Zemes un vides zinātnes Earth and Environment Sciences - Latvijas ...
Zemes un vides zinātnes Earth and Environment Sciences - Latvijas ...
Zemes un vides zinātnes Earth and Environment Sciences - Latvijas ...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Ervīns Lukševičs, Ģirts Stinkulis. Otrais V. Grosa simpozijs<br />
9<br />
Schultze) pūlēm, 1993. gada Getingenē notika Valtera Grosa simpozijs, kurā piedalījās<br />
vairāk nekā 80 dalībnieku no 20 valstīm, arī viens no šo rindu autoriem (E. L.).<br />
Godinot V. Grosa piemiņu <strong>un</strong> ievērojot viņa ieguldījumu mūsdienu paleoihtioloģijā,<br />
2003. gadā no 7. līdz 14. septembrim Rīgā, <strong>Latvijas</strong> Dabas muzejā notika Otrais V.<br />
Grosa piemiņai veltītais starptautiskais simpozijs “Paleoihtioloģijas sasniegumi”,<br />
aizsākot tradīciju atzīmēt izcilā zinātnieka jubilejas ar lasījumiem zemāko<br />
mugurkaulnieku paleontoloģijā. Simpozija organizācijā piedalījās <strong>Latvijas</strong> Universitātes<br />
Ģeoloģijas institūta, Ģeogrāfijas <strong>un</strong> <strong>Zemes</strong> zinātņu fakultātes <strong>un</strong> <strong>Latvijas</strong> Dabas muzeja<br />
speciālisti. Turpinot jau pirmā Grosa simpozijā aizsākto sadarbību, arī otrais Grosa<br />
simpozijs notika IUGS IGCP 491. projekta “Viduspaleozoja mugurkaulnieku<br />
bioģeogrāfija, paleoģeogrāfija <strong>un</strong> klimats” ietvaros. Viens no simpozija mērķiem bija<br />
iepazīstināt tā dalībniekus ar <strong>Latvijas</strong> <strong>un</strong> Iga<strong>un</strong>ijas devona <strong>un</strong> silūra fosilo<br />
mugurkaulnieku atradnēm lauka ekskursijas laikā, kura norisinājās pēc simpozija<br />
zinatniskās sesijas.<br />
Mutiskie <strong>un</strong> stenda ziņojumi bija, nu jau var teikt, tradicionāli veltīti zemākajiem<br />
mugurkaulniekiem, sākot no telodontiem līdz primitīviem četrkājiem, aptverot<br />
galvenokārt ievērojamu evolūcijas posmu no silūra līdz karbonam, bet daži ziņojumi<br />
skāra arī ordovika, perma, mezozoja <strong>un</strong> kainozoja zivju izpētes rezultātus. Lielākā<br />
uzmanība tika pievērsta skrimšļzivju, daivspurzivju <strong>un</strong> tetrapodu, telodontu <strong>un</strong><br />
bruņuzivju morfoloģijai, evolūcijas aspektiem, bioģeogrāfijai <strong>un</strong> stratigrāfiskajai<br />
nozīmei. Daži ziņojumi bija veltīti arī mugurkaulnieku kompleksu stratigrāfiskajai<br />
nozīmei, kā arī silūra <strong>un</strong> devona biostratigrāfiskajai iedalīšanai. Simpozija laikā notika<br />
vairāku darba grupu sēdes, bet daivspurzivju <strong>un</strong> tetrapodu pētnieki nodibināja ja<strong>un</strong>u<br />
darba grupu, kurā vienojās koordinēt šo mugurkaulnieku evolūcijā ipaši nozīmīgu<br />
taksonu pētniecību, lai noskaidrotu zivju-tetrapodu savstarpējās radniecības attiecības,<br />
kā arī veicinātu to paleoekoloģijas <strong>un</strong> paleoģeogrāfisko aspektu izpēti. Simpozijā<br />
pārstāvētie 27 mutiskie ziņojumi <strong>un</strong> 32 stenda referāti uzskatāmi parādīja, ka V. Grosa<br />
ietekme nav mazinājusies arī pēc zinātnieka nāves, bet viņa sasniegtie mugurkaulnieku<br />
mikroatlieku aprakstīšanas augstie st<strong>and</strong>arti vēl ilgi ietekmēs gan mikropaleontoloģijas<br />
nozari, gan paleoihtioloģiju kopumā.<br />
Šis <strong>Latvijas</strong> Universitātes rakstu sējums aptver tos darbus, kurus iesniedza simpozija<br />
dalībnieki. Ceru, ka lasītājam šie raksti liksies interesanti <strong>un</strong> svarīgi, jo daļa no tiem<br />
satur ja<strong>un</strong>u taksonu aprakstus no samērā maz vai nepietiekami pētītām grupām, kā arī<br />
aptver ilgstošu pētījumu rezultātus, kas veikti Baltijas vai tās kaimiņvalstu teritorijā.<br />
Pateicības. Esam ļoti pateicīgi <strong>Latvijas</strong> Universitātes vadībai par simpozija finansiālo atbalstu<br />
<strong>un</strong> iespēju publicēt simpozijam sagatavotus darbus kā <strong>Latvijas</strong> Universitātes rakstu speciālo<br />
sējumu. Ievērojamu finansiālo atbalstu sniedza arī IUGS IGCP 491. projekts (vadītājs Dr. Zu<br />
Mins (Zhu Min) <strong>un</strong> <strong>Latvijas</strong> Dabas muzeja vadība. Simpozijs nevarēja notikt bez Organizācijas<br />
komitejas locekļu A. Ceriņas (LU), L. Lukševičas (LDM), E. Lukševiča (LU, priekšsēdētājs), T.<br />
Mjarss (Tallina), H.-P. Šulces (Berlīne), Ģ. Stinkuļa (LU), I. Upenieces (LU), A. Zabeles (LU),<br />
I. Zupiņa (LDM) aktīvas darbības. Lielu ieguldījumu rokrakstu vērtēšanā snieguši Alens Bliks<br />
(Alain Blieck), Hennings Bloms (Henning Blom), Kerola Burova (Carole Burrow), Edvards<br />
Dešlers (Edward Daeschler), Deivids Eliots (David Elliott), Gevins Jangs (Gavin Yo<strong>un</strong>g),<br />
Aleks<strong>and</strong>rs Ivanovs, Valentīna Karatajūte-Talimā (Valentina Karatajūte-Talimaa), Dženifera<br />
Klaka (Jennifer A. Clack), Tiju Mjarss (Tiiu Märss), Ģirts Stinkulis, Sjūzena Ternere (Susan<br />
Turner), Marks Vilsons (Mark V.H. Wilson), Filips Žanvje (Phylipp Janvier).
Change language