Market Lab Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem ... - Apeirons
Market Lab Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem ... - Apeirons
Market Lab Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem ... - Apeirons
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>M<strong>ar</strong>ket</strong> <strong>Lab</strong> <strong>Cilvēku</strong> <strong>ar</strong> g<strong>ar</strong>īga <strong>rakstura</strong> <strong>traucējumiem</strong> iespējas d<strong>ar</strong>ba tirgū 2005-2006<br />
Sažs uzskata, ka psihiatrijas problēma ir tās pirmsākumos ieviestajā kļūdā jēdzienu<br />
lietojumā. Domu, sajūtu un uzvedību klasificēšana p<strong>ar</strong> slimībām ir tāda pat loģiska un<br />
semantiska kļūda kā vaļa nosaukšana p<strong>ar</strong> zivi. Cilvēki <strong>ar</strong> smadzeņu slimībām (bojātām<br />
smadzenēm) vai nieru slimībām (bojātām nierēm) ir slimi burtiskā nozīmē. Cilvēki <strong>ar</strong><br />
psihiskām slimībām vai uzvedības <strong>traucējumiem</strong> (sabojātu vai nep<strong>ar</strong>eizu uzvedību) ir<br />
slimi pārnestā nozīmē. Savukārt (ne)uzvedības klasificēšana p<strong>ar</strong> slimību rada<br />
ideoloģisku attaisnojumu valsts atbalstītai sociālai kontrolei p<strong>ar</strong> šiem cilvēkiem. “Tas, ko<br />
cilvēki šodien sauc p<strong>ar</strong> g<strong>ar</strong>īgām slimībām, patiesībā nav fakts, bet gan stratēģija, nevis<br />
stāvoklis, bet gan politika; tā nav slimība, kas būtu attiecīgajam pacientam, bet gan<br />
lēmums, uz kuru balstoties tie, kas viņu sauc p<strong>ar</strong> g<strong>ar</strong>īgi slimu, v<strong>ar</strong> izlemt, kā <strong>ar</strong> viņu<br />
apieties, neraugoties, vai tas viņam patīk vai nē.” 9<br />
Tiek piedāvāts risinājums jēdzieniskajam sajaukumam, kas būtu psihiatrijas nošķiršana<br />
no jebkādām v<strong>ar</strong>as struktūrām. Būtu nepieciešams atšķirt divus psihiatrijas veidus –<br />
brīvprātīgo un piespiedu psihiatriju. Jebkura tiesisku iejaukšanās, likuma normu<br />
ieviešana ārsta un pacienta attiecībās, kā uzskata Sažs, ir nepieļaujama, pie kam<br />
abējādi – gan piespiežot kādu ārstēšanas formu, gan aizliedzot to.<br />
Atzīstot psihiatrijas iespējamo ieguldījumu organisku un kompleksu risinājumu<br />
sniegšanā, ja runa ir p<strong>ar</strong> fizisko slimību un ķermenisko saslimšanu (piemēram,<br />
pneimonijas, vēža, insulta) izraisīto g<strong>ar</strong>īgo traucējumu ārstēšanu, tomēr “ir sv<strong>ar</strong>īgi atšķirt<br />
divu veidu problēmas – kad konflikts ir cilvēkā pašā (ķermenī) un, kad konflikts ir st<strong>ar</strong>p<br />
cilvēku un apkārtējiem.” Attiecībā uz pēdējo, Sažs ir kritisks pret jebkāda veida<br />
piespiešanu, īpaši nevajadzīgu piespiešanu un piespiešanu, kas ir ārpus tiesu sistēmas<br />
procesiem. “Pirmā lieta, ko es mainītu, ir apstādinātu visas piespiedu psihiatriskās<br />
iejaukšanās. Tas nozīmē atteikties no psihiatrijas sociālās funkcijas, ko tā veic, no<br />
vienas puses, atbrīvojot sabiedrību, ģimenes un ārstus no nevēlamiem cilvēkiem un, no<br />
otras puses, “novēršot pašnāvības”… Tajā pašā dienā es atteiktos no jebkādas<br />
nepieskaitāmo aizs<strong>ar</strong>dzības. Psihiatriem nebūtu ļauts tiesā sniegt ekspertu slēdzienus,<br />
tāpat kā jebkuram g<strong>ar</strong>īdzniekam izteikt ekspertu spriedumus p<strong>ar</strong> debesīm vai elli.” 10<br />
Anti-psihiatra <strong>ar</strong> vismaz 40 gadu pieredzi Tomasa Saža skatījumā, ASV psihiatrijas<br />
situācija šodien, salīdzinot <strong>ar</strong> sešdesmitajiem gadiem, nav mainījusies tik būtiski, lai<br />
teiktu, ka sācies jauns posms g<strong>ar</strong>īgo slimību pieredzē. Tomēr viņš uzsver zināmu v<strong>ar</strong>as<br />
attiecību maiņu: “Iespējams ir samazinājusies tīri psihiatru v<strong>ar</strong>a un visspēcība, tomēr šī<br />
v<strong>ar</strong>a nav mazinājusies sabiedrībā kopumā. V<strong>ar</strong>a ir izšķīdusi st<strong>ar</strong>p “g<strong>ar</strong>īgās veselības<br />
profesionāļiem” – skolu psihologiem, krīžu konsultantiem un medikamentu lietošanas<br />
speciālistiem”. 11<br />
Non-leibalinga teorija<br />
Sorela Rič<strong>ar</strong>dsa 12 ir socioloģe <strong>ar</strong> sociālā d<strong>ar</strong>ba pieredzi, divu bērnu māte, kas raksta<br />
rakstus p<strong>ar</strong> g<strong>ar</strong>īgo veselību un, kas pirms 10 gadiem izdzīvojusi psihiskās slimības<br />
pieredzi. Viņa turpina attīstīt idejas p<strong>ar</strong> g<strong>ar</strong>īgo slimību kā mītu vai diskursīvu<br />
konstrukciju. Līdzīgi kā leibalinga perspektīvas ietv<strong>ar</strong>os tiek runāts p<strong>ar</strong> to, ka<br />
apzīmējuma “g<strong>ar</strong>īgi slims” piešķiršana cilvēkam ir būtiska stadija viņam ceļā uz g<strong>ar</strong>īgo<br />
slimību, Rič<strong>ar</strong>dsa uzskata, ka šie apzīmējumi lielā mērā ietekmē ne tikai to, kā indivīds<br />
uztver sevi, bet priekšstatus p<strong>ar</strong> g<strong>ar</strong>īgo slimību vispār.<br />
9<br />
Szasz, T. (1998) Summ<strong>ar</strong>y Statement and Manifesto. www.szasz.com (23.03.2006)<br />
10<br />
Sullum, J. (2000) Thomas Szasz on the Medicalization of American Life. Reason, July 2000, 5.lpp<br />
11<br />
Turpat<br />
12<br />
Sorrel Rich<strong>ar</strong>ds, Breaking the Stigma: a Non-<strong>Lab</strong>elling Perspective, 2002<br />
12