13.12.2012 Views

Market Lab Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem ... - Apeirons

Market Lab Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem ... - Apeirons

Market Lab Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem ... - Apeirons

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

<strong>M<strong>ar</strong>ket</strong> <strong>Lab</strong> <strong>Cilvēku</strong> <strong>ar</strong> g<strong>ar</strong>īga <strong>rakstura</strong> <strong>traucējumiem</strong> iespējas d<strong>ar</strong>ba tirgū 2005-2006<br />

„Tīru zāli, āra teritoriju, vienu dienu nedēļā strādāju <strong>ar</strong>ī nakts maiņu, pa nakti mazgāju zāli,<br />

tualetes, virtuvi. […] Es strādāju kopā <strong>ar</strong> vienu meiteni. Viņa man palīdz visu d<strong>ar</strong>īt, jo es<br />

viens netiktu <strong>ar</strong> to visu galā. […] D<strong>ar</strong>bā jūtos labi.”<br />

2.6. <strong>Cilvēku</strong> <strong>ar</strong> psihiskām saslimšanām nod<strong>ar</strong>binātība<br />

2.6.1. NEGATĪVĀ DARBA PIEREDZE<br />

Lielākajai pētījuma dalībnieku daļai līdzšinējā d<strong>ar</strong>ba pieredze iedalāma divos posmos:<br />

d<strong>ar</strong>bs līdz saslimšanai jeb p<strong>ar</strong>eizāk, līdz brīdim, kad cilvēks sāk ārstēties, un d<strong>ar</strong>bs pēc<br />

saslimšanas jeb precīzāk, kad apkārtējie uzzina, ka cilvēkam ir g<strong>ar</strong>īga saslimšana, kura<br />

tiek ārstēta. Viena komunikācijas pieredze d<strong>ar</strong>ba vietā ir tāda, ka līdz pirmajai reizei,<br />

kad cilvēks uz ārstēšanās kursu tiek ievietots klīnikā, vai, kad p<strong>ar</strong> ārstēšanos uzzina<br />

apkārtējie, respondentiem ir kopumā pozitīva d<strong>ar</strong>ba un koleģiālās sask<strong>ar</strong>smes pieredze.<br />

Pie kam, ja toreiz apkārtējie <strong>ar</strong>ī bija manījuši kaut kādas uzvedības atšķirības, tad tās<br />

tika uztvertas vienkārši kā jebkuram indivīdam piemītoša personības savdabība.<br />

Savukārt, pēc tam, kad apkārtējie uzzināja p<strong>ar</strong> cilvēka saslimšanu, visas d<strong>ar</strong>bības tika<br />

uztvertas, definētas kā slimības izpausme un tika meklēti veidi, kā s<strong>ar</strong>aut d<strong>ar</strong>ba<br />

attiecības <strong>ar</strong> šo cilvēku.<br />

„…man bija uzmācīgas domas, es nenācu uz d<strong>ar</strong>bu un vienreiz pat nepiezvanīju, ka<br />

nebūšu. To visu piecieta, jo es labi pildīju savus pienākumus. Bet tad es pateicu, ka man ir<br />

invaliditāte, ka esmu psihiski slima. Tad sāka rakstīt sūdzības, ka es nāku vēlāk uz d<strong>ar</strong>bu,<br />

eju ātrāk prom no d<strong>ar</strong>ba, konfliktēju <strong>ar</strong> kolēģiem, kaut gan objektīva pamata tam nebija [...]<br />

Meklēja iemeslus, lai atlaistu […] Līdz tam teica, cik pie manis kabinetā ir patīkami atrasties,<br />

cik mājīgi, kā kolektīvs mani mīlot, cik labi es apkalpojot. Bet kad uzzināja p<strong>ar</strong> slimību, tad<br />

pateica, ka X [iestādes nosaukums] tādiem invalīdiem nav vietas.”<br />

„Ir bijis tā, ka tev paliek slikti, tu ej slimnīcā, bet pēc tam viņi vairs neņem atpakaļ, jo uzzina,<br />

ka esi g<strong>ar</strong>īgi slimais. Vienkārši neņem tevi.”<br />

Līdzīga pieredze ir cilvēkiem, kuru saslimšana saistīta <strong>ar</strong> labi pamanāmām ārējām<br />

izpausmēm, piemēram, epilepsijas lēkmes, vai <strong>ar</strong>ī, kuriem ir skaidri redzamas lietojamo<br />

medikamentu izsaukto blakus p<strong>ar</strong>ādību fiziskās izpausmes.<br />

„Kā redzēja manas lēkmes, pret mani mainījās attieksme. […] man ir gadījies, ka mani<br />

izmeta ārā no d<strong>ar</strong>ba, tas bija saistīts <strong>ar</strong> manām lēkmēm, lai nevajadzētu to vēlreiz piedzīvot.<br />

Cilvēki jau nev<strong>ar</strong>ēja uzminēt, kā būs, baidījās, jo tās lēkmes nebija prognozējamas.”<br />

„…bibliotēkā strādāju. Tad vadītāja redzēja, ka man ir slikti un prasīja, kas man ir. Es<br />

nev<strong>ar</strong>ēju to noliegt, es pateicu. Un viņa mani atlaida. […] Man piedāvāja uzrakstīt atlūgumu.<br />

Viņa vienkārši redzēja, ka no zālēm man ir slikti un acis ceļas uz augšu.”<br />

2.6.2. CILVĒKU AR GARĪGĀM SASLIMŠANĀM POZITĪVĀ DARBA PIEREDZE<br />

Pozitīvais scenārijs ir situācija, kurā d<strong>ar</strong>ba devējs vai tiešais vadītājs zina (vai uzzina)<br />

p<strong>ar</strong> d<strong>ar</strong>binieka g<strong>ar</strong>īga <strong>rakstura</strong> saslimšanu un, rēķinoties <strong>ar</strong> iespējamām tās izraisītām<br />

neērtībām d<strong>ar</strong>ba procesā vai <strong>ar</strong>ī sastopoties <strong>ar</strong> tādām realitātē, tomēr rod iespēju ļaut<br />

šim cilvēkam strādāt savā uzņēmumā.<br />

Ņemot vērā, ka pašlaik un/vai iepriekš strādājošajiem respondentiem lielākoties ir<br />

bijušas vairākas d<strong>ar</strong>bavietas, netiešā veidā kopumā tika iegūta informācija p<strong>ar</strong> diezgan<br />

lielas d<strong>ar</strong>ba devēju grupas reālo rīcību. Jāatzīst, ka pēc g<strong>ar</strong>īgas saslimšanas<br />

diagnosticēšanas un ārstēšanās uzsākšanas cilvēkiem ārkārtīgi reti ir pozitīva pieredze<br />

<strong>ar</strong> d<strong>ar</strong>ba devējiem vai vadītājiem, un pētījuma ietv<strong>ar</strong>os (kopā 20 intervijas) tika minēti<br />

pieci gadījumi. Te jāņem vērā, ka kopumā intervijās aptvertais laika posms ir pietiekami<br />

ilgstošs – aptuveni 20 pēdējie gadi.<br />

48

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!