„MŪZIKAS SKOLOTĀJS” - Daugavpils Universitāte

muzicēšanas ietvaros, citi - pretēji, ka studijās varētu tikt integrēti studiju kursi
daţādām papildspecialitātēm, un viľi būtu gatavi studiju laikā uzľemties lielāku
slodzi. Tomēr lielākā neapmierinātība tiek pausta par to, ka studiju laikā nav
iespējama papildkvalifikācijas ieguve, kas būtiski paplašinātu kvalifikācijas spektru.
Tas nozīmē, ka 2003. gadā pieľemtais lēmums par specializācijas (papildspecialitātes)
apguves pārtraukšanu, studentos izraisa lielāku neapmierinātību.
studiju procesa nodrošinājums ar metodiskajiem materiāliem tiek vērtēts divējādi
– viena daļa studējušo (50%) uzskata, ka tas ir pietiekams, otra – 50% - domā, kas
tas ir nepietiekams.
6.2.2. attēls
Procenti
Studentu attieksme pret studiju procesa
nodrošinājumu ar mācību literatūru un metodiskajiem
materiāliem
Pietiekams
100
80
60
40
20
0
27%
73% 72%
28%
2003. gads 2004. gads 2005. gads
Atskaites gads
Nereti studenti labprātāk mācību grāmatas izľemtu darbam mājās, nevis studētu
bibliotēkā, kas ne vienmēr ir iespējams attiecīga darba eksemplāru ierobeţotā skaita
dēļ. Jāatzīst, ka nereti bibliotēkā nav pieejami kāda mūsdienu autora darbi, kāds
studenta izvēlētais skaľdarbs. Jāatzīst, ka Mūzikas un mākslu fakultāte cenšas
iegādāties jaunāko metodisko literatūru, ārzemju zinātniski pētnieciskos ţurnālus,
literatūru, kas nepieciešama pedagoģiskajam darbam skolā (lai studenti varētu
kvalitatīvi sagatavoties stundām pedagoģiskās prakses laikā) un iespējams, ka nošu
materiāli nav pietiekami iegādāti (īpaši pūšamo instrumentu, stīgu instrumentu
spēlei). Daţi pasniedzēji ir izveidojuši krājumus (skatīt 2. pielikumu), taču noteikti
varētu tikt papildināts ārzemju metodisko un zinātnisko fundamentālo darbu klāsts.
Vēl viena aktuāla problēma ir tā, ka nereti studiju procesam nepieciešamie
valsts valodā izdotie darbi ir jau daļēji novecojuši, taču jauni vēl nav izdoti.
Mūsu pasniedzēji sistemātiski strādā šajā virzienā – ir izdoti vairāki metodiskie
palīglīdzekļi (skatīt 2. pielikumu), tai skaitā 2004./2005. gadā – J. Larionova „20.
g.s. mūzika. 1. un 2. daļa”, L. Ščepetkova „Populārā mūzika akordeonam: skaľdarbu
krājums”, „Akordeons džezā: mācību palīglīdzeklis”, T. Dvorecka – „Menuets: no
senatnes līdz mūsdienām” ( 1. un 2. daļa), “Latviešu klavieru mūzika” u.c..
Vairāki pedagogi turpina strādāt pie metodisko materiālu izveides (S. Ērliha –
„Mūzika pirmskolas izglītības iestādēs”, E. Znutiľš „Darbs ar skolu koriem un
vokālajiem ansambļiem”, V. Skutāns „Pūšamo instrumentu atskaľotājmākslas vēsture
Rietumeiropā”, S. Almakajevs „Vijies dziesma” (Dziesmu krājums vidusskolu
koriem.uc.).
Taču, salīdzinot studentu atbildes ar 2002. gadu - 27 %, 2003. gadu – 28%,
2004. gadu – 50 %), novērojama pozitīva tendence - studenti pozitīvi novērtē šajā
jomā paveikto.
Jautājumā par datortehnikas izmantošanu studiju laikā priecē fakts, ka 95%
studējošo bieži izmanto datortehniku, 5% reti, taču tādu, kas vispār neizmanto –
nav. Salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem arī novērojama pozitīva tendence.
50%
50%