Pasaules ekonomikas apskats 12bija samazināts līdz 2.2% no IKP, un pārmērīgāsbudžeta deficīta novēršanas procedūraspiemērošana tika pārtraukta. Maltas valdībasparāda attiecība pret IKP <strong>2007</strong>. gada 1. ceturksnībija 63.4%, kas apmēram atbilda 2006. gada pēdējāceturkšņa rādītājam. Tomēr jaunākie dati liecina, ka<strong>2007</strong>. gada pirmajos piecos mēnešos valsts budžetadeficīts nedaudz palielinājies, izdevumiem nedaudzpārsniedzot ieņēmumus, ko noteica, galvenokārt,lielāki izdevumi sociālās apdrošināšanas unmedicīnas jomās.3.3 Citas jaunās ES dalībvalstisNākamā valsts, kas varētu pretendēt uzpievienošanos eiro zonai, ir Slovākija, kur augustainflācija nokritās zem Māstrihtas inflācijas kritērija(vidēji 2.4%). Slovākijai ir visai neliels valdībasparāds (30.7% no IKP 2006. gadā), kas nepārtrauktisamazinās, turklāt tā ir gatava samazināt arī2006. gada 3.4% lielo budžeta deficītu. Spēcīgāsekonomikas izaugsmes (kas šogad prognozēta8.8% apmērā, bet nākamgad - 7.2% apmērā) unvisai mērenās inflācijas prognozes (2.5-2.6%)pamatā ir ievērojamais iekšzemes un ārējaispieprasījums. Eksporta pieaugumu netika skārusivisai straujā Slovākija kronas vērtības celšanās2006. gada 2. pusgadā un nedaudz lēnāks tāsvērtības pieaugums <strong>2007</strong>. gadā.Šobrīd karstākās diskusijas norisinās ap Slovākijasplānoto budžeta deficītu. Slovākijas premjerministrs,kas pārstāv kreisos spēkus, septembrī uzsākakampaņu, apgalvojot, ka budžeta nelīdzsvarotībaapdraudēs plānoto pievienošanos eiro zonai. Laisegtu līdzekļu trūkumu pensiju izmaksai no valstsbudžeta nākamajā gadā, nepieciešami aptuveni 660milj. eiro jeb 1.2% no IKP. Līdzekļu trūkums pensijusistēmā nozīmē, ka valdībai būs jāgroza savs 2008.gada budžets, kas parlamentā jāiesniedz līdz 16.oktobrim. Tomēr finanšu ministrs līdz šim ir noliedzisjebkādu draudu esamību un apgalvojis, ka 2008.gada budžets atbildīs eiro ieviešanas prasībām.Tomēr analītiķi baidās, ka pēc eiro ieviešanasministru kabinets varētu īstenot mazāk stingrufiskālo politiku, jo 2010. gads ir vēlēšanu gads.Mēs nedaudz skeptiski izturamies pret Igaunijas unLietuvas iespējām pievienoties eiro zonai pirms2012. gada.Tāpat maz ticams, ka Latvija varētu pievienoties eirozonai pirms saviem kaimiņiem. Lai gan Latvijaspremjerministrs ir informējis ES Ekonomikas unmonetāro lietu komisāru Hoakinu Almuniu (JoaquinAlmunia) (<strong>2007</strong>. gada jūlijā), ka Latvija plāno ieviesteiro 2012. vai 2013. gadā, iespējams, ka eiroieviešana varētu tikt atlikta līdz pat 2014. gadam.Patēriņa cenu inflācija augustā pieauga līdz 10.1%gadā, un tekošā konta bilancē joprojām navvērojami uzlabojumi.Pārējās jaunās ES dalībvalstis varētu ieviest eiro patvēl vēlāk, jo to valdības par šādu iespēju izrāda visaimazu interesi un neveic pasākumus, lai risinātupastāvošās problēmas, kas saistītas, galvenokārt, arbudžeta deficītu. Domstarpības radušās starpEiropas Centrālo Banku (ECB) un Bulgāriju.Bulgārija šobrīd plāno pēc iespējas ātrākpievienoties VKM II, tomēr ECB varētu pret toiebilst. ECB nelabprāt ļautu ES trūcīgākajaidalībvalstij tuvākajā nākotnē pievienoties VKM II,galvenokārt, tāpēc, ka pastāv bažas - valsts tekošākonta deficīts, kas rakstāms ar divciparu skaitli,negatīvi ietekmēs ilgtermiņa ekonomikas izaugsmesiespējas. Bulgārija turklāt negrasās apsvērt tāsnacionālās valūtas levas piesaistes kursa pie eiromaiņu pirms iestāšanās VKM II. Bulgārijai ir budžetapārpalikums, un tās valsts parāds ir nedaudz zem20% no IKP. Tomēr straujo ekonomikas izaugsmestempu un šīs vasaras slikto laika apstākļu noteiktāpārtikas cenu kāpuma rezultātā inflācija augustāpalielinājās līdz 12%. Bulgārijas tekošā kontadeficīts pārsniedz 18% no IKP un ir viens nolielākajiem ES.Tālāka eiro zonas paplašināšanās tuvākajā laikānav gaidāma, jo nākamās trīs kandidātvalstis, kasjau pievienojušās Valūtas kursa mehānismam (VKMII), proti, Baltijas valstis, nespēs izpildīt inflācijaskritēriju līdz 2011. gadam. Lietuvas valdība nesen(<strong>2007</strong>. gada septembrī) ir paziņojusi, kavislabvēlīgākais laiks eiro ieviešanai Lietuvai varētusākties pēc 2010. gada. Tomēr augošais cenuspiediens ekonomikā, kā arī apstiprinātā vaļīgāfiskālā politika nākamajiem gadiem liek apšaubītoficiālos paziņojumus. Tajā pašā laikā Igaunijasfinanšu ministrs ir bijis piesardzīgāks, atzīstot, kaprecīzu eiro ieviešanas laiku nav iespējams noteikt.
13 Pasaules ekonomikas apskats4. ZiemeļvalstisSomijas un Zviedrijas IKP pieaugums6%5%4%3%2%1%0%19992000Avots: Eurostat20012002Somija4.1 Zviedrija200320042005ZviedrijaZviedrijas IKP pieauguma prognoze <strong>2007</strong>. gadam irsamazināta līdz 3.3%, kas ir būtiski zem 4.5% IKPpieauguma 2006. gadā, tomēr vairāki rādītāji liecina,ka šāda piebremzēšanās būs tikai īslaicīga.Paredzams, ka pieprasījums pēc Zviedrijas eksportamazināsies, tomēr saglabāsies stabils, un eksportapieauguma tempi kronas valūtas kursanostiprināšanās rezultātā samazināsies no gandrīz10% 2006. gadā līdz 6-7% <strong>2007</strong>.-2009. gadā.Šogad tirdzniecības svērtais valūtas kurss (tradeweightedexchange rate, TCW) nostiprinājās, unparedzams, ka nostiprināšanās turpināsies arīnākamajos gados, lai gan nedaudz lēnākos tempos.Tomēr tieši mājsaimniecību patēriņš tuvākajānākotnē būs visnozīmīgākais pieprasījuma faktors.<strong>2007</strong>. gadā būtiska nodokļu samazinājuma rezultātāmājsaimniecību ienākumi pieaugs īpaši strauji.Mājsaimniecības ar optimismu raugās nākotnē, kaslielā mērā skaidrojams arī ar labvēlīgajāmtendencēm darba tirgū. Savukārt, optimismakāpums var mazināt uzkrājumu veidošanas tieksmi,kas veicināja patēriņa pazemināšanos iepriekšējosgados.Riksbank (Zviedrijas centrālā banka) tuvākajiemdiviem gadiem noteikusi mērķi noturēt inflāciju 2%līmenī, pieļaujot 1.0% novirzi. <strong>2007</strong>. gada jūlijāinflācija bija 1.9%, augustā tā samazinājās līdz1.8%. Strauji pieaug nodarbinātība, bet, tā kādarbaspēka piedāvājums nepalielinās vienlīdz ātri,situācija darba tirgū kļūst arvien saspringtāka.Paredzams, ka nākamajos gados nodarbinātībaslīmenis turpinās paaugstināties, lai gan vairs ne tikstrauji.Darbaspēka piedāvājuma kāpumu, savukārt, kavēsdemogrāfiskie faktori. Samazināsies to iedzīvotājuīpatsvars, kuri atrodas ekonomiski visaktīvākajās2006<strong>2007</strong>p2008pvecuma grupās, proti, vecumā no 35 līdz 55 gadiem.Zviedrijas bezdarba līmenis, kas noteikts atbilstošireģistrēto bezdarbnieku skaitam, ir būtiskisamazinājies un <strong>2007</strong>. gada augustā noslīdēja līdz3.4%. Tāpēc algu kāpums nākotnē, iespējams, būsstraujāks nekā iepriekšējos gados.STIBOR naudas tirgus indekss, %5.04.54.03.53.02.52.01.51.0Jan.04 Sep.04 Jūn.05 Mar.06 Dec.06 Sep.07Avots: Reuters1 mēn. 1 gadsTā kā produktivitātes pieaugums nav tik liels,darbaspēka atalgojuma kāpums atsauksies izmaksuun produkcijas cenu pieaugumā. Ņemot vērālīdzšinējo ekonomikas izaugsmi un augošo izmaksuun inflācijas spiedienu, Riksbank nolēma jūnijā unaugustā paaugstināt galveno Repo likmi par 25bāzes punktiem katru reizi līdz 3.75%, kas tagad irsasniegusi augstāko līmeni pēdējo vairāk nekā četrugadu laikā. Un nākamajos gados procentu likmesvajadzēs paaugstināt vēl vismaz vienu vai vairākāsreizes. Šī gada beigās, iespējams, Repo likme būssasniegusi 4%.4.2 SomijaStraujie Somijas ekonomikas attīstības tempijoprojām pārsniedz vidējos ekonomikas attīstībastempus eirozonā (2.5% <strong>2007</strong>. gada 2. ceturksnī).IKP pieaugums samazinājās no 5.5% <strong>2007</strong>. gada1. ceturksnī līdz 4.4% <strong>2007</strong>. gada 2. ceturksnī.Ekonomikas ekspansiju veicināja spēcīgaisiekšzemes pieprasījums, īpaši, pieaugošāsinvestīcijas rūpniecībā, ko stimulēja augošāpārliecība par veiksmīgu rūpniecības attīstībunākotnē (konjunktūra: +12 punkti 2. ceturksnīsalīdzinājumā ar +4 punktiem 1. ceturksnī).Ekonomikas attīstību veicināja arī privātais patēriņš,ko, savukārt, ietekmēja augošais nodarbinātībaslīmenis un arvien lielāki ienākumi. Nākamajos gadostiek prognozēts IKP pieauguma tempusamazinājums, proti, paredzams, ka <strong>2007</strong>. gadā IKPpieaugs par 3.1% un 2008. gadā par 2.7%. Šādssamazinājums, tuvojoties potenciālajamekonomikas izaugsmes līmenim (3%), tieksagaidīts, ņemot vērā nedaudz zemākus ārējāpieprasījuma kāpuma tempus un eksporta apjomu