Violetās mārtiņrozēs

Par meiteni
Reiz dzīvoja meitene.
Viľai bija sapnis.
Viľa bija.
Viľa bija vislabākā.
Meitenei piederēja gandrīz viss.
Gandrīz viss viľai atdevās.
Viľa neatteicās.
Viľa ľēma un deva pretī.
Meitene dejoja.
Viľa to darīja bieţi -
3 metrus virs zemes.
Viľai tas patika.
Jā! Reiz tā bija.
Bija meitene.
Bija viľas sapnis.
Bija siltums, ko viľa deva pasaulei.
Tagad?
Tagad nav meitenes,
Nav sapľa, nav siltuma.
Nav nekā.
Meitene lidoja,
Deva sirdi tam, kam tā pietrūka visvairāk.
Bet viľš...
Meta ar to atpakaļ meitenei.
Un trāpīja.
Tieši sirdī.
Meitene neizturēja.
Sapnis salūza.