2.NodaļaŪdensapgādes un sanitārijas pašreizējais statussGWP CAE valstīsIgors BodiksIEVADSPēc vairāk nekā nesaimnieciskas ekonomikas un nevērīgas izturēšanās pret vidipostkomunistiskajās Centrālās un Austrumeiropas (CAE) valstīs, šīs valstis ir sākušas koriģētiepriekšējo valdītāju piekoptās politikas izraisītos efektus šajās jomās. Ciktāl tas attiecas uzapkārtējās vides un ūdeņu piesārņojumu, no bijušā režīma saņemtais mantojums ir smags. Toraksturo augsts ūdeņu piesārņojuma līmenis, problēmas, kuras izraisa tradicionālāspiesārņojošās vielas no punktveida un difūzā piesārņojuma avotiem. Pagātnes papildus izraisītāsproblēmas ir saistītas ar augsnes, nogulumu un gruntsūdeņu piesārņojumu, un piesārņoto vietusanācija saistīta ar dārgu pasākumu piemērošanu ilgstošā laika posmā. Eiropas kontekstā,nepietiekamas sanitārijas sistēmu ietekme uz cilvēku veselību rada nepieciešamību atrisināt šosituāciju pēc iespējas ātrāk CAE un Austrumeiropas, Kaukāza un Centrālāzijas (AEKCA)valstīs. Nepiemērota sanitārija vai pilnīga tās neesamība visspēcīgāk ietekmē nabadzīgāko unietekmējamāko sabiedrības daļu.Neskatoties uz augstāk minētajām īpatnībām, ūdens piesārņojuma problēmas CAE valstīs navjāuzskata par tehniskā ziņām unikālām. Līdzīgas situācijas ir pastāvējušas Rietumuindustrializētajos reģionos pirms apmēram trīsdesmit gadiem (piemēram, upes Rūra un ReinaVācijā), un tas ir skaidrs, ka ir pieejami līdzekļi un tehnoloģijas attīrīšanai. Situācija ir unikālaar to, ka ir nepieciešams risināt augstāk aprakstītās problēmas, vienlaicīgi rēķinoties ar ļotispecifiskiem politiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem šajā reģionā.Galvenais šīs nodaļas mērķis ir analizēt pašreizējo situāciju notekūdeņu attīrīšanā CAE valstīs,liekot uzsvaru uz notekūdeņu savākšanu un komunālo notekūdeņu attīrīšanu šajā reģionā.11
NOTEKŪDEŅU APSAIMNIEKOŠANA CAE VALSTĪSVispārējais CAE valstu ģeogrāfiskais un demogrāfiskais raksturojumsPavisam kopā GWP Centrālās un Austrumeiropas reģionā ietilpst vienpadsmit 1 Eiropas valstis –skat. 2.1. attēlu. Atsevišķi vispārējie ģeogrāfiskie un ekonomiskie indikatori par šīm valstīmatspoguļoti 2.1. tabulā.Dati 2.1. attēlā un 2.1. tabulā parāda, ka CAE valstis pārstāv salīdzinoši nozīmīgu daļu Eiropas.Vērtējot pēc kopējās Eiropas kontinenta platības (10,5 miljoni kvadrātkilometru), CAE valstisaizņem apmēram 16% no tā teritorijas, un CAE valstīs dzīvo aptuveni 20% no kopējāiedzīvotāju skaita Eiropā. CAE valstu saimē ir nelielas valstis (Slovēnija, Baltijas valstis) unlielas valstis (teritorijas platības un iedzīvotāju skaita ziņā), piemēram, Ukraina, Polija unRumānija. Ukraina ir vislielākā valsts CAE valstu saimē teritorijas ziņā (603 000 km 2 ) un pēciedzīvotāju skaita (47,7 miljoni). Vismazākā CAE valsts ir Slovēnija (20 300 km 2 ), kamērvismazākais iedzīvotāju skaits ir Igaunijā (1,3 miljoni). No hidrogrāfiskā viedokļa, CAE valstuteritoriju var iedalīt atkarībā no piecu jūru attiecīgā baseina:• Melnā jūra – lielākā daļa CAE teritorijas ietilpst Melnās jūras sateces baseinā(Ungārijas, Rumānijas un Ukrainas teritorija pilnībā, lielākā daļa Slovākijas unSlovēnijas, mazākā daļa no Čehijas un Bulgārijas, kā arī neliela daļa Polijas);• Baltijas jūra – Lietuvas, Latvijas un Igaunijas teritorija pilnībā, lielākā daļa Polijas,neliela daļa Čehijas un Ukrainas, kā arī neliela daļa Slovākijas;• Ziemeļjūra – būtiska daļa Čehijas;• Egejas jūra – būtiska daļa Bulgārijas;• Adriatijas jūra – neliela daļa Slovēnijas.CAE valstis pārklāj ne tikai Centrālo un Austrumeiropu (kā izriet no to „oficiālā” nosaukuma),bet tās arī aizņem nozīmīgu teritorijas daļu no Ziemeļu un Dienvideiropas. Šajā grupā ietilpstpiekrastes un kontinentālas valstis, līdzenumu un kalnāju valstis, vairāk vai mazāk turīgas,industrializētas un lauksaimnieciskas, un valstis ar mērenu un ziemeļniecisku klimatu. Attiecīgi,šajās valstīs ir ļoti atšķirīgi klimatiskie, ģeogrāfiskie, laika, termālie, hidroloģiskie, sociālie,ekonomiskie un citi apstākļi, tāpēc arī prasības ūdeņu apsaimniekošanai ir atšķirīgas.Nozīmīgs elements CAE valstu iedzīvotāju un demogrāfiskajā struktūrā ir salīdzinoši lielāiedzīvotāju daļa, kas dzīvo lauku teritorijā, salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm. Laukuapdzīvotās vietās dzīvojošo iedzīvotāju daļa variē no 25% (Čehijā) līdz 50,5% (Slovēnijā), unkopējais lauku teritorijā dzīvojošais iedzīvotāju skaits reģionā ir aptuveni 56 miljoni (37,3%).Salīdzinot ar kopējo apdzīvoto vietu skaitu (142 645) CAE valstīs, 130 347 apdzīvotās vietās(91,4%) dzīvo mazāk nekā 2000 personas. Vērtējot pēc šī aspekta, starp valstīm var vērotsalīdzinoši lielas atšķirības; piemēram, Ungārijā mazās apdzīvotās vietas ar iedzīvotāju skaitumazāku par 2000 personām ir 74,7% no visa apdzīvoto vietu kopskaita, kamēr Polijā, Slovēnijā,Latvijā un Lietuvā šī attiecība ir pat vairāk nekā 95%. Tas ir pārsteidzoši, ka Ukrainā tikaiaptuveni 5% valsts iedzīvotāju dzīvo apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu mazāku par 2000personām. Tā rezultātā „mazās apdzīvotās vietas” Ukrainā ir tās, kurās dzīvo mazāk par 20 000iedzīvotāju, un tajās dzīvo 30% no kopējā iedzīvotāju skaita Ukrainā.1 Moldova ir 12.valsts GWP CAE, pievienojās 2006.gada oktobrī.12