Market Lab Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem ... - Apeirons
Market Lab Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem ... - Apeirons
Market Lab Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem ... - Apeirons
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>M<strong>ar</strong>ket</strong> <strong>Lab</strong> <strong>Cilvēku</strong> <strong>ar</strong> g<strong>ar</strong>īga <strong>rakstura</strong> <strong>traucējumiem</strong> iespējas d<strong>ar</strong>ba tirgū 2005-2006<br />
1.2. Pētījuma teorētiskais pamats<br />
Pētījuma veicēji situācijas izpētē ietekmējušies no Mišela Fuko diskursu teorijas<br />
pamatprincipiem 1 . Fuko diskursa jēdziens 2 ietver sevī visas tās jomas, kas veido cilvēka<br />
dzīvi, ieskaitot tekstus vai noklusējumus, ticības un pārliecības, prakses – rīcības un<br />
d<strong>ar</strong>bības. Diskursu izpēte nav atraujama no tādiem Fuko pamatjēdzieniem kā v<strong>ar</strong>a,<br />
zināšanas un vēsture, tie sniedz priekšstatu p<strong>ar</strong> pasaules mainīgumu, p<strong>ar</strong> v<strong>ar</strong>as kā<br />
attiecību visuresamību, p<strong>ar</strong> patiesību kā paša diskursa mērķi, rezultātu un <strong>ar</strong>ī<br />
priekšnoteikumu. Diskursu izpēte un analīze liek atteikties no jebkādas absolūtās<br />
patiesības un neapšaubāmas p<strong>ar</strong>adigmas, liek pieņemt vērotāja pozīciju, analizējot<br />
noteiktajā sabiedrībā vai grupā pieņemtās likumsak<strong>ar</strong>ības un noteikumus.<br />
Pētnieku nolūks ir ne tikai informēt lasītājus p<strong>ar</strong> esošo situāciju, p<strong>ar</strong> pastāvošajām<br />
problēmām cilvēku <strong>ar</strong> g<strong>ar</strong>īga <strong>rakstura</strong> <strong>traucējumiem</strong> nod<strong>ar</strong>binātībā, bet <strong>ar</strong>ī paplašināt<br />
skatījumu uz g<strong>ar</strong>īgajām slimībām un no tā sauktajiem „normālajiem” atšķirīgajiem<br />
cilvēkiem. Ņemot vērā to, ka mūsu sabiedrībā pieejams galvenokārt tikai medicīniski<br />
psihiatriskais skatījums uz psihiskajām slimībām, nākamā nodaļa būs veltīta tam, lai<br />
iepazīstinātu lasītāju <strong>ar</strong> antipsihiatrijas diskursu <strong>ar</strong> mērķi sniegt ieskatu to teorētiķu<br />
d<strong>ar</strong>bos un idejās, kas kritizē tradicionāli pozitīvisko psihiatriju un tās p<strong>ar</strong>adigmas, kā <strong>ar</strong>ī<br />
piedāvā citu skatījumu uz g<strong>ar</strong>īgo slimību problēmu risinājumu. Nav noliedzams, ka šīs<br />
idejas ir novedušas pie zināmu kompromisu veidošanās un ietekmējušas vispārējās<br />
mūsdienu rietumu prakses g<strong>ar</strong>īgo slimību laukā.<br />
ANTIPSIHIATRISKAIS DISKURSS – ŠIZOFRĒNIJAS MEDICĪNISKĀ MODEĻA PARADIGMU APŠAUBĪŠANA<br />
Antipsihiatrijas kustības sākums saistās <strong>ar</strong> laiku, kad psihiatrijā notika “f<strong>ar</strong>makoterapijas<br />
revolūcija” (1953. - 1955.gads), tika atklāti antipsihotiskie līdzekļi, kas pirmo reizi deva<br />
mediķiem iespēju ārstēt šizofrēniju. Pēc tam, kad tika ieviesta šo zāļu lietošana,<br />
psihiatru vidū bija populāra cerība, ka 2000.gadā pasaulē vairs nebūs psihisko slimību.<br />
Diemžēl mediķu cerības bija pāragras, medikamenti gan nomierināja un spēja novērst<br />
atsevišķus slimības simptomus (murgus, halucinācijas), tomēr minētie antipsihotiskie<br />
līdzekļi no daudzu pacientu vidus tika uztverti <strong>ar</strong> lielākām šausmām nekā iepriekš<br />
pielietotā insulīna komas terapija. Šo zāļu blaknes un negatīvais efekts uz cilvēka<br />
dzīves sv<strong>ar</strong>īgajām jomām – radošajām un d<strong>ar</strong>ba spējām, seksualitāti, <strong>ar</strong>ī viņa ārējo<br />
izskatu (trīcošās rokas, nemiers, svīšana, nekontrolējamās mēles un mutes kustības) -<br />
kopumā radīja dabisku pretreakciju un vēlmi atteikties no šīs terapijas.<br />
Antipsihiatrija radās uz pašas “g<strong>ar</strong>īgās veselības” profesionāļu bāzes. Vairums no<br />
zināmākajiem antipsihiatriem ir guvuši psihiatrisko vai psiholoģisko izglītību, paši<br />
strādājuši psihiatriskajās klīnikās un pētījuši psihiskās “aprūpes” sistēmu no iekšpuses.<br />
Galu galā uzsāktās diskusijas, kurās savu devumu bija ieguldījuši <strong>ar</strong>ī citi psihiatrijai<br />
tuvāk vai tālāk stāvošie sociālie domātāji un intelektuāļi (īpaši tādi autori kā Leings un<br />
Gofmans), noveda pie reālām likumdošanas reformām, pieņemot un ieviešot tādas<br />
likuma normas, kas pad<strong>ar</strong>a grūtāku p<strong>ar</strong> “jukušajiem” uzskatīto cilvēku ieslodzīšanu un<br />
piespiedu ārstēšanu.<br />
1 Nodaļas sagatavošanā izmantots L.Kāpiņas maģistra d<strong>ar</strong>bs „Vājprāta socioloģiskie aspekti: Šizofrēnijas diskursa<br />
analīze Latvijas situācijā” LU, Sociālo zinātņu fakultāte, 2002.<br />
2 Foucault, M. (1969) The Archaeology of Knowledge. publ. Routledge, 1972<br />
www.m<strong>ar</strong>xists.org/reference/subject/philosophy/works/fr/foucault.htm 22.03.2006<br />
10
Change language