13.12.2012 Views

Market Lab Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem ... - Apeirons

Market Lab Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem ... - Apeirons

Market Lab Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem ... - Apeirons

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

<strong>M<strong>ar</strong>ket</strong> <strong>Lab</strong> <strong>Cilvēku</strong> <strong>ar</strong> g<strong>ar</strong>īga <strong>rakstura</strong> <strong>traucējumiem</strong> iespējas d<strong>ar</strong>ba tirgū 2005-2006<br />

neārstējamību nekādā mērā nav saistīts <strong>ar</strong> zāļu ražotāju vēlmi noturēt klientus visā viņu<br />

mūža g<strong>ar</strong>umā?<br />

Liela uzmanība jāpievērš tam, lai f<strong>ar</strong>mācijas biznesa uzplaukuma vārdā netiktu<br />

mazināta citu atveseļošanās ceļu, piemēram, pilnvērtīgu un labvēlīgu sociālo attiecību<br />

un nod<strong>ar</strong>binātības nozīme g<strong>ar</strong>īgo slimību ārstēšanā. Bostonas universitātes Psihiatriskā<br />

rehabilitācijas centra direktore Kurtneja H<strong>ar</strong>dinga apgalvo, ka vismaz 50% šizofrēnijas<br />

gadījumi ir pilnībā izārstējami, daļa no tiem pat pilnībā bez zāļu izmantošanas. “Lai gan<br />

iespējami vairāki izveseļošanās ceļi, daži faktori ir īpaši nozīmīgi. Tie iekļauj sevī mājas,<br />

d<strong>ar</strong>bu, draugus un iekļaušanos kopienā, kā <strong>ar</strong>ī cerību, optimismu un pašpaļāvību vai<br />

patstāvību.” 24<br />

STIGMA<br />

G<strong>ar</strong>īga <strong>rakstura</strong> traucējumu kontekstā īsi piesk<strong>ar</strong>simies <strong>ar</strong>ī stigmas fenomena<br />

teorētiskajam izklāstam. Ervina Gofmana d<strong>ar</strong>bs “Stigma” 25 raksturo tās būtību un<br />

veidošanos. Šis termins apzīmē spēcīgi diskreditējošas īpašības (Senajā Grieķijā <strong>ar</strong><br />

vārdu stigma apzīmēja zīmes uz ķermeņa – iededzinājumi vai nogriezti locekļi<br />

noziedzniekiem, vergiem vai nodevējiem), kas norādīja, ka cilvēks ir morāli sliktāks,<br />

citāds un nepieņemams. Šodienas socioloģiskajā literatūrā izmantotais stigmas jēdziens<br />

norāda, ka “mēs uzskatām, ka cilvēks, kam ir stigma, nav pilnībā cilvēks”. 26 Atdalot<br />

slimos, iespējams uzturēt ilūziju p<strong>ar</strong> to, ka mēs esam veseli. Antropologs Rojs Porters<br />

secina, ka jebkurai sabiedrībai piemītošā īpašība kādus cilvēkus apzīmēt p<strong>ar</strong> “trakajiem”<br />

ir viens no veidiem, kā iezīmēt atšķirīgos, nenormālos un, iespējams, <strong>ar</strong>ī bīstamos.<br />

“Iespējams, ka stigmatizācija patiesībā ir psiholoģiski vai antropoloģiski nosacīta, to<br />

vada dziļi apslēptas un v<strong>ar</strong>būt neapzinātas vajadzības pēc pasaules kārtības, atdalot<br />

sevi no citiem un savējos no citādajiem (tāds pats dalījums kā baltie/melnie, tautieši<br />

/ārzemnieki, homoseksuāli/ “p<strong>ar</strong>eizi” orientētie). Šādas “viņi-un-mēs” pretstata<br />

konstrukcijas stiprina mūsu trauslo savas identitātes sajūtu un sevis vērtību caur pārējo<br />

pataloģizēšanu.” 27<br />

Psihisko slimību stigmatizācija ir nes<strong>ar</strong>aujami saistīta <strong>ar</strong> pieredzi psihiatriskajā slimnīcā.<br />

Fakts p<strong>ar</strong> ārstēšanos psihoneiroloģiskajā dispanserā jau pats p<strong>ar</strong> sevi ir spēcīgs<br />

stigmatizējošs faktors, šī informācija p<strong>ar</strong>asti tiek slēpta no kolēģiem, paziņām un,<br />

iespēju robežās, <strong>ar</strong>ī no tuviniekiem. Lielā mērā tieši šī noslēpumainība un tabu vai<br />

aizliegtā tēma (it kā neesamība) izveido g<strong>ar</strong>īgo slimību diskursam raksturīgo stigmu.<br />

Savukārt, ja diagnoze netiek izpausta, kā <strong>ar</strong>ī, ja izdodas noslēpt vai noklusēt ārstēšanās<br />

faktu, cilvēks v<strong>ar</strong> turpināt “normālo” dzīvesveidu.<br />

Tas lielā mērā saistīts <strong>ar</strong> psihiatrijas praksi noklusēt diagnozes, neizpaust ārstēšanās<br />

detaļas, kas, no vienas puses, tiek skaidrots <strong>ar</strong> vēlmi pasaudzēt pacientu, bet, no otras<br />

puses, kā visi noklusējumi, tas veido stigmatizējošu “sliktuma” un “nosodāmības”<br />

iespaidu. G<strong>ar</strong>īgo slimību stigmatizāciju noteikti ir veicinājusi joprojām nereti piekoptā<br />

prakse, izmantot psihiatrisko slimnīcu kā soda izciešanas vietu.<br />

No vienas puses, psihiatrija runā p<strong>ar</strong> to, ka g<strong>ar</strong>īgās slimības ir tāda pašas slimības kā<br />

visas citas, kas tiek medicīniski ārstētas, tomēr praksē pret to izturas atšķirīgi.<br />

Piemēram, šizofrēnijas destigmatizācijā, vienlaikus <strong>ar</strong> sabiedrības informēšanu p<strong>ar</strong><br />

slimības organisko izcelsmi, tiek pielietota prakse maksimāli izvairīties no šīs diagnozes<br />

noteikšanas, ja vien no tā v<strong>ar</strong> izvairīties.<br />

24<br />

H<strong>ar</strong>ding, C.M. Beautiful Minds Can Be Recovered. New York Times, 10.03.2002<br />

25<br />

Goffman E., Stigma: Notes On The Management Of Spoiled Identity. New York: Simon & Shuster, Inc. 1986<br />

26<br />

Turpat, 5.lpp.<br />

27<br />

Porter R., Madness: A Brief History, Oxford University Press, 2002, 62.-63.lpp.<br />

16

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!