180410_ajsnb6nsvgw_OLD

More documents

Recommendations

Info

12 Otrdiena, 2018. gada 10. aprīlis Mūsu veselībai Ziņas 9. lpp. jam Rîgas Dzemdîbu nama Baltajâ zâlç (Rîgâ, Miera iela 45). Pirmâ – informatîvâ smçíçðanas atbalsta grupas nodarbîba – notiks treðdien, 11. aprîlî, no 11.00 lîdz 12.30. Tâs laikâ bûs iespçja iepazîties ar grupas vadîtâju, kvalificçtu psiholoìi Solvitu Valteri, kâ arî uzzinât vairâk par turpmâkâm nodarbîbâm. Pârçjâs seðas atbalsta grupas nodarbîbas plânotas vienu reizi nedçïâ, ceturtdienâs, sâkot no 19. aprîïa, no 10.00 lîdz 11.30, turpat, Rîgas Dzemdîbu namâ. Pieteikðanâs: atbalsts. atmesanai@gmail.com, e-pastâ norâdot sekojoðu informâciju – “Vârds, uzvârds, tâlr. numurs, – Rîgas mâmiòu grupa”. Jautâjumu gadîjumâ aicinâm sazinâties ar organizatoriem, zvanot uz tâlruòa numuru – 26180109. Pçtîs HIV pacientu stâvokli un diskriminâcijas lîmeni Lai noskaidrotu reâlo situâciju, ar kâdu ikdienâ Latvijâ saskaras HIV pacienti, kâ arî HIV stigmatizâcijas un diskriminâcijas lîmeni sabiedrîbâ, ðî gada laikâ tiks veikts pçtîjums «HIV stigmas indekss», aìentûru LETA informçja HIV pacientu biedrîbâ «Agihas». Pçc vienotas metodoloìijas pçtîjums veikts jau vairâk nekâ 90 pasaules valstîs. Pçtîjuma laikâ paredzçts aptaujât HIV pacientus, uzdodot jautâjumus par viòu pieredzi veselîbas aprûpes pakalpojumu saòemðanâ, darba vietâ, attieksmi ìimenç un draugu lokâ, kâ arî par virkni citu aspektu, kas ataino dzîves kvalitâti, sociâlo statusu un iespçjamu stigmatizâciju. Pçtîjums tiek sâkts aprîlî, bet tâ rezultâti bûs pieejami gada beigâs. Kâ preses konferencç, kas norisinâjâs pagâjuðajâ nedçïâ, sacîja pçtîjuma «HIV stigmas indekss» starptautiskais vadîtâjs Dþulians Hovs, indekss ir starptautiski atzîts izpçtes rîks, kas paredzçts, lai palîdzçtu valdîbâm, veselîbas aprûpes nozarei, pilsoniskajai sabiedrîbai un cilvçkiem ar HIV mazinât problçmas, kas saistîtas ar HIV stigmu, un pârvarçt galvenos ðíçrðïus, kas traucç efektîvu HIV ârstçðanu, profilaksi, aprûpi un atbalstu. Par bçrniem nesatraucas Centrâlâ statistikas pârvalde veikusi pçtîjumu, lai noskaidrotu, kâ vecâki Latvijâ vçrtç savu bçrnu (lîdz 15 gadu vecumam) veselîbu. Tajâ secinâts, ka Latvijâ lielâkâ daïa jeb 90,8% mâjsaimniecîbu to vçrtçjuði kâ ïoti labu vai labu. Vienlaikus 8% aptaujâto mâjsaimniecîbu bçrnu veselîbu raksturoja kâ vidçju, bet 1,2% – kâ sliktu. Vislabâkais veselîbas novçrtçjums ir mazuïiem lîdz trim gadiem – 94,2% no viòiem veselîba novçrtçta kâ laba vai ïoti laba, bet pusaudþiem vecumâ no 11 lîdz 15 gadiem ðis râdîtâjs bija zemâks – 87,4%. CSP arî norâdîja, ka 2,5% mâjsaimniecîbu norâdîja, ka vismaz vienu reizi pçdçjo 12 mçneðu laikâ kâdam no viòu bçrniem ir bijusi nepiecieðamîba veikt pârbaudi pie medicînas speciâlista (izòemot zobârstu) vai ârstçðanos, bet tas netika izdarîts. Kâ galvenais iemesls minçts ilgais gaidîðanas laiks vai ârsta nosûtîjuma trûkums (58%). Savukârt zobârstu, lai gan ir bijusi nepiecieðamîba, nav apmeklçjis kâds no bçrniem 5,3% mâjsaimniecîbu. Bçrniem pienâkas no valsts budþeta apmaksâti zobârsta pakalpojumi, taèu rindas uz bezmaksas vizîti ir garas, norâdîja CSP, piebilstot, ka ilgais gaidîðanas laiks minçts kâ otrs bieþâkais zobârsta neapmeklçðanas iemesls. Tas savukârt liek izvçlçties maksas pakalpojumu, ko lielâkâ daïa ðo mâjsaimniecîbu (57%) nevar atïauties. Speciâlists iesaka Elpoðanas sistçma un ar to saistîtâs nopietnâkâs saslimðanas 9. lpp. Hroniska obstruktîva plauðu slimîba – HOPS – HOPS ir izplatîta, novçrðama un ârstçjama slimîba, kam raksturîga pastâvîga elpceïu saðaurinâðanâs, kas rada pastâvîgu gaisa plûsmas ierobeþojumu. Ðî slimîba visbieþâk ir progresçjoða un saistîta ar elpceïu un plauðu hronisku atbildes reakciju uz ieelpotâm kaitîgâm daïiòâm vai gâzçm. Raksturîgâkâs ðîs slimîbas îpatnîbas ir vairâkas – tâ ir praktiski nepârejoða, maz atgriezeniska un samazinâta gaisa plûsma izelpâ, kas notiek elpceïu saðaurinâðanâs dçï. Ðai slimîbai ir ïoti cieðs sakars ar smçíçðanu, jo ir pierâdîts, ka 95% slimnieku smçíç un vairâkums no tiem ir to darîjuði divdesmit un vairâk gadu. Vçl cieðs sakars ir ar íimikâlijâm un putekïiem, dûmiem no virtuves. Ðai slimîbai raksturîgi tas, ka elpas trûkums ir progresçjoðs. Un pacienti ðo sajûtu raksturo kâ grûtu elpoðanu, smagumu, smakðanu un gaisa trûkumu jau pie mazâm slodzçm, piemçram, kâpjot pa kâpnçm, nesot smagumu, kâ arî daþâdu infekcijas slimîbu gadîjumâ. Bûtisks HOPS slimîbas pirmais priekðvçstnesis ir klepus, kurð sâkotnçji parâdâs no rîtiem ar nelielu krçpu izdali, un tas tautâ tiek dçvçts par smçíçtâju klepu. Ja cilvçks novçro, ka klepus ilgst vairâk par trîs mçneðiem un katru gadu – divus gadus no vietas, tad to sauc par hronisku bronhîtu, un to uzskata par HOPS priekðvçstnesi. Bet ir arî gadîjumi, kad HOPS attîstâs bez hroniskâ klepus. Nereti ðîs slimîbas pacienti ir cilvçki, kuriem raksturîga bieþa saaukstçðanâs – viòi ik pa laikam sûdzas par klepu, temperatûru, iesnâm. Bet smçíçðana, viennozîmîgi, ir visnopietnâkais un visbûtiskâkais HOPS riska faktors – tâ smaguma pakâpe ir atkarîga no patçrçto cigareðu skaita dienâ. Bet ne tikai cigareðu dûmu ieelpoðana ir HOPS riska faktors, tâ var bût arî daþâdu citu gâzu ieelpoðana, piemçram, darba vietâ (rûpnîcâs, raktuvçs, metâlapstrâdç, fermâs, tekstilrûpniecîbâ u.tml.). Bronhu gïotâdâm un bronhu sieniòâm tabakas dûmi un citi ilgstoði kairinâtâji aktivizç iekaisumu un notiek strukturâlas pârmaiòas. Un tâs var iedalît atgriezeniskâs un neatgriezeniskâs. Pie atgriezeniskajâm izmaiòâm ir pieskaitâma gïotâdas un asinsvadu paplaðinâðanâs un tûska, kas veidojas, kad audu slânî iesprostojas audu ðíidrums un veidojas audu gçls, kurð izraisa bronhu caurulîtes saðaurinâðanos (îpaði maza diametra bronhos). Savukârt, notiekot neatgriezeniskajâm izmaiòâm, zemgïotâdas slânî sâk veidoties kolagçnðíiedras un bronhu sieniòas biezums palielinâs neatgriezeniski. Bet papildus ðîm izmaiòâm notiek arî plauðaudu bojâðanâs, kâ rezultâtâ plauðas uzpûðas, jo bronhiolas un alveolas paplaðinâs. Slimîba jau ir, bet simptomi parâdâs pçc 20 gadiem – HOPS ir slimîba, kas attîstâs pakâpeniski – attîstîbas gaita notiek pakâpeniski, un pacients parasti var bût bez simptomiem aptuveni 20 un vairâk gadu. Elpas trûkums parâdâs relatîvi vçlu – ap 40 gadu vecumu. Sâkotnçji tas jûtams fiziskas slodzes apstâkïos, bet parasti gan slimnieki to vairâk attiecina uz pusmûþa vecuma iestâðanos un uz smçíçðanu. Un bieþi vien cilvçks pie ârsta dodas tikai tad, kad elpas trûkums ir patieðâm traucçjoðs ikdienas aktivitâtçm. Jaunieði un bçrni ar ðo slimîbu neslimo. Ðobrîd jâsaka, ka ðî slimîba kïûst arvien izplatîtâka, jo smçíçtâju skaits arvien pieaug, kâ arî daudzi pacienti, kuriem vajadzçtu saòemt ârstçðanas terapiju, neârstçjas, un tas ir îpaði draudîgi, jo, ja ðo slimîbu neârstç, tâ progresç. Kâ arî pastâvîgs elpas trûkums rada nopietnus bojâjumus arî sirdij un citiem orgâniem. Smagâkos gadîjumos cilvçks var kïût arî par invalîdu. Pneimonija jeb plauðu karsonis – Pneimonija ir plauðu audu iekaisuma slimîba, kura var izpausties daþâdi. Tas ir atkarîgs no tâs izraisîtâja slimîbas un organisma aizsargspçjâm. Ðî slimîba ir komplekss patoloìisks process, kura laikâ, plauðâs vairojoties mikroorganismiem, uzkrâjas iekaisuma ðûnas un tûskas ðíidrums. Ar pneimoniju, lîdzîgi kâ ar bronhiâlo astmu, slimo visâs vecuma grupâs. To var izraisît daþâdi cçloòi, tajâ skaitâ inficçðanâs ar baktçrijâm, vîrusiem, sçnîtçm vai parazîtiem, kâ arî to var izraisît íîmiski vai fiziski bojâjumi plauðu tuvumâ. Daþkârt ðî plauðu slimîba attîstâs pçc saaukstçðanâs, gripas, bronhîta vai pçc citâm elpoðanas slimîbâm. Parasti tas notiek tâdçï, ka organisma aizsargspçjas ir novâjinâtas, kâ arî ir citi saslimðanu veicinoði faktori, piemçram, slikti ventilçjas plauðas (mazkustîgiem cilvçkiem), – stâstîja farmaceite. Pneimonija – paaugstinâta temperatûra un nepârejoðs klepus – Bieþi vien plauðu karsoni notur par parastu saaukstçðanos. Tomçr plauðu karsoni var noteikt pçc ðâdiem simptomiem: klepus ir sauss vai ar krçpâm (zaïganâm vai baltâm un ar asins stîdziòâm), tomçr ne vienmçr klepus ir izteikts, bet bieþi vien, dziïi ieelpojot, var bût sâpes krûtîs. Otra tipiska pneimonijas pazîme ir paaugstinâta temperatûra, kas var bût no 37,5 lîdz pat 40°C. Saíerot parastu vîrusu, temperatûra pâriet 3–4 dienu laikâ, bet pneimonijas gadîjumâ tas nenotiek. Un tas ir trauksmes zvans, ka ir jâvçrðas pie ârsta. Vçl ïoti nopietns simptoms ir elpas trûkums, kas liecina par to, ka slimîba ir skârusi lielu plauðas daïu un iekaisums ir tik spçcîgs, ka rodas grûtîbas uzòemt skâbekli. Pneimonijas slimniekam var parâdîties arî zilganas lûpas un stipri sârta seja, apetîtes zudums, svîðana, galvas sâpes, nogurums, vemðana, slikta dûða, nespçks, bet ðie simptomi parâdâs tad, kad ir jau ïoti smaga saslimðana. Sena, bet ðodien izârstçjama slimîba – Tuberkuloze ir sena tomçr vçl joprojâm aktuâla un izârstçjama hroniska infekcijas slimîba, kuru izraisa mikroorganisms Mycobacterium tuberculosis – tuberkulozes nûjiòa. Slimîba visbieþâk skar plauðas (plauðu tuberkuloze). Tuberkulozes mikroorganisms pa limfâtisko sistçmu var izplatîties pa visu organismu, tâdçjâdi tâ var veidoties jebkurâ organisma daïâ, piemçram, skarot mugurkaulu, gûþas kaulus, nieres, dzimumorgânus, galvas smadzenes, âdu. Un tâdâ gadîjumâ to sauc par ârpus plauðu tuberkulozi. Ar tuberkulozi var inficçties ar tuberkulozes nûjiòu, kas apkârtçjâ vidç izplatâs pa gaisu. Un tas var notikt tâdâ gadîjumâ, kad infekciozs, neârstçts plauðu tuberkulozes slimnieks klepojot, ðíaudot un pat runâjot un elpojot kopâ ar sîkiem siekalu pilieniem apkârtçjâ vidç izdala tuberkulozes mikrobaktçrijas. Tâdçjâdi gaisâ var veidoties infekciozie aerosoli, kas gaisâ var saglabâties vairâkas stundas. Ja vesels cilvçks ieiet telpâ, kur iepriekð ir uzturçjies tuberkulozes slimnieks, viòð ieelpos slimnieka izdalîtos baciïus. Tikpat labi ar to var inficçties sabiedriskajâ transportâ, teâtrî un citâs sabiedriskâs vietâs. Bet nevar inficçties, pârlejot asinis, sarokojoties (caur âdu), caur kukaiòu, dzîvnieku kodumiem, kopîgi lietojot daþâdus priekðmetus vai apìçrbu u.c. Pastâv vairâki slimîbu veicinoðie faktori; bet svarîgâkais no tiem ir kontakts ar tuberkulozes slimnieku. Un, neatkarîgi no vecuma, ar ðo slimîbu var inficçties visu mûþu Bet parasti ðis kontakts ar tuberkulozes slimnieku ir ilgstoðs, kad notiek daudzkârtçja tuberkulozes baktçrijas ieelpoðana. Ja cilvçks neârstçjâs, tad gadâ viòð var inficçt aptuveni 10–15 cilvçku. Kâ nâkamais veicinoðais faktors ir pazeminâtas organisma pretestîbas spçjas – ïoti liela nozîme ir tam, kâda katram ir imûnsistçma. Un vçl ïoti svarîgi ir vakcinçties pret ðo slimîbu, jo tas pasargâ no smagâm saslimðanas formâm. Divi tuberkulozes veidi – viens inficç, otrs – ne! – Ir jâzina, ka ir divu veidu tuberkulozes – latentâ un aktîvâ. Latentâ tuberkulozes infekcija ir personâm, kuras ir inficçjuðâs ar tuberkulozes baktçriju, bet organisma aizsargspçjas tâs nomâc un neïauj tâm augt un attîstîties. Tâs var kïût neaktîvas, bet labvçlîgos apstâkïos var kïût aktîvas vçlâk. Bet svarîgi ir tas, ka slimnieki ar latentâs stadijas tuberkulozi nevar inficçt apkârtçjos, jo tuberkulozes baciïi ir iekapsulçti plauðâs un nav spçjîgi vairoties. Savukârt slimîbas aktîvâ forma veidojas tad, kad imûnsistçma nespçj apturçt baktçriju, kura âtri vairojas un bojâ apkârtçjos audus. Lai gan ar tuberkulozi var saslimt jebkurð, tomçr ir cilvçki, kas ir pakïauti lielâkam riskam – ar HIV infekciju slimojoðie, tie, kuriem ir hroniskas plauðu slimîbas, cukura diabçta pacienti, medicînas iestâdes darbinieki, kas strâdâ ar ðiem pacientiem, kâ arî tie, kuriem ir problçmas ar alkoholismu, narkomâniju. Bet pakïauti riskam ir arî tie cilvçki, kuri grûti pârcieð stresa situâcijas, nepietiekoði atpûðas, smçíç, lieto nepilnvçrtîgu uzturu, kam ir pazeminâts íermeòa svars un kuriem ir slikti sadzîves apstâkïi. Ir vairâki simptomi, kas var liecinât par to, ka varçtu bût saslimðana ar tuberkulozi. Bet jâatceras, ka ðî ir arî slimîba, kura sâk izpausties palçnâm. Sâkumâ simptomi ir nemânâmi, bet, laikam ritot, tie kïûst izteiktâki. Raksturîgâkais ir klepus, kas ilgst vairâkas nedçïas (ar vai bez krçpâm). Krçpâm mçdz bût arî asiòu piejaukums. Vçl ir paaugstinâta íermeòa temperatûra, pastiprinâta svîðana naktîs, nogurums (îpaði dienas otrajâ pusç), novçrojams svara zudums. Bet retâk ir elpas trûkums un sâpes krûtîs, – skaidroja farmaceite. *** Nobeigumâ farmaceite I. Mâgure uzsvçra, ka elpceïu saslimðanas vienojoðais simptoms esot klepus. Un, ja tas ilgst vairâkas nedçïas un kïûst aizvien mokoðâks, noteikti jâvçrðas pie ârsta. Lekciju noklausîjâs un pierakstîja Baiba Reinsone Kādos gadījumos, obligāti jāvēršas pie ārsta *Ja klepus ir bçrnam vecumâ lîdz 2 gadiem; *Ja ir drudzis, temperatûra, kas augstâka par 39°C; *Ja ir sâpîga elpoðana; *Ja klepojot ir izteikts sâpîgums; *Ja ir apgrûtinâta elpoðana; *Ja ir klepus, lietojot beta blokatorus; *Ja ir klepus ilgâk par 3 nedçïâm; *Ja ir plauðu tuberkulozes pazîmes; *Ja ir garâ klepus pazîmes; *Ja ir sarkanbrûnas krçpas.
Otrdiena, 2018. gada 10. aprīlis No t i k u m s 13 Filmas «Nameja gredzens» tçrpu skate Durbes pilî Vçl lîdz 30. aprîlim ikvienam ir iespçja iejusties mâkslas filmas «Nameja gredzens» noskaòâs, tuvplânâ apskatot tçrpus, kuros filmâ “dzîvoja” Maksis, Pihto, Valdis, Ûlups, Namejs, Lauga un citi un kurus izdomâja kostîmu mâksliniece Sandra Sila un viòas asistente Gita Peta. Izstâdes atklâðanâ 24. martâ piedalîjâs arî filmas reþisors Aigars Grauba un producente Aija Ansone. Kâ, atklâjot izstâdi, atzina filmas veidotâji, no filmas tapðanas idejas lîdz brîdim, kad tâ nonâca uz ekrâniem, pagâja èetri gadi. Un, kad jau bijusi pirmizrâde, kad visi aparatûras vadi ir izrauti, darbs ir padarîts un visi var justies brîvi, jo tad jau filma dzîvo savu dzîvi un par visiem 100% pieder skatîtâjam. Taèu izstâde atkal mudina filmai pieslçgties un paveiktâ atmiòas uzjundî no jauna. Filma ir izdomâts stâsts “Filma ir leìenda, izdomâts stâsts, kam iedvesma gûta no vçsturiskiem notikumiem,” izstâdes atklâðanâ stâstîja filmas reþisors Aigars Grauba. “Filmas uzdevums ir atgâdinât vai likt iedomâties, kâ rîkoties pârbaudes stundâ, kas mûs varçtu kâdâ brîdî piemeklçt. Protams, mçs izlasîjâm visu pieejamo literatûru, tostarp literâros darbus – Aleksandra Grîna «Nameja gredzenu», Eduarda Virzas poçmu «Karalis Nameitis», Laimoòa Pura «Degoðo pilskalnu», un sapratâm, ka gribam veidot paði savu stâstu – ar jaunu Nameju un vienlaikus izstâstot leìendu par zemgaïiem, tautu, kura nekad nepadevâs, lîdz galam nepieòçma kristîgo ticîbu un, kad nespçja vairs cînîties, nodedzinâja savas pilis un devâs uz Þemaitiju. Tâpçc arî, kostîmus veidojot, nolçmâm neturçties pie vçsturiskâs patiesîbas, bet pie iedvesmas, izdomas – lai ir skaisti, lai iedvesmotu mûs paðus un skatîtâjus. Bet, par Nameja gredzenu runâjot – pats nosaukums jau norâda, ka tam ar vçsturi ir maz sakara, jo neviens nezina, kâds Namejam bija gredzens un vai vispâr bija. Mçs zinâm, ka gredzenu tâ sâka saukt tauta – 1934. gadâ Daugmales pilskalnâ izraka senu baltu rotu, gredzenu ar vîtu priekðpusi. Lîdzîgi kâ ðodien ðeit, arî toreiz tika sarîkota izstâde, uz kuru tika aicinâti viesi un þurnâlisti, bet, kad visi bija aizbraukuði, izrâdîjâs, ka gredzens bija pazudis. Taèu bildes pçc tam presç parâdîjâs un tauta to iesauca par Nameja gredzenu; par laimi arheologi pçc tam izraka vçl vairâkus ðâdus gredzenus. Par aktieriem A. Grauba atzina, ka aktieri filmai meklçti gan Latvijâ, gan daudzviet pasaulç: “Mçs izskatîjâm variantus Austrâlijâ, Amerikâ, daþâdâs pasaules malâs un nonâcâm lîdz Stokholmai, kur atradâm Edvînu Endri, zviedru aktieri ar pieredzi daudzâs filmâs, tostarp populârajâ seriâlâ «Vikingi». Kad mçs viòam piedâvâjâm lomu, viòam bija tikai 21 gads, bet ievçrojama pieredze. Mûsu jaunajiem aktieriem, kad viòi pabeidz augstskolu, ir 26 gadi, nekâdas pieredzes kino, jo filmu un lîdz ar to lomu Latvijâ nav pârâk daudz, ir reizçm arî grûti ar angïu valodu. Bet es priecâjos, ka iepazîstinâm pasauli ar saviem aktieriem, piemçram, Valmieras teâtra aktieri Ivo Martinsonu, kam ðî ir pirmâ lielâ loma, kam ir brîniðíîga angïu valoda, ar Juri Þagaru, Andri Keiðu, Egonu Dombrovski, Elînu Vâni, Artûru Skrastiòu...” Mâksliniece – vçstures daïa Kostîmu mâkslinieces Sandras Silas darbu sarakstâ ir ap 40 mâkslas un dokumentâlo filmu un seriâlu, tostarp «Vilkaèu mantiniece», «Dzîvîte», «Maestro», «Viktorija», «Aizauguðâ grâvî viegli krist», «Îsa pamâcîba mîlçðanâ», «Limuzîns Jâòu nakts krâsâ», «Likteòdzirnas», «Vecâs pagastmâjas mistçrija», «Rîgas sargi», «Vienîgâ fotogrâfija, «Rîgas sargi», «Dancis pa trim», «Sapòu komanda», «Nameja gredzens» un tagad – «Dvçseïu putenis». “Esmu skolojusies Lietiðíâs mâkslas vidusskolas modelçðanas nodaïâ un Latvijas Mâkslas akadçmijas tekstilmâkslas nodaïâ, taèu mans sapnis bija strâdât kino un taisît kostîmus – jau no bçrnîbas. Un man laimçjâs. Mani skolotâji bija Veèella Varslavâne un Skaidra Deksne, kas taisîja kino kostîmus un pie kurâm strâdâju par asistenti – kamçr pati tiku pie savas pirmâs filmas «Limuzîns Jâòu nakts krâsâ». Un tagad man ir ïoti laba asistente Gita, uz kuru ïoti labi varu païauties un kas saprot mani no pusvârda. Nu jau vairâkâs filmâs esam strâdâjuðas kopâ.” Vaicâta, kâ filma tiek pie tçrpiem, Sandra Sila stâstîja, ka tad, kad reþisoram ir filmas ideja, viòð aicina komandu; “Nameja” gadîjumâ kostîmu mâkslinieks meklçts konkursâ: “Uztaisîju skices, izrunâjâm, cik katram bûs kostîmu, vienlaikus meklçjâm ðuvçjus, audumus, un darbs varçja sâkties.” Tçrpi ir fantâzija To, kâ tçrpi bija tâda pati fantâzija, kâ filmas siþets, atzina gan reþisors, gan kostîmu mâksliniece: “Katrs tçrps tika radîts no nulles, un tâ bija pilnîga fantâzija, jo ar arheoloìisko materiâlu bija par maz, lai radîtu filmu ar 200 tçrpiem, tâpçc vajadzçja fantazçt par to, kâ cilvçki varçja izskatîties. Lîdz ar to mçs taisîjâm fantâziju, leìendu ar latviskiem elementiem tâ, lai tas bûtu mûsu. Lielu akcentu likâm uz dabîgajiem materiâliem, uz rotaslietâm. Jâ, vçsturnieki jau vienmçr piesienas, bet tâda bija mûsu koncepcija, kurai reþisors ïoti uzticçjâs. Mçs izmantojâm daþâdus audumus, meklçjâm veikalos, pie raþotâjiem, piemçram, Lietuvas fabrikâ Jodupç, kur raþo vilnas audumus; rotas lietas izgatavoja rotkaïi Straupes un Juris FOTO - Agita Puíîte Izstâdes atklâðanâ: Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola, filmas reþisors Aigars Grauba, tçrpu mâksliniece Sandra Sila un asistente Gita Peta, kâ arî producente Aija Ansone Leitâns, bet tâlâkajiem plâniem bija butaforijas. Protams, bija plâni, bet reizçm idejas par jaunu tçlu reþisoram prâtâ ienâca vien divas dienas pirms filmçðanas, turklât «Cinevilâ», kur bija tikai auduma baíi, bet mçs ar Gitu tikâm galâ. Jâteic, aktieru par tçrpiem bija lielâ sajûsmâ, turklât angïu aktieris ïoti gribçja ðo tçrpu paturçt, jo tiks skaista viòam nekas neesot bijis.” Kâds cits ârzemju aktieris, kas atbraucis pçdçjâ dienâ pirms filmçðanas, pats sevi iepriekð bija centies nomçrît. Tâ kâ viòam neesot bijis metrmçra, bet tikai metâla lineâls, viòa atsûtîtie izmçri esot bijuði milzîgi. Par laimi tad, kad cilvçks atbraucis uz Latviju, izrâdîjis, ka viòð ir normâla auguma un izmçra. Vienam varonim – pat seði tçrpi S. Sila stâstîja, ka nereti tçrpus otrâ plâna aktieriem un masu skatu dalîbniekiem var atrast un piemeklçt kinostudijas noliktavâs, taèu galvenajiem aktieriem parasti tos cenðas ðût no jauna: ”«Namejâ» daþam varonim bija viens, bet vidçji bija vairâki tçrpi – ikdienas un kara, savukârt Namejam viss bija pa divi, jo, kâ filmçjot viena kârta palika netîra, tâ òçmâm tîro. Viens asiòains, viens slapjð, viens tîrs – reti, kad sanâk tâ, kad filmç visu pçc kârtas, lai arî parasti to sola, bet tâ nekad nenotiek. Par asinîm ir kâds stâsts – ir divu veidu asinis – vienas var labi izmazgât, bet otras – grûti, taèu tâs labâk izskatâs kadrâ, lîdz ar to sanâk pastrîdçties. Vçl îpaði bija tas, ka ðajâ filmâ viens tçrps sastâvçja no piecâm, seðâm daïâm. Tçrpi tika ðûti tâ, lai izskatîtos, ka tie ir darinâti ar rokâm. Îpaðu darbu ieguldîja âdu meistars Òikita, kas izgatavoja visus filigrânos âdas izstrâdâjumus un visas bruòuvestes, daþas 38 kilogramus smagas. To dçï vien “kostîmu pulciòâ” bija puiði, kam vajadzçja to visu nest un palîdzçt aktieriem uzvilkt.” Katru tçrpu veido èetras un pat piecas apìçrba kârtas Vçlreiz apskatot tçrpus izstâdç, S. Sila atzina, ka izstâde neïauj aiziet no filmas: “Man pirmoreiz dzîvç notiek ðâds pasâkums, kad kâds uzrîko manu veidoto tçrpu izstâdi – man tâdas nekad nav bijis. Es vienmçr piktojos, ka filmâ neredz tos sîkumiòus, ka neredz to skaistumu; es vaidçju un vaidçju, un producents Andrejs Çíis solîja uztaisît tçrpu izstâdi. Savulaik gan tepat, Durbes pilî filmçjot «Rûdolfa mantojumu», reþisors Streiès teica, ka tâ ir filma, tâ nav modes skate, bet, redz, kâ ðoreiz izdevâs to modes skati uztaisît.” Paldies âdu dâvinâtâjai! Ir vçl kâds stâsts par âdâm – tâs pirktas «Rîgas âdâs», bet kaþokâdas – no privâtpersonâm. Aigars Grauba izstâdes atklâðanâ lielu paldies teica kâdai kundzei, tukumniecei, kas uzdâvinâjusi lielu maisu ar daþâdâm âdâm cerîbâ, ka tâs noderçs. Mçs pirms tam sociâlajos tîklos bijâm ielikuði, ka meklçjam âdas, un mums laimçjâs. Reþisors un Aija Ansone teica paldies tukumniekiem par atsaucîbu, arî paðvaldîbai – par iespçju nolaist uguns bumbas no kalna, un visiem, kas piedalîjâs masu skatos: “Pieïauju, ka arî no mums bija kâds labums, piemçram, kad vienâ reizç iegâdâjâmies 40 pâru gumijas zâbaku un vçl citas lietas, ko mums vajadzçja lielâkâ daudzumâ.” Sapnis piepildîjies «Nameja gredzena» tçrpi ðobrîd skatâmi izstâdç, taèu mâkslinieces prâts un ikdiena jau labu laiku aizòemta citâ filmâ – «Dvçseïu putenis», kur strâdât esot bijis visgrûtâk: “Tas bija fiziski grûti veidot ðos tçrpus, jo tur ir asinis, ðineïi, ziema, garas filmçðanas stundas, tâds tîri fizisks grûtums. Tur pretçji «Nameja gredzenam» taisâm ïoti precîzu vçsturi; ja ir Ziemassvçtku kaujas, tad ir tâds ðinelis, tâdi uzpleèi, kâdi tur toreiz bija gan latvieðiem, gan vâcieðiem, ievçrojot precîzus ðineïa garumus, divîziju numurus, zobenus. Ievçrojam, kuras vienîbas bija Ziemassvçtku kaujâs un kuras – Cçsu kaujâs. Ziniet, kad es vçl biju tâda meitene, es ïoti patriotiski tiku audzinâta – man jau tad viss bija skaidrs par vçsturi. Pirmâs grâmatas, ko izlasîju, bija «Mûþîbas skartie» un «Dvçseïu putenis», un jau bçrna gados iedomâjos, ka varçtu taisît tçrpus ðâdai filmai, un tagad tas ir noticis!” Agita Puíîte
Page 1 and 2: Nr. 29 (2654) - 0,80 EUR La i k r a
Page 3 and 4: Otrdiena, 2018. gada 10. aprīlis C
Page 5 and 6: Otrdiena, 2018. gada 10. aprīlis 5
Page 7 and 8: Otrdiena, 2018. gada 10. aprīlis s
Page 9 and 10: 2018. gada 10. aprīlis Veselîbas
Page 11: Otrdiena, 2017. gada 10. aprīlis M
Page 15 and 16: Otrdiena, 2018. gada 10. aprīlis 1
Page 17 and 18: Otrdiena, 2018. gada 10. aprīlis S
Page 20: 20 Zi ņ a s Otrdiena, 2018. gada 1

180410_ajsnb6nsvgw_OLD

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?