Martā sk

Eksāmens ir svarīgs notikums. Kā lai nestreso?Rakstā izmantoti materiāli no interneta portāla delfi.lvIkviens eksāmens, vai nu tas cilvēka mūžā ir pirmais vai jau nezin kurais, rada savu tiesu stresa. "Stress irvirzošs spēks, kas palīdz mums saorganizēties, liek rīkoties, pārvarēt šķēršļus, tam ir būtiska pozitīva nozīme. Parstresa graujošo, kaitīgo ietekmi runājam tad, kad sastopamies ar distresu – to, ko mēdz saukt par slikto stresu.Reizēm stress ir īslaicīgs, bet akūts un ļoti smags, reizēm tas nav intensīvs, taču tik ilgstošs, ka cilvēks sāk nogurtun padodas."– Nostāsti par eksāmenu šausmām klīst no paaudzes paaudzē. Ja cilvēki tādus nebūtu dzirdējuši – varbūtviņi baidītos mazāk?Ja cilvēkam jau ir kaut kāda eksāmenu pieredze, viņš reaģē uz gaidāmo pārbaudījumu atbilstoši tai: kāda gaisotnevaldīja līdzšinējos eksāmenos, kāda bija eksaminētāju attieksme, cik svinīgi un nopietni tas notika utt. Bet ir,protams, otrs aspekts: manas zināšanas, mana varēšana tiks pārbaudīta un vērtēta, es rezultātā veikšu vai neveikšušo šķērsli. Tas skar mūs ļoti dziļi personiski, jo rodas sajūta, ka vērtēs ne tikai manas zināšanas, bet arī mani pašukā cilvēku.– Skolotāji un skolu psihologi ieteic saglabāt optimismu, neuztraukties, nākt uz eksāmenu labāgarastāvoklī, pirms tam noteikti atpūsties. Bet pašam skolēnam šķiet: jā, jā, jums jau viegli runāt...Faktiski ieteikumi ir pareizi. Cita lieta, kā tos uztver pats eksāmena kārtotājs. Viņam tas viss ir tik svarīgi, ka,protams, ir jāuztraucas – kā gan citādi? Un nelīdz, ja kāds saka: nu nomierinies, atslābsti. Tas var tikai vēl vairākkaitināt; skolēnam liekas, ka viņu vispār nesaprot. Bet pedagogu un psihologu ieteikumi attiecas uz ilgāku laikaperiodu: ir daudzas ļoti būtiskas lietas, kas jāpaveic. Pirmkārt, ir jāmācās, lai varētu iet uz eksāmenu arsajūtu, ka neesi kā balta lapa. Otrkārt, svarīga ir paša cilvēka paļāvība uz sevi un ticība sev.– Tas viss jādara laikus?Labāk jau laikus, lai var izkopt relaksēšanās tehnikas, pirms stress cilvēku ir pārņēmis. Daži ir paši atklājuši, kaviņus, piemēram, nomierina kāds pantiņš, mantra, lūgšana, citam palīdz lēkāšana ar aukliņu vai kāda cita fiziskaslodze īsi pirms paša eksāmena, tā atbrīvojot ķermeni, kurš no satraukuma ir pilnīgi saspringts.– Cik produktīva ir mācīšanās pēdējā brīdī?Mācoties pēdējā brīdī, mēs visas zināšanas bāžam atmiņā mehāniski. Atmiņa ir kā liels maiss, kurā mēs daudz kožigli varam sabāzt un tad žigli arī atdot. Tā ir īslaicīga atmiņa, ar kuru dažiem labi izdodas operēt. Protams, daudzpamatīgākas zināšanas mēs varam iegūt, ja mēģinām saprast, iedziļināties, nevis vienkārši iemācīties no galvas.Svarīgi, lai zināšanas iegūst zināmu sistēmu, loģiku, kā tās atrodas mūsu prātā. Tikai tādā gadījumā spēsimiemācīto atcerēties vēl pēc daudziem gadiem.– Vai ir vērts lasīt grāmatas par stresu un apgūt dažādus paņēmienus, kā to mazināt?Noteikti ir vērts. Jo vairāk mēs zinām par stresu un par sevi stresā, jo labāk. Reakcijas var būt visdažādākās. Tāsnav pareizas vai nepareizas, katram tās ir individuālas. Vērtīgi ir pašam tiktskaidrībā: kā es reaģēju uz stresu, kas ar mani notiek vieglā, kas – nopietnāsatraukumā?Vēlam veiksmi eksāmenos! Nestresojiet!2009./2010. m.g. 2.pusgads, Valija Skuja, izstrādātais materiāls projektā „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācībupriekšmetos” (Vien.Nr.2008/0001/1DP/1.2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002)