Oktobris 2007 - Swedbank

11 Pasaules ekonomikas apskatslīdz 1.9% 2006.gadā, mēs sagaidām, ka2007. gadā inflācija būs 1.7% un 2008. gadā tāsasniegs 1.8% .Lina Vrubliauskienė3. Eiro zonas paplašināšanās3.1 SlovēnijaSlovēnijas IKP pieaugums un inflācija10%8%6%4%2%0%19971998Avots: Eurostat19992000IKP20012002200320042005InflācijaSlovēnija pievienojās eiro zonai 2007. gadasākumā, un šobrīd jau redzami pirmie rezultāti. Kājau tika prognozēts, pāreja no kontrolēta valūtaskursa pieauguma uz fiksētu valūtas kursu palielinājainflāciju, jo administratīvie faktori, kuriem bijajākontrolē cenu kāpums pēc pārejas uz eiro,pamazām zaudēja savu spēku. Jūlijā gada cenukāpums sasniedza 4%, bet augustā nokritās uz3.4%, kas skaidrojams ar augstāku salīdzināmo bāzi2006. gada augustā. Savukārt, 12 mēnešu vidējāinflācija palielinājusies no 2.5% 2006. gadadecembrī līdz 2.9% 2007. gada augustā, tādējādijau divus pēdējos mēnešus tā ir lielāka parMāstrihtas kritērijos noteikto, kas tagad ir 2.6%.Inflācijas pieaugumu veicina daudz faktoru, nokuriem visredzamākie ir pārtika, apģērbs, mājokļauzturēšana, veselības aprūpe un dažāda veida brīvālaika pavadīšanas pakalpojumi (t.sk. sabiedriskāēdināšana). Augošais pieprasījums ir palielinājisvispārējās inflācijas gaidas, kas pēdējos pārismēnešos ir sasniegušas ~3% šim gadam. Irievērojami palielinājušies konjunktūras indeksi, īpašiaugsts ir mājsaimniecību un būvniecības sektoraoptimisms.Tautsaimniecības gada pieaugums 1. ceturksnīsasniedza 7.2%, investīciju gada pieaugumatempam palecoties līdz 20% un uzlabojoties arī netoeksporta rādītājiem. Taču šis bija tikai vienreizējslēciens: otrajā ceturksnī pieauguma tempi20062007p2008psamazinājās līdz 5.9%, lai gan mājsaimniecības vēlvairāk palielināja savus izdevumus un investīcijugada pieaugums sasniedza jau 25.2%. Šādu 2.ceturkšņa kritumu noteica valdības patēriņasamazinājums par 0.7% (salīdzinājumā ar 4.4%pieaugumu pirms gada) un neto eksporta kritums.Tikmēr ekonomikas pieauguma prognozes šim unnākamajam gadam ir visai būtiski paaugstinātas –līdz, attiecīgi, 5.6% un 4.7%, galvenokārt,neparedzēti lielā investīciju kāpuma dēļ, kas šobrīdminams kā eiro ieviešanas vissvarīgākais pozitīvaisfaktors.3.2 Malta un Kipra2007. gada 10. jūlijā Eiropas Centrālās bankaspriekšsēdētāja vietnieks Lukass Papademoss(Lucas Papademos) laikā atzīmēja lēmumu par eiroieviešanu Kiprā un Maltā. Abas valstis eiro zonaipievienosies 2008. gada 1. janvārī, sekojotSlovēnijas pēdās. Abām mazajām valstīm, kasgatavojas pievienoties eiro zonai - Maltai un Kiprai,līdz šim bijušas ar budžeta deficītu saistītasgrūtības, turklāt Maltai laiku pa laikam problēmassagādāja arī inflācija (2006. gada aprīlī – oktobrī unpirms 2005. gada jūlija).Kiprai un Maltai tika ļauts ieviest eiro, lai gan tovaldības parādi pārsniedz atsauces vērtību, kasnoteikta 60% apmērā no IKP, taču šie parādi tikavisai strauji dzēsti: Kipra samazinājusi savu valdībasparādu no 70.3% no IKP 2004. gadā līdz 65.3%2006. gadā, bet Malta no 73.9% no IKP 2004. gadālīdz 66.5% 2006. gadā. Laika posmā no 2002. līdz2004. gadam Kipras budžeta deficīts pārsniedza 3%no IKP, bet, sākot ar 2003. gadu, kad budžetadeficīts bija 6.3%, tas ir nepārtraukti samazinājiesun 2006. gadā bija tikai 1.5%.Vispārējās valdības Valdības bruto parāds, %budž eta bilance, %no IKPno IKPKipra Malta Kipra Malta1999 -4.4% -7.6% 62.0% 56.8%2000 -2.4% -6.1% 61.6% 56.4%2001 -2.3% -6.4% 61.9% 63.5%2002 -4.4% -5.5% 64.7% 60.1%2003 -6.3% -10.0% 69.1% 70.4%2004 -4.1% -5.0% 70.3% 73.9%2005 -2.3% -3.1% 69.2% 72.4%2006 -1.5% -2.6% 65.3% 66.5%Tikai dažus mēnešus pēc iestāšanās ES Maltai tikapiemērota pārmērīga budžeta deficīta novēršanasprocedūra, jo tās budžeta deficīts pastāvīgipārsniedza noteiktos 3% no IKP (1998. – 2003.gadā Maltas budžeta deficīts bija robežās no 5.5līdz 10% no IKP). 2007. gada martā budžeta deficīts