Oktobris 2007 - Swedbank

PasaulesekonomikasapskatsMakroekonomiskā situācija un finanšu tirgi2007. gada oktobris

SatursPasaules ekonomika.................................................................................................................................... 3ASV............................................................................................................................................................. 6Eiropas Savienība........................................................................................................................................ 9Attīstības tirgi..............................................................................................................................................14Kontakti ......................................................................................................................................................17SaīsinājumiECB – Eiropas Centrālā BankaES – Eiropas SavienībaFRS – ASV Federālo rezervju sistēmaOPEC – Naftas ekportētajvalstu organizācijaOECD – Ekonomiskas sadarbības un attīstības organizācijaPCI – Patēriņa cenu indekss

3 Pasaules ekonomikas apskatsPasaulesekonomika1. Ekonomikas attīstībaProblēmas ASV zemstandarta hipotekārāskreditēšanas tirgū izraisīja cita veida grūtībaspretstatā gaidītajam. Tā vietā, lai kavētu uzkrājumupieaugumu, mazinātu optimismu un pieprasījumu,tas izraisīja likviditātes krīzi. Vēl jūlijā vairumsanalītiķu optimistiski vērtēja pasaules ekonomikasattīstības tendences, jo lielāko valstu ekonomiskierādītāji bija labāki nekā prognozēts. Tagad situācijair mainījusies, bet, tā kā likviditātes krīzes patiesaisapjoms vēl nav zināms, arī nākotnes prognozesjoprojām nav skaidras. Federālo Rezervju Sistēmas(FRS) vadītājs Ben Bernanke norādījis, ka pasaulesfinansiālie zaudējumi „ir daudzkārt pārsnieguši patvispesimistiskākās prognozes”. Šāds paziņojumsnekādi neatbild uz jautājumiem, ar kuriem nākassaskarties vairumam analītiķu, un ietver draudus parvēl grūtāku laiku tuvošanos. Nav skaidrs, cik lielāmērā finanšu sektors faktiski ir pakļauts draudiem,kas saistīti ar zemstandarta kredītu izsniegšanu,proti, cik daudz banku un citu finanšu institūcijubilancēs joprojām ir atrodamas slēptas problēmas.Neskaidrības saistībā ar paaugstināta riskahipotekārajiem kredītiem pasaules ekonomikasattīstību ietekmē dažādos veidos. Pirmkārt,palielinājušās risku maržas, tādējādi radot situāciju,kad ierobežotās kreditēšanas dēļ daudzi uzņēmuminevarēs iegūt nepieciešamo finansējumu. Otrkārt,ievērojami samazinājusies uzņēmumu pārliecība parveiksmīgu ekonomikas attīstību nākotnē, un jovairāk radīsies jaunas neskaidrības, jo šī pārliecībamazināsies vēl vairāk. Treškārt, rezultātā tiksietekmēts arī patērētāju noskaņojums un pārticība,kas, savukārt, jau tieši ietekmēs pieprasījumu unražošanu. Šī negatīvā ietekme mazinās pozitīvāsattīstības tendences pasaules ekonomikā, kas līdzšim izrādījās pārsteidzoši spēcīgas, īpaši eirozonāun attīstības valstīs.Šobrīd analītiķu noskaņojumu pārsvarā varētunosaukt par piesardzīgu – daudzu valstuekonomiskās izaugsmes prognozes šim gadam irkoriģētas. Baltijas valstu ekonomiku ievērojamiietekmēs lēnāks pieaugums Ziemeļvalstīs, tačupēdējo attīstības tendenču rezultātā tika nedaudzsamazinātas prognozes arī eiro zonai (EiropasKomisija tās samazināja no 2.6% uz 2.5%),savukārt, Lielbritānijai un Polijai tās tika palielinātas.Jāatzīmē, ka 2008. gada perspektīvu aptumšolikviditātes problēmas un pastāvošās neskaidrības.Tikmēr lielākā daļa attīstības tirgu joprojām būsspēcīgi, īpaši Āzijā, Centrālajā un Austrumeiropā,pat neraugoties uz nedaudz lēnākiem izaugsmestempiem.Straujais ASV dolāra bāzes procentu likmjusamazinājums par 50 bāzes punktiem varētu kalpotpar sava veida glābšanas riņķi, kas varētu pasargātpasaules ekonomiku no lejupslīdes. Tomēr tas arīskaidri norāda uz to, ka lielo valstu ekonomikāpastāvošie monetārās politikas ierobež ojumimazināsies un stingrās politikas laiki ir beigušies.Procentu likmju izmaiņas un draudīgās problēmasASV zemstandarta kreditēšanas tirgū ir negatīviietekmējušas ASV dolāru, tā kursam pret eirosasniedzot 1.40, un tuvākajā laikā straujš dolāravērtības kāpums, visticamāk, nav gaidāms.Procentu likmes un valūtu kursi25.Sep.073M 6M 9M 12MFRS likme* 4.75% 4.75% 4.50% 4.25% 4.25%USD (3M)** 5.20% 4.82% 4.47% 4.37% 4.31%ECB* 4.00% 4.00% 4.00% 4.00% 4.25%EUR (3M)** 4.72% 4.55% 4.28% 4.21% 4.35%EUR/USD** 1.41 1.44 1.40 1.41 1.38* FRS un ECB refinansēšanas likmes saskaņā ar tirgus vidējo prognozi** USD and EUR valūtas kursi un naudas tirgus likmes saskaņā ar tirgusgaidām (uz nākotnes līgumu bāzes)Pieprasījuma samazināšanās ir ietekmējusi izejvielutirgu, bet, tā kā pieprasījums joprojām ir saglabājiesaugsts, nav noticis ievērojams cenu kritums.Neseno naftas cenu straujo kāpumu noteica vairākiprocesi, tomēr tam pamatā bija, galvenokārt,augošais pieprasījums un jaudu trūkums. Šogadstrauji augušās pārtikas preču cenas (īpaši labībascenas, kas, savukārt, ietekmē arī citas cenas)turpinās augt arī turpmāk, jo tās šobrīd ir pakļautastiem pašiem faktoriem, kas pirms daž iem gadiemizraisīja enerģijas cenu kāpumu. Papilduslabklājības un pieprasījuma pieaugumam attīstībastirgos arī arvien plašāka biodegvielas izmantošana(visai nelabvēlīgs un neparedzēts pavērsiens naftasražotājiem, ko tomēr viņi paši izraisījuši) pastāvīgiveicina pārtikas cenu kāpumu, turklāt šogadvairākos nozīmīgos graudkopības reģionos bija arīslikti laika apstākļi.2. Naftas un izejvielu cenasEnerģijas cenas turpināja augt, un ASV tirgos naftascena par barelu pārsniegusi 80 ASV dolāru robežu.Pēdējie notikumi atspoguļo dolāra pavājināšanos,ko, savukārt, izraisīja FRS procentu likmjusamazinājums, kas izrādījās straujāks, nekā

Pasaules ekonomikas apskats 4prognozēts. Minētais cenu kāpums turpinājās,neraugoties uz to, ka OPEC nesen palielinājaražošana kvotas (OPEC saražo apmēram 40%pasaules naftas). Līdz ar to gada vidējā naftas cenaASV dolāros šogad jau ir lielāka nekā 2006. gadā(67.4 šogad un 66.3 ASV dolāri pērn). Tomēr dolārakursa krituma ietekmē naftas cena eiro irsamazinājusies (Brent nafta 50.1 pret 52.3 eiro).Dolāra vērtības kritums ir viens no iemesliem, kāpēcOPEC un pārējās naftas ieguves valstis vēlassaglabāt naftas cenu pieaugumu un ierobež ot tāspiegādi. Tomēr galvenais iemesls arvien augošajamcenu kāpumam ir tas, ka pieprasījums pēc naftasaug straujāk nekā tās ieguves apjomi, un,mazinoties naftas rezervēm un saglabājoties visailabvēlīgām ekonomikas attīstības iespējām, pastāviespēja, ka pieprasījums turpinās augt, palielinotplaisu starp pieprasījumu un piedāvājumu. Arīpastāvīgie politiskie nemieri naftas ieguves valstīsnelabvēlīgi ietekmē naftas cenu. Secinājumsattiecībā uz naftas ieguves valstīm ir neiepriecinošs:lai gan naftas cena ilgākā termiņā turpinās augt,tomēr ekonomiski nelabvēlīgāki laiki var uz laikumazināt šo pieaugumu un pat samazināt cenas.Naftas cena (Brent)806040200Jan.02 Jan.03 Jan.04 Jan.05 Jan.06 Jan.07EURgada vidējā (USD)Avots: EcoWin; HB aprēķinigada vidējā (EUR)USDIespējams, vienas no visvairāk apspriestajāmcenām šogad ir bijušas pārtikas preču cenas.Labības cenas šogad ir gandrīz dubultojušās (cenasASV dolāros), kas, savukārt, ietekmējis mājlopu(gaļas) un daudzu rūpniecības preču cenas.Straujajam pārtikas preču cenu kāpumam šogadbijuši daudzi iemesli, piemēram, augošaisiedzīvotāju skaits un labklājība attīstības valstīs,nelabvēlīgie laika apstākļi vairākās graudkopībasvalstīs, kas bija par iemeslu sliktai ražai, unpieaugošie biodegvielas raž ošanas apjomi, kaspalielināja graudu pieprasījumu. Straujais pārtikaspreču cenu kāpums jau uzskatāmi sācis ietekmētcenas attīstītajās valstīs, ieskaitot EiropasSavienības valstis, kur raž ošanas kvotas radanepietiekamu piedāvājumu, un tirgus cenas irzemākas nekā pasaulē kopumā. Maz ticams, kapārtikas preču cenas varētu šogad kristies, un ilgākāperiodā var prognozēt ievērojamu pieprasījumapieaugumu attīstības tirgos.Izejvielu cenu indekss, USD (Jan02=100)40035030025020015010050Jan.02 Jan.03 Jan.04 Jan.05 Jan.06 Jan.07Avots: The EconomistPārtikaRūpnieciskie metāliNepārtikas lauksaimniecības precesPārējo izejvielu cenu attīstībā vērojamas atšķirīgastendences, lai gan tās visas vieno kopēja pazīme –tās joprojām ir augstas, pat neskatoties uz to, kasalīdzinājumā ar 2007. gadā sasniegtajiem cenurekordiem, vērojams kritums. Visstraujākais cenukāpums kopumā jau ir beidzies. Valūtas kursuizmaiņas ir negatīvi ietekmējušas ASV tirgupirktspēju, bet eirozonu un ar to saistītās valstis –pozitīvi vai vismaz neradot būtiskas problēmas.Mazinoties ekonomiskajai aktivitātei pasaulē, cenasir kritušās – lielākais cenu kāpums vairumamparasto metālu bija vērojams 2006. gada beigās,kamēr tērauda cenas visaugstākās bija 2007. gadamaijā.3. Procentu likmes un valūtukursiProcentu likmju attīstības iespējas ir mainījušās pēctam, kad ASV FRS samazināja bāzes procentu likmipar 50 bāzes punktiem līdz 4.75%, kas bija zemākāprognozētā likme, līdz ar to tirgus analītiķi šobrīdpielāgo savas gaidas jaunajai situācijai. Tirgusšobrīd jau prognozē, ka oktobrī FRS procentulikmes samazinās vēlreiz līdz pat 4.5%, tomēr tālākasamazināšana šogad netiek gaidīta.ASV zemstandarta kreditēšanas tirgū un toiespējamo negatīvo ietekmi uz Eiropas finanšusektoru, tad tagad turpmāka procentu likmjupalielināšana šķiet maz ticama. ASV finanšu tirgunegatīvās ietekmes apmērs joprojām nav skaidrs,tomēr, ņemot vērā notikušo masveida līdzekļuizņemšanu no Lielbritānijas bankām, kā arī to, kavairākas lielas Eiropas finanšu institūcijas jau irziņojušas par zaudējumiem, šī ietekme varētu būtlielāka, nekā tika uzskatīts. Augustā inflācijaeirozonā ir samazinājusies līdz 1.7% (1.8% jūlijā),kas atbilst ECB mērķim, proti, „inflācijas līmenis

5 Pasaules ekonomikas apskatsnedaudz zem, bet tuvu 2%”. FRS rīcība ir vājinājusidolāru un stiprinājusi eiro, kas nesekmē eiro zonasekonomikas attīstību un liek valdībām unuzņēmumiem arvien uzstājīgāk pieprasīt procentulikmju samazinājumu.ECB un FRS refinansēšanas likmes, %6543210Jan.02 Jūn.03 Okt.04 Mar.06 Jūl.07 Nov.08Avots: Reuters, EcoWinFRSECBTomēr maz ticams, ka tuvākajos mēnešos ECBvarētu rīkoties līdzīgi FRS. Visticamāk, lai tā notiktu,vispirms būtu jānotiek kādiem negatīviemnotikumiem. Tādējādi vajadzētu rūpīgi vērotekonomiskos rādītājus. Tie varētu pasliktinātiesvairāk nekā tiek sagaidīts, ja Eiropas finanšusistēma tiktu ietekmēta nopietnāk, nekā tas tiekuzskatīts šobrīd. Lai gan inflācijas līmenis krītas,pamatinflācija (saskaņotais patēriņa cenu indekss,izņemot enerģiju, neapstrādāto pārtiku) augustā bijaaugstāka nekā pirms dažiem mēnešiem. Augošāsnaftas cenas (lai gan ASV dolāra kritums mazinaaugsto naftas cenu ietekmi uz eirozonu), kā arīpārtikas preču cenas ziemā un pavasarīpaaugstinās inflācijas rādītājus, tomēr arvien lēnākieekonomikas attīstības tempi varētu nozīmēt, kapamatinflācija varētu faktiski pat samazināties. Tasvarētu būt signāls procentu likmju samazināšanaieirozonā4. Valūtu kursiDolāra vājumu veicina vairāku faktoru kopums –procentu likmes, ekonomikas nelīdzsvarotība unpašreizējie ekonomiskie procesi, t.sk. problēmaszemstandarta kreditēšanas tirgū un finanšu sektorā.Procentu likmju atšķirības un izmaiņas nosaka arīvalūtas kursu, pēdējās izmaiņas notika pēc tam, kadFRS samazināja procentu likmes par 50 bāzespunktiem. Ja FRS turpinās samazināt procentulikmes arī oktobrī vai vēlāk un ECB saglabāsprocentu likmes septembra līmenī, mēs varamprognozēt arī turpmāku dolāra vērtības krišanos.Faktiskie ekonomiskie procesi ASV šobrīdneapšaubāmi ir vājāki nekā eirozonā, līdz ar to varsagaidīt salīdzinoši vāju dolāru, un, saņemot arvienjaunas ziņas par vispārējā ekonomikas vājumapazīmēm (piemēram, algām, patēriņu utt.), dolārsvar kristies vēl vairāk. Neskatoties uz to, ka pēdējosgados federālā budžeta stāvoklis ir uzlabojies unpēdējos ceturkšņos to pašu var teikt arī par tekošākonta deficītu, situācija šobrīd neapšaubāmi navstabila, līdz ar to nav pietiekama pamata uzskatīt, katuvākajā nākotnē dolāra vērtība varētu ievērojamipalielināties.Valūtas kursi1.51.41.31.21.11.00.90.8Jan.02 Feb.03 Mar.04 Apr.05 Jūn.06 Jūl.07Avots: EcoWinEUR/USD(k.ass)USD/YEN(l.ass)1401351301251201151101051003 mēn. naudas tirgus likmes65432USD LiborEuriborVāja dolāra negatīvā ietekme ir spēcīgs eiro, kasmazina Eiropas ražotāju konkurētspēju un var radītlēnāku ekonomikas izaugsmi Eiropā, nekā tiekgaidīts. Lai gan eksports uz ASV ir mazinājies,tirdzniecība ar Centrālās un Austrumeiropaskaimiņvalstīm (ieskaitot ES dalībvalstis), Turciju unKrieviju ir pieaugusi, tādējādi līdzsvarojotkonkurētspējas mazināšanos pret ASV.1Maris Lauri0Jan.02 Nov.02 Sep.03 Jūl.04 Mai.05 Mar.06 Dec.06 Okt.07Avots: Reuters; EcoWin

Pasaules ekonomikas apskats 6ASV1. Ekonomiskā izaugsmePēc vājas izaugsmes 1. ceturksnī un pirmajiemsatricinājumiem pasaules finanšu tirgos, kurusizraisīja nedrošība ASV zemstandarta kredītu tirgū,ASV ekonomikas attīstības tempi atkal palielinājās.Šī gada vidū bija vērojams pakāpenisks izaugsmestempu kāpums, un 2. ceturksnī IKP gada pieaugumssasniedza 4%. Uzņēmumi palielināja investīcijas unpieauga eksporta apjomi, arī rūpnieciskā raž ošana2. ceturksnī joprojām bija spēcīga. Visbeidzot,paātrinājās arī algu pieauguma temps.ASV IKP pieaugums un inflācija5%4%3%2%1%0%19971998Avots: Eurostat199920002001IKP20022003200420052006InflācijaTomēr krasā lejupslīde ASV mājokļu tirgū,zemstandarta hipotekārās kreditēšanas tirgus krīzeun tai sekojošie satricinājumi pasaules finanšu tirgū,visticamāk, negatīvi ietekmēs izaugsmi gan šogad,gan 2008. gadā. Septembra sākumā OECDsamazināja savu prognozi attiecībā uz ASVekonomikas izaugsmi, neizslēdzot arī tās lejupslīdi,jo negatīvie faktori kļuva arvien izteiktāki. Izaugsmestempi trešajā un ceturtajā ceturksnī varētu būtdaudz lēnāki. OECD ieteica strauji samazināt dolāraprocentu likmes, lai ierobežotu mājokļu unhipotekārā tirgus krīzes sekas.Ja mājokļu kredītu zemāka pieejamība un tosadārdzināšanās izraisīs lielāku ASV mājokļu tirguslejupslīdi, nekā tas tiek prognozēts šobrīd, tasvarētu negatīvi ietekmēt patērētāju pieprasījumu,samazinot gan ASV ekonomikas izaugsmestempus, gan pieprasījumu pēc importa. FRS bāzesprocentu likmju samazinājums par 0.5procentpunktu līdz 4.75% liecina, ka FRS irnovērtējusi šos riskus. Tāpēc pirmajam procentulikmju samazinājumam septembrī vēl šogad varētusekot vēl vismaz viens vai pat vairāki procentulikmju samazinājumi.2007p2008pĪstermiņa naudas tirgos vērojamā spriedze vēl navbeigusies, un finanšu tirgus satricinājumu ietekmeilgākā laika posmā nav skaidra. Šobrīd tirgospamazām atgriežas likviditāte, un palielinās arīinvestoru gatavība uzņemties jaunus riskus.Neapšaubāmi, ir nepieciešama pēc iespējasstraujākas tirgus dalībnieku savstarpējas uzticībasatjaunošanās. Tomēr pat tādā gadījumā, ja visādrīzumā atgriežas zināma stabilitāte, pielāgošanāsprocess, visticamāk, būs ilgstošs, un finanšu tirgussatricinājumu sekas nebūs vienlīdzīgi izkliedētasvisā finanšu sektorā un ekonomikā.Mēs uzskatām, ka ASV ekonomika turpinās uzrādītsalīdzinoši labus rezultātus. Ekonomikaspamatrādītāji joprojām ir spēcīgi, korporatīvajāsektorā saglabājas augsts ienesīguma līmenis unmājsaimniecību finansiālo stāvokli stiprinaievērojamais nodarbinātības līmeņa kāpums.Samazinātās procentu likmes sniegs atbalstufinanšu sektoram. Tādējādi gan šajā, gan nākamajāgadā ASV ekonomikas attīstībai vajadzētuturpināties, lai gan nedaudz lēnākos tempos. Šobrīdmēs tikai nedaudz koriģējam ASV IKP pieaugumaprognozi 2007. gadam, samazinot to līdz 2% gadabeigās.2. Inflācija un nodarbinātībaPatēriņa cenu indekss (PCI) maijā palielinājās par0.7%, taču jūnijā tā kāpums krasi samazinājās līdz0.2% un jūlijā - līdz 0.1%. Šāds samazinājums lielāmērā skaidrojams ar enerģijas cenu kritumupasaules tirgos. Enerģijas indekss jūlijā samazinājāsjau otro mēnesi pēc kārtas (-1%) un, piemēram,naftas enerģijas apakšindekss samazinājās pat par1.4%. Lai gan patēriņa cenu inflācijas tempimazinās, pamatinflācija joprojām ir noturīga, jūlijātāpat kā jūnijā palielinoties par 0.2%.ASV nodarbināto ne-lauksaimniecībā 3mēn. Izmaiņas,tūkst.125010007505002500-250-500-750-10002000 2001 2003 2005 2007Izmaiņas kopā (k.ass)Izmaiņas būvniecībā (l.ass)Avots: ASV Nodarbinātības depart., Darbaspēka statistikas birojs250200150100500-50-100-150-200Pēc 47 stabiliem darba vietu skaita pieaugumamēnešiem šī gada augustā notika pēkšņs jauno

7 Pasaules ekonomikas apskatsdarba vietu skaita kritums. Lēnā jaunu darbavietuizveide privātajā sektorā apvienojumā ar faktu, kavalsts sektorā darba vietu skaits samazinājās, radījakopumā negatīvu tendenci, proti, darba vietu skaits(neskaitot lauksaimniecības sektoru) augustāsamazinājās par 4 tūkstošiem. Tomēr, ja būvniecībānodarbinātības krīze ir acīmredzama, citāstautsaimniecības nozarēs šobrīd vērojama zināmastabilitāte. Piemēram, ja būvniecības nozarē pēdējāgadā darbavietu skaits samazinājies jau par 90tūkstošiem, tikmēr mazumtirdzniecībā nodarbinātoskaits saglabājies samērā nemainīgs. Arī bezdarbalīmenis augustā, lai gan nedaudz augstāks,joprojām ir zems, proti, 4.6% (iepriekšējā Pasaulesekonomikas apskatā: 4.5% maijā).3. Finanšu tirgiZemstandarta hipotekāro kredītu saistībupārveidošana vērtspapīros izkliedēja ar šiemkredītiem saistītos riskus un padarīja ASV unpasaules finanšu tirgus mazāk caurskatāmus.Palielinoties kredītu neatmaksāšanas gadījumuskaitam ASV, grūtāk kļuva noteikt gan šo finanšuaktīvu vērtību, gan šajos vērtspapīros ieguldījušoinstitūciju finansiālo stāvokli un riskus. Augustāstarpbanku tirgū saasinājās vispārēja neuzticēšanāsun notika straujš īstermiņa dolāra procentu likmjukāpums. Procentu likme uz nakti (ON) 10. augustāsasniedza gandrīz 6%, kas krietni pārsniedza FRSnoteikto 5.25% refinansēšanas likmi.USD LIBOR naudas tirgus indekss, %6.05.85.65.45.25.0Apr.06 Aug.06 Dec.06 Apr.07 Aug.07Avots: Reutersuz nakti 3 mēn. 1 gadsLai mazinātu tirgus saspringumu, FRS 9. augustālaida apgrozībā papildus 24 miljardus ASV dolāru unnākamajā dienā vēl 38 miljardus ASV dolāru. TurklātFRS diskonta likme īstermiņa aizdevumiemkomercbankām tika samazināta par 0.5procentpunktiem - līdz 5.75%. Kopumā FRS tirgusoperācijas pēdējo mēnešu laikā ir mazinājušasaizņemšanās likmes uz nakti; tomēr vidēja termiņafondu likviditāte joprojām nav pietiekama. Tajā pašālaikā ASV dolāra kurss pret galvenajām pasaulesvalūtām kādu brīdi pat nostiprinājās, grūtībāsnonākušajām ASV institūcijām izņemot savuslīdzekļus no ārvalstu tirgiem.Jūlijā investori iegādājās ASV ilgtermiņavērtspapīrus kopumā par 19.2 miljardiemASV dolāru, kas ir vismazākais apjoms pēdējoseptiņu mēnešu laikā. Vēl jūnijā investori iegādājāsvērtspapīrus 97.3 miljardu ASV dolāru apjomā.Turklāt ASV korporatīvo obligāciju iegāde kopumāsasniedza zemākos rādītājus kopš 1995. gadadecembra. Šī tendence varētu kļūt vēl izteiktāka pēctam, kad 18. septembrī FRS nolēma samazinātrefinansēšanas likmi par veseliem 50 bāzespunktiem. Dolāra kurss pret eiro strauji samazinājās(līdz EUR/USD 1.40), un tuvākajā laikā dolāravērtības pieauguma izredzes ir vājas. Tirgusdalībnieku uzmanībai atgriež oties pie valūtufundamentālajiem faktoriem, dolāra kurss,visticamāk, turpinās vājināties. Ja ASV fiksētaienākuma vērtspapīri joprojām nespēs piesaistītkapitālu pietiekamā apmērā, dolārs zaudēs būtiskuatbalstu.4. Ekonomikas sektori4.1 Uzņēmējdarbība un ārējātirdzniecībaArī nefinanšu sektors šobrīd pārdzīvo nedrošībasperiodu. Uzņēmumu peļņas rādītāji samazinās, jopalielinās darbaspēka izmaksas, pazemināsproduktivitātes pieauguma tempi un mazināsiekšzemes pieprasījums. Uzņēmumu peļņanefinanšu sektorā 2007. gada 2. ceturksnī jau trešoceturksni pēc kārtas ir samazinājusies salīdzinājumāar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā. Arī finanšusektorā peļņas pieauguma tempi 2007. gadapirmajā pusgadā ir bijuši zemi.ASV uzņēmumu peļņa, gada izmaiņas %40%35%30%25%20%15%10%5%0%-5%05 I 05 II 05 III 05 IV 06 I 06 II 06 III 06 IV 07 I 07 IIIekšzemes - nefinanšu Iekšzemes - finanšu Pārējie ārvalstīsAvots: ASV Ekonomiskās analīzes birojsTurpretim ASV uzņēmumi, kas darbojas ārvalstīs,savu peļņu ir nepārtraukti palielinājuši, kas liecina,ka uzņēmējdarbības apstākļi ASV vietējā tirgū

Pasaules ekonomikas apskats 8pasliktinās. Institute of Supply Management (ISM)apstrādes rūpniecības indekss samazinājās no 53.8jūlijā uz 52.9 augustā. ASV joprojām ir ievērojamiārējās tirdzniecības deficīti ar lielākajām pasaulesvalstīm. Lielākie ārējās tirdzniecības deficīti jūlijābija: 23.8 miljardu ASV dolāru deficīts ar Ķīnu, 13miljardu ASV dolāru – ar Eiropas Savienību, 10.9miljardu ASV dolāru - ar OPEC un 8 miljardu ASVdolāru – ar Japānu.ASV preču starptautiskā tirdzniecība25%20%15%10%5%0%06 I 06 II 06 III 06 IV 07 I 07 IIPreču tirdzniecības deficīts, miljrd. USD (l.ass)Ilglietošanas preču imports, gada pieaugums (k.ass)Avots: ASV Ekonomiskās analīzes birojs4.2 Nekustamā īpašuma sektorsMājokļu cenas pēc tam, kad 2005. gadā bijasasniegušas lielāko pieaugumu, proti, 12% gadā,šobrīd visā valstī nemainās. Saskaņā ar Federālāmājokļu uzraudzības biroja (Office of FederalHousing Enterprise Oversighf) datiem mājokļucenas šogad līdz 2. ceturksnim palielinājušās tikaipar 3.2% un 2. ceturksnī - par nieka 0.1%. ASVprezidenta Dž. Buša administrācijas izsludinātaisplāns par palīdzību hipotekāro kredītumaksātnespējas grūtībās nonākušiem iedzīvotājiem,palīdzēs izvairīties no pārāk straujas mājokļu cenulejupslīdes, tomēr šie pasākumi tiek veikti daudz parvēlu, lai apturētu izveidojušos tirgus tendenci.2007. gada otrā pusgada sākumā ir straujisamazinājies pieprasījums pēc mājokļiem.Pamatojoties uz jūlijā noslēgtajiem līgumiem, aktīvodarījumu skaita indekss (Pending home sales index)jūlijā samazinājās par 12.2% (89.9) pret jūnijarādītāju (102.4), turklāt indekss bija par 16.1%zemāks nekā 2006. gada jūlijā (107.1). Šie datiapliecina, ka mājokļu pārdošanas apjomi otrreizējātirgū 3. un 4. ceturksnī samazināsies, hipotekārāskreditēšanas problēmām pamazām atsaucotiesmājokļu tirgū.900880860840820800780760prognozējam, ka mājokļu pārdošanas darījumuskaits samazināsies arī turpmāk.Mājokļu būvniecības uzsākšanas gada izaugsme uncenas (3 mēn. vid.)20%10%0%-10%-20%-30%-40%2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007Avots: Reuters EcoWinMājokļu būvniecības uzsākšanaMājokļa vidējā pārdošanas cenaTikmēr būvnieki ierobež oja savas jaunās aktivitātesmājokļu tirgū jau šī gada sākumā. AmerikasNacionālā nekustamā īpašuma speciālistuasociācija (National Association of Realtors)prognozē, ka šajā gadā kopumā būs uzsākta 1.37miljonu dzīvojamo ēku celtniecība, bet 2008. gadā -1.26 miljonu dzīvojamo ēku celtniecība (1.8 milj.2006. gadā). Krasais būvniecības apjomusamazinājums līdz pat 2008. gadam ir uzskatāmspar veselīgu tendenci, kas palīdzēs sakārtot mājokļutirgu. Saskaņā ar dažām aplēsēm, piedāvājumapārpalikums līdz šim ir sasniedzis 0.75 miljonusmājokļu.4.3 Patērētāji un mazumtirdzniecībaParādījušās pirmās pazīmes, ka nekustamāīpašuma kapitāla vērtības gaidāmais kritums irsamazinājis iedzīvotāju tieksmi patērēt. Šī gada 2.ceturksnī patēriņa izdevumi palielinājās tikai par1.3%. Augustā mazumtirdzniecības apgrozījums,izņemot automašīnas un to rezerves daļas,samazinājās par 0.4% salīdzinājumā ar iepriekšējomēnesi, kas bija straujākais kritums kopš 2006.gada septembra.Lēnais patēriņa pieauguma tempu pieaugums,visticamāk, turpināsies gan šogad, gan 2008. gadā,un varētu palielināties tikai 2008. gada beigās, kadpazeminātās procentu likmes un straujākiekonomikas izaugsmes tempi varētu paaugstinātpatērētāju optimisma līmeni.Ilze RamzaKredītu pieejamības ierobežojumi, visticamāk,saglabāsies visai ilgi, jo procentu likmju riskaprēmijas palielinās un bankas piemēro stingrākuskreditēšanas nosacījumus. Līdz ar to mājokļu tirguslejupslīdes noslēgums vēl būs jāpagaida, un mēs

9 Pasaules ekonomikas apskatsEiropasSavienībaEkonomiskie rādītāji eiro zonā liecina par dažādāmtendencēm. Bezdarbs jūlijā saglabājās rekordzemālīmenī, proti, pie 6.9%. Otrajā ceturksnī ekonomikasizaugsmes (2.5% gada laikā) tempu samazinājumsbija mazāks par ekonomistu prognozēto.Pārsteidzošā kārtā šāds tempu samazinājumsvisvairāk bija jūtams iekšzemes pieprasījumā.Patēriņa pieaugums nespēja kompensēt apstrādesrūpniecības un būvniecības izaugsmes vājumu.Zināms palēninājums bija gaidāms, jo Vācijas PVNpieaugums no 16% līdz 19% ievērojami samazinājapatērētāju pieprasījumu un lēnāka pasaulesekonomiskā aktivitāte pēdējos mēnešos iriegrož ojusi eksportu. Tomēr ieguldījumiuzņēmējdarbībā turpina pieaugt, un pagaidāminvestīciju ekspansiju, šķiet, nekas neskar.Eirozonas IKP pieaugums un inflācija4%3%2%1%0%19971998Avots: Eurostat199920002001IKP20022003200420052006InflācijaNeraugoties uz mēreno reālā IKP pieaugumu 2007.gada otrajā ceturksnī, ekonomikas izaugsme 2007.gada pirmajā pusgadā kopumā atbildapotenciālajam izaugsmes tempam. Lai gan eirozonā ievērojamās investīcijas uzņēmējdarbībā uneksports – īpaši uz attīstības tirgiem – nodrošinapastāvīgu atbalstu ekonomiskajam pieauguma,stingrākās monetārās un fiskālās politikas jau irpalēninājušas izaugsmes tempu kāpumu. Šī gadaotrajā pusgadā tiek sagaidīts tikai nedaudz straujāksekonomikas pieaugums.Gada iekšzemes pieprasījuma pieaugums 2007.gada pirmajā pusgadā bija 1.8% salīdzinājumā ar2.8% 2006. gada 2. pusgadā un 3.5% - 2006. gada1. pusgadā. Tas ir skaidrojams ar to, ka Vācijaspatērētāju pieprasījumu būtiski ietekmēja PVN2007p2008plikmes paaugstinājums, kas stājās spēkā 2007.gada 1. janvārī. Līdz ar to Vācijas patērētājupieprasījums šī gada pirmajā pusē samazinājaiekšzemes pieprasījumu eirozonā par 0.25%. Tomērparedzams, ka turpmāk Vācijas patērētājupieprasījums pieaugs samērā strauji. Tādējādi ganšogad, gan nākamgad mājsaimniecību pieprasījumsjoprojām būs galvenais eiro zonas ekonomikasvirzošais spēks. Laika gaitā šim pieprasījumamvajadzētu vēl palielināties, jo, turpinot uzlabotiesnodarbinātības nosacījumiem, pieaugs arīiedzīvotāju reālie ienākumi.-1Eirozonas IKP izlietojums, procentpunktu devums432102000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 20071.pg.Mājsaimniecību patēriņš Valdības patēriņšInvestīcijasIKP pieaugumsAvots: Eurostat, HB aprēķiniNeto eksportsEiro zonas eksporta izaugsmi pirmajā pusgadāveicināja labvēlīgie ekonomiskie nosacījumipasaulē, kas gan vēlāk pasliktinājās. Īpaši toveicināja ārkārtīgi straujais eksporta kāpums (gadapieaugums 20%) uz Centrālās Eiropas valstīm,Krieviju un Turciju, uz kuru šobrīd tiek eksportētaapmēram viena piektdaļa eiro zonas eksporta preču.Tas, savukārt, lielā mērā kompensēja ievērojamoeksporta samazinājumu uz ASV un eiro vērtībaspieaugumu.Paredzams, ka eiro zonas IKP pieauguma tempišogad nedaudz samazināsies un sasniegs vidēji2.3%, ko ietekmēs iekšzemes pieprasījuma uneksporta samazinājums. Nākamajā gadā,ekspansijas ciklam noslēdzoties un investīcijupieauguma tempiem vēl vairāk samazinoties, IKPpieauguma tempi vēl nedaudz samazināsies līdz1.9%. Šķiet, ka ekonomikas izaugsme savustraujāko kāpumu sasniegusi pagājušajā gadā, unnesenie finanšu tirgus satricinājumi varētunostiprināt tempu krituma tendenci.ASV zemstandarta kredītu tirgus krīzes potenciālāietekme uz eiro zonas ekonomiku varētu būt lielākanekā vājākas ASV ekonomikas ietekme. Kredītutirgu ierobež ošana ir vispārējs satricinājums, nokura eiro zona nav pasargāta. Tādējādi tas,visticamāk, vēl vairāk palēninās ekonomikasizaugsmes tempus, proti, par kādiem 0.1 un 0.3

Pasaules ekonomikas apskats 10procentpunktiem, attiecīgi, 2007. un 2008. gadā. Nootras puses, šis efekts varētu būt arī tikai mērens, josvarīgākās ekonomiskās tendences eirozonāpašlaik ir visai labvēlīgas.Augustā gada patēriņa cenu inflācija nepārsniedza2% jau divpadsmito mēnesi pēc kārtas. Šogadinflācija nepieauga, pateicoties enerģijas cenuizmaiņu pozitīvajai ietekmei. Paredzēts, ka 2007. un2008. gadā patēriņa inflācija būs 2%. Pateicotiesstingrākajai monetārajai politikai, IKP pieaugumatempi sāk samazināties, līdz ar to inflāciju izraisošieiekšzemes nosacījumi vairs nebūs tik spēcīgi.Tomēr joprojām pastāv inflācijas pieauguma riski.Piemēram, var palielināties pārtikas cenu spiedienspēc atsevišķu lauksaimniecības produktu cenukāpuma pasaules tirgos. Inflācijas pieaugumu varveicināt arī: netiešo nodokļu palielinājumi, kasvarētu pārsniegt līdz šim paredzētos, naftas cenutālāks kāpums un, it īpaši, straujāks algupieaugums, nekā paredzēts iepriekš, kā arī cenupieaugums zemas konkurences tirgus segmentos.1. VācijaEkonomikas attīstības tempi 2007. gada otrajāceturksnī (2.5%) bija nedaudz lēnāki, nekā tikaparedzēts, līdz ar to IKP prognoze 2007. gadam tikasamazināta līdz 1.8%. Ņemot vērā ievērojamāsinvestīcijas tehnoloģiskajās iekārtās un mašīnās(kas daļēji izskaidrojams ar iespējamimaksimālajiem tēriņiem pirms 2008. gada nodokļureformas) un labos neto eksporta rādītājus, joprojāmtiek sagaidīts, ka 2007. gada otrajā pusē IKPpieauguma tempi atkal pieaugs.vērā, ka neseno finanšu tirgus satricinājumurezultātā finansēšanas nosacījumi privātajā sektorā,iespējams, kļūs vēl stingrāki, IKP prognoze2008. gadam ir samazināta par 0.1 procentpunktulīdz 1.9%. Bruto kapitālieguldījumu pieaugumam arī2007. – 2008. gadā vajadzētu būt ievērojamam, jouzņēmumu rentabilitātes rādītāji ir labi unfinansēšanas nosacījumi joprojām labvēlīgi.Ieguldījumi būvniecībā nebūs lieli, tomēr pieaugs.PVN likmes pieaugumam par 3 procentpunktiem2007. gada sākumā bija zināma ietekme uz inflāciju,bet to ierobež oja tas, ka sīvās konkurences dēļmazumtirgotāji nevarēja visu PVN pieaugumaietekmi novirzīt uz patērētājiem (2007. gada pirmajāpusgadā inflācija salīdzinājumā ar 2006. gada otropusgadu pieauga tikai nedaudz, saglabājoties zem2% līmeņa).2. FrancijaFrancijas ekonomikas izaugsmes tempi jau otrogadu atpaliek no eiro zonas attīstības tempiem, kasizskaidrojams ar kritumu tirdzniecības un investīcijurādītājos. Tomēr pēc vairākus gadus ilgušajiemniecīgajiem attīstības tempiem Francija ir nedaudzatguvusies. Stingrākās monetārās politikas ietekmē2007. gadā reālais IKP pieaugums saglabāsies2006. gada 2% līmenī. Paredzams, ka, pateicotiesfiskālās politikas nosacījumiem, 2008. gadā IKPnedaudz palielināsies. Arī nākamajā gadāparedzētie jaunie nodokļu samazinājumi mājokļupircējiem un uzņēmumu investīcijām zinātniskāsizpētes darbā veicinās ekonomikas izaugsmi.Francijas IKP pieaugums un inflācijaVācijas IKP pieaugums un inflācija4%3%5%4%3%2%2%1%1%0%0%-1%19971998Avots: Eurostat199920002001IKP20022003200420052006Inflācija2007p2008p19971998Avots: Eurostat19992000IKP20012002200320042005Inflācija20062007p2008pPēc ziņāma vājuma perioda pirmajā pusgadā, kasizskaidrojams ar PVN likmes palielinājumu no 2007.gada 1. janvāra, 2007. gada otrajā pusē tiekparedzēts mērens privātā patēriņa pieaugums,pamatojoties uz strauju nodarbinātības līmeņakāpumu un reālo algu pieaugumu. 2008. gadā šītendence, visticamāk, pastiprināsies. Tomēr, ņemotKopš 2006. gada vidus inflācija ir straujisamazinājusies, kas izskaidrojams ar valūtasnostiprināšanos un zemākām naftas cenāmstarptautiskajā tirgū gada sākumā. Inflācijasnākotnes attīstības perspektīvas Francijai irsalīdzinoši labdabīgas. Pēc inflācijas pieauguma

11 Pasaules ekonomikas apskatslīdz 1.9% 2006.gadā, mēs sagaidām, ka2007. gadā inflācija būs 1.7% un 2008. gadā tāsasniegs 1.8% .Lina Vrubliauskienė3. Eiro zonas paplašināšanās3.1 SlovēnijaSlovēnijas IKP pieaugums un inflācija10%8%6%4%2%0%19971998Avots: Eurostat19992000IKP20012002200320042005InflācijaSlovēnija pievienojās eiro zonai 2007. gadasākumā, un šobrīd jau redzami pirmie rezultāti. Kājau tika prognozēts, pāreja no kontrolēta valūtaskursa pieauguma uz fiksētu valūtas kursu palielinājainflāciju, jo administratīvie faktori, kuriem bijajākontrolē cenu kāpums pēc pārejas uz eiro,pamazām zaudēja savu spēku. Jūlijā gada cenukāpums sasniedza 4%, bet augustā nokritās uz3.4%, kas skaidrojams ar augstāku salīdzināmo bāzi2006. gada augustā. Savukārt, 12 mēnešu vidējāinflācija palielinājusies no 2.5% 2006. gadadecembrī līdz 2.9% 2007. gada augustā, tādējādijau divus pēdējos mēnešus tā ir lielāka parMāstrihtas kritērijos noteikto, kas tagad ir 2.6%.Inflācijas pieaugumu veicina daudz faktoru, nokuriem visredzamākie ir pārtika, apģērbs, mājokļauzturēšana, veselības aprūpe un dažāda veida brīvālaika pavadīšanas pakalpojumi (t.sk. sabiedriskāēdināšana). Augošais pieprasījums ir palielinājisvispārējās inflācijas gaidas, kas pēdējos pārismēnešos ir sasniegušas ~3% šim gadam. Irievērojami palielinājušies konjunktūras indeksi, īpašiaugsts ir mājsaimniecību un būvniecības sektoraoptimisms.Tautsaimniecības gada pieaugums 1. ceturksnīsasniedza 7.2%, investīciju gada pieaugumatempam palecoties līdz 20% un uzlabojoties arī netoeksporta rādītājiem. Taču šis bija tikai vienreizējslēciens: otrajā ceturksnī pieauguma tempi20062007p2008psamazinājās līdz 5.9%, lai gan mājsaimniecības vēlvairāk palielināja savus izdevumus un investīcijugada pieaugums sasniedza jau 25.2%. Šādu 2.ceturkšņa kritumu noteica valdības patēriņasamazinājums par 0.7% (salīdzinājumā ar 4.4%pieaugumu pirms gada) un neto eksporta kritums.Tikmēr ekonomikas pieauguma prognozes šim unnākamajam gadam ir visai būtiski paaugstinātas –līdz, attiecīgi, 5.6% un 4.7%, galvenokārt,neparedzēti lielā investīciju kāpuma dēļ, kas šobrīdminams kā eiro ieviešanas vissvarīgākais pozitīvaisfaktors.3.2 Malta un Kipra2007. gada 10. jūlijā Eiropas Centrālās bankaspriekšsēdētāja vietnieks Lukass Papademoss(Lucas Papademos) laikā atzīmēja lēmumu par eiroieviešanu Kiprā un Maltā. Abas valstis eiro zonaipievienosies 2008. gada 1. janvārī, sekojotSlovēnijas pēdās. Abām mazajām valstīm, kasgatavojas pievienoties eiro zonai - Maltai un Kiprai,līdz šim bijušas ar budžeta deficītu saistītasgrūtības, turklāt Maltai laiku pa laikam problēmassagādāja arī inflācija (2006. gada aprīlī – oktobrī unpirms 2005. gada jūlija).Kiprai un Maltai tika ļauts ieviest eiro, lai gan tovaldības parādi pārsniedz atsauces vērtību, kasnoteikta 60% apmērā no IKP, taču šie parādi tikavisai strauji dzēsti: Kipra samazinājusi savu valdībasparādu no 70.3% no IKP 2004. gadā līdz 65.3%2006. gadā, bet Malta no 73.9% no IKP 2004. gadālīdz 66.5% 2006. gadā. Laika posmā no 2002. līdz2004. gadam Kipras budžeta deficīts pārsniedza 3%no IKP, bet, sākot ar 2003. gadu, kad budžetadeficīts bija 6.3%, tas ir nepārtraukti samazinājiesun 2006. gadā bija tikai 1.5%.Vispārējās valdības Valdības bruto parāds, %budž eta bilance, %no IKPno IKPKipra Malta Kipra Malta1999 -4.4% -7.6% 62.0% 56.8%2000 -2.4% -6.1% 61.6% 56.4%2001 -2.3% -6.4% 61.9% 63.5%2002 -4.4% -5.5% 64.7% 60.1%2003 -6.3% -10.0% 69.1% 70.4%2004 -4.1% -5.0% 70.3% 73.9%2005 -2.3% -3.1% 69.2% 72.4%2006 -1.5% -2.6% 65.3% 66.5%Tikai dažus mēnešus pēc iestāšanās ES Maltai tikapiemērota pārmērīga budžeta deficīta novēršanasprocedūra, jo tās budžeta deficīts pastāvīgipārsniedza noteiktos 3% no IKP (1998. – 2003.gadā Maltas budžeta deficīts bija robežās no 5.5līdz 10% no IKP). 2007. gada martā budžeta deficīts

Pasaules ekonomikas apskats 12bija samazināts līdz 2.2% no IKP, un pārmērīgāsbudžeta deficīta novēršanas procedūraspiemērošana tika pārtraukta. Maltas valdībasparāda attiecība pret IKP 2007. gada 1. ceturksnībija 63.4%, kas apmēram atbilda 2006. gada pēdējāceturkšņa rādītājam. Tomēr jaunākie dati liecina, ka2007. gada pirmajos piecos mēnešos valsts budžetadeficīts nedaudz palielinājies, izdevumiem nedaudzpārsniedzot ieņēmumus, ko noteica, galvenokārt,lielāki izdevumi sociālās apdrošināšanas unmedicīnas jomās.3.3 Citas jaunās ES dalībvalstisNākamā valsts, kas varētu pretendēt uzpievienošanos eiro zonai, ir Slovākija, kur augustainflācija nokritās zem Māstrihtas inflācijas kritērija(vidēji 2.4%). Slovākijai ir visai neliels valdībasparāds (30.7% no IKP 2006. gadā), kas nepārtrauktisamazinās, turklāt tā ir gatava samazināt arī2006. gada 3.4% lielo budžeta deficītu. Spēcīgāsekonomikas izaugsmes (kas šogad prognozēta8.8% apmērā, bet nākamgad - 7.2% apmērā) unvisai mērenās inflācijas prognozes (2.5-2.6%)pamatā ir ievērojamais iekšzemes un ārējaispieprasījums. Eksporta pieaugumu netika skārusivisai straujā Slovākija kronas vērtības celšanās2006. gada 2. pusgadā un nedaudz lēnāks tāsvērtības pieaugums 2007. gadā.Šobrīd karstākās diskusijas norisinās ap Slovākijasplānoto budžeta deficītu. Slovākijas premjerministrs,kas pārstāv kreisos spēkus, septembrī uzsākakampaņu, apgalvojot, ka budžeta nelīdzsvarotībaapdraudēs plānoto pievienošanos eiro zonai. Laisegtu līdzekļu trūkumu pensiju izmaksai no valstsbudžeta nākamajā gadā, nepieciešami aptuveni 660milj. eiro jeb 1.2% no IKP. Līdzekļu trūkums pensijusistēmā nozīmē, ka valdībai būs jāgroza savs 2008.gada budžets, kas parlamentā jāiesniedz līdz 16.oktobrim. Tomēr finanšu ministrs līdz šim ir noliedzisjebkādu draudu esamību un apgalvojis, ka 2008.gada budžets atbildīs eiro ieviešanas prasībām.Tomēr analītiķi baidās, ka pēc eiro ieviešanasministru kabinets varētu īstenot mazāk stingrufiskālo politiku, jo 2010. gads ir vēlēšanu gads.Mēs nedaudz skeptiski izturamies pret Igaunijas unLietuvas iespējām pievienoties eiro zonai pirms2012. gada.Tāpat maz ticams, ka Latvija varētu pievienoties eirozonai pirms saviem kaimiņiem. Lai gan Latvijaspremjerministrs ir informējis ES Ekonomikas unmonetāro lietu komisāru Hoakinu Almuniu (JoaquinAlmunia) (2007. gada jūlijā), ka Latvija plāno ieviesteiro 2012. vai 2013. gadā, iespējams, ka eiroieviešana varētu tikt atlikta līdz pat 2014. gadam.Patēriņa cenu inflācija augustā pieauga līdz 10.1%gadā, un tekošā konta bilancē joprojām navvērojami uzlabojumi.Pārējās jaunās ES dalībvalstis varētu ieviest eiro patvēl vēlāk, jo to valdības par šādu iespēju izrāda visaimazu interesi un neveic pasākumus, lai risinātupastāvošās problēmas, kas saistītas, galvenokārt, arbudžeta deficītu. Domstarpības radušās starpEiropas Centrālo Banku (ECB) un Bulgāriju.Bulgārija šobrīd plāno pēc iespējas ātrākpievienoties VKM II, tomēr ECB varētu pret toiebilst. ECB nelabprāt ļautu ES trūcīgākajaidalībvalstij tuvākajā nākotnē pievienoties VKM II,galvenokārt, tāpēc, ka pastāv bažas - valsts tekošākonta deficīts, kas rakstāms ar divciparu skaitli,negatīvi ietekmēs ilgtermiņa ekonomikas izaugsmesiespējas. Bulgārija turklāt negrasās apsvērt tāsnacionālās valūtas levas piesaistes kursa pie eiromaiņu pirms iestāšanās VKM II. Bulgārijai ir budžetapārpalikums, un tās valsts parāds ir nedaudz zem20% no IKP. Tomēr straujo ekonomikas izaugsmestempu un šīs vasaras slikto laika apstākļu noteiktāpārtikas cenu kāpuma rezultātā inflācija augustāpalielinājās līdz 12%. Bulgārijas tekošā kontadeficīts pārsniedz 18% no IKP un ir viens nolielākajiem ES.Tālāka eiro zonas paplašināšanās tuvākajā laikānav gaidāma, jo nākamās trīs kandidātvalstis, kasjau pievienojušās Valūtas kursa mehānismam (VKMII), proti, Baltijas valstis, nespēs izpildīt inflācijaskritēriju līdz 2011. gadam. Lietuvas valdība nesen(2007. gada septembrī) ir paziņojusi, kavislabvēlīgākais laiks eiro ieviešanai Lietuvai varētusākties pēc 2010. gada. Tomēr augošais cenuspiediens ekonomikā, kā arī apstiprinātā vaļīgāfiskālā politika nākamajiem gadiem liek apšaubītoficiālos paziņojumus. Tajā pašā laikā Igaunijasfinanšu ministrs ir bijis piesardzīgāks, atzīstot, kaprecīzu eiro ieviešanas laiku nav iespējams noteikt.

13 Pasaules ekonomikas apskats4. ZiemeļvalstisSomijas un Zviedrijas IKP pieaugums6%5%4%3%2%1%0%19992000Avots: Eurostat20012002Somija4.1 Zviedrija200320042005ZviedrijaZviedrijas IKP pieauguma prognoze 2007. gadam irsamazināta līdz 3.3%, kas ir būtiski zem 4.5% IKPpieauguma 2006. gadā, tomēr vairāki rādītāji liecina,ka šāda piebremzēšanās būs tikai īslaicīga.Paredzams, ka pieprasījums pēc Zviedrijas eksportamazināsies, tomēr saglabāsies stabils, un eksportapieauguma tempi kronas valūtas kursanostiprināšanās rezultātā samazināsies no gandrīz10% 2006. gadā līdz 6-7% 2007.-2009. gadā.Šogad tirdzniecības svērtais valūtas kurss (tradeweightedexchange rate, TCW) nostiprinājās, unparedzams, ka nostiprināšanās turpināsies arīnākamajos gados, lai gan nedaudz lēnākos tempos.Tomēr tieši mājsaimniecību patēriņš tuvākajānākotnē būs visnozīmīgākais pieprasījuma faktors.2007. gadā būtiska nodokļu samazinājuma rezultātāmājsaimniecību ienākumi pieaugs īpaši strauji.Mājsaimniecības ar optimismu raugās nākotnē, kaslielā mērā skaidrojams arī ar labvēlīgajāmtendencēm darba tirgū. Savukārt, optimismakāpums var mazināt uzkrājumu veidošanas tieksmi,kas veicināja patēriņa pazemināšanos iepriekšējosgados.Riksbank (Zviedrijas centrālā banka) tuvākajiemdiviem gadiem noteikusi mērķi noturēt inflāciju 2%līmenī, pieļaujot 1.0% novirzi. 2007. gada jūlijāinflācija bija 1.9%, augustā tā samazinājās līdz1.8%. Strauji pieaug nodarbinātība, bet, tā kādarbaspēka piedāvājums nepalielinās vienlīdz ātri,situācija darba tirgū kļūst arvien saspringtāka.Paredzams, ka nākamajos gados nodarbinātībaslīmenis turpinās paaugstināties, lai gan vairs ne tikstrauji.Darbaspēka piedāvājuma kāpumu, savukārt, kavēsdemogrāfiskie faktori. Samazināsies to iedzīvotājuīpatsvars, kuri atrodas ekonomiski visaktīvākajās20062007p2008pvecuma grupās, proti, vecumā no 35 līdz 55 gadiem.Zviedrijas bezdarba līmenis, kas noteikts atbilstošireģistrēto bezdarbnieku skaitam, ir būtiskisamazinājies un 2007. gada augustā noslīdēja līdz3.4%. Tāpēc algu kāpums nākotnē, iespējams, būsstraujāks nekā iepriekšējos gados.STIBOR naudas tirgus indekss, %5.04.54.03.53.02.52.01.51.0Jan.04 Sep.04 Jūn.05 Mar.06 Dec.06 Sep.07Avots: Reuters1 mēn. 1 gadsTā kā produktivitātes pieaugums nav tik liels,darbaspēka atalgojuma kāpums atsauksies izmaksuun produkcijas cenu pieaugumā. Ņemot vērālīdzšinējo ekonomikas izaugsmi un augošo izmaksuun inflācijas spiedienu, Riksbank nolēma jūnijā unaugustā paaugstināt galveno Repo likmi par 25bāzes punktiem katru reizi līdz 3.75%, kas tagad irsasniegusi augstāko līmeni pēdējo vairāk nekā četrugadu laikā. Un nākamajos gados procentu likmesvajadzēs paaugstināt vēl vismaz vienu vai vairākāsreizes. Šī gada beigās, iespējams, Repo likme būssasniegusi 4%.4.2 SomijaStraujie Somijas ekonomikas attīstības tempijoprojām pārsniedz vidējos ekonomikas attīstībastempus eirozonā (2.5% 2007. gada 2. ceturksnī).IKP pieaugums samazinājās no 5.5% 2007. gada1. ceturksnī līdz 4.4% 2007. gada 2. ceturksnī.Ekonomikas ekspansiju veicināja spēcīgaisiekšzemes pieprasījums, īpaši, pieaugošāsinvestīcijas rūpniecībā, ko stimulēja augošāpārliecība par veiksmīgu rūpniecības attīstībunākotnē (konjunktūra: +12 punkti 2. ceturksnīsalīdzinājumā ar +4 punktiem 1. ceturksnī).Ekonomikas attīstību veicināja arī privātais patēriņš,ko, savukārt, ietekmēja augošais nodarbinātībaslīmenis un arvien lielāki ienākumi. Nākamajos gadostiek prognozēts IKP pieauguma tempusamazinājums, proti, paredzams, ka 2007. gadā IKPpieaugs par 3.1% un 2008. gadā par 2.7%. Šādssamazinājums, tuvojoties potenciālajamekonomikas izaugsmes līmenim (3%), tieksagaidīts, ņemot vērā nedaudz zemākus ārējāpieprasījuma kāpuma tempus un eksporta apjomu

Pasaules ekonomikas apskats 14kritumu, ko, savukārt, noteica eiro kursa pieaugumspret ASV dolāru.Somijas darbaspēka tirgus10%2.50prezidenta vēlēšanas, attiecīgi šī gada decembrī un2008. gada martā, iespējams būs vēl viens IKPpieaugumu veicinošs faktors. Šo vēlēšanu gaisotnēvar tikt palielināti izdevumi pensijām, veselībasaprūpei, izglītībai un mājokļiem. Valdība plāno arīpapildu investīcijas infrastruktūras atjaunošanā.9%8%7%2.452.402.35Krievijas IKP pieaugums un inflācija24%20%16%6%2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 20071.pg.Bezdarba līmenis, %Nodarbinātība, milj.Avots: Eurostat2.30Somijas ekonomikas straujā attīstība ir palielinājusipieprasījumu pēc darbaspēka. Bezdarba līmenimjoprojām ir tendence samazināties. 2007. gada 2.ceturksnī tas samazinājās līdz 7.7% no 8.9% 2006.gada attiecīgajā periodā. Lēnais darbaspēkapieaugums situāciju Somijas darba tirgū padara vēlsaspringtāku un līdz ar kolektīvajiem līgumiem, kuribeidzas šā gada septembra beigās, var liktpaaugstināt algas un tādējādi arī cenu līmeni.Paredzams, ka saskaņotā patēriņa cenu indeksakāpums tomēr būs neliels (1.5% 2007. – 2008.gadā), turklāt zemāks nekā eirozonā. 2009. gadāinflāciju veicinošie faktori var mazināties, pateicotiesplānotajam PVN likmes samazinājumam pārtikasproduktiem par ievērojamiem 5 procentpunktiem.Maris Lauri, Ilze RamzaAttīstības tirgi1. KrievijaKrievijas ekonomikas attīstības iespējas joprojām irlabvēlīgas. Reālais IKP pirmajā pusgadā pieaudzispar 7.9% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.Šāds pieaugums izskaidrojams ar strauji augošoiekšzemes pieprasījumu. Patēriņš joprojām ir liels,arī investīcijas kļūst par arvien nozīmīgāku IKPpieaugumu veicinošu faktoru. Straujais iekšzemespieprasījuma pieaugums kompensē neto eksportakritumu, jo patēriņš un investīcijas veicina importu.Turpretim eksporta pieauguma tempi samazinās, kodaļēji nosaka naftas ieguves apjomu samazinājumsun nepietiekamās investīcijas Krievijas naftas ungāzes nozarē. Tuvojošās valsts domes un12%8%4%0%200020012002IKP20032004Avots: Krievijas valsts statistikas komiteja20052006InflācijaKā jau tika sagaidāms, inflācija kopš gada sākuma irļoti būtiski augusi. Savu augstāko robežu inflācijasasniedza jūlijā (8.7% salīdzinājumā ar attiecīgoperiodu pērn) un augustā nebūtiski samazinājās –līdz 8.6%. Inflāciju galvenokārt noteica augošāspārtikas preču, īpaši maizes, cenas. Gaidāmovēlēšanu gaisotnē inflācija ir kļuvusi par prioritāruproblēmu. Krievijas valdība ir ierosinājusi pārdotgraudus no valsts rezervēm, kā arī ierobežot labībaseksportu, cerot, ka tas apturēs maizes cenu kāpumuun iegrožos inflāciju. Kopumā, neraugoties uzvaldības veiktajiem inflācijas mazināšanaspasākumiem, jauns naftas cenu kāpums, straujšapgrozībā esošās naudas pieaugums, ievērojamaisiekšzemes pieprasījums un fiskālā ekspansija varpalielināt inflāciju virs valdības šim gadamprognozētā 7-8% līmeņa.Krievijas naftas un dabasgāzes rūpniecība, 12mēn.vidējais gada pieaugums12%10%8%6%4%2%0%-2%Aug.02 Mai.03 Feb.04 Nov.04 Aug.05 Mai.06 Feb.07Avots: EcoWinnaftas pārstrādes rūpniecībanaftas ieguves rūpniecībadabasgāzes rūpniecība2007p2008p

15 Pasaules ekonomikas apskatsProblēmas pasaules finanšu tirgū radīja likviditātesproblēmas arī Krievijas banku sektorā, un centrālābanka iepludināja sistēmā papildus likviditāti unatjaunoja ārvalstu valūtas intervences, lai atbalstītuvietējo valūtu. Neskaidrības banku sektorā unārvalstu kapitāla aizplūšana ir palielinājusi risku, kapasaules kredītu krīzes negatīvā ietekme varētuskart arī Krievijas ekonomiku. Lai gan pieaugošāsnaftas cenas var palīdzēt saglabāt straujoekonomikas izaugsmi un nodrošināt prognozēto IKPpieaugumu 2007. un 2008. gadam attiecīgi 7.4% un6.8% apmērā.2. Ķīna2007. gada 2. ceturksnī Ķīnas ekonomikasizaugsmes tempi bija vēl straujāki (11.8%) nekāpirmajā ceturksnī (11.1%). IKP pieaugumu gadapirmajā pusē veicināja tradicionālie faktori, proti,straujš eksporta un investīciju pieaugums, tomēr arīiekšzemes patēriņš kļūst arvien nozīmīgāks IKPpieauguma faktors. Eksporta pieaugums turpinājapalielināt valsts tirdzniecības pozitīvo saldo līdzrekordaugstam apmēram (162 miljardi ASV dolāru 8mēnešos). Paredzams, ka valdība un centrālābanka centīsies atdzesēt pārkarsušo ekonomiku,tāpēc milzīgie ekonomikas izaugsmes tempi2007. un 2008. gadā nedaudz samazināsies līdzattiecīgi 10% un 9.5%.Vislielākās raizes Ķīnas valdībai sagādā inflācija.Augustā gada inflācija sasniedza savu desmit gaduaugstāko atzīmi (6.5%). Šādu inflācijas kāpumunoteica galvenokārt strauji augošās pārtikas prečucenas, par 18.2% lielākas nekā pirms gada.Vislielākais cenu lēciens bija vērojams cūkgaļai uncitiem gaļas produktiem (49%). To iespaidojanesenās cūku slimības un augošajās lopbarībasizmaksas, jo pasaules tirgū ir pieaugušas labībascenas. Turklāt vairāki Ķīnas reģioni cietuši nosausuma un plūdiem, tāpēc neraugoties uz to, kavaldība lauksaimniekiem piešķīra papildussubsīdijas, tas tuvākajā laikā nemazinās pārtikascenu ietekmi uz kopējo inflāciju. Ja neskaita pārtikaspreču cenas, patēriņa cenu gada inflācija nav bijusiliela un saglabājusies 0.9% līmenī.Ķīnas IKP pieaugums un inflācija12%10%8%6%4%2%0%-2%1996199719981999IKP200020012002Avots: Ķīnas Nacionālais statistikas birojs200320042005InflācijaLai mazinātu patēriņa cenu inflāciju, kā arīspekulācijas ar vērtspapīriem un nekustamoīpašumu, centrālā banka 14. septembrīpaaugstināja procentu likmes uz vienu gaduizsniegtiem kredītiem līdz 7.29%, kas ir augstākaisrādītājs pēdējos deviņos gados. Likviditātessamazināšana kontrastē ar citu centrālo bankurīcību. Šāda centrālās bankas rīcība skaidri liecina,ka Ķīnu pēdējie starptautisko finanšu tirgus notikuminav nopietni skāruši. Tomēr, ja ASV ekonomikasattīstības tempi palēnināsies, Ķīnas eksporta apjomiun līdz ar to arī IKP pieaugums varētu samazināties,tādējādi palīdzot valdībai un centrālai bankaiatvēsināt sakarsušo ekonomiku.20062007p2008pJurgita Jurgutytė

Pasaules ekonomikas apskats 16IKP, % PCI, % Budž eta bilance, % no IKP Tekošais konts, % no IKP2005 2006 2007p 2008p 2005 2006 2007p 2008p 2005 2006p 2007p 2008p 2005 2006p 2007p 2008pASV 3.2 3.3 2.0 2.1 3.4 3.2 1.9 2.5 -3.7 -2.6 -2.3 -2.5 -6.4 -6.5 -6.1 -6.0Japāna 1.9 2.2 2.3 2.2 -0.3 0.2 0.3 0.7 -4.8 -4.3 -3.8 -3.5 3.6 3.9 3.9 3.6Eirozona* 1.5 2.7 2.3 1.9 2.2 2.2 2.0 2.0 -2.4 -1.6 -1.2 -1.1 0.0 -0.3 -0.3 -0.4Austrija 2.0 3.3 2.9 2.5 2.1 1.7 1.7 1.8 -1.5 -1.3 -1.2 -1.0 2.9 3.0 2.7 2.6Beļģija 1.1 3.2 2.3 2.2 2.5 2.3 1.8 1.7 -2.3 -0.2 -0.3 -0.3 2.5 2.4 2.4 2.5Somija 2.9 5.5 3.1 2.7 0.8 1.3 1.4 1.5 2.7 3.8 3.5 3.6 4.6 5.3 5.2 5.0Francija 1.7 2.0 2.0 2.2 1.9 1.9 1.7 1.8 -2.9 -2.6 -2.6 -2.4 -2.1 -2.1 -2.0 -2.1Vācija 0.9 2.8 1.8 1.9 1.9 1.8 2.0 1.6 -3.2 -1.7 -1.3 -1.3 4.2 5.1 5.3 5.2Grieķija 3.7 4.3 3.7 3.6 3.5 3.3 3.1 3.0 -5.2 -2.6 -2.5 -2.4 -9.2 -9.6 -9.1 -8.5Īrija 5.5 6.0 5.0 3.7 2.2 2.7 2.4 2.1 1.1 1.2 1.0 0.7 -3.1 -3.2 -3.7 -3.0Itālija 0.1 1.9 1.8 1.5 2.2 2.2 2.1 2.0 -4.1 -4.4 -2.2 -2.4 -1.6 -2.2 -2.2 -2.3Luksemburga 4.0 6.2 5.0 4.7 3.8 3.0 2.1 2.0 -1.0 -1.4 -0.9 -0.8 9.7 11.5 12.0 12.3Portugāle 0.4 1.3 1.6 1.8 2.1 3.1 2.4 2.4 -6.0 -3.9 -3.6 -3.4 -9.5 -9.4 -9.0 -9.0Slovēnija 4.0 5.2 5.6 4.7 2.5 2.5 3.0 2.7 -1.4 -1.4 -1.4 -1.5 -2.0 -2.1 -2.3 -2.2Spānija 3.5 3.9 3.6 3.4 3.4 3.6 2.6 2.7 1.1 1.8 1.2 1.1 -7.4 -8.8 -9.4 -9.8Nīderlande 1.5 2.9 2.8 2.6 1.5 1.7 1.6 2.0 -0.3 0.0 0.4 0.5 7.1 7.6 7.7 7.7ES 27* 1.8 3.0 2.9 2.7 2.3 2.3 2.2 2.2 -2.4 -1.9 -1.4 -1.3 -0.4 -0.8 -0.9 -1.0Bulgārija 6.2 6.1 6.1 5.9 5.0 7.4 6.3 5.5 1.9 3.3 2.4 1.9 -11.3 -15.9 -15.0 -14.0Čehija 6.1 6.1 5.7 4.9 1.9 2.1 2.6 3.8 -3.6 -2.9 -3.8 -3.3 -2.6 -4.2 -4.0 -3.9Dānija 3.1 3.5 2.4 2.2 1.7 1.8 2.0 1.9 4.9 4.1 3.7 3.5 3.6 2.0 1.7 1.9Igaunija 10.5 11.4 8.6 6.9 4.1 4.4 5.1 5.2 2.3 3.8 1.5 1.4 -10.5 -14.8 -11.5 -10.5Kipra 3.9 3.8 3.9 3.9 2.1 2.3 2.1 2.8 -2.4 -1.7 -1.6 -1.4 -5.7 -6.1 5.2 5.1Latvija 10.6 11.9 9.0 7.0 6.9 6.6 8.0 5.5 -0.2 0.4 0.5 1.5 -12.6 -21.1 -21.0 -16.0Lielbritānija 1.9 2.8 2.9 2.5 2.0 2.3 2.3 2.0 -3.3 -2.8 -2.5 -2.3 -2.2 -2.8 -2.6 -2.5Lietuva 7.6 7.5 8.0 7.0 2.7 3.8 4.5 4.5 -0.5 -0.3 -0.5 -0.5 -7.2 -10.8 -12.5 -12.7Malta 3.3 3.3 3.0 2.3 2.5 2.6 2.5 2.4 -3.2 -2.9 -2.7 -2.9 -11.0 -10.9 -11.0 -11.0Polija 3.5 5.8 6.4 5.4 2.1 1.3 2.2 2.9 -2.9 -2.4 -2.7 -2.6 -1.7 -2.1 -2.4 -2.6Rumānija 4.1 7.7 5.9 5.6 9.0 6.6 4.4 4.6 -1.5 -1.3 -2.2 -2.5 -8.7 -10.3 -11.0 -10.8Slovākija 6.0 8.3 8.8 7.2 2.7 4.3 2.6 2.5 -3.1 -3.4 -2.9 -2.8 -8.6 -8.0 -5.0 -4.5Ungārija 4.1 3.9 2.2 3.0 3.5 4.0 7.6 4.3 -7.8 -9.2 -6.4 -4.8 -6.8 -7.1 -5.2 -4.7Zviedrija 2.9 4.5 3.3 3.1 0.8 1.5 1.8 2.0 2.8 2.9 2.4 2.6 7.0 7.4 6.6 6.8KandidātvalstisHorvātija 4.3 4.8 5.3 4.8 3.3 3.2 2.5 2.9 -3.9 -3.0 -3.1 -2.9 -6.3 -7.6 -7.7 -7.4Maķedonija 3.8 3.1 4.2 4.1 0.5 3.2 2.6 2.6 0.3 -0.6 -1.2 -1.0 -1.4 0.2 -3.3 -3.7Turcija 7.4 6.1 5.1 5.6 8.2 9.3 8.5 5.9 -2.0 -1.0 -2.2 -2.2 -6.4 -8.0 -7.2 -6.9Attīstības tirgiĀzija 8.4 9.0 8.4 8.0 3.2 3.7 3.6 3.0 -4.7 -4.1 -4.0 -4.0 4.5 5.2 5.5 5.7Ķīna 10.4 10.7 10.0 9.5 1.8 1.5 2.2 2.5 -1.6 -1.4 -1.2 -1.3 7.2 8.6 8.9 8.7Indija 9.0 9.2 8.4 7.8 4.2 6.1 6.2 4.5 -7.8 -6.5 -6.3 -6.3 -1.2 -1.9 -2.0 -2.0Latīņamerika 4.3 5.1 4.4 4.0 6.1 5.0 5.2 5.2 -0.6 -0.1 -1.0 -1.0 1.9 2.0 0.4 -0.8Krievija** 6.4 6.7 7.4 6.8 10.9 9.7 8.5 7.8 7.4 7.5 4.0 4.2 10.9 12.1 7.5 5.0* saskaņotā patēriņa cenu inflācija** Centrālās valdības parāds, nevis valsts parādsp - prognoze

17 Pasaules ekonomikas apskatsKontaktiHansabanka un Hansabank MarketsHansabankas un Hansabank Markets analītiskie materiāli:LatvijaGalvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks +371 67 445 859 martins.kazaks@hansabanka.lvVecākais ekonomists Dainis Stikuts +371 67 445 844 dainis.stikuts@hansabanka.lvEkonomists Ilze Ramza +371 67 445 875 ilze.ramza@hansabanka.lvVadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš +371 67 444 163 peteris.strautins@hansabanka.lvEkonomists Ivonna Slapiņa +371 67 445 930 ivonna.slapina@hansabanka.lvEkonomists Jurijs Māsāns +371 67 445 855 jurijs.masans@hansabanka.lvIgaunijaGalvenais ekonomists Sander Danil +372 888 1664 sander.danil@hansa.eeVecākais makro analītiķis Maris Lauri +372 888 1202 maris.lauri@hansa.eeMakro analītiķis Elina Allikalt +372 888 1989 elina.allikalt@hansa.eeAnalītiķis (akcijas) Pavel Lupandin +372 888 1535 pavel.lupandin@hansa.eeAnalītiķis (akcijas) Marko Daljajev +372 888 1246 marko.daljajev@hansa.eeAnalītiķis (akcijas) Triinu Viilup +372 888 1329 triinu.viilup@hansa.eeAnalītiķis (akcijas) Risto Hunt +372 888 6796 risto.hunt@hansa.eeLietuvaMakro analītiķis Lina Vrubliauskienė +370 5 268 4275 lina.vrubliauskiene@hansa.ltMakro analītiķis Jurgita Jurgutytė +370 5 268 4598 jurgita.jurgutyte@hansa.ltAnalītiķis (akcijas) Donatas Užkurėlis +370 5 268 4395 donatas.uzkurelis@hansa.ltAssistents Aurimas Butavičius +370 5 268 4722 aurimas.butavicius@hansa.ltHansabanka - akciju tirgusLatvija Jānis Ogsts +371 67 444 154 janis.ogsts@hansabanka.lvIgaunija Lauri Lind +372 6 131 355 lauri.lind@hansa.eeRaido Lillemets +372 6 131 667 raido.lillemets@hansa.eeMihkel Torim +372 6 131 564 mihkel.torim@hansa.eeLietuva Linas Grinevičius +370 5 268 4533 linas.grinevicius@hansa.ltHansabankas finanšu produktu pārdošanaLatvijaFinanšu tirgus daļas vadītājs Renārs Rūsis +371 67 444 228 renars.rusis@hansabanka.lvVecākais finanšu produktu pārdošanas speciālists Pēteris Strazdiņš +371 67 444 621 peteris.strazdins@hansabanka.lvIgaunija Gunnar Mäemets +372 6 131 457 gunnar.maemets@hansa.eeLietuva Vytautas Eidukaitis +370 5 268 4524 vytautas.eidukaitis@hansa.ltHansabankas parāda vērtspapīri un derivatīviLatvija Jekaterina Komkova +371 67 444 145 jekaterina.komkova@hansabanka.lvIgaunijaParāda vērtspapīri Allan Marnot +372 6 131 678 allan.marnot@hansa.eeDerivatīvi Anton Skvortsov +372 6 131 654 anton.skvortsov@hansa.eeDerivatīvi Simmo Sommer +372 6 131 605 simmo.sommer@hansa.eeLietuva Linas Grinevičius +370 5 268 4533 linas.grinevicius@hansa.ltHansabankas valūtu tirdzniecībaLatvija Sandris Pavlovs +371 67 444 143 sandris.pavlovs@hansabanka.lvIgaunija Art Lestberg +372 6 131 653 art.lestberg@hansa.eeDarius Gecevičius +372 6 131 655 darius.gecevicius@hansa.eeLietuva Aurelijus Dzendulėtas +370 5 268 4478 aurelijus.dzenduletas@hansa.ltHansabankas Aktīvu-Pasīvu pārvaldeLatvija Jānis Štekels +371 67 444 147 janis.stekels@hansabanka.lvIgaunija Meelis Paakspuu +372 6 131 739 meelis.paakspuu@hansa.eeLietuva Viktoras Baltuškonis +370 5 268 4487 viktoras.baltuskonis@hansa.ltHansabankas vērtspapīru pakalpojumi un korespondentattiecībasLatvija Gatis Simsons +371 67 444 142 gatis.simsons@hansabanka.lvIgaunija Anna-Maria Ots +372 6 131 522 anna.ots@hansa.eeLietuva Jonė Ščeponavičiutė +370 5 268 4742 jone.sceponaviciute@hansa.lt

Pasaules ekonomikas apskats 18AtrunaHansabank Markets, kas ir AS Hansapank Igaunijā, AS Hansabanka Latvijā un AB Bankas Hansabankas Lietuvā brokeru nodaļa(turpmāk tekstā visas nosauktās bankas un visas to nodaļas un filiāles kopā sauktas Hansabankas Grupa), ir atbildīga par izpētesziņojumu sagatavošanu. Šajā ziņojumā iekļautie viedokļi ir to personu, kas atbildīgas par šī ziņojuma sagatavošanu, viedokļi, un tie varatšķirties no Hansabankas Grupas viedokļa. Hansabankas Grupas darbību uzrauga finansu uzraudzības institūcijas Igaunijā, Latvijā unLietuvā.Hansabankas Grupa var izlaist tirgū vai arī kā pārstāvis vai aģents pirkt un pārdot šajā ziņojumā norādīto kompāniju vērtspapīrus un toatvasinājumus. Hansabankas Grupa un tās amatpersonas un darbinieki var strādāt vai būt strādājuši iepriekš kā amatpersonas,direktori vai kā konsultanti jebkurā no kompānijām, kas minētas šajā ziņojumā, un var laiku pa laikam veikt vai būt veikuši investīcijubanku darījumus, parakstīšanas darbības un citas darbības (ieskaitot darbošanos kā konsultantam, vadītājam, riska parakstītājam vaiaizdevējam) pēdējo 12 mēnešu laikā jebkurā kompānijā, kas norādītas šajā ziņojumā. Hansabankas Grupa var saņemt vai plānotpieprasīt kompensāciju no investīciju banku pakalpojumiem turpmāko trīs mēnešu laikā no jebkura no emitentiem, kas norādīti šajāziņojumā. Hansabankas Grupa var arī sniegt vai meklēt iespējas sniegt bankas pakalpojumus šīm kompānijām.Ne Hansabankas Grupa, nedz arī kāds no tās direktoriem, amatpersonām vai darbiniekiem neuzņemas atbildību par jebkādiem tiešiemvai netiešiem zaudējumiem, kas radušies sakarā ar šī ziņojuma izmantošanu, bez ierobežojumiem attiecinot to arī uz peļņas zaudējumupat tādā gadījumā, ja Hansabankas Grupa ir skaidri sniegusi konsultāciju par šādu zaudējumu iespējamību. Hansabankas Grupai un tāsdirektoriem, amatpersonām un darbiniekiem var būt finansiālas intereses šajā ziņojumā norādītajās kompānijās, ieskaitot ilgtermiņa unīstermiņa pozīcijas to vērtspapīros, un/vai opcijās, nākotnes darījumos vai citos atvasinātajos instrumentos, kas balstīti uz tiem.Hansabankas Grupa vērš Jūsu uzmanību uz faktu, ka darbības pagātnes rādītāji nesniedz skaidru norādi par nākotnes darbību , unnorādes par nākotnes darbības rādītājiem ir balstītas uz pieņēmumiem, kuri var nerealizēties. Jūsu investīcijas vērtība un ienākumi varmainīties dēļ izmaiņām procentu likmēs, izmaiņām ārvalstu valūtas kursos, vērtspapīru cenās, tirgus indeksos kā arī citiem faktoriem,kas var mainīt apstākļus vērtspapīru tirgū.Šis ziņojums nav piedāvājums pirkt vai pārdot, kā arī tas nav oficiāls lūgums par jebkādu vērtspapīru pirkšanu vai pārdošanu. Šisziņojums ir sagatavots, neņemot vērā personu, kas saņem šo ziņojumu, individuālos finansiālos apstākļus un mērķus. Tāpēc šisziņojums nesniedz individuālu investīciju konsultāciju. Vērtspapīri, kas minēti šajā ziņojumā var nebūt piemēroti visiem investoriem.Investoriem ir neatkarīgi un rūpīgi jānovērtē katra konkrētā investīcija un jālūdz finansu konsultanta padoms, ja tas ir nepieciešams. Šīziņojuma izplatīšana var būt aizliegta atsevišķās jurisdikcijās, un personām, kuru rīcībā šis ziņojums ir nonācis, ir pašiem tas jāuzzina unjārīkojas atbilstoši šādiem aizliegumiem.Šis ziņojums ir balstīts uz publiski pieejamo informāciju. Šajā ziņojumā ietvertā informācija ir apkopota no tādiem avotiem, kurus uzskatapar profesionāliem un uzticamiem, taču nav izteikti nekādi paziņojumi, kas garantētu šīs informācijas precizitāti, pilnību vai atbilstībulaikam, un šai informācijai nevar uzticēties kā tādai. Visi šeit izteiktie viedokļi atspoguļo profesionālu spriedumu publikācijas dienā, un tievar mainīties. Jebkurai no šajā ziņojumā norādītajām kompānijām var būt postenis Hansabankas Grupā. Tāpat arī jebkurai no šajāziņojumā norādītajām kompānijām var būt iesniegta kāda šī ziņojuma daļa pirms tā publicēšanas, lai pārbaudītu tās faktisko precizitāti,un ziņojums pēc tam nepieciešamības gadījumā var būt mainīts. Hansabankas Grupa likuma pieļautajās robežās var būt rīkojusiessaskaņā ar šeit ietverto informāciju, kā arī analīzi un pētījumiem, uz ko tā balstīta, vai arī izmantojusi tos pirms tā publicēšanas.Šī ziņojuma sagatavošanā ir izmantotas dažādas vērtēšanas metodes, kas ietver, taču neaprobežojas ar diskontēto brīvo naudasplūsmu un salīdzinošo analīzi. Metožu izvēle ir atkarīga no dažādiem apstākļiem. Šis ziņojums tiek periodiski grozīts, tas notiek vienureizi mēnesī/ ceturksnī vai arī biežāk, ja tas ir nepieciešams.Izpētes analītiķi, kas ir atbildīgi par šī ziņojuma sagatavošanu, saņem kompensāciju, baltoties uz dažādiem faktoriem, ieskaitot izpēteskvalitāti un precizitāti, klientu atsauksmēm, konkurences faktoriem, kā arī Hansabankas Grupas vispārējiem ienākumiem. HansabankasGrupas vispārējie ienākumi ietver ienākumus no investīciju bankas darbībām un fiksēto ienākumu biznesa vienībām. Analītiķiemnepieder šajā ziņojumā norādītie vērtspapīri.© Hansabank Grupa, 2007. Šajā apskatā iekļautā informācija ir konfidenciāla un ir domāta tikai Hansabank Grupas klientu, kuriem šisapskats ir adresēts, vajadzībām. Bez Hansabank Grupas atļaujas apskata kopēšana, reproducēšana, citēšana vai arī kāda cita veidapublicēšana vai sūtīšana trešajām personām ir aizliegta. Akceptējot šo apskatu jūs arī esat akceptējuši norādītos ierobežojumus.

19 Pasaules ekonomikas apskatsMaris Lauri+372 6 131 202maris.lauri@hansa.eeMārtiņš Kazāks+371 7 445 859martins.kazaks@hansabanka.lvVidmantas Šaferis+370 5 268 4598vidmantas.saferis@hansa.ltAS HansabankaTel.+371 7 024 555 , Fakss +371 7 024 400Balasta dambis 1a, Rīga, LV-1048, Latvija