Augusts 2013: „Vecā pasaule” mostas - Swedbank

Makroekonomikas pētījumu daļa – Swedbank ekonomikas apskatsEksporta vājums ir pārejošsLai gan lēnāks,eksporta pieaugumatemps ir samērā labs…Latvijas eksportētāji manevrē pasaules ekonomikas nemierīgajos ūdeņos un kuģošanasātrums ir sarucis. Bez vāja un neviendabīga ārējā pieprasījuma, kas dara eksporta izaugsmigrūtāku, ir vēl zemūdens akmeņi, kas ietekmēs eksporta kāpumu šogad un nākamgad.Pirmkārt, Liepājas Metalurga dīkstāve drastiski samazinājusi dzelzs un tērauda izstrādājumueksportu. Ikmēneša datu plūsmā šis efekts drīz jau būs izsīcis, bet bāzes efekta dēļ kālēnāks gada izaugsmes temps tas būs jūtams arī vēl nākamā gada pirmajā pusē. Otrkārt,NATO kravu eksports uz Afganistānu mazinās līdz ar militāru spēku izvešanu no šīs valsts,tādējādi mazinot gan Latvijā ražoto preču eksportu, gan naftas produktu reeksportu.Treškārt, graudu eksports šī gada otrajā pusē un nākamā gada sākumā būs zemāks kāpērn, gan dēļ mazākas ražas, gan dēļ zemākām pasaules cenām.Pakalpojumu eksports šogad ir ļoti vājš, un 2014.-2015.gadā būtu jāredz jau patīkamākadinamika. Pirmkārt, kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu (tādējādi arī ostām) vajadzētu augt,jo pakāpeniski tiks pabeigti investīciju projekti, kas palielinās dzelzceļa caurlaides spēju.Tomēr starptautiskā konkurence pārvadājumos ir asa un apjomu kāpums būs lēns. Tūrismapieaugums varētu kļūt straujāks, Rīgai 2014.gadā kļūstot par Eiropas kultūras galvaspilsētuun Latvijai 2015.gadā uzņemoties ES prezidentūru.Galveno preču grupu devums eksporta izaugsmē, %punkti403020100-10-20Minerālprod.CitiĶīmīja, būvmat., plastmasaMašīnas, iekārtasMetālapstrādeKoksne, mēbeles, papīrsPārtikaKopā, %-302008 2009 2010 2011 2012 1Q 13 2Q 13Avots: CSP… pasaulei augotstraujāk, nākošgadeksporta izaugsmepakāpeniski kļūsspēcīgākaLatvijas eksportējošo uzņēmumu tirgus daļas turpina pieaugt, bet kāpināt tās kļūst grūtāk, jokonkurence kļūst arvien sīvāka. Arī darba tirgus kļūst arvien noslogotāks, bezdarbs zemāksun spiediens uz algām un cenām pakāpeniski pieaugs. Prognozējam, ka eksportētāji spēskāpināt tirgus daļas, bet ar nosacījumu, ka viņi turpinās veikt investīcijas, lai uzlaboturažīgumu un palielinātu jaudas. Latvijas eksporta kāpums atkal kļūs straujāks 2014.-2015.gadā līdz ar galveno tirdzniecības partneru straujāku izaugsmi. Tomēr eksportakāpumu šobrīd prognozējam lēnāku nekā aprīļa apskatā, jo galveno tirdzniecības partneru(īpaši Krievijas un Igaunijas) izaugsmes prognozes kļuvušas vājākas.Uzņēmumi iepauzē ar investīcijām, bet tās ir nepieciešamasnākotnes izaugsmeiJaudu noslodze iraugsta, bet uzņēmumiar investīcijām pašlaikiepauzē2014.gadā krietnispējāka investīcijuaktivitāte, bet tā atkalnedaudz palēnināsies2015.gadāBažas, par kurām pērn daudz rakstījām, izrādījušās pamatotas – investīcijas šogad bijušasvājas gan mašīnās un iekārtās, gan ēkās un būvēs. Uzņēmumi ir ļoti piesardzīgi. Daži noiespējamajiem iemesliem ir: (i) neskaidra un nevienmērīga ārējās tirdzniecības partneruatlabšana un Latvijas uzņēmumu vēlme nodrošināt jaunus pasūtījumus pirms investīcijuveikšanas, (ii) vēlme atpelnīt iepriekšējos gados veiktās investīcijas pirms uzsākt jaunas, (iii)ES struktūrfondu apsīkums, noslēdzoties pašreizējam budžeta periodam. Ņemot vērā, kajaudu noslodze jau kādu laiku ir sasniegusi un dažās nozarēs (t.sk., mašīnbūvē un iekārturažošanā, transportā, kokapstrādē) pat pārsniegusi pirms krīzes līmeni, ražotājiem irnepieciešams investēt, lai ir pamats eksporta kāpumam nākotnē. Labajiem otrā ceturkšņaEiropas ekonomikas datiem (galvenā ziņa – recesijas beigas un izaugsmes atsākšanāseirozonā) vajadzētu uzlabot noskaņojumu un investīciju aktivitāti.Pirmā pusgada rezultāti ir pat vājāki kā gaidījām. Lai gan joprojām uzskatām, ka gada otrajāpusē līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos pasaulē aktivitāte pieaugs, izaugsmestempa prognozi investīcijām pamatkapitālā 2013.gadam būtiski samazinām un tā būs vienmazliet virs nulles. Kļūstot optimistiskākiem par izaugsmes perspektīvām, uzņēmumiembūtu jāatsāk aktīvāk investēt. Arī finanšu situācija kopumā ir diezgan laba – parādsaistības irsamazinājušās, aizdevumu attiecība pret noguldījumiem nokritusies pat zem 2005.gada (t.i.,pirms nekustamā īpašuma burbuļa) līmeņa. Tomēr dinamika, visticamāk būs viļņveidīga –uzņēmumi, kam trūkst jaudu un nevar gaidīt, investēs uzreiz, negaidot līdz 2015.gadabeigām vai 2016.gadam, kad kļūs pieejami ES jaunā budžeta perioda fondu līdzekļi. Tie, kasvar gaidīt, investīcijas kaut daļēji atliks uz vēlāku laiku. Proti, 2015.gadā prognozējam lēnāku2013.g. 27.augusts Lūdzu, skatiet svarīgu informāciju šī apskata beigās 10