Market Lab Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem ... - Apeirons
Market Lab Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem ... - Apeirons
Market Lab Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem ... - Apeirons
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>M<strong>ar</strong>ket</strong> <strong>Lab</strong> <strong>Cilvēku</strong> <strong>ar</strong> g<strong>ar</strong>īga <strong>rakstura</strong> <strong>traucējumiem</strong> iespējas d<strong>ar</strong>ba tirgū 2005-2006<br />
neārstējamību nekādā mērā nav saistīts <strong>ar</strong> zāļu ražotāju vēlmi noturēt klientus visā viņu<br />
mūža g<strong>ar</strong>umā?<br />
Liela uzmanība jāpievērš tam, lai f<strong>ar</strong>mācijas biznesa uzplaukuma vārdā netiktu<br />
mazināta citu atveseļošanās ceļu, piemēram, pilnvērtīgu un labvēlīgu sociālo attiecību<br />
un nod<strong>ar</strong>binātības nozīme g<strong>ar</strong>īgo slimību ārstēšanā. Bostonas universitātes Psihiatriskā<br />
rehabilitācijas centra direktore Kurtneja H<strong>ar</strong>dinga apgalvo, ka vismaz 50% šizofrēnijas<br />
gadījumi ir pilnībā izārstējami, daļa no tiem pat pilnībā bez zāļu izmantošanas. “Lai gan<br />
iespējami vairāki izveseļošanās ceļi, daži faktori ir īpaši nozīmīgi. Tie iekļauj sevī mājas,<br />
d<strong>ar</strong>bu, draugus un iekļaušanos kopienā, kā <strong>ar</strong>ī cerību, optimismu un pašpaļāvību vai<br />
patstāvību.” 24<br />
STIGMA<br />
G<strong>ar</strong>īga <strong>rakstura</strong> traucējumu kontekstā īsi piesk<strong>ar</strong>simies <strong>ar</strong>ī stigmas fenomena<br />
teorētiskajam izklāstam. Ervina Gofmana d<strong>ar</strong>bs “Stigma” 25 raksturo tās būtību un<br />
veidošanos. Šis termins apzīmē spēcīgi diskreditējošas īpašības (Senajā Grieķijā <strong>ar</strong><br />
vārdu stigma apzīmēja zīmes uz ķermeņa – iededzinājumi vai nogriezti locekļi<br />
noziedzniekiem, vergiem vai nodevējiem), kas norādīja, ka cilvēks ir morāli sliktāks,<br />
citāds un nepieņemams. Šodienas socioloģiskajā literatūrā izmantotais stigmas jēdziens<br />
norāda, ka “mēs uzskatām, ka cilvēks, kam ir stigma, nav pilnībā cilvēks”. 26 Atdalot<br />
slimos, iespējams uzturēt ilūziju p<strong>ar</strong> to, ka mēs esam veseli. Antropologs Rojs Porters<br />
secina, ka jebkurai sabiedrībai piemītošā īpašība kādus cilvēkus apzīmēt p<strong>ar</strong> “trakajiem”<br />
ir viens no veidiem, kā iezīmēt atšķirīgos, nenormālos un, iespējams, <strong>ar</strong>ī bīstamos.<br />
“Iespējams, ka stigmatizācija patiesībā ir psiholoģiski vai antropoloģiski nosacīta, to<br />
vada dziļi apslēptas un v<strong>ar</strong>būt neapzinātas vajadzības pēc pasaules kārtības, atdalot<br />
sevi no citiem un savējos no citādajiem (tāds pats dalījums kā baltie/melnie, tautieši<br />
/ārzemnieki, homoseksuāli/ “p<strong>ar</strong>eizi” orientētie). Šādas “viņi-un-mēs” pretstata<br />
konstrukcijas stiprina mūsu trauslo savas identitātes sajūtu un sevis vērtību caur pārējo<br />
pataloģizēšanu.” 27<br />
Psihisko slimību stigmatizācija ir nes<strong>ar</strong>aujami saistīta <strong>ar</strong> pieredzi psihiatriskajā slimnīcā.<br />
Fakts p<strong>ar</strong> ārstēšanos psihoneiroloģiskajā dispanserā jau pats p<strong>ar</strong> sevi ir spēcīgs<br />
stigmatizējošs faktors, šī informācija p<strong>ar</strong>asti tiek slēpta no kolēģiem, paziņām un,<br />
iespēju robežās, <strong>ar</strong>ī no tuviniekiem. Lielā mērā tieši šī noslēpumainība un tabu vai<br />
aizliegtā tēma (it kā neesamība) izveido g<strong>ar</strong>īgo slimību diskursam raksturīgo stigmu.<br />
Savukārt, ja diagnoze netiek izpausta, kā <strong>ar</strong>ī, ja izdodas noslēpt vai noklusēt ārstēšanās<br />
faktu, cilvēks v<strong>ar</strong> turpināt “normālo” dzīvesveidu.<br />
Tas lielā mērā saistīts <strong>ar</strong> psihiatrijas praksi noklusēt diagnozes, neizpaust ārstēšanās<br />
detaļas, kas, no vienas puses, tiek skaidrots <strong>ar</strong> vēlmi pasaudzēt pacientu, bet, no otras<br />
puses, kā visi noklusējumi, tas veido stigmatizējošu “sliktuma” un “nosodāmības”<br />
iespaidu. G<strong>ar</strong>īgo slimību stigmatizāciju noteikti ir veicinājusi joprojām nereti piekoptā<br />
prakse, izmantot psihiatrisko slimnīcu kā soda izciešanas vietu.<br />
No vienas puses, psihiatrija runā p<strong>ar</strong> to, ka g<strong>ar</strong>īgās slimības ir tāda pašas slimības kā<br />
visas citas, kas tiek medicīniski ārstētas, tomēr praksē pret to izturas atšķirīgi.<br />
Piemēram, šizofrēnijas destigmatizācijā, vienlaikus <strong>ar</strong> sabiedrības informēšanu p<strong>ar</strong><br />
slimības organisko izcelsmi, tiek pielietota prakse maksimāli izvairīties no šīs diagnozes<br />
noteikšanas, ja vien no tā v<strong>ar</strong> izvairīties.<br />
24<br />
H<strong>ar</strong>ding, C.M. Beautiful Minds Can Be Recovered. New York Times, 10.03.2002<br />
25<br />
Goffman E., Stigma: Notes On The Management Of Spoiled Identity. New York: Simon & Shuster, Inc. 1986<br />
26<br />
Turpat, 5.lpp.<br />
27<br />
Porter R., Madness: A Brief History, Oxford University Press, 2002, 62.-63.lpp.<br />
16