Zemes un vides zinātnes Earth and Environment Sciences - Latvijas ...
Zemes un vides zinātnes Earth and Environment Sciences - Latvijas ...
Zemes un vides zinātnes Earth and Environment Sciences - Latvijas ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
8 ADVANCES IN PALAEOICHTHYOLOGY<br />
kuri iznākuši no 1931. līdz 1935. gadam. Lielākoties šīs publikācijas veltītas devona<br />
zivīm, galvenokārt no Baltijas. Apkopojis savas 1931. gada ekspedīcijas materiālus, kā<br />
arī izmantojot latviešu ģeologa <strong>un</strong> paleontologa Nikolaja Delles <strong>un</strong> viņa igauņu kolēģa<br />
Kārļa Orviku vākumus, V. Gross (1933) publicējis plašu <strong>un</strong> ļoti nozīmīgu darbu par<br />
Baltijas devona zivīm, kurā izdalījis 12 ja<strong>un</strong>as sugas.<br />
Kopš 1936. gada Gross ieņēma docenta vietu Humbolta Universitātē, bet kopš 1943.<br />
gada – asociētā profesora vietu (Schultze 1996). Arī tolaik viņš uzturēja kontaktus ar<br />
Baltijas ģeologiem <strong>un</strong> Rīgas Dabaspētnieku biedrības vadību, šajā laikā iznākušas<br />
vairākas Grosa publikācijas, kurās viņš apraksta Iga<strong>un</strong>ijas <strong>un</strong> <strong>Latvijas</strong> bruņuzivis,<br />
akantodes <strong>un</strong> daivspurzivis (Gross 1940, 1941). Otrā pasaules kara vidū profesoru Grosu<br />
iesauca reiha armijā, kurā viņš dienējis līdz kara beigām; ticis internēts kā kara gūsteknis,<br />
atbrīvots 1946. gadā. Tikai 1949. gadā V. Gross atgriezies Berlīnes Humbolta<br />
Universitātē, jau Vācijas Demokrātiskajā republikā, kur 1950. gadā kļuvis par<br />
paleontoloģijas profesoru, ģeoloģijas-paleontoloģijas institūta <strong>un</strong> Dabas muzeja<br />
paleontoloģijas sekcijas direktoru.<br />
Pēc bēdīgi slavenā Berlīnes mūra uzcelšanas 1961. gada augusta beigās Valters<br />
Gross ar k<strong>un</strong>dzi Ursulu ieradās Hamburgā, kur notika Vācijas paleontoloģijas biedrības<br />
gadskārtējā sanāksme. Tā kā Grosu bērni jau atradās Rietumos, tika akceptēts profesora<br />
Šindevolfa priekšlikums V. Grosam ieņemt asociētā profesora amatu Tībingenē (Schultze<br />
1996). Viņa zinātniskā aktivitāte ir saglabājusies, publicēta virkne rakstu par zivju <strong>un</strong><br />
bezžokļeņu mikroskopiskajām atliekām – zobiem <strong>un</strong> zvīņām, veltot uzmanību ne tikai<br />
to ārējai morfoloģijai, bet arī histoloģiskajai uzbūvei. V. Gross pensionējās 1969. gadā,<br />
tad arī viņam konstatēja vēzi. Tomēr viņš aktīvi turpināja zinātnisko darbu līdz pat<br />
1973. gada beigām. V. Gross miris 1974. gada jūnijā.<br />
Daudzas publikācijas (to kopskaits sniedzas pāri par 90) jau 1950. gados padarījušas<br />
V. Grosa vārdu pazīstamu plašās paleontologu aprindās, īpaši mugurkaulnieku pētnieku<br />
vidū Zviedrijā, Lielbritanijā, Francijā, ASV, Krievijā <strong>un</strong> it īpaši Baltijā. 1973. gada<br />
žurnāla Palaeontograhica 143. sējums tika pilnībā nokomplektēts no V. Grosa 70 gadu<br />
jubilejai veltītiem rakstiem paleoihtioloģijas jomā, kuros atspoguļojas viņa saiknes ar<br />
kolēģiem Eiropā <strong>un</strong> Ziemeļamerikā.<br />
Agrīno mugurkaulnieku paleontoloģijas simpozijā, kas notika 1987. gadā Pekinā,<br />
paleoihtiologu grupa nolēma uzsākt paleozoja mugurkaulnieku mikroskopisko atlieku<br />
izpētes programmu. Austrāliete Sjūzena Tērnere (Susan Turner) vērsās pie potenciāliem<br />
sadarbības partneriem ar priekšlikumu organizēt mugurkaulnieku mikroatlieku<br />
pētījumiem veltītu starptautisku simpoziju, vēlams Eiropas centrālajā daļā (Turner 1988:<br />
p. 2). Starp daudzu pētnieku atsauksmēm bija arī Iga<strong>un</strong>ijas Ģeoloģijas institūta pētnieces<br />
Dr. Tiju Mjarss (Tiiu Märss) vēstule ar vairākiem priekšlikumiem (skat. Ichthyolith<br />
Issues 1988, Nr. 1, 9.-10. lpp). Viena no akadēmiķa Dimitrija Kaljo (Dimitri Kaljo)<br />
idejām – organizēt mugurkaulnieku mikroatlieku izpētes programmu kādas starptautiskās<br />
organizācijas, piemēram UNESCO <strong>un</strong> Starptautiskās ģeoloģijas zinātņu savienības<br />
(IUGS) paspārnē. To drīzumā arī izdevās realizēt kā IUGS Starptautisko ģeoloģisko<br />
korelāciju programmas (IGCP) 328. projektu “Paleozoja mugurkaulnieku biohronoloģija<br />
<strong>un</strong> globālā jūras/kontinentālo nogulumu korelācija” Dr. Alana Blika (Alain Blieck) <strong>un</strong><br />
Dr. S. Tērneres vadībā. Otras idejas autore Tiju Mjarss ieteica saistīt pirmo<br />
“mikromugurkaulnieku” simpoziju ar V. Grosa 90 gadu jubileju <strong>un</strong> organizēt to Vācijā.<br />
Pateicoties profesoru Otto Valizera (Otto Wallizer) <strong>un</strong> Hansa-Petera Šulces (Hans-Peter
Change language