d ī g a s n o v a d a u n k a i m i ľ u
n o v a d u t e r i t o r i j a s a t t ī s t ī b a s i n d e k s a
v ē r t ī b a
(5) Ľemot vērā teritorijas attīstības indeksu konkrētajā gadā, pašvaldības var
sakārtot secībā no lielākā indeksa uz mazāko – pēc rangiem. 2009. gadā no 109
Latvijas novadiem Kuldīgas novadam bija 77 ranga vieta. No kaimiľu novadiem
zemāki rangi bija tikai Skrundas un Aizputes novadiem, augstākie rangi –
Ventspils, Saldus un Talsu novados (sk. 49. attēlu). Līdzīgs rangu sadalījums bija
arī 2008.gadā. Taču vērojams, ka gan Kuldīgas novadam, gan pārsvarā visiem
kaimiľu novadiem rangs no 2008. gada uz 2009. gadu ir pazeminājies. Lielāks
rangs ir tikai Ventspils un Aizputes novados.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
89

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
100
90
80
94
87
93
96
70
60
68
66
63
65
71
77
75 76 38
50
40
45
42
50
30
20
30
25
10
0
Aizputes
novads
Alsungas
novads
Kandavas
novads
Kuldīgas
novads
Pāvilostas
novads
Saldus
novads
Skrundas
novads
Talsu
novads
Ventspils
novads
Rangs (pēc 2008.g.datiem)
Rangs (pēc 2009.g.datiem)
4 9 . a t t ē l s . K u l d ī g a s n o v a d a u n k a i m i ľ u
n o v a d u t e r i t o r i j a s a t t ī s t ī b a s i n d e k s a r a n g s
(6) Tā kā rodas nepieciešamība raksturot teritorijas attīstību daţādā skatījumā – gan
statiskā, gan dinamiskā, RAPLM un VRAA līdztekus izmantotajam teritorijas
attīstības indeksam ir sagatavojusi teritorijas attīstības ķēdes indeksa aprēķinu.
Teritorijas attīstības ķēdes indeksa aprēķināšanai izmanto tos pašus rādītājus kā
attīstības indeksa aprēķināšanai. Teritorijas attīstības indeksa vērtības neraksturo
attīstības tempu, rezultātā neatkarīgi no attīstības tempa pieauguma vai
samazinājuma katru gadu saglabājas aptuveni vienāds teritoriju skaits, kurām ir
pozitīvs un kurām ir negatīvs indekss. Teritorijas attīstības ķēdes indekss risina šo
problēmu, attīstības novērtējumā tiek ievērtēts arī attīstības temps, taču nevis
katrai teritorijai atsevišķi, bet katrai teritorijai attiecībā pret iepriekšējo gadu
vidējiem rādītājiem valstī. Tāpēc var būt situācija, ka teritorijā gada laikā notikusi
attīstība, taču attīstības ķēdes indekss ir negatīvs, jo nav sasniegts iepriekšējā
gada vidējais attīstības līmenis valstī.
(7) Novadu pašvaldību grupas attīstības ķēdes indekss 2009. gadā, salīdzinot ar
vidējiem 2008. gada rādītājiem, bija negatīvs ( - 1,156), kas raksturo visu novadu
pašvaldības grupas negatīvu attīstību 2009. gadā. Latvijā 2009. gadā pozitīvs
teritorijas attīstības ķēdes indekss bija tikai 9 novados (Rīgas reģionā), pārējos 100
– negatīvs. Kuldīgas novadā un arī visos kaimiľu novados attīstības ķēdes indekss
2009. gadā bija negatīvs (sk. 50. attēlu).
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
90

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
Ventspils novads
-0,776
Talsu novads
-1,19
Skrundas novads
-2,201
Saldus novads
-1,115
Pāvilostas novads
-1,415
Kuldīgas novads
-1,636
Kandavas novads
Alsungas novads
-1,297
-1,222
Aizputes novads
-1,819
-2,5 -2 -1,5 -1 -0,5 0
Teritorijas attīstības ķēdes indeksa vērtība
5 0 . a t t ē l s . K u l d ī g a s n o v a d a u n k a i m i ľ u n o v a d u
t e r i t o r i j a s a t t ī s t ī b a s ķ ē d e s i n d e k s a v ē r t ī b a
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
91

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
3. SVID ANALĪZE
SVID analīzes kopsavilkumam izmantoti Kuldīgas novada attīstības programmas
izstrādes daţādu nozaru (tematisko) darba grupās, kā arī pagastu darba grupās
veiktās analīzes rezultāti. SVID izstrādē ľemtas vērā iepriekšējo plānošanas
dokumentu, t.sk. Kuldīgas rajona, Kuldīgas pilsētas un pagastu attīstības programmu,
kā arī Kuldīgas novada izveides projekta iestrādes.
3.1. STIPRĀS PUSES
(1) Kuldīgas novada ģeogrāfiskais novietojums
(a) Kurzemes centrālajā daļā;
(b) Ar radiālu (starveida) ceļu struktūru, labiem sasniedzamības rādītājiem.
(2) Teritorijas pārvaldes tradīcijas un funkcionālās saiknes ar apkārtējām teritorijām
(a) Kuldīga ilgstoši bijusi apriľķa centrs, tajā izvietotas novada un reģionālas
nozīmes iestādes, pilsēta nodrošina ar pakalpojumiem novada un apkārtējo
teritoriju iedzīvotājus
(3) Iedzīvotāju potenciāls
(a) Izglītoti, radoši, sabiedriski aktīvi iedzīvotāji kā novada attīstību virzošs spēks
(b) Novada teritorijā iedzīvotāju skaits pietiekams, lai varētu konkurēt ar citām
teritorijām (pašvaldībām)
(4) Izglītības bāze, skolu tīkls un augstskolu filiāles
(a) Plašs skolu (vispārizglītojošo, specializēto) tīkls, augstskolu filiāles, kas
nodrošina izglītības iespējas potenciālā novada teritorijā
(5) Attīstīta veselības aprūpes sistēma
(a) Kuldīgas slimnīca ar modernu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošinājumu
(6) Kultūras vērtības, unikāla kultūrvide, Kuldīgas vecpilsētas komplekss
(a) Bagātīgs kultūras mantojums, kultūrainaviskās vērtības, unikāls Kuldīgas
vecpilsētas komplekss – ar gandrīz pilnībā saglabātu plānojuma struktūru un
lielu veco apbūves ansambļu skaitu.
(7) Labvēlīgi dabas apstākļi
(a) Ventas ielejas potenciāls, Alekšupītes tecējums.
(b) Relatīvi zems vides piesārľojuma līmenis
(8) Sakaru infrastruktūra
(a) Kvalitatīvi sakari, (fiksēto telekomunikāciju tīkla modernizācija, augošas mobilo
komunikāciju iespējas, interneta nodrošinājums) rada nozīmīgus
priekšnoteikumus teritorijas saimnieciskajai un sociālai attīstībai.
(9) Teritorijas rezerves un piemērota vide apbūves attīstībai:
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
92

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
(a) Apbūves attīstībai novadā ir pietiekami lielas teritorijas rezerves, kas pagaidām
tiek ekstensīvi izmantotas. Teritorijas rezerves nodrošina visu pilsētas daļu
attīstības iespējas, kā arī reģionālas un novada nozīmes objektu izvietošanu.
(10) Dabas resursi novadā, to funkcionālās ietekmes zonas teritorijā
(a) Dabas resursi, t.sk. zemes resursi, arī rekreācijā izmantojamie dabas resursi ir
labvēlīgs faktors novada attīstībā.
(11) Saimnieciskās, sociālās un kultūras attīstības tradīcijas un potenciāls
(a) Saimnieciskās attīstības tradīcijas, t.sk. apkalpojošā sfērā, raţošanas tradīcijas
(kokapstrāde, vieglā rūpniecība), amatniecības tradīcijas, kā arī kultūras dzīves
tradīcijas un izglītības potenciāls rada pamatu tālākai šo nozaru attīstībai.
(12) Esošās raţošanas teritorijas un objekti, kas pielāgojami jaunām aktivitātēm
(a) Novada teritorijā ir raţošanas un tehniskās infrastruktūras objekti un to
kompleksi, kas, mainoties ekonomiskajiem apstākļiem, ir pielāgojami jaunām
aktivitātēm.
3.2. VĀJĀS PUSES
(1) Atrašanās nomaļus no galvenajiem valsts transporta koridoriem
(a) Neraugoties uz izdevīgo novietojumu Kurzemes centrālajā daļā, Kuldīgas
novads atrodas nomaļus no galvenajiem transporta koridoriem (galvenie valsts
autoceļi, dzelzceļi), kas saista valsts galvaspilsētu ar lielākajām Kurzemes
pilsētām, ostām, transporta mezgliem, tranzīta maršrutiem
(2) Iedzīvotāju vecumstruktūra, iedzīvotāju skaita samazināšanās.
(3) Relatīvi vāja industriālā bāze, nepietiekams rūpnieciskās raţošanas potenciāls
(4) Nevienmērīgs inţenierinfrastruktūras nodrošinājums, vairāki novada pagasti nav
nodrošināti ar centralizētiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem,
(5) Nepietiekams mājokļa nodrošinājums, nepietiekami formulēta mājokļa programma
(6) Vāja atsevišķu potenciālā novada daļu sasniedzamība
(a) Vairākas Kuldīgas funkcionālās ietekmes zonā un potenciālā novadā esošas
teritorijas (Kabiles, Gudenieku pagasti) nav nodrošināti ar cietā seguma
autoceļiem, ceļu tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs.
(7) Nepietiekams tūrisma radītais ekonomiskais efekts, nepietiekami formulēta novada
mārketinga stratēģija.
3.3. IESPĒJAS
(1) Iedzīvotāju iniciatīvas (rīcības) grupu veidošana, kas rada sinerģisku efektu
novada attīstībai.
(2) Jaunu transporta koridoru attīstība, autoceļu izbūve un rekonstrukcija.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
93

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
(3) Sadarbība ar citām nacionālās un reģionālās nozīmes pilsētām, specializācija un
„darba dalīšana‖, funkcionālo saikľu attīstība.
(4) Kuldīgas kā reģionālās nozīmes pilsētas un novada attīstības centra potenciāla
paaugstināšana
(5) Kuldīgas novada kā administratīvas teritorijas izveide, kas sekmē:
(a) Lielāku politisko pārstāvniecību valsts līmenī, teritorijas konkurētspēju;
(b) Vienotas pakalpojumu sistēmas izveidi iedzīvotājiem
(c) Lielākas līdzekļu piesaistes iespējas, t.sk. līdzfinansējuma nodrošināšanu
(d) Dienestu darbības optimizāciju (bāriľtiesa, juridiskais dienests, sociālais
dienests)
(e) Pašvaldības administrācijas kapacitāti, kadru piesaistes iespējas, darbības
profesionalitātes paaugstināšanu
(f) Administratīvo izmaksu samazināšanas iespējas.
(g) Iespējas ilgtermiľā plānot daţādu nozaru attīstību visā novada teritorijā (t.sk.,
izglītības iestāţu, pansionātu, sporta būvju u.c. objektu izvietojums un
nepieciešamība)
(6) Kuldīgas novadam raksturīgu, kā arī tādu raţošanas nozaru, kas neprasa lielus
materiālos resursus, attīstība.
(7) Mājokļa programmas izstrāde, atbalsta instrumentu izmantošana mājokļa
problēmas risināšanai.
(8) Iekļaušanās UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, kas veicinātu Kuldīgas
pilsētas un novada teritorijas atpazīstamību.
(9) Novada vizuālās pievilcības paaugstināšana (augstas kvalitātes sabiedrisko telpu
izveide 1 , pieminekļu rekonstrukcija, ainavu veidošana, vides sakopšana)
(10) Atbalsta instrumentu izmantošana inţenierinfrastruktūras nodrošināšanai,
energoefektivitātes paaugstināšana.
(11) Tūrisma plūsmu piesaiste, tūrisma mērķauditoriju diversifikācija, tūrisma tieši un
netieši radīto ienākumu apjoma palielināšanās, sezonalitātes efekta
samazināšana.
(12) Valsts un ES atbalsta instrumentu izmantošana sociāli ekonomiskās attīstības
stimulēšanai.
3.4. DRAUDI
(1) Kuldīgas kā apdzīvojuma centra lomas un politiskās ietekmes samazināšanās.
(2) Darbaspējīgo un izglītoto iedzīvotāju aizplūšana, „smadzeľu eksports‖.
(3) Demogrāfiskās slodzes palielināšanās.
1 Tiek akcentēta kā prioritāte arī Leipcigas hartā
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
94

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
(4) Industriālā stagnācija, darba vietu trūkums, bezdarbs.
(5) Drošības situācijas pasliktināšanās, sociāli nelabvēlīgo parādību (alkoholisma,
narkomānijas u.c.) pieaugums.
(6) ES un valsts atbalsta instrumentu neizmantošana, vai to nepietiekams
nodrošinājums.
(7) Ekonomikas attīstības problēmas („pārkaršana‖, resursu sadārdzināšanās, inflācija
u.c.) nacionālā (arī globālā) līmenī, kas negatīvi ietekmē pilsētas un novada
izaugsmes iespējas.
(8) Teritorijas attīstības nevienmērības pastiprināšanās – atsevišķu novada daļu
degradācija, „nomales efekta‖ veidošanās lauku teritorijās.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
95

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
4. KULDĪGAS NOVADA VĒRTĪBAS NĀKOTNES VĪZIJA,
ATTĪSTĪBAS VIRZIENI UN MĒRĶI
4.1. NOVADA ATTĪSTĪBAS PRINCIPI
(1) Novada teritorijas attīstības potenciāla paaugstināšana.
(2) Pašvaldību funkciju izpildes uzlabošana.
(3) Novada teritorijas līdzsvarota attīstība, pilsētas un lauku partnerība.
(4) Pašvaldību pakalpojumu pieejamības saglabāšana un attīstīšana visā novada
teritorijā.
(5) Katras teritorijas unikālo iezīmju un vērtību saglabāšana.
4.2. KULDĪBAS NOVADA PAMATVĒRTĪBAS
Kuldīgas novada pašvaldības attīstības politika ir vērsta uz definēto pamatvērtību
saglabāšanu un pilnvērtīgu izmantošanu novada attīstībai. Nav atbalstāmas darbības,
kas var negatīvi ietekmēt vai degradēt esošās vērtības.
(1) Uz izglītību un pašattīstību virzīti, sava novada izaugsmē ieinteresēti iedzīvotāji.
(a) Lejupslīdoša iedzīvotāju skaita, nelabvēlīgu dabiskās ataudzes un migrācijas
procesu apstākļos, pašvaldības attīstības politika ir vērsta uz iedzīvotāju
potenciāla saglabāšanu, pievilcīgas dzīves un darbības vides radīšanu, cilvēku
uzľēmības un garīgās izaugsmes veicināšanu, uzľēmīgu, radošu, uz attīstību
tendētu cilvēku piesaisti Kuldīgai un novadam.
(2) Novietojums Kurzemes centrālajā daļā, vēsturiski izveidojusies radiāla ceļu
struktūra, kas saista novadu un tā centru ar pārējo Kurzemes teritoriju, labvēlīgs
novietojums starp lielajām Latvijas ostām.
(a) Pašvaldības attīstības politika ir vērsta uz ģeogrāfiskā novietojuma
priekšrocību izmantošanu, stiprinot novada reģionālo lomu, piesaistot un
attīstot produktus un pakalpojumus plašākai teritorijai, kā arī stiprinot novada
pašvaldības administratīvo rīcībspēju un uzlabojot teritorijas sasniedzamību un
infrastruktūras (īpaši IKT infrastruktūras) nodrošinājumu.
(3) Bagātīgs kultūrvēsturiskais mantojums, Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā kā
unikāla vērtība; daudzveidīgas kuršu laikmeta, Livonijas, Kurzemes hercogvalsts
un vēlāku laiku materiālās un nemateriālās kultūras liecības novadā.
(a) Pašvaldības attīstības politika ir vērsta uz kultūras mantojuma saglabāšanu un
izmantošanu novada attīstībā, tēla veidošanā, iedzīvotāju un tūristu piesaistē.
(4) Maz pārveidota dabas vide, kas bagāta ar ainaviski un bioloģiski daudzveidīgām
teritorijām. Ainavu daudzveidība – cilvēka mēroga samērīgas dabas un
kultūrainavas kā pamats kvalitatīvai dzīves videi.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
96

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
(a) Pašvaldības attīstības politika ir vērsta uz ainaviskās daudzveidības
saglabāšanu, raksturīgo dabas un kultūrainavu izkopšanu, ekonomiskās
darbības salāgošanu ar dabas un ainavisko vērtību uzturēšanu, kvalitatīvas
ainavu telpas kā dzīvei labvēlīgas vides un tūrisma potenciāla attīstību.
(5) Bagātīgi un relatīvi ērti pieejami un transportējami meţa resursi.
(a) Pašvaldības attīstības politika ir vērsta uz meţa resursu daudzpusīgu un
ilgtspējīgu izmantošanu, pievienotās vērtības radīšanu, meţa rekreatīvās
nozīmes apzināšanu un stiprināšanu sadarbībā ar atbildīgajām valsts
institūcijām un meţa īpašniekiem.
(6) Zemes un agroklimatiskie resursi, daudzveidīgas lauksaimniecības specializācijas
iespējas, ūdens resursi, derīgie izrakteľi un ģeoloģiskās struktūras, atjaunojamo
energoresursu potenciāls.
(a) Pašvaldības attīstības politika ir vērsta uz daudzveidīgas lauksaimniecības un
lauku ekonomiskās darbības veicināšanu, ilgtspējīgu resursu, t.sk. ģeoloģiskā
potenciāla un atjaunojamo energoresursu izmantošanu.
(7) Saimnieciskās darbības tradīcijas un infrastruktūra, : raţošanas (meţsaimniecība,
lauksaimniecība, kokapstrāde, vieglā rūpniecība u.c.), amatniecības, kā arī
apkalpojošās sfēras, t.sk. tūrisma, tradīcijas.
(a) Pašvaldības attīstības politika ir vērsta uz tradicionālo saimniecības nozaru un
apkalpojošās sfēras stiprināšanu, esošo tradīciju un infrastruktūras pilnvērtīgu
izmantošanu, kā arī jaunu un mūsdienīgu produktu un pakalpojumu attīstību.
(8) Kultūras dzīves, izglītības, sociālās aprūpes un veselības aizsardzības tradīcijas,
un infrastruktūra.
(a) Pašvaldības attīstības politika ir vērsta uz esošo tradīciju un resursu
izmantošanu cilvēku potenciāla stiprināšanā.
4.3. KULDĪGAS NOVADA NĀKTONES VĪZIJA
Kuldīgas novada attīstības politika ir vērsta uz virzību ilgtermiľa vīzijas sasniegšanai.
Prioritāras ir to sekmējošas darbības, nav atbalstāmas darbības, kas ir pretrunā ar
attīstības vīziju
(1) Kuldīgas novads – vienota un dzīvotspējīga administratīvā teritorija Kurzemes
centrā ar daudzveidīgu ekonomisko darbību, augstas pievienotās vērtības
produktiem un pakalpojumiem, kā arī dzīvei, darbam un atpūtai labvēlīgu vidi,
reģionam raksturīgu, cilvēcīgu ainavu telpu un piesātinātu kultūras dzīvi.
(2) Kuldīga – starptautiski atpazīstama kultūras un dabas mantojuma vieta, tūrisma
un radošo industriju pilsēta un reģionālas nozīmes centrs.
Sabiedrība, cilvēku resursi
(3) Stabilizējies iedzīvotāju skaits, paaugstinājies dzīves ilgums, iedzīvotāju skaits
sastāvs ir pietiekams ekonomiskās dzīvotspējas un attīstības nodrošināšanai.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
97

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
Ekonomika
(4) Paaugstinājusies iedzīvotāju uzľēmība un sabiedriskā aktivitāte un motivācija,
Kuldīgas novadā apmetas uz dzīvi radoši un uzľēmīgi cilvēki no citām teritorijām,
kā arī ģimenes ar bērniem, pieaudzis jauniešu īpatsvars, kas atgrieţas uz dzīvi pēc
studijām vai izvēlas novadu kā teritoriju atpūtai un brīvajam laikam.
(5) Kuldīgas novads – pilsēta un lielākās apdzīvotās vietas ir nodrošinātas ar
daudzveidīgām izglītības, t.sk. interešu un mūţizglītības, kultūras, sporta un
sabiedriskās dzīves iespējām atbilstoši pieprasījumam, kā arī kvalitatīviem un
novada robeţās pieejamiem veselības aizsardzības un sociālās aprūpes
pakalpojumiem.
(6) Kuldīgas novadā ir rosīga saimnieciskā dzīve, kas balstīta uz efektīvu vietējo
resursu pielietojumu, augstu pievienoto vērtību, konkurētspējīgiem un
atpazīstamiem produktiem. Saimniecības struktūru veido līdzsvarota tradicionālo
nozaru – lauksaimniecības, meţa nozares, vietējo produktu apstrādes un
amatniecības, kā arī jauno, modernajās tehnoloģijās un pakalpojumos balstītu
nozaru attīstība. Nozīmīga loma ir tūrismam un radošajām industrijām.
(7) Visu Kuldīgas novada teritoriju raksturo labi sasniedzamības rādītāji: nozīmīgākie
autoceļi saista novada centru ar galvaspilsētu, lielākajām ostām un pārējo reģiona
teritoriju, nodrošinot saimniecisko attīstību, visas lielākās novada apdzīvotās vietas
(ciemi) un 90% viensētu atrodas mazāk nekā 5 km attālumā no kvalitatīviem un
pienācīgi uzturētiem cietā seguma ceļiem, kas savieno pagastus ar novada centru.
Pilsētā un ciemos 90 % ielas klātas ar cieto segumu un nodrošinātas ar atbilstošu
labiekārtojumu. Visas lielākās apdzīvotās vietas un 90% viensētu atrodas efektīva
moderno sakaru pārklājuma zonā.
(8) Novada enerģētisko nodrošinājumu veido maksimāla enerģijas avotu
daudzveidība ar tendenci pārejai uz vietējiem atjaunojamiem avotiem; kā arī
dilstošs enerģijas patēriľš apkurei un transportam.
Vide
(9) Kuldīgas novadu raksturo kvalitatīva dzīves vide:
(a) Sakopta, pievilcīga un katrai vietai raksturīga pilsētvide Kuldīgā un lauku
centros ar kvalitatīvu mājokļa un inţenierapgādes nodrošinājumu 90%
iedzīvotāju, sakoptu publisko ārtelpu un aizsargātām kultūras vērtībām..
(b) Ainaviski daudzveidīga, reģionam raksturīga un cilvēkam patīkama lauku vide,
ar samērīgu zemes izmantojumu un apdzīvotības blīvumu un raksturu – vide
daudzveidīgai lauku saimnieciskajai darbībai, dzīvesveidam un atpūtai.
(c) Saglabātas, cilvēkam iespēju robeţās pieejamas un vērtību izjūtu audzinošas
aizsargājamās dabas teritorijas.
Telpiskā struktūra
(10) Kuldīga – novada attīstības dzinējspēks un pakalpojumu centrs tā iedzīvotājiem.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
98

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
(11) Kuldīgas novada pagasti attīstās kā telpiskas vienības ar savu identitāti,
ilgtspējīgām kopienām un administratīvo rīcībspēju.
(12) Pagastu lielākās apdzīvotās vietas (ciemi) saglabā savu nozīmi kā vietējas
nozīmes publisko un privāto pakalpojumu centri lauku teritorijai un veicina lauku
apdzīvotības saglabāšanos.
(13) Lauku viensētu apdzīvojums, dabas un kultūrainavu telpas – teritorijas identitātes
un dzīves kvalitātes ietvars.
4.4. KULDĪGAS NOVADA ATTĪSTĪBAS PRIORITĀTES
Kuldīgas novada pašvaldība savos lēmumos un darbībā, t.sk., izvērtējot attīstības
priekšlikumus un projektus, vadās pēc atbilstoši ilgtermiľa vīzijai noteiktajām
prioritātēm
(1) Stiprināt novada lomu reģionālā, nacionālā un starptautiskā kontekstā un veicināt
tā atpazīstamību, iedzīvotāju, investīciju un tūristu piesaisti.
(2) Veicināt daudzveidīgas saimnieciskās aktivitātes, kas rada raksturīgus un
atpazīstamus produktus un pakalpojumus un prioritāri atbilst šādiem kritērijiem:
(a) vietējo resursu efektīvs pielietojums;
(b) maza materiālu un energoietilpība;
(c) augsti kvalificēts darbaspēks;
(d) konkurētspējīgs gala produkts;
(e) darba vietas novada iedzīvotājiem;
(f) ir saskaľā ar tradīcijām un vērtībām.
(3) Uzturēt un paaugstināt cilvēku potenciālu novadā:
(a) kvalitatīva un atbilstoša izglītība;
(b) aktīva kultūras un sabiedriskā dzīve;
(c) kvalitatīva un pieejama veselības aizsardzība;
(d) sociālā aprūpe;
(e) sporta aktivitātes;
(f) mērķtiecīgi pasākumi iedzīvotāju piesaistei
(4) Izkopt, un uzlabot pilsētas, lauku un dabas vidi: un saglabāt tās vērtības
(a) Vide dzīvei;
(b) Vide darbam;
(c) Vide atpūtai un radošai pašizpausmei;
(d) Vide kā vērtību un identitātes nesēja.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
99

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
(5) Uzlabot teritorijas sasniedzamību, autoceļu, ielu un IKT infrastruktūru visā novada
teritorijā.
4.5. KULDĪGAS NOVADA ATTĪSTĪBAS MĒRĶI UN UZDEVUMI
Kuldīgas novada attīstības mērķi un uzdevumi noteikti atbilstoši ilgtermiľa attīstības
vīzijai un prioritāšu formulējumam, lai vidējā termiľā sekmētu novada konkurētspējas
paaugstināšanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu.
4.5.1. STIPRINĀT NOVADA LOMU REĢIONĀLĀ, NACIONĀLĀ UN STARPTAUTISKĀ
KONTEKSTĀ UN VEICINĀT TĀ ATPAZĪSTAMĪBU, IEDZĪVOTĀJU, INVESTĪCIJU UN
TŪRISTU PIESAISTI.
(1) Stiprināt novada un pilsētas reģionālo lomu un administratīvo rīcībspēju:
(a) Piesaistīt un izvietot reģionālās nozīmes un Kuldīgas novadu apkalpojošas
iestādes un pakalpojumus;
(b) Paaugstināt pašvaldības kapacitāti un izveidot optimālu pārvaldes struktūru
novada teritorijā.
(2) Veicināt pilsētas un novada atpazīstamību:
(a) Izveidot teritorijas mārketinga organizatorisko un institucionālo bāzi;
(b) Izstrādāt pilsētas un novada tēla koncepciju un mārketinga stratēģiju;
(c) Attīstīt Kuldīgas novada tūrisma produktus un infrastruktūru.
(3) Pozicionēt Kuldīgu kā starptautiski atpazīstamu kultūras un dabas mantojuma vietu
(a) Izstrādāt Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un apsaimniekošanas programmu
un ieviest īstermiľa rīcības plānu.
(b) Īstenot sagatavošanās plānu objekta „Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā‖
nominācijai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam.
4.5.2. VEICINĀT DAUDZVEIDĪGAS SAIMNIECISKĀS AKTIVITĀTES, KAS RADA
RAKSTURĪGUS UN ATPAZĪSTAMUS PRODUKTUS UN PAKALPOJUMUS:
(1) Nodrošināt infrastruktūras atbalstu un sekmēt investīciju piesaisti Kuldīgas novada
ekonomikai
(a) Nodrošināt infrastruktūras atbalstu investīcijām un uzľēmējdarbībai:
(b) Piesaistīt novada ekonomikai privātās investīcijas:
(2) Nodrošināt informatīvo, konsultatīvo un finansiālo atbalstu vietējiem uzľēmējiem
(a) Nodrošināt informatīvo un konsultatīvo atbalstu vietējiem uzľēmējiem:
(b) Pielietot nekustamā īpašuma nodokļu atlaides un citus finansiālās
stimulēšanas instrumentus
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
100

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
4.5.3. UZTURĒT UN PAAUGSTINĀT CILVĒKU POTENCIĀLU NOVADĀ:
(1) Sekmēt kvalitatīvas, konkurētspējīgas un darba tirgum atbilstošas izglītības
iespējas
(a) Attīstīt izglītības infrastruktūru novadā:
(b) Sekmēt izglītības kvalitātes paaugstināšanu novadā
(c) Sekmēt izglītības konkurētspēju un atbilstību darba tirgus prasībām
(d) Veicināt kvalitatīvas augstākās izglītības piedāvājumu novadā
(e) Veicināt mūţizglītības iespējas novada iedzīvotājiem
(2) Attīstīt daudzveidīgus un kvalitatīvus kultūras pakalpojumus novadā
(a) Izstrādāt novada kultūras stratēģiju un paplašināt kultūras piedāvājumu
(b) Uzlabot kultūras institūciju infrastruktūru:
(3) Nodrošināt kvalitatīvus veselības aizsardzības un sociālās aprūpes pakalpojumus
visiem novada iedzīvotājiem
(a) Attīstīt kvalitatīvus un pieejamus veselības aizsardzības pakalpojumus
(b) Uzlabot sociālo pakalpojumu kvalitāti
(c) Uzlabot sabiedrisko drošību novadā
(4) Sekmēt sporta un veselīga dzīves veida attīstību
(a) Izstrādāt sporta attīstības programmu, sekmēt profesionālo un masu sporta
attīstību
(b) Pilnveidot sporta institūciju infrastruktūru
4.5.4. UZLABOT TERITORIJAS SASNIEDZAMĪBU, IZKOPT PILSĒTAS, LAUKU UN
DABAS VIDI, UN SAGLABĀT TĀS VĒRTĪBAS:
(1) Uzlabot teritorijas sasniedzamību, autoceļu, ielu un IKT infrastruktūru visā novada
teritorijā.
(a) Rekonstruēt novada prioritāros autoceļus
(b) Izveidot ekonomiskajai attīstībai, pārvietošanās drošībai un iedzīvotāju un
pilsētas viesu ērtībai atbilstoša ielu un stāvlaukumu sistēmu Kuldīgas pilsētā
(c) Sekmēt velotransporta attīstību novadā
(d) Sekmēt sabiedriskā transporta un skolēnu pārvadājumu atbilstību iedzīvotāju
vajadzībām
(e) Sekmēt interneta un mobilo sakaru pieejamību visā novada teritorijā
(2) Paaugstināt mājokļa un inţenierinfrastruktūras kvalitāti un pieejamību
(a) Paaugstināt mājokļa pieejamību un kvalitāti, izstrādājot un ieviešot Kuldīgas
novada Mājokļa programmu
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
101

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
(b) Nodrošināt iedzīvotāju ērtībai un saimnieciskajai attīstībai atbilstošu
inţenierinfrastruktūru un komunālos pakalpojumus
(3) Paaugstināt pilsētas un lauku vides pievilcību un sekmēt tās vērtību saglabāšanu.
(a) Revitalizēt Kuldīgas vecpilsētu,, saglabājot dabas un kultūras mantojumu un
paaugstinot tās pievilcību.
(b) Sekmēt atraktīvas un vizuāli pievilcīgas publiskās ārtelpas attīstību Kuldīgā un
ciemos
(c) Sekmēt lauku vides un ainavu, kā arī dabas teritoriju saglabāšanu un attīstību
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
102

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
5. RĪCĪBAS PROGRAMMA 2010. – 2014. GADIEM
1. prioritāte:
Stiprināt novada lomu reģionālā, nacionālā un starptautiskā kontekstā un veicināt tā atpazīstamību, iedzīvotāju, investīciju
un tūristu piesaisti.
Mērķi Uzdevumi Risinājumi
1.1. Stiprināt novada un pilsētas
reģionālo lomu un administratīvo
rīcībspēju
1.1.1.Piesaistīt un izvietot reģionālās nozīmes un
Kuldīgas novadu apkalpojošas iestādes un
pakalpojumus
1.1.2. Paaugstināt pašvaldības kapacitāti un izveidot
optimālu pārvaldes struktūru novada teritorijā
Piesaistīt valsts pārvaldes institūciju Kurzemes
struktūrvienības
Veicināt reģionālās pašvaldības izveidi
Attīstīt Kuldīgas slimnīcas un ar to saistītos pakalpojumus
Attīstīt reģionālo sporta centru
Stimulēt privātā biznesa reģionālo vienību izvietošanu
Kuldīgā
Veicināt esošo darbinieku zināšanu pilnveidošanu
Uzlabot komunikāciju ar sabiedrību, tai skaitā interneta
vidē
Izveidot optimālu pārvaldības un apsaimniekošanas
struktūru novada teritorijā
1.2. Veicināt pilsētas un novada 1.2.1. Izveidot teritorijas mārketinga organizatorisko un Izveidot Kuldīgas novada teritorijas (mērķa) mārketinga
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A 2 0 1 0 103

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
Mērķi Uzdevumi Risinājumi
atpazīstamību institucionālo bāzi; padomi un izpildinstitūciju vai deleģēt tās funkcijas
pašvaldības struktūrvienībai (iestādei)
Nodrošināt efektīvu sadarbību starp pašvaldību, valsts un
nevalstiskajām institūcijām un industriju, t.sk. informācijas
apmaiľu
Nodrošināt informācijas un plānošanas saikni pagastu
pārvaldēm
Izstrādāt un ieviest teritorijas mārketinga analīzes un
monitoringa programmu
1.2.2. Izstrādāt pilsētas un novada tēla koncepciju un
mārketinga stratēģiju;
Izstrādāt atpazīstamu Kuldīgas novada un pilsētas zīmolu
(tēla koncepciju), nodrošināt tā popularizēšanas
programmu visās ar Kuldīgu un novadu saistītajās
komunikācijās.
Mērķtiecīgi virzīt Kuldīgas tēlu konkrētiem segmentiem:
demogrāfiskiem, ģeogrāfiskiem, antropoloģiskiem,
psiholoģiskajiem u.c.
Mārketinga stratēģiju balstīt uz pētījumiem par konkrētiem
tirgus segmentiem.
Nodrošināt stabilus un efektīvus informācijas izplatīšanas
kanālus, tai skaitā netradicionālus, ar pārbaudāmu
atgriezenisko saiti un atdeves indikācijām
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A 2 0 1 0 104

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
Mērķi Uzdevumi Risinājumi
Mārketinga stratēģijā paredzēt pasākumus personību
piesaistei, investīciju piesaistei, zinātnes, mākslas un
kinoindustrijas piesaistei, izstāţu konferenču, plenēru
rīkošanai u.c., kā arī aktīvu moderno tehnoloģiju
pielietojumu un efektīvu darbību virtuālajā vidē
Nodrošināt teritorijas mārketinga monitoringa sistēmu
1.2.3. Attīstīt Kuldīgas novada tūrisma produktus un
infrastruktūru
Izveidot atraktīvu tūrisma teritoriju ( "Dzīvā muzeja"
kompleksu) Kuldīgas sirdī (aptverot tiltu, Ventas rumbu,
Mārtiľsalu un Pils parku; sadarbībā ar privāto sektoru)
Attīstīt auto - moto muzeju un attīstīt padomju mantojuma
produktu (padomju šarma šovs u.c.)
Atjaunot šaurslieţu dzelzceļa posmu kā tūrisma atrakciju
Izstrādāt un nodrošināt ar informatīvo aprīkojumu -
tematiskus maršrutus pa Kuldīgu
Veicināt atpazīstamu ikgadēju pasākumu rīkošanu ("Lido
zivis..", Pilsētas svētki, pasākumi pagastos u.c.) un jaunu
pasākumu izveidi
Izstrādāt aktīvā (piedzīvojumu) tūrisma piedāvājumu
(sadarbībā ar privāto sektoru)
Izstrādāt tematiskos tūrisma maršrutus novada teritorijā
Sadarbībā ar privātajiem investoriem nodrošināt kempinga
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A 2 0 1 0 105

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
Mērķi Uzdevumi Risinājumi
izveidi
Sekmēt konferenču un semināra telpu veidošanu
Sekmēt kafejnīcu u.c. apkalpes objektu veidošanu –
prioritāri – Kuldīgas vecpilsētas zonā
Veicināt atpūtas objektu veidošanu Kuldīgā un pagastos
Uzlabot velotūrisma infrastruktūru, ieviest jaunu pieeju
maršrutu plānošanā
Izveidot jaunus, netradicionālus piesaistes objektus
sadarbībā ar ārvalstu partneriem un privāto sektoru
Piemērot ar tūrismu saistīto infrastruktūru cilvēkiem ar
īpašām vajadzībām
1.3. Pozicionēt Kuldīgu kā
starptautiski atpazīstamu kultūras
un dabas mantojuma vietu
1.3.1. Izstrādāt Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un
apsaimniekošanas programmu un ieviest īstermiľa
rīcības plānu.
Izstrādāt un apstiprināt Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas
un apsaimniekošanas programmu:
Izpētes programma,
Aizsardzības programma,
Sociāli ekonomiskā programma,
Izglītošanas un sabiedrības iesaistes
programma,
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A 2 0 1 0 106

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
Mērķi Uzdevumi Risinājumi
Tēla veidošanas programma,
Transporta programma)
1.3.2. Īstenot sagatavošanās plānu objekta „Kuldīgas
vecpilsēta Ventas senlejā‖ nominācijai UNESCO
Pasaules mantojuma sarakstam.
Sagatavot ikgadēju plānu objekta „Kuldīgas vecpilsēta
Ventas senlejā‖ nominācijai UNESCO Pasaules
mantojuma sarakstam, paredzot nepieciešamos izpētes,
popularizācijas un pieteikuma sagatavošanas darbus un
resursu piesaistes avotus.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A 2 0 1 0 107

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
2. prioritāte
Veicināt daudzveidīgas saimnieciskās aktivitātes, kas rada raksturīgus un atpazīstamus produktus un pakalpojumus
Mērķi Uzdevumi Risinājumi
2.1. Nodrošināt infrastruktūras
atbalstu un sekmēt investīciju
piesaisti Kuldīgas novada
ekonomikai
2.2. Nodrošināt informatīvo,
konsultatīvo un finansiālo atbalstu
vietējiem uzľēmējiem
2.1.1. Nodrošināt infrastruktūras atbalstu investīcijām
un uzľēmējdarbībai
2.1.2. Piesaistīt novada ekonomikai privātās
investīcijas
2.2.1. Nodrošināt informatīvo un konsultatīvo atbalstu
vietējiem uzľēmējiem.
Teritoriju un infrastruktūras piedāvājums investoriem:
teritoriju un objektu apzināšana, rezervēšana un
sagatavošana.
Biznesa inkubatora attīstība Kuldīgas pilsētā.
Tirdzniecības vietu sagatavošana vietējā produkcijas
raţotājiem: amatnieku tirgus, pārtikas tirgus, bioloģiskās
produkcijas tirdzniecības vieta, „zaļie tirdziľi‖ pagastos.
Investīciju objektu un teritoriju piedāvājums sadarbībā ar
LIAA un izmantojot citus efektīvus komunikāciju kanālus;
individuālais darbs ar potenciālajiem investoriem.
Informācijas apkopojums par atbalsta instrumentiem
uzľēmējdarbībai un piedāvājums e-vidē;
Konsultācijas, IT pakalpojumi. Radošo industriju atbalsts
un to ieguldījuma sekmēšana ekonomiskajā izaugsmē;
Lauksaimniecības, apstrādes rūpniecības, amatniecības
u.c. nozaru apvienību atbalsts, informatīvā saikne ar
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A 2 0 1 0 108

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
Mērķi Uzdevumi Risinājumi
pašvaldību un pagastu pārvaldēm.
Uzľēmēju konsultatīvās padomes novadā un pagastos.
Sarunas ar lielveikalu tīkliem, par vietējo zemnieku
(raţotāju) pārtikas stendu izvietošanu.
Uzľēmēja zīmols (balva) – apbalvojums par uzľēmību,
novada ekonomikas attīstības veicināšanu, jaunu darba
vietu radīšanu vai ieguldījumu inovatīvu risinājumu
izstrādē, kas veicina novada atpazīstamību nacionālā un
starptautiskā līmenī.
Pašvaldības atbalsts daţādām uzľēmēju iniciatīvām
(idejām, projektiem, radošām darbībām).
2.2.1.Pielietot nekustamā īpašuma nodokļu atlaides un
citus finansiālās stimulēšanas instrumentus
Izstrādāt pašvaldības saistošos noteikumus nodokļu un
nodevu atlaidēm, ar mērķi atbalstīt vietējos uzľēmējus
atbilstoši prioritātēm.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A 2 0 1 0 109

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
3. prioritāte
Uzturēt un paaugstināt cilvēku potenciālu novadā
Mērķi Uzdevumi Risinājumi
3.1. Sekmēt kvalitatīvas,
konkurētspējīgas un darba tirgum
atbilstošas izglītības iespējas
3.1.1. Attīstīt izglītības infrastruktūru novadā: Izstrādāt novada skolu un pirmsskolas izglītības iestāţu
tīkla attīstības programmu atbilstoši prioritātēm,
pieprasījumam un prognozēm.
Paaugstināt Kuldīgas novada izglītības iestāţu
energoefektivitāti.
Piesaistīt izglītības iestādēm mūsdienīgas tehnoloģijas un
pilnveidot izglītības iestāţu materiāli tehniskās bāzes.
Labiekārtot izglītības iestādes (labvēlīgas vides
nodrošināšana - padarīt pieejamas cilvēkiem ar īpašām
vajadzībām).
3.1.2. Sekmēt izglītības kvalitātes paaugstināšanu
novadā
Nodrošināt efektīvas profesionālās pilnveides programmas
pedagogiem.
Sekmēt pieredzes apmaiľu.
Veikt skolēnu sasniegumu analīzi.
Izstrādāt pedagogu motivācijas instrumentus.
Sagatavot un izdot kvalitatīvus un mērķim atbilstošus
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A 2 0 1 0 110

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
Mērķi Uzdevumi Risinājumi
metodiskos materiālus.
Sekmēt informācijas apmaiľu starp skolām, skolēniem un
pedagogiem (e-klase u.c..).
3.1.3. Sekmēt izglītības konkurētspēju un atbilstību
darba tirgus prasībām
3.1.4. Veicināt kvalitatīvas augstākās izglītības
piedāvājumu novadā
Veidot saikni starp iegūto izglītību, darba tirgu un
pieprasījumu; veicināt jauniešu profesionālās orientācijas
ievirzi atbilstoši izaugsmes iespējām novadā.
Veicināt sadarbību ar uzľēmējiem profesionālo iemaľu
attīstībai.
Uzlabot personības pilnveidošanas iespējas novadā.
Popularizēt daudzpusīgu interešu izglītību, sekmējot
kvalitatīvu un daudzpusīgu brīvā laika pavadīšanu.
Veicināt Kuldīgai raksturīgu profesionāļu izglītību atbilstoši
mūsdienu prasībām; sekmēt tradicionālo amatniecības
prasmju un moderno tehnoloģiju sintēzi.
Prognozēt un sekmēt „nākotnes profesiju‖ iespējas.
Veicināt uzľēmējdarbības prasmju ieguves/pilnveidošanas
programmas; sekmējot jaunu cilvēku uzdrīkstēšanos
uzsākt savu biznesu.
Sekmēt RPIVA filiāles attīstību.
Veidot sadarbību ar Latvijas augstskolām par jaunu
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A 2 0 1 0 111

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
Mērķi Uzdevumi Risinājumi
programmu piesaisti.
Sekmēt tālmācības iespēju izmantošanu.
3.2. Attīstīt daudzveidīgus un
kvalitatīvus kultūras pakalpojumus
novadā
3.1.5. Veicināt mūţizglītības iespējas novada
iedzīvotājiem
3.2.1. Izstrādāt novada kultūras stratēģiju un paplašināt
kultūras piedāvājumu
Izstrādāt mūţizglītības stratēģiju Kuldīgas novadam un
ieviest īstermiľa rīcības plānu.
Izstrādāt novada kultūras stratēģiju un ieviest īstermiľa
rīcības plānu un saskaľotas ikgadējas pasākumu
programmas.
Attīstīt cilvēkresursus kultūras nozarē, izglītojot
speciālistus.
Paplašināt kultūrizglītības iestāţu – mākslas un mūzikas
skolu – piedāvājumu, t.sk. pieaugušo auditorijai un radošo
industriju attīstībai.
Popularizēt kultūras pakalpojumus, izmantojot modernus
komunikāciju līdzekļus.
Veicināt iedzīvotājos izpratni par kultūrvēsturiskajām
vērtībām veidojot dialogu ar iedzīvotājiem kultūras nozarē
– kultūrvēsturiskais mantojums un kultūrvide kā indivīda
izglītošanas vide un instruments.
3.2.2. Uzlabot kultūras institūciju infrastruktūru: Rekonstruēt E. Vīgnera Kuldīgas Mūzikas skolu.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A 2 0 1 0 112

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
Mērķi Uzdevumi Risinājumi
Rekonstruēt estrādi Kuldīgā.
Rekonstruēt Kuldīgas novada muzeja un fondu
glabātuves telpas rekonstrukciju.
Pabeigt Kuldīgas novada bibliotēkas būvniecību.
Veikt izpēti par koncertzāles celtniecības iespējām
Kuldīgā.
Pabeigt kultūras infrastruktūras (kultūras, tautas un saieta
namu, estrāţu u.c.) pilnveidi pagastos.
Uzlabot pašdarbības kolektīvu mēģinājumu un
koncertdarbības vidi (telpas, aparatūra - inventārs).
3.3. Nodrošināt kvalitatīvus
veselības aizsardzības un
sociālās aprūpes pakalpojumus
visiem novada iedzīvotājiem
3.3.1. Attīstīt kvalitatīvus un pieejamus veselības
aizsardzības pakalpojumus
Piesaistīt līdzekļus un aprīkot Kuldīgas slimnīcu ar
modernām tehnoloģijām.
Piesaistīt veselības aprūpei jaunus speciālistus.
Veselības aprūpes institūciju infrastruktūras attīstība.
Sekmēt veselības aprūpes pieejamību pagastu centros.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A 2 0 1 0 113

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
3.3.2. Uzlabot sociālo pakalpojumu kvalitāti Nodrošināt atbalstu personām pamatvajadzību
nodrošināšanā un krīzes situācijā.
Nodrošināt pašvaldībā esošo sociālā atbalsta institūciju un
pakalpojumu ilgtspēju un pieejamību.
Pilnveidot esošos un attīstīt jaunus, ilgstošām sociālās
aprūpes institūcijām alternatīvus sociālās aprūpes
pakalpojumus daţādām iedzīvotāju grupām:
(i) pilnveidot aprūpes mājās pakalpojumu;
(ii) pilnveidot sociālos pakalpojumus ģimenēm ar bērniem;
(iii) pilnveidot sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar
invaliditāti.
Pilnveidot esošos un attīstīt jaunus sociālās rehabilitācijas
pakalpojumus:
(i) pilnveidot sociālos pakalpojumus atkarībās
nonākušām un līdzatkarīgām personām;
(ii) pilnveidot atbalstu personām, kas atgrieţas no
ieslodzījuma un viľu ģimenes locekļiem;
(iii) pilnveidot atbalstu personām, kas ieguvušas
invaliditāti vai darba nespēju;
(iv) pilnveidot atbalstu personām, kas cietušas
vardarbības dēļ..
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A 2 0 1 0 114

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
Nodrošināt profesionālu sociālā darba pakalpojumu
kvalitāti un sociālo pakalpojumu kvalitātes novērtēšanu.
Pilnveidot sociālā darba virzienus.
Nodrošināt līdzvērtīgu sociālās aprūpes pieejamību
iedzīvotājiem visā novada teritorijā.
3.3.3. Uzlabot sabiedrisko drošību novadā Paaugstināt pašvaldības policijas kapacitāti – kadru
palielināšana, tehniskā aprīkojuma uzlabošana.
Uzlabot sadarbību ar valsts policiju.
Izvietot videokameras novada prioritārās vietās.
3.4. Sekmēt sporta un veselīga
dzīves veida attīstību
3.4.1. Izstrādāt sporta attīstības programmu, sekmēt
profesionālo un masu sporta attīstību
Izstrādāt sporta attīstības programmu.
Attīstīt profesionālos sporta veidus.
Organizēt skolās veselības nedēļas, kā tradicionālus
pasākumus.
Organizēt veselīga dzīves veida kampaľas.
Popularizēt veselības veicinošu pārvietošanās veidus.
Attīstīt tautas sporta veidus.
3.4.2. Pilnveidot sporta institūciju infrastruktūru Rekonstruēt Kuldīgas sporta skolu
Uzbūvēt stadionu pie sporta manēţas
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A 2 0 1 0 115

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
Mērķi Uzdevumi Risinājumi
Rekonstruēt vieglatlētikas stadionus
Uzlabot brīvdabas sporta bāzes pie novada skolām
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A 2 0 1 0 116

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
4. prioritāte
Uzlabot teritorijas sasniedzamību, izkopt pilsētas, lauku un dabas vidi, un saglabāt tās vērtības
Mērķi Uzdevumi Risinājumi
4.1. Uzlabot teritorijas
sasniedzamību, autoceļu, ielu un
IKT infrastruktūru visā novada
teritorijā
4.1.1. Rekonstruēt novada prioritāros autoceļus. Saskaľā ar apstiprināto prioritāšu sarakstu veikt autoceļu
rekonstrukciju
4.1.2. Izveidot ekonomiskajai attīstībai, pārvietošanās
drošībai un iedzīvotāju un pilsētas viesu ērtībai
atbilstoša ielu un stāvlaukumu sistēmu Kuldīgas pilsētā
Izbūvēt pilsētas daļas saistošā (mazā) loka iztrūkstošos
posmus un mezgla punktus
Izveidot autostāvvietu sistēmu ap galvenajām pilsētas
centra apkalpojošām ielām
Pārplānot un pārbūvēt satiksmei bīstamos krustojumus,
uzlabojot drošību
Izbūvēt un labiekārtot iekškvartālu ielas vecpilsētas
apkalpošanai (Adatu iela, Šaurā iela, Torľu iela u.c.),
ievērojot iekškvartālu telpu plānojuma struktūru
Veikt ielu seguma un pazemes komunikāciju
rekonstrukciju prioritārajā secībā, nodrošinot
autotransporta, velosipēdistu un gājēju (t.sk. invalīdu)
pārvietošanās drošību un ērtību un estētisko kvalitāti.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A 2 0 1 0 117

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
Mērķi Uzdevumi Risinājumi
Optimizēt ielu seguma periodiskās un ikdienas
uzturēšanas darbu izpildi (t.sk., izstrādājot noteikumus,
organizējot konkursus, slēdzot ilgtermiľa līgumus).
4.1.3. Sekmēt velotransporta attīstību novadā Izstrādāt un apstiprināt velomaršrutu shēmu un izbūvēt /
ierīkot prioritāros veloceliľus.
4.2. Paaugstināt mājokļa un
inţenierinfrastruktūras kvalitāti un
pieejamību
4.1.4. Sekmēt sabiedriskā transporta un skolēnu
pārvadājumu atbilstību iedzīvotāju vajadzībām
4.1.5. Sekmēt interneta un mobilo sakaru pieejamību
visā novada teritorijā
4.2.1. Paaugstināt mājokļa pieejamību un kvalitāti,
izstrādājot un ieviešot Kuldīgas novada Mājokļa
programmu
Sadarbībā ar Kurzemes plānošanas reģionu formulēt
nepieciešamās rīcības sabiedriskā transporta atbilstības
uzlabošanai.
Veikt izpēti par prioritārajām (saimnieciskās attīstības,
tūrisma u.c.) zonām, kurās ir neapmierinošs sakaru
pārklājums un atbalsta instrumentiem to pieejamības
uzlabošanai.
Attīstīt publiskos interneta pieejas punktus vietās, kur tie
nav pietiekami.
Pieprasījuma izpēte un prognozes
Veikt esošā dzīvojamā fonda inventarizāciju un izveidot
datu bāzi.
Esošā dzīvojamā fonda uzlabošanas un
apsaimniekošanas programma.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A 2 0 1 0 118

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
Mērķi Uzdevumi Risinājumi
Pašvaldības dzīvojamā fonda palielināšana un atbalsts
privātā dzīvojamā fonda palielināšanai.
4.2.2. Nodrošināt iedzīvotāju ērtībai un saimnieciskajai
attīstībai atbilstošu inţenierinfrastruktūru un komunālos
pakalpojumus
Turpināt ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas
uzlabošanu un tīklu paplašināšanu Kuldīgā.
Īstenot ūdensapgādes un kanalizācijas centralizēto
sistēmu rekonstrukciju ciemos atbilstoši iedzīvotāju skaita
un pieprasījuma prognozēm.
Paplašināt un efektivizēt Kuldīgas pilsētas siltumapgādes
sistēmu (pabeigt koģenerācijas stacijas būvi, īstenot
siltumtrašu paplašināšanas projektu)
Veikt Siltumapgādes sistēmas rekonstrukciju Priedainē
Uzlabot siltumapgādes drošību pagastos, t.sk.
rekonstruējot siltumavotus
Uzlabot apgaismojumu Kuldīgā un ciemos, t.sk.
nodrošinot energoefektīvus risinājumus
Samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu
uz atkritumu šķirošanas rēķina un rekultivēt atkritumu
izgāztuvi.
Izstrādāt alternatīvo energoresursu izmantošanas
koncepciju Kuldīgas novadā, ľemot vērā ekonomiskos
ieguvumus, kā arī dabas un ainavu aizsardzības
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A 2 0 1 0 119

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
Mērķi Uzdevumi Risinājumi
intereses
4.3. Paaugstināt pilsētas un lauku
vides pievilcību un sekmēt tās
vērtību saglabāšanu
4.3.1. Revitalizēt Kuldīgas vecpilsētu,, saglabājot
dabas un kultūras mantojumu un paaugstinot tās
pievilcību.
4.3.2. Sekmēt atraktīvas un vizuāli pievilcīgas publiskās
ārtelpas attīstību Kuldīgā un ciemos
(v) Īstenot revitalizācijas projektu saskaľā
ar Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas
un attīstības programmu
Nodrošināt vecpilsētas vides monitoringu
Inventarizēt publiskās ārtelpas vienības (parkus, skvērus,
ielu apstādījumus, atsevišķus kokaugus, ielu
apstādījumus un publiskos pagalmus), sagatavot datu
bāzi ar raksturojumu un skicēm
Izstrādāt un ieviest parku un skvēru attīstības plānus,
nodefinējot to funkcijas, attīstības vīziju un labiekārtojuma
veidu un piesaistes objektu
Izstrādāt un ieviest jaunu apstādījumu izveides
programmu jaunās apbūves teritorijās.
Veikt daudzdzīvokļu dzīvojamo rajonu pagalmu
kompleksu pārplānošanu un labiekārtošanu Kuldīgā
4.3.3. Sekmēt lauku vides un ainavu, kā arī dabas
teritoriju saglabāšanu un attīstību
Iestrādāt lauku kultūrainavas saglabāšanas un attīstības
prasības novada teritorijas plānojumā, t.sk. paredzot
nosacījumus vērtīgo ainavu transformācijai, vertikālo
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A 2 0 1 0 120

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
Mērķi Uzdevumi Risinājumi
dominanšu izvietošanai, ierobeţojot neatbilstošu un
potenciāli ainavu un dzīves vidi degradējošu objektu
būvniecību.
Izkopt vērtīgākās skatu perspektīvas, ierīkot skatu torľus
un ;laukumus, kā arī publiskas atpūtas teritorijas un
piknika vietas.
Izstrādāt ūdenstilpju apsaimniekošanas plānus, prioritāri –
Vilgāles un Nabas ezeriem
Sekmēt Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas
aizsardzības plānu izstrādi un ieviešanu, kā arī šo
teritoriju izmantošanu ekotūrisma attīstībai un vides
izglītībai atbilstoši katras teritorijas specifikai
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A 2 0 1 0 121

K U L D Ī G A S N O V A D A T E R I T O R I J A S A T T Ī S T Ī B A S P R O G R A M M A
6. KULDĪGAS NOVADA TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS
PROGRAMMAS MONITORINGS
Kuldīgas novada teritorijas attīstības programmas monitorings ir novērošanas, kontroles,
analīzes un prognozēšanas sistēma, kas tiek radīta, lai iegūtu informāciju par programmas
uzdevumu izpildes gaitu un ietekmi uz pilsētas attīstību. Monitoringa mērķis ir sekmēt
lietderīgu un efektīvu programmas īstenošanas vadīšanu un savlaicīgi veikt
nepieciešamos grozījumus un programmas aktualizācijas pasākumus.
Uzraudzības sistēmas uzdevumi ir:
(1) Identificēt pārmaiľas novada sociālajā un ekonomiskajā situācijā
(2) Identificēt, vai Attīstības programma tiek ieviesta plānotajos apjomos un termiľos.
(3) Nodrošināt publiski pieejamu informāciju par programmas izpildi.
(4) Izvērtēt Teritorijas attīstības programmas īstenošanas ietekmi uz apkārtējām
teritorijām reģionālā un novada kontekstā.
(5) Sekmēt novada pašvaldības struktūrvienību koordinētu darbību, kā arī sadarbību ar
citām pašvaldībām .
(6) Izvērtēt Teritorijas attīstības programmas īstenošanas atbilstību starptautiskiem,
nacionāliem un reģionāliem attīstības mērķiem.
(7) Identificēt jaunas problēmas un iespējas, izvērtēt programmas aktualizācijas
nepieciešamību
Monitoringa organizācijas kārtība:
(1) Novada pašvaldības struktūrvienības sniedz Attīstības departamentam pēc tā
pieprasījuma nepieciešam informāciju par savas darbības jomu – mērķu rādītājus un
ar darbību saistītos rādītājus.
(2) Reizi 3 gados līdz ar Publiskā gada pārskata sagatavošanu Attīstības departaments
sagatavo Pārskatu par teritorijas attīstības programmas īstenošanu.
(3) Programmas īstenošanas uzraudzības un novērtēšanas pārskats balstās uz
rezultatīvo rādītāju analīzi – dinamikas analīzi, salīdzinājumu ar citām teritorijām,
salīdzinājumu ar plānoto.
(4) Programmas īstenošanas uzraudzībā noteiktie rādītāji tiek iekļauti monitoringa
sistēmas datu bāzē, ko uztur un pilnveido Attīstības departaments.
(5) Attīstības departaments apkopo arī informāciju par visiem pilsētas pašvaldībā
īstenotiem projektiem, sagatavotiem pieteikumiem, veiktiem pētījumiem.
K U L D Ī G A S N O V A D A P A Š V A L D Ī B A
2 0 1 0
122