Oktobris 2007 - Swedbank

More documents

Recommendations

Info

Pasaules ekonomikas apskats 10procentpunktiem, attiecīgi, 2007. un 2008. gadā. Nootras puses, šis efekts varētu būt arī tikai mērens, josvarīgākās ekonomiskās tendences eirozonāpašlaik ir visai labvēlīgas.Augustā gada patēriņa cenu inflācija nepārsniedza2% jau divpadsmito mēnesi pēc kārtas. Šogadinflācija nepieauga, pateicoties enerģijas cenuizmaiņu pozitīvajai ietekmei. Paredzēts, ka 2007. un2008. gadā patēriņa inflācija būs 2%. Pateicotiesstingrākajai monetārajai politikai, IKP pieaugumatempi sāk samazināties, līdz ar to inflāciju izraisošieiekšzemes nosacījumi vairs nebūs tik spēcīgi.Tomēr joprojām pastāv inflācijas pieauguma riski.Piemēram, var palielināties pārtikas cenu spiedienspēc atsevišķu lauksaimniecības produktu cenukāpuma pasaules tirgos. Inflācijas pieaugumu varveicināt arī: netiešo nodokļu palielinājumi, kasvarētu pārsniegt līdz šim paredzētos, naftas cenutālāks kāpums un, it īpaši, straujāks algupieaugums, nekā paredzēts iepriekš, kā arī cenupieaugums zemas konkurences tirgus segmentos.1. VācijaEkonomikas attīstības tempi 2007. gada otrajāceturksnī (2.5%) bija nedaudz lēnāki, nekā tikaparedzēts, līdz ar to IKP prognoze 2007. gadam tikasamazināta līdz 1.8%. Ņemot vērā ievērojamāsinvestīcijas tehnoloģiskajās iekārtās un mašīnās(kas daļēji izskaidrojams ar iespējamimaksimālajiem tēriņiem pirms 2008. gada nodokļureformas) un labos neto eksporta rādītājus, joprojāmtiek sagaidīts, ka 2007. gada otrajā pusē IKPpieauguma tempi atkal pieaugs.vērā, ka neseno finanšu tirgus satricinājumurezultātā finansēšanas nosacījumi privātajā sektorā,iespējams, kļūs vēl stingrāki, IKP prognoze2008. gadam ir samazināta par 0.1 procentpunktulīdz 1.9%. Bruto kapitālieguldījumu pieaugumam arī2007. – 2008. gadā vajadzētu būt ievērojamam, jouzņēmumu rentabilitātes rādītāji ir labi unfinansēšanas nosacījumi joprojām labvēlīgi.Ieguldījumi būvniecībā nebūs lieli, tomēr pieaugs.PVN likmes pieaugumam par 3 procentpunktiem2007. gada sākumā bija zināma ietekme uz inflāciju,bet to ierobež oja tas, ka sīvās konkurences dēļmazumtirgotāji nevarēja visu PVN pieaugumaietekmi novirzīt uz patērētājiem (2007. gada pirmajāpusgadā inflācija salīdzinājumā ar 2006. gada otropusgadu pieauga tikai nedaudz, saglabājoties zem2% līmeņa).2. FrancijaFrancijas ekonomikas izaugsmes tempi jau otrogadu atpaliek no eiro zonas attīstības tempiem, kasizskaidrojams ar kritumu tirdzniecības un investīcijurādītājos. Tomēr pēc vairākus gadus ilgušajiemniecīgajiem attīstības tempiem Francija ir nedaudzatguvusies. Stingrākās monetārās politikas ietekmē2007. gadā reālais IKP pieaugums saglabāsies2006. gada 2% līmenī. Paredzams, ka, pateicotiesfiskālās politikas nosacījumiem, 2008. gadā IKPnedaudz palielināsies. Arī nākamajā gadāparedzētie jaunie nodokļu samazinājumi mājokļupircējiem un uzņēmumu investīcijām zinātniskāsizpētes darbā veicinās ekonomikas izaugsmi.Francijas IKP pieaugums un inflācijaVācijas IKP pieaugums un inflācija4%3%5%4%3%2%2%1%1%0%0%-1%19971998Avots: Eurostat199920002001IKP20022003200420052006Inflācija2007p2008p19971998Avots: Eurostat19992000IKP20012002200320042005Inflācija20062007p2008pPēc ziņāma vājuma perioda pirmajā pusgadā, kasizskaidrojams ar PVN likmes palielinājumu no 2007.gada 1. janvāra, 2007. gada otrajā pusē tiekparedzēts mērens privātā patēriņa pieaugums,pamatojoties uz strauju nodarbinātības līmeņakāpumu un reālo algu pieaugumu. 2008. gadā šītendence, visticamāk, pastiprināsies. Tomēr, ņemotKopš 2006. gada vidus inflācija ir straujisamazinājusies, kas izskaidrojams ar valūtasnostiprināšanos un zemākām naftas cenāmstarptautiskajā tirgū gada sākumā. Inflācijasnākotnes attīstības perspektīvas Francijai irsalīdzinoši labdabīgas. Pēc inflācijas pieauguma
11 Pasaules ekonomikas apskatslīdz 1.9% 2006.gadā, mēs sagaidām, ka2007. gadā inflācija būs 1.7% un 2008. gadā tāsasniegs 1.8% .Lina Vrubliauskienė3. Eiro zonas paplašināšanās3.1 SlovēnijaSlovēnijas IKP pieaugums un inflācija10%8%6%4%2%0%19971998Avots: Eurostat19992000IKP20012002200320042005InflācijaSlovēnija pievienojās eiro zonai 2007. gadasākumā, un šobrīd jau redzami pirmie rezultāti. Kājau tika prognozēts, pāreja no kontrolēta valūtaskursa pieauguma uz fiksētu valūtas kursu palielinājainflāciju, jo administratīvie faktori, kuriem bijajākontrolē cenu kāpums pēc pārejas uz eiro,pamazām zaudēja savu spēku. Jūlijā gada cenukāpums sasniedza 4%, bet augustā nokritās uz3.4%, kas skaidrojams ar augstāku salīdzināmo bāzi2006. gada augustā. Savukārt, 12 mēnešu vidējāinflācija palielinājusies no 2.5% 2006. gadadecembrī līdz 2.9% 2007. gada augustā, tādējādijau divus pēdējos mēnešus tā ir lielāka parMāstrihtas kritērijos noteikto, kas tagad ir 2.6%.Inflācijas pieaugumu veicina daudz faktoru, nokuriem visredzamākie ir pārtika, apģērbs, mājokļauzturēšana, veselības aprūpe un dažāda veida brīvālaika pavadīšanas pakalpojumi (t.sk. sabiedriskāēdināšana). Augošais pieprasījums ir palielinājisvispārējās inflācijas gaidas, kas pēdējos pārismēnešos ir sasniegušas ~3% šim gadam. Irievērojami palielinājušies konjunktūras indeksi, īpašiaugsts ir mājsaimniecību un būvniecības sektoraoptimisms.Tautsaimniecības gada pieaugums 1. ceturksnīsasniedza 7.2%, investīciju gada pieaugumatempam palecoties līdz 20% un uzlabojoties arī netoeksporta rādītājiem. Taču šis bija tikai vienreizējslēciens: otrajā ceturksnī pieauguma tempi20062007p2008psamazinājās līdz 5.9%, lai gan mājsaimniecības vēlvairāk palielināja savus izdevumus un investīcijugada pieaugums sasniedza jau 25.2%. Šādu 2.ceturkšņa kritumu noteica valdības patēriņasamazinājums par 0.7% (salīdzinājumā ar 4.4%pieaugumu pirms gada) un neto eksporta kritums.Tikmēr ekonomikas pieauguma prognozes šim unnākamajam gadam ir visai būtiski paaugstinātas –līdz, attiecīgi, 5.6% un 4.7%, galvenokārt,neparedzēti lielā investīciju kāpuma dēļ, kas šobrīdminams kā eiro ieviešanas vissvarīgākais pozitīvaisfaktors.3.2 Malta un Kipra2007. gada 10. jūlijā Eiropas Centrālās bankaspriekšsēdētāja vietnieks Lukass Papademoss(Lucas Papademos) laikā atzīmēja lēmumu par eiroieviešanu Kiprā un Maltā. Abas valstis eiro zonaipievienosies 2008. gada 1. janvārī, sekojotSlovēnijas pēdās. Abām mazajām valstīm, kasgatavojas pievienoties eiro zonai - Maltai un Kiprai,līdz šim bijušas ar budžeta deficītu saistītasgrūtības, turklāt Maltai laiku pa laikam problēmassagādāja arī inflācija (2006. gada aprīlī – oktobrī unpirms 2005. gada jūlija).Kiprai un Maltai tika ļauts ieviest eiro, lai gan tovaldības parādi pārsniedz atsauces vērtību, kasnoteikta 60% apmērā no IKP, taču šie parādi tikavisai strauji dzēsti: Kipra samazinājusi savu valdībasparādu no 70.3% no IKP 2004. gadā līdz 65.3%2006. gadā, bet Malta no 73.9% no IKP 2004. gadālīdz 66.5% 2006. gadā. Laika posmā no 2002. līdz2004. gadam Kipras budžeta deficīts pārsniedza 3%no IKP, bet, sākot ar 2003. gadu, kad budžetadeficīts bija 6.3%, tas ir nepārtraukti samazinājiesun 2006. gadā bija tikai 1.5%.Vispārējās valdības Valdības bruto parāds, %budž eta bilance, %no IKPno IKPKipra Malta Kipra Malta1999 -4.4% -7.6% 62.0% 56.8%2000 -2.4% -6.1% 61.6% 56.4%2001 -2.3% -6.4% 61.9% 63.5%2002 -4.4% -5.5% 64.7% 60.1%2003 -6.3% -10.0% 69.1% 70.4%2004 -4.1% -5.0% 70.3% 73.9%2005 -2.3% -3.1% 69.2% 72.4%2006 -1.5% -2.6% 65.3% 66.5%Tikai dažus mēnešus pēc iestāšanās ES Maltai tikapiemērota pārmērīga budžeta deficīta novēršanasprocedūra, jo tās budžeta deficīts pastāvīgipārsniedza noteiktos 3% no IKP (1998. – 2003.gadā Maltas budžeta deficīts bija robežās no 5.5līdz 10% no IKP). 2007. gada martā budžeta deficīts
Page 1 and 2: PasaulesekonomikasapskatsMakroekono
Page 3 and 4: 3 Pasaules ekonomikas apskatsPasaul
Page 5 and 6: 5 Pasaules ekonomikas apskatsnedaud
Page 7 and 8: 7 Pasaules ekonomikas apskatsdarba
Page 9: 9 Pasaules ekonomikas apskatsEiropa
Page 13 and 14: 13 Pasaules ekonomikas apskats4. Zi
Page 15 and 16: 15 Pasaules ekonomikas apskatsProbl
Page 17 and 18: 17 Pasaules ekonomikas apskatsKonta
Page 19: 19 Pasaules ekonomikas apskatsMaris

Oktobris 2007 - Swedbank

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?