Market Lab Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem ... - Apeirons
Market Lab Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem ... - Apeirons
Market Lab Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem ... - Apeirons
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>M<strong>ar</strong>ket</strong> <strong>Lab</strong> <strong>Cilvēku</strong> <strong>ar</strong> g<strong>ar</strong>īga <strong>rakstura</strong> <strong>traucējumiem</strong> iespējas d<strong>ar</strong>ba tirgū 2005-2006<br />
Latvijā psihiatrisko slimnieku veselības aprūpe galvenokārt tiek realizēta stacionāros,<br />
kur līdztekus medicīniskajām manipulācijām pēdējos gados tiek izvērstas dažādas<br />
aktivitātes slimnieku situācijas uzlabošanai. P<strong>ar</strong>alēli mediķa d<strong>ar</strong>bam ārsti ir spiesti<br />
uzņemties iniciatīvu un risināt <strong>ar</strong>ī slimnieku rehabilitācijas un sociālās iekļaušanās<br />
problēmas.<br />
G<strong>ar</strong>īgās veselības valsts aģentūras galvenais speciālists psihiatrijas attīstības, projektu<br />
un st<strong>ar</strong>ptautisko sak<strong>ar</strong>u jautājumos dr. med. Māris Taube atzīst, ka psihiatriskajam<br />
slimniekam pēc izrakstīšanās no stacionāra iespējas atrast palīdzību, integrēties<br />
sabiedrībā un d<strong>ar</strong>ba tirgū ir ierobežotas. Kopumā slimības recidīvu dēļ apmēram 30 %<br />
gada laikā nonāk atpakaļ stacionārā:<br />
‘’Mums slimnīcā ir liels skaits pacientu, kuri ilgstoši ārstējas un kuriem nav<br />
iespējas integrēties sabiedrībā. Mēs viņus nev<strong>ar</strong>am tā vienkārši izrakstīt, jo viņi<br />
nav īsti spējīgi p<strong>ar</strong> sevi p<strong>ar</strong>ūpēties. Invaliditātei vajadzētu mazināties uz tā rēķina,<br />
ka cilvēks ir motivēts strādāt, nevis būt invalīdam. Tā problēma ir samilzusi,<br />
invalīdu skaits ir liels...’’<br />
Daļa pacientu pēc izrakstīšanās kādu brīdi paliek rajonu ambulatoro psihiatrisko<br />
kabinetu (kopā 38) vai slimnīcu ambulatoro nodaļu pārraudzībā, t.i., cilvēks pēc dzīves<br />
vietas apmeklē psihiatru un turpina lietot medikamentus, ja tas nepieciešams, taču<br />
nesaņem pienācīgu rehabilitatīvo palīdzību. Arī mediķu apmeklēšana ir slimnieku pašu<br />
vai viņu ģimenes locekļu iniciatīva.<br />
Latvijā joprojām nav pietiekami izvērsta sociālo d<strong>ar</strong>binieku palīdzība un atbalsta<br />
sniegšana dzīves vietā.<br />
„Sociālie d<strong>ar</strong>binieki vispār d<strong>ar</strong>bojas, bet noteikti to skaits ir nepietiekošs. Mūsu centrā<br />
strādājošie sociālie d<strong>ar</strong>binieki organizē pacientiem kaut nelielus d<strong>ar</strong>biņus pie mums vai<br />
tepat apkārtnē, kā <strong>ar</strong>ī palīdz nokārtot pat nepieciešamās elementārās lietas – aizvest zāles<br />
uz mājām, kārtot dokumentus, kas vajadzīgi invaliditātei.’’ (Sandra Pūce, Rīgas pilsētas<br />
Vidzemes priekšpilsētas ambulatorās aprūpes centra un dienas stacionāra vadītāja)<br />
Psihiatrijas speciālistu vērtējumā Latvijā pietrūkst modernu ambulatoro centru, kur bez<br />
psihiatra un psihologa konsultācijām būtu iespējams saņemt nepieciešamos<br />
rehabilitācijas un ergoterepeita pakalpojumus. Kā pamats šādu centru izveidei v<strong>ar</strong>ētu<br />
kalpot šobrīd pastāvošie ambulatorie psihiatriskie kabineti.<br />
„Tā, piemēram, Rīgā ir izveidots moderns ambulatorās ārstniecības un aprūpes<br />
centrs cilvēkiem <strong>ar</strong> g<strong>ar</strong>īga <strong>rakstura</strong> saslimšanām Juglā, kur tiek realizēta <strong>ar</strong>ī<br />
rehabilitatīvā aprūpe.” (M. Taube, G<strong>ar</strong>īgās veselības valsts aģentūra)<br />
Šāda ambulatorā aprūpe pēc stacionēšanas (vai bez tās) ir sv<strong>ar</strong>īgs posms, kuram būtu<br />
jāseko iesaistei sociālajās un profesionālajās rehabilitācijas programmās.<br />
Ergoterapija ir liela atsevišķa integrēta programma – Latvijā jauna rehabilitācijas<br />
noz<strong>ar</strong>e, kuru izmanto gan medicīniskajā aprūpē, gan profesionālās un sociālās<br />
rehabilitācijas jomās. Ergoterapeits individuāli novērtē katru cilvēku, viņa d<strong>ar</strong>ba spējas,<br />
izstrādā sasniedzamos mērķus un metodes, kā tos īstenot.<br />
„Būtībā ergoterapija ir mērķtiecīga aktivitāšu izmantošana atveseļošanas un neatk<strong>ar</strong>ības<br />
veicināšanai ikdienas d<strong>ar</strong>bībās. Ar tās palīdzību tiek uzlabotas vai atjaunotas slimnieka<br />
komunikatīvās un sadzīves spējas (ēst gatavošana, telpu uzkopšana u.c.), dažādu vaļas<br />
prieku un profesionālās iemaņas (prasme elementāri strādāt <strong>ar</strong> datoru, amatniecība,<br />
rokd<strong>ar</strong>bi) vai palielināts šo iemaņu apjoms.” (no intervijas <strong>ar</strong> Sandru Pūci)<br />
Ergoterapija Latvijā ir ieviesta salīdzinoši nesen, tādējādi šī joma prasīs vēl daudz d<strong>ar</strong>ba<br />
un pilnveidojumu, tomēr jāatzīmē, ka tas ir milzīgs un nozīmīgs solis g<strong>ar</strong>īgo slimību<br />
seku mazināšanā un bijušo pacientu sociālajā integrācijā. Ārpusstacionāra aprūpe un<br />
ergoterapija kā rehabilitācijas metode palīdz cilvēkam pašam sevi organizēt, liekot<br />
izveidot noteiktu dienas kārtību:<br />
34
Change language