Laikraksts "Latvietis" 006
Laikraksts "Latvietis" 006
Laikraksts "Latvietis" 006
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Laikraksts</strong><br />
NR. 6<br />
LATVIETIS<br />
2008. gada 14. oktobrī<br />
Austrālijas laikraksts<br />
latviešiem pasaulē<br />
An Australian newspaper<br />
for Latvians wordwide<br />
www.laikraksts.com<br />
TĪMEKLĪ<br />
Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: redakcija@laikraksts.com<br />
Lai mums visiem kopā izdodas!<br />
Dziesmotā revolūcija. Latvija 20 gadsimta krustceļos<br />
S e s t d i e n ,<br />
11. oktobrī, Valsts<br />
prezidents Valdis<br />
Zatlers piedalījās<br />
Latvijas Tautas<br />
frontes (LTF) dibināšanas<br />
20. gadskārtai veltītajos<br />
pasākumos, lai kopā ar citiem Tautas<br />
frontes dibinātājiem un aktīvistiem atcerētos<br />
tās lomu Latvijas valstiskās neatkarības<br />
atjaunošanā.<br />
No rīta Valsts prezidents apmeklēja<br />
LTF dibināšanas 20. gadskārtai veltīto<br />
piemiņas svētbrīdi, bet pēc tam atklāja<br />
„Tautas frontes muzeja sabiedriskā padome“<br />
rīkoto starptautisko konferenci<br />
„Dziesmotā revolūcija. Latvija 20 gadsimta<br />
krustceļos“.<br />
Uzrunājot klātesošos, Valsts prezidents<br />
sacīja: „Tautas frontes rašanās<br />
Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir viens<br />
no nozīmīgākajiem 20. gadsimta beigu<br />
vēsturiskajiem notikumiem. Tautas<br />
fronte neradās tāpat vien. Tā bija visas<br />
tautas iniciatīva. Mūsu visu prātos<br />
bija sapnis par brīvību un demokrātiju,<br />
mūsu sirdīs – brīvības alkas un vēlme<br />
atbrīvoties no uzspiestā.<br />
Vislabāk to zina tie, kuriem tajā<br />
laikā bija 33, arī man toreiz bija 33.<br />
Man negribējās padoties bezcerībai,<br />
Dziesmu draudzībā<br />
Adelaides vīri dzied<br />
bija gatavība un gribēšana strādāt, lai<br />
mainītu lietas uz labo pusi. Tajā laikā<br />
nozīmīgākā loma bija latviešu inteliģencei,<br />
kas atvēra mūsu sirdis un<br />
mūsu prātus atmodai. Kas iedrošināja<br />
domāt par brīvu un demokrātisku Latviju.<br />
Sarkanbaltsarkanais karogs, vārdi<br />
„Dievs, svētī Latviju“ mūs iedvesmoja,<br />
mēs uzdrošinājāmies un atsaucāmies<br />
inteliģences ataicinājumam, kopīgi<br />
organizēt pirmo Tautas frontes pirmo<br />
kongresu. Tā bija Jāņa Petera iecere un<br />
tā tika realizēta. Tas laiks bija kā tautas<br />
demokrātijas paraugstunda.<br />
Šodien mēs atceramies šo kongresu,<br />
mūsu tautas pārstāvjus ar stingru<br />
roku vadīja gan Sandra Kalniete, gan<br />
Juris Bojārs. Kongresu raidīja TV tiešraidē<br />
un mēs bijām lepni, ka beidzot ir<br />
radusies organizācija, kurai ir skaidrs<br />
mērķis un kuras domē 100 cilvēku,<br />
katrs no sava novada un organizācijas<br />
pārstāvēja visu Latviju. Tieši daudzās<br />
nodaļas bija Tautas frontes spēks.<br />
Mums toreiz bija arī savs līderis, cīņā<br />
saucējs Dainis Īvāns. Tie bija cilvēki,<br />
kas vienoja tautu, ar kuriem kopā bijām<br />
gatavi iet demokrātijas ceļu. Atceros,<br />
ka toreiz mums bija svarīgi, ka tika<br />
skaļi pateikts – Latvijas Tautas fronte<br />
cīnīsies par brīvu, demokrātisku un neatkarīgu<br />
Latviju.<br />
Rezultāts ir mums visiem zināms,<br />
bet padomāsim, kāpēc mēs toreiz uzvarējām!<br />
Demokrātiju un brīvību mums<br />
neviens uz paplātes neatnesa – mēs to<br />
izcīnījām. Izcīnījām tāpēc, ka mums<br />
bija drosme un bija mērķis, mums bija<br />
līderi, kuriem ticējām un bija dzelžaina<br />
pārliecība, ka mums izdosies sasniegt<br />
iecerēto. Ja mēs paskatāmies uz<br />
šodienas Latviju, jāsecina – arī šodien<br />
mums ir vajadzīgi lieli mērķi un to sasniegšanai<br />
jālieto tie paši mehānismi<br />
kā toreiz.<br />
Pirmo reizi, kad pārnācu mājās no<br />
Tautas frontes domes sēdes, es biju gandarīts.<br />
Mūsu tautai bija simts gudru cilvēku,<br />
kas sanākuši kopā kopīgam mērķim<br />
tautas labā. Lai ikvienu sasniegtu<br />
Tautas frontes idejas, bija lektoru grupas,<br />
kas skaidroja jaunās organizācijas<br />
ideoloģisko platformu. Turklāt ne tikai<br />
savējiem, ne tikai domubiedriem. Ivars<br />
Godmanis bija viens no tiem, kurš gāja<br />
uz Interfrontes sapulcēm un tur runāja,<br />
lai pārliecinātu tos, kuri domāja savādāk<br />
un bija pret mums. Mums bija sava<br />
avīze „Atmoda“, kura divās valodās<br />
stāstīja par to, ko gribam sasniegt. Šis<br />
kopīgais darbs katram savā vietā un<br />
veidā bija tas, kāpēc mums izdevās.<br />
Brīvība ir arī jānosargā, ne tikai<br />
jāizcīna. Demokrātija ir arī jānosargā,<br />
nevis tikai jāizcīna. Tas jādara arī šodien.<br />
Ja mēs spēsim būt vienoti tāpat<br />
kā pirms 20 gadiem, Latvija būs brīva,<br />
demokrātiska un latviska valsts mūžīgi<br />
mūžos.<br />
Lai mums visiem kopā izdodas!“<br />
h ttp://www. p resident.lv/pk/<br />
content/art_id=12510<br />
1. rindā no kreisās: Leons Kārkliņš, Alberts Veigurs, Astra Kronīte, Oļģerts<br />
Švāgeris, Bruno Krūmiņš. 2. rindā: Viesturs Rozentāls, Kārlis Ātrens, Jānis<br />
Dīnsbergs, Jānis Freimanis, Jānis Kaunesis, Juris Geste, Rūdis Dancis, Mārtiņš<br />
Strīķis. 3. rindā: Jānis Spirēns, Edgars Jaunzariņš, Ēriks Krūmiņš, Edgars<br />
Ceplītis, Georgs Petrovs, Miķelis Dancis, Richards Rozentāls, Mintauts Šēls.<br />
Iztrūkst Andrejs Ozoliņš.<br />
Turpinājums 2. lpp.<br />
Saturs<br />
Jaunākās ziņas 1<br />
Austrālijas ziņas 2<br />
Redakcijā 3<br />
Latvijas politiskās partijas 7<br />
Kultūra 8<br />
Ministru prezidents 9<br />
Datumi 10<br />
Atceries 11<br />
Sarīkojumi un ziņojumi 12
2. lpp. LATVIETIS Otrdien, 2008. gada 14. oktobrī<br />
Dziesmu draudzībā<br />
Kasieris Edgars Jaunzariņš, diriģente<br />
Astra Kronīte un Imants Kronītis vada<br />
sadziedāšanos starpbrīžos.<br />
Turpinājums no 2. lpp.<br />
Pirms tieši divdesmit astoņiem gadiem<br />
jauna diriģente nostājās Adelaides<br />
jauktā kora priekšā un nodiriģēja<br />
savu pirmo koncertu. Toreizējais AL<br />
recenzents JB rakstīja, ka jaunā diriģente<br />
kori vadīja pašapzinīgi, dzīvi<br />
un ar lielu temperamentu, taču tomēr<br />
bija jūtama zināma nervozitāte un uztraukums.<br />
Šoreiz Astras Kronītes diriģēšanā<br />
nemanīja ne nervozitāti, ne uztraukumu,<br />
jo aiz muguras stāv 28 gadu<br />
pieredze un savas mākslas noslīpēšana.<br />
Koris gan cits – Daugavas Vanagu vīru<br />
koris tagad izbauda viņas lietpratīgo un<br />
disciplinēto vadību.<br />
Toreiz programmā bija 15 dziesmas,<br />
šoreiz 19. Gara programma, no kurām<br />
vismaz septiņas dziesmas bija man nedzirdētas,<br />
tātad varbūt arī korim jaunas.<br />
Daudzas dziesmas par dziesmām, dziedāšanu<br />
un mīlestību vai draudzību. Koncerts<br />
iesākās droši ar kora moto. Pirmā<br />
dziesma E. Račevska Mūsu dziesma ļoti<br />
piemērota vīru korim, – ar vārdiem par<br />
brālīgu sadziedāšanos. Stefana Ammera<br />
klavieru pavadījums dod drošu pamatu.<br />
Seko J.Baruša Dziesminieka sirds,<br />
skaista dziesma, kurā ieviešas maza nedrošība.<br />
Laikam vajadzēja uzmanīgāk<br />
skatīties uz diriģenti.<br />
B.Skultes Dainu zeme apbūra ar<br />
skaisto dzeju: Zaļa zeme, balta saule<br />
agrā rītā skūpstījās. Klausītājiem<br />
acu priekšā veidojās glezna, kur gaisā<br />
dziesma šūpojās. Vīri to nodziedāja<br />
maigi, romantiski, tāpat A. Jurjāna<br />
Lūk, roze zied – mīlas dziesmu, ko koristi<br />
jau sen ir ieslēguši sirdīs. J. Sieriņa<br />
Klusu laiviņ’ līgojās ļoti iepriecināja ar<br />
vilnīšu skalošanos pie laiviņas sāniem,<br />
izteiktu mūzikā ar triolītēm, pa vienai<br />
katras rindas beigās. Šī laiviņa tiešām<br />
šūpojās! Dziesma rakstīta serenādes<br />
stilā par mīlestību un būtu ļoti jauki, ja<br />
vīri to dziedādami, pasmaidītu par savu<br />
mīļoto un izskatītos mazliet sajūsminātāki.<br />
Mīlestība laikam pārāk nopietna<br />
lieta, lai smaidītu. Žēl, jo smaids dziedot<br />
uzlabo skaņu.<br />
J.Cimzes Kur tu iesi, jauns puisiti<br />
ar tautas dziesmu vārdiem izsaka mīlestību<br />
citādākā veidā, jo puisis var<br />
bārenītei piedāvāt ne tikai tēvu un māmuliņu,<br />
bet arī četras govis laidarā un<br />
sešus bērus kumeliņus – veselu bagātību<br />
un bez liekas romantikas!<br />
Atturība ir mūsu dainām vadmotīvs.<br />
Beidzamā pantā vīri nāk lielīgi ar<br />
savu piedāvājumu.<br />
Sāksim nu, zēni, mājup iet (G. Ernesaks)<br />
ir tulkota no igauņu valodas.<br />
Reti gadās dziesma, kurā vārdi ar mūziku<br />
tik labi saskan. Sāksim nu, zēni,<br />
mājup iet, beigsim darbam sviedrus<br />
liet, labi saiet ar mūziku, kurai tiešām<br />
ir dubļi pie zābakiem un svina nogurums<br />
kaulos. Ja vēl klāt nāk smagnējs<br />
izpildījums un pavadījums, kā šoreiz,<br />
tad bilde ir pavisam skaidra. Basi ar<br />
vajadzīgo smagumu nodziedāja savu<br />
solo pantu. Ļoti patika šī dziesma.<br />
V. Zilvera Dziesma dziesmai atkal<br />
parāda basu spējas ar saliedētu dziedājumu.<br />
Tautas dziesmu vārdi pauž<br />
dziesmas un tēvzemes mīlestību.<br />
Še brālīgi mēs stājam (L. Dambrošs)<br />
nobeidza koncerta pirmo daļu<br />
ar lustīgu dziesmu par dziedāšanu un<br />
draudzību – tematiski atpakaļ pie programmas<br />
sākuma.<br />
Jau pirms koncerta un arī starpbrīžos<br />
publika mielojās ar desām un kāpostiem,<br />
kūkām un kafiju, un protams,<br />
vienmēr populāro karstvīnu. Loterija<br />
piesaistīja laimes meklētāju uzmanību.<br />
Vanadžu sagādātās kūkas un pīrāgi labi<br />
garšoja, bet visātrāk, kā vienmēr, pazuda<br />
Geņas Janmeijas torte, un kas nāca<br />
vēlāk, palika bešā. Citreiz Geņai būs<br />
jācep divas, lai visus apmierinātu.<br />
Otrā daļā dzirdējām folkloras ansambli<br />
Kalna kalpi: četri stalti puiši tautas<br />
tērpos ar dažādiem instrumentiem<br />
un dziedamām balsīm. Prieks redzēt, ka<br />
mūsu jaunai audzei ir interese par seno<br />
latviešu kultūru. Ansamblī dzied un<br />
spēlē Krišjānis Putniņš, Mārtiņš Kvins<br />
(Quinn), Aleksandrs Šmits un Matīss<br />
Biezaitis. Lielākā daļa dziesmu ir karavīru<br />
dziesmas, Krišjāņa Putniņa vai visa<br />
ansambļa aranžējumā. Šie ir muzikāli<br />
apdāvināti puiši ar spēcīgām balsīm, kas<br />
iepriecina ne tikai ausi, bet ar savu stalto<br />
stāju, arī aci. Pavadījumos viņi spēlē<br />
ģitāru, trejdeksni, stabuli un bungas, kas<br />
bija sevišķi iespaidīgas dziesmā Uz tiem<br />
laukiem. Priekšnesumam bija tik liela<br />
piekrišana, ka puiši nodziedāja piedevu,<br />
šoreiz leģionāriem par godu – 19. Divīzijas<br />
dziesmu.<br />
Koncerta trešo daļu koris sāka ar<br />
E. Stota Brāļi kamēr jaunīb’s zelta,<br />
kurai vārdi latviski izsaka apmēram to<br />
pašu, ko studentu himna Gaudeamus<br />
izsaka latīniski, t.i. jāpriecājas, kamēr<br />
jauns, jo vecums neizbēgams. Romantika<br />
atgriezās dziesmās Bij man vienas<br />
rozes dēļ un Dzeltenie bērzi; pēdējā valša<br />
ritmā ar saldsērīgu tekstu un skaistu<br />
kluso dziedājumu. Šāds kluss, liegs<br />
dziedājums atstāj patiešām maģisku iespaidu.<br />
E. Ozoliņa Nezviedz, bērais kumeliņ<br />
bija ass pretstats šim maigumam.<br />
Atkal derēja uzmanīgāk skatīties uz<br />
diriģenti. Ej, bāliņi, lūkoties (J. Cimze)<br />
sagādā tenoriem grūtības ar ļoti augsto<br />
dziedājumu, bet mūsu tenori turējās<br />
dūšīgi. J. Kalniņa Līgo dziesma izsaka<br />
sajūsmu par senajiem tautas svētkiem.<br />
E. Račevska Nevienami es nedošu<br />
ir karavīru soļošanas dziesma, kurā ap-<br />
vienotas divas tautas dziesmas, Nevienam<br />
un Nu ar Dievu, Vidzemīte. Šādas<br />
dziesmas vīri vienmēr nodzied ļoti kareivīgi.<br />
Pavadījums palīdz.<br />
Tiešām apsveicami izdevās G. Ordelovska<br />
Maza, maza meitenīte. Šo<br />
raito dziesmu jādzied kā uz pirkstu<br />
galiem, ļoti atsperīgi un ar skaidru dikciju.<br />
Ļoti labi jāzina vārdus un jāskatās<br />
uz diriģenti. Šoreiz koris patiešām<br />
bija sava uzdevuma augstumos. Bravo!<br />
Lustīgais pavadījums kuplināja dziedājumu.<br />
Šī dziesma būtu pelnījusi daudz<br />
lielākus aplausus nekā dabūja. Toties<br />
mazliet pievīla M. Brauna Saule, Pērkons,<br />
Daugava, jo trūka nepieciešamais<br />
sasprindzinājums un kāpinājums.<br />
Pat pavadījums neizglāba. Man personīgi<br />
šai dziesmai prasās jauktais koris,<br />
jo ar vīriem vien nepietiek.<br />
Koncerts beidzās ar mierīgu,<br />
mazliet skumīgu gleznu, B. Skultes<br />
Aijā. Vīri nodziedāja skaisti, izjusti,<br />
un kopā, ar labi izturētām beigām. Ar<br />
brāzmainiem aplausiem publika izlūdzās<br />
piedevu, – iemīļoto Tēva nams, un<br />
kora 39. pastāvēšanas gads bija godam<br />
atzīmēts. Gaidīsim lielo – 40 pēc gada.<br />
Gunta R<br />
Folkloras ansambla Kalna Kalpi, kurš<br />
uzstājās koncerta otrajā daļā. No kr.:<br />
Matīss Biezaitis, Mārtiņš Kvins (Quinn),<br />
Alexandrs Šmits, Krišjānis Putniņš.<br />
Published by Sterling Star Pty Ltd<br />
ABN 54053671855<br />
Redakcija / Editorial Office:<br />
PO Box 6219<br />
SOUTH YARRA<br />
Vic. 3141<br />
AUSTRALIA<br />
Tel/fakss: (03) 98273753<br />
redakcija@laikraksts.com<br />
www.laikraksts.com<br />
Editor: Dr. Gunars Nagels<br />
Associate Editor: Ilze Nagela<br />
Abonēšanas cena izdrukātam<br />
laikrakstam: $35 par 10 numuriem<br />
ar piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt<br />
uz „Sterling Star Pty Ltd“ vārda.<br />
Sludinājumu cena: $5 par 1 cm<br />
telpu vienā slejā vienā numurā.<br />
Content and design:<br />
© Sterling Star and individual<br />
authors 2008. All rights reserved.<br />
Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos<br />
rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā<br />
atbilst redakcijas viedoklim un redakcija par<br />
tām neuzņemas atbildību. Redakcija patur<br />
tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt.
Otrdien, 2008. gada 14. oktobrī LATVIETIS 3. lpp.<br />
Redakcijā<br />
Sveicināti, lasītāji!<br />
Ir vairāki veidi, kā zvanīt uz Latviju.<br />
Bez dārgiem Telstra pakalpojumiem,<br />
var par, apmēram, 20c minūtē<br />
lietot zvanīšanas kartes. Zvanot caur<br />
datoru (VoIP – balss pa IP), izmantojot,<br />
piemēram, plaši pazīstamo Skaipu<br />
(Skype) jāmaksā ap 9c minūtē zvanam<br />
uz fiksēto telefona līniju Latvijā un trīs<br />
reizes tik daudz zvanam uz mobīlo.<br />
Un te sākās problēmas. Es izmantoju<br />
Netspeisa (Netspace) VoIP pakalpojumu.<br />
Pēdējais rēķins man sagādāja<br />
raizes, jo zvani uz fiksētiem numuriem<br />
visi bija piereģistrēti kā zvani uz mobiliem<br />
telefoniem, ar attiecīgi ļoti augsto<br />
tarifu. Problēma ir tāda, ka Latvijā<br />
kārtējo reizi ir mainījusies telefonu numerācija,<br />
un visiem 7 ciparu numuriem<br />
fiksētā tīklā ir pielikts priekšā cipars 6.<br />
Senāk ar šo ciparu sākās mobilie numuri,<br />
bet savukārt tiem jau sen priekšā<br />
pielikts cipars 2. Mēģiniet šo izskaidrot<br />
Netspeisa apkalpojošam personālam<br />
(kad beidzot var viņus sazvanīt)!<br />
Pēc atkārtotas zvanīšanas Netspeisam<br />
man stāsta, ka viss ir kārtībā – tie<br />
patiešam ir mobīlie numuri! Diemžēl<br />
numuri.lv , kur var noskaidrot katra telefona<br />
numura piederību, ir tikai latviešu<br />
valodā, un paša lattelecom.lv vietne<br />
ir ļoti slikti izkārtota. Es atbildēju, lai<br />
atver lattelecom.lv lapu, tad pāriet uz<br />
angļu valodu, tad izvēlēties Lattelecom<br />
Group, un tad beidzot labā pusē ir virsraksts<br />
Eight-digit numbering, kur atrodas<br />
paskaidrojums par maiņām.<br />
Tad man teica, ka mēģināšot (atkal!)<br />
lietas noskaidrot, bet rēķina obligāto<br />
samaksu gan nevarot aizkavēt.<br />
Vai kādam lasītājam ir bijusi līdzīga<br />
pieredze<br />
∎<br />
Pārgājiens pa Latviju<br />
No austrumiem līdz rietumiem<br />
Greims Andersons un viņa kundze Anita, uzrunājot Melburnas Latviešu Daugavas<br />
skolas audzēkņus.<br />
Sestdien, 11. oktobrī Greiems Andersons<br />
(Graham Anderson) stāstīja<br />
Melburnas Daugavas Latviešu skolas<br />
audzēkņiem par savu gājienu pa Latviju.<br />
Stāstījumu arī noklausījās skolotāji,<br />
vairāki skolēnu vecāki un citi<br />
ieinteresēti ļaudis, ieskaitot kafejnīcas<br />
dāmas un Lettgallias buršus, kas bija<br />
pulcējušies Latviešu namā citu iemeslu<br />
dēļ.<br />
Greiems stāstīja, ka izmantoja iespēju,<br />
ko radīja ģimenes viesošanās<br />
Latvijā šogad sakarā ar Dziesmu svētkiem<br />
un Eiropas Vasaras Skolu. Viņš<br />
kā vaļas prieku piekopj staigāšanu –<br />
vairāku dienu pārgājienus dabā un pat<br />
sacenšas ar šo nodarbību. Tātad bija<br />
pilnīgi dabīgi, ka pa to laiku, kamēr<br />
sieva Anita un meitas Jānīte un Lija nodarbojas<br />
ar daždažādām tautiskām aktivitātēm,<br />
Greiems ietu staigāt. Bet šī<br />
nebija nekāda parastā pastaiga! Greims<br />
staigāja no tālākās vietas Latvijas austrumos<br />
līdz tālākai vietai Latvijas rietumos.<br />
Šī runa bija kā noslēgums studiju<br />
posmam ģeogrāfijas apmācības nolūkos.<br />
Agrāk šogad, pirms Greiems ar ģimeni<br />
devās uz Latviju, viņš pastāstīja<br />
ģeogrāfijas klašu skolēniem par iecerēto<br />
gājienu. Tad, kamēr viņš bija Latvijā,<br />
Greiems ziņoja par savu gājienu. Lieto-<br />
Turpinājums 4. lpp.<br />
Svētki Dienvidkrastā<br />
Dievkalpojums un 95. dzimšanas diena<br />
Svētdien, 12. oktobrī notika dievkalpojums<br />
Vollongongas draudzē.<br />
Draudzes macītājs prāvests Kolvins<br />
Makfersons (Colvin MacPherson)<br />
kopā ar ērģelnieci Tamaru Koškinu apmeklē<br />
Vollongongas draudzi četras reizes<br />
gadā. Dievkalpojumi notiek vietējā<br />
austrāliešu luterāņu baznīcā.<br />
Diena bija skaista un saulaina, un<br />
šie divi vārdi labi apraksta dievkalpojumu<br />
un sekojošo sadraudzības laiku<br />
pie kafijas galda. Prāvests svētrunā apskatīja<br />
Jēzus līdzību par pazudušo avi,<br />
rādot mums, ka Dievam katrs cilvēks<br />
ir svarīgs, un, ka mīlestībā Viņš meklē<br />
pazudušos. Kad pie Dieva atgriežamies<br />
un, ja ļaujam Viņam nest mūs, tad<br />
varam līdz ar Dāvidu apliecināt: Tas<br />
Kungs ir mans gans, man netrūks ne<br />
nieka!<br />
Pēc dievkalpojuma visi pulcējās<br />
blakus zālē uz kafiju. Patīkams pārsteigums<br />
bija, ka uz galda pie katrs<br />
tasītes bija šampanieša glāze. Vienam<br />
draudzes loceklim – Valteram Balodim<br />
– tieši šajā dienā bija 95. dzimšanas<br />
diena. Prāvests apsveica jubilāru ar<br />
Dieva Vārdu un uzaicināja nodziedāt<br />
pirmo pantu: Pie rokas ņem un vadi.<br />
Draudzes priekšnieks Atis Medenis pasniedza<br />
jubilāram kārtiņu no draudzes<br />
un ziedu pušķi viņa kundzei. Visi baudīja<br />
garšīgo svētku kliņģeri. Draudzes<br />
priekšnieks izdalīja dziesmu lapiņas un<br />
notika sirsnīga kopdziedāšana. Priekšniekam<br />
dziesma ir mīļa, un viņam spēcīga<br />
balss, un dziesmas skanēja vareni!<br />
Draudzes priekšnieks paziņoja, ka<br />
ilggadīgā draudzes kasiere Mežupes<br />
kundze ies pelnītā atpūtā, un viņas vietā<br />
stājās Lauma Reinfelde. Neskatoties<br />
No kreisās: jubilārs Valters Balodis ar<br />
Kundzi Laimdotu. A. Medenis.<br />
uz Vollongongas draudzes lielumu un<br />
attālumu no Sidnejas, tā ir dzīva un turpina<br />
Dievu godināt ar savu sirsnību un<br />
mīlestību.<br />
Ludviks V.<br />
FOTO Tamāra Koškina
4. lpp. LATVIETIS Otrdien, 2008. gada 14. oktobrī<br />
DP albūms<br />
Vērigs projekts mūsu vēstures<br />
iemūžināšanai<br />
Nometņu laiki beidzās pagājušā<br />
gadsimta vēlos četrdesmitos, agros<br />
piecdesmitos gados. Tātad mēs, vecākie,<br />
dzīvojām, uzaugām Vācijas<br />
nometnēs. Tā bija milzīga daļa no<br />
trimdas. Cik daudz par trimdas dzīvi<br />
tiks nodots nākamām paaudzēm Mēs,<br />
kas iebraucot nometnēs, bijām 12, 13<br />
gadus veci puikas, bet šodien esam 75<br />
gadus veci veči. Stāstītais un rakstītais<br />
nav tik iespaidīgs kā vizuālais, un tā radās<br />
tīmekļa DP albums.<br />
Albumu uzsāka Marianna Auliciema,<br />
kādreizējā brisbeniete, vēsturniece,<br />
kura šodien dzīvo Latvijā. Studiju<br />
laikā viņa runājusi ar savam vecmammām,<br />
un stāsti par trimdas dzīvi uz<br />
jauno studenti atstājuši lielu iespaidu.<br />
Tīmekļa albums ir pieejams visiem,<br />
tur šodien ir vairāk kā 4000 fotogrāfijas<br />
no pāri par 130 apzinātām nometņu<br />
vietām. Tā es piektdien, 10. oktobrī<br />
Sidnejas senioru saietā iepazīstināju ap<br />
40 dalībniekus ar šo pasākumu un mēģināju<br />
parādīt, kā ir iespējams kavēties<br />
pagātnes atmiņās.<br />
Vispirms albūma adrese tīmeklī ir<br />
www.dpalbums.lv . Pēc ievada ir pirmā<br />
lapa, kur uzklikšķinot uz palielināmā<br />
stikla parādīsies meklēšanas lapa, no<br />
kurienes ir iespējams fotogrāfijas sasniegt,<br />
meklējot pēc vietām, pēc avotiem<br />
(iesūtītāju vārdiem) un daudzajām<br />
tēmām. Katrai fotogrāfijai ir ID numurs<br />
un, ja zināt to, fotogrāfija viegli sasniedzama.<br />
Saietā bija interesantas reakcijas:<br />
kāda dāma priecājās, ka viņas vīram<br />
toreiz bijuši kupli mati, cita redzēja<br />
sevi iesvētīšanas dienā, cits atkal<br />
skolā. Viens apmeklētājs sūrojās, ka<br />
no viņa nometnes ir ievietotas tikai<br />
divas fotogrāfijas. Albums var būt<br />
tikai tik pilnīgs, cik mēs to par tādu<br />
padarām, ievietojot fotogrāfijas. Pirmā<br />
lapa ir jautājums, kā es varu pievienot<br />
fotogrāfiju. Tur uzklikšķinot,<br />
to var dabūt zināt. Ja tas nav pa spēkam,<br />
tad vēl fotogrāfijas var ievietot<br />
nosūtot tās:<br />
Mariannai Auliciemai,<br />
Dzirnavu ielā 66a/56<br />
Rīga, LV 1050, Latvia.<br />
vai<br />
Edgaram Zariņam,<br />
29663 Shacket<br />
Westland MI 48185-2515 USA<br />
Marianna fotogrāfijas pēc tam nodos<br />
Okupācijas Muzejam, Edgars solās<br />
tās sūtīt atpakaļ. Ja tikai vien iespējams,<br />
pievienojiet cilvēku vārdus, vietu<br />
nosaukumus un īsus aprakstus. Es<br />
jau albūmu atbalstu labu laiku un, lai<br />
informācija būtu pilnīgāka un plašāka,<br />
nāciet palīgā!<br />
Juris Zemītis<br />
Latvijas golfisti Adelaidē<br />
12. oktobrī, svētdienas vakarā pēc<br />
DV Vīru kora koncerta Rūdis Dancis<br />
rīkoja satikšanos ar Latvijas jauniem<br />
golfistiem, kuri piedalās pasaules amatieru<br />
čempionātā Adelaidē. Meitenes<br />
nupat pabeigušas savas spēles un izcīnījušas<br />
29. vietu. Zēni nākamā dienā<br />
sāka savas sacensības. Visi seši jaunieši<br />
(3 meitenes un 3 zēni) mācās Rīgas<br />
Valsts 1. ģimnāzijā, kurā visām klasēm<br />
tiek padziļināti mācīta matemātika, bet<br />
viņi mūs iepriecināja ar dzidro latviešu<br />
valodu un svaigām, izsmeļošām ziņām<br />
par patreizējo Latvijas politiku. Daugavas<br />
Vanagu Adelaides nodaļai bija liels<br />
prieks un gandarījums viņus uzcienāt<br />
ar vakariņām.<br />
Kārlis Ātrens<br />
Red.: Rīgas Valsts 1.ģimnāzija ir<br />
viena no senākajām skolām Rīgā, tās<br />
pirmsākumi meklējami 1211. gadā,<br />
kad Rīgā nodibināja Domskolu – pirmo<br />
skolu Baltijā un līdz ar to arī Latvijā.<br />
No tiem laikiem skola ir vairākas<br />
reizes mainījusi savu nosaukumu un<br />
mācību valodu. 1919. gadā pirmo reizi<br />
tās pastāvēšanas vēsturē par oficiālo<br />
skolas mācību valodu tika atzīta latviešu<br />
valoda. 1929. gadā skola ieguva<br />
ģimnāzijas vārdu, kas gan drīz ir ticis<br />
nomainīts uz Leona Paegles Rīgas<br />
1. vidusskolu. Šis nosaukums palicis<br />
nemainīgs 50 gadus. Tikai 1990. gadā<br />
skola ir pārdēvēta par Rīgas 1. ģimnāziju.<br />
Vēlāk (1996. gadā) skola ieguva<br />
valsts ģimnāzijas statusu un līdz ar to<br />
arī tās pašreizējo nosaukumu – Rīgas<br />
Valsts 1. ģimnāzija.<br />
Skolu ir absolvējuši daudzi Latvijā<br />
un ārpus tās robežām zināmi un pazīstami<br />
cilvēki, piemēram, Nobela prēmijas<br />
laureāts (1909.) Vilhelms Ostvalds,<br />
Ministru prezidents Ivars Godmanis,<br />
Kanādas latviešu uzņēmējs Brunis Rubess,<br />
bijušie Ministru prezidenti Einars<br />
Repše, Māris Gailis un Indulis Emsis,<br />
ASV latviešu arhitekts Gunārs Birkerts,<br />
u.c.<br />
∎<br />
Tap Inn krogā redzami no kreisās Māra Puisīte, Laura Jansone, Krista Puisīte,<br />
Santa Pūče, Kate Lyall, Mārtiņš Strīķis, Astra Kronīte, Gunta Rudzīte, Kārlis<br />
Ātrens, Reinholds Pīrāgs, Kārlis Broders, Mikus Gavars, Imants Kronītis,<br />
Rūdis Dancis.<br />
Pārgājiens pa Latviju<br />
Turpinājums no 3. lpp.<br />
jot mazu kabatas kompjūteru, Greiems<br />
rakstīja dienasgrāmatu ar bildītēm un<br />
pat īsiem video ierakstiem, kura tika<br />
nosūtīta draugam Jurim Beņķim, un<br />
viņš tad pārsūtīja tīmeklī. Šādā veidā<br />
skolēni varēja izsekot gājienam un<br />
varēja ar viņu sazināties. Gājiena laikā<br />
ģeogrāfijas skolēni sagatavoja Greiemam<br />
jautājumus, kuri tika viņam caur<br />
tīmekli aizsūtīti, un uz kuriem viņš pie<br />
tuvākās iespējas atbildēja.<br />
Greiems pastāstīja, ka viņa gājiens<br />
pievilcis krietnu uzmanību arī Latvijas<br />
presē un televīzijā. Lietojot kādu Latvijas<br />
žurnāla rakstu par viņu kā pamatu<br />
runai, Greiems izcēla tikai dažas īpaši<br />
skaistas vai interesantas vietas un minēja<br />
dažus interesantus piedzīvojumus.<br />
Viņš arī atbildēja uz skolēnu un citu<br />
klātesošo jautājumiem. Varēja manīt,<br />
ka Greiema stāsts par bijušo Padomju<br />
Savienības atomieroču raķešu bāzi,<br />
kurā viņš pat varēja ielīst pazemes bunkurā,<br />
cieši saistīja klausītāju uzmanību.<br />
Tāpat arī bija skaisti un interesanti redzēt<br />
Latvijas televīzijas galveno ziņu<br />
raidījuma ierakstu, kurā Greiems tika<br />
intervēts pie Liepājas, pārgājiena beigās.<br />
Greiema stāstu varēja izprast vairākos<br />
līmeņos – gan kā vienkāršu ceļojuma<br />
stāstu, gan kā stāstījumu ar politiskiem,<br />
kulturāliem un ģeogrāfiskiem<br />
elementiem, gan kā romantisku nodarbību,<br />
kuru izdarījis sievas un viņas tēvu<br />
zemes mīlestības dēļ.<br />
Katrs, kas vēlas, var pats iepazīties<br />
ar Greiema gājienu caur tīmekli, lasot<br />
http://walkacrosslatvia2008.blogspot.<br />
com/.<br />
Pēteris Dārziņš<br />
FOTO Kroga darbiniece
Otrdien, 2008. gada 14. oktobrī LATVIETIS 5. lpp.<br />
Skolotāju<br />
konference<br />
Melburnā<br />
Šā gada 4. un 5. oktobrī visi Austrālijas<br />
latviešu skolu skolotāji tika<br />
aicināti apmeklēt skolotāju konferenci<br />
Melburnā. Abas šīs dienas Melburna<br />
mūs lutināja ar saulainu laiku, un varbūt<br />
tāpēc konference bija tik izdevusies<br />
un ražīga.<br />
Konferencē piedalījās 6 skolotāji<br />
no Adelaides un 10 no Melburnas. Visi<br />
ar interesi klausījās kā profesionālie<br />
skolotāji (ar pedagoģisko izglītību)<br />
dalījās savā pieredzē un jaunumos ar<br />
citiem. Tā mēs no Karīnas Jaunalksnes<br />
un Valdas Jefimovas uzzinājām par<br />
VELS (Victorian Essential Learning<br />
Standards – Viktorijas obligātie mācīšanās<br />
standarti) „domāšanas programmu“<br />
un citām aktualitātēm svešvalodu<br />
mācīšanā, kā arī no Margotas Puķītes<br />
dažādas noderīgas lietas darbam. Jauki<br />
bija redzēt Melburnas jauno skolotāju<br />
paaudzi, kas ar interesi klausījās pieredzējušo<br />
kolēģu stāstījumā.<br />
Melburnas skolas bibliotekāre<br />
Ivete (Yvette) Kārkliņa iepazīstināja<br />
ar skolas bibliotēkas darbu un izstāstīja,<br />
kas ir aktuāls veidojot bibliotēku,<br />
un kā ir iespējas grāmatas pasūtīt no<br />
Latvijas.<br />
Adelaides latviešu skolas pārzine<br />
Ilga Vasele 4. un 5. jūlijā apmeklēja<br />
skolotāju semināru Latvijā, tāpēc kolēģiem<br />
bija saistoši uzzināt, kā Latvijas<br />
organizācijas sniedz palīdzību ārpus<br />
Latvijas esošām latviešu skolām.<br />
Paldies Melburnas latviešu skolai<br />
par iespējām lietot viņu mājīgās skolas<br />
telpas un īpašs paldies pārzinei Ivetai<br />
Lainei par organizēšanu.<br />
Svētdienas pēcpusdienā, kad skolotāju<br />
konference tuvojās nobeigumam,<br />
skolotāji bija gatavi rakstīt rezolūciju.<br />
Rezolūcijā tika iekļauti dažādi<br />
svarīgi punkti, piemēram, – ko un kā<br />
var uzlabot pašas skolas, lai motivētu<br />
gan bērnus, gan vecākus apmeklēt<br />
mūsdienīgas latviešu skolas. Tāpat<br />
kārtējo reizi tika secināts, ka skolām<br />
būtu grūti iztikt bez latviešu organizāciju<br />
atbalsta. Tādēļ paldies jau iepriekš<br />
visām organizācijām un cilvēkiem, kas<br />
atbalsta latviešu skolas gan fiziski, gan<br />
materiāli! Nolēmām, ka skolotāju konferences<br />
notiks ik pēc 2 gadiem. Tātad<br />
– Austrālijas skolotāji – tiksimies<br />
2010. gadā!!!<br />
Konferences dalībnieki<br />
no Adelaides<br />
Svētdien, 12. oktobrī Sidnejas Latviešu<br />
biedrības zālē notika Sidnejas<br />
ev. lut. Vienības draudzes gadskārtējais<br />
Pļaujas svētku sarīkojums. Draudzes<br />
dāmas, dāmu komitejas priekšnieces<br />
Ingrīdas Krastiņas vadībā, bija<br />
sagatavojušas siltas pusdienas, kā arī<br />
maizītes un kafijas galdu. Netrūka arī<br />
loterijas!<br />
Mācītājs Raimonds Sokolovskis<br />
novadīja īsu svētbrīdi. Tam sekoja Birutas<br />
Apenes-Klarkas (Clark) uzruna<br />
Sarīkojums ar svaigu „vīziju“ –<br />
Jauniešu koncerts<br />
Pļaujas svētki Sidnejā<br />
un draudzes priekšnieces Lilianas Pelšas<br />
apsveikums. Apmeklētājiem priekšnesumus<br />
sniedza Imants Līcis, Ingrīda<br />
Rēbauma un Vaira Zemīte (viņas uzveda<br />
Elgas Lejas speciāli uzrakstīto<br />
skici), mācītājs Raimonds Sokolovskis,<br />
alta saksofoniste Simfonija Filipsa<br />
(Symphony Phillips) un Gundega Zariņa.<br />
Šis Vienības draudzes gadskārtējais<br />
sarīkojums noritēja pateicībā Dievam<br />
un pieminot Tēviju.<br />
Gundega Zariņa<br />
No kreisās: Vaira Zemīte, Ingrīda Rebauma, diakone Biruta Apene-Klarka<br />
(Clark), Elga Leja, mācītājs Raimonds Sokolovskis, Imants Līcis, Gundega<br />
Zariņa.<br />
Skolotāju pārrunas. No kreisās Mārīte Rumpe, Ilga Vasele, Valda Jefimova,<br />
Margota Puķīte.<br />
Piedalies Latvians Online konkursā<br />
Temats: Izsakies 90 vārdos, ko Latvija Tev nozīmē.<br />
Trīs vecuma kategorijas. Vērtīgas balvas.<br />
Rakstu darbus jāiesniedz līdz 18. oktobrim.<br />
Vairāk informācijas: latviansonline.com/90vardos<br />
FOTO Raimonds Krauklis<br />
FOTO Stefanija Rozīte
6. lpp. LATVIETIS Otrdien, 2008. gada 14. oktobrī<br />
Rīgas sargi Brisbanē<br />
Sestdien, 11. oktobra lietainā pievakarē<br />
Kvīnslandes Universitātes Šonela<br />
(Schonell) kinoteātra telpās gandrīz<br />
simts brisbaniešu noskatījās pagājušā<br />
gadā Latvijā uzņemto filmu par Rīgas<br />
aizstāvēšanu 1919. gada oktobrī, kad<br />
Bermonta armija grasījās ieņemt Rīgu<br />
un atkal pakļaut jauno valsti vācu virskundzībai.<br />
Šo filmu no Latvijas sagādāja un<br />
izrādes organizēja Latvijas goda konsuli<br />
Austrālijā sakarā ar Latvijas valsts<br />
deviņdesmito gadadienu. Brisbanes<br />
izrādi ļoti sekmīgi bija noorganizējis<br />
Juris Meija, ar labiem panākumiem to<br />
reklamēdams universitātē, kinoteātrī<br />
un vēstures departamentā, kā arī saviem<br />
Rotarī (Rotary) kluba biedriem<br />
un militāro aprindu paziņām. Pirms<br />
izrādes Juris Meija ļoti interesantā un<br />
saistošā veidā ar paša gatavotām, uz<br />
ekrāna projicētām ilustrācijām sniedza<br />
publikai informāciju par Baltijas<br />
vēsturi un politisko stāvokli 1918. un<br />
1919. gadā.<br />
Filmas režisors Aigars Grauba,<br />
producents Andrejs Ēķis un scenārija<br />
autors – Rīgas apjūsmotājs, izstaigātājs,<br />
veiksmīgais kriminālā žanra stāstu<br />
un romānu autors – Andris Kolbergs.<br />
Galvenajās lomās Jānis Reinis (Mārtiņš)<br />
un Elita Kļaviņa (Elza). Lieliska<br />
tehniskā apdare un skaidra valoda un<br />
dialogi. Teksti latviešu valodā ar subtitriem<br />
angliski. Saturā divu jaunu cilvēku<br />
mīlestības stāsts uz dramatisko<br />
notikumu fona.<br />
Filmā daudzas, pat ļoti daudzas<br />
vēsturiskas nepatiesības un naivas situācijas,<br />
bet producents Andrejs Ēķis<br />
pēc filmas izrādes Latvijā laikrakstā<br />
Diena (23.11.07.) paskaidro: „Filma<br />
Ar Vanadzēm veltītu dievkalpojumu<br />
latviešu baznīcā sākās Adelaides<br />
Vanadžu 56. gadskārtas svinības. Pēc<br />
baznīcas pārvietojāmies uz Vanagu<br />
namu, kur galds jau bija klāts ar čaklo<br />
Vanadžu līdzi paņemtajiem groziņiem,<br />
un īstās lustes varēja sākties. Vanags<br />
Ēriks Krūmiņš, atvaļinājumā esošo<br />
DV priekšnieku Imantu Kronīti atvietodams,<br />
Vanagu vārdā apsveica Vanadzes<br />
un pateicās par ilggadīgo, čaklo<br />
darbu organizācijas labā, pasniegdams<br />
Vanadžu vadītājai Aijai Balodei ziedus,<br />
šampanieti un šokolādes. Ar šampanieti<br />
visiem tūlīt uzpildīja glāzes un<br />
nodziedāja Lai dzīvo sveiks, lai dzīvo<br />
Vanadzes un Vanagi!<br />
Kad māc. Māris Lukašēvics bija<br />
noskaitījis lūgšanu, izlūgdamies Dieva<br />
svētību Vanadžu turpmākajam darbam,<br />
viesības turpinājās ar ēšanu, dzeršanu<br />
un dziedāšanu, kā jau pie latviešiem<br />
ierasts. Čalas kļuva arvien skaļākas,<br />
lai gan viesu nemaz nebija tik daudz.<br />
Taču visi jutās ļoti omulīgi. Kad nāca<br />
ir nevis par vēsturisko patiesību, bet<br />
par patriotismu un mīlestību. Man<br />
tas bija svarīgi, lai tas nav pilnīgs<br />
izdomājums; vēsturiskais princips ir<br />
saglabāts, bet stāsts ir tomēr par patriotismu,<br />
par skaidru un tīru mērķi, redzēt<br />
brīvu savu zemi. Par tām svecīšu<br />
liesmiņām filmas finālā, kas mūžam<br />
degs par neatkarīgu Latvijas valsti.<br />
Par mīlestību.”<br />
Juris Meija stāsta, ka apmēram<br />
puse no skatītājiem bijuši austrālieši,<br />
to starpā speciālists filmu nozarē Ross<br />
Martin. Viņš sevišķi slavējis filmas tehnisko<br />
pusi – krāsas esot lieliskas, ar ļoti<br />
labu fotogrāfisko tehniku un aktieru tēlojumu,<br />
kas esot tuvāk vācu un franču<br />
Aijas ceptais kliņģeris, tad atkal vajadzēja<br />
dziedāt, un skaļums pieņēmās vēl<br />
vairāk.<br />
Tieši šinī nedēļas nogalē, pulkstenis<br />
mainījās uz vasaras laiku, tātad<br />
naktī no sestdienas uz svētdienu pasteidzās<br />
par stundu uz priekšu. Taču<br />
Vanadzes neapjuka, un visas ieradās<br />
uz dzimšanas dienu pareizā laikā. Mēs<br />
protam uzdzīvot! Plānošanas stadijā<br />
bija pacēlusies doma, ka mēs varētu<br />
nosvinēt ar pusdienām kādā viesnīcā,<br />
taču šo domu diezgan ātri atmeta, jo,<br />
lai gan būtu jauki piesēsties pie galda,<br />
kur viss jau gatavs un vēlāk nav<br />
traukus jāmazgā, tomēr nolēmām, ka<br />
pašu mājā var justies brīvāk, jo mums<br />
patīk dziedāt, un viesnīcā diez vai to<br />
pieļautu.<br />
Vanadzes savas svinības ir godam<br />
nopelnījušas, jo šogad kopas vadītāja<br />
Aija varēja aizvest uz Latviju $4000<br />
no Vanadžu sarūpētiem līdzekļiem,<br />
lai atbalstītu bijušos leģionārus, vanadzēnus<br />
un skolas grāmatu iegādi<br />
metodei nekā Holivudas.<br />
Juris Meija ir ļoti priecīgs par atsaucību<br />
kā no speciālistu, tā arī no nespeciālistu<br />
puses. Filma iepazīstināja<br />
daudz austrāliešus ar Latvijas vēsturi<br />
un problēmām. Latviešu jaunatnei tā<br />
dod pašapziņu un lepnumu uz savu<br />
tautu.<br />
Gaidīsim, – varbūt nākotnē no Rīgas<br />
sargu radītājiem saņemsim filmu<br />
par 2. Pasaules karu un izmisīgo Latvijas<br />
aizstāvēšanu.<br />
V.G.<br />
Red.: Režisors Aigars Grauba un<br />
scenārists Andrejs Ēķis 2000. gadā uzņēma<br />
kontroversiālo spēlfilmu „Baigā<br />
vasara“ („Dangerous Summer“) par<br />
notikumiem pirms un pēc Latvijas okupācijai<br />
1940. gadā.<br />
No kreisās: Austrālijas armijas brigadieris Greiems Lautons (Graham<br />
Laughton), Juris Meija, Kvīnslandes Universitātes valodnieks krievu un vācu<br />
valodas specialists Roberts Vudhauss (Robert Woodhouse), Žaklīne Vudhausa<br />
(Jacqueline Woodhouse).<br />
Adelaides vanadzēm dzimšanas diena<br />
trūcīgiem bērniem. Šie līdzekļi sakrāti<br />
no sarīkojumiem, piem., Jautrām pēcpusdienām<br />
un Ziemassvētku tirdziņa,<br />
kā arī sestdienu pusdienām un Vanadžu<br />
rīkotiem privātiem mielastiem.<br />
Aija ar savām palīdzēm cītīgi strādā,<br />
lai naudiņa birtu kabatā, ar ko citiem<br />
palīdzēt.<br />
Diemžēl mūs ir piemeklējusi neizbēgamā<br />
sērga, ko sauc par –vecumu.<br />
Darbīgais kodols arvien saraujas, un<br />
jaunas Vanadzes klāt dabūt ir grūti. Ar<br />
šo problēmu cīnās daudzas latviešu organizācijas<br />
un ne tikai Adelaidē vien.<br />
Trimdas ziedu laiki jau sen ir garām.<br />
Taču mums ir vadītāja ar labām idejām<br />
un plašu vērienu, kurai mēs labprāt sekojam,<br />
lai Vanadžu mērķus īstenotu.<br />
Dzimšanas dienas svinības ievilkās<br />
līdz krietni vēlai pēcpusdienai, bet<br />
beigās tomēr bija jāšķiras. Dažas Vanadzes<br />
bija jau pa kluso nomazgājušas<br />
traukus, un atlika tikai sabučoties un<br />
atvadīties. Svinēsim nākamgad atkal!<br />
Gunta R<br />
FOTO Arnis Siksna
Otrdien, 2008. gada 14. oktobrī LATVIETIS 7. lpp.<br />
Latvijas politiskās partijas<br />
S. Kalniete vēlas, lai<br />
Veldre informē par NATO<br />
aizsardzības ministru<br />
sanāksmes rezultātiem<br />
2008. gada 8. oktobrī<br />
Saeimas Pilsoniskās savienības<br />
(PS) frakcijas deputāte, Ārlietu komisijas<br />
locekle Sandra Kalniete šodien<br />
ierosināja pēc NATO aizsardzības<br />
ministru neformālās sanāksmes Budapeštā<br />
uzaicināt uz Ārlietu komisiju<br />
aizsardzības ministru Vinetu Veldri, lai<br />
viņš informētu deputātus par sanāksmes<br />
rezultātiem.<br />
Jau ziņots, ka no 9. līdz 10.oktobrim<br />
aizsardzības ministrs Vinets Veldre<br />
(TP) darba vizītē uzturēsies Ungārijas<br />
galvaspilsētā Budapeštā, lai piedalītos<br />
kārtējā NATO aizsardzības ministru<br />
neformālajā sanāksmē. Budapeštā galvenā<br />
uzmanība tiks pievērsta starptautiskajām<br />
operācijām Afganistānā<br />
un Kosovā un tiks pārrunāti ar NATO<br />
transformāciju un aizsardzības spēju<br />
stiprināšanu saistīti jautājumi. Pirmo<br />
reizi notiks arī jaunizveidotās NATO-<br />
Gruzijas komisijas sēde, kurā ministri<br />
tiksies ar Gruzijas aizsardzības ministru.<br />
S. Kalniete uzskata, ka pēc Krievijas<br />
agresijas Gruzijā būtiska mūsu<br />
valsts drošības prioritāte ir jautājums<br />
par konkrētu NATO aizsardzības plānu<br />
Latvijai un Baltijas valstī. Valdībai ir<br />
aktīvāk jāstrādā ar NATO partnervalstīm,<br />
lai veicinātu politisko lēmumu par<br />
šāda plāna izstrādes uzsākšanu. „Šobrīd<br />
ir svarīgi zināt kas, ko, un kāda<br />
laikā konkrēti dara, kā tiek iedarbināts<br />
scenārijs tādas valsts aizsardzībai, kāda<br />
ir Latvija,” norāda Kalniete.<br />
S. Kalnieti uztrauc tas, ka dažas dalībvalstis<br />
– Vācija un Francija – iebilst<br />
pret šo plānu izstrādi uzskatot, ka tāda<br />
plāna izstrāde varētu pasliktināt attiecības<br />
ar Krieviju. „Tās lielā mērā ir šo<br />
valstu ekonomiskās intereses, kas tā<br />
liek runāt, taču Baltijai ir jāizvirza savas<br />
prasības un jāpārstāv savas intereses,<br />
tāpat kā Latvijai jāiestājas par savas<br />
stratēģiskās partnervalsts Gruzijas<br />
interesēm,” saka Kalniete.<br />
Pilsoniskā savienība:<br />
Budžeta deficīts apdraud lata<br />
stabilitāti un Latvijas drošību<br />
2008. gada 9. oktobrī<br />
Partijas Pilsoniskā savienība (PS)<br />
valde šovakar, 9. oktobrī, pieņēma savu<br />
lēmumu par 2009.gada budžetu.<br />
PS uzskata, ka valdības ieņēmu-<br />
mu prognoze 2009. gadam ir nereāla.<br />
Valdība piedāvā budžeta deficītu 340<br />
miljonu latu apmērā, taču, pēc Latvijas<br />
Bankas novērtējuma, šis deficīts varētu<br />
sastādīt vienu miljardu latu. Tas nozīmē,<br />
ka valdība faktiski piedāvā Latvijas<br />
valstij aizņemties gandrīz miljardu<br />
latu ārvalstu bankās.<br />
PS uzskata, ka šāda situācija būtu<br />
drauds lata stabilitātei un nacionālajai<br />
drošībai.<br />
Visa Rietumu pasaule pārdzīvo<br />
dziļu finanšu krīzi. Aizņemties naudu<br />
kļuvis nesamērīgi dārgi. Latvijai šobrīd<br />
nav citas iespējas, kā ierobežot valsts<br />
tēriņus. PS uzskata, ka galvenais tēriņu<br />
ierobežošanas risinājums ir pirmkārt<br />
samazināt valsts pārvaldes aparāta izmaksas.<br />
PS paziņo: „Mēs iestājāmies par<br />
sabalansēta valsts budžeta pieņemšanu.<br />
Neliels budžeta deficīts ir pamatojams<br />
vienīgi gadījumā, ja nauda tiek atvēlēta<br />
mērķtiecīgai struktūrpolitikai, kā arī<br />
ražošanas un eksporta atbalstam.”<br />
Lai novērstu iespējamu krīzes padziļināšanos,<br />
Pilsoniskā Savienība<br />
pieļauj iespēju, ka tās Saeimas frakcija<br />
atbalstīs 2009. gada budžeta pieņemšanu<br />
pirmajā lasījumā, bet otrajā lasījumā<br />
pieprasīs sabalansēta valsts budžeta<br />
pieņemšanu.<br />
Dace Balode<br />
Pilsoniskās savienības preses sekretāre<br />
TB/LNNK aicina SAB izteikt<br />
priekšlikumus cīņai ar<br />
padomju represīvo iestāžu<br />
dokumentu slēpējiem<br />
2008. gada 10. oktobris<br />
Apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK<br />
Saeimas frakcija nosūtījusi<br />
vēstuli Satversmes aizsardzības biroja<br />
(SAB) direktora vietniekam Uldim<br />
Dzenītim, aicinot norādīt uz konkrētām<br />
likumdošanas pretrunām vai nepilnībām,<br />
kas vairākām valsts iestādēm<br />
liedz dot pieeju sabiedrībai informācijai<br />
un dokumentiem, kas attiecas uz<br />
PSRS represīvo iestāžu darbību Latvijā<br />
pat pirms vairākiem desmitiem gadu.<br />
„Ja tas ir iespējams, labprāt saņemtu<br />
Satversmes aizsardzības biroja<br />
priekšlikumus vai ierosinājumus likumdošanas<br />
izmaiņām šādas situācijas<br />
novēršanai, kā arī informāciju par iestādēm,<br />
kas pēc Jūsu rīcībā esošajām ziņām<br />
nodarbojas ar nepamatotu vai vāji<br />
pamatotu vēstures dokumentu slēpšanu<br />
no sabiedrības”, teikts TB/LNNK frakcijas<br />
priekšsēdētāja Māra Grīnblata<br />
vēstulē U. Dzenītim.<br />
Informāciju par vairāku valsts institūciju<br />
īstenotu padomju represīvo iestāžu<br />
dokumentu slēpšanu un nenodošanu<br />
valsts arhīvam, formāli atsaucoties uz<br />
dažādi interpretējamiem likumdošanas<br />
aktiem, TB/LNNK frakcija guva no<br />
Latvijas Valsts arhīva direktores Dainas<br />
Kļaviņas un U. Dzenīša 8. oktobra<br />
sanāksmes laikā, kura tika sasaukta pēc<br />
TB/LNNK iniciatīvas saistībā ar baumām<br />
par iespējamu Totalitārisma seku<br />
dokumentēšanas centra likvidēšanu.<br />
Drošības policija pēc TB/<br />
LNNK iniciatīvas aicina<br />
Izglītības ministriju<br />
pievērst uzmanību padomju<br />
propagandas filmas<br />
demonstrēšanai<br />
2008. gada 13. oktobris<br />
Drošības policija ir informējusi<br />
Apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/<br />
LNNK Saeimas frakcija, ka ir pabeigta<br />
padomju propagandas filmas „Uzvaras<br />
diena – mūsu svētki” satura un izplatīšanas<br />
apstākļu izvērtēšana, un 7. oktobrī<br />
pieņemts lēmums par atteikšanos<br />
uzsākt kriminālprocesu sakarā ar to, ka<br />
nav noticis noziedzīgs nodarījums.<br />
Drošības policijas priekšnieka vietnieks<br />
Ints Ulmanis vēstulē TB/LNNK<br />
priekšsēdētājam Mārim Grīnblatam<br />
vienlaikus norāda, ka „Drošības policija<br />
ir lūgusi Izglītības un zinātnes ministrijai<br />
izvērtēt, vai ir pieļaujama filmas „Uzvaras<br />
diena – mūsu svētki” izmantošana<br />
vispārizglītojošo solu mācību procesā,<br />
un vai tā atbilst apstiprinātajiem mācību<br />
standartiem un programmām”.<br />
Jau ziņots, ka TB/LNNK frakcija<br />
vērsās Drošības policijā ar aicinājumu<br />
izvērtēt Saeimas „PCTVL” frakcijas<br />
deputātu Jakova Plinera un Valērija<br />
Buhvalova veidotās propagandas filmas<br />
saturu, kā arī tās izplatīšanu Latvijas<br />
skolās ar krievu mācībvalodu.<br />
„Ņemot vērā, ka filma tapusi pamatojoties<br />
uz PSRS laika dokumentālā kino<br />
hronikām, slavinošā gaismā parādot<br />
padomju okupācijas karaspēku, TB/<br />
LNNK deputāti ir pārliecināti, ka tā ir<br />
uzskatāma par klaji propagandisku un<br />
neatbilstošu Latvijas kā neatkarīgas<br />
demokrātiskas valsts vērtībām”, atzina<br />
TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs<br />
Māris Grīnblats.<br />
Frakcija aicināja Drošības policiju<br />
izvērtēt, vai to personu rīcībā, kas nodarbojušās<br />
ar filmas veidošanu un neoficiālo<br />
izplatīšanu skolās, nav saskatāmas<br />
pretvalstiskas rīcības pazīmes,<br />
īpaši ņemot vērā sarežģīto starptautisko<br />
situāciju.<br />
Rolands Pētersons<br />
TB/LNNK preses sekretārs
8. lpp. LATVIETIS Otrdien, 2008. gada 14. oktobrī<br />
Kultūra<br />
Mākslinieks Reinis Zusters<br />
Dzimis 1918. gada 15. oktobrī<br />
Odesā, Ukrainā. (Citviet rakstīts<br />
1919. gadā). Miris 1999. g. Zilajos kalnos<br />
(Blue Mountains) Jaundienvidvelsā<br />
(New South Wales) Austrālijā.<br />
Zusters tehnisko izglītību ieguvis<br />
Rīga, Rīgas pilsētas tehnikumā. Studējis<br />
dažādus mākslas stilus un virzienus<br />
pašmācības ceļā Vācijā. 1950. gadā<br />
ieradās Austrālijā un ļoti ātri apliecināja<br />
sevi kā profesionālu mākslinieku,<br />
jau 1951. gadā sarīkojot savu pirmo<br />
patstāvīga mākslinieka darbu personālo<br />
izstādi Kanberā (un arī 1956. gadā).<br />
Lai papildinātu savas zināšanas, divus<br />
gadus studējis Sidnejas Nacionālās<br />
mākslas skolas vakara kursos. Apceļojis<br />
pasauli 1964., 1968., un 1975. gados.<br />
1960. gadā piedalījies mākslinieku grupas<br />
izstādē Parīzē (Francija) un ASV.<br />
Bijis ļoti darbīgs un ražīgs. Sarīkojis<br />
daudz patstāvīgās izstādes dažādu<br />
pilsētu Austrālijā (Sidnejā, Melburnā,<br />
Adelaidē, Kanberā, Ņūkaslē) un arī<br />
dažādu zemju un valstu (Vācijā, Kanādā,<br />
Jaunzēlandē) galerijās. Protams,<br />
piedalījies latviešu mākslinieku grupu<br />
izstādēs un daudzās Latviešu Kultūras<br />
dienu mākslas izstādēs. Sniedzis savā<br />
laikā arī lekcijas un demonstrējumus<br />
mākslas jautājumos.<br />
Viņa darbi izstādīti daudzās zemēs<br />
un valstīts, ieskaitot Lielbritāniju,<br />
Kanādu, Franciju, Vāciju, ASV.<br />
Un, protams, Latvijā, kur viņa darbi<br />
1996. gadā (07.06.-07.07) bija plaši<br />
izstādīti Rīgā, Valsts muzeja Baltajā<br />
zālē. Ar patiesu lepnumu par šo izcilo<br />
latviešu mākslinieku atceros izstādes<br />
Divas pasaules – viena debess (33<br />
eksponātu) Reiņa Zustera un Venitas<br />
Salnājas atklāšanu brīnišķīgā Latvijas<br />
vasaras sākuma dienā, ļaužu pārpildītā<br />
zāle, un Reinis – satraukts, bet lepns<br />
izstādes atklāšanā teica: „Beidzot darbi<br />
ir mājās“. Par izstādi Rīgā var piebilst,<br />
ka Reinis Zusters pats finansēja gleznu<br />
sūtīšanu un apdrošināšanu no Austrālijas<br />
uz Latviju. Pēc izstādes Latvijas<br />
Valsts muzejam kā dāvinājums palika<br />
triptihs Izrautās saknes un vēl eļļas<br />
tehnikā uz audekla gleznoti darbi: Kas<br />
es esmu (1985-87), Krokodils (1994),<br />
Pašportrets (1995), Pamestā ferma, un<br />
arī Prezidenta kancelejai tika dāvināti<br />
darbi.<br />
Savā bagātajā un garajā radošā<br />
mākslinieka mūžā Zusters ieguvis vairākas<br />
godalgas un zīmīgas balvas atzītos<br />
starptautiskos konkursos, piemēram,<br />
jau 1957. gadā Deilī Telegrafa (Daily<br />
Telegraph) mākslas balvu, tad daudzas<br />
ainavu izstāžu godalgas Austrālijā,<br />
Tasmānijā. Ieguva Bronzas godalgu<br />
Osakas Trienālē (Japānā) 1990. gadā<br />
un Speciālo balvu 1993. gada Trienālē,<br />
kurā piedalījās ap 10 000 mākslinieku<br />
no 91 valsts.<br />
Reiņa Zustera mākslas darbi atrodas<br />
daudzās nozīmīgās kolekcijās muzejos,<br />
galerijās, piemēram, Kanberas Nacionālajā<br />
galerijā, Jaundienvidvelsas,<br />
Dienvidaustrālijas, Rietumaustrālijas,<br />
Kvīnslandes, Tasmānijas un Ziemeļteritorijas<br />
pavalstu galerijās, Nacionālās<br />
mākslas galerijā Velingtonā, Danedinas<br />
un Kenterberijas mākslas galerijās<br />
Jaunzēlandē, Nacionālajā galerijā<br />
un valdības kolekcijā Kuala Lumpurā<br />
Malāzijā. Arī tādās lielās publiskās<br />
ēkās kā Jaundienvidvelsas Universitāte<br />
Sidnejā, Travelodža viesnīcā (Travelodge),<br />
Rezerves Bankā, Hooker un Oil<br />
sabiedrību kolekcijās, Amerikas sūtniecības<br />
Kanberā kolekcijā u.c.<br />
Materiālus par Reini Zusteru<br />
sakopoja IN<br />
Par mākslinieku<br />
Reiņa Zustera gandrīz vai episkie<br />
mākslas darbi, kas veidoti eļļas, akvareļa<br />
vai jauktajā tehnikā, ir radušies<br />
valdzinājuma iespaidā, ko uz mākslinieku<br />
atstājis Austrālijas ainavas pirmatnīgums<br />
un kontrasti. Caur savām<br />
gleznām viņš ir centies izpētīt rašanās<br />
un sairšanas ciklu, kā to izcili demonstrē<br />
viņa iemīļotie Zilo kalnu koki un<br />
ķērpji. Austrālijas daba ir sniegusi vadmotīvu<br />
lielai daļai Zustera gleznu, un<br />
tajās dabas formas un krāsas maģiskā<br />
veidā pārvēršas sulīgā un krāšņā panorāmā.<br />
Rejs Satons raksta: „Kad es<br />
pirmo reizi izgāju Darvina taku kopā<br />
ar Reini Zusteru, es redzēju to ar mākslinieka<br />
acīm. Ar savu paaugstināto jutīgumu<br />
viņš Austrālijas krūmājos saskata<br />
saikni starp zemi un cilvēka dvēseli.“<br />
Zusteru iedvesmoja ne tikai kalni. Viņš<br />
Negribat paši izdrukāt<br />
Varbūt Jums nav ātrais internets<br />
(broadband)<br />
Vai pazīstat kādu bez interneta<br />
pievienojuma<br />
Mēs labprāt<br />
iz drukāsim un<br />
nosūtīsim laikrakstu<br />
„Latvietis“.<br />
Dāviniet sev vai citam!<br />
Abonements $35 par 10<br />
numuriem ar piegādi Austrālijā.<br />
Var maksāt ar kredītkarti, PayPal,<br />
čeku vai bankas pārskaitījumu.<br />
Sazinieties ar redakciju!<br />
Adreses laikraksta 2. lpp.<br />
ir centies savos darbos notvert arī Sidnejas<br />
vitalitāti – šo pilsētu mākslinieks<br />
redzēja kā „krāsu eksploziju, mainīgu<br />
atspulgu ostu un cilvēka rokām radītu<br />
konstrukciju kalnus, kā vientuļu cilvēku<br />
patosu uz izpriecu fona“.<br />
Zusters dzīves un dabas pretrunās<br />
un dažādībā saskatīja pamatu sapņiem<br />
un vērojumiem, kas nepieciešami<br />
mākslinieka iedvesmai.<br />
Ojārs Greste<br />
Māksliniece Ilze Šēnberga-Nāgela viesojoties pie Reiņa Zustere mākslinieka<br />
darbnīcā Zilajos kalnos 1997. gadā.<br />
FOTO Gunārs Nāgels
Otrdien, 2008. gada 14. oktobrī LATVIETIS 9. lpp.<br />
Ministru prezidenta Ivara Godmaņa uzrunas<br />
plāns Saeimā 2008. gada 9. oktobrī<br />
Latvijas Republikas Ministru kabinets<br />
Izdruka no www.mk.gov.lv<br />
Laika posmā starp manu uzstāšanos<br />
Jūsu priekšā par Valdības pirmajām<br />
100 dienām politisko, ekonomisko, sociālo<br />
un kopumā demokrātisko notikumu<br />
gaita attīstījās ļoti strauji. Diez vai<br />
kāda cita valdība atjaunotajā Latvijas<br />
valstī tik vētrainas otrās 100 dienas ir<br />
piedzīvojusi.<br />
Referendums par Saeimas atlaišanu<br />
Sākšu ar galvenajiem demokrātiskajiem<br />
notikumiem: tie neapšaubāmi ir<br />
divi referendumi augustā. Nezinu precedentus<br />
atjaunotās Latvijas valsts vēsturē,<br />
kad par tik svarīgiem jautājumiem<br />
tauta nobalsošanā būtu izteikusies tik<br />
īsā laikā.<br />
Atskatoties uz referendumu par<br />
Saeimas atlaišanu, kas lielā mērā attiecās<br />
arī uz manis vadītās valdības<br />
darba novērtējumu, gribu uzsvērt, ka<br />
es kā valdības vadītājs neesmu mainījis<br />
savu uzskatu, ko publiski paudu<br />
šī referenduma priekšvakarā – Cienot<br />
viedokli par tiesībām tautai lemt par<br />
Saeimas atlaišanu principā (būtībā par<br />
Saeimas ārkārtas vēlēšanām), mums<br />
visiem un, pirmkārt, manis vadītai<br />
valdībai tieši šajā laika periodā ir<br />
akūti nepieciešams darboties un lemt<br />
spējīgs parlaments, kas vienīgais var<br />
izlemt tik svarīgus jautājumus kā budžeta<br />
izdevumu ārkārtas samazināšana<br />
ekonomikas lejupslīdes laikā, ko Jūs,<br />
cienījamie deputāti, kas par to nobalsoja<br />
jūlijā, arī pierādījāt ar savu darbu.<br />
Arī šobrīd mums daudz vairāk<br />
ir vajadzīgs lemtspējīgs un atbildīgs<br />
parlaments mums visiem, lai pieņemtu<br />
atbildīgus lēmumus arī tagad<br />
un tuvākajā nākotnē. Nevis – Saeimas<br />
atlaišana un tās ārkārtas vēlēšanas.<br />
Tajā pašā laikā valdība piedalās<br />
caur saviem pārstāvjiem Saeimas<br />
apakškomisijas darbā gan par Valsts<br />
prezidenta priekšlikumiem un citām<br />
iniciatīvām sakarā ar iespējamiem grozījumiem<br />
Satversmē. Es ceru, ka parlaments<br />
rūpīgi izsvērs un pieņems tās<br />
normas, kas noteiks turpmāk iemeslus<br />
sasaukt Saeimas ārkārtas vēlēšanas,<br />
nebalstoties uz politiskās konjuktūras<br />
vajadzībām.<br />
Mans, kā valdības vadītāja, viedoklis<br />
ir, ka pilsoņu skaitam, kas nobalso<br />
par Saeimas atlaišanu (t.i. ārkārtas<br />
vēlēšanām ) ir jābūt vismaz pusei<br />
no balstiesīgajiem, ņemot vērā šāda<br />
jautājumu izņēmuma svarīgumu parlamentārā<br />
republikā – Latvijā, kā arī<br />
to, ka brīvā un demokrātiskā valstī<br />
nav pieļaujamas normas, kas uzliek<br />
par pienākumu obligāti piedalīties vēlēšanās<br />
(un tādēļ nav saistāmi kvorumi<br />
pēdējās Saeimas vēlēšanās ar referenduma<br />
kvorumu.).<br />
Pensiju referendums<br />
Otrs, ne mazāk svarīgs referendums,<br />
kura pozitīvs iznākums fundamentāli<br />
apdraudēja mūsu esošās<br />
pensiju sistēmas pastāvēšanu, jo tā<br />
ierosinātāji piedāvāja nepamatotu<br />
minimālās pensijas palielinājumu<br />
līdz iztikas minimumam, nenotika.<br />
Domāju, ka ierosinātāji labi apzinājās,<br />
ka šāda palielināšana ne tikai<br />
apdraudēja regulāru pensiju izmaksu<br />
jau ar 2010. gadu, bet arī pēc būtības<br />
nākotnē likvidētu principu, kas saņemamo<br />
pensiju saista ar sociālo iemaksu<br />
lielumu no saņēmēja nopelnītās<br />
algas. Tas, ka referendums nenotika,<br />
manuprāt, bija tieši mūsu cienījamās<br />
vecākās paaudzes ieklausīšanās saprātīgos<br />
argumentos par to, ka pensijas<br />
reāli jāpaaugstina izmantojot tieši jau<br />
izstrādāto un pielietoto indeksācijas<br />
un piemaksu par nostrādātiem gadiem<br />
mehānismu.<br />
Tāpēc, ievērojot Jūsu parlamentā<br />
jau pieņemtos grozījumus pensiju likumā,<br />
valdība, to pildot, ir 2009. gada<br />
budžetā paredzējusi konkrētus izdevumu<br />
palielinājumus (kopumā tuvu pie<br />
80 miljoniem latu), kas tieši nākamgad<br />
pirmo reizi:<br />
• indeksēs visas pensijas,<br />
• palielinās piemaksu par nostrādātiem<br />
gadiem līdz 1996. gadam, kuras<br />
izmaksās jau no 1. janvāra,<br />
• piemēros to arī invalīdu pensijām.<br />
KNAB vadītāja atlaišana pēc konstatētās<br />
skaidras naudas piesavināšanās<br />
KNAB – diemžēl, taču valdībai<br />
nācās iziet cauri šim ļoti smagajam<br />
procesam. Burtiski nākamnedēļ pēc<br />
budžeta iesniegšanas Saeimā valdība<br />
uzsāks visu garo procedūru jaunas<br />
KNAB vadītāja kandidatūras atrašanai<br />
un virzīšanai apstiprināšanai Saeimā.<br />
Ārpolitika<br />
1. Galvenie šajā laika posmā bija<br />
Gruzijas notikumi un ar tiem saistītie<br />
procesi. Par šiem notikumiem, tos izvērtējot<br />
jau tika spriests un lemts Saeimas<br />
sēdē.<br />
Salidosim Danču vakarā –<br />
Muzikanti no Adelaides,<br />
Brisbanes, Sidnejas un Rīgas<br />
Teikšu, ka Latvijas valdības nostāja<br />
šajā jautājumā ir ciešā kontekstā ar vienoto<br />
ES pozīciju.<br />
Neskatoties uz to, ka Latvijas un<br />
Krievijas pozīcijas ir atšķirīgas, pat<br />
pretējas, Latvijas valdība turpinās veidot<br />
attiecības ar Krieviju ES–Krievijas<br />
attiecību kontekstā tajā skaitā arī divpusējā<br />
līmenī, starpvaldību komisiju<br />
turpmākā darbā un ārlietu ministru līmenī.<br />
2. Latvija ratificēja Lisabonas līgumu<br />
3. Latvija veiksmīgi izpildīja visus<br />
darbus kā Baltijas jūras valstu padomes<br />
prezidējošā valsts samita organizēšanā<br />
un tā veiksmīgā norisē Rīgā<br />
Finanšu jautājumi<br />
1. Tika sagatavoti un parlamentā<br />
akceptēti grozījumi 2008. gada valsts<br />
budžetā:<br />
• samazināti izdevumi par 169 milj.<br />
Ls (4,2 % ) kopumā<br />
• t.sk. pirmo reizi tika samazināts<br />
finansējums valsts pārvaldei (likvidējot<br />
brīvās štata vietas),<br />
• palielināts finansējums sociāliem<br />
jautājumiem: 86,9 milj.Ls<br />
• palielinājums vecuma pensijām –<br />
39,2 milj.Ls<br />
• palielinājums invaliditātes pensijām<br />
– 5,8 milj.Ls<br />
• palielinājums bezdarbnieku pabalstiem<br />
– 6 milj.Ls<br />
• palielinājums vecāku pabalstiem –<br />
26,4 milj.Ls<br />
• palielinājums slimības lapām – 5,3<br />
milj.Ls<br />
• palielinājums maternitātes pabalstiem<br />
– 2,5 milj.Ls<br />
Par šo bija atsevišķas Saeimas<br />
sēdes, kurās tas tika diskutēts un pieņemts,<br />
tāpēc īpaši neatkārtošos par šo<br />
pirmo etapu ekonomiskās attīstības<br />
tempu samazināšanās stadijā.<br />
2. Ir sagatavots, valdībā akceptēts<br />
2009. gada budžeta projekts.<br />
3. Uzņēmējdarbību atbalstošs nodokļu<br />
samazinājums:<br />
• reinvestētās peļņas neaplikšanas<br />
sistēmas pilnveidošana uzņēmumu<br />
ienākuma nodoklī (pagarināts lielākas<br />
amortizācijas (paātrinātas norakstīšanas)<br />
termiņš; ar nodokli neapliekamajā<br />
daļā ieskaitīs nosacīto<br />
procentu likmes noteiktās summas,<br />
finansējoties no pašu kapitāla, no<br />
pieciem uz astoņiem gadiem tiks<br />
pagarināts zaudējumu pārnešanas,<br />
jeb nozīmīgu ieguldījumu ražošanā<br />
atpelnīšanas laiks).<br />
4. Palielināti no 150 uz 300 Ls attaisnojamie<br />
izdevumi izglītībai, veselības<br />
aprūpei.<br />
Turpinājums 10. lpp.
10. lpp. LATVIETIS Otrdien, 2008. gada 14. oktobrī<br />
Ivars Godmanis Saeimā<br />
Turpinājums no 9. lpp.<br />
Ekonomika<br />
1. Izveidots Ieguldījuma fonds –<br />
eksporta apdrošināšanai. Šo atbildīgo<br />
uzdevumu veiks Eiropas Investīciju<br />
fonds, garantējot ES principu ievērošanu<br />
eksporta apdrošināšanā.<br />
2. No 29. septembra – ir uzsākta<br />
jauna ES fondu apgūšanas programma<br />
– 40 milj. EUR „Jauno tehnoloģiju<br />
ieviešanai”.<br />
Bērnu lietas<br />
1. No 1. septembra ir reāli ieviestas<br />
brīvpusdienas 1. klasei.<br />
2. Stimulējot finansiālu atbalstu<br />
ģimenēm ar bērniem, pārskata periodā<br />
vietējā adopcija ir 2 reizes lielāka kā<br />
ārzemju (bija otrādi – bija 4 reiz lielāka<br />
ārzemju adopcija kā vietējā), kā arī<br />
pieaugusi absolūtajos skaitļos.<br />
Reģionālās attīstības un pašvaldību<br />
lietas<br />
1. Ministrijas ir sagatavojušas un<br />
MK ir nodevis visus galvenos ar novadu<br />
reformu saistītos likumu projektus.<br />
Kultūra<br />
1. Uzsākta Latvijas Nacionālās bibliotēkas<br />
celtniecība.<br />
2. Veiksmīgi novadījām Vispārējos<br />
Latviešu Dziesmu un Deju svētkus (ar<br />
vislielāko dalībnieku skaitu Latvijas<br />
vēsturē).<br />
Labklājība<br />
Valdība noreaģēja uz straujo inflācijas<br />
kāpumu un koriģēja pensiju indeksāciju:<br />
1. Pensiju sistēmas pilnveidošana –<br />
3.soļos – aprīlis – jūlijs – oktobris (indeksācija<br />
+ piemaksa par nostrādātiem<br />
gadiem + indeksācija) Rezultāts – vidējā<br />
pensija 165 Ls, tuvu iztikas minimumam<br />
– ap 170 Ls.<br />
2. Palielināti pabalsti par bērniem –<br />
invalīdiem un invalīdiem kopš bērnības<br />
no 50 līdz 75 latiem.<br />
Tieslietas<br />
1. Pirmo reizi ir izstrādāts konkrēts<br />
darbības plāns veco cietumu pakāpeniskai<br />
slēgšanai un aizstāšanai ar<br />
mazāka skaita jaunām ieslodzījuma<br />
vietām. Kā pirmais jau 1. janvārī tiks<br />
slēgts Pārlielupes cietums.<br />
2. No 1. janvāra sāks darboties 4<br />
administratīvā rajona tiesu nami apgabala<br />
tiesu teritorijā, tādējādi atrisinot<br />
ilgos lietu izskatīšanas termiņus administratīvā<br />
rajona tiesās.<br />
Lauksaimniecība<br />
1. Ir atrasts risinājums piena ražotāju<br />
un pārstrādātāju kopīgai sadarbībai<br />
piena tirgū<br />
2. Veiksmīgi ir iesāktas jaunās ES<br />
lauksaimniecības un lauku attīstības<br />
fonda programmas.<br />
Iekšlietas<br />
Pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē<br />
tiek iepirktas 71 jaunas ugunsdzēšanas<br />
mašīnas, kas jau oktobrī nonāks<br />
pie mūsu ugunsdzēsējiem.<br />
Vides lietas<br />
Beidzot ir pabeigta lietotās kodoldegvielas<br />
izvešana uz Krievijas Federāciju<br />
un Latvija ir kodolbrīva valsts.<br />
Izglītība<br />
1. Beidzot ir iegūts skaidrs priekšstats<br />
arī reģionālā griezumā par reālo<br />
sekmību skolās.<br />
2. Uzsākts šogad vēl virtuālā līmenī<br />
finansēšanas modeļa „nauda seko<br />
skolēnam“ īstenošana.<br />
Aizsardzība<br />
1. Reāli pasākumi veikti Armijas<br />
kaujas spēju nostiprināšanā (t.sk. disciplīnas<br />
jautājumos).<br />
2. Baltijas reģionālā aizsardzības<br />
plāna izstrāde.<br />
3. Civilmilitāro attiecību nostiprināšana.<br />
Satiksme<br />
1. Būtiski optimizēts Latvijas pasta<br />
darbs, samazināti zaudējumi, ar Pasta<br />
bankas izveidi ir iedarbināts reāls<br />
plāns, lai Latvijas pasts jau nākamgad<br />
strādātu bez zaudējumiem.<br />
2. Ir palaists pirmais PPP projekts<br />
ceļam Rīga-Sēnīte, kurā pieteikušās 5<br />
ārvalstu kompānijas, lai uzsāktu izbūvi<br />
jau nākamgad.<br />
3. Ir uzsākts konkurss jaunā termināla<br />
būvniecībai Lidostā „Rīga“ (privātu<br />
kompāniju investīcijas līdz 0,5 miljrd.<br />
EUR, bez valsts līdzfinansējuma).<br />
Integrācija<br />
1. Ir izstrādāta Sabiedrības integrācijas<br />
stratēģija.<br />
2. Pirmo reizi ir iegūts pilns pārskats<br />
par NVO finansējumu un turpinās<br />
darbs ar NVO koordinācija.<br />
3. Ir veiksmīgi organizēts un novadīts<br />
Tautiešu mēnesis Latvijā.<br />
ES fondu apgūšanas lietas<br />
1. Ir nodrošināta regulāra uzraudzība<br />
un sekošana ar mērķi maksimāli<br />
pabeigt vecā perioda (2004-2<strong>006</strong>.g.)<br />
fondu apguvi.<br />
2. Ir piešķirti papildus līdzekļi un<br />
termiņu pagarinājumi atsevišķos projektos<br />
(kopā ap. 15 projektos, arī Bauskas<br />
pilij).<br />
3. Ir izdarīti visi priekšdarbi jauno<br />
ES fondu apgūšanai .<br />
E-pārvaldes lietas<br />
1. Ir pilnībā izveidoti 89 prioritāro<br />
projektu saraksti e – lietās. Rezultāts –<br />
birokrātijas mazināšana, vieglāka dokumentu<br />
aprite.<br />
Valsts pārvalde<br />
1. Valsts pārvaldes izdevumu samazināšana<br />
budžeta grozījumos un<br />
valsts pārvaldes budžeta izdevumu samazināšana<br />
nākamgad par 10,67% jeb<br />
136 mlj.Ls.<br />
2. Par 10% tiks samazinātas štata<br />
vienības valsts pārvaldē (arī resoru<br />
centrālos aparātos) līdz 01.07.2009.<br />
(par 5% līdz 31.12.2008.)<br />
3. Ar 01.01.2009.<br />
• nav padomnieku ierēdņiem,<br />
• vadības līgumi ne lielāki par 50%<br />
no algas, (40%- 2010, 0%-2011.g.)<br />
• „iesaldētas“ atlīdzības valsts kapitālsabiedrību<br />
valžu un padomju locekļiem,<br />
tiks mazināts skaits.<br />
Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību<br />
savienības domstarpību un<br />
vienošanās protokols<br />
1. Par neapliekamo minimumu no<br />
80 Ls uz 100 Ls.<br />
2. Par ienākumu nodokļa pārdali<br />
(palielināšanu) no 80 % uz 82% pašvaldībām.<br />
3. Par Rīgas iemaksām – 68 milj<br />
Ls un MK noteikumu izmaiņām savstarpējos<br />
norēķinos par skolniekiem un<br />
bērnu dārza audzēkņiem.<br />
Vienošanās starp Ministru kabinetu,<br />
Latvijas Darba devēju konfederāciju<br />
un Latvijas Brīvo arodbiedrību<br />
savienību par 2009.gada valsts budžeta<br />
izstrādes principiem<br />
1. Nevirzīt un neatbalstīt priekšlikumus,<br />
kas paaugstinātu valsts budžeta<br />
deficītu virs 1,85% no IKP.<br />
2. 2009.g. valsts budžetā neplānot<br />
papildus finanšu līdzekļus atalgojuma<br />
fonda palielināšanai valsts pārvaldē<br />
strādājošiem, kas paaugstinātu gadskārtējā<br />
budžeta deficītu virs 1,85 % no<br />
iekšzemes kopprodukta (IKP).<br />
3. Ar 2009. gada 1. janvāri tiek noteikts<br />
iedzīvotāju ienākuma nodokļa<br />
maksātāja neapliekamais minimums<br />
100 latu mēnesī un nodokļa atvieglojums<br />
par apgādībā esošu personu 70<br />
latu mēnesī.<br />
∎<br />
Datumi<br />
Dzimšanas dienas un notikumi.<br />
14. oktobris<br />
Vilhelmīne, Minna<br />
1878. rakstniece Zemgaliešu Biruta.<br />
1881. dzejnieks, publicists Ontons<br />
Skrinds.<br />
1904. lidmašīnu konstruktors Kārlis<br />
Irbīte.<br />
1906. rakstnieks Anšlavs Eglītis.<br />
1907. aktieris Žanis Katlaps.<br />
1930. aktieris Kārlis Anušēvics.<br />
1938. scenogrāfs Andris Freibergs.<br />
1944. Sarkanarmija ieiet Norvēģijā<br />
(ziemeļos, Finnmarkas apgabalā).<br />
1952. komponists Zigmārs Liepiņš.<br />
15. oktobris<br />
Eda, Hedviga, Helvijs<br />
1783. pirmais ievērojamākais latviešu<br />
Turpinājums 11. lpp.
Otrdien, 2008. gada 14. oktobrī LATVIETIS 11. lpp.<br />
Datumi<br />
Turpinājums no 10. lpp.<br />
tautības dziesminieks Neredzīgais<br />
Indriķis.<br />
1786. Krievijas valdība pieprasa reorganizēt<br />
amatnieku cunftes pēc Katrīnas<br />
II Amatniecības nolikuma.<br />
1902. atklāj Aleksandra – tagad Vidzemes<br />
tirgus paviljonus.<br />
1918. gleznotājs, arhitekts Reinis Zusters.<br />
1919. Latvijas armijas vienības pārceļas<br />
pār Daugavu, ieņem Daugavgrīvu<br />
un Bolderāju.<br />
1937. rakstnieks Edvīns Tauriņš.<br />
1947. scenogrāfs, gleznotājs, plakātists<br />
Juris Dimiters.<br />
1965. „Garezers – Latviešu Nacionālais<br />
Centrs“ inkorporēts ASV.<br />
16. oktobris<br />
Daiga, Dinija<br />
1786. ģenerālgubernators Georgs fon<br />
Brauns pavēl Rīgas rātei organizēt pilsētas<br />
galvas vēlēšanas.<br />
1932. pedagoģe, psihoterapeite, sabiedriska<br />
darbiniece, 3x3 kustības<br />
aizsācēja Līga Ruperte.<br />
17. oktobris<br />
Gaits, Karīna<br />
1901. rakstnieks Kārlis Janševskis (īstajā<br />
vārdā Kārlis Janovskis).<br />
1906. rakstnieks, tulkotājs Valdemārs<br />
Kārkliņš.<br />
1915. rakstnieks Francis Murāns.<br />
1938. aktieris, režisors Nauris Klētnieks.<br />
1953. Pēteris Aldiņš ansambļa „Kolibri“<br />
dalībnieks, viens no dibinātājiem.<br />
18. oktobris<br />
Rolands, Rolanda, Ronalds, Erlends<br />
1878. sabiedrisks darbinieks, grāmatizdevējs<br />
Eduards Kozlovskis (seniors).<br />
1887. grafiķis, bērnu grāmatu ilustrators,<br />
dzejnieks Alberts Kronenbergs.<br />
1925. mākslas zinātnieks Jānis Pujāts.<br />
1937. tēlniece, dzejniece Vija Gune (īstajā<br />
vārdā Guna Mikāne).<br />
1947. dzejnieks Pāvils Johansons.<br />
19. oktobris<br />
Elīna, Drosma, Drosmis<br />
1898. rakstniece, dzejniece Elīna Zālīte<br />
(precējusies Zommere).<br />
1930. rakstnieks, publicists, ārsts Jānis<br />
Liepiņš.<br />
20. oktobris<br />
Leonīda, Leonīds<br />
1210. pāvests Innocentijs III apstiprina<br />
Rīgas bīskapa Alberta un Zobenbrāļu<br />
ordeņa vienošanos par iekaroto zemju<br />
sadalīšanu. Pēc tās ⅔ pienākas bīskapam,<br />
⅓ – ordenim.<br />
1893. operdziedātāja Milda Brehmane-Štengele.<br />
1929. dibināta studenšu organizācija<br />
Konkordija Zintiniece.<br />
1943. Anglija, PSRS, ASV vienojas<br />
dibināt AN komisiju par kara noziegumiem.<br />
∎<br />
Atzerees<br />
Pirms 50 gadiem<br />
<strong>Laikraksts</strong> Austrālijas Latvietis<br />
Nr. 458 1958. g. 18. oktobrī<br />
Izveicības brauciens latviešu<br />
auto īpašniekiem notika DV Melburnas<br />
nod. sarīkojumā 12. oktobrī no<br />
Melburnas latviešu nama uz tautieša<br />
J. Mežaka īpašumu Silmačos. Dalībnieku<br />
skaits nebija tik prāvs, kā<br />
sacensību organizētāji cerēja, jo daudzu<br />
auto īpašnieki pēc iepazīšanās ar<br />
stingrajiem noteikumiem braukšanā<br />
nepiedalījās. Uzvarēja H. Slegmanis<br />
un I. Rieksts ar navigatoru J. Mežuli<br />
Holdena mašīnā (78 soda punkti),<br />
2. G. Dankers un J. Laizāns (319 p.),<br />
3. V. Graudiņš (522 p.). Pārsteiguma<br />
balvu piešķīra J. Kuzņeckim un<br />
K. Pelšem.<br />
* * *<br />
Melburnas latviešu organizāciju<br />
apvienības darbības gadu maiņas<br />
sanāksmē 11. oktobrī par apvienības<br />
valdes pr-di ievēlēja DV Melburnas<br />
nod. kandidātu Aleksandru Gāršu, sen.<br />
Šo amatu viņš uzņēmās 1 dienu pirms<br />
savas 58. dzimšanas dienas, kas bija<br />
12. oktobrī.<br />
MLOA 3 vīru valdes sastāvā vēl<br />
ievēlēja Alfu Bērztīsu un trešo vietu<br />
rezervēja katoļticīgo tautiešu pārstāvim.<br />
Jaunais valdes pr-dis A. Gārša<br />
saka: „Turpmākajā darbībā apvienības<br />
galvenais uzdevums ir, lai mūsu<br />
kopēji veicamajiem pasākumiem Melburnā<br />
visciešākajā vienotībā saliedētu<br />
visas latviešu organizācijas, par tuvāko<br />
mērķi uzskatot 18. novembra svinību<br />
izcilu noorganizēšanu, kuru vada<br />
kultūras darbinieks G. Brēmanis. Domāju,<br />
ka pēc pieredzes pagātnē, tagad<br />
varēsim samērā viegli zināt, kādā ziņā<br />
apvienības darbība virzāma. Mans<br />
vienīgais lūgums ir, lai it visas mūsu<br />
organizācijas silti atbalstītu MLOA<br />
centienus.“<br />
* * *<br />
Melburnas ev. lut. latviešu draudzes<br />
gadskārtējā Pļaujas svētku bazārā<br />
šogad atlikums bija tuvu pie<br />
600:0:0.<br />
Šo lielo summu izdevās realizēt<br />
patiecoties draudzes locekļu bagātīgajiem<br />
ziedojumiem. Atsevišķā izlozē<br />
bija tautieša Zīles darinātā skaistā tautiskā<br />
pūra lāde, kuru laimēja Ķiberis.<br />
Draudzes sarīkojuma programmu vadīja<br />
G. Zilberts.<br />
* * *<br />
Iebrucējs latvieša Kārļa Ratenieka<br />
piena bārā un delikatesu vaikalā Melburnā,<br />
par ko AL ziņots jau agrāk, notiesāts<br />
ar 3 gadiem cietumā.<br />
Notiesātais ir 27 g.v. austrālietis<br />
Brians Viktors Slī, kas dzīvojis tajā<br />
pašā ielā, kur atrodas K. Ratenieka veikals<br />
– Herberta ielā, Melburnas priekšpilsētā<br />
Nortkotē. Viņš 10. jūlija vakarā<br />
maskojies iebruka K. Ratenieka veikalā<br />
aplaupīšanas nolūkā, draudot veikalniekam<br />
un tā dzīves biedrei ar pistoli.<br />
K. Ratenieks, kas ir Latvijas kādreizējais<br />
policists, neapmulsa, bet uzsāka<br />
cīņu ar laupītāju, pēc kam izmeta to<br />
caur logu uz ielas.<br />
* * *<br />
Nesen AL ziņojām par Sidnejas<br />
latviešu rūpnieka V. Bērziņa panākumiem<br />
maiznīcas Rīga izveidošanā.<br />
Lielus pārkārtošanas un paplašināšanas<br />
darbus izdarījusi arī otra latviešu<br />
maiznīca, kas pieder V. Bergmanim<br />
Sidnejā.<br />
Viņš uzstādījis 2 jaunas automatiskas,<br />
ar elektrību sildāmas maizes cepjamās<br />
krāsnis un tvaika ražotāju katlu,<br />
kopsummā ieguldot 10.000:0:0. Pārkārtojumi<br />
ne tikai ietaupa darba spēku,<br />
bet, galvenais, paātrina cepšanas<br />
procesu, tādējādi radot iespēju svaigu<br />
maizi nogādāt tirgū agri rītā. Līdz šim<br />
to bija grūti izdarīt, jo Jaundienvidvelsas<br />
likumi noliedz maizniekiem nakts<br />
darbu.<br />
Z.<br />
* * *<br />
K. Skalbes mazā Sarkangalvīte,<br />
Anšl. Eglīša Omartija kundzes laikmetīgie<br />
tēli, J. Sarmas seno dienu latviešu<br />
darbinieki, tautas dziesmas, dejas,<br />
tautas pasaku drāmatizējumi – kopā<br />
8 uzvedumi ar 35 dalībniekiem – bija<br />
plašā un interesantā programma, ko<br />
Melburnas latviešu gaidu un skautu<br />
saimes locekļi sniedza savā gadskārtējā<br />
sarīkojumā 11. oktobrī. Tēlojumu<br />
virkni Grāmatu plaukts bija sakārtojusi<br />
E. Rimšāne, bet programmu pieteica<br />
B. Petrapša.<br />
Vakara ap 100 apmeklētāju sirsnīgi<br />
priecājās par zēnu un meiteņu sasniegumiem.<br />
* * *<br />
Ja vēl jāgaida, ko par Zilās Otas<br />
5. gadskārtējo gleznu izstādi mākslinieciskā<br />
ziņā teiks mūsu recenzents,<br />
tad materiālie sasniegumi jau ir it prāvi<br />
– skates pirmajā dienā pārdeva 14<br />
gleznas.<br />
Izstādi 12. oktobrī Melburnā pēc<br />
mūsu konsulārā pārstāvja Austrālijā<br />
O. Rozīša uzrunas atklāja Latvijas<br />
goda konsuls R. G. Mekkomass. Apmeklētāju<br />
skaits bija lielākais, kāds<br />
jebkad piedzīvots Zilās Otas līdzšinējās<br />
izstādēs – pāri par 350 cilvēku.<br />
* * *<br />
„Mērnieki brauc!“ – satraukumā<br />
izsauksies slātavieši un čangalieši<br />
25. oktobra vakarā Bransvikas pilsētas<br />
nama zālē, kur Melburnas latviešu<br />
biedrības teātra ansambļa iestudējumā<br />
pirmo reizi trimdā skatīsim brāļu<br />
Kaudzīšu Mērnieku laiku drāmatizējumu.<br />
∎
12. lpp. LATVIETIS Otrdien, 2008. gada 14. oktobrī<br />
Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi<br />
Adelaidē<br />
Sestdien, 18. okt., plkst. 12.00 Adelaides<br />
Latviešu biedrības pilnsapulce<br />
ALB namā.<br />
Svētdien, 19. okt., plkst. 12.00 Sabiedriskā<br />
kluba pusdienas Tālavas kafejnīcā.<br />
Zvanīt I.Puķītim 82619931.<br />
Svētdien, 19. okt., plkst. 14.00 Fimas<br />
„The Soviet Story“ („Padomju stāsts“)<br />
izrāde DV namā. Pēc izrādes atspirdzinājumi<br />
un vieglas uzkodas.<br />
Trešdien, 22. okt., plkst. 11.00 ALB<br />
Aprūpētāju grupas pastaiga pa Adelaides<br />
Botānisko dārzu. Tikšanā pie galveniem<br />
vārtiem North Tce. Paņemiet<br />
līdzi groziņu kopējai rīta kafijai.<br />
Trešdien, 22. okt., plkst. 13.00 Novuss<br />
Tālavā. Aicinām un mudinām jaunus<br />
spēlētājus piebiedroties katrā laikā!<br />
Sestdien, 25. okt., plkst. 12.00 Latviešu<br />
nama kooperatīva pilnsapulce<br />
Tālavā.<br />
Svētdien, 26. okt., plkst. 9.00 ALB<br />
Aprūpētāju grupas Flērī pussalas gastronomu<br />
(Fleurieu Peninsula Gourmet)<br />
izbraukums. Lūdzu pieteikties M. Puķītei<br />
(8261 9931) līdz 20. okt.<br />
Svētdien, 26. okt., plkst. 9.30 Novuss<br />
Tālavā.<br />
Svētdien, 26. okt., plkst. 14.00 Adelaides<br />
Latviešu biedrības literārā pēcpusdiena<br />
ALB namā. „Kādreiz Āžu<br />
miestā“. Atmiņas par Viesīti un apkārtni.<br />
Referātu papildinās ar dzejoļiem<br />
un skatiem. Irīna Ozoliņa. Visi<br />
laipni aicināti!<br />
Adelaides Sv. Pētera draudze<br />
Mācītājs Māris Lukaševics.<br />
Svētdien, 19. okt., plkst. 11.00 Dievkalpojums<br />
ar dievgaldu.<br />
Brisbanē<br />
Sestdien, 18. okt., plkst. 13.00 Zolītes<br />
pēcpusdiena DV sarīkojumā Brisbanes<br />
Latviešu namā. Piedalīšanās $5.<br />
Pirmdien, 20. okt., plkst. 13.00 (apmēram).<br />
Koordinācijas komitejas sēde<br />
Latviešu namā pēc kora mēģinājuma.<br />
Sestdien, 25. okt., plkst. 14.00 DV vecākās<br />
paaudzes tautas deju grupa „Senči“<br />
rīko Barbecue – lauku virtuvi Latviešu<br />
namā. Būs ceptas, sulīgas desiņas,<br />
kotletes un gaļa ar dažādiem salātiem.<br />
Cena $15, ieskaitot kafiju un smalkmaizītes.<br />
Sekos loterija. Atlikums par labu<br />
latviešu nama uzturēšanai.<br />
Kvīnslandes latv. ev.lut. draudze<br />
Diakone Brigita Saiva.<br />
Svētdien, 19. okt., plkst. 10.00 Kapu<br />
svētku dievkalpojums Hemmantas<br />
kapsētā. (Diakone Brigita Saiva).<br />
Kanberā<br />
Sestdien, 25. okt., plkst. 14.00 Vanadžu<br />
un Vanagu sarīkojums Immanuela<br />
draudzes sarīkojumu zālē.<br />
40 balsis, 3 diriģenti, 1 pianiste –<br />
JUVENTUS!<br />
Kanberas latv. ev. lut. draudze<br />
Prāv. Kolvins Makfersons.<br />
Svētdien, 19. okt., plkst. 13.00 Pļaujas<br />
svētku dievkalpojums Sv. Pētera<br />
baznīcā, Reid (māc. Māra Saulīte). Pēc<br />
dievkalpojuma saiets baznīcas zālē.<br />
Svētdien, 26. okt., plkst. 10.30 Sv.<br />
Pētera austrāliešu ev. lut. draudzes Reformācijas<br />
svētku dievkalpojums Sv.<br />
Pētera baznīcā, Reid.<br />
Melburnā<br />
Sestdien, 18. okt., plkst. 12.00 DV<br />
Melburnas nodaļas pilnsapulce DV<br />
mītnē.<br />
Sestdien, 25. okt., plkst. 19.00 – 23.00<br />
Melburnas vanadžu „Svecīšu vakariņas“<br />
DV mītnē. (Ne 18. okt.). Iepriekšpieteikšanās<br />
nepieciešama, zvanot<br />
Irēnei Ziedarei 97875466 (vakaros) vai<br />
mob. 0409 355532.<br />
Svētdien, 26. okt., plkst. 14.00 Rotas<br />
kora sarīkojums Latviešu namā.<br />
Piektdien, 31. okt., plkst. 19.00 –<br />
23.00 Krodziņa vakars DV mītnē.<br />
Melburnas 1.latv. ev.lut.draudze<br />
Māc. Māra Saulīte.<br />
Melburnas Sv. Krusta draudze<br />
Māc. Aldis Elberts.<br />
Svētdien, 19. okt., plkst. 11.00 Kapu<br />
svētki Foknera kapsētā.<br />
Svētdien, 26. okt., plkst. 10.00 Lūgšana<br />
baznīcā.<br />
Svētdien, 26. okt., plkst. 11.00 Reformācijas<br />
svētku (31. oktobris) dievkalpojums<br />
ar dievgaldu; dziedās draudzes<br />
koris dir. E. Smalkā vadībā.<br />
Pertā<br />
Svētdien, 19. okt., plkst. 11.00 Daugavas<br />
Vanagu rīkotais „Cepetis zem<br />
ozola“ Latviešu centrā.<br />
Pertas ev.lut. Sv. Pāvila draudze<br />
Māc. Gunis Balodis.<br />
Svētdien, 26. okt., plkst. 10.30 Dievkalpojums.<br />
Sidnejā<br />
9. okt. līdz 9. nov. jaunas Latvijas<br />
mākslinieces Lauras Vecmanes izstāde<br />
„Pastkartītes un deja vu“ Baltajā<br />
zālē.<br />
Piektdien, 17. okt., plkst. 16.00 –<br />
20.00 Daugavas vanagu namā novuss.<br />
Gaidām jaunus spēlētājus!<br />
Sestdien, 18. okt., plkst. 12.00 LKBA<br />
sarīkojums Latviešu namā.<br />
Sestdien, 18. okt., plkst. 13.00 –<br />
17.30 Jura Katužāna kauss basketbolā<br />
Bankstown Basketball Stadium, Third<br />
Ave., Condell Park. Cīnīsies latviešu<br />
un lietuviešu sieviešu, zēnu, vīriešu<br />
un veterānu komandas.<br />
Sestdien, 18. okt., plkst. 19.00 – 24.00<br />
latviešu un lietuviešu basketbolistu<br />
saviesīgais vakars Sidnejas Lietuviešu<br />
klubā 16-20 Meredith St., Bankstown.<br />
Ieeja $10.<br />
Sestdien, 18. okt., plkst. 19.30 „Klubs<br />
Kaladū“ Mārtiņa Siliņa zālē Sidnejas<br />
Latviešu namā. Mūzika, dejas, dziesmas!<br />
Ieeja $10.<br />
Sidnejas ev. lut. latviešu draudze,<br />
Svētā Jāņa baznīcā<br />
Prāv. Kolvins Makfersons (Colvin<br />
MacPherson).<br />
Svētdien, 19. okt., plkst. 10.00 Kapu<br />
svētki Latviešu kapos.<br />
Svētdien, 26. okt., plkst. 10.00 Reformācijas<br />
svētku dievkalpojums ar Svēto<br />
Vakarēdienu. Pēc dievkalpojuma referāts.<br />
Sidnejas latv. ev. lut. Vienības<br />
draudze<br />
Māc. Raimonds Sokolovskis.<br />
Radio raidījums pārtraukts uz nezināmu<br />
laiku.<br />
Ceturtdienas vakaros dziedināšanas<br />
Svētā Gara dievkalpojumi baznīcas<br />
zālē Stratfildā. Lūdzam iepriekš pieteikties<br />
pie mācītāja tel. 0438 694520.<br />
Svētdien, 19. okt., plkst. 10.00 Dievkalpojums.<br />
Sestdien, 25. okt. plkst. 19 – 23<br />
Melburnas vanadžu<br />
„Svecīšu vakariņas“<br />
DV mītnē.<br />
Iepriekšpieteikšanās<br />
nepieciešama, zvanotIrēnei<br />
Ziedarei 97875466 (vakaros) vai<br />
mob. 0409 355532.<br />
Lata kurss<br />
Latvijas Bankas kurss 15. oktobrī<br />
1 EUR = 0,702804 (piesaistes kurss)<br />
1 AUD = 0,3640 1 NZD = 0,3200<br />
1 GBP = 0,9010 1 USD = 0,5140
Change language