ILGTSPĒJĪGA SANITĀRIJA CENTRĀLAJĀ UN AUSTRUMEIROPĀ

Pēc dažām diskusijām ar “ANP ekspertu”, vietējais lauksaimnieks, nevalstiskā organizācija unzemes attīstītājs nolēma izpētīt risinājumu, kas pamatojas uz “ekoloģiskajiem principiem”.Darba uzdevumā tika uzsvērta prasība nodrošināt veselības aizsardzību un vides aizsardzību. Tākā zemes attīstītāja biznesa plāns ir piedāvāt cilvēkiem skaistu un patīkamu vidi dzīvošanai, tadviņš saprot nozīmi pēc iespējas mazākai negatīvajai ietekmei uz vidi (piem., tuvējo ezeru irplānots izmantot kā iedzīvotāju atpūtas vietu nākotnē). Uzdevumu skaitā ir arī barības vielu (unūdens) reciklēšana, jo lauksaimnieks ir ieinteresēts to izmantošanā uz savām zemes platībām.Zemes attīstītājs vēlas komfortablu sistēmu, kuru ir viegli apkalpot un uzturēt, pie tam tānedrīkst samazināt pārdodamo māju pievilcību turīgu ģimeņu vērtējumā.Pamatojoties uz plānošanas apstākļiem un Darba uzdevumu, tālākai izpētei tika virzītas šādasalternatīvas:a) Novadīšana uz esošām notekūdeņu attīrīšanas centralizētām iekārtām pilsētā.b) „Melnā ūdens” sistēma (darbības ar „melno ūdeni” un „pelēko ūdeni” notiek atsevišķi)(vienkāršots sistēmas apraksts dots 4.nodaļā, Vācijā).c) Urīna dalītas vākšanas sistēma, izmantojot dalītās skalojamās tualetes.d) Uzglabāšana un meža apūdeņošana (aprakstīta 4.nodaļā, Zviedrijā un Ungārijā).Alternatīva (a) tika izpētīta salīdzinājumam, jo pašvaldības institūcija sākotnēji deva priekšrokušai sistēmai. Pēc četru alternatīvu salīdzināšanas un izvērtēšanas atbilstoši Darba uzdevumam,tika izvēlēta alternatīva (b), jo tā šķita kā vishigiēniskākais risinājums, un atlieku produkti bijalabāk piemēroti izmantošanai lauksaimnieka vajadzībām. Zemes īpašnieks bija skeptisksattiecībā uz meža apūdeņošanas iespēju (d), jo viņš bija pārliecināts, ka meža apūdeņošana arnotekūdeņiem dzīvojamo māju tuvumā nebūtu pieņemama iedomātajai pircēju kategorijai.Alternatīva (c) izskatījās diezgan interesanta, bet šaubas izraisīja fekāliju sajaukšana ar ūdeni, jogruntsūdeņi ir saņemošā vide attīrītajiem notekūdeņiem.3.piemērs: Sanitārijas uzlabošana lauku teritorijā dzīvojošiem nabadzīgajiem cilvēkiemŠis piemērs raksturo lauku teritoriju Bulgārijā, kur ģimenēm ir mazi ienākumi un augstsbezdarba līmenis. Mājsaimniecībās tiek realizēta naturālā saimniecība. Teritorijā ir akmenspamatiezis, seklas augsnes un jutīgi gruntsūdeņi. Eksistējošās sanitārijas sistēmas sastāv novienkāršām sausajām tualetēm, tās piesārņo gruntsūdeņus un rada neērtības to lietotājiem(mušas, smakas). Dzeramais ūdens tiek iegūts no akām.Plānošanas process sākās ar apspriedi, kuras laikā lietotājiem bija iespēja paziņot savasvajadzības un vēlmes attiecībā uz jauno sanitārijas vajadzību. Vietējās pašvaldības institūcijasuzskatīja, ka eksistējošās sistēmas ir nepieņemamas, jo iedzīvotāji, īpaši mazi bērni, cieš noseklajās akās piesārņotā ūdens izraisītajām slimībām. Pastāv plāni ciemata attīstībai, beteksistējošā sanitārijas sistēma kavē attīstību kopumā. Tāpēc formulējot Darba uzdevumu, tikauzsvērta gruntsūdeņu un dzeramā ūdens aku aizsardzība. Barības vielu reciklēšana ir izdevīga,jo mājsaimniecības nevar atļauties iegādāties mākslīgos minerālmēslus. Tas ir acīmredzams, kasistēmai jābūt ļoti robustai, apkalpošanā un uzturēšanā vienkāršai, ko varētu veikt paši lietotāji.Arī investīciju apjomam ir jābūt nelielam, jo lauku attīstībai ir grūti iegūt subsīdijas vai grantus.Tā kā elektrības apgāde nav stabila, sistēmai jāspēj darboties bez elektrības padeves.Nepieciešams, lai sistēmu būtu iespējams pielāgot dažādiem mājsaimniecību lielumiem. Nolietotāju viedokļa visnozīmīgākais uzdevums ir panākt, ka sanitārijas sistēma ir tīra,komfortabla un droša.Centralizētie risinājumi nav realizējami pašvaldības un lietotāju ekonomiskās kapacitātesietvaros. Tāpēc turpmāk var izskatīt tikai decentralizētos lokālos risinājumus. Pamatojoties uz45