1 2 1. South isle of the Riga Dom 2. Great St Mary’s church, Lippstadt 3. Sts Jacob’s and Dionysius church in Gadebusch 3
Eksterjerā Rīgas Doma bazilikālā paaugstinājuma veidojuma vienkāršību nosaka redzamu kontrforsu trūkums. Baltijas jūras reģionā gotikas arhitektūrā bazilikāli tipa vidusjomi bez redzamiem kontrforsiem vai arkbutāniem ir reti sastopama konstrukcija. Vidusjoma bazilikālā paaugstinājuma reducētais gotiskais variants varētu būt apliecinājums tam, ka pēc 1254.gada Doma būvfabrikas rīcībā nebija lieli ienākumi, tāpēc celtnes pabeigšanai nācās (vēlējās?) izvēlēties vienkāršāku, laikmeta bazilikālo risinājumu tendencei atbilstošu, iespēju. Izveidojot gotisko baziliku uz nepārveidota halles posma konstruktīvā karkasa, tika radīts tikai Rīgas Domam raksturīgs, savdabīgs piemērs. Ar minimāliem mākslinieciskiem paņēmieniem ir izdevies vidusjomam piešķirt gotisko vertikalitāti. Gotikas arhitektūras formas un risinājumi Rīgas Doma garenjomos un rietumu daļās pielāgojas vēlās romānikas austrumu būvapjomu skaidrajām aprisēm. Tomēr tas vēl nav pamats būves noslēgto, masīvo veidolu pārprast kā provinciālu pieturēšanos pie romānikas arhitektūras būvtradīcijām. Iesāktās Rīgas Doma būvvēstures studijas būtu turpmāk jāturpina pievēršot padziļinātu uzmanību celtnes konstrukcijas īpatnībām, arī pārējo Rīgas viduslaiku sakrālo celtņu kontekstā. Krustejas celtniecību uzsāka bīskapa Alberta Bukshēvdena laikā, kuras pirmajā būvperiodā izmantoja dolomīta bloku mūrējumu sakristejā un visā krustejas A korpusā, tomēr jāšaubās vai tās austrumu spārns tika pabeigts 13.gadsimta pirmajā ceturksnī kā to pieņēma Vilhelms Neimanis. Uz to, ka Rīgas Doma krustejas austrumu korpuss varēja atrasties vēl būvprocesā bīskapa Alberta Zuerbēra amata laikā (1253-1273), norāda krustejas velvju ribu profili kā arī kopš 13.gs.vidus plašāk sastopamās ceturtdaļloka formas ķieģeļu pielietojums krustejas un kapitula zāles portālu ailās. Ņemot vērā, ka visas krustejas pagalma fasādes arkādes veidotas vienādi, var pieņemt, ka vispirms tika uzcelti visi trīs krustejas trakti līdz dzegas līmenim. Velvju profilu maiņa vedina pieņemt pakāpenisku velvēšanas procesu. Iespējams, Rīgas Doma kompleksā būvdarbi risinājās vispirms uzceļot klostera apdzīvošanai nepieciešamās būvdaļas krustejas austrumu un dienvidu spārnā, un tikai pēc tam, pakāpeniski velvējot ejas. Rīgas Doma krustejas aptverošā (rekonstruētā) polihromija sarkani-balti-pelēkajā paletē ar grafiskiem rakstiem uz atsevišķiem konstruktīvajiem elementiem ir lielā mērā neatkarīga no ķieģeļu būvtehnikas, kas liecina par citu ietekmju loku. Šeit atdarināta ne tikai dabiskam akmenim radniecīga gludas faktūras virsma un optika, bet arī arhitektonisko struktūrelementu krāsainība, kura veidoja neatņemamu viduslaiku akmens mūra (sakrālās un profānās) arhitektūras vizualitātes sastāvdaļu. Krustejas arhitektonisko formu dažādošanā, plastiskajā strukturējumā, krāsainībā un dabīgā akmens mūra optikā atklājas Reinlandes reģiona vēlās romānikas sakrālās arhitektūras ietekme, kuru raksturo plastiskuma un dinamiskas dažādības estētika. Būvplastika Rīgas Doma ansambļa viduslaiku būvplastiku izpēte balstās uz tipoloģiskās grupās sakārtotu kompleksa plastisko kalumu apskatu. Analizēti arī grūtāk apgūstamie interjera pīlāru kolonešu un bazilikālā paaugstinājuma saišķu kolonnu kapiteļu dekori. Četri motīvi iezīmē Rīgas Doma ansambļa viduslaiku būvplastikas dekoru pamatklāstu, kas plaša māksliniecisko inspirāciju loka ietekmē elastīgi dažādots, stilizēts un atkārtots. Jaunu dekoru pienākums vai stilistiska attīstība nav saskatāma. Asimilēto formu savstarpējā apmaiņa izpaužas arī dažādu stila posma dekoru vienlaicībā. Dominējošie pumpuru motīva dekori apstiprina Doma ansambļa būvplastikas vēlo izcelsmi ap 13.gs. vidu vai pat vēlāk. Precīzāku datējumu grūti noteikt, jo arī salīdzinošo piemēru hronoloģiskās robežas variētas diezgan plašā diapazonā. Izvērsta 13.gs. būvplastikas tipoloģiskā un stilistiski salīdzinošā analīze ļāva apstiprināt nozares literatūrā jau iezīmēto Vestfālenes, Reinzemes un Saksijas viduslaiku tēlniecības dominēto analoģiju loku. Dažādo mākslas avotu formālās un stilistiskās ietekmes Doma ansambļa būvplastikās pārklājas un mijiedarbojas, tomēr iespējams precizēt, ka tās Rīgā nonākušas ar Vestfālenes, Brēmenes un Gotlandes darbnīcu starpniecību.