Augusts 2013: „Vecā pasaule” mostas - Swedbank

Makroekonomikas pētījumu daļa – Swedbank ekonomikas apskatsLiepājas Metalurgadīkstāve sit paeksportu un valstsbudžetu, bet ietekmenav graujoša2015.gadā darbameklētāju īpatsvaramsarūkot zem 10%,spiediens algām unpatēriņa cenām kāptpakāpeniski pieaugsLabvēlīga izejvielu cenudinamika pasaulēmazinās inflācijasspiedienuLiepājas Metalurga ražošanas apturēšana finanšu problēmu un akcionāru domstarpību dēļ irnegatīvi ietekmējusi apstrādes rūpniecības kopējos izlaides apjomus, eksportu un importu,t.i., ir īstenojies aprīlī publicētā Swedbank ekonomikas apskatā minētais negatīvais risks.Šogad Valsts kase pēc Liepājas Metalurga kreditora pieprasījuma ir atmaksājusi aptuveni 73milj. eiro kredītu, kuru tā bija garantējusi uzņēmumam iepriekšējos gados veicot ražošanasjaudu rekonstrukciju; attiecīgi ir audzis arī šī gada valsts budžeta deficīts. Lai gan situācija irnepatīkama un ātra risinājuma juridisku iemeslu dēļ visticamāk nebūs, uzņēmuma likstuietekme uz tautsaimniecību ir diezgan ierobežota – tā vairāk ir reģionāla rakstura problēmaun būtiski neietekmēs noskaņojumu un patēriņu valstī kopumā. Bāzes prognozē pieņemam,ka ražošana Liepājas Metalurgā daļēji tiks atsākta nākamajā gadā.Pirktspējas kāpums turpinās veicināt mājsaimniecību patēriņuLīdz ar ekonomikas izaugsmi, situācija darba tirgū turpinās uzlaboties. Šī gada pirmajā pusēnodarbināto skaits bija par 3.2% augstāks kā attiecīgajā laika posmā pērn. Lai gan jaunudarbavietu izveide kļūs lēnāka, nākamos pāris gadus temps joprojām būs salīdzinoši augsts,1.5-2% gadā. Ja pēdējā gada laikā galvenā aktivitāte darba vietu izveidē bija iekšzemespieprasījuma sektorā, līdz ar spējāku izaugsmi Eiropā aktīvāki kļūs arī eksportējošo nozaruuzņēmumi (īpaši pakalpojumu jomā). Sagaidāms, ka darbaspējīgo iedzīvotāju aktivitāteslīmenis pakāpeniski augs. Arī dēļ pensionēšanās vecuma paaugstināšanas (kopumā parsešiem mēnešiem 2014.-2015.gg.). Prognozējam, ka 2015.gadā darba meklētāju īpatsvarsnoslīdēs zem 10%, proti, zem līmeņa pirms nekustamā īpašuma „burbuļa”. Krītošs bezdarbsarvien jūtamāk palielinās spiedienu uz algām un pakāpeniski arī uz cenām, radot inflācijasun ārējās konkurētspējas riskus.Mājsaimniecību ienākumi nākamgad augs arī dēļ augstākas minimālās algas (par 12.5%līdz 320 eiro). Ietekme uz patēriņu no minimālās algas kāpuma kopumā būs samērā maza(galvenokārt sabiedriskajā sektorā), jo privātajā sektorā daļa no šāda algas kāpuma būs jauesošu ienākumu legalizācija. Kopumā vidējā nominālā bruto alga šogad augs par aptuveni4%, par 5-5.5% nākamgad un aptuveni 6% 2015.gadā. Pieaugot spiedienam darba tirgū,vidējās bruto algas kāpums, visticamāk, apsteigs produktivitātes pieaugumu. Ja tam nebūsilglaicīgs raksturs un/vai attiecīgi samazināsies uzņēmumu peļņas daļa, vai tiks uzlaboti citikonkurētspējas aspekti (piem., kvalitāte, zīmols, pārdošanas kanālu efektivitāte), būtiskāmproblēmām ar konkurētspējas pasliktināšanos nevajadzētu būt.Pēdējā laikā mājsaimniecību ienākumus un to spēju tērēt inflācija „noēdusi” netipiski maz(šogad vidējais patēriņa cenu kāpums būs vien ap 0.4%). Inflācija pakāpeniski pieaugs unnākamajos divos gados sasniegs ap 3% gadā. Spiedienu uz inflāciju mazinās (i) darbaspēkanodokļu samazināšana un (ii) labvēlīga izejvielu cenu dinamika pasaulē. Dēļ mājsaimniecībuelektroenerģijas tirgus liberalizācijas, nākamgad inflācija būs mazliet straujāka nekā2015.gadā. Liberalizācija sākotnēji bija plānota jau šogad, bet tika atlikta. Mūsu prognozespamatā ir pieņēmums, ka tirgus tiks atvērts konkurencei nākamajā pavasarī. Bet iespējams,ka tas notiek vēlāk, jo: (i) pirms Saeimas vēlēšanām politiķi var negribēt paaugstināt cenas;(ii) pirms liberalizācijas iecerēts izstrādāt kompensācijas mehānismu zemu ienākumumājsaimniecībām un pārskatīt obligātā iepirkuma komponenti elektroenerģijas ražotājiem,un abi šie risinājumi var ievilkties.Darba tirgus rādītāji (sākot ar 2011.g pārskatīti pēc tautas skaitīšanasrezultātiem), %24181260Darba meklētāju īpatsvarsReālā vidējā bruto alga,gada izaugsmeRažīgums uz 1 slodzi, gadaizaugsme-6-122007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 13p-15p 13p14p15pAvots: CSP, EurostatEkonomikas izaugsmeun spēcīgs darba tirgusļaus mājsaimniecībāmturpināt audzētpatēriņuPašreizējais eksporta vājums, mūsuprāt, ir pārejošs – tas nepasliktinās situāciju darba tirgūun būtiski nekaitēs patērētāju noskaņojumam; mājsaimniecību patēriņš saglabāsies spēcīgs.Šobrīd prognozējam nedaudz straujāku privātā patēriņa pieaugumu 2013.gadā, nekā tikaprognozēts aprīlī, jo inflācija līdz šim bijusi mazāka, bet darbavietu radīšana straujāka, nekāgaidīts. Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, pensiju indeksācija sākta gadu ātrāk, kas arī balstīspatēriņu. Proti, šī gada septembrī pensijas, kas nepārsniedz 200 latus (aptuveni 75%pensionāru), tiks palielinātas par 4%. Mājsaimniecību parādsaistību samazināšanasprocesam pakāpeniski zaudējot jaudu, patēriņu arvien vairāk veicinās arī kreditēšana.2013.g. 27.augusts Lūdzu, skatiet svarīgu informāciju šī apskata beigās 9