ILGTSPĒJĪGA SANITĀRIJA CENTRĀLAJĀ UN AUSTRUMEIROPĀ

PAPEĻU STĀDĪJUMU APŪDEŅOŠANA AR NOTEKŪDEŅIEM –ILGTSPĒJĪGS RISINĀJUMS MAZĀM APDZĪVOTĀM VIETĀM BEZNOTEKŪDEŅU SAVĀKŠANAS SISTĒMAS UNGĀRIJĀViktorija MarčisakaIevadsUngārijā lielajās pilsētās centralizēta ūdensapgāde tika ierīkota jau pirms 150 gadiem. Tasuzlaboja dzīves apstākļus, bet izraisīja jaunu problēmu – notekūdeņu radītu smaku un infekcijasslimības. Pirmais „notekūdeņu likums Peštā” tika pieņemts 1847.gadā, bet vajadzēja paiet vēl50 gadiem, līdz uzsākās pirmās notekūdeņu savākšanas sistēmas būvniecība Budapeštā.Pirmās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas sāka darboties lielākajās pilsētās 19.gadsimta sākumā untajā pašā laikā tika izbūvētas notekūdeņu savākšanas sistēmas gandrīz visās pilsētu pašvaldībās.Mazās pilsētās un apdzīvotās vietās joprojām bija vienkārši septiķi (izsmeļamās bedres), nokurām notekūdeņi vienkārši tika iesūcināti augsnē. Notekūdeņu savākšanas sistēmu unattīrīšanas iekārtu attīstība turpinājās pēc Otrā pasaules kara. Tika izbūvētas jaunas notekūdeņusavākšanas sistēmas dalītai lietus ūdeņu un kanalizācijas vākšanai un novadīšanai. Pašlaikaptuveni 70% visu mājsaimniecību ir pieslēgtas notekūdeņu savākšanas sistēmām un ir plānotsšo procentuālo attiecību palielināt līdz 90% līdz 2015.gada beigām.Situācija attiecībā uz savākto notekūdeņu attīrīšanu bija ļoti slikta līdz 1990-tajiem gadiem.Lielākoties notekūdeņi tika attīrīti mehāniski vai netika attīrīti pilnīgi nemaz. Radušās dūņasizveda uz tuvumā esošajām atkritumu izgāztuvēm, un ļoti nelielu daudzumu no dūņāmizmantoja lauksaimniecībā. Pašlaik lielākā daļa savākto notekūdeņu tiek attīrīti, izmantojototrējo attīrīšanas pakāpi (mehāniski un bioloģiski). Tomēr ar dūņu apsaimniekošanu joprojām irlielas problēmas.Papeļu apūdeņošana (meža apūdeņošana) un dabiskās notekūdeņu attīrīšanas metodesPēdējo četrdesmit gadu laikā ir radītas dažādas dabiskās notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģijas.Pašlaik darbojas aptuveni 125 šādas sistēmas 2 . Visbiežāk izmantotā sistēma ir papeļu mežuapūdeņošana, bet diezgan bieži izmanto arī dīķu sistēmas un mākslīgos mitrājus (tomēr tikaisakņu zonas koncepcijas izpratnē). Daudzas šādas iekārtas attīra notekūdeņus no pārtikasražošanas rūpniecības uzņēmumiem.Ungārijā „mežu apūdeņošanas” metodi sauc par „papeļu apūdeņošanu”. Tas ir tāpēc, ka papelesir noteicošā koku suga, ko jau vairākus gadu desmitus izmanto apūdeņošanā ar notekūdeņiem.Pašlaik apūdeņošanā izmanto arī citas koku sugas, piemēram, kārklus (Salix viminalis). Pirmaisar notekūdeņiem apūdeņojamais papeļu stādījums izveidots 1969.gadā Gjulā. Papeļu sistēmasvieta bija aiz jau eksistējošiem attīrīšanas iekārtu elementiem – mehāniskās priekšattīrīšanas(izgulsnēšana) un bioloģiskās attīrīšanas (pilienfiltrs). Izplūstošie notekūdeņi no bioloģiskāsattīrīšanas pakāpes tika savākti krājrezervuārā un aizvadīti pa pazemes cauruļvadu uz grāvjusistēmu mežā. Ūdens tika novadīts visa gada garumā, izmantojot rotācijas principu.Izmantojot Gjulā iegūto pieredzi, daudzās vietās Ungārijā tika ierīkotas līdzīgas papeļu audzes,īpaši valsts sausākajos reģionos. Taču vienlaicīgi parādījās dažādas problēmas (piem., augsnes2 Nacionālais vides birojs sadarbībā ar reģionālajiem Vides inspektorātiem 2002.g., Budapeštas tehniskāuniversitāte 2004.g.53