180410_ajsnb6nsvgw_OLD
- No tags were found...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Otrdiena, 2018. gada 10. aprīlis<br />
Citāts pārdomām<br />
Ja<br />
gribam<br />
labâku<br />
nâkotni<br />
sev<br />
Solvita<br />
Olsena no<br />
«Satori»<br />
diskusijas<br />
8. martâ:<br />
– [..] veciem cilvçkiem daudz lielâkâ mçrâ<br />
izplatîti depresîvi traucçjumi. Tas nozîmç, ka<br />
liela daïa cilvçku ðajâ vecumâ ir nomâkti,<br />
viòiem ir grûti dzîvot. Pçtîjumos tiek aprakstîts,<br />
ka veciem cilvçkiem ir ïoti lielas<br />
problçmas arî ar sociâliem kontaktiem,<br />
jo visi draugi jau ir nomiruði. Tu dzîvo ïoti<br />
veselîgi, tev ir lieliskas bioloìiskâs iespçjas<br />
dzîvot, bet psiholoìiski dzîvot tev jau kïûst<br />
grûti, jo pârciest visus zaudçjumus un<br />
vientulîbu ir grûti. [..] ja mçs gribam labâku<br />
nâkotni arî sev, jârîkojas paðiem. Mçs tâpat<br />
vienu dienu tur nonâksim un, ja neko ðobrîd<br />
nemainîsim, saskarsimies ar apstâkïiem, ko<br />
negribam. Mums sabiedrîbâ par to jâdomâ.<br />
Iespçjas, zinâðanas un labie piemçri ir. Jo ilgs,<br />
laimîgs mûþs tomçr ir vçrtîba. Ja cilvçkam<br />
daba ir devusi iespçjas un bioloìiski viòð<br />
dzîvo labi, tâ ir vçrtîba gan viòam, gan tuviniekiem.<br />
Tâ ir bçdîga situâcija ar mûsu<br />
vecajiem cilvçkiem – kâ mçs uz viòiem<br />
skatâmies, kâ pret viòiem izturamies, kâdas<br />
iespçjas viòiem dodam. Ir svarîgi ïaut veciem<br />
cilvçkiem izmantot savas iespçjas.<br />
Skandinâvijâ veco cilvçku labâs mâjas ir<br />
ârkârtîgi izplatîtas. Mums ir vai nu ïoti slimu<br />
cilvçku ârstniecîbas iestâde, pansionâts,<br />
vai katrs dzîvo savâ dzîvoklî. Mçs vçl neesam<br />
tikuði lîdz pensionâru mâjâm veseliem<br />
cilvçkiem.<br />
Zi ņ a s<br />
Medicîna<br />
un laime<br />
Aris Lâcis no<br />
«Satori» diskusijas<br />
8. martâ:<br />
[atbildot uz<br />
jautâjumu, vai<br />
mediía darbs<br />
var padarît<br />
cilvçku laimîgu]:<br />
– Tâ ir mana sûtîba – man jâstrâdâ, lai<br />
viòi kïûtu laimîgâki, nav citas izejas. Tas<br />
nozîmç – vai viòð paliks dzîvs vai ne. Tâ ir<br />
laime. Es domâju, ka jçdziens ”ârstçt” nozîmç<br />
arî palîdzçt. To dara ne tikai ârsts, bet arî<br />
mâsa – medicînas darbinieki, kuru sûtîba ir<br />
palîdzçt sakarâ ar slimîbu. Lai to izdarîtu,<br />
ir daþâdi veidi un paòçmieni. Sniedzot<br />
palîdzîbu un ârstçjot, nepietiek tikai ar labu<br />
3<br />
domâðanu, gudrîbu, erudîciju, glâstiem un<br />
rokasspiedieniem – nepiecieðamas arî zâles,<br />
ârstçðana slimnîcâ. Tas viss prasa lîdzekïus.<br />
Mûsu valstî mçs redzam ârkârtîgu netaisnîbu,<br />
kas perspektîvâ rada objektîvu bezcerîbu.<br />
Naturâli trûkst naudas lîdzekïu – valsts neuzskata<br />
par vajadzîgu atvçlçt proporcionâli tikpat<br />
naudas medicînai kâ citâs valstîs. Eiropâ<br />
tie ir 6–7% no iekðzemes kopprodukta, ASV<br />
pat lîdz 10%. Pie mums tie ir 2–3%. Kad es<br />
par to runâju Rîgas domç, man nogrieza mikrofonu.<br />
Nu jau it kâ var sâkt par to runât, bet<br />
nevienam neïauj izteikt sarûgtinâjumu. Ir ïoti<br />
spraiga cîòa, lai izcînîtu medicînai kaut ko<br />
vairâk un nebûtu tâda nabadzîba. Medicîna<br />
ir nospiesta uz ceïiem, un mçs ðo stâvokli<br />
veicinâm, râdot, kâ iespçjams ârstçt lçtâk.<br />
Vçl ârstçt un palîdzçt cilvçkiem apgrûtina<br />
tas, ka ir dramatiska nabadzîba. Cilvçkam<br />
ir dilemma – pirkt maizi vai zâles. Tas liedz<br />
ârstçties normâli.<br />
Tumç mâcâs ðût, aust, grebt un<br />
veidot radurakstus<br />
u1. lpp.<br />
Kâ atrast 17. gadsimtā<br />
dzîvojuðu radinieku?<br />
Atbildi uz ðo jautâjumu interesentiem<br />
palîdzçja rast Diâna<br />
Baumane-Bçrziòa, kas, senus<br />
rakstus pçtot, internetâ un pat<br />
Francijâ un Holandç meklçjot,<br />
atradusi savus radiniekus, kas<br />
dzîvojuði jau 17. gadsimtâ. Radu<br />
rakstu pçtîðanu aizsâkusi Diânas<br />
vecmâmiòa Zelma Meiere,<br />
tçva Kârïa Baumaòa mâte, kas<br />
pçc atmiòas pierakstîjusi mâjas,<br />
cilvçkus, notikumus: “Pirms 14 gadiem<br />
es pie tâ pieíçros, lai viòas<br />
iesâkto turpinâtu, lai atrastu daudzus<br />
nezinâmos un savienotu tâs<br />
radu lînijas, kas viòai nebija izdevies.<br />
Protams, ðo gadu laikâ ir bijis<br />
vçl ïoti daudz nezinâmâ, lîdz ar to<br />
darba vçl ir ïoti daudz.” Par dzimtas<br />
aizsâkumu no tçva puses Diâna<br />
sauc kâdu Bonaventuru Klauzelu,<br />
kas bija Latvijâ ieceïojis no Francijas<br />
un strâdâjis Stendes muiþâ<br />
par kambarsulaini. Savukârt viòa<br />
treðâ sieva bijusi Katerina Denglere<br />
no Bohçmijas, Stendes barona<br />
sievas istabmeita. Tâ aizsâkusies<br />
franèu pavalstnieku Klauzelu<br />
dzim ta Latvijâ. Tiesa, Latvijâ neviena<br />
ar uzvârdu Klauzels ðajâ dzimtâ<br />
vairs neesot, jo pçdçjais pçc kara<br />
saspridzinâjies, bet Francijâ, kur<br />
FOTO - Agita Puíîte<br />
Maruta Čauva<br />
Kintija Kāle-Pūkaine rāda, kā noaust pūcīti<br />
Vita Zimerte un Marita Zimerte iedvesmu radu rakstu<br />
pçtîðanai ieguva no Diânas Baumanes-Bçrziòas<br />
Diâna bijusi pçrn, pirms neilga laika<br />
bija miris pçdçjais no ðîs dzimtas.<br />
Tomçr citu Klauzelu tur vçl<br />
esot daudz...<br />
Lai izpçtîtu savu senèu radurakstus,<br />
daudz informâcijas Diâna<br />
ieguvusi no «Radurakstiem» un<br />
«Ìeneoloìijas» – internetâ, Igaunijas,<br />
Latvijas, Krievijas, Nîderlandes<br />
un Vâcijas arhîvos, kâ arî lasot<br />
aprakstus un grâmatas par Stendes<br />
pusi: “Daudz vçrtîga uzzinâju<br />
Aleksandra Pelçèa lasîtavâ Talsos<br />
– tieði tur atradu “Radurakstos”<br />
trûkstoðo baznîcas grâmatas lappusi,<br />
kas vçstîja par Bonaventuras<br />
Klauzela treðajâm laulîbâm un<br />
kas palîdzçja divus dzimtas pavedienus<br />
sasiet. Ar to visu var aizrauties<br />
un naktîm sçdçt. Es meklçju<br />
ne tikai cilvçkus, bet arî vçsturisko<br />
kontekstu – kas tajâ laikâ, kad ðie<br />
cilvçki dzîvoja, notika. ”<br />
Agita Puíîte<br />
Latvijā un pasaulē<br />
Par<br />
statistiku un<br />
valodniecîbu<br />
Jaunieðu Latvijâ arvien<br />
mazâk. Kâ secinâjuði izglîtîbas<br />
eksperti, jaunieðu skaits Latvijâ<br />
kopð 1990. gada sarucis par aptuveni<br />
230 000. Ja 1990. gadâ<br />
Latvijâ bija 480 600 iedzîvotâju<br />
vecumâ no 13 lîdz 25 gadiem, tad<br />
2017. gadâ jaunieðu skaits saruka<br />
lîdz 250 741. Krasâkais jaunieðu<br />
skaita samazinâjums fiksçts laika<br />
periodâ, sâkot ar 2006. gadu. Satistika<br />
liecina, ka 2017. gadâ jaunieðu<br />
îpatsvars Latvijâ bija mazâkais kopð<br />
1990.gada, sasniedzot vien 13%.<br />
Visvairâk jaunieðu jeb 71 692 dzîvo<br />
Rîgâ, bet Pierîgâ – 46 653. Kurzemç<br />
un Latgalç dzîvo pa aptuveni<br />
35 000 jaunieðu, Zemgalç – aptuveni<br />
32 000 jaunieðu, savukârt Vidzemç –<br />
aptuveni 28 000 iedzîvotâju<br />
vecumâ no 13 lîdz 25 gadiem.<br />
Visvairâk jaunieðu ir pilsçtâs –<br />
Rîgâ, Daugavpilî, Liepâjâ, Jelgavâ<br />
un Jûrmalâ, savukârt mazâkais<br />
jaunieðu skaits ir Sçjas, Rucavas,<br />
Mçrsraga, Alsungas un Baltinavas<br />
novadâ.<br />
Kâ saukt Gruziju? Gruzijas<br />
valsts nosaukuma maiòa un<br />
alternatîvu izmantoðana Latvijâ<br />
pagaidâm netiek izskatîta, jo nav<br />
saòemts oficiâls lûgums, informç<br />
Valsts valodas centrs. Iepriekð<br />
Gruzija bija lûgusi Lietuvu mainît<br />
valsts nosaukumu, jo patlaban lietotais<br />
vârds Gruzija atspoguïojot<br />
valsts nosaukuma versiju krievu<br />
valodâ. Tomçr Lietuvas Valsts<br />
lietuvieðu valodas komisija nolçma<br />
saglabât lîdzðinçjo Gruzijas valsts<br />
nosaukumu. Vienlaikus plânots,<br />
ka oficiâlos dokumentos tiks ïauts<br />
izmantot vienu no alternatîvajiem<br />
variantiem – Sakartvelo vai Kartvelija.<br />
Valsts lietuvieðu valodas<br />
centrs ðâdu lçmumu pamatojis ar<br />
apgalvojumu, ka paðreizçjai Gruzijas<br />
nosaukuma versijai ir sena<br />
izmantoðanas vçsture un unikâla<br />
forma, kas atbilst lietuvieðu valodai.<br />
Turklât nosaukums Sakartvelo<br />
netiek izmantots nevienâ Eiropas<br />
Savienîbas dalîbvalstî.<br />
Interneta portâlus pârlapoja<br />
Liena Trçde
Change language