STIPENDIATI - Latvijas Mākslas akadēmija
STIPENDIATI - Latvijas Mākslas akadēmija
STIPENDIATI - Latvijas Mākslas akadēmija
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Rīgas Doma arhitektūra un būvplastika 13. -14.gadsimtā vācu viduslaiku analoģiju<br />
kontekstā: pētniecības darba pamattēzes ESF bukletam<br />
Tēmas aktualitāte<br />
Rīgas Doma ansambļa viduslaiku būvplastikas veido apjomīgāko 13.gs. dekoratīvo kalumu<br />
kopumu Baltijas jūras reģionā, tādēļ to mākslinieciskā rakstura izzināšana interesē<br />
ne tikai reģionālās viduslaiku mākslas sasniegumu kontekstā, bet arī Eiropas paraugu<br />
izstarojumu sakarā. Balstoties uz atsevišķām analoģijām, nozares pētniecībā pausti<br />
priekšstati par personalizētu Vestfālenes reģiona un Ķelnes mākslas loka ietekmi Rīgas<br />
Doma ansambļa arhitektūras un tās būvplastiskā dekora izveidē. Vispārīga šo pieņēmumu<br />
nostiprināšanās balstoties uz nepilnīgu Rīgas Doma ansambļa būvplastiku apskatu un<br />
analīzi, lika pievērsties padziļinātai būvplastiku izpētei.<br />
Pētījuma pirmajā daļā pastiprināta uzmanība pievērsta Rīgas Doma viduslaiku būvvēstures<br />
jautājumiem, kas veido priekšnosacījumu dziļākai ansambļa viduslaiku būvvplastikas<br />
mākslinieciskās izteiksmes izpratnei.<br />
Rīgas Doma viduslaiku būvvēsture<br />
Virzienā no austrumiem uz rietumiem izsekojot Rīgas Doma baznīcas arhitektūras<br />
izpausmēm, var konstatēt, ka būvniecības gaitā pārsvarā iestrādātas Baltijas jūras<br />
reģiona viduslaiku ķieģeļu arhitektūrai raksturīgas 13. un 14.gs. formas un konstruktīvie<br />
risinājumi.<br />
Rīgas Doma celtnei paredzētā apbūves gabala iesvētīšanu 1211.gadā var uzskatīt<br />
par būvdarbu sākuma laiku austrumu apjomos, par ko liecina šo būvdaļu bazilikālais<br />
plānojums. Vienlaicīgu būvdarbu sākumam arī baznīcas rietumu pusē pagaidām trūkst<br />
nepārpotamu pierādījumu. Rīgas Doma austrumu būvapjomu, t.i., apsīdu, altāra kora un<br />
šķērsjoma, bazilikālais plānojums, to arhitektoniskās konstrukcijas uzbūve un dekoratīvās<br />
formas sasaucas ar vairākām 13.gs. sākuma ķieģeļu arhitektūras analoģijām, no kurām<br />
vistuvākā ir Raceburgas Doma būve. Rīgas Doma ziemeļu sānjoma nomērījuma nobīdi<br />
plānā un dvīņu pusaploces logailas rietumu travejā virs ziemeļu portāla ir pazīmes, kuras<br />
vedina tajā saskatīt bazilikāla plāna būvapjomu. Tomēr arī ziemeļu sānjomu uzbūve tika<br />
celta jau pēc halles tipa ieceres. Uz to nepārprotami norāda visā Domā vienādais pīlāru<br />
dzegu augstums. Bazilikālā būvplāna nomaiņa varēja būt iespējama pat vēl bīskapa Alberta<br />
Bukshevdena laikā, uz ko norāda 13.gs. pirmajā ceturksnī sastopamie Ziemeļvācu vai<br />
Vestfālenes reģiona paraugi. Halles tipa plāns Rīgas Doma garenjomiem nav atvasināms<br />
no viena konkrēta piemēra, bet gan uzskatāms par tobrīd aktuālu, izplatītu plānu jaunas<br />
telpas struktūras izveidei.<br />
Sekojot Stena Karlinga vērtējumam, Rīgas Doma draudzes telpas sākotnējo arhitektūru var<br />
raksturot kā telpu, kurā savienots nesavienojamais, no bazilikāla pīlāra un velvju uzbūves<br />
sistēmas celtnes austrumu daļās, ceļot garenjomus attīstīts halles tipa telpas risinājums.<br />
Var teikt, ka Rīgas Doma halles risinājums izveidots apvienojot gan Ziemeļvācu, gan<br />
Vestfālenes reģiona 13.gs. sākuma sakrālās arhitektūras ietekmes un piemērus. (1.-3.<br />
att.) Saskatot tikai līdzības ar Vestfālenes halles tipa celtņu paraugiem un uzskatot Rīgas<br />
Domu par vairāk vai mazāk prasmīgu atdarinājumu, tiek noliegts Rīgas Doma halles celtnes<br />
patstāvīgais raksturs un nepamatoti sašaurināts tā būvmeistaru māksliniecisko kontaktu<br />
un iespēju diapazons.<br />
Nākamie, 14.gs. datējamie, vidusjoma bazilikālā paaugstinājuma būvdarbi Rīgas Domā<br />
saistāmi ar ķieģeļu arhitektūrā kopš 13.gs. beigām un visa 14.gs. garumā aktuālu<br />
retrospektīvu tendenci, kas noteica pieskaņošanos franču katedrāļu baziliku paraugiem.<br />
Ķieģeļu arhitektūras lokā vadošo parauglomu ieņēma Lībekas sakrālās celtnes, jo īpaši<br />
Doms un Sv. Marijas baznīca, kas atspoguļojas arī Rīgas Doma vidusjoma bazilikālā<br />
paaugstinājuma formās, kā ķieģeļu saišķu kolonnu un frīžveida kapiteļu pielietojumā.<br />
Neskatoties uz aktuālu detaļu izmantojumu, Rīgas Doma bazilikālā vidusjoma<br />
paaugstinājuma interjera izveide ievērojami atpaliek no jaunāko gotikas posma ķieģeļu<br />
katedrāļu arhitektūru karkasveida struktūrām. Rīgas Doma vidusjoma izskatu nosaka<br />
masīvie pīlāri, maz strukturēta bazilikālā paaugstinājuma sienas plakne. (4./5. att.)
Change language