STIPENDIATI - Latvijas Mākslas akadēmija

More documents

Recommendations

Info

4 5 4. Nave of the Riga Dom 5. St Mary’s church in Lübeck
Iedziļinoties būvplastisko dekoru mākslinieciskajā ģenēzē, priekšplānā izvirzās Vestfālenes reģiona dekoru un tieša vai pastarpināta stila ietekme. Tieši no Vestfālenes nākošu vai to stilā strādājošu darbnīcu rokrakstus grūti atšķirt. Tikai dažos gadījumos var pieņemt nepastarpinātu formu un motīvu pārnesumu no Vestfālenes, tā piemēram, kapitula zāles divailu portāla kapiteļu pumpuru motīvu dekoru gadījumā. Visspilgtākie piemēri pat vairākkārtīgi pastarpinātu motīvu izmantojumam ir kapitula zāles saišķu kolonnu kapiteļu dekori, kuros apvienojas Reimsas, Magdeburgas un reiniski-vestfāliskā mākslas loka motīvu un formu fragmenti, bet tos darinājusi, iespējams, Pāderbornas Doma tēlniecības darbnīca. (6./7.att.) Vestfālenes reģiona tēlniecības dažādo stila posmu ietekme Baltijas jūras reģiona mākslas attīstībā noteikusi šī stila lokalizāciju šajā telpā. To atklāj arī Rīgas Doma krustejas D un R spārna konsoles, kas izgatavotas Linčēpingas Doma darbnīcā. Attiecībā uz kalumu stilizēto formu izvēli, to zīmējumu, plastiskumu un virsmas apstrādi dominē vestfāliskais stils. Linčēpingas Doma 13.gs. otrās puses darbnīcas stila pienesums saskatāms kāpinātās dekora proporcijās un motīva neizpratnē. (8./9.att.) Ar Vestfālenes darbnīcu saistāma arī Mindenes Doma gotiskā portāla parauga nonākšana Rīgā. (10./11.att.) Stena Karlinga pieņemtā „Ķelnes meistara” stilu Rīgas Doma kompleksā nosacīti var saskatīt galvenokārt Rīgas Doma ziemeļu portāla un apsīdu kapiteļos, bet ne visā Doma kompleksa būvplastikā. Reinzemes paraugi arī nonākuši pastarpinātā veidā Rīgā, tas atspoguļojas no Visbijas Sv. Marijas baznīcas nākošās Gotlandes Kalkarius darbnīcas darinātajā Rīgas Doma ziemeļu portāla kapiteļu plastikā un apsīdu kapiteļu dekoros. Kādā Gotlandes darbnīcā tapuši arī Rīgas Doma kapitula zāles konsoļu figurāli sižetiskie dekori. Magdeburgas Doma gotiskā kora ejas kapiteļu plastikas ietekmē kapitula zāles ZA konsoles dekoru var skaidrot kā „Marijas Pasludināšanas” attēlojumu. Rīgas Doma dekoratīvās plastikas izstrāvojums uz Hāpsalu Doma un Valjalas baznīcu kalumiem, ļauj nostiprināt Karlinga un Grosmanes tēzi par kādu ap 13.gs. vidu un gadsimta otro trešdaļu Livonijā strādājošu tēlnieku darbnīcu. Salīdzinājumi ar Hāpsalu un Valjalas plastiskiem dekoriem ļāva novērot gan paraugu formālu pārveidošanu un stilistiskās kvalitātes kritumu, gan motīvu atlasi, mazinoties to dažādībai. Pretstatā 13.gs. būvplastikai, Rīgas Doma vidusjoma bazilikālā paaugstinājuma saišķu kolonnu kapiteļu dekori neizceļas ar savdabīgiem risinājumiem vai vērā ņemamu motīvu dažādību. Nedaudzie frīžveida kapiteļu botāniski nosakāmie lapu ornamenti iekļaujami vispārīgi izplatītā dižgotikas būvplastikas dekoru stilā. (12./13.att.) Architecture and Plasticity of Building Elements of the Riga Dom in the 13th–14th Centuries in the Context of German Medieval Analogies Topicality of the theme The medieval plastic construction details of the Riga Dom ensemble constitute the richest collection of 13th century decorative carving in the Baltic Sea region and for this reason the research of their artistic nature presents interest not only in the context of the achievements of regional medieval art but also in terms of the influence of European examples. On the basis of individual analogies the field research has yielded concepts of personalized impact of the Westfalen and Cologne art on the formation of the architecture of the Riga Dom and its decorative plastic construction details. The consolidation of such assumptions, based on insufficient description and analysis of the Riga Dom decorative details gave rise to the necessity to turn to a more thorough research of the plastic construction details. In the first part of the research special attention is devoted to the medieval history of the Riga Dom construction, which forms the precondition for a more thorough understanding of the artistic expression of the medieval plastic construction details of the ensemble. Medieval history of the Riga Dom construction By following the architectural peculiarities of the Riga Dom from east to west the conclu-
Page 1: 6 STIPENDIATI
Page 4 and 5: Projektu līdzfinansē Eiropas Soci
Page 6 and 7: Agnese Bergholde 1980 EDUCATION 200
Page 8 and 9: 1 2 1. South isle of the Riga Dom 2
Page 12 and 13: 6 7 6. Chapter hall in the Riga Dom
Page 14 and 15: 8 9 8. West wing of the Riga Dom Cr
Page 16 and 17: 10 11 12 13 10. The Riga Dom, North
Page 18 and 19: Nataļja Jevsejeva 1975 EDUCATION 2
Page 20 and 21: 1. Marija Leiko, 1931, SBM
Page 22 and 23: 2 3
Page 24 and 25: 4 5 2. The Patient, 1941, SBM 3. Se
Page 26 and 27: Ilze Kreituse 1984 WORK EXPERIENCE
Page 28 and 29: Annunciation, P. Sofronov, Rēzekne
Page 30 and 31: Church of Vecsloboda
Page 32 and 33: Christ, G.Frolovs, Rēzekne
Page 34 and 35: Laura Lūse 1981 EDUCATION 2010 Art
Page 36 and 37: 1. Promotion sample from the wallpa
Page 38 and 39: Maija Rudovska 1982 EDUCATION 2009-
Page 40 and 41: VEF Culture Palace
Page 42 and 43: Project of Zvejniekciems
Page 44 and 45: Iliana Veinberga 1984 EDUCATION 200
Page 46 and 47: 1 2 3 1. Railway construction 2. Pa
Page 48 and 49: 4 5 4. Border of Russia 5. Railway
Page 50: Coordination Laura Ozola Design Ing

STIPENDIATI - Latvijas Mākslas akadēmija

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?