ILGTSPÄJÄªGA SANITÄRIJA CENTRÄLAJÄ UN AUSTRUMEIROPÄ

More documents

Recommendations

Info

izsmeļamās bedres aktīvās dūņas dabiskā attīrīšana cits100%NAI pievienotie iedzīvotāji (%)75%50%25%0%BGR CZE EST H<strong>UN</strong> LVA LTU POL ROU SVK SVN UKR2.7.attēls Dažādu notekūdeņu attīrīšanas veidu izmantošana lauku teritorijās.300250Dabisko NAI skaits200150100500BGR CZE EST H<strong>UN</strong> LVA LTU POL ROU SVK SVN UKR2.8.attēls Dabisko NAI skaits CAE valstīs.Igaunijai un Lietuvai ir pozitīva pieredze dabisko notekūdeņu attīrīšanas sistēmu izmantošanā.Vispirms jāatzīmē, ka ļoti efektīva ir izrādījusies smilšu-niedru vertikālo filtru lietošana. Tie vardarboties aukstajos Baltijas klimata apstākļos, saglabājot augstu organisko vielu attīrīšanaspakāpi. Noteikums šādu sistēmu veiksmīgai pielietošanai ir efektīva priekšattīrīšana. No otraspuses, Slovākijā pēdējo 10 gadu laikā ir izbūvētas tikai 10 – galvenokārt mitrāju – NAI. Uz21
pašreizējo brīdi no tām darbojas tikai trīs, no kurām visas tiek izmantotas kā papildus elementstradicionālajai notekūdeņu attīrīšanai. Slovākijā noteicošais ir negatīvs viedoklis par šāduattīrīšanas procesu funkcionalitāti; oponenti izmanto tādus apsvērumus, kā lielas zemes platībasnepieciešamība, klimata un dabisko apstākļu neatbilstība, zema attīrīšanas efektivitāte un tātālāk.Kopumā var teikt, ka notekūdeņu attīrīšanas dabiskās sistēmas CAE valstīs izmanto margināli.Pašreizējās sistēmas ir vai nu nepareizi izbūvētas, vai arī tās ir novecojušas, slikti darbojas vaitiek nepareizi uzturētas. Kā rezultāts tam ir zems ekspertīzes un sabiedriskās intereses līmenispar notekūdeņu attīrīšanas dabiskajām sistēmām un to potenciālu, lai sasniegtu vides, sociālos,kā arī ekonomiskos mērķus. Pretēji tam, CAE reģionos vēl joprojām dominē nacionālie unstarptautiskie „lobiji” tradicionālām „no betona un dzelzs būvētām” sistēmām. Notekūdeņuattīrīšanas dabisko sistēmu atbalstītāji galvenokārt meklējami starp vides inženieriem, videsNVO un „Zaļajām kustībām”, kam ir grūti panākt jauno koncepciju akceptēšanu starptradicionālā biznesa struktūru virzītajām idejām praktiskajai realizēšanai.Atsevišķās valstīs Eiropā (piemēram, Zviedrijā, Vācijā un Norvēģijā) pēdējos desmit gadus jautiek attīstītas un izmantotas tā sauktās „ilgtspējīgās sanitārijas sistēmas”. Šī jaunā sanitārijaskoncepcija ir radīta, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, resp., tā ir izmaksu ziņā efektīvasistēma, lai sasniegtu ekonomiskos un sociālos mērķus un progresīvus vides aizsardzībasmērķus. Šīs sistēmas ietver mājsaimniecības notekūdeņu dalīšanu atkarībā no to rašanās avotadažādās frakcijās, tādās kā „pelēkais ūdens”, urīns un fekālijas, lai pēc iespējas efektīvākizmantotu dabiskos resursus (barības vielas, ūdeni un siltumu). Šī jaunā sanitārijas koncepcijasvēl pagaidām nav tikusi ieviesta CAE reģionā.22
Page 3 and 4: Satura rādītājsPateicība……
Page 5 and 6: AutoriRedaktori un autoriAsoc. Prof
Page 7 and 8: Viktorija Marčisakas kundze beigus
Page 9 and 10: vienlīdzību, labklājību, ūdens
Page 11 and 12: sanitārijas” pieeja ir tikusi as
Page 13 and 14: ūtu uzskatāma par „dūņām”
Page 15 and 16: NOTEKŪDEŅU APSAIMNIEKOŠANA CAE V
Page 17 and 18: Tabula 2.1. Galvenie ģeogrāfiskie
Page 19 and 20: Dzeramā ūdens apgādePastāv vair
Page 21 and 22: Tabula 2.2. Ūdensapgādes rakstur
Page 23: ūvniecību, neizvērtējot nopietn
Page 27 and 28: uzsvars mainījās no atkārtotas i
Page 29 and 30: akcentu uz sanitāriju un ūdeni:
Page 31 and 32: „pelēkā ūdens” dalīta novad
Page 33 and 34: Kā parādīts tabulā 3.1., pastā
Page 35 and 36: izmantošana lauksaimniecībā noz
Page 37 and 38: Nosakot uzdevumus sanitārijai un n
Page 39 and 40: sasniegšanai un nevis pašmērķis
Page 41 and 42: PLĀNOŠANA ILGTSPĒJĪGAI SANITĀR
Page 43 and 44: Logs 3.3: Problēmu un mērķgrupu
Page 45 and 46: 4.solis: Iespējamo risinājumu ana
Page 47 and 48: sanāksmes laikā piedalās pašval
Page 49 and 50: Darba uzdevumu un plānošanas apst
Page 51 and 52: 4.NodaļaIlgtspējīgas sanitārija
Page 53 and 54: Sistēmas projektēšanaNAI tika pr
Page 55 and 56: Tabula 4.1. Attīrīšanas efektivi
Page 57 and 58: un gruntsūdens piesārņojums) gal
Page 59 and 60: Tabula 4.2. Novērtējuma tabula 4
Page 61 and 62: Būvniecības izmaksas bija 53 eiro
Page 63 and 64: Ciemats Gožuli atrodas 2 km attāl
Page 65 and 66: 4.9.attēls Gožuli ciemata skolas
Page 67 and 68: ILGTSPĒJĪGA SANITĀRIJA UN NOTEK
Page 69 and 70: Mežu apūdeņošanaApūdeņošana
Page 71 and 72: Zviedrijā lielākā daļa augsnes
Page 73 and 74: EKOLOĢISKĀ SANITĀRIJA VĀCIJĀ -
Page 75 and 76:
Logs 4.5.: Vakuuma-biogāzes koncep
Page 77 and 78:
Logs 4.7.: Urīna dalītas savākš
Page 79 and 80:
Var konstatēt četrus galvenos Kop
Page 81 and 82:
• Drošības klauzula nodrošina
Page 83 and 84:
augstajām izmaksām vai arī šād
Page 85 and 86:
6.NodaļaSecinājumi un rekomendāc
Page 87 and 88:
notekūdeņu bioloģiskajai attīr
Page 89 and 90:
- Attiecībā uz notekūdeņu dūņ
Page 91:
SIDA, Division for urban developmen
show all

ILGTSPÄJÄªGA SANITÄRIJA CENTRÄLAJÄ UN AUSTRUMEIROPÄ

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

ILGTSPÄJÄªGA SANITÄRIJA CENTRÄLAJÄ UN AUSTRUMEIROPÄ