Market Lab Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem ... - Apeirons
Market Lab Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem ... - Apeirons
Market Lab Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem ... - Apeirons
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>M<strong>ar</strong>ket</strong> <strong>Lab</strong> <strong>Cilvēku</strong> <strong>ar</strong> g<strong>ar</strong>īga <strong>rakstura</strong> <strong>traucējumiem</strong> iespējas d<strong>ar</strong>ba tirgū 2005-2006<br />
intelektuālās attīstības <strong>traucējumiem</strong> veiksmīgi integrējušies vispārizglītojošajās skolās<br />
un pēc tam <strong>ar</strong>ī atklātajā d<strong>ar</strong>ba tirgū, pierāda tuvinieku, vecāku un apkārtējo atbalsta<br />
milzīgo lomu. Psihisko slimību pacientu gadījumā diemžēl vērojama lielāka<br />
stigmatizācijas pakāpe, kas tiek pārnesta <strong>ar</strong>ī uz ģimeni un tuviniekiem. Arī slimības<br />
ietekmētās sask<strong>ar</strong>smes problēmas nereti izraisa atsvešinātību, tādējādi vēl vairāk<br />
sašaurinot sociālo atbalsta tīklu.<br />
Specializētajā diskursā šobrīd “stigmas” jēdziens ir kļuvis visai aktuāls – piemēram,<br />
Pasaules Psihiatru Asociācija izstrādā pasākumu programmu, kas veltīta šizofrēnijas<br />
destigmatizācijai (WPA Global Program Against Stigma and Discrimination Because of<br />
Schizophrenia). Tieši informācija kā destigmatizācijas līdzeklis tiek izmantots šobrīd<br />
pasaulē un <strong>ar</strong>ī Latvijā aizsāktajā veselības organizāciju “cīņā” pret šizofrēnijas stigmu.<br />
Lielā mērā tas saistīts <strong>ar</strong> kauna un tabu tēmu, kas lielā mērā attiecas uz g<strong>ar</strong>īgās<br />
veselības <strong>traucējumiem</strong>. No tā, kas nav diskursā, p<strong>ar</strong> ko līdzcilvēki zina ļoti maz, tāpat<br />
kā no visa nezināmā, rodas bailes – bailes p<strong>ar</strong> to rakstīt, runāt, domāt, sekojoši <strong>ar</strong>ī<br />
vēlme izvairīties no šiem cilvēkiem un aizspriedumi, kas ietekmē to sociālo izolāciju.<br />
1.3. Pētījuma mērķa grupas apraksts un definīcijas<br />
Pētījuma mērķa auditorija ir cilvēki <strong>ar</strong> g<strong>ar</strong>īga <strong>rakstura</strong> <strong>traucējumiem</strong>, <strong>ar</strong> vai bez<br />
invaliditātes. Pētījuma pirmajā posmā – situācijas un sekundārās datu analīzes ietv<strong>ar</strong>os<br />
- sv<strong>ar</strong>īgi ir pievērst uzmanību terminoloģijai, kura tiek lietota attiecībā pret psihiskajām<br />
slimībām un cilvēkiem <strong>ar</strong> šādu slimību izraisītu invaliditāti. Tas ir sv<strong>ar</strong>īgi ne tikai tādēļ,<br />
ka Latvijā bieži vien tiek lietoti atšķirīgi jēdzieni, bet <strong>ar</strong>ī tāpēc, ka viena no lielākajām<br />
b<strong>ar</strong>jerām līdzvērtīgai iesaistei sabiedriski sociālajā un ekonomiskajā dzīvē ir valoda, kas<br />
tiek lietota attiecībā pret noteiktiem cilvēkiem. Neatk<strong>ar</strong>īgi no komunikācijas formas<br />
(ikdienas s<strong>ar</strong>unvaloda, plašsaziņas līdzekļi, speciālisti, mediķi u.c.), lietotie apzīmējumi<br />
vienmēr uzbur zināmu tēlu un rezultātā veido noteiktu attieksmi. Tādēļ ir ļoti sv<strong>ar</strong>īgi<br />
ieviest stabilus, nediskriminējošus un sabiedrībā pieņemamus terminus.<br />
Pasaules Veselības Organizācijas (WHO) 1980.gadā ieviestā st<strong>ar</strong>ptautiskā klasifikācija<br />
(ICIDH - International Classification of Impairments, Disabilities and Handicaps) precīzi<br />
latviešu valodā nav tulkojama. Neskatoties uz to, aplūkosim šo terminu nozīmi, jo <strong>ar</strong><br />
tiem tiek apzīmētas dažādas slimības dimensijas.<br />
Termins ’impairment’ ir attiecināms uz defektiem un disfunkcijām tīri organiskā līmenī;<br />
‘disability’ norāda uz cilvēka ierobežotu spēju veikt noteiktas funkcijas personīgā līmenī;<br />
savukārt, jēdziens ‘handicap’ attiecas uz neizdevīgu, ierobežotu stāvokli sociālajā līmenī<br />
augstāk minēto traucējumu dēļ. Šīs klasifikācijas nozīme ir izgaismot saikni st<strong>ar</strong>p<br />
individuālajām prasmēm un sociokulturālo vidi. Cilvēki tiek vērtēti pēc to spējām pildīt<br />
sociālās lomas un veikt tām atbilstošās funkcijas, kā rezultātā slimība <strong>ar</strong> visām tās<br />
izraisītajām sekām tiek uzlūkota kā personīga īpašība. Tādēļ negatīvai sabiedrības<br />
pieejai attiecībā pret cilvēkiem <strong>ar</strong> g<strong>ar</strong>īga <strong>rakstura</strong> saslimšanām (t.sk., <strong>ar</strong>ī citām<br />
saslimšanām) v<strong>ar</strong> būt daudz graujošākas sekas nekā slimības simptomiem pašiem p<strong>ar</strong><br />
sevi.<br />
Pievēršot uzmanību iepriekš minētajam, ieraugām jēdziena ‘handicap’ būtību, kad<br />
uzsv<strong>ar</strong>s no indivīdu personīgo g<strong>ar</strong>īgo un fizisko spēju ierobežotības pilnvērtīgi<br />
līdzd<strong>ar</strong>boties sabiedriskajā dzīvē pārbīdās uz šo apstākļu sociālajām sekām. V<strong>ar</strong> teikt,<br />
ka šie termini ‘disability’ un ‘handicap’ ir cieši saistīti. Tie nav un <strong>ar</strong>ī netiek strikti nodalīti,<br />
jo pirmais norāda uz slimības izraisītajām deviācijām, no tā, ko p<strong>ar</strong>asti ir spējīgs veikt<br />
vesels cilvēks, savukārt, otrais – ir tiešās sekas, kas rodas no tām.<br />
Latvijas likumdošanas aktos 30 atrodami sekojoši termini:<br />
30 1992.g.likums ‘’P<strong>ar</strong> invalīdu medicīnisko un sociālo aizs<strong>ar</strong>dzību’’<br />
18
Change language