180410_ajsnb6nsvgw_OLD
- No tags were found...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
6 Otrdiena, 2018. gada<br />
10. aprīlis<br />
Dzimtas albumu stâsti<br />
Tepat Bçrzciemâ, kur kuplas un<br />
Kraukïu dzimtas 2008. gada salidojums<br />
Dzîve Latvijâ un arî Bçrzciemâ<br />
pçdçjâs simtgades laikâ, protams,<br />
ir ïoti mainîjusies. Bet<br />
«Sprîdîðu» mâjâs, kas ar vienas<br />
puses logiem raugâs tieði<br />
jûrâ, ir klusi, mierîgi un, ðíiet,<br />
brîþiem var arî aizmirsties, ka<br />
kaut kur tur, ârâ, ir iestâjies<br />
steidzîgais 21. gadsimts.<br />
Iespçjams, tieði tâdçï arî vasarnieki<br />
ðajâ mâjâs atgrieþas atkal<br />
un atkal.<br />
Te saimnieko Olga Kraukle,<br />
kas visu mûþu nostrâdâjusi<br />
Bçrzciema zivju cehâ, bijusi<br />
aktîva paðdarbniece, paticis arî<br />
fotografçt – iemûþinâjusi gan ciema<br />
ikdienas ainiòas, gan dzimtâs<br />
mâjas un sev tuvos cilvçkus. Nu<br />
paðas, kâ arî citu uzòemtâs bildes<br />
stâv sakârtotas albumos. Citviet<br />
pievienoti datumi un pat paraksti,<br />
citur – nepiecieðams zinoða<br />
cilvçka skaidrojums, kas un kâdâ<br />
gadâ fotogrâfijâ attçlots. Stâstîtâja<br />
ir pati Olgas kundze, un no daudziem<br />
nelielajiem fragmentiòiem<br />
kopâ veidojas aina par to, kâda tad<br />
reiz bijusi dzîve ðai pusç. Kundze,<br />
izmantojot iespçju, arî mudina:<br />
”Jaunie cilvçki, vairâk sarunâjieties<br />
ar saviem vecvecâkiem! Pretçjâ<br />
gadîjumâ, kad pusmûþâ pçkðòi uzplaukst<br />
interese par savas dzimtas<br />
un dzimtâs puses vçsturi, nebûs<br />
îsti vairs kam pajautât…”<br />
Piesolîjuði atdot<br />
kaimiòiem<br />
Meitas uzvârds Olgas kundzei<br />
ir Steriòa, un, tâpat kâ<br />
vîra dzimta, arî viòas ìimene<br />
dzîvojusi Bçrzciemâ. Tepat<br />
uzsâktas arî pirmâs skolas<br />
gaitas.<br />
– Tçva Anða Steriòa mâjas bija<br />
Bçrzciemâb – tur, kur tagad veikals<br />
«Lielkristi». Tur tâs ir kopð muiþas<br />
laikiem un, kaut vçsturi îsti nezinu,<br />
vismaz klçts ir no 1675. gada. Man<br />
ir divi brâïi – Pçteris un Arturs, kâ<br />
arî pusmâsiòa Klâra. Mamma Sofija<br />
ir dzimusi 1896. gadâ Liepâjâ.<br />
Tçvs Ansis bija par viòu 16 gadus<br />
vecâks un vecpuisis. Pirmais<br />
vîrs mammai bija miris, un tad nu<br />
mamma ar manu tçvu satikâs. Pati<br />
esmu dzimusi 1936. gadâ. Kâ man<br />
to stâstîja, abi brâïi jau bija, un tad<br />
pçkðòi mamma palika tâ kâ slima.<br />
Brauca uz Talsiem, uz slimnîcu,<br />
un izrâdîjâs… atkal ir stâvoklî! Divi<br />
puikas jau mâjâs, un vecâki bija<br />
izdomâjuði, ka treðais arî bûs<br />
puika. Tad kaimiòos dzîvoja tâds<br />
pâris, kuriem nav bçrnu, un bija<br />
jau nospriests, ka tie to puiku<br />
òemðot. Bet piedzimu es – meitene,<br />
un to, ka gribçjuði mani atdot<br />
sveðiem, man pastâstîja, kad biju<br />
jau liela.<br />
Piedzimu mâjâs, kâ jau visi<br />
bçrni tolaik. Kad dzimu, tçvs<br />
brauca ar laivu pçc vecmâtes uz<br />
Enguri. Sâku strâdât no 16 gadu<br />
vecuma. 1952. gadâ pabeidzu<br />
Mçrsraga skolu, bet pirms<br />
tam mâcîjos Bçrzciema skoliòâ.<br />
Jâsaka, ka 1943. un 1944. gadâ,<br />
kad bija karð, skolas nebija vispâr.<br />
Te bija vâcu laiki, un divus gadus<br />
bçrni skolâ negâja. Sâkâm<br />
bçèiòos, tas ir, âbeèniekos, un<br />
tad nâca pârtraukums. Gâjâm ganos,<br />
strâdâjâm mâjâs, daudz jau ko<br />
darîjâm, jo bija liela saimniecîba –<br />
govis, aitas, viss kas. Bet 1945. gada<br />
1. septembrî, kad te jau bija<br />
krievs, sâkâs arî skola. Tâ nu<br />
sanâca, ka sâku mâcîties deviòu<br />
gadu vecumâ. Kopâ skolâ bijâm<br />
ap 80 bçrnu, èetras klases un tikai<br />
viena skolotâja. Vai varat to<br />
iedomâties?! Tagad, sçþot viena pati<br />
mâjâs, esmu par to padomâjusi.<br />
Bçrnus taèu tagad nevar skolâ<br />
vairs valdît – milicijai pie skolas<br />
jâdeþûrç. Pçrienu vajadzçtu.<br />
Es esmu dabûjusi, ar pâtagu,<br />
jâ… Pârmaiòas ir ðausmîgas. Kad<br />
mçs gâjâm pa ceïu un pretî nâca<br />
skolotâjs, mçs visi bijâm râmi.<br />
Septiòas klases pabeidzu, un toreiz<br />
jau vidusskolas bija Tukumâ<br />
un Talsos. Tukumâ tobrîd, lai<br />
iestâtos 8. klasç, bija jâmaksâ<br />
250 rubïi par gadu. Bet tçvs bija<br />
kolhoznieks, nekâ viòam nebija. Ir<br />
pat saglabâjusies darba grâmatiòa,<br />
kas maksâja 48 kapeikas…<br />
Akordeons bises vietâ<br />
Îsâk sakot, skolu neviens<br />
atïauties nevarçja un, kâ jau<br />
visiem bçrniem tajos laikos, ja<br />
nemâcîjâs, Olgai bija jâmeklç<br />
darbs, lai dotu savu artavu<br />
ìimenes kopçjâ katlâ.<br />
– Mçs – divas meitenes – lasîjâm<br />
sçnes, ogas, ganîjâm govis ezermalâ<br />
un, tâ kâ brâlis bija jau strâdâjis<br />
zivju cehâ, tad 10. septembrî arî tur<br />
sâku strâdât. Vçl pirms tam – tolaik<br />
priekðnieks bija Ðteinbergs –,<br />
un viòð man lika atnest liecîbu,<br />
kâ arî parâdît, kâds man ir rokraksts<br />
(paðam viòam bija ïoti glîts).<br />
Pieòçma mani uz pârbaudes laiku<br />
ar algu 200 rubïi mçnesî. Teica,<br />
ka bûs jânostrâdâ seðus mçneðus,<br />
bet nostrâdâju astoòus, un pçc tam<br />
jau arî alga bija lielâka. Starp citu,<br />
kad man palika 21, bija man jâsâk<br />
maksât arî mazìimenes jeb tâ saukto<br />
bezbçrnu nodokli. Divi vien tâdi<br />
cehâ bijâm… Tagad jau dzird, ka<br />
atkal par kaut ko tâdu runâ – drîz<br />
pat par gaisu arî nâksies maksât?!<br />
Tâ nu cehâ arî paliku strâdât –<br />
Viïa Kraukïa kâzâs 1948. gadâ Abragciemâ. Bildes centrâ Grospaps Pçteris Krauklis, pie<br />
labâs rokas – Vilis Krauklis, kopâ ar brâïiem. No kreisâs puses – Paulis, Pçteris, Artûrs, Jânis,<br />
Andrejs Âdolfs un Cîcis.<br />
lîdz pat 1992. gadam vienâ vietâ.<br />
Iesâkumâ biju uzskaitvede, vçlâk –<br />
grâmatvede.<br />
Esmu arî muzikants. Bija tâ.<br />
Brâlis Arturs gâja armijâ – brauca<br />
uz Tukumu un gribçja pirkt bisi.<br />
Mamma saka: “Tu bisi nepçrc!” Un<br />
viòð 1951. gadâ bises vietâ mâjâs<br />
atveda akordeonu. Pats aizgâja<br />
armijâ, bet man atstâja instrumentu<br />
un, tâ kâ Bçrzciema skolâ bija<br />
klavieres, es biju iemâcîjusies tâs<br />
spçlçt, tâpat arî akordeonu apguvu,<br />
ko tâ arî turpinu visu mûþu spçlçt.<br />
Arî tagad ðad tad uzspçlçju, tikai<br />
roka vairs nav tâda… Ja iemâcâs<br />
akordeonu, tad to spçlçt ir pavisam<br />
viegli. Patîk man arî daudz<br />
dziedât. Tâpat arî fotografçju. Man<br />
bija fotoaparâts «Ïubiíeï», kam filmas<br />
pârtinu, palienot zem segas.<br />
Sûtîju tâs brâlim uz armiju, kur viòð<br />
attîstîja bildes un sûtîja man tâs<br />
atpakaï (Ar parakstiem, piemçram,<br />
“Tu esi nekaunîga!” – Red.).<br />
1968. gada martâ cehu nopirka<br />
kolhozs «Padomju zvejnieks», un<br />
kolhoza laiki, jâsaka, bija labi. Kad<br />
zvejnieki bija paði par sevi, tad, ja<br />
jûrâ pazaudçja tîklu, bija paðam<br />
jâgâdâ jauns, savukârt kolhozâ<br />
deva gan laivas, gan tîklus. Gâja<br />
dzîvç uz augðu zvejniekciemos, un<br />
zvejnieki bija bagâti. Man tçvs gan<br />
nebija zvejnieks – viòð bija lauku<br />
brigâdç.<br />
Kâ izzîlçtais piepildîjâs<br />
Tâpat zvejnieks nav bijis Olgas<br />
vîrs – Pçteris Krauklis. Viòð<br />
vienmçr bijis “uz riteòiem“, jo<br />
strâdâja par sakarnieku. Abi<br />
bçrnîbâ dzîvojuði kaimiòos,<br />
tomçr tâ pa îstam satikuðies<br />
vien tad, kad Pçteris bijis jau<br />
pusmûþâ.<br />
– Kraukïiem kâdreiz mâjiòa –<br />
«Neimanti» – bija turpat ciema<br />
vidû, mums kaimiòos. Dzimtâ ir<br />
bijuði trîs Pçteri – vecaistçvs, tçvs<br />
un mans vîrs. Viòi bija vienpadsmit<br />
bçrni. Vai tagad maz tâdu dzimtu<br />
var izaudzinât?! Bçrniem tolaik visiem<br />
bija jâstrâdâ. Mans vîrs arî<br />
no septiòu gadu vecuma cçlâs<br />
èetros no rîta, jo bija jâiet uz jûru<br />
skolotâjam âíus likt uz zuðiem.<br />
Ðodien, kad liek bçrniem strâdât,<br />
viòi brînâs. Atceros, kâ mana<br />
mamma cepa krâsnî seðus maizes<br />
kukuïus uz nedçïu, un bija reizes,<br />
kad kaimiòi nâca paliençt. Pçc tam<br />
paði nesa atpakaï. Visi dzîvojâm<br />
saticîbâ, nestrîdçjâmies, un nebija<br />
jau par ko – elektrîbas, televizora<br />
nebija… Tagad nezinu, kâpçc, bet<br />
kaimiòi mçz viens ar otru nesatikt.<br />
Bija daudz tâdu lielu, forðu un stipru<br />
dzimtu. Tagad vairs tâ nav…<br />
Par satikðanos. Man bija 18 gadi,<br />
kad pienâca klât èigâniete “pateikt<br />
patiesîbu” – paskatîjâs rokâ un teica,<br />
ka man bûs vîrs ar èetriem gadiem.<br />
Pateikt to astoòpadsmitgadîgai<br />
meitenei, kura strâdâ kantorî! Pro-
Change language