„MŪZIKAS SKOLOTĀJS” - Daugavpils Universitāte

piedalās arī studenti (Studiju programmas akadēmiskā personāla atjaunošana,
apmācība un attīstība (kopsavilkums par 2000.- 2005. gadu) skatīt 2. pielikumā).
Šī iespēja pagaidām netiek pietiekami plaši izmantota, tomēr paver pētniecības
iespējas kopīgai akadēmiskā personāla un studējošo sadarbībai.
Pēdējo 2 - 3 gadu laikā ne tikai paši pasniedzēji uzstājas ar referātiem un
publicē zinātniskos rakstus, bet arī kopā ar saviem studentiem veido kopīgus projektus
– pētījumus. Īpaši aktīvi to dara profesore J. Davidova:
Davidova J., Augustova Dz. The structure of musical abilities // Muzikos mokytojo
rengimas šiuolakinei mokyklai. – Vilnius: Vilnius pedagoginis universitetas, 2002, pp.
9 – 16.
Davidova J., Jakubovska M. Latviešu folklora kā kultūrintegrācijas līdzeklis
multikulturālā sabiedrībā // Decade of Reform: Achievements, Challenges, Problems. –
Rīga: Izglītības soļi, 2002, 4. daļa, 397. - 404. lpp.
Davidova J., Goncharova O. Student‟s musical development in a multicultural society:
Theoretical bases // Mūzikas pedagoģijas problēmas. 3. laidiens. - Daugavpils: Saule,
2003, 47. – 53. lpp.
Lai izpētītu citu valstu pieredzi un mūzikas izglītības inovatīvās tendences,
docētājiem un studentiem ir iespēja lekcijās un patstāvīgo darbu studijās izmantot
universitātes bibliotēkā un katedrās pieejamās publikācijas angļu valodā un, izmantojot
bibliotēkas piedāvājumu, lietot specializētos interneta ţurnālus un jaunāko literatūru
angļu, vācu un krievu valodās.
Par vienu no studiju programmas trūkumiem uzskatāma - studentu iesaistīšanās
trūkums daţādos starptautiskajos projektos un studēšana citu augstskolu piedāvātajās
programmās.
2004./2005. studiju gadā aizstāvēti 28 bakalaura darbi un 10 maģistra darbi
(Aizstāvēto bakalaura darbu sarakstus skatīt 6. pielikumā).
2006./2007.st.g. – izmaiľu nav
2007./2008.st.g. – izmaiľu nav
2008./2009.st.g. – izmaiľu nav
2009./2010.st.g. – izmaiľu nav
5. Vērtēšanas sistēma
5.1. Izmantotās studiju vērtēšanas un izvērtēšanas metodes, to apraksts, izvēles
pamatojums un analīze
Vērtējot programmas apguvi, saskaľā ar LRMK noteikumiem Nr. 481 un IZM
izstrādāto skolotāja profesijas standartu, tiek ievēroti zināšanu un prasmju vērtēšanas
atklātības, vērtējuma obligātuma pamatprincipi. Studiju izvērtēšanas metoţu izvēli
nosaka studiju kursu mērķi un uzdevumi, kas atspoguļo noteiktus kritērijus izglītības
sasniegumu vērtēšanai.
Programmas apguves vērtēšanas pamatformas ir diferencētā ieskaite un
eksāmens. Ja pirms vairākiem gadiem dominēja nediferencētā ieskaite, tad tagad šāds
vērtējums tiek izmantots reti, lielākoties novērtējot vispārējā cikla studiju kursu
apguvi. Eksāmenos, diferencētajās ieskaitēs un valsts pārbaudījumos programmas
apguve tiek vērtēta 10 ballu skalā (pozitīvs rezultāts - sākot ar 4 ballēm).