Market Lab Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem ... - Apeirons
Market Lab Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem ... - Apeirons
Market Lab Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem ... - Apeirons
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>M<strong>ar</strong>ket</strong> <strong>Lab</strong> <strong>Cilvēku</strong> <strong>ar</strong> g<strong>ar</strong>īga <strong>rakstura</strong> <strong>traucējumiem</strong> iespējas d<strong>ar</strong>ba tirgū 2005-2006<br />
1.6. <strong>Cilvēku</strong> <strong>ar</strong> g<strong>ar</strong>īga <strong>rakstura</strong> <strong>traucējumiem</strong> situācija Latvijā<br />
1.6.2. CILVĒKI AR GARĪGA RAKSTURA TRAUCĒJUMIEM UN VIŅU NODARBINĀTĪBA ATVĒRTĀ<br />
DARBA TIRGŪ<br />
Šobrīd Latvijā atvērtajā d<strong>ar</strong>ba tirgū reālas nod<strong>ar</strong>binātības iespējas cilvēkiem <strong>ar</strong> g<strong>ar</strong>īgo<br />
invaliditāti, kuras izpausme ir acīmredzama (piemēram, g<strong>ar</strong>īgās attīstības traucējumi),<br />
vai kas ir fiksēta oficiālos dokumentos, kuri tiek uzrādīti uzsākot d<strong>ar</strong>ba attiecības,<br />
praktiski nepastāv. Šo viedokli vairāk vai mazāk tieši izteica visi mūsu aptaujātie<br />
eksperti. Jāatzīmē, ka šādu situāciju veido, galvenokārt, sabiedrības, tajā skaitā, d<strong>ar</strong>ba<br />
devēju nostāja pret cilvēkiem <strong>ar</strong> g<strong>ar</strong>īgām saslimšanām, nevis riska grupas patiesās<br />
d<strong>ar</strong>ba spējas un vēlme iesaistīties d<strong>ar</strong>bā.<br />
„Atklātajā d<strong>ar</strong>ba tirgū, ja runājam p<strong>ar</strong> pašu d<strong>ar</strong>ba tirgu, vai tā ir rūpnīca, vai firma vai<br />
birojs, Latvija nav gatava pieņemt šīs divas invalīdu grupas: cilvēkus <strong>ar</strong> psihiskām<br />
saslimšanām un cilvēkus <strong>ar</strong> g<strong>ar</strong>īgās attīstības <strong>traucējumiem</strong>.”<br />
„Latvijas sabiedrība tomēr vēl nav īsti gatava pieņemt g<strong>ar</strong>īgi slimos, jo ir ļoti daudz<br />
aizspriedumu un neziņas. […] Daudzi d<strong>ar</strong>ba devēji baidās, jo nezina ko no tiem<br />
saucamajiem ‘’trakajiem’’ v<strong>ar</strong> sagaidīt.”<br />
„Ar šādām diagnozēm d<strong>ar</strong>bā neņem, jo baidās, ka bieži slimos, ņems slimības<br />
atvaļinājumus – kāpēc man tādus d<strong>ar</strong>biniekus vajag! Tās ir tikai problēmas, atbildība, bet<br />
d<strong>ar</strong>ba devējiem nav nekāda stimula.”<br />
„Mūsu sabiedrībai vajadzētu pieņemt, ka invalīds ir tāds pats kā visi. […] aizies pie d<strong>ar</strong>ba<br />
devēja, <strong>ar</strong>ī uz valsts iestādi, tad paskatoties uz viņu pateiks, piedodiet, mēs jau<br />
pieņēmām. Mūsu sabiedrība nav gatava viennozīmīgi skatīties uz šiem cilvēkiem.<br />
Subsidētās d<strong>ar</strong>ba vietas nav tas sliktākais v<strong>ar</strong>iants, lai invalīds vairāk būtu sabiedrībā.”<br />
Analizējot cilvēku <strong>ar</strong> g<strong>ar</strong>īgām saslimšanām iespējas nod<strong>ar</strong>binātības jomā, pirmām<br />
kārtām saskatāma šo cilvēku diskriminācija, kas izriet no konkrētas saslimšanas vai tās<br />
ārstēšanā izmantoto medikamentu izraisītajām blaknēm. Tomēr dziļumā saskatāms vēl<br />
viens diskriminācijas paveids, kas izriet no saslimšanas subjekta sociālās pozīcijas.<br />
Balstoties uz privātpraksē strādājoša psihiatra pieredzi, ir pamats apgalvot, ka<br />
turpmākās sociālās dzīves iespējas un scenāriji atšķiras, atk<strong>ar</strong>ībā no psihiatrijas<br />
pacienta sociālā statusa (šī situācija neattiecas uz cilvēkiem <strong>ar</strong> g<strong>ar</strong>īgās attīstības<br />
<strong>traucējumiem</strong>). Gadījumos, ja saslimšana vai tās paasinājums sk<strong>ar</strong> cilvēku, kurš<br />
sociālajā hier<strong>ar</strong>hijā sasniedzis pietiekoši augstu stāvokli, g<strong>ar</strong>īga <strong>rakstura</strong> saslimšanas<br />
izraisītā krīze riska grupas pārstāvi pilnībā neizslēdz no turpmākās aprites. Cilvēks,<br />
izejot aktīvu ārstēšanās un rehabilitācijas kursu, veiksmīgi atgriežas pie savu<br />
profesionālo pienākumu, kas bieži vien saistās <strong>ar</strong> ļoti nopietnu uzdevumu risināšanu,<br />
pildīšanas.<br />
„Piemēram, politiķe, kas izturēja pašvaldību vēlēšanu kampaņu, visu to stresu, bet pēc<br />
tam saslima. Paņēma atvaļinājumu, paārstējās, pēc tam saņēmās un atgriezās. Un nekas,<br />
nevienam nekādu iebildumu vai problēmu <strong>ar</strong> viņas slimību nebija.”<br />
Kā stigmatizējošs faktors iepriekš citētajā piemērā d<strong>ar</strong>bojas saslimšanas slēpšana.<br />
Fakts, ka cilvēks izvēlas iziet aktīvu ārstēšanās un rehabilitācijas kursu sava ikgadēja<br />
atvaļinājuma laikā, nevis paņemot slimības lapu, kurā tiek norādīta saslimšana, netieši<br />
norāda uz sabiedrības negatīvo attieksmi pret šo saslimšanu grupu.<br />
Vairāk izplatīts ir cits scenārijs: pēc produktīva ārstēšanās un rehabilitācijas kursa<br />
cilvēks, kurš praktiski pilnībā atjaunojis savas spējas un prasmes, ir spiests strādāt<br />
zemākas kvalifikācijas d<strong>ar</strong>bu. Piemēram, gados jauns psihiatrijas pacients <strong>ar</strong> labu<br />
izglītību (maģistra grāds) un veiksmīgu k<strong>ar</strong>jeru prestižā d<strong>ar</strong>ba vietā (valsts iestādē) uz<br />
30
Change language