Aprīlis

Pagasta pārvaldes informatīvs izdevums 2012.gada 11.aprīlis Nr.207
Starpnovadu izziņas spēļu konkurss "Izzini vidi"
20.marts – saviļņojošs notikums visiem . Ir sācies pavasaris, atlidojuši strazdi un Birzgales pamatskolas skolēni dodas uz
starpnovadu izziņas spēļu konkursu "Izzini vidi". Tīnūžu pamatskolā pulcējās skolēni no Ikšķiles, Tīnūžiem, Birzgales un Lēdmanes.
Konkursā piedalījās desmit skolēnu komandas. Katra no komandām prezentēja savu vides spēli. Šī gada spēļu veidošanas tēma – "Mežs",
tā var būt kustību, galda, IT vidē veidota spēle. Konkursa mērķis ir netradicionālā veidā uzzināt iespējami vairāk vai praktiskās darbībās
parādīt savas zināšanas par mežu. Visu skolu spēļu autori iepazīstināja klātesošos ar spēles noteikumiem un aicināja piedalīties tās
izspēlēšanā. Žūrijas un konkursa dalībnieku pienākums bija izvērtēt katru spēli pēc tās atbilstības tēmai, idejas oriģinalitātes un novitātes,
spēles noteikumu skaidrības un saprotamības, kā arī spēles atraktivitātes un pasniegšanas veida.
Skolēnu un žūrijas izvērtējums sakrita un par aizraujošāko un atraktīvāko spēli atzina Birzgales pamatskolas kustību spēli
"Pazīsti kokus", spēli veidoja Edgars Seņiņecs un Lāsma Pētersone. Darbs bija ieguldīts liels, abi jaunieši bija padomājuši gan par spēles
pasniegšanas veidu, gan balviņās uzvarētājiem. Koka medaļu kaldināšanā palīdzēja arī Emīls Varslavāns. Spēle ieguva 1.vietu un tiesības
to prezentēt Rīgā, valsts līmeņa konkursā. Tas nebija vienīgais mūsu skolas sasniegums. Visi skolēni , gatavojoties šim pasākumam, bija
ļoti centušies- spēles rūpīgi izveidotas, jautājumi interesanti, daudz domāts un meklēts, lai radītu interesi jaunu zināšanu un faktu
popularizēšanai. Baiba Kauliņa ar Emīlu Varslavānu prezentēja spēli „Gudrinieks”, kura ieguva 2.vietu un Sindija Puišele, Alise Petrova
un Brenda Veiskate izveidoja spēli „Meža prieki”, šī spēle saņēma 3.vietu.
Mājās braucām pacilātā noskaņojumā, jo bijām saņēmuši visu triju kalumu medaļas. Tas bija negaidīti, bet ļoti patīkami. Pirmās
vietas ieguvēji- Lāsma un Edgars, aicinot palīgā arī Emīlu līdz vēlam vakaram vēl strādāja- fotografēja, skanēja un apkopoja visus spēles
materiālus, lai tos nosūtītu uz Rīgu vides spēļu organizatoriem.
Paldies viesiem spēļu veidotājiem par apjomīgo darbu un spēļu prezentēšana gan savā skolā, gan konkursā.
Bioloģijas skolotāja Inta Pastare
12. maijā pie Birzgales Tautas
nama pulksten 9.00
PAVASARA
GADATIRGUS
Laipni aicināti pirkt un pārdot
gribētāji.
Īpaši aicināti stādu audzētāji un
amatnieki.
Tālrunis informācijai 29424612
Aicinām visus birzgaliešus
aktīvi iesaistīties Lielajā talkā.
21.aprīlī pulksten 9:00
pulcēsimies pie Tautas nama, lai
sakoptu krastus ap ūdenskrātuvēm
pie pagastmājas un tautas nama.
Talku var organizēt
jebkura iestāde, organizācija,
draugu kopa vai ģimene. Pieteikt
savu talku un iegūt sīkāku
informāciju varat mājas lapā
www.talkas.lv

Birzgales Avīze Nr.207 2012.gada 11. aprīlis 2
Birzgales mūzikas skolas jaunais pianists laureātu vidū!
''Laimīgi ir tie cilvēki, kuriem tuva ir skaņu pasaule'' . Šos vārdus
teikusi latviešu komponiste un pianiste Lūcija Garūta. Par godu
komponistes 110. jubilejai 14.martā Siguldas Mākslu skolā ''Baltais
flīģelis'' notika II Starptautiskais Lūcijas Garūtas jauno pianistu
konkurss. Konkursa mērķis bija sekmēt bērnu un jauniešu interesi
par latviešu komponistu klaviermūziku un izpildītāj mākslu,
pilnveidot audzēkņu uzstāšanās prasmes un pieredzi, kā arī sniegt
iespēju pedagogiem apmainīties pieredzē ar Latvijas un citu valstu
kolēģiem.
Šajā konkursā Birzgales mūzikas skolu pārstāvēja 8. klases
skolnieks Zigurds Teikmanis (pedagogs Sandra Siliņa), kas
atskaņoja Jozefa Haidna Sonātes Do mažorā I daļu un no obligātā
konkursa repertuāra - Lūcijas Garūtas Etīdi La mažorā, kas ir
tehniski un muzikāli īpaši grūts skaņdarbs, jo komponiste, būdama
izcila pianiste, arī savās kompozīcijās izmantoja pianistiski
sarežģītus elementus. Pēc kantātes noklausīšanās liels prieks bija
uzzināt, ka konkursa laureātu vidū ir Birzgales mūzikas skolas
audzēknis Zigurds Teikmanis, kurš Starptautiskajā konkursā savā
grupā ieguvis augsto III vietu, atstājot aiz sevis Daugavpils, Preiļu, Salaspils, Vecumnieku, Ādažu un citu mūzikas skolu jaunos
pianistus. Patiess gandarījums, ka kompetentā žūrija, kuras sastāvā bija Ilze Mazkalne - Alfr. Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas
klavieru nodaļas vadītāja, Toms Ostrovskis - Jāz. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas klavieru katedras lektors un Artūrs Cingujevs -
Bernes Mākslu augstskolas maģistrants, P.Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijas aspirants, tik augstu novērtēja mūsu darbu!
Paldies Ķeguma novada pašvaldībai par konkursa dalības maksas un ceļa izdevumu segšanu. NOVĒLU VEIKSMI UN
GANDARĪJUMU VISIEM, KURIEM IR TUVA SKAŅU PASAULE!!!
Sandra Siliņa
Dziedošās ģimenes iepriecina birzgaliešus
Laikā kad dienas jau kļūst garākas un saulīte siltāk sāk sildīt, ir pēdējais laiks, kad ziemā pielocītais dziesmu pūrs prasās pēc
klausītājiem. Šogad 16.martā, ne jau pirmo gadu, tautas namā pulcējās Birzgales Dziedošās ģimenes, kuras savu mīlestību uz
dziesmu, skolotāju Ineses Martinovas un Sandras Siliņas iedrošināti, rādīja klausītājiem. Visus pie sevis sagaidīja Pepija, kuras lomā
iejutās tautas nama vadītāja Ritiņa, un ar laipnajiem vārdiem centās iedrošināt sabijušākos dziedātājus. Daudzi no viņiem prožektoru
gaismā bija nokļuvuši pirmo reizi.
Koncertā dzirdējām lielu dziesmu daudzveidību. Latviešu tautas dziesmas bija izvēlējušies Olafs Liberts ar omi Dainu,
Annija, Rihards Loķi ar mammu Eviju, Liene un Arnis Kauķi ar mammu Ivetu. Ar īpašu atsaucību klausītāji latviešu tautas dziesmas
uzņēma Regnāra un Ingara Ivanovsku, kā arī Šķeltiņu ģimenes puišu trio Jāni, Dāvidu un Juliānu izpildījumā. Pretstatā puišu
pašapzinīgajiem uznācieniem ar savu sievišķīgumu, maigumu un acu mirdzumu izcēlās meitu un mammu dueti: Sindija Bramane ar
mammu Līgu un Sandra Lablaika ar mammu Ilonu. Arī Agris Eglītis, savas vecmāmiņas gādībā klausītājus iepriecināja ar skaisto
latviešu tautas dziesmu „Dar’ man tēvis pastaliņas”.
Māsiņas Linda un Laura Milleres dziedāja jau vairākām paaudzēm iemīļoto dziesmu „Lelles jaku”. Skaistais un labi
dziedošais kvartets Lelde Braunšteina, Klāvs Kozlovs, Ričards un Kristīne Ķibildi iepriecināja visus ar savu „Zilā putniņa”
interpretāciju. Edgars Ivaņenko ar mammu Gunitu klātesošos izglītoja nodziedot savu dziesmiņu „Puikiņi”. Personīgas atmiņas no
manu bērnu bērnības manī izraisīja dziesmas „Putniņš uz zara”, kuru šoreiz dziedāja kuplā Janoviču ģimenīte Sanita, Markuss,
Lāsma un mamma Karīna, kā arī Amandas Ozolas ar mammu Ivetu izpildītā „Miega dziesmiņa”. Jana Maļejeva, Roberta Lauva un
mammīte Dace bija izveidojušas no dziesmas „Lācēns muzikants” veselu vizuālu stāstu ar tērpiem, grimu un kustībām. Toties par
„Lācīti” no Edgara Liepiņa spožo dziesmu krājuma dziedāja Baiba un Jānis Kauliņi. Dzirdot Ketijas Niedras un Samantas Ziemeles
izpildīto dziesmu „Ceriņkrāsas zirgs”, acu priekšā iztēlojās stāsts par to, kā tēvs zirgu pircis, bet māsiņu Agneses un Kristīnes Timmu
dziedātā „Manai māmiņai” vēstīja par mīļumu pret māmiņu un ne vairs aiz kalna esošo Mātes dienu. Tas nebūt nebija viss. Kā ļoti
rūpīgi gatavotus un pārdomātus priekšnesumus klātesošie novērtēja Mārtiņa Bezzubova ar mammu Viju dziedāto „Kumeliņ, mans
skrej”, kā arī Valta Kārkliņa un mammas Aldas izteiksmīgi pasniegto dziesmu „Kā rūķītis konfektes stādīja”. Tajā saklausījām arī
kādu nepazīstama pūšamā instrumenta starpspēli. Visas ģimenītes bija ļoti rūpīgi gatavojušās. Reizē ar prieku par jauko pēcpusdienu,
prāts nebeidza vīt dažādus domu pavedienus. Pašai ilgus gadus esot gan pašdarbības kolektīvu vadītājai, gan dalībniecei, zinu, ko
laika un spēka ziņā prasa viena šāda koncerta sagatavošana. Cik daudz darba pēc noteiktajām darba stundām ieguldīts gan no
skolotāju Ineses un Sandras, gan tautas nama vadītājas Ritiņas puses, lai Birzgalē dzīvojošās ģimenes pilnā sastāvā ar līdzjutējiem no
tētu, vecvecāku un kaimiņu puses būtu priecīgi un gaidīti šajos svētkos. Vai beidzot Ķeguma novada Domes ierēdņiem nebūtu laiks
atmest savu izredzētību un arī sākt kalpot saviem iedzīvotājiem līdzīgi kā to dara pašdarbības kolektīvu vadītāji, kuri rūpējas par sava
pagasta ļaužu garīgo veselību. Tikpat pašaizliedzīgi ierēdņiem būtu jārūpējas par valstisko funkciju nodrošināšanu pēc iespējas
vienkāršākā, nesamudžinātākā veidā, tā iemantojot savu iedzīvotāju cieņu.
Bet Birzgalē jau šobrīd iet laikam pa priekšu un turpina rūpēties, lai iedzīvotājiem pēc laika, ko viņi pavada pelnot dienišķo
iztiku, būtu iespēja vakaros sanākt kopā apvienojoties pēc interesēm dažādos pulciņos, reizēm apmeklēt kādu kultūras pasākumu
Rīgā vai citur, sanākt kopā atpūtas vakarā skaisti noformētās telpās. Lai iedzīvotāji justos piederīgi savai dzimtajai vietai, vajadzīgi,
labi justos tieši šeit, kur var saviem bērniem sniegt gan pieskatīšanu un pirmo prasmju apguvi bērnudārzā „Birzstaliņa”, gan izglītību
Birzgales pamatskolā, gan papildizglītību Birzgales mūzikas skolā, gan brīvā laika daudzpusīgu izmantošanu Birzgales tautas namā,
sporta zālē, bibliotēkā un muzejā, gan augstā līmenī izmantot sociālos pakalpojumus. Šeit, Birzgalē, noteikti varam teikt, ka
pašvaldības rūpes par iedzīvotājiem ir konkrēti virzītas, katram atbildīgajam dodot uzticēšanās pilnvaras, un zinot, ka uzticēšanās tiks
attaisnota neveidojot bezjēdzīgas pārraudzības shēmas un nestumjot mākoņus, bet sekojot pasaules lietu kārtībai.
Savējiem līdzi dzīvoja
Līga Paukšte

Birzgales Avīze Nr.207 2012.gada 11. aprīlis 3
Policijas ziņas
Valsts policija informē
Martā saņemta informācija, ka 27.februārī konstatēts: Birzgales pagastā, pie Lāčplēša dzelzceļa
stacijas, iespējams, ar auto sabojāti divi elektrības stabi un vadi. Sastādīts ceļu satiksmes negadījuma
reģistrācijas protokols.
Martā saņemta informācija, ka laikā no pagājušā gada 18.februāra līdz 18.decembrim Birzgales
pagastā, meža 9.kvartāla 32. un 35.nogabalā, notikusi patvaļīga koku ciršana. Minētā informācija
pievienota jau agrāk uzsāktajam kriminālprocesam.
7.martā 1953.gadā dzimušais birzgalietis I. vadīja automašīnu, būdams alkohola reibumā, kas pārsniedz pieļaujamo normu.
11.martā no mājām Birzgales pagastā Ogres slimnīcā nogādāts 1991.gadā dzimušais O., kurš saindējies ar medikamentiem.
Saņemta informācija, ka 19.martā 2000.gadā dzimušajai L. mācību iestādē Birzgalē no ģērbtuves pazudis mobilais telefons.
Policija noskaidro notikušā apstākļus.
30.martā no Birzgales pagasta Ogres slimnīcā ar durtu brūci augšstilbā nogādāts 1997.gadā dzimušais A., kuram konflikta
laikā skolas biedrs iedūris ar adatu. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres policijas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas
priekšniece Inga Meikšāne stāsta, ka, lai izņemtu cietušajam iedurto adatu, neiztika bez ķirurģiskas iejaukšanās, jo adata bija
nolūzusi. Uzsākts kriminālprocess.
31.martā konflikta laikā kādā dzīvoklī Birzgalē, Nākotnes ielā, 1970.gadā dzimušajai L. un 1989.gadā dzimušajam G.
nodarīti miesas bojājumi. Uzsākta administratīvā lietvedība.
Dzintra Dzene „OVV”
Pašvaldības policija informē
07.03.2012. Ķeguma novada pašvaldības policijas darbinieki Birzgalē aizturēja autovadītāju, kurš atradās alkohola reibuma
stāvoklī, uz notikuma vietu tika izsaukta ceļu policijas ekipāža un aizturētā persona nodota ceļu policijas darbiniekiem.
08.03.2012. Pašvaldības policija saņēma kārtējo izsaukumu uz Smilšu ielu, Ķegumā, kur kāda sieviete sūdzas, ka nedarbojas
ūdens sildītājs un ledusskapis, policijas darbinieki palīdzēja sirmai kundzei gan ieslēgt ūdens sildītāju, gan arī ledusskapi.
14.03.2012. Nodegusi dārza mājiņa Pļavas ielā, Ķeguma novada pašvaldības policijas darbiniekiem izdevās noskaidrot gan
aizdegšanās iemeslus, gan arī vainīgās. Dārza mājiņa bija aizdegusies nepilngadīgajiem jauniešiem neuzmanīgi rotaļājoties ar
uguni. Par augstāk minēto faktu valsts policija ir uzsākusi kriminālprocesu.
15.03.2012. Ķeguma pludmalē vīrieši bija nolēmuši pašaudīties ar gaisa ieroci, pašvaldības policijas darbiniekiem nācās
vīriešiem izskaidrot, kā šaudīšanās publiskā vietā ar gaisa ieroci nav atļauta un ir bīstama.
19.03.2012. Ķeguma pašvaldības policija saņēma izsaukumu uz Birzgales pamatskolu, kur kādam skolēnam ģērbtuvēs no
virsjakas bija pazudis mobilais telefons, par šādiem un līdzīgiem gadījumiem pašvaldības policija ir brīdinājusi gan pieaugušos,
gan nepilngadīgos, ka nevajadzētu izaicināt likteni atstājot savas mantas bez uzraudzības, tas attiecas gan uz augstāk minēto
gadījumu, gan arī citās publiskajās vietās, piemēram, lasītavās, interneta kafejnīcās, u.tml., vietās.
19.03.2012. Ap plkst. 14.00 pašvaldības policijas darbinieki Ķeguma pr., Ķegumā pamanīja kādu vīrieti, kurš atklāti uz ielas
lietoja alu, tā kā uz policijas darbinieka aizrādījumu persona reaģēja ar ironiju, alus lietotājs tika ieaicināts policijas iecirknī
personības noskaidrošanai un APP sastādīšanai pēc APK 171. panta 1 daļas.
21.03.2012. Saņemts izsaukums uz Rembates pagastu, kur kāda sieviete lūdz pašvaldības policijas palīdzību, pēc sievietes
teiktā, kaut kādi sveši vīrieši izzāģējot uz viņas piederošās zemes grāvi. Kā vēlāk pašvaldības policijas darbiniekiem izdevās
noskaidrot, grāvja izzāģēšanu veica persona, kura bija saņēmusi oficiālu atļauju no pašvaldības, kā arī zemes gabals, kur notika
zāģēšanas darbi, perspektīvā paredzēts lietot auto ceļa izbūvei.
23.03.2012. 23.martā Tomē 1965.gadā dzimušais V. uzbruka Ķeguma novada pašvaldības policijas darbiniekam, 1970.gadā
dzimušajam J. un nodarījis miesas bojājumus, sakarā ar to, ka policists bija piedalījies noziedzīga nodarījuma atklāšanā. Uzsākts
kriminālprocess. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres policijas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšniece Inga
Meikšāne informē, ka Ķeguma novada pašvaldības policijas darbinieks kopā ar Ogres policijas iecirkņa kriminālpolicijas
nodaļas darbinieci bija devies uz kādu viensētu Ķeguma novadā, kur bija paredzēts veikt sankcionētu kratīšanu. Uzzinājis
likumsargu ierašanās iemeslu, mājas saimnieks, neraugoties uz to, ka policistiem līdzi bija izmeklēšanas tiesneša izsniegts
kratīšanas orderis, atteicās ielaist mājās kriminālpolicijas darbinieci un centās aizcirst durvis. Pašvaldības policists devās kolēģei
palīgā, bet mājas saimnieks izrādīja pretošanos – aplēja likumsargu ar pienu, metās uzbrukumā ar āmuru un uzrīdīja rotveilera
šķirnes suni, kurš policistam iekampa kurpē. Sakarā ar notikušo uzsākts kriminālprocess par uzbrukumu policijas darbiniekam.
Jāpiebilst, ka sankcionētās kratīšanas laikā, kura tomēr minētajā viensētā notika, likumsargi atrada to, ko meklēja – saistībā ar
kādu citu kriminālprocesu nobēdzinātās zagtās mantas.
Inspektors R. Liepiņš
26. maijs Ķeguma Novada svētki „Pasmaidi un pasaule jaukāka kļūs!”
Plānojam:
• Amatnieku tirdziņš (pieteikties
pie Sanitas tālr. 2932083)
• Aktivitātes bērniem
• Dažādi izklaides pasākumi visas
dienas garumā
• Svētku noslēguma koncerts
• Balle
Ķeguma novada svētkos tiks nominēti
mūsu pašu iedzīvotāji – nominācijās
• Smaidīgākais sētnieks
• Laipnākais pārdevējs
• Atsaucīgākais pastnieks
• Foršākais autobusa vadītājs
• Aktīvākais deputāts
• Čaklākais apkopējs
Lūdzam rakstīt ieteikuma vēstules, kuras
iesūtīt elektroniski līdz 15. maijam vai
arī tās var atstāt Rembates, Tomes,
Birzgales un Ķeguma Tautas namos.
Elektroniski Jūs varat iesūtīt uz šādiem e-
pastiem:
dace.jaudzeme@kegums.lv;
sanita.jefremova@inbox.lv;
sarmite.pugaca@kegums.lv;
ritina22@inbox.lv; )
Sīkāka informācija par Ķeguma novada
svētkiem nākošajā avīzē.
D.Jaudzeme

Birzgales Avīze Nr. 207 2012.gada 11. aprīlis 4
Bērni ir puķes pasaules dārzā, kas
uz laiku ir uzticēti mūsu mīlestībai
un kopšanai, bet kas attīstās un
aug pēc viņu pašu vien zināmiem
un nesatricināmiem likumiem.
(Z. Mauriņa)
SVEICAM!
Paulu Peļovinu un Ivanu Kuļpu ar meitiņas VERONIKAS
piedzimšanu!
Mīlestība nedod nekā cita kā vien pati no sevis
un neņem nekā cita kā vien pati no sevis.
Mīlestībai nekas nepieder, nedz arī tā kādam pieder.
Jo mīlestībai pietiek ar mīlestību.
/ Halīls Džibrāns /
16.martā Birzgales dzimtsarakstu nodaļā laulību noslēdza
Inita Liepiņa un Maksims Kuranovs
SVEICAM!
Birzgales makšķernieku biedrības jaunumi
Biedrības rudens kopsapulcē tika nolemts sekojošais:
1. biedru maksa paliek nemainīga un jāiemaksā līdz 1.maijam.
Par katru nokavēto mēnesi papildus jāmaksā Ls 5,-;
2. līdakas līdz 5kg drīkst makšķerēt bez ierobežojuma, virs 5kg –
1 līdaka;
3. karpas no 1 līdz 5kg 2karpas, virs 5kg – 1 karpa.
Makšķernieki tiek aicināti piedalīties Lielajā talkā 21.aprīlī
pulksten 11:00 pie ūdenskrātuves
15. aprīlī plkst. 12:00 Tautas namā Ķeipenes amatierteātris ielūdz
uz izrādi Vigita Pumpure „Kaimiņu būšana”
Naivs farss 3 cēlienos bez pretenzijām uz augsto mākslu.
Ieteicams skatīties no 12 gadu vecuma.
Ieeja: 1Ls
PAZIŅOJUMS!
Ir pavasaris, tuvojas vasara. Ikviens strādājošais izmantos
atvaļinājumu, lai kaut nedaudz atpūstos. Tāpēc informēju, ka sakarā ar
darbinieku atvaļinājumu aptieka būs slēgta no 14.maija – 20.maijam.
Lūdzu savlaicīgi iegādāties pirmās nepieciešamības medikamentus.
Aptiekas vadītāja.
† MŪŽĪBĀ AIZVADĪTI
Kas smagāks vēl var būt, Pa dzīves taku ejot,
Kā atdot zemei to, Kas sirdij tuvs un dārgs.
/E. Sudmale/
Makarova Ludmila (1929) Māliņa Dzidra Ērika 1929)
Jēkabsone Lonija (1931) Kozels Vasilijs (1951)
Zeltiņa Imanta (1935) Kučinska Erika (1927)
Visdziļākā līdzjūtība piederīgajiem.
Baltie sniegpulksteņu zvani
Ieskandina pavasari.
Pavasarī - arī TEVI.
Baltie sniegpulksteņu zvani,
Ziemas skumjo dienu gani
Mudina ,tu daudz vēl vari,.
Baltie sniegpulksteņu zvani,
Skan caur sirdi - celies, dari!
Sveicam visus APRĪĻA jubilārus,
īpaši suminām nozīmīgās jubilejās:
Pilngadnieku
Klimani Juri
50 Liepkalnu Didzi
Pumpuru Aigaru
Spriņģi Jāni
55 Jesti Andri
Lejnieku Aldi
60 Rasumu Juri
Vaļevko Žannu
65 Zijatdinovu Razinu
70 Matrosovu Liliju
81 Ziemeli Moniku
83 Bukovsku Ainu
86 Meeiru Edvīnu
88 Krūmiņu Elvīru
25.aprīlī pulksten 16:00 Birzgales Tautas namā
Ķeguma, Ikšķiles un Lielvārdes novadu skolēnu
koru sadraudzības koncerts „Dziesma dvēselei”.
13. maijā Birzgales tautas nams organizē braucienu
uz Ogri, Valmieras teātra mūziklu. „Agrā rūsa”
Biļetes cena 7Ls. Pieteikties un samaksāt līdz 30.
aprīlim. Tālrunis 29424612 .
5. maijā plkst. 19:00 Birzgales Tautas namā
pasākums
„Mēs esam viens otram – 2012”
Koncertā piedalās:
Birzgales pamatskolas, mūzikas skolas, bērnudārza
„Birztaliņa„ audzēkņi un tautas nama pašdarbības
kolektīvi.
Pēc koncerta balle. Spēlēs Andris no Suntažiem.
Ieeja – bezmaksas.
Iznāk kopš 1994.gada 14.oktobra. Reģistrācijas apliecības Nr.1311. Izdevējs - Birzgales pagasta pārvalde – datorsalikums.
Atbildīgais par izdevumu – P.Kotāns. Adrese: Lindes ielā 2, Birzgales pagastā LV – 5033, Ķeguma novads., tālr. 65034125 vai
65034212.

“Birzgales Avīzes” pielikums
2012.gada aprīlis
LAUKU ATTĪSTĪBAS AKTUALITĀTES APRĪLĪ
Iesniegumu iesniegšana platību maksājumiem 2012. gadam
10.aprīlī Lauku atbalsta dienestā (LAD) sākas platību maksājumu iesniegumu
pieņemšana. Tiem lauksaimniekiem, kuri pirmo reizi vēlas pieteikties platību maksājumu
saņemšanai, jāreģistrējas kā LAD klientiem. Viesiem aizpildīts iesniegums un lauku bloku
kartes ar precīzi iezīmētām platībām LAD jāiesniedz līdz 2012.gada 15.maijam.
Dokumenti tiks pieņemti arī līdz 11.jūnijam, taču piemērojot 1% atbalsta apjoma
samazinājumu par katru nokavēto darba dienu. LAD aicina klientus izmantot arī
elektronisko pieteikšanās sistēmu, kuras priekšrocības, sagatavojot platību maksājumu
iesniegumu, ir iespēja taupīt laiku un izvairīties no neprecizitātēm tā aizpildīšanā. Sīkāka
informācija www.lad.gov.lv sadaļā Tiešie maksājumi un pa tālruņiem 67027189,
67027843, 67027693, 67027684.
Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)
Projektu iesniegumu pieņemšana LADā notiks no 2012. gada 7. maija līdz 2012. gada 7. augustam. Projekta iesnieguma
veidlapa un metodiskie norādījumi tās aizpildīšanai ir atrodami mājaslapā www.lad.gov.lv sadaļā ES atbalsts.
Meža īpašnieku iespējas uzlabot sava meža ekonomisko vērtību
1.aprīlī stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 1145 „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas,
administrēšanas un uzraudzības kārtība pasākuma "Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana" īstenošanai", tas ir, jaunaudžu kopšanai
un neproduktīvo audžu nomaiņai. Turpmāk meža īpašnieks varēs iesniegt projektu un saņemt atbalstu arī par pašrocīgi veikto
jaunaudžu kopšanu vai mazvērtīgo mežaudžu nomaiņu. Atbalsta apmērs noteikts, pamatojoties uz standarta izmaksām par atbalsta
saņēmēja paša veikto darbu. Projekta iesniegumā, pamatojoties uz maksājuma dokumentiem, var iekļaut arī vispārējās izmaksas – gan
meža apsaimniekošanas plāna izstrādi, gan skices sagatavošanu. Šīs aktivitātes ietvaros var iegādāties arī jaunus instrumentus un
aprīkojumu jaunaudžu kopšanai un mazvērtīgu mežaudžu nomaiņai, ja to veic vismaz 2 ha platībā. Saskaņā ar normatīvo aktu
prasībām kopšana mežaudzē obligāti veicama ne vēlāk kā sasniedzot 5 gadu vecumu lapu koku jaunaudzēm un 10 gadu vecumu skuju
koku mežaudzēm. Visa saistošā informācija par dokumentu sagatavošanu pieejama interneta vietnēs www.mkpc.llkc.lv,
www.lad.gov.lv. Meža konsultāciju pakalpojumu centra darbinieki palīdz gan ar padomu, gan praktiski – izstrādāt meža
apsaimniekošanas plānu, sagatavot projekta pieteikumu un platības skici.
Valsts atbalsts lauksaimniecībai
7. martā stājās spēkā MK noteikumi Nr. 112 „Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību". Uz
subsīdijām var pretendēt fiziskas vai juridiskas personas, kas atbilst noteikumos izvirzītajām prasībām. Internetā un konsultanta
kabinetā ir pieejama konspektīva tabula (3 lpp.) ar informāciju par to, kas var saņemt atbalstu, par ko un kādā apmērā tas tiks
izmaksāts, kāds ir iesnieguma termiņš. Pilnīgu informāciju var saņemt www.lad.gov.lv.
Papildu prasības bezakcīzes dīzeļdegvielas saņemšanai
20. martā, grozot MK noteikumus Nr.344, paredzēts sekojošais: lai dīzeļdegvielu saņemtu aktīvais lauksaimnieks un
mazinātu neražojošu platību pieteikšanu, atbrīvojumu dīzeļdegvielai no akcīzes nodokļa par pastāvīgo pļavu un ganību vai aramzemē
sēto ilggadīgo zālāju apstrādāšanu saņems lauksaimniecības produkcijas ražotājs, kas valsts aģentūrā „Lauksaimniecības datu centrs”
(LDC) ir reģistrējis ganāmpulku, lauksaimniecības dzīvniekus un novietnes vai reģistrējies kā dzīvnieku barības primārais ražotājs.
Izmaiņas noteikumos arī nosaka, ka lauksaimniecības produkcijas ražotājs saņem
dīzeļdegvielu, ja par kārtējā gada atbalstam deklarēto hektāru skaitu ieņēmumi no
lauksaimnieciskās ražošanas ir vismaz 200 latu no ha atbilstoši VIDā iesniegtajai gada
ienākumu deklarācijai vai uzņēmuma gada pārskatam par pēdējo noslēgto gadu. Papildus
minētajiem ieņēmumiem ir jānodrošina minimālais lauksaimniecības dzīvnieku blīvums
vismaz 0,2 nosacītās liellopu vienības uz vienu ha. Prasību par liellopu vienībām nepiemēro
dzīvnieku barības primārajam ražotājam. Prasību par minimālajiem ieņēmumiem nepiemēro
par papildu deklarētām platībām salīdzinājumā ar iepriekšējo pieteikšanas periodu un tad, ja
ražotājs ir uzsācis saimniecisko darbību no iepriekšējā gada 1. aprīļa līdz kārtējā gada 31.
martam. Tāpat arī noteikti ES atbalsta maksājumi, kurus iekļauj minimālajos ieņēmumos,
izņemot atbalsta maksājumus par LDĢRS un BDUZ, jo tie ir kompensējošie maksājumi par
neiegūto produkciju.
Tuvākie bezmaksas semināri un kursi
1. 11.aprīlī Ogrē „ES fondu atbalsta iespējas uzņēmējiem”, tel. 67217975
2. 12.aprīlī Rembatē „Ķiploku, sīpolu, lauku un siltumnīcas gurķu, populārāko
garšaugu audzēšana”, tel. 28331239
3. 12.un 18.aprīlī Aizkrauklē „Videi draudzīgas saimniekošanas metodes”
(smidzinātāji, augsnes apstrāde, augu aizsardzības līdzekļi u.c. jautājumi),
tel.26158775
4. 19.aprīlī Aizkrauklē „Valsts un ES atbalsts lauku attīstībā”, tel. 26158775
5. 24. aprīlī Ozolniekos kursi biškopībā, tel. 29175921
6. 26. aprīlī Ozolniekos kursi kazkopībā, tel. 29175921
7. maijā Ozolniekos kursi cūkkopībā, tel. 29175921
Traktortehnikas
ikgadējās valsts
tehnikās apskates
laiki un vietas
Birzgalē
21.maijā pulksten 9.00
„Virslavās” (R.Binde),
pulksten 12.00
SIA”Birzgale-K”.
18.jūnijā pulksten 9.00
„Virslavās” (R.Binde),
pulksten 11.00
SIA”Birzgale-K”.
Sagatavoja T.Vaļevko

“Birzgales Avīzes” pielikums
2012.gada aprīlis
Florbols – 2012.
5.aprīlī
Ķeguma
komercnovirziena vidusskolas sporta zālē
noslēdzās pirmais Ķeguma novada
čempionāts florbolā. Divu mēnešu
garumā, ceturtdienu vakaros 5 komandas
cīnījās par čempiona titulu , kopā
nospēlējot 20 spēles. Pēdējā kārtā visai
čempionāta intrigai bija jāatrisinās - par
trešo vietu cīnījās komandas „Rubeņi” un
„Ķeguma TEC-1”. Uzvara ar jebkuru
rezultātu nodrošinātu bronzas medaļas.
Ļoti saistošā un azartiskā spēlē ar 4:3
uzvaru nodrošināja „Rubeņi”. Cīņā par
zelta medaļām tikās „Birzgale” un „
Ķegums”. Pēc pirmā puslaika vadībā ar
vienu vārtu pārsvaru ķegumieši , tomēr
otrajā puslaikā labāka saspēle izdevās
birzgaliešiem, sametot pretinieku vārtos 7
bumbiņas, uz ko ķegumieši spēja atbildēt
tikai ar 2 gūtiem vārtiem.
Pirmo Ķeguma novada
čempionu rindās spēlēja
(pirmajā rindā no kreisās):
Kaspars Kreimanis, Toms Reiss ,
Armands Arājs , Raivis Krastiņš , (otrajā rindā no kreisās): Raitis Lazdiņš , Kristaps Krastiņš , Dāvis
Janovskis , Pāvels Safonovs , Arvis Avens , Alfs Avens. Par čempionāta rezultatīvāko spēlētāju kļuva Aivis Jonikāns
(Ķegums) 30vārti+18 piespēles, otrajā vietā Dāvis Janovskis (Birzgale) 19+8 , trešais Oskars Kozerovskis14+9.
Paldies komandām par cīņassparu un vēlmi veidot savu novada čempionātu , paldies pašvaldībai par finansiālo atbalstu.
Novēlu veiksmi tām komandām , kuras sāk dalību Lielvārdes atklātajā čempionātā. Tiksimies nākamajos turnīros – varbūt jau
vasarā...
Ķeguma novada čempionāta galvenais tiesnesis – Edgars Siliņš.
Nakts volejbols – 2012
30.martā Birzgales sporta zālē
norisinājās šai pusē vēl nebijis pasākums –
nakts volejbola turnīrs MIX komandām.
Tā kā sākums bija paredzēts 19.00 , bija
neliela neziņa , vai izdosies sadalīt balvas
līdz pirmajiem gaiļiem... jo bija
pieteikušās 9 komandas (divas – pat no
Rīgas). Diezgan neierasti bija vērot tik
lielu volejbolistu un līdzjutēju daudzumu
citkārt tik mierīgajā sporta zāles
atmosfērā. Te jāsaka paldies komandām
par disciplinētu spēļu grafika ievērošanu ,
līdz ar to 20 spēles izdevās ierūmēt līdz
3.00 naktī. Prieks ,ka uz turnīru spēja
savākties arī Birzgales komanda , kurai
tomēr līdz cīņai par medaļām vēl krietni
jāpatrenējas. Abās spēlēs – gan par 3.vietu
, gan par 1.vietu izdevās iekļūt Ķeguma
komandām : 3.vietu izcīnīja ,,Šļunduri’’,ar
2:0 apspēlējot komandu ,,Tilbe ‘’, bet cīņā
par pirmo vietu komandai „Mikseri” par 3
punktiem nācās piekāpties Rīgas
komandai, kuri ar katru spēli spēja parādīt
arvien labāku sadarbību ,izcīnot zelta
medaļas.
„Sudraba” komandā spēlēja:
(pirmajā rindā no kreisās) Dace Pavlovska , Kristaps Rūde , Liene Linde ,(otrajā rindā no kreisās) Uldis
Vītols , Maritana Strode , Deivids Strazdiņš.
Sacensību dalībnieku vēlējums – turnīram jākļūst ikgadējam!
„Nakts voleja -2012” organizators- Edgars Siliņš

“Birzgales Avīzes” pielikums
2012.gada aprīlis
Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kur Lieldienu zaķis guļ:
Aiz upītes kalniņā,
Sīkā kārklu krūmiņā.
Lield
ienas
jeb
pavas
ara saulgrieži ir prieka pilni svētki ne tikai
tāpēc, ka beigusies ziema un visa dzīvā daba
ir vasaras gaidās, kad dienas top gaišākas un
gaiss siltāks, bet arī tāpēc, ka Lieldienas
saistās ar jaukām ģimeniskām tradīcijām –
telpu pušķošanu, olu krāsošanu un
ripināšanu, šūpoļu kāršanu un šūpošanos.
Bērniem lielu prieku un jautrību sagādā
raibo Lieldienu olu meklēšana dārzā.
Protams, šajā nodarbē var iesaistīties arī
pieaugušie. Kurš pirmais atradīs Lieldienu
zaķa sveicienu
Nāc nākdama Lieldieniņa!
Kristietībā Lieldienas ievada Klusā
nedēļa ar Pūpolsvētdienu, Zaļo ceturtdienu,
Lielo piektdienu, Kluso sestdienu un Lielo
dienu. Katrai dienai ir īpaša nozīme. Pūpolu
svētdiena ir svētdiena pirms Lieldienām. No
paša rīta vismaz vienam no mājas ļaudīm agri jāceļas un jānoper ar pūpola zariņiem pārējie, skaitot „Apaļš kā pūpols, vesels kā
rutks.” Nevajag tikai pa kājām pērt – tad tās paliek resnas.
Lieldienu rīts pienāk ar raibām olām, kuras Lieldienu zaķis iemanījies paslēpt čībā pie gultas, kādā istabas stūrītī vai dārzā
zem krūma. Kā visiem svētkiem arī Lieldienām jāgatavojas jau laikus, jāsakopj māja, jākrāso olas. Ar Lieldienām saistās daudzi
ticējumi: „Lieldienās vajag daudz šūpoties – tad visu gadu nenāks miegs”, „Ja gribi, lai vaigi būtu sārti, Lieldienu rītā pirms saules
vajag apēst trīspadsmit dzērveņu ogas”, „Kas gribēja no nepatikšanām atbrīvoties, tam bija jādod ola, ko dējusi melna vista”.
Š. g. 4. aprīlī bērnudārza „Birztaliņa” 5- 6. gadīgās grupas bērni kopā ar audzinātāju Maritu un auklīti Signi ciemojās
bibliotēkā kopējā pasākumā „Nāc nākdama Lieldieniņa.” Priecīgus mirkļus pasākuma norises gaitā ķēra Lindas mamma Ludmila.
Bibliotēkas vadītāja A. Smilškalna iepazīstināja bērnus ar jauku izstādi par Lieldienu tēmu, par senajām Lieldienu tradīcijām. Visi
kopā zīmējām un krāsojām olas. Bērnu izdoma ir apbrīnojama, katrs ielika savu domu un pacietību, lai viņa krāsotā ola būtu tā
skaistākā. Katrs bērns uz sava darbiņa uzrakstīja savu vārdu un visas šīs oliņas tika sakārtas izplaukušos bērza zaros. Ikviena darbu
varēs novērtēt gan vecāki, gan draugi .Arī bērni piedalījās diskusijā par Lieldienu svinēšanu viņu ģimenēs. Minējām mīklas,
cienājāmies ar sulu un saldumiem. Pasākuma noslēgumā mūs apciemoja Lieldienu zaķis, kas atnesa bērniem par labi paveiktu darbu
mazas dāvaniņas. Bērnu prieks bija neviltots, tas lika arī mums pieaugušajiem atcerēties savu bērnību un Lieldienu svinēšanas
tradīcijas. Cienīsim un godāsim savu senču tikumus un paražas, viņu dzīves gudrību un atziņas. Priecīgas Lieldienas!
Anita Smilškalna
Informācija par IZZI
Kā jau būsiet dzirdējuši un pat piedalījušies, mēs iedzīvotāju neapmierinātības dēļ, janvārī rakstījām kolektīvu vēstuli IZZI,
par to, ka iedzīvotājus neapmierina kabeļtelevīzijas IZZI dažādo kanālu apraide. Februārī saņēmu atbildi, ka IZZI noskaidros visus
apstākļus un veiks informācijas analīzi.Un atkal ir pagājis mēnesis un esam saņēmuši atbildi.
Šobrīd SIA IZZI vēlas informēt par sekojošo. Tuvāko 3 mēnešu laikā tiks veikti Birzgales televīzijas tīkla renovācijas darbi, uzstādot
jaunu un modernu televīzijas kanālu uztveršanas un pārraidīšanas aparatūru. Tas ļaus turpmāk nodrošināt Jums IZZI televīziju pilnīgi
jaunā kvalitātē.
Iespēju robežās tiks piedāvāti arī jauni televīzijas kanāli. Par konkrētiem datumiem klienti saņems rakstisku informāciju vai
nu pie ikmēneša rēķiniem, vai informatīvās vēstulēs. Priecājos, ka kopīgiem spēkiem jau tagad pat esam panākuši televīzijas kanālu
kvalitātes uzlabošanu un gaidīsim atkal jaunumus no IZZI.
Iedzīvotāju vārdā – Alda Grašiņa
Lieldienās ar Pauku un Šmauku
8. aprīlī pirmajās Lieldienās, lai arī ārā bija uzsnidzis
sniegs, bet tautas namā bērniem bija iespēja iepazīties un iet
dažādās rotaļās ar zaķēniem Pauku un Šmauku, cālēnu Ferdinandu
un lapsu Teofīlu. Ar visu zvēriņu palīdzību katram bērnam bija
iespēja izgatavot sev zaķa, lapsas ausis un pārtapt par šiem
dzīvnieciņiem uzzīmēt uz sejas ūsas, deguntiņu. Par pasākuma
apmeklēšanu un aktīvu piedalīšanos katrs bērns saņēma nelielu
šokolādes oliņu. Uz tikšanos nākamajās Lieldienās.
Tautas nama vadītāja Rita Reinsone

“Birzgales Avīzes” pielikums
2012.gada aprīlis
...Kā baznīcā uz Lieldienu dievkalpojumu
Atvainojiet, bet pirms pāris gadiem Starptautiskajā teātra dienā citēto dižo sēli Jāni Jaunsudrabiņu atcerējos klusās nedēļas
sestdienā, kad Birzgales Tautas nama zāle pildījās ar skatītājiem, lai atbalstītu, kritizētu, aplaudētu un sveiktu amatierteātri ar
pirmizrādi . “Lai būtu kur būdami, teātrī vienmēr ātrāk satiksimies nekā baznīcā”, rakstīja J. Jaunsudrabiņš .
Baltinavietes Anitas Ločmeles luga “Tāva meitas” birzgaliešu interpretācijā atmetusi dialektu un kļuvusi par ‘Tēva meitām”. Kā
lasāms internetā tā ir komēdija, 28 lappuses teksta, 7 darbojošās personas. Un tieši jau šo septiņu drosmīgo, uzņēmīgo un atraktīvo
birzgaliešu dēļ zāle bija pilna kā Baltinavas baznīca uz Lieldienu dievkalpojumu. Ceru, ka šo ķecerīgo salīdzinājumu man piedos, jo
galvenais - lai prieks par dvēseles atdzimšanu, par pavasari cilvēku sastop, ļauj tam uzplaukt pašam.
Ar lugas pārstāstu nenodarbošos /tie, kas nevīžoja atnākt, lai turpmāk seko afišām/.Vislielāko gandarījumu man sagādāja
divu kungu – Venta Lielmeža un Imanta Birzuļa iesaistīšanās amatierteātrī. Venta acīs gan sprēgāja īsti Vidzemes jūrmalas zvejnieku
dinastijas pārstāvja velniņi, kad viņš dzenāja savu meitu pielūdzējus, bet tēvu liktenis jau visā pasaulē vienāds. Savukārt, Imants
kārtējo reizi dabūja izjust, cik stingra teikšana ģimenē ir sievietēm, un, ka nemaz nav tik viegli “izturēt savu līniju”. Aldas Grašiņas
/māte/ un meitu lomu atveidotājas Dzintra Teika un Sarmīte Pikaļeva, spāņu uzņēmējs Ralfs, kura lomā ļoti labi bija iejuties Agris
Križanovskis un atraktīvā Antra Petrova /kaimiņienes Stases lomā/ izrādes noslēgumā saņēma godam nopelnītus aplausus un ziedu
klēpjus. Režisore Mārīte Skābarniece ,sakot paldies savam kolektīvam, aicināja skatītājus arī pievienoties amatierteātra saimei.
Izrādes tapšanā piepalīdzēja vairāki labie gariņi. Kā izteicās režisore, visu lugu visas lomas no galvas zina Anita Lielmeža, ar stingru
un vērtīgu padomu izrādes tapšanas gaitā līdzējusi Rita Reinsone.
Pirmizrādē skatītāju pulkā bija Ogres Tautas teātra režisors Jānis Kaijaks. Domāju, ka viņa ieteikumi birzgaliešiem būs ļoti
noderīgi, lai Ogres apriņķa amatierteātru skatē, kas šogad notiks Suntažos /mūsējie spēlēs 29. aprīlī/, ļautu saņemt labu vērtējumu.
Turēsim īkšķus!
D.Melnūdre
Ar pirmajiem gājputniem un sniegpulkstenīšu ziediem uz skati
Ar pirmajiem gājputniem un sniegpulkstenīšu ziediem Tautas nama pašdarbības kolektīviem ir pienācis skašu laiks. Pirmie
šogad skatē piedalījās Birzgales pūtēju orķestris. Birzgales pagasta avīzē, marta numurā Līga Paukšte jau informēja par pūtēju
orķestra panākumiem skatē, kuri neapšaubāmi bija izcili.
Bet tas bija tikai sākums, jo 17. martā uz Lauberi devās vokālais ansamblis „Tikai tā”. Šogad žūrija nebija īpaši barga, jo
skate netika vērtēta punktu sistēma, bet gan veidots kā koncerts – skate, kurā mūsu kolektīvs izpildīja trīs dziesmas. Malači jaunieši,
viņu uzstāšanās bija atkal īpaša, ar jaunām, interesantām dziesmām. Īpaši tika uzslavēti ansambļa puiši, par kuriem visi priecājas katru
gadu. 24. martā uz Lielvārdi devās vidējās paaudzes deju kolektīvs „Dejotprieks”. Deju kolektīvam skates repertuārs jau bija zināms
rudenī. Ar cītīgu darbu un izvirzītu mērķi skatē ieguva I pakāpes diplomu un uzslavas vārdus no Deju svētku virsvadītāja Jāņa
Purviņa. 1. aprīlī sieviešu koris „Pērles” pierādīja savas spējas un gatavību Dziesmu svētkiem. Repertuārs ļoti grūts, bet skatē
izpildāmo dziesmu izloze notika tikai 25. martā. Līdz skatei atlikusi tikai nedēļa, līdz ar to visi vakari tika pavadīti tautas namā
dziedot, kā rezultātā ieguva II pakāpes diplomu.
Četras skates jau garām, vēl tikai jānovēl veiksme amatierteātrim, kuriem skate notiks 29. aprīlī Suntažos. Turēsim īkšķus un
atbalstīsim savējos. Šogad visas skates tika vērtētas ļoti stingri, jo notiek jau gatavošanās Dziesmu un Deju svētkiem, kas notiks 2013.
gadā. Pēc rezultātiem spriežot, mūsu kolektīvi ir gatavi būt par svētku dalībniekiem.
Paldies visiem kolektīviem, vadītājiem par lielo darbu, bet patiesībā viss jau tikai turpinās, jo priekšā vēl daudz koncertu.
Tautas nama vadītāja Rita Reinsone
Jaunieši piedalās apmācībās savas kopienas attīstībai
Ķeguma komercnovirziena vidusskolas Skolēnu padomes 5 jaunieši, Sandijs Brīze, Kristiāna Andersone, Pēteris Jēkabsons,
Laima Urbucāne, Lelde Kuldo, kā arī skolas absolventi Dace Pavlovska un Jānis Siliņš piedalās biedrības „Zied Zeme” un Britu
padomes kopīgi īstenotā projektā „Darbīgie JAUNIEŠI kopienās”, kas ir „Darbīgo kopienu” turpinājums jauniešu auditorijai Ikšķiles,
Ogres, Ķeguma un Lielvārdes novados. Projekta mērķis ir sniegt jauniešiem zināšanas un prasmes, lai rosinātu viņus iesaistīties
vietējās kopienas dzīvē un attīstībā – informācija un zināšanas par vietējās attīstības jautājumiem, jaunieša lomu kopienas dzīvē,
lēmumu pieņemšanu, projektu plānošanu un attīstību utt.
Sākot ar 2012.gada janvāri, apmācību programma tika apgūta 3 ciklos, no kuriem katrs cikls ilga 2 dienas. Apmācībās tika
apgūtas tādas tēmas kā identitāte un kultūra, sadarbība un dialogs kopienā, mana loma un ieguldījums kopienas attīstībā, kā arī
projektu izstrāde un īstenošana. Nodarbību vadītāji bija Valmieras novada fonda pārstāvis Ansis Bērziņš, kā arī biedrības „RED-
Radošu Efektu darbnīca” pārstāve Santa Krastiņa. Katrā apmācību ciklā tika pieaicināti viesi no minēto novadu nevalstiskajām
organizācijām, kas dalījās pieredzē ar jauniešiem.
Apmācību noslēgumā jauniešiem ir dota iespēja izstrādāt projektu savai kopienai, saņemot finansiālu atbalstu projekta
ietvaros. Projektu idejas var būt visdažādākās - sākot no sporta un kultūras aktivitātēm sava novada ietvaros, līdz pat kopīgu
sadarbības projektu izstrādei ar blakus esošo novadu jauniešiem.
Arī mēs, projekta dalībnieki no Ķeguma novada, turpinām darbu pie sava projekta izstrādes, lai veiksmīgi sagatavotu
projekta pieteikumu projektu konkursam “Darbīgie JAUNIEŠI kopienās” un saņemtu finansējumu savas idejas īstenošanai jau šajā
vasarā. Noteikti arī turpmāk sadarbosimies starp blakus esošo novadu jauniešiem kopīgu ideju īstenošanā, jo projekta laikā sapratām,
ka mums ir ļoti līdzīgas intereses un idejas, ko vēlamies realizēt mūsu dzīves vietās.
Sakām lielu paldies Ķeguma novada pašvaldībai par atbalstu šī jauniešu projekta īstenošanai, kas mums ir devis motivāciju
aktīvāk darboties un attīstīt Ķeguma novadu palīdzot viens otram.
Sandijs Brīze
ĶKV Skolēnu padomes ministru prezidents