You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Linguistica</strong> Lettica 2008 ● <strong>18</strong><br />
20. gadsimta otrās puses vārdnīcās vārds avs ir atzīts par novecojušu<br />
(LLVV I 515, LVV 150).<br />
Arī izlokšņu materiāli liecina par vārda avs (ave) zušanu no runātāju<br />
aktīvā vārdu krājuma. K. Mīlenbaha vārdnīcā vārds avs reģistrēts<br />
no Ļaudonas, Vestienas un Krustpils, ave no Vecpiebalgas (ME I 232),<br />
vārdnīcas papildinājumos avs no Saikavas, Dunikas, Grobiņas, Popes<br />
un Kuršu kāpām (Preilas) (EH I <strong>18</strong>9). Sporādiski un nereti vienīgi no<br />
tautasdziesmām šie nosaukumi fiksēti arī citos Vidzemes novados un<br />
Zemgalē. Pēc «Latviešu valodas dialektu atlanta» leksikas daļas materiāliem,<br />
20. gadsimta otrajā pusē i-celma vārds avs, kā arī ē-celms<br />
ave vecākās paaudzes runā (dažkārt atceroties iepriekšējās paaudzes<br />
valodu) reģistrēts galvenokārt Dienvidkurzemē, piemēram, Nīcā (vaîg<br />
nuôcixpt avi, isce�pt maîzi, pašũt kre�klu – ta vax pre�cê�tiês), un Vidzemes<br />
austrumos, piemēram, Bērzaunē (va:�cùos lòikùos vy · lks � i:�r bii�s′ tos<br />
ä:�u�u gònc), Praulienā (agrék′ bii� gòn ma`nas äu�′s′, ùn tàxs cy · rpa �<br />
va:�cà<br />
m¡��ne�s′ìe, l · ei� vy · `na nä:�t′ìek ruda, rDzgana).<br />
Kopvalodas vārds aita (LLVV I 50) 20. gadsimtā ir izplatīts Kurzemē,<br />
Zemgalē un Vidzemē. Bet Vidzemes ziemeļaustrumos, vietām<br />
Sēlijā tas ir ienācis no kopvalodas un lietots līdzās nosaukumam vuška,<br />
kura galvenais areāls ir Latgale (LVDA 50, 121).<br />
Bez ā-celma formas aita izloksnēs Vidzemes ziemeļaustrumos ap<br />
Alūksni un Gulbeni, kā arī Dienvidrietumkurzemē lieto arī ē-celma<br />
formu aite. ē-celma forma no šiem apvidiem minēta jau K. Mīlenbaha<br />
vārdnīcā – no Alūksnes un Galgauskas (ME I 14) – un tās papildinājumos<br />
– no Tosmarē pierakstītas tautasdziesmas (LD 13<strong>18</strong> var., EH I 5).<br />
Šajā tautasdziesmā fiksēta arī Lielezerē pierakstīta daudzskaitļa nominatīva<br />
forma aitis (dota arī EH I 5). Pagaidām tikai Stāmerienā fiksēts<br />
vārddarināšanas variants aitene. Jāpiebilst, ka Stāmerienas apkārtnē,<br />
piemēram, Sinolē, atvasinājumiem ar -ene piemīt nievājoša nokrāsa.<br />
Bet ar atšķirīgu semantiku – jauna, maza dzīvnieka apzīmēšanai –<br />
vārds aĩtene un tā variants aĩtẽ�ns reģistrēts Zemgalē – Džūkstē: ‘ein<br />
noch nicht erwachsenes Schaf od. eine solche Ziege’ (EH I 5; aũnelim<br />
a . viênu labâka vi`la kâ aĩteneî), kā arī Ērģemē: àitene ‘aita, kurai pirmo<br />
reizi ir jēri’ un àitẽ�ns ‘jauna aita; aita’ (ĒIV I 33), aîtene, arī aîtenīte,<br />
aîtẽ�ns Vecatē (jaûnu aîtĩnu, kam pixmuô reĩzi jẽ�ri, saûc arî pax aîteni).<br />
Vārddarināšanas variants aitietis pagaidām reģistrēts tikai Vecpiebalgā<br />
(viênc åîtiẽc bũs j%nùokåûn, tå j%u izn%ks gåļås e�tliku lik%m. kå<br />
j%u liẽl%ks åîtiẽc v%i åvåpc, tå åîtås pûsli ispûte tåb%kås måk%m). (Par<br />
48
Change language