180410_ajsnb6nsvgw_OLD
- No tags were found...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
14 Otrdiena, 2018. gada<br />
10. aprīlis<br />
Uz Râmavu pçc jaunumiem, zinâðanâm<br />
un noderîgiem pirkumiem<br />
No 5. lîdz 7. aprîlim izstâþu<br />
kompleksâ «Râmava»<br />
notika 26. starptautiskâ<br />
lauksaimniecîbas, lopkopîbas,<br />
dârzkopîbas un komunâlâs<br />
saimniecîbas izstâde «Pavasaris».<br />
Izstâdç bija iekârtoti vairâk<br />
nekâ 300 stendi, kur lauksaimniekiem<br />
gan no lielâm,<br />
gan mazâm saimniecîbâm<br />
bija iespçjams rast risinâjumus<br />
savas saimniecîbas<br />
modernizâcijai. Ðeit bija<br />
iespçjams arî gût zinâðanas,<br />
piedalîties seminâros un<br />
diskusijâs par bioloìisko<br />
lauksaimniecîbu un daudziem<br />
citiem lauksaimniecîbas<br />
jautâjumiem.<br />
Roþu stâdiem un<br />
citiem augiem –<br />
pieprasîjums mazs<br />
Nelielu pârsteigumu izstâdes<br />
sâkumâ radîja stâvlaukuma trûkums,<br />
kâ rezultâtâ daudziem<br />
automaðînu nâcâs novietot pat kilometru<br />
lielâ attâlumâ no izstâdes<br />
vietas. Turpceïâ tas kilometrs<br />
nieks vien bija, bet, ja nu gadîjâs<br />
lielâks pirkums, tad nogâdâðana<br />
lîdz automaðînai daþam labam<br />
varçja sagâdât zinâmas neçrtîbas.<br />
Jâteic arî, ka vçjð un drçgnums<br />
novçrsa uzmanîbu no kuplajiem<br />
roþu stâdiem, ko piedâvâja Daila<br />
un Bruno Trubiòi un vçl citi<br />
roþaudzçtâji. Kaut arî Trubiòu<br />
audzçtie stâdi ir pârbaudîti viòu<br />
skaistajâ dârzâ «Rozîtes» un ir<br />
îpaði izturîgi, tomçr piektdienas<br />
laika apstâkïi pircçjus darîja<br />
atturîgus. Arî Pûres dârzkopîbas<br />
izmçìinâjumu stacijas un citu<br />
kokaudzçtavu piedâvâjumam<br />
daudz pircçju nebija. Jâcer, ka<br />
saulainajâ sestdienâ interese par<br />
dârza darbiem pieaugs. Ðoreiz<br />
izstâdç bija tâda sajuta, ka ir<br />
ïoti liels lauksaimniecîbas tehnikas<br />
un iekârtu piedâvâjums,<br />
jo brîvu laukumu nekur nebija.<br />
Ðíiet, ka mazâks nekâ citus gadus<br />
bija mâjraþotâju piedâvâjums.<br />
Iespçjams, mâjraþotâji priekðroku<br />
devuði brâïu tirdziòiem, kas notiek<br />
Rîgâ un citâs Latvijas pilsçtâs.<br />
Te gan jâsaka, ka Engures novadu<br />
pârtikas piedâvâjumâ pârstâvçja<br />
divi nelieli uzòçmumi: «Reinis<br />
B», kas piedâvâja Lapmeþciemâ<br />
kûpinâtas zivis un «Smârdes<br />
GPC», kas piedâvâja gaïas un desu<br />
produktus, tostarp arî tos, kas<br />
radîti, pârstrâdâjot medîjumu gaïu.<br />
Zemnieku saimniecîba «Kaspari»<br />
no Tumes pagasta piedâvâja<br />
ogu un augïu vînus.<br />
Pietrûka dârzkopîbas<br />
inventâra un sçklu<br />
piedâvâjuma<br />
Iespçjams, kopçjâ izstâdes ekspozîcija,<br />
salîdzinot ar iepriekðçjiem<br />
gadiem, izskatîjâs tâda kâ blîvâka,<br />
tomçr ikviena firma bija ïoti rûpîgi<br />
gâdâjusi savai ekspozîcijai skaistu<br />
noformçjumu gan ar pavasara<br />
puíîtçm, gan diedzçtu asnu zaïumu,<br />
gan krâsainu zaru kompozîciju pat<br />
Monta Ziediòa uzskata,<br />
ka laukos var labi dzîvot,<br />
strâdât un nopelnît<br />
pie lauksaimniecîbas maðînâm.<br />
Iespçjams, neatradâm visus piedâvâjumus,<br />
bet sçklas izstâþu<br />
paviljonâ tirgoja tika viena firma<br />
– «Silja». Ðíiet, ka nedaudz<br />
pietrûka dârzkopîbas inventâra<br />
piedâvâjuma – daþâdu izmçru un<br />
formu puíupodi, tîkliòi, maisiòi,<br />
kastîtes, agrotîki, agroplçves u.c.<br />
Savukârt dârza ðíçres, zâìus<br />
piedâvâja vairâkas firmas, bet<br />
individuâlâ uzòçmuma «Eduards»<br />
piedâvâjumâ bija elektriskâs<br />
zaru grieþamâs ðíçres.<br />
Omulîgâka atmosfçra bija izstâdes<br />
paviljonâ, kur atradâs Kurzemes<br />
ciltslietu un mâkslîgâs<br />
apsçkloðanas stacijas (Kurzemes<br />
CMAS) stends. Te satikâm<br />
jauno speciâlisti, ciltsdarba konsultanti<br />
Montu Ziediòu. Monta<br />
bija optimistiski noskaòota,<br />
jo pçdçjâ laikâ daudz jaunieðu<br />
izvçlas lauksaimnieka profesiju.<br />
Kâ domâ Monta, laikam jau ir<br />
sapratuði, ka arî laukos var dzîvot<br />
un labi pelnît, ka laukos dzîvot ir<br />
prestiþi. Viòa pati savu profesiju<br />
izvçlçjusies tâpçc, ka nolçmusi<br />
turpinât vecâku iesâkto darbu Kurzemes<br />
CMAS. Monta beigusi Latvijas<br />
Lauksaimniecîbas universitâti<br />
un apguvusi lauksaimniecîbas specialitâti.<br />
Suòu barîbai tirgu<br />
meklç lietuvieði<br />
Savu piedâvâjumu izstâdç râdîja<br />
arî «Vilomix Baltic» no Tumes pagasta,<br />
kas raþo minerâlbarîbas un<br />
piedevas. Paviljonâ satikâm arî firmas<br />
«Joniðkio grûdai» pârstâvi Mantu<br />
Samaiti. Uzòçmums sevi pozicionç<br />
kâ visu veidu mâjdzîvnieku barîbas<br />
raþotâjs, tostarp arî suòu barîbas<br />
raþotâjs. No atmiòas nav zudis<br />
nesenais skandâls ar «Dogo»<br />
barîbu, tâpçc ðis uzòçmums izraisa<br />
zinâmu interesi un nolemjam<br />
aprunâties. Mants pastâsta, ka<br />
uz Joniðíiem firma pârcçlusies no<br />
kâdas citas Lietuvas vietas nesen<br />
un meklç iespçjas savu produkciju<br />
pârdot Latvijâ. Tâ jau ir veikalos<br />
Valmierâ, Cçsîs, Codes pagastâ,<br />
Jçkabpilî, Talsos. Pajautâjâm arî, kâ<br />
viòð vçrtç pagâjuðâ gada situâciju<br />
ar «Dogo» barîbu, kas parâdîja,<br />
Lauksaimniecîbas tehnikas klâsts bija ïoti liels<br />
Jaunu produktu ârçjo izskatu un noformçjumu demonstrçja<br />
firmas «Bioefekts» pârstâvji<br />
ka ikviena publicitâte – gan laba,<br />
gan ïauna – tomçr bûtiski ietekmç<br />
uzòçmuma darbaspçjas. Izrâdâs,<br />
lietuvieðu firmas pârstâvis neesot<br />
neko tâdu dzirdçjis. Aizrunâjamies<br />
arî par lauksaimnieku dzîvi vispâr.<br />
Jâatzîst, ka mums visu laiku ðíitis,<br />
ka Lietuvâ daudz kas ir labâks nekâ<br />
pie mums. Bet Manta stâstîtais liek<br />
ðo to padomât un pârvçrtçt. Tâ,<br />
piemçram, viòð pastâstîja, ka ir<br />
35 gadus vecs un zinâmâ mçrâ arî<br />
valsts politikas dçï jau vairākkârt<br />
mainîjis profesiju. Vispirms bijis<br />
celtnieks, taèu veselîba nav ïâvusi<br />
turpinât darbu ðajâ profesijâ, un<br />
vienu brîdi arî bijis tâ, ka celtnieki<br />
neesot bijuði vajadzîgi. Tad puisis<br />
izmâcîjies par veterinârârstu, apguvis<br />
saimniecîbas vadîtâja iemaòas.<br />
Viòam paðam arî ir zemnieku<br />
saimniecîba, kurâ bijuðas 13 govis.<br />
Taèu nu viòð tâs likvidçjis, jo<br />
Lietuvâ mazajiem zemniekiem par<br />
pienu maksâjot vien astoòus centus<br />
par litru. Tas mûs nedaudz<br />
pârsteidza, jo mçs taèu labi zinâm,<br />
ka no Latvijas pienu lietuvieðu<br />
raþotâji eksportç par nesalîdzinâmi<br />
augstâku cenu!? Uz to M. Samaitis<br />
saka tâ: “No Latvijas pienu pçrk un,<br />
ja ko pçrk, tad par to arî maskâ,<br />
bet no Lietuvas zemniekiem var<br />
paòemt tâpat, jo lietuvieðu zemnieks<br />
nekur citur pienu nevar likt<br />
un ir spiests samierinâties ar to<br />
cenu, ko viòam raþotâjs atmet.”<br />
Vçl lietuvieðu uzòçmçjs norâdîja,<br />
ka mums ir izveidojuðies labi<br />
kooperatîvi, kas raþotâjus apvieno<br />
un ïauj noturçt cenu. Bet,<br />
par kopçjo valsts politiku runâjot,<br />
viòam esot sajûta, ka Lietuvâ jauni<br />
cilvçki, speciâlisti neesot vajadzîgi.<br />
Tomçr viòð par to daudz nebçdâjot.<br />
Darbu aizvien varot atrast, jo esot<br />
paðam sava saimniecîba, lûk, tagad<br />
arî ðî barîbas raþotne un aizvien jau<br />
varot ko labu izdomât.<br />
Cilvçka, vides<br />
aizsardzîbai un<br />
lauksaimniecîbas<br />
izaugsmes veicinâðanai<br />
Izstâdç bija arî labas iespçjas<br />
iepazîties un apgût jaunas tehnoloìijas.<br />
Uzòçmums «Latvijas<br />
ðíirnes sçklas» kâ jaunumu piedâvâja<br />
jaunus sçklu maisîjumus,<br />
kas speciâli paredzçti zaïinâðanas<br />
prasîbu izpildei. Maisîjumi veidoti<br />
no slâpekli piesaistoðiem<br />
kultûraugiem ar graudaugiem vai<br />
stiebrzâlçm, ja slâpekli piesaistoðo<br />
augu îpatsvars pçc sçklas masas<br />
un augu skaita vai to zaïinâðanas<br />
ir lielâks par 50%. Stends bija<br />
iekârtots arî Latvijas Augu<br />
aizsardzîbas lîdzekïu raþotâju un<br />
tirgotâju asociâcijai, kura par savu<br />
prioritâti izvirzîjusi cilvçka<br />
veselîbas un uztura droðîbu, vides<br />
aizsardzîbu un lauksaimniecîbas<br />
izaugsmes veicinâðanu Latvijâ.<br />
Vairâk par sabiedrisko organizâciju<br />
un tâs darbu lûdzâm pastâstît tâs<br />
pârstâvei Margitai Tomsonei: “Eiropas<br />
Savienîbâ ir visstingrâkâs<br />
augu aizsardzîbas lîdzekïu lietoðanas<br />
prasîbas. Aizvien vairâk<br />
aktualizçjas jautâjums par augu<br />
aizsardzîbas lîdzekïu lietoðanu, par<br />
labas saimniekoðanas praksi un<br />
ûdens aizsardzîbas nodroðinâðanu,<br />
kâ arî par to, lai uz mûsu pârtikas<br />
galda nenonâktu veselîbai<br />
kaitîgi produkti. Lai strâdâtu ar<br />
íîmiju jebkurâ jomâ, ir jâbût<br />
saprâtîgiem, jâbût apmâcîtiem.<br />
Notiek arî regulâras kontroles,<br />
kâ augu aizsardzîbas lîdzekïi<br />
tiek lietoti, vai pârtikas produkti<br />
nesatur to atliekvielas. Uzskatu,<br />
ka mums ir nepiecieðama gan<br />
bioloìiskâ, gan konvencionâlâ<br />
lauksaimniecîba.<br />
Arî<br />
konvencionâlajâ lauksaimniecîbâ,<br />
lai produkts nonâktu lîdz tirgum,<br />
paiet 12, 13, 14 gadi. Testçðanai<br />
tiek izmantotas neatkarîgas labas<br />
prakses laboratorijas, kurâs tiek<br />
veikti simtiem testu un pçtîjumu.<br />
Zinâtnieki strâdâ, un Eiropas<br />
pârtikas nekaitîguma iestâde, kâ<br />
arî dalîbvalstu iestâdes izvçrtç<br />
produktu, lîdz tas nonâk tirgû. Arî<br />
jau pazîstamus produktus, kas jau<br />
ir tirdzniecîbas apritç, ik pçc noteikta<br />
laika pârvçrtç. Ðobrîd Eiropâ<br />
notiek pârvçrtçðanas process, kad<br />
lîdz ðim lietotâs augu aizsardzîbas<br />
vielas tiek no jauna pârvçrtçtas.<br />
Ðajâ laikâ ir attîstîjuðâs arî jaunas<br />
pçtîðanas tehnoloìijas. Un,<br />
ja secinâm, ka kaut kas nav tas<br />
labâkais risinâjums, sagaidâms, ka<br />
drîz paðreizçjais augu aizsardzîbas<br />
lîdzekïu klâsts no tirgus tiks izņemts.<br />
Vietâ tik âtri citus nedabûs.<br />
Par to uztraucas arî Valsts Augu<br />
aizsardzîbas dienests. Arî mazajiem<br />
lietotâjiem ir atseviðíi specifiski<br />
produkti, kuri jau ðobrîd<br />
nav pieejami. Ja zemnieks grib<br />
kaut ko saraþot un vçl nopelnît,<br />
integrçti audzçt labîbu, viòam<br />
ðie augu aizsardzîbas lîdzekïi ir<br />
nepiecieðami. Integrçti audzçt –<br />
tas nozîme, ka zemnieks visu laiku<br />
seko lîdzi augu aizsardzîbas<br />
dienesta prognoþu mâjaslapai,<br />
kurâ, atbilstoði prognozei, zemnieki<br />
pârbauda savus laukus un<br />
tikai tad pieòem lçmumu par augu<br />
aizsardzîbas lîdzekïa lietoðanu.<br />
Tâdçjâdi tiek novçrsts, ka augu<br />
aizsardzîbas lîdzekïus lieto tur,<br />
kur tie nemaz nebûtu vajadzîgi.”<br />
Rûta Fjodorova
Change language