Laikraksts "Latvietis" 028.1

More documents

Recommendations

Info

6. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 17. martā Latvijā jauna valdība Turpinājums no 1. lpp. Mums vēl ir vieta Jūsu sveicieniem, apsveikumiem, paziņojumiem. Cena $5 par 1 cm vienā slejā. Minimums $10. Tieši šis laukumiņš izmaksās tikai $30. piešķirtais aizdevums. Fiskālās stabilizācijas pasākumi starptautiskā aizdevuma ietvaros ir ļoti sāpīgi, tomēr atšķirībā no citām valstīm, kurām šajos globālās nenoteiktības apstākļos nav skaidrības par papildu finanšu resursu piesaisti, Latvijai šis aizdevums dod iespēju plānot valsts attīstību vairākus gadus uz priekšu. Ja stabilizēsim valsts budžetu, tad saņemsim nākamo finansējumu valsts izdevumu segšanai. Bažas par valsts faktisko finansiālo neatkarību var kliedēt tikai ar aizdevumu līdzekļu koordinētu un prasmīgu izmantošanu, turpinot budžeta izdevumu ierobežošanu. Tas ļaus valstij pārvarēt krīzi, nezaudējot mūsu ekonomiskās un sociālās sistēmas pamatus, nostiprinot demokrātiju un uzlabojot valsts pārvaldes efektivitāti. Godātā Saeima! Vēlos apliecināt savu cieņu Valsts prezidentam par izrādīto uzticību veidot valdību šajā smagajā laikā. Šis nav pateicīgs laiks, lai nopelnītu īslaicīgu popularitāti vai mēģinātu lavierēt, noveļot smagu lēmumu pieņemšanas atbildību kādam citam. Politiķu atbildība ir sevišķi aktuāla tēma kopš lietussargu revolūcijas laikiem. To regulāri uzsver gan Saeimas opozīcija un koalīcija, gan Valsts prezidents un mūsu vēlētāji. Šobrīd diskusijām par to, kā izmērīt politiķu atbildību, ir ļoti īsa mēraukla – memoranda par neatliekamiem pasākumiem valsts maksātspējas nodrošināšanā konsekventa izpilde. Šobrīd esam panākuši vienošanos ar koalīcijas partneriem par šādiem neatliekamiem uzdevumiem: budžeta deficīta samazināšana, pildot starptautisko aizdevēju prasības un nodrošinot turpmākā finansējuma saņemšanu, ekonomikas atveseļošana, ātrs un tālredzīgs atbalsts konkurētspējīgai un perspektīvai uzņēmējdarbībai, atbalsta garantēšana maznodrošinātajiem un bezdarba pieauguma apturēšana, sadarbība ar sociālajiem partneriem un precīza informācija par pieņemtajiem lēmumiem, Valsts prezidenta izvirzīto noteikumu izpilde un Satversmes grozījumu pieņemšana Saeimā, paredzot tautai reālas tiesības atlaist Saeimu, ja tā zaudējusi vēlētāju uzticību. Cienījamie klātesošie! Krīzes situācijā svarīgākais ir ātri pieņemt profesionālus lēmumus. To ir iespējams izdarīt, iesaistot labākos savas jomas ekspertus, tāpēc būtisks papildinājums manas valdības komandai būs ekspertu konsultatīvā padome. Tās uzdevums būs palīdzēt valdībai atrast labākos risinājumus ekonomikas atveseļošanai. Paldies visiem, kas jau šobrīd ir pieteikušies nesavtīgam darbam krīzes pārvarēšanā. Paldies arī tiem, kas atsūtījuši savus ierosinājumus valdības deklarācijai un neatliekamajiem uzdevumiem, un paldies arī tiem, kas ir atsūtījuši priekšlikumus par līdzekļu optimizāciju valsts pārvaldē. Cienījamie kolēģi! No iepriekšējās valdības esmu saņēmis mantojumā ne tikai smagu situāciju valsts budžetā, bet arī vairākas labas iestrādes, kuras noteikti turpināšu. Šeit, piemēram, jāmin Ivara Godmaņa valdības izstrādātā uzņēmējdarbības atbalsta programma, ko apņemamies ieviest nekavējoties. Šobrīd visskaudrāk izjūtama Latvijas ekonomiskās krīzes ietekme, taču jāatzīst, ka tā faktiski ir sistēmas krīze – un tās novēršana prasa fundamentāli dziļāku pieeju. Valsts atbalsts jānodrošina trim blokiem vienlaikus: sociālo jautājumu risināšanai, garantējot valsts atbalstu maznodrošinātajiem; finanšu krīzes pārvarēšanai, kas prasa atbalstu banku sistēmai; uzņēmējdarbības atbalstam ekonomiskās aktivitātes atjaunošanai. Runājot par uzņēmējdarbības atbalstu, jāuzsver galvenās lietas: valsts garantijas eksportspējīgiem uzņēmumiem, papildu līdzekļu piešķiršana Eiropas Savienības fondiem un to apguves paātrināšana, birokrātijas un administratīvā sloga samazināšana. Svarīgs kritērijs uzņēmējdarbības atbalsta piešķiršanai būs esošo darba vietu saglabāšana un jaunu radīšana. Jāstrādā pie nacionālās enerģētikas un mājokļu siltināšanas programmas, kas vienlaikus ļaus samazināt atkarību no importētajiem energoresursiem un ietaupīt ievērojamus līdzekļus. Pilnā mērā jāizmanto jau bieži minētās Latvijas priekšrocības – ģeogrāfiskais novietojums, dalībvalsts statuss Eiropas Savienībā un NATO, kā arī izeja uz Krievijas un NVS valstu tirgu. Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Diemžēl jaunā valdība ir mantojusi arī lielu sabiedrības neuzticību pret valsts varu. Tas būtiski apgrūtina valdības rīcībspēju ekonomiskās krīzes apstākļos. Sabiedrības uzticību var atgūt tikai ar smagu un godīgu darbu. Jaunās valdības uzdevums būs pieņemt nepopulārus lēmumus un pārliecināt sabiedrību par to nepieciešamību, sniegt godīgas atbildes par situāciju valstī, uzņemties atbildību par prognozēm un nodrošināt rezultātus savam darbam. Papildus valdības darbam pie ekonomisko jautājumu risināšanas nozīmīga uzmanība tiks pievērsta korupcijas apkarošanai un tiesiskuma nostiprināšanai. Vēlos uzsvērt: „Jaunais laiks” arī turpmāk konsekventi iestāsies par godīgu valsts pārvaldi un apkaros korupcijas sērgu. Ir mērķtiecīgi jāturpina KNAB uzņemtais kurss korupcijas apkarošanā, jāgarantē tiesībsargājošo iestāžu darba neatkarība, jāievieš praksē Valsts kontroles revīziju rekomendācijas un jānodrošina valsts līdzekļu lietderīga izmantošana. Jāorganizē atklātas valsts iepirkumu un konkursu procedūras, nodrošinot katra valstī izdotā lata caurspīdīgumu. Mūsu uzdevums ir ne tikai nodrošināt valsts izdzīvošanu šogad, bet arī mainīt tiesisko un politisko vidi. Latvijas rīcību šobrīd vēro ne tikai starptautiskie finanšu līdzekļu aizdevēji, bet arī citas valstis, lai atrastu pareizu formulu, kā rīkoties šajā globālās lejupslīdes situācijā. Jaunās valdības atbildība sniedzas tālu pāri Latvijas robežām. Tā ir atbildība par krīzes seku ietekmi Baltijas jūras reģionā kopumā. Piemēram, ja ekonomiskās krīzes muklājā nogrims Latvija, tas apdraudēs arī pārējās Baltijas valstis un arī līdz šim ekonomiski spēcīgo Zviedriju. Optimistiska scenārija gadījumā Latvija var kļūt par pirmo smagā pieredzē balstītu veiksmes stāstu, kā labot kļūdas makroekonomikas attīstībā un pārvarēt finansējuma deficītu globālas finanšu krīzes laikā. Latvijas pirmie pieci gadi Eiropas Savienībā ir nesuši nebijušu valsts ekonomisko izaugsmi un labākus dzīves apstākļus simtiem tūkstošu Latvijas ģimeņu. Eiropas Savienības dalībvalsts statuss ir nodrošinājis daudzu miljardu eiro ieplūšanu Latvijas tautsaimniecībā. Diemžēl straujas izaugsmes apstākļos Latvijas valdība neveidoja budžeta pārpalikumu, nekontrolēja inflāciju un algu pieaugumu, tādēļ tagad esam spiesti aizņemties apjomīgus līdzekļus no Eiropas Komisijas un citiem sabiedrotajiem. Zinot pašreizējo situāciju finanšu jomā, aicinu vēlreiz novērtēt priekšrocības, ko šobrīd sniedz Latvijas atrašanās Eiropas Savienībā. Fundamentālu kļūdu rezultātā Latvijai ir sarežģīti tūlīt ieviest eiro, taču mums jāpanāk pievienošanās eirobloka valstīm pēc iespējas ātrāk. Vienotā Eiropas valūta dotu būtisku garantiju krīzes veiksmīgai pārvarēšanai, kā arī stabilu pamatu ekonomikas atveseļošanai. Esmu optimists un redzu, ka Latvijas ekonomikai ir iespēja atveseļoties, taču tam nepieciešams gan pilsoniskās sabiedrības un uzņēmēju, gan Turpinājums 15. lpp.
Otrdien, 2009. gada 17. martā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 7. lpp. Latviešu anzaki Pirmajā pasaules karā Uldis Siliņš stāsta par interesantu posmu Austrālijas vēsturē Otrais turpinājums. Pirmās daļas laikrakstā „Latvietis“ Nr. 26 un Nr. 27. Un tagad apstāsimies pie latviešu anzaku īsbiogrāfijām gan garākām, gan īsākām, gan viena teikuma garumā. Es savā sarakstā esmu ievietojis arī tos, kuru tautība ir zem jautājamās zīmes vai arī zināms, ka ir nelatvieši, bet kas nākuši no Latvijas. Lūdzu iepazīstieties. Varbūt atrodas kāds rads. Edvards Ābelskalns – kādreizējais jūrnieks, Galipoles veterāns, Francijā dienējis Militārās policijas ( provost) korpusā. Trešajā kaujā pie Jipras, kur krievu anzaki zaudē 65 kritušos, viņš ir viens no septiņiem krieviem, kas saņem Militāro Medāli, (turpmāk MM). Ābelskalna gadījumā par piegādes satiksmes atjaunošanu ienaidnieka artilērijas apšaudes laikā uz Bellewarde Plank Road, ko bija pārrāvusi artilērijas granāta. Uldis Siliņš E. Ābelskalns no Londonas atgriežas Latvijā. Kārlis Miķelis Alksnis – latviešu anzaks. Pēc kara darbojies Austrālijā kā Latvijas valsts konsulārais pārstāvis. Jānis Amoliņš – rīdzinieks, Austrālijā strādājis raktuvēs. Dienējis 16. bataljonā un kritis 1915.g. 27. augustā, Galipolē uzbrukumā Hill 60 (Augstienei 60). Mārtiņš Antiņš (Martin Antin) – latviešu jūrnieks, Galipoles veterāns, Francijā dienējis 4. ložmetēju bataljonā un bijis divas reizes ievainots. Nonācis Anglijā slimības atvaļinājumā, pēc saindēšanās ar sinepju gāzi. Dezertējis. Miltārajā tiesā viņš paskaidrojis, ka armijā iestājies zem vārda Fricis Liepiņš, kas pārmainīts vēlāk uz viņa īsto vārdu, bet biedri viņi turpinājuši saukt par Frici. Vai nu tas bijis īstais iemesls dezertēšanai vai ne, tiesa viņam par prombūtni bez atļaujas piespriedusi 9 mēnešus, no kuriem 6 mēneši atlaisti. Viņam bijis tetovējums – Anglijas un Krievijas karogi. Rūdolfs Berķis – jūrnieks, Galipolē nonācis ar 3. papildspēku ešalonu un tūlīt pēc ierašanās 1915.g. 8. maijā ievainots. Tas viss, kas par viņu zināms. Juris (George) Bērziņš – cīnījies Galipolē, kur paaugstināts par kaprāli, un vēlāk Rietumu frontē. Vairāk ziņu nav. Jūlijs Biernis – bijušais jūrnieks, pēc ievainojuma Galipolē nonācis Londonā slimības atvaļinājumā, kur apprecējies ar anglieti. No 1915.g. 15. septembra Jūlijs bijis atpakaļ frontē, kur atkal ievainots un nosūtīts veseļoties uz Angliju. Izskaitīts no armijas kā dienestam nederīgs, atgriezies uz dzīvi Melburnā, kur pēc gada nomiris, savu ģimeni neredzējis. Viņa sieva nomirusi pāris nedēļas pēc viņa, atstādama dēlu. George Breitman (?) – viņa tautība nav minēta, varētu būt bijis latvietis. Apbalvots ar MM. 1919.g. miris ar plaušu karsoni. Frederiks Dobelis (Dambel) – latvietis no Rīgas. Braucis uz bureniekiem kā rigers (rigger). Tā kā Dobelim ir bijušas zināšanas par automašīnām, viņam izdevies iekļūt Austrāliešu lidotāju korpusā, kur dienējis par mehāniķi (Air Mechanic 2nd class). Uldis Siliņš Laikrakstam „Latvietis“ Turpinājums sekos Ģ. V. Kristovskis: Ja pasaule vēsturi traktētu tāpat kā Krievija, Eiropā valdītu dziļš naids „Ja pasaule uz vēsturi un īpaši uz II Pasaules karu lūkotos tāpat, kā uz to joprojām lūkojas daudzi Krievijas politiķi, tad visā Eiropā valdītu dziļš naids,“ tā uzskata Pilsoniskās savienības līderis un Rīgas mēra amata kandidāts, Eiropas Parlamenta deputāts Ģirts Valdis Kristovskis. Viens no spilgtiem apliecinājumiem Krievijas konfrontējošai un sovjetiskai domāšanai ir Krievijas ārkārtas situāciju ministra Sergeja Šoigu nesenais ierosinājums saukt pie kriminālatbildības visus, kas neatzīst Padomu savienības uzvaru Lielajā Tēvijas karā (tā krievi dēvē to posmu Otrā pasaules kara posmu, kurā bija iesaistīta PSRS). „Patiesībā ideoloģiskā konfrontācija nav par to, kurš bija uzvarētājs karā, bet gan par to, vai uzvarētājiem bija tiesības okupēt Baltijas valstis un pakļaut daudzas Austrumeiropas valstis, ar varu tur ieviešot sev vēlamu režīmu. Tas ir jautājums par tautu pašnoteikšanās tiesībām,“ uzskata Kristovskis. Kristovskis ir pārliecināts, ka gan Krievijas attieksmes dēļ, gan tādēļ, ka izpratne par II Pasaules kara un pēckara vēsturi jāharmonizē pašā Eiropā, nepieciešams turpināt patiesības skaidrošanu – totalitāro režīmu noziegumu cēloņu un seku izvērtēšanu. Latvijai šajā darbā varētu būt milzīga loma. Pilsoniskās savienības biedri Ģirts Valdis Kristovskis, tāpat Inese Vaidere jau vairākus gadus ir strādājuši ar šo tēmu kā Eiropas Parlamenta deputāti. Ar Kristovska un Vaideres atbalstu tapa filma Padomju stāsts, kas izraisījusi milzīgu interesi visā pasaulē. S. Kalnietes ideju par to, ka 23. augustam – Molotova–Ribentropa pakta parakstīšanas dienai – jākļūst par totalitāro režīmu piemiņas dienu, pateicoties I. Vaideres aktīvai darbībai šajā virzienā, ir iemiesota rezolūcijā, par ko nobalsoja Eiroparlaments. Ģ. V. Kristovskis jau vairākus gadus EP vada iniciatīvu Vienota Eiropa, vienota vēsture. Galvenais mērķis visiem šiem projektiem un aktivitātēm ir panākt taisnīgu vēstures izpratni 21. gadsimta Eiropā. Ja Rietumeiropa izpratīs to neuzrakstīto vēstures daļu, ko spēj uzrakstīt tikai baltieši un austrumeiropieši, tad, iespējams, arī Krievijai ar laiku nāksies izprast, ka uz II Pasaules karu jāskatās ne tikai kā uz uzvarām un zaudējumiem, bet pirmkārt kā uz nācijas brīvības un pašnoteikšanās jautājumu. Informāciju sagatavoja Pilsoniskās savienības preses sekretāre Dace Balode 2009. gada 13. martā
Page 1 and 2: LATVIETISwww.laikraksts.com Austrā
Page 3 and 4: Otrdien, 2009. gada 17. martā Laik
Page 5: Otrdien, 2009. gada 17. martā Laik

Laikraksts "Latvietis" 028.1

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?