Views
5 months ago

180410_ajsnb6nsvgw_OLD

Zi ņ a s 2 Otrdiena,

Zi ņ a s 2 Otrdiena, 2018. gada 10. aprīlis redakcijas sleja Jânît, vai esi gatavs? Vineta Rozenberga Ja visi citi argumenti beiguðies, tad ir vçl kâds, kas idejisko pretinieku var nolikt uz lâpstiòâm. Ar ðo argumentu izglîtîbas ministrs Kârlis Ðadurskis blieþ sâpîgi, bet precîzi. Nu kurð gan vçlas bût par izkurtçjuðâs padomju iekârtas apoloìçtu? Ja izglîtîbas ministrs apgalvo, ka skolas uzsâkðana no septiòu gadu vecuma ir veca padomju tradîcija, tad visiem, kas sevi vçlas uzskatît par progresîvi domâjoðiem, ir jârosâs, lai no ðî pagâtnes rçga atbrîvotos. Arî VISC (Valsts izglîtîbas satura centra) vadîtâjs Guntars Catlaks atgâdina, ka OECD (Ekonomiskâs sadarbîbas un attîstîbas organizâcija) rekomendç sâkt izglîtîbu agrâk un ka ðîs organizâcijas pçtîjumos atzîts – agrînâka skolas gaitu uzsâkðana pozitîvi atspoguïojas augstâkos rezultâtos. Bet kâ tad ar Somiju un Igauniju? Pçc OECD starptautiskâ pçtîjuma 2015. gada rezultâtiem ðîs valstis izglîtîbas kvalitâtes ziòâ ir pirmajâs vietâs, kaut arî tur bçrni sâk mâcîties skolâ tikai septiòu gadu vecumâ. Mûsu Izglîtîbas ministrs uzskata, ka, atraujot seðgadniekus no skolas, “pazaudçjam vecumposmu, kad iemâcîties ir ïoti viegli”. Interesanti, kâdos reitinga augstumos lidinâtos somi un igauòi, ja òemtu vçrâ ðos ieteikumus? Turklât Latvijâ neveiksmîgs mçìinâjums iesçdinât seðgadniekus skolas solâ jau bijis 1982. gadâ – tad bçrniem tika novçrotas izdegðanas un pârslodzes pazîmes. Izglîtîbas ministru neapmierina ûsaini bârdaiòi, kas sçþ skolas solâ 12. klasç, kaut tiem sen jau esot laiks doties dzîvç un maksât valstij nodokïus. Medijos minçts, ka Latvijas situâcija nebût nav unikâla. 19 gadu vecumâ jaunieði absolvç skolu Vâcijâ, Slovçnijâ, Dânijâ, Polijâ, Norvçìijâ, Itâlijâ, Igaunijâ, Somijâ un citâs valstîs, Islandç – pat 20 gadu vecumâ. Tâ kâ lielâkâ daïa seðgadnieku pirmajos reformas gados 1. klasi pavadîs bçrnudârzâ (skolas nevarçs nodroðinât seðgadniekiem piemçrotus apstâkïus), vai nebûtu saprotamâk, ja mainîtu pirmsskolas izglîtîbas saturu, bçrnudârzâ apgûstot to, ko reformâ paredzçts iemâcîties 1. klasç, un tad ar puíu puðíi rokâ sparîgi dotos uz skolu, iegûtu pirmklasnieka godpilno statusu un skolâ pavadîtu 11 gadus? Lai paretinâtu reformas kritizçtâju rindas, Izglîtîbas un zinâtnes ministrija ir izveidojusi multfilmu «Kas mainîsies vai nemainîsies, sâkot skolas gaitas no seðu gadu vecuma». Tajâ stâstîts par Viktoriju un Jâni, kam laimîgi izdevies kïût par reformas izmçìinâjuma trusîðiem. (Puisîti jau arî varçja nosaukt uzvarçtâja vârdâ – par Viktoru, citâdi, ja labi grib, var pamanît tâdu kâ nelîdztiesîbu.) Tiek tçlota seðgadnieku ikdiena 1. klasç. Pçc iesildîðanâs vingroðanas un spçles ar burtiem un cipariem Jânîtis aiziet diendusâ, bet Viktorija to “nevar ciest ne acu galâ” un kopâ ar pârçjiem negulçtâjiem klausâs pasaku. Gribçtu gan redzçt tos, kas labprâtîgi dosies paèuèçt, kamçr citi bçrni turpinâs rosîties! Kâ pedagogi izvçrtçs, kuru sûtît gulçt un kuru – kulturâli bagâtinât? Kamçr Jânîtis gulçs, Viktorijai jau bûs iekrâts bagâts kultûras pûrs. Pozitîvâ aizkadra balss filmâ saka, ka “dienas forðâkâ daïa” – dabas zinîbas skolas dârzâ. (Lai izteiktu tik spilgtas emocijas, bez barbarisma “forði” nekâdi nevar – pat IZM veidotâ filmiòâ…) Tâtad tiek pârvilkts krusts audzinâtâju centieniem lasîðanu vai skaitîðanu padarît par lielisku nodarbi – filmas veidotâji paði netic, ka tâs varçtu bût aizraujoðâkas par pastaigâm dabâ un fiziskâm aktivitâtçm. Eksakto zinîbu, valodu un mâkslu skolotâji, lietojiet, kâdas metodes gribat, bet dabas zinîbas un sportu jums nepârspçt – tas jau ierakstîts kâda reformçtâja zemapziòâ! Valdîba IZM grozîjumus Izglîtîbas likumâ ir apstiprinâjusi, vçl savs vârds sakâms Saeimai. Komentç internetâ Tukumâ uzsâkta tiesas nama rekonstrukcija un piebûves bûvniecîba Haralds: – Tiesas arvien vairâk kïûs par mûsu dzîves neatòemamu sastâvdaïu! Korumpçtâs novada paðvaldîbas prettiesiskos lçmumus varçs pârskatît vai apstrîdçt vienîgi tiesas ceïâ. Visas nelikumîgi noasfaltçtâs un apbûvçtâs pïaviòas, pçc projekta realizâcijas piekârtotâs bûvatïaujas un citas dokumentâcijas, koruptîvos domes darîjumus un lîgumus. Sabiedrîbai atliks tikai tiesas, tiesas, tiesas, lai kaut ko panâktu savu intereðu aizstâvîbai, koku saglabâðanai, ceïu remontiem vai nodokïu maksâtâju lîdzekïu neizzagðanai. Skaidrs, ka tiesu nami bûs vajadzîgi arvien lielâkâ skaitâ, arvien plaðâki, modernâki, ergonomiskâki. *** – Tas lieliski, tikai skumji, ka domei un Izglîtîbas pârvaldei ir vienalga, ka dçï bûvdarbiem mûzikas skolas çka pamazâm brûk kopâ. Liela plaisa âra sienâ jau redzama. Kas domâs par mûsu bçrnu droðîbu mâcîbu laikâ? *** – Redakcijas fotogrâfs arî ignorçjis skolas plaisu sienâ. Nav nevienâ bildç advokâte: – Pie ðîs tiesas noslodzes kam vajadzçja jaunu çku? Tad, kad patieðâm bija daudz lietu, tad nevajadzçja. Bet tagad, kad nedçïâ Mudelei 4 lietas, Vanagai 4 lietas, Vancânei 4 lietas utt., savajadzçjâs jaunu tiesas çku. Un nez vai vajadzçja darba laikâ tiesnesçm ar baltâm íiverçm ap bûvbedri lçkât! Bûtu labâk strâdâjuðas! *** – Tur jau tâ lieta. Skolas vajag bûvçt! Jaunu kultûras namu! Reâli nepiecieðamâs lietas. Visâs pilsçtâs par Eiropas fondu lîdzekïiem bûvç jaunas mûzikas un mâkslas sko­ las. Vai Tukuma un Tukuma novada bçrni nav pelnîjuði jaunu un krâsainu skolu ar skaistâm, piemçrotâm telpâm? *** – Kultûras nams oþ pçc kanalizâcijas. Vai tas atbilst Eiropas standartiem? Tas ir skaisti, ka cilvçkiem, nâkot uz radoðu pasâkumu, ir jâiziet caur atejas smaku? Lûdzu! Domes vîri, domâjiet par nâkotni. Mûsu bçrnu nâkotni. mamma: – Kad beidzot Tukumâ varenie kungi sapratîs, ka Mûzikas skola sen jau pelnîjusi jaunas telpas. Kurð domâs par jaunatni? Naudas pietiek daudziem apðaubâmiem darîjumiem – tik ne kultûrai un izglîtîbai!!! …un kultûras nams… un Mâkslas skola?! Par plaisâm Tukuma Mûzikas skolas sienâs Tukuma novada domes preses konferencç 9. aprîlî paðvaldîbas vadîtâjs Çriks Lukmans, atbildot uz portâla komentâros izskançjuðajiem pârmetumiem par plaisâm Mûzikas skolas sienâs, skaidroja, ka pirms tiesas nama bûvdarbu uzsâkðanas paðvaldîba bija saòçmusi Tukuma Mûzikas skolas direktores iesniegumu, kurâ tika lûgts sniegt atzinumu, vai ðie bûvdarbi skolas çku neietekmçs – tas bija saistîts gan ar arhîva çkas nojaukðanu, gan jaunâs çkas bûvniecîbu: “Çka tika apsekota un secinâts, ka bûvdarbiem nevajadzçtu ietekmçt skolas çku, taèu mçs varam to apsekot vçlreiz, lai noskaidrotu, vai ðî plaisa ir saistîta ar bûvdarbiem vai tâ ir bijusi jau iepriekð.” Preses konferences laikâ Ç. Lukmans sazinâjâs arî ar Arhitektûras nodaïas vadîtâju Zani Koroïu un noskaidroja, ka bûvniekam atbilstoði noslçgtajam lîgumam ir uzdots kontrolçt plaisas apkârt esoðajâs çkâs, kas arî tiekot darîts. Plaisâm uzlikti îpaði lineâli Tukuma Mûzikas skolas saimnieks Didzis Milts skaidroja, ka ðîs plaisas nav raduðâs no jauna, bet ir daudz senâkas un gan pagalma, gan ielas pusç iezîmç to vietu, kur skolai savulaik uzcelta piebûve: “To, kurâ laikâ tâ ir celta, es nevaru pateikt, bet plaisa ir tieði tajâ vietâ. Tâpçc arî uzòçmums «Velve», kas bûvç jauno tiesas çku, vçl pirms darbu uzsâkðanas gan skolas çkai, gan blakus çkai Baznîcas ielâ 2a uz ðîm plaisâm uzlika îpaðas uzlîmes (Plaisu monitoringa lineâlus. – Red.) ar atzîmçm, kas ïauj kontrolçt, vai plaisas palielinâs vai ne. Cik zinâms, tâs nepalielinâs, tâpçc satraukumam nav pamata. Citas plaisas arî ir veidojuðâs laika gaitâ un liecina par saplaisâjuðo apmetumu.” Agita Puíîte Uzzini pirmais! Melnā hronika No 5. lîdz 8. aprîlim reìistrçti 66 notikumi, noformçti 33 administratîvo pârkâpumu protokoli, tai skaitâ 20 par atïautâ braukðanas âtruma pârsniegðanu, bet 2 par automaðînas vadîðanu reibumâ. Reìistrçti 2 ceïu satiksmes negadîjumi un 1 pçrnâs zâles degðanas gadîjums. 5. aprîlî 13.10 Kandavâ, Talsu ielâ, 2002. un 2004. dzimuðie nepilngadîgie smçíçja. Uzsâkta administratîvâ lietvedîba. 15.50 Tukumâ uzsâkts kriminâlprocess par nelikumîgu munîcijas glabâðanu, veikta kratîðana un atsavinâtas 214 patronas. 6. aprîlî 20.49 Tukuma novadâ, ðosejas Rîgas-Ventspils posmâ Tukums- Pûre, 1962. gadâ dzimusî vadîja «VW Golf» un auto saskrçjâs ar meþa dzîvnieku – stirnu. 7. aprîlî 09.27 Tukumâ, Jelgavas ielâ, 1999. gadâ dzimusî vadîja automaðînu «Lexus-RX300», bûdama alkohola reibumâ un bez noteiktâ kârtîbâ iegûtas transportlîdzekïa vadîðanas apliecîbas. Uzsâkts kriminâlprocess. 19.23 Tukumâ, Progresa ielâ, elektrovadu îssavienojuma dçï dega automaðîna «BMW 530». 23.02 Tukumâ, Dârzniecîbas ielâ, 1935. gadâ dzimuðais vadîja «Ford Mondeo» un nepârliecinâjâs par kustîbas droðîbu, kâ rezultâtâ uzbrauca ceïa zîmei, to bojâjot. 8. aprîlî 16.57 Kandavas pagastâ, uzlauþot pagraba durvis, nozagtas 60 grîdas flîzes. Materiâlie zaudçjumi – 60 eiro. Uzsâkts kriminâlprocess. Nedçïas nogalç ugunsdzçsçji glâbçji devâs uz izsaukumu, kur Tukuma novada Dþûkstes pagastâ dega elektrîbas stabs 2 m² platîbâ. Ziòoja Valsts policija, pierakstîja Liena Trçde Brîvîbas laukums 10, Tâlr. : 63125216 Tukums, LV - 3101; Mob. : 28338989, 28444558 www.ntz.lv E-pasts: ntz@ntz.lv Galvenâ redaktore Ivonna Plaude. Laikraksts iznâk otrdienâs un piektdienâs. Metiens 5000 eks. Izdevçjs SIA «Novadu Ziòas». Abonçðanas indekss 3069. Masu informâcijas reìistrâcijas apl. #000702425. Darba laiks no 8.00 lîdz 18.00, brīvdienas – sestdiena, svētdiena. Pârpublicçðana, bez redakcijas rakstiskas atïaujas, aizliegta. Par sludinâjumu un reklâmu saturu atbild iesniedzçjs. Publicçtie materiâli ne vienmçr atspoguïo redakcijas viedokli. Iesniegtos manuskriptus nerecenzç un atpakaï neizsniedz. Iespiests SIA «Poligrāfijas grupa Mūkusala», Rîgâ, Mûkusalas ielâ 41.

Otrdiena, 2018. gada 10. aprīlis Citāts pārdomām Ja gribam labâku nâkotni sev Solvita Olsena no «Satori» diskusijas 8. martâ: – [..] veciem cilvçkiem daudz lielâkâ mçrâ izplatîti depresîvi traucçjumi. Tas nozîmç, ka liela daïa cilvçku ðajâ vecumâ ir nomâkti, viòiem ir grûti dzîvot. Pçtîjumos tiek aprakstîts, ka veciem cilvçkiem ir ïoti lielas problçmas arî ar sociâliem kontaktiem, jo visi draugi jau ir nomiruði. Tu dzîvo ïoti veselîgi, tev ir lieliskas bioloìiskâs iespçjas dzîvot, bet psiholoìiski dzîvot tev jau kïûst grûti, jo pârciest visus zaudçjumus un vientulîbu ir grûti. [..] ja mçs gribam labâku nâkotni arî sev, jârîkojas paðiem. Mçs tâpat vienu dienu tur nonâksim un, ja neko ðobrîd nemainîsim, saskarsimies ar apstâkïiem, ko negribam. Mums sabiedrîbâ par to jâdomâ. Iespçjas, zinâðanas un labie piemçri ir. Jo ilgs, laimîgs mûþs tomçr ir vçrtîba. Ja cilvçkam daba ir devusi iespçjas un bioloìiski viòð dzîvo labi, tâ ir vçrtîba gan viòam, gan tuviniekiem. Tâ ir bçdîga situâcija ar mûsu vecajiem cilvçkiem – kâ mçs uz viòiem skatâmies, kâ pret viòiem izturamies, kâdas iespçjas viòiem dodam. Ir svarîgi ïaut veciem cilvçkiem izmantot savas iespçjas. Skandinâvijâ veco cilvçku labâs mâjas ir ârkârtîgi izplatîtas. Mums ir vai nu ïoti slimu cilvçku ârstniecîbas iestâde, pansionâts, vai katrs dzîvo savâ dzîvoklî. Mçs vçl neesam tikuði lîdz pensionâru mâjâm veseliem cilvçkiem. Zi ņ a s Medicîna un laime Aris Lâcis no «Satori» diskusijas 8. martâ: [atbildot uz jautâjumu, vai mediía darbs var padarît cilvçku laimîgu]: – Tâ ir mana sûtîba – man jâstrâdâ, lai viòi kïûtu laimîgâki, nav citas izejas. Tas nozîmç – vai viòð paliks dzîvs vai ne. Tâ ir laime. Es domâju, ka jçdziens ”ârstçt” nozîmç arî palîdzçt. To dara ne tikai ârsts, bet arî mâsa – medicînas darbinieki, kuru sûtîba ir palîdzçt sakarâ ar slimîbu. Lai to izdarîtu, ir daþâdi veidi un paòçmieni. Sniedzot palîdzîbu un ârstçjot, nepietiek tikai ar labu 3 domâðanu, gudrîbu, erudîciju, glâstiem un rokasspiedieniem – nepiecieðamas arî zâles, ârstçðana slimnîcâ. Tas viss prasa lîdzekïus. Mûsu valstî mçs redzam ârkârtîgu netaisnîbu, kas perspektîvâ rada objektîvu bezcerîbu. Naturâli trûkst naudas lîdzekïu – valsts neuzskata par vajadzîgu atvçlçt proporcionâli tikpat naudas medicînai kâ citâs valstîs. Eiropâ tie ir 6–7% no iekðzemes kopprodukta, ASV pat lîdz 10%. Pie mums tie ir 2–3%. Kad es par to runâju Rîgas domç, man nogrieza mikrofonu. Nu jau it kâ var sâkt par to runât, bet nevienam neïauj izteikt sarûgtinâjumu. Ir ïoti spraiga cîòa, lai izcînîtu medicînai kaut ko vairâk un nebûtu tâda nabadzîba. Medicîna ir nospiesta uz ceïiem, un mçs ðo stâvokli veicinâm, râdot, kâ iespçjams ârstçt lçtâk. Vçl ârstçt un palîdzçt cilvçkiem apgrûtina tas, ka ir dramatiska nabadzîba. Cilvçkam ir dilemma – pirkt maizi vai zâles. Tas liedz ârstçties normâli. Tumç mâcâs ðût, aust, grebt un veidot radurakstus u1. lpp. Kâ atrast 17. gadsimtā dzîvojuðu radinieku? Atbildi uz ðo jautâjumu interesentiem palîdzçja rast Diâna Baumane-Bçrziòa, kas, senus rakstus pçtot, internetâ un pat Francijâ un Holandç meklçjot, atradusi savus radiniekus, kas dzîvojuði jau 17. gadsimtâ. Radu rakstu pçtîðanu aizsâkusi Diânas vecmâmiòa Zelma Meiere, tçva Kârïa Baumaòa mâte, kas pçc atmiòas pierakstîjusi mâjas, cilvçkus, notikumus: “Pirms 14 gadiem es pie tâ pieíçros, lai viòas iesâkto turpinâtu, lai atrastu daudzus nezinâmos un savienotu tâs radu lînijas, kas viòai nebija izdevies. Protams, ðo gadu laikâ ir bijis vçl ïoti daudz nezinâmâ, lîdz ar to darba vçl ir ïoti daudz.” Par dzimtas aizsâkumu no tçva puses Diâna sauc kâdu Bonaventuru Klauzelu, kas bija Latvijâ ieceïojis no Francijas un strâdâjis Stendes muiþâ par kambarsulaini. Savukârt viòa treðâ sieva bijusi Katerina Denglere no Bohçmijas, Stendes barona sievas istabmeita. Tâ aizsâkusies franèu pavalstnieku Klauzelu dzim ta Latvijâ. Tiesa, Latvijâ neviena ar uzvârdu Klauzels ðajâ dzimtâ vairs neesot, jo pçdçjais pçc kara saspridzinâjies, bet Francijâ, kur FOTO - Agita Puíîte Maruta Čauva Kintija Kāle-Pūkaine rāda, kā noaust pūcīti Vita Zimerte un Marita Zimerte iedvesmu radu rakstu pçtîðanai ieguva no Diânas Baumanes-Bçrziòas Diâna bijusi pçrn, pirms neilga laika bija miris pçdçjais no ðîs dzimtas. Tomçr citu Klauzelu tur vçl esot daudz... Lai izpçtîtu savu senèu radurakstus, daudz informâcijas Diâna ieguvusi no «Radurakstiem» un «Ìeneoloìijas» – internetâ, Igaunijas, Latvijas, Krievijas, Nîderlandes un Vâcijas arhîvos, kâ arî lasot aprakstus un grâmatas par Stendes pusi: “Daudz vçrtîga uzzinâju Aleksandra Pelçèa lasîtavâ Talsos – tieði tur atradu “Radurakstos” trûkstoðo baznîcas grâmatas lappusi, kas vçstîja par Bonaventuras Klauzela treðajâm laulîbâm un kas palîdzçja divus dzimtas pavedienus sasiet. Ar to visu var aizrauties un naktîm sçdçt. Es meklçju ne tikai cilvçkus, bet arî vçsturisko kontekstu – kas tajâ laikâ, kad ðie cilvçki dzîvoja, notika. ” Agita Puíîte Latvijā un pasaulē Par statistiku un valodniecîbu Jaunieðu Latvijâ arvien mazâk. Kâ secinâjuði izglîtîbas eksperti, jaunieðu skaits Latvijâ kopð 1990. gada sarucis par aptuveni 230 000. Ja 1990. gadâ Latvijâ bija 480 600 iedzîvotâju vecumâ no 13 lîdz 25 gadiem, tad 2017. gadâ jaunieðu skaits saruka lîdz 250 741. Krasâkais jaunieðu skaita samazinâjums fiksçts laika periodâ, sâkot ar 2006. gadu. Satistika liecina, ka 2017. gadâ jaunieðu îpatsvars Latvijâ bija mazâkais kopð 1990.gada, sasniedzot vien 13%. Visvairâk jaunieðu jeb 71 692 dzîvo Rîgâ, bet Pierîgâ – 46 653. Kurzemç un Latgalç dzîvo pa aptuveni 35 000 jaunieðu, Zemgalç – aptuveni 32 000 jaunieðu, savukârt Vidzemç – aptuveni 28 000 iedzîvotâju vecumâ no 13 lîdz 25 gadiem. Visvairâk jaunieðu ir pilsçtâs – Rîgâ, Daugavpilî, Liepâjâ, Jelgavâ un Jûrmalâ, savukârt mazâkais jaunieðu skaits ir Sçjas, Rucavas, Mçrsraga, Alsungas un Baltinavas novadâ. Kâ saukt Gruziju? Gruzijas valsts nosaukuma maiòa un alternatîvu izmantoðana Latvijâ pagaidâm netiek izskatîta, jo nav saòemts oficiâls lûgums, informç Valsts valodas centrs. Iepriekð Gruzija bija lûgusi Lietuvu mainît valsts nosaukumu, jo patlaban lietotais vârds Gruzija atspoguïojot valsts nosaukuma versiju krievu valodâ. Tomçr Lietuvas Valsts lietuvieðu valodas komisija nolçma saglabât lîdzðinçjo Gruzijas valsts nosaukumu. Vienlaikus plânots, ka oficiâlos dokumentos tiks ïauts izmantot vienu no alternatîvajiem variantiem – Sakartvelo vai Kartvelija. Valsts lietuvieðu valodas centrs ðâdu lçmumu pamatojis ar apgalvojumu, ka paðreizçjai Gruzijas nosaukuma versijai ir sena izmantoðanas vçsture un unikâla forma, kas atbilst lietuvieðu valodai. Turklât nosaukums Sakartvelo netiek izmantots nevienâ Eiropas Savienîbas dalîbvalstî. Interneta portâlus pârlapoja Liena Trçde