Linguistica lettica 18

Linguistica Lettica 2008 ● 18
nolūkos, arī aiz bailēm’ (LLVV VI 2 686); miegamice ‘cilvēks, kas
daudz guļ; pasīvs, neizdarīgs cilvēks’ (LLVV VIII, 573); zaķapastala
‘bailīgs, gļēvs cilvēks’ (LLVV VIII 573); utubunga ‘trūcīgs, arī nicināts
cilvēks’ (LLVV VIII 99).
Tuvāki motivētājvārdkopu nozīmēm ir salikteņi badmira ‘aiz barības
trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī skops cilvēks’ (LLVV II 2);
varmāka ‘cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai’ (LLVV
VIII 314).
Pēc darināšanas veida šie salikteņi ir dažādi – gan neatvasināti darinājumi
ar lietvārda ģenitīvu pirmajā daļā (zaķapastala, miegamice,
muļķadesa, aitasgalva), gan no verbālām vārdkopām atvasināti salikteņi
(badmira, roklaiža, varmāka).
Mūsdienu latviešu valodā, tāpat kā agrāk, lielākā daļa kopdzimtes
lietvārdu ir personu apzīmējumi ar stilistiski ekspresīvu negatīvu
leksisko nozīmi, kurai var būt dažādas nianses – nosodījums, nepatika,
izsmiekls, nievājums, nicinājums u. tml. Tie raksturo personas pēc to
rakstura, uzvedības, rīcības, kā arī pēc ārējām pazīmēm, piemēram:
aizmārša ‘aizmāršīgs cilvēks’ (LLVV I 86); muļļa ‘gauss, neveikls cilvēks’
(LLVV V 290); melša ‘melis, pļāpa’ (LLVV V 153); balamute
‘cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks’
(LLVV II 26); žūpa ‘cilvēks, kas pastāvīgi un pārmērīgi lieto
alkoholiskus dzērienus’ (LLVV VIII 700); plukata – 1) ‘ļoti nabadzīgs,
skrandainā apģērbā tērpies cilvēks’, 2) ‘cilvēks, kam nevar uzticēties,
cilvēks ar vāju raksturu, gļēvulis’ (LLVV VI 2 288).
Stilistiskās ekspresijas dēļ šo vārdu lietošanas joma ir visai ierobežota
– galvenokārt tie ir sarunvalodas vai vienkāršrunas vārdi, tos lieto
arī daiļliteratūrā un publicistikā, piemēram:
Un līgojas koki – bez svārkiem kā pēdējie žūpas. (Heislers)
Ar uguni šī sieva rīkojas kā pēdējā nepraša .. (Kaldupe) Tā pamazām
atsijājās galīgi neprašas no tiem, .. kuri gribēja strādāt. (KV)
Viņš [mācītājs] kliedzis, ka viņi ir nejēgas, nekādi tur svētie .. (PDz)
.. visi [cilvēki] ir nevīžas .. (Diena)
Kopdzimtes vārdu nozīmi var iegūt sieviešu dzimtes lietvārdi –
dzīvnieku nosaukumi, piemēram, lapsa, aita, varde, žagata, cūka, ja
tie tiek attiecināti uz cilvēku. Šādā nozīmē lietotiem vārdiem parasti
piemīt spēcīga stilistiskā ekspresija, piemēram:
Kuri visi vīrieši tad ir tie cūkas? (Ieva 2007)
Dažkārt viena lietvārda formas var būt dažādas – tas var būt gan
20