Market Lab Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem ... - Apeirons

More documents

Recommendations

Info

Market Lab Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iespējas darba tirgū 2005-2006 neārstējamību nekādā mērā nav saistīts ar zāļu ražotāju vēlmi noturēt klientus visā viņu mūža garumā? Liela uzmanība jāpievērš tam, lai farmācijas biznesa uzplaukuma vārdā netiktu mazināta citu atveseļošanās ceļu, piemēram, pilnvērtīgu un labvēlīgu sociālo attiecību un nodarbinātības nozīme garīgo slimību ārstēšanā. Bostonas universitātes Psihiatriskā rehabilitācijas centra direktore Kurtneja Hardinga apgalvo, ka vismaz 50% šizofrēnijas gadījumi ir pilnībā izārstējami, daļa no tiem pat pilnībā bez zāļu izmantošanas. “Lai gan iespējami vairāki izveseļošanās ceļi, daži faktori ir īpaši nozīmīgi. Tie iekļauj sevī mājas, darbu, draugus un iekļaušanos kopienā, kā arī cerību, optimismu un pašpaļāvību vai patstāvību.” 24 STIGMA Garīga rakstura traucējumu kontekstā īsi pieskarsimies arī stigmas fenomena teorētiskajam izklāstam. Ervina Gofmana darbs “Stigma” 25 raksturo tās būtību un veidošanos. Šis termins apzīmē spēcīgi diskreditējošas īpašības (Senajā Grieķijā ar vārdu stigma apzīmēja zīmes uz ķermeņa – iededzinājumi vai nogriezti locekļi noziedzniekiem, vergiem vai nodevējiem), kas norādīja, ka cilvēks ir morāli sliktāks, citāds un nepieņemams. Šodienas socioloģiskajā literatūrā izmantotais stigmas jēdziens norāda, ka “mēs uzskatām, ka cilvēks, kam ir stigma, nav pilnībā cilvēks”. 26 Atdalot slimos, iespējams uzturēt ilūziju par to, ka mēs esam veseli. Antropologs Rojs Porters secina, ka jebkurai sabiedrībai piemītošā īpašība kādus cilvēkus apzīmēt par “trakajiem” ir viens no veidiem, kā iezīmēt atšķirīgos, nenormālos un, iespējams, arī bīstamos. “Iespējams, ka stigmatizācija patiesībā ir psiholoģiski vai antropoloģiski nosacīta, to vada dziļi apslēptas un varbūt neapzinātas vajadzības pēc pasaules kārtības, atdalot sevi no citiem un savējos no citādajiem (tāds pats dalījums kā baltie/melnie, tautieši /ārzemnieki, homoseksuāli/ “pareizi” orientētie). Šādas “viņi-un-mēs” pretstata konstrukcijas stiprina mūsu trauslo savas identitātes sajūtu un sevis vērtību caur pārējo pataloģizēšanu.” 27 Psihisko slimību stigmatizācija ir nesaraujami saistīta ar pieredzi psihiatriskajā slimnīcā. Fakts par ārstēšanos psihoneiroloģiskajā dispanserā jau pats par sevi ir spēcīgs stigmatizējošs faktors, šī informācija parasti tiek slēpta no kolēģiem, paziņām un, iespēju robežās, arī no tuviniekiem. Lielā mērā tieši šī noslēpumainība un tabu vai aizliegtā tēma (it kā neesamība) izveido garīgo slimību diskursam raksturīgo stigmu. Savukārt, ja diagnoze netiek izpausta, kā arī, ja izdodas noslēpt vai noklusēt ārstēšanās faktu, cilvēks var turpināt “normālo” dzīvesveidu. Tas lielā mērā saistīts ar psihiatrijas praksi noklusēt diagnozes, neizpaust ārstēšanās detaļas, kas, no vienas puses, tiek skaidrots ar vēlmi pasaudzēt pacientu, bet, no otras puses, kā visi noklusējumi, tas veido stigmatizējošu “sliktuma” un “nosodāmības” iespaidu. Garīgo slimību stigmatizāciju noteikti ir veicinājusi joprojām nereti piekoptā prakse, izmantot psihiatrisko slimnīcu kā soda izciešanas vietu. No vienas puses, psihiatrija runā par to, ka garīgās slimības ir tāda pašas slimības kā visas citas, kas tiek medicīniski ārstētas, tomēr praksē pret to izturas atšķirīgi. Piemēram, šizofrēnijas destigmatizācijā, vienlaikus ar sabiedrības informēšanu par slimības organisko izcelsmi, tiek pielietota prakse maksimāli izvairīties no šīs diagnozes noteikšanas, ja vien no tā var izvairīties. 24 Harding, C.M. Beautiful Minds Can Be Recovered. New York Times, 10.03.2002 25 Goffman E., Stigma: Notes On The Management Of Spoiled Identity. New York: Simon & Shuster, Inc. 1986 26 Turpat, 5.lpp. 27 Porter R., Madness: A Brief History, Oxford University Press, 2002, 62.-63.lpp. 16
Market Lab Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iespējas darba tirgū 2005-2006 „Mēs jau paši destigmatizējam arī, ja tas ir pirmo reizi slimnīcā nokļuvis skolnieciņš vai students, ja nav tur smaga šizofrēnijas simptomātika, vai tāds cilvēks, kurš ir izgājis no šī paasinājuma labā remisijā, mēs jau viņam arī neliekam to šizofrēniju uzreiz. Tas jau ir reti, bet tad mēs neuzstādam šo diagnozi. Mēs liekam ciklotīmijas diagnozi un vēl kaut kādas tādas, kur neviens daudz nesaprot. (no intervijas ar psihiatru) Gofmans izdalīja stigmas, kas ir neredzamas, noslēpjamas un tās, kas nav noslēpjamas (ķermeņa defekti, riteņkrēsli, aklums utt). Garīgo slimību gadījumā redzamās zīmes ir antipsihotisko medikamentu atpazīstamie un nenoslēpjamie blakusefekti (trīcošās rokas, svīšana, nemiers, nekontrolējamās mēles un mutes kustības), kas pastiprina garīgās slimības stigmu. Tie lielā mērā veicina atsvešināšanos no cilvēka, kas ārstējas no garīgām slimībām, kā arī rada viņam papildus stresu, nokļūstot publiskās vietās. Šizofrēnijas diagnozes apzīmogojums nes sev līdzi sociālā tīkla sašaurināšanos, kas lielā mērā ietekmē lēkmju atkārtošanos – cilvēkiem tiek liegta iespēja atgriezties darbā, nereti arī izjūk ģimenes dzīve. Doloresa Kreismane un Virdžīnija Džoja 28 ir pētījušas to, kā stigmatizācija pāriet uz slimnieka ģimenes locekļiem, un secina to, ka garīgi slims cilvēks ģimenē parasti saistās ar negatīvu pieredzi visiem ģimenes locekļiem. Tas atstāj smagu iespaidu uz ģimenes dzīves pamatiem, nesot sev līdzi bailes, vardarbību, nesaskaņas un nemieru. Pretruna starp atvieglojošo brīvības sajūtu un atbildības izjūtu par slimā ģimenes locekļa stāvokli rezultējas spēcīgā kauna, neveiklības un vainas apziņā par to, kas noticis. “Tā kā ciešas attiecības ir novedušas pie sevis “sabojāšanās”, radiniekam atliek izvēlēties, vai nu pieņemt stigmatizētā cilvēka likteni un identificēties ar to, vai arī atteikties no dalīšanās negodā, izvairoties vai pārtraucot attiecības ar šo cilvēku.” 29 Kopsavilkums Šobrīd Latvijas publiskajā informācijas telpā pieejams un par autoritatīvu tiek uzskatīts, galvenokārt, medicīniskais skatījums uz garīgajām slimībām un garīga rakstura traucējumiem. Šīs jomas galvenā autoritāte ir psihiatrija, tā arī šobrīd ir galvenais aktīvais spēks, kas nosaka jebkādas informācijas raksturu un pasniegšanas stilu medijos, kā arī to, kādā veidā tiek organizēti cilvēku, kam diagnosticētas garīgas saslimšanas, rehabilitācijas un sociālās integrācijas pasākumi. Tai pat laikā, apskatot dažādu valstu politikas attiecībā uz garīgo slimību jomu, vērojams, ka vecajās ES dalībvalstīs un citās attīstītajās rietumu valstīs kā būtiska iezīme ir psihiatrijas ietekmes samazināšanās, pieaugot cita veida aktīvo spēku iesaistei (sociālie dienesti, psihoterapija, psiholoģija, sabiedriskās organizācijas, atbalsta grupas). Latvijas situācijas īpatnību raksturo tas, ka gandrīz visi minētie dienesti līdz šim ienākuši, pateicoties psihiatrijas speciālistu darbībai. Psihiatrijas pacientu atbalsta grupas, galvenokārt, ir dibinātas ar ārstu vai māsu atbalstu un palīdzību, arī rehabilitācija un tālāka sociālā iekļaušanās notiek, lielā mērā pateicoties Valsts veselības aģentūras pasākumiem un izveidotajiem dienas centriem. Starpnozaru un starpinstitucionālās sadarbības trūkums veido situāciju, ka mediķi, garīgās veselības sfērā strādājošie cilvēki šobrīd šķiet vienīgie, kam rūp viņu pacientu stāvoklis arī pēc izārstēšanās. Cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem pieejams salīdzinoši daudz lielāks atbalsts – asociācijas „Rūpju bērns” organizāciju darbība parāda, uz ko ir spējīgs sociālais atbalsta tīkls. Pozitīvās pieredzes gadījumi, kad bērni un jaunieši ar 28 Kreisman, D.E. and V.D. Joy, Family response to the mental illness of a relative: A review of the literature. in Schizophrenia Bulletin 10 pp.34-57, 1974 29 Turpat, 39.lpp 17
Page 1 and 2: Market Lab Cilvēku ar garīga raks
Page 15: Market Lab Cilvēku ar garīga raks
Page 67 and 68:
Market Lab Cilvēku ar garīga raks
Page 69 and 70:
Page 71 and 72:
Page 73 and 74:
Page 75 and 76:
Page 77 and 78:
Page 79 and 80:
Page 81 and 82:
Page 83 and 84:
Page 85 and 86:
Page 87 and 88:
Page 89 and 90:
Page 91 and 92:
Page 93 and 94:
Page 95 and 96:
Page 97:
show all

Market Lab Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem ... - Apeirons

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?