Market Lab Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem ... - Apeirons

Market Lab Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iespējas darba tirgū 2005-2006
• Vairums no intervētajiem darba devējiem, kas nodarbinājuši cilvēkus ar psihiskām
saslimšanām, uzskata tos par pietiekami labiem darbiniekiem, kas var veikt gan
fiziska, gan intelektuāla rakstura darbus.
• Ņemot vērā sadarbības pieredzes trūkumu, kopumā darba devēju attieksmē pret
cilvēkiem ar psihiskām saslimšanām saskatāmi visā sabiedrībā izplatītie stereotipi
par viņu neprognozējamību. Kā iespējamās sadarbības šķērslis var kalpot arī
darbaspēju periodiskums – darba devējiem ir priekšstats, ka šādas saslimšanas
paredz ilgstošas un regulāras slimības lēkmes un tām nepieciešamo ārstēšanos.
• Galvenie faktori, kas veicinātu cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem
nodarbinātību, ir:
o Sociālā atbildība – 69% darba devēju uzskata, ka visspēcīgākā motivācija ir
vajadzība sniegt palīdzību savu iespēju robežās un izjust gandarījumu par savu
devumu sabiedrības labā;
o Nodokļu atlaides – 62% darba devējiem motivējošs būtu kāds finansiālais
pamudinājums, jūtamu nodokļu atvieglojumu veidā;
o Valsts subsidētas darba vietas un valsts apmaksāts darbaudzinātājs ir gandrīz
vienādi nozīmīgi iedrošinošie faktori (svarīgi ap 40% darba devēju);
o Gatavība strādāt par zemāku samaksu netiek uzskatīts par nozīmīgu
motivējošu faktoru, jo salīdzinoši daudz svarīgāka ir attiecīgā cilvēka atbilstība
amatam un darba specifikai.
• Galvenie faktori, kas kavē cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātību ir:
o Nepiemēroti darba apstākļi un intensīvs darba raksturs, ko par ļoti un visai
būtisku šķērsli iespējamajai sadarbībai uzskata vairāk kā 70% aptaujāto darba
devēju;
o Grūtības nodrošināt darbu samazināta stresa apstākļos būtu 45% uzņēmumu.
Stresu darbā par būtisku šķērsli šo cilvēku nodarbināšanā atzīst pat 65% darba
devēju;
o Apmēram pusei (51%) no aptaujātajiem uzņēmumiem būtu iespējams
nodrošināt noteikta darba vadītāja vai darbaudzinātāja palīdzību, tomēr mazliet
lielāks ir to vadītāju skaits, kas uzskata, ka nepieciešamība pēc
darbaudzinātāja vai uzrauga ir būtisks šķērslis cilvēku ar garīga rakstura
saslimšanām iekļaušanai (56%);
o Diemžēl arī pārējie pētījumā atklātie šķēršļi un barjeras, kā „Iespējamās
grūtības adaptēties darba kolektīvā” un „īpašas apmācības nepieciešamība”,
kā arī „sabiedrībā valdošie priekšstati vai stereotipi par psihiskajām slimībām”
vairumam (58% -53%) darba devēju šķiet ļoti vai visai būtiski.
• No mērķa grupas pārstāvju minētajām darba apstākļu prasībām vispieejamākā ir
nepilna darba slodze vai saīsināta darba diena (pieejama 57% uzņēmumu), bet
visnepieejamākā – atpūtas telpa, kur iespējams arī atgulties (pieejama 46%
uzņēmumos).
8