Laikraksts "Latvietis" 222
01.12.2014 • Views
Share Embed Flag

Laikraksts "Latvietis" 222

Laikraksts "Latvietis" 222

Laikraksts "Latvietis" 222

SHOW MORE
SHOW LESS
ePAPER READ
DOWNLOAD ePAPER
laikraksts.com

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

START NOW

<strong>Laikraksts</strong><br />

LATVIETISwww.laikraksts.com<br />

Austrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide<br />

Nr. <strong>222</strong> 2012. gada 4. oktobrī TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991<br />

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: redakcija@laikraksts.com<br />

Miķeļdienas gadatirgus Doma laukumā, Rīgā. Skat. rakstus 7. lpp.<br />

FOTO Aina Gailīte<br />

Valsts prezidents Ņujorkā<br />

Uzrunā ANO un tiekas ar latviešiem<br />

Latvijas Republikas<br />

Valsts prezidents Andris<br />

Bērziņš viesojās Ņujorkā,<br />

kur 26. septembrī<br />

uzrunāja ANO Ģenerālās<br />

asamblejas 67. sesiju.<br />

Darba vizītes ASV<br />

ietvaros, 27. septembrī,<br />

Valsts prezidents Ņujorkā tikās ar<br />

ASV Ebreju organizācijas (American<br />

Jewish Committee AJC) pārstāvjiem,<br />

lai apmainītos viedokļiem par starptautiskajām<br />

aktualitātēm, kā arī par<br />

abām pusēm aktuāliem jautājumiem,<br />

kas ļauj uzturēt konstruktīvu dialogu<br />

starp ebreju kopienu un Latvijas valsti.<br />

Sarunā tika skarti jautājumi, kas<br />

attiecas uz starptautiskās sabiedrības<br />

un konkrētāk Eiropas Savienības<br />

valstu lēmumiem par sankcijām pret<br />

Atklāta vēstule Saeimas<br />

deputātei Irinai Cvetkovai<br />

Pieprasa publisku atvainošanos visiem DV biedriem<br />

Pēdējās dienās Saeimas<br />

deputāte Irina Cvet-<br />

pasaules karš nav vienkārši vērtējams<br />

no Latvijas valsts pozīcijām. Otrais<br />

kova (Saskaņas Centrs) vēstures process, turklāt tajā figurē<br />

nākusi klajā ar vairākiem<br />

skaļiem paziņoju-<br />

pret nacismu. Karā piedalījās daudzi<br />

daudz vairāk faktoru nekā vienīgi cīņa<br />

miem, kas tieši vai pastarpināti<br />

skar vēstures motivācija un savas intereses. Bija arī<br />

subjekti un katram no tiem bija sava<br />

nozari. Plaši neiztirzājot nācijas un politiskie režīmi, kas kādu<br />

vēstures zinātnes komplicētību, jāatzīmē,<br />

ka vēsturi kopumā nevarētu un ma pusē. PSRS bija aktīva nacistiskās<br />

laiku izvēlējās karot nacistiskā režī-<br />

nevajadzētu vērtēt balts-melns kategorijās.<br />

Sevišķi, runājot par tik daudz-<br />

kara sākuma 1939. g. 1. septembrī līdz<br />

Vācijas sabiedrotā no Otrā pasaules<br />

šķautnainu procesu kā karš.<br />

1941. g. 22. jūnijam. Savukārt ar nebūt<br />

1990. g. tika atjaunota Latvijas<br />

valsts, līdz ar to tika pieņemts un gumu tā arī nenoslēdza līdz pat savam<br />

ne nacistisko Japānu PSRS miera lī-<br />

normatīvajos aktos iestrādāts, ka tā kraham, un to nav izdarījusi arī tās tiesiskā<br />

mantiniece Krievijas Federācija.<br />

ir tā pati valsts, kas tika okupēta un<br />

anektēta PSRS 1940. g., līdz ar to arī<br />

vēsturiskos procesus pieņemts vērtēt<br />

Turpinājums 12. lpp.<br />

Irānu un Palestīnas jautājumu. Valsts<br />

prezidents Andris Bērziņš pauda nostāju,<br />

ka Irānas situācija nav risināma<br />

militārā ceļā, un Latvija šādu pieeju<br />

nevar atbalstīt, uzsverot arī Apvienoto<br />

Nāciju Organizācijas Ģenerālās<br />

Asamblejas runā pausto, ka tās dalībvalstis<br />

ir apņēmušās ievērot hartā ie-<br />

Turpinājums 13. lpp.<br />

Saturs<br />

Austrālijas ziņas...2, 6, 9, 10, 12, 14<br />

Latvijas ziņas...................... 1, 7, 9<br />

Latvieši pasaulē.................. 11, 13<br />

Redakcijā....................................3<br />

LR Valsts prezidents.............1, 13<br />

Edgars Engīzers...................1, 12<br />

Atis Skalbergs.............................3<br />

AL54KD............................4, 5, 13<br />

Jancis par Pavasara svētkiem....6<br />

Uldis Brūns Rīgā........................7<br />

Māra Branča skatījums.........8, 14<br />

Prāv. Kolvins Makfersons...10, 11<br />

Uldis Ozoliņš.............................11<br />

Sēru vēsts...................................3<br />

Datumi......................................14<br />

Sarīkojumi un ziņojumi.. 14, 15, 16<br />

Lata kurss.................................16<br />

9HRLINH*gjjaac+

2. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2012. gada 4. oktobrī<br />

No vienas puses...<br />

Sidnejas latviešu jauktā kora „Dziesma a cafe“ sarīkojums<br />

Sestdien, 2012. g.<br />

16. septembrī Sidnejas<br />

Latviešu nama Mārtiņa<br />

Siliņa zālē.<br />

Ja salīdzina ar iepriekšējiem<br />

Sidnejas latviešu<br />

jauktā kora (SLJK)<br />

vareno koru sastāviem,<br />

tad pašreizējais koristu skaits varētu<br />

likties pat neticams. Tikai 4 soprāni<br />

(Lija Hill, Anita Misiņa, Annette Piesa<br />

(Pearce), Līga Rutupa), 3 alti (Ieva Eikena-Vilsona<br />

(Wilson), Irēne Dzirnekle,<br />

Gundega Zariņa), 4 tenori (Valdis Krādziņš,<br />

Uldis Misiņš, Elmārs Bērziņš,<br />

Pēteris Kļaviņš) un 3 basi (Andrejs Pelša, kura zināja daudzus dzejoļus no<br />

Mednis, Olafs Šics, Gunārs Zodiņš) no galvas un kurus skandēja, kad viņai tas<br />

kuriem 4 (Elmārs, Pēteris, Andrejs un prasījās. Starp mīļākajiem dzejniekiem<br />

Gunārs) dubulto arī Sidnejas vīru korī. viņai bija Ārija Elksne un Breikšs).<br />

Kaut mēdz teikt, ka no laba jau Pētera Barisona liegā vieglā Viegli<br />

mani bāliņš cēla noslēdza priekš-<br />

nevajag daudz, nelielāmies, ka gribam<br />

sacensties ar nopietniem koriem, bet nesuma iejūtīgo sākuma posmu... ej<br />

varu galvot, ka mēģinājumos nopietni Laimiņa kurp iedama, nāc pie manis<br />

piestrādājam, lai iemācītos dziesmas pāriedama. Palīdz manu ilgu mūžu<br />

un izveidotu tās, kā mūsu diriģente vieglumā’i darināt.<br />

Irēne Pakalna gribētu. Kur agrāk bija Tad Emīls Melngailis (1874-1954)<br />

balss apmācītājas, kuras iekala atsevišķas<br />

balsu grupējumus, tagad mēģinā-<br />

atrāva straujākā dzīves īstenībā ar tau-<br />

un Andrejs Jurjāns (1856-1922) mūs<br />

jumos esam visi kopā un gaidām savu tas dziesmām Ciemā daiļa sērdienīte<br />

kārtu. Bet no vienas puses tas rada saliedētu<br />

sajūtu, jo dzīvojam viens otram ir tautas dziesmas, aranžējumu noska-<br />

un Kur gāji, puisīti? Ar visu to, ka tās<br />

līdzi radošajā procesā. Gandrīz kā futbola<br />

komandā, kur katrs varētu spēlēt dziesmas vārdus, bet arī pašu mūsu<br />

ņa ir atšķirīga, kas atspoguļo ne tikai<br />

kurā katrā pozīcijā, man liekas, ka mēs lielo komponistu sava laikmeta pieeju<br />

zinātu nodziedāt visus sabalsojumus, dziesmu apdarei, kā arī droši vien viņu<br />

ja tik vien mūsu balstiņas to varētu! īpatnības un temperamentu (Jurjāns<br />

Pārdomājot to laiku no pirmā mēģinājuma<br />

līdz mūsu uzstāšanās publikas studēja kompozīciju pie Rimska-Kor-<br />

godalgots mežraga spēlē...). Abi divi<br />

priekšā kora sarīkojumā 16. septembrī,<br />

sajūtas svārstās starp izmisumu Kaut Melngailis beidza 20 gadus pēc<br />

sakova Pēterburgas konservatorijā.<br />

un pacilātību. Ja sākumā acis un prāts, Jurjāna, kurš, iestājoties konservatorijā<br />

1875. g., bija viens no pirmajiem<br />

ausis un balss bija sadursmē un likās,<br />

ka neizturēsim dziesmu lavīnu, ko diriģente<br />

savā sajūsmā katrā mēģinājumēts<br />

kā pirmais latviešu profesionālais<br />

latviešiem šinī augstskolā un ir atzīmā<br />

mums uzkrāva, tad galu galā varējam<br />

pasniegt publikai dziesmu dāvanu lv). Kad dziedam Jurjāna apdares, ir<br />

komponists (viela no www.skolenam.<br />

mūsu iespēju robežu iesaiņojumā un tāda sajūta, ka turam gadu simteni<br />

cerēt, ka klausītāji uztvers to prieku mūsu rokās un dziedam iz vēstures...<br />

un lepnumu, ko mēs izjūtam, dziedot Diriģente Irēne Pakalna programmā<br />

izraudzīja tautas dziesmas, kur<br />

izraudzītās dziesmas.<br />

Tagad, pāršķirstot dziesmu notis, dzirdējām dažādību i apdares, i tematu<br />

jomā – kā Arvīda Žilinska Mēness<br />

pakavējos koncerta atmiņās, pie sevis<br />

pārdziedot no jauna I. Kalniņa mierīgo, ņēma saules meitu (gleznaina dabas<br />

bet noteikto Dziesmu ar M. Bārbales personifikācija), E. Siliņa Es izaugu<br />

norādījumu: Dziesmu iemācies dēls, pie māmiņas (dzīves īstenība un prakse),<br />

Jāņa Zīles Bāleliņa līgaviņa (seno<br />

dziesmā mūžības likums. Dziesmu iemācies<br />

dēls. Dziesmā mūsu tikums. dienu līgavas rūpes un dvēselisko nostāju),<br />

Kaspara Svennes Trādi rīdi,<br />

Un melburnietes Rutas Brožes kluso<br />

Mana dzimtene ar Leonīda Breikša Miķelīt (no vienam otra apdziedāšanos<br />

līdz vienošanām un vienotību)<br />

vārdiem, kurai seko Armanda Mihailova<br />

skaisti vijīgā Vēji aizpūš gadus un Gunāra Ordelovska Maza, maza<br />

(A. Pētersons). Pēdējos gados esam meitenīt (puiša veltu ilgas). (Šeit varbūt<br />

vērts minēt, ka Adelaides Kultūras<br />

vairākas Rutas un Amandas dziesmas<br />

iekļāvuši mūsu repertuārā, un kaut viņi dienās viesosies Latvijas mūzikas ansamblis<br />

Mūza, kura dalībnieks And-<br />

ir ievērojami atšķirīgi, viņu dziesmās ir<br />

kopīgs bezsmeldzīgs melodiskums un ris Poga no 2007-2010 gadam vadīja<br />

dabīgs skaistums. (Kad piemin Leonīdu<br />

Breikšu, man nāk prātā Vienības orķestri Rīga. Adelaidē vēl darbojas<br />

Gunāra Ordelovska dibināto pūtēju<br />

draudzes priekšniece, nelaiķe Liliana Adelaides latviešu pūtēju orķestris<br />

Sidnejas Latviešu jauktais koris ar diriģenti Irēni Pakalnu.<br />

ALPO (burtiski, vārdu sakot, piemērots<br />

nosaukums pūtēju orķestrim!) bet<br />

tanī nav neviena latvieša).<br />

Pārējās dziesmas, ko koris (varbūt<br />

tagad drīzāk būtu mūs jāapzīmē kā<br />

ansambli?...) sagatavoja, iekļāva interesantā<br />

saraustītākā aranžējumā Vensku<br />

Edvarda Debess tumša, mākoņaina<br />

– daudz, daudz tautā dziedāto (Tā<br />

arī šodien klausītāji nevarēja nedziedāt<br />

līdzi!), Kaspara Svennes harmonizēto<br />

Andrieva Niedras Dažu skaistu ziedu<br />

(kura nosaukums tāpat kā Daudz baltu<br />

dieniņu dod mums pazīstamu daudz-<br />

Turpinājums 12. lpp.<br />

Published by Sterling Star Pty Ltd<br />

ABN 54053671855<br />

Redakcija / Editorial Office:<br />

Sterling Star<br />

PO Box 6219<br />

SOUTH YARRA, VIC 3141<br />

AUSTRALIA<br />

Tel/fakss: (03) 98273753<br />

redakcija@laikraksts.com<br />

latvietis@netspace.net.au<br />

www.laikraksts.com<br />

Editor: Dr. Gunars Nagels<br />

Associate Editor: Ilze Nagela<br />

Abonēšanas cena drukātam<br />

laikrakstam: $35 par 10 numuriem,<br />

$70 par 20 numuriem vai $180 par<br />

52 numuriem ar piegādi Austrālijā.<br />

Čekus rakstīt uz „Sterling Star<br />

Pty Ltd“ vārda.<br />

Sludinājumu cena: $5 par 1 cm<br />

telpu vienā slejā vienā numurā.<br />

Content and design:<br />

© Sterling Star and individual<br />

authors 2012. All rights reserved.<br />

Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991<br />

Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983<br />

Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos<br />

rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā<br />

atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija<br />

par tām neuzņemas atbildību. Redakcija<br />

patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas<br />

rediģēt. <strong>Laikraksts</strong> honorārus nemaksā.<br />

FOTO Ojārs Greste

Ceturtdien, 2012. gada 4. oktobrī <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 3. lpp.<br />

Redakcijā<br />

Sveicināti, lasītāji!<br />

Vai mēs visi esam<br />

jau izlasījuši Latvijas<br />

nākotnes noteicošo dokumentu,<br />

Nacionālo<br />

attīstības plānu (NAP)?<br />

Kādu tad īsti gaišo nākotni<br />

paredz šis dokuments?<br />

Plānā lasām citātus no Raiņa,<br />

Imanta Ziedoņa, Zentas Mauriņas<br />

darbiem. Un tad pirmais, lielos burtos<br />

rakstītais mērķis parādās 23. paragrāfā<br />

(dokuments sanumurēts no<br />

pirmā līdz 424. paragrāfam):<br />

„LKN2011* kā galveno ieteikumu<br />

izvirza nepieciešamību orientēties no<br />

efektivitātes virzītas ekonomikas uz<br />

inovāciju virzītu ekonomiku. Tādējādi<br />

kā būtiskākais vidēja termiņa mērķis<br />

tautas saimniecības izaugsmes stimulēšanai<br />

un iedzīvotāju labklājības pieaugumam<br />

NAP2020 kontekstā ir izvirzīts<br />

EKONOMIKAS IZRĀVIENS“. (* Latvijas<br />

konkurētspējas novērtējums 2011).<br />

Tātad šis daiļi formulētais paragrāfs<br />

gāž seno Leonīda Iļjiča atklājumu, ka<br />

Ekonomikai jābūt ekonomiskai. Ko vispār<br />

nozīmē orientēties no efektivitātes<br />

virzītas ekonomikas uz inovāciju virzītu<br />

ekonomiku? Vai tagad no augstskolu<br />

kursiem tiks svītrotas visas plašās apmācības<br />

par saimniecisko efektivitāti,<br />

par inženiertehnisko efektivitāti, par<br />

loģistisko efektivitāti? Mūsu konkurenti<br />

par to tikai priecāsies, jo efektivitāte<br />

un inovācija neizslēdz viena otru. Tieši<br />

otrādi – efektivitāte ir vajadzīga vienmēr,<br />

ar vai bez inovācijas.<br />

Bet priekšnoteikumus, kā tikt<br />

pie šīs spējas radīt inovācijas, lasām<br />

NAP pielikumā, LR vides aizsardzības<br />

un reģionālās attīstības ministra<br />

Edmunda Sprūdža dokumentā: Ekonomiskā<br />

izrāviena vadmotīvs: Latvija<br />

2020. gadā – zaļākā valsts pasaulē.<br />

Tur lasām, ka „Latvijas valsts un tās<br />

cilvēki par savu ir pieņēmuši patiesību,<br />

ka, tikai mērķtiecīgi, gudri un dāsni<br />

investējot izglītībā, valstij ir iespēja<br />

nodrošināt augstu konkurētspēju un<br />

izaugsmi ilgtermiņā.“ Ar vārdu sakot,<br />

te ir no jauna atklāta vēl senākā Vladimira<br />

Uļjanova patiesība: Mācīties,<br />

mācīties un vēlreiz mācīties!<br />

Ja tomēr skatāmies tālāk par gan<br />

plakātisko, gan samocīto valodu, atrodam<br />

interesantus rādītājus, par ko<br />

ir rūpējies Pārresoru koordinācijas<br />

centrs. Paragrāfos 180, 181 un 189<br />

redzam rādītāju: Patēriņš atpūtai un<br />

kultūrai no mājsaimniecību kopējiem<br />

patēriņa izdevumiem (%). Bāzes vērtība<br />

2010. gadā ir 7%, bet plāns paredz<br />

mērķi, ka 2014. gadā tam jābūt<br />

7,3%, 2017. gadā tam jābūt 7,8%, bet<br />

2020. gadā tam jāsasniedz 8,1%.<br />

Varētu uzrakstīt veselu eseju par<br />

šo rādītāju vien. Kādā veidā šis rādītājs<br />

ir atkarīgs no mājsaimniecības ienākumiem,<br />

cilvēku skaita un vecuma<br />

Uldis Stabulnieks<br />

Komponists un dziedātājs pāragri aizgājis mūžībā<br />

Ceturtdien, 27. septembrī, 66 gadu<br />

vecumā miris komponists, pianists un<br />

dziedātājs Uldis Stabulnieks. Viņš<br />

miris pēc ilgstošas slimības, pavisam<br />

tuvu pie savas 67. dzimšanas dienas.<br />

Uldis Stabulnieks bija tautā iemīļots<br />

un populārs komponists un savu<br />

dziesmu izpildītājs. Īpašu slavu viņam<br />

atnesa 1981. gadā paša izpildītā dziesma<br />

ar Māras Zālītes tekstu Tik un tā<br />

(Nāk rudens apgleznot Latviju...), ar<br />

kuru viņš ieguva 2. populārākas dziesmas<br />

statusu tā gada Latvijas radio<br />

Mikrofona aptaujā. Populāras un tautā<br />

dziedātas bija daudzas viņa dziesmas.<br />

Uldis Stabulnieks dzimis<br />

1945. gada 8. oktobrī Rīgā. 1965. gadā<br />

viņš bija viens no dibinātājiem karavīru<br />

ansamblim Zvaigznīte, un šis<br />

ansamblis uzvarēja festivālā Liepājas<br />

dzintars 1967. gadā, kā arī kļuva par<br />

Tallinas džeza festivāla diplomandu.<br />

Taisnīgi spriedumi<br />

Par padomju virsnieka izraidīšanu no Latvijas<br />

Krievu demagogi bieži<br />

cenšas iebaidīt valsts<br />

ierēdņus, ka sūdzēs viņus<br />

tiesā, ja nepakļausies<br />

viņu prasībām. Krievu<br />

kopienas aktīvists Aleksandrs<br />

Kazakovs bija iekļauts<br />

tā dēvētajā melnajā<br />

sarakstāpar naidīgo attieksmi pret Latviju.<br />

Viņš pieprasīja svītrot viņu no šī<br />

saraksta. Kad tas nenotika, sekoja draudi,<br />

ka sūdzēs tiesā un pieprasīs no valsts<br />

20 000 latu lielu kompensāciju par morālā<br />

kaitējuma atlīdzināšanu. Administratīvā<br />

apgabaltiesa noraidīja šo prasību.<br />

Bijušais padomju armijas virsnieks<br />

Sergejs Vikulovs ar sievu un dēlu nesaņēma<br />

uzturēšanās atļauju Latvijā<br />

pēc demobilizācijas, bet viņi palika te<br />

No 1969. gada līdz 1988. gadam Uldis<br />

Stabulnieks bijis koncertmeistars Latvijas<br />

Televīzijas un radio estrādes un<br />

vieglās mūzikas orķestrī. Viņš dziedājis<br />

arī kamerkorī Ave Sol. Par pianistu<br />

viņš strādājis lielākajā daļā Latvijas<br />

teātru, daudzām teātra izrādēm viņš<br />

komponējis mūziku. Arī vairākām<br />

latviešu spēlfilmām viņš sarakstījis<br />

mūziku, kā piemēra: Svešās kaislības,<br />

Aizaugušā grāvī viegli krist, Dīvainā<br />

mēnessgaisma.<br />

1973. gadā Uldis Stabulnieks kļuva<br />

par Monako Starptautiskā džeza<br />

kompozīciju konkursa laureātu,<br />

1995. gadā saņēma Lielo mūzikas<br />

balvu, 2004. gadā autortiesību Bezgalības<br />

balvu, 2007. gadā saņēma Aleksandra<br />

Čaka balvu, bet 2011. gadā<br />

Uldim Stabulniekam tika piešķirts<br />

Latvijas valsts apbalvojums – Atzinības<br />

krusts.<br />

■<br />

dzīvot un sūdzējās varas iestādēm. Tās<br />

informēja, ka viņiem valsts jāpamet<br />

līdz 2000. gada jūnijam. Viņi to nedarīja.<br />

Tad viņi 2003. g. 3. septembrī tika<br />

arestēti un deportēti uz Krieviju. Viņi<br />

iesūdzēja valsti Eiropas Cilvēktiesību<br />

tiesā. 2012. g. septembrī šī tiesa vienbalsīgi<br />

noraidīja šo prasību. Tas ir ļoti<br />

svarīgs spriedums, kas liek saprast, ka<br />

šī tiesa neatbalstīs nelikumīgu rīcību<br />

un ir nopietns signāls, ka ar nekaunību<br />

demagoģiju, meliem savus mērķus padomju<br />

cilvēki nesasniegs.<br />

Aktīvists Vladimirs Lindermans<br />

un viņam līdzīgie visai bieži draud ar<br />

Eiropas Cilvēktiesību tiesu, kaut gan<br />

tā neaizstāv nelietību.<br />

Atis Skalbergs<br />

Laikrakstam „Latvietis“<br />

mājsaimniecībā? Kādā veidā plānotā<br />

ienākumu nevienlīdzības samazināšana<br />

(Paragrāfi 180 un 181) pati no<br />

sevis mainīs šo rādītāju (un kurā virzienā)?<br />

Vai 183. paragrāfā rakstītais,<br />

ka šī rādītāja palielināšana „liecina<br />

par zināmu labklājības līmeni un piederību<br />

Latvijas kultūras telpai“ nozīmē,<br />

ka bezmaksas kultūras pasākumi<br />

neveicina piederību Latvijas kultūras<br />

telpai, un ka, no otras puses, pirktie,<br />

svešā valodā ierakstīti ārzemju video<br />

ieraksti un datora spēles veicina piederību<br />

Latvijas kultūras telpai?<br />

Ja mājsaimniecībā patēriņi ir kopā,<br />

teiksim Ls500, tad plāns nosaka, ka<br />

2010. gadā Ls35 tika izdoti atpūtai un<br />

kultūrai, bet 2020. gadā ar likumu apstiprinātā<br />

plānā izdevumiem būs jābūt<br />

Ls40,50 (ja kopējais patēriņš nemainās).<br />

Kāpēc?<br />

Citējot pirms 145 gadiem,<br />

1867. gada 3. oktobrī dzimušo dzejnieku<br />

Eduards Veidenbaumu:<br />

Laimības sapņi -<br />

Blēņas un nieks;<br />

Nava virs zemes<br />

Sagaidāms prieks.<br />

Ciešanas, sāpes<br />

Sirds tikai jūt,<br />

Nolādēts liktens<br />

Cilvēkam būt!<br />

Tomēr laimības sapņi nav tikai blēņas<br />

un nieks. Tie ir mums vajadzīgi, lai<br />

varētu iet no šodienas uz rītdienu. Bet<br />

kādu lomu spēlē Nacionālais attīstības<br />

plāns – laimības sapnis, blēņas vai arī<br />

tikai nieks? Par to balsos mūsu priekšstāvji,<br />

100 ievēlētie Saeimas deputāti.<br />

GN

4. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2012. gada 4. oktobrī<br />

„Pēc kaut kā cēla, nezināma“<br />

Kultūras dienu teātris<br />

Sidnejas Latviešu<br />

teātris (SLT) vedīs uz<br />

Kultūras dienām ciema<br />

kukuli – Anšlava Eglīša<br />

lugu par mīlestību Pēc<br />

kaut ka cēla, nezināma.<br />

Izrādi varēsim baudīt<br />

27. decembra vakarā Adelaides Latviešu<br />

namā. Diemžēl, pēc ilgiem un<br />

raženiem gadiem Adelaides Latviešu<br />

teātra ansamblis (ALTA) ir izbeidzis<br />

aktīvu darbību, bet tomēr priecājamies,<br />

ka sidnejieši nāks talkā.<br />

Luga Pēc kaut kā cēla, nezināma<br />

esot viena no SLT populārākajām lugām,<br />

un šī būs trešā reize, kad tā redzēs<br />

skatuves gaismu pazīstamā režisora<br />

Kārļa Gulberga režijā. Linda Ozere un<br />

Jānis Čečiņš atkārtos savas lomas kā<br />

Džonsona kundze un Jānis Grava pēc<br />

veseliem 28 gadiem! Viņiem šoreiz<br />

pievienosies ilggadējie SLT aktieri Iveta<br />

Rone – Sofijas Gravas lomā un Andris<br />

Kariks kā Kaspars Zivtiņš. Ar lielu<br />

sajūsmu gaidīsim Adelaidē reto iespēju<br />

apbrīnot ieredzētās dekoratores Vijas<br />

Spoģes-Ērdmanes dekorācijas.<br />

Kārlis Gulbergs pirmo reizi parādījās<br />

uz SLT skatuves 1951. gadā un<br />

pirmo režiju vadīja 1955. gadā. Viss<br />

kopā Kārlis ir vadījis vairāk kā 90 režiju<br />

un lomu tēlojis vēl vairāk. Pēdējās<br />

Kultūras dienās Sidnejā uzveda viņa<br />

iestudēto Blaumaņa lugu No saldenās<br />

pudeles un nesen<br />

viņš tēloja Ābramu<br />

Skroderdienās<br />

Silmačos.<br />

Linda Ozere<br />

savu pirmo lomu<br />

tēloja 1968. gadā<br />

un pēc tam vismaz<br />

vēl 50 lomu, ieskaitot<br />

neseno Pindacīšu<br />

– Skroderdienās<br />

Silmačos un Olīviju<br />

– Šekspīra Divpadsmitajā<br />

naktī.<br />

Jānis Čečiņš<br />

savas teātra<br />

gaitas uzsāka<br />

1965. gadā, tēlojot<br />

gaili! Starp vairāk<br />

kā 80 lomām bijušas<br />

daudzas mīļas<br />

raksturlomas, ieskaitot Sēru Tobiju<br />

Belču – Divpadsmitajā naktī un Aleksandru<br />

paša sarakstītajā Kabarē de<br />

Rīga. Pirms dažiem gadiem varējām<br />

baudīt šo uzvedumu Adelaidē.<br />

Andris Kariks darbojas SLT kopš<br />

1971. gada kā skatuves darbinieks, dekorators,<br />

aktieris un valdes priekšsēdis.<br />

Viņa mīļākā loma – Osvalds Tjates<br />

Brīvajā kritienā. Nesen sidnejieši viņu<br />

redzēja Sēra Andreja Bālģīmja lomā<br />

Divpadsmitajā naktī un kā maiznieku<br />

Meķi bērnu lugā Makss un Morics.<br />

Sēž no kreisās: Vija Spoģe-Erdmane (dekoratore), Linda<br />

Ozere, Kārlis Gulbergs (režisors). Stāv: Andra Rone<br />

(sufliere), Iveta Rone, Andris Kariks, Pēteris Erdmanis<br />

(dekorators), Jānis Čečiņš.<br />

Iveta Rone savas SLT gaitas sāka<br />

1975. gadā, tēlojot meiteņu lomas, bet<br />

pēc vairāk kā 20 lomām tagad ir pazīstama<br />

ar spēcīgu sieviešu tēlojumiem,<br />

tādiem kā Ritu Kauvarda Aušīgajā garā<br />

un Antoniju – Skroderdienās Silmačos.<br />

SLT neapšaubāmi ir vēl arvien<br />

visaktīvākais trimdas latviešu teātris,<br />

iestudējot gan vieglas komēdijas, gan<br />

publikai priekšā ceļot lielos klasiķus.<br />

Rudīte Bērziņa<br />

AL54.KD informācija<br />

arberz@optusnet.com.au<br />

FOTO Ojārs Greste<br />

Kultūras dienas tuvojas<br />

Kā sāksies un kā beigsies?<br />

Ap šo laiku bieži<br />

dzird, ka cilvēki saka –<br />

Kur šis gads ir aizskrējis?<br />

Un tā noteikti<br />

domā AL54.KD rīcības<br />

komiteja! Nebūs ilgi un<br />

Ziemassvētki būs klāt,<br />

un tad jau tūlīt sāksies mūsu iemīļotie<br />

kultūras svētki. Par to, kas notiks Kultūras<br />

dienu vidus posmā ir jau aprakstīts<br />

šinī laikrakstā un arī citur: tautas<br />

dejas, kopkora koncerts, ģimenes svētki<br />

ar tirdziņu, ģimenes dziedāšanas<br />

svētki, teātris, Trio Šmite Kārkle Cinkuss<br />

koncerts, ansambļa Mūza koncerts<br />

u.c. Bet kāda būs pirmā diena,<br />

26. decembrī?<br />

Tā sāksies ar Dievkalpojumu<br />

plkst. 14.00 Sv. Pētera baznīcā. Šis<br />

dievnams ir tieši pāri ielai no Adelaides<br />

Latviešu nama Tālava.<br />

Sekos Atklāšanas koncerts<br />

plkst. 16.00 vēsturiskajā Gilinghema<br />

zālē, Aneslijas koledžā (Gillingham<br />

Hall, Annesley College). No baznīcas<br />

uz Atklāšanas koncertu varēs mierīgi<br />

aizstaigāt, bet tiem, kas vēlas, būs<br />

iespēja pa ceļam iegriezties Tālavas<br />

kafejnīcā iedzert kafiju vai kādu citu<br />

atspirdzinājumu.<br />

Atklāšanas koncerta rīkotājs ir<br />

AL54.KD vicepriekšsēdis Andis Bērziņš,<br />

kurš man nesen atlicināja laiku<br />

intervijai, kurā viņš pastāstīja par šī<br />

sarīkojuma norisi.<br />

Pēc Kultūras dienu oficiālās atklāšanas<br />

sekos koncerts, kurā uzstāsies<br />

vijolnieki Gunārs Larsens ar meitu<br />

Rasmu Larsenu, Latvijas viesi Trio<br />

Šmite Kārkle Cinkuss un ansamblis<br />

Mūza un no Melburnas jauniešu folkloras<br />

kopa Jumalēni.<br />

Kā jau lasītāji būs ievērojuši, KD<br />

emblēma ir Auseklis – rīta zvaigzne,<br />

kas ir pastāvīga, uzaust katru dienu no<br />

jauna un tomēr patur atmiņas no vakardienas.<br />

Šis simbols saista pagātni<br />

ar nākotni. Andis paskaidro, ka Atklāšanas<br />

koncerts atspoguļos šo tēmu.<br />

Vijolnieks Gunārs Larsens tagad<br />

dzīvo Šveicē, bet augot Adelaidē<br />

daudzus klausītājus iepriecināja gan<br />

kā solists, gan spēlējot duetus ar māsu<br />

Mairitu, gan spēlējot ansamblī Sudraba<br />

Stīga. Pirmais mācību gads Eiropā<br />

Gunāram bija 14 gadu vecumā, saņe-<br />

Turpinājums 13. lpp.<br />

Gunārs Larsens.<br />

Rasma Larsena.

Ceturtdien, 2012. gada 4. oktobrī <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 5. lpp.<br />

Kultūras dienas tuvojas<br />

Turpinājums no 4. lpp.<br />

mot aicinājumu no slavenā vijolnieka<br />

Tibora Vargas (Tibor Varga). Pēc<br />

skolas un universitātes absolvēšanas,<br />

Gunārs atgriezās Eiropā mācīties pie<br />

skolotājiem Franko Gulija (Franco<br />

Gulli), Josefa Suka (Josef Suk), Henrika<br />

Šēringa (Henrik Szering) u.c. Pēc<br />

Solistendiplom iegūšanas ar augstākām<br />

atzinībām, Gunārs tika aicināts<br />

kā mācībspēks Lucernas konservatorijā<br />

Šveicē. Līdz ar to Gunārs kļuva<br />

arī par solistu un koncertmeistaru<br />

kamerorķestrī Festival Strings Lucerne.<br />

Ar šo orķestri Gunārs koncertējis<br />

visos piecos kontinentos. Gunāram ir<br />

daudzi televīzijas, radio un kompaktdisku<br />

ieraksti ar plašu repertuāru. Tagad<br />

Gunārs ir profesors Lausanes un<br />

Lucernas Mūzikas augstskolās, kā arī<br />

viesu mācībspēks Jāzepa Vītola Mūzikas<br />

akadēmijā Rīgā un Latviešu jauno<br />

mūziķu meistarkursos Siguldā.<br />

Rīcības komiteja ļoti priecājas, ka<br />

Gunārs ne tikvien atgriezīsies Adelaidē<br />

un piedalīsies Atklāšanas koncertā,<br />

bet ka viņam līdz būs meita Rasma<br />

Larsena. Rasma dzimusi 1996. g.<br />

Šveicē. Māte, šveiciete, ir pianiste.<br />

Rasma jau agri izrādījusi lielu interesi<br />

mūzikā un sešu gadu vecumā sāka<br />

apmeklēt vijoles un klavieru stundas<br />

Lucernas konservatorijā. Pašlaik apmeklē<br />

speciālu mūzikas skolu Lausanē,<br />

to apvienojot ar mūzikas studijām<br />

Lausanes mūzikas augstskolā. Rasma<br />

absolvējusi meistarklases pie vijolniekiem<br />

Ivrija Gitlisa (Ivry Gitlis), Valerija<br />

Gradova (Valeri Gradow) u.c., kā<br />

arī paspējusi jau iegūt daudz godalgu<br />

un pirmo vietu nacionālos un internacionālos<br />

konkursos.<br />

Atklāšanas koncerts beigsies ar<br />

skatu uz mūsu pašu nākotni. No Melburnas<br />

uzstāsies jauniešu folkloras<br />

kopa Jumalēni. Šī kopa darbojas jau<br />

trīs gadus latviešu Daugavas skolas<br />

dziedāšanas un folkloras skolotājas<br />

Jolantas Lārmanes vadībā. Sastāvā ir<br />

pašlaik desmit dalībnieku, kuri gan<br />

dzied, gan spēlē dažādus mūzikas<br />

instrumentus: etnogrāfiskās kokles,<br />

stabules, flautu, vijoli, akordeonus,<br />

saksafonus un dažādus ritma instrumentus.<br />

Nosaukums Jumalēni cēlies<br />

no dainām un nozīmē – latviešu auglības<br />

dieva Jumja bērni. Jumalēnu repertuārā<br />

ietilpst galvenokārt latviešu<br />

mitoloģiskās tautas dziesmas, latgaliešu<br />

tautas dziesmas, kā arī pa kādam<br />

lustīgam danču gabalam. Jumalēni nākamgad<br />

cer ierakstīt savu pirmo kompaktdisku.<br />

Atklāšanas koncerta ieejas maksā<br />

ieskaitīta arī Pieņemšana. Pieņemšana<br />

notiks Tālavas Mazajā zālē pēc<br />

koncerta un par to rūpēsies Ināra Putniņa.<br />

Plkst. 19.00 atvērsies durvis uz<br />

lielo zāli Atklāšanas ballītei. Varēs<br />

iegādāties vakariņas pirms sāksies ro-<br />

„Jumalēni“ – Uz trepēm no kreisās: Daina Jefimova, Lija Andersone; priekšā:<br />

Šarlote Jakse, Ingrīda Dārziņa, Ronans Lārmanis, Kintija Jakse, Jolanta<br />

Lārmane (vadītāja), Kaija Lārmane, Zandis Baumanis, Freja Kučere-Ozoliņa.<br />

FOTO Roberts Birze<br />

Turpinājums 13. lpp.

6. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2012. gada 4. oktobrī<br />

Pavasara svētki Latviešu ciemā<br />

Ja jau esi piedzimis, sūdzēties par dzīvi ir par vēlu<br />

Šodien esot Pavasara<br />

svētki mūsu Lie-<br />

Bet cik strauji sāku, tikpat strauji ap-<br />

jau mani nesa uz minētā galda pusi.<br />

lajā zālē. Nu, tas ir ļoti stājos. Man visapkārt atskanēja šņācieni,<br />

lai sēžos nost – netraucējot.<br />

jauki! Kas vēl kaut cik<br />

izjūt pavasari, tas lai iet Ak, jā – talcinieču priekšniece Ingrīda<br />

uzkāpusi uz skatuves un sāk ru-<br />

un priecājās. Lai dzied<br />

dziesmas, lai uzēd, kas nāt. Neko darīt, kad jāsēž, jāsēž, kaut<br />

nu tur būs ēdams – te taču brīva zeme, vai asaras spiežas ārā pa acu kaktiņiem<br />

– to pīrādziņu dēļ.<br />

katrs var darīt, kas tam tīk.<br />

Tā kā man pavasaris pat sapņos Ingrīda stāsta par pavasari, iepazīstina<br />

ar programmu un piemin arī loteriju.<br />

vairs nerādās un sen jau pienācis galošu<br />

laiks, tad nekādu sevišķu tieksmi iet Nu, tas nemaz nebija jāpiemin. Ja<br />

un tajā ambrāžā piedalīties nesajūtu. letiņu sarīkojumā uz skatuves redzi<br />

Pieteicies jau nu biju gan un arī nodevu<br />

samaksājis – pašam savs Ciems jau tad zini, ka loterija neizbēgama, velc tik<br />

garu galdu piekrautu ar sīkām paciņām,<br />

jāatbalsta, bet tāpēc jau nav pāris stundas<br />

jāsēž un jāskatās, kā citi priecājās. Sākās priekšnesumi. Divi pieaugu-<br />

ārā maku un izliecies, ka smaidi.<br />

Nu – pieiet pie zāles durvīm un ši vīrieši, viena pieauguši meitene un<br />

pabāzt degunu iekšā jau nu varētu, ka viens mazs, mazs puikiņš dzied smukas<br />

nav kāds seno dienu kumpelis netīšām dziesmiņas un muzicē. Jauki! Es skaidri<br />

atvilcies.<br />

zinu, ka ja man pa smadzenēm nemaisītos<br />

tās krējumainās tortes, tad būtu bijis<br />

Domāts, darīts! Pieeju pie durvīm<br />

– jau čum un mudž. Skats netīšām vēl jaukāk, bet tagad tiklīdz pieklājība<br />

aizķeras pie galda zāles otrā pusē. Ak to atļāva, tā es biju pie kūku galda klāt.<br />

vai, ak vai, ak vai!<br />

Trīcošām rokām rādiju, kuras kūciņas<br />

Jūtu, ka kaut kas nodribelēja no gribu un cik pīrādziņu kulītes ņemšu.<br />

lūpu kaktiņa uz zodu. Ķeru pēc šņaucamdrānas<br />

un berzēju lūpas, berzēju tas un noliku pie kājām zem galda.<br />

Tad fiksi to kravu aiznesu pie savas vie-<br />

zodu, bet acis neatlaižas no burvīgā Prom iet vēl nevarēju, jo būšot arī<br />

skata – krējumainas tortes, visvisādas pusdienas ar saldo. Ja jau esi vienreiz<br />

kūciņas un brūnie pīrādziņu vaidziņi... sācis, tad jānobeidz pa godam līdz galam<br />

– bija jau arī jāatzīstas, ka visa tā<br />

Klusi pie sevis gan dvesu: „Stājies,<br />

ak stājies, nerātnā sirds!“ – bet kājas pavasara svinēšana bija iepatikusies.<br />

Pavasara svētki Ciemā<br />

Svētdien, 30. septembrī Melburnas<br />

Latviešu ciemā uz Pavasara sarīkojumu<br />

2012 bija pulcējušies krietns<br />

pulks ļaužu. Galdi bija rotāti ar ziedu<br />

pušķiem un pavasarīgi zaļām salvetēm.<br />

Sarīkojumu vadīja Ingrīda Houka<br />

(Hawke). Kā pirmo visi klātesošie<br />

nodziedāja Daudz baltu dieniņu mācītājam<br />

Dainim Markovskim, kam tieši<br />

šai dienā bija jubileja.<br />

Tad Ingrīda aicināja visus vienoties<br />

un kopā nodziedāt Skaisti dziedi,<br />

lakstīgala – vārdi bija uz sarīkojuma<br />

programmas lapiņām; tās bija uz visiem<br />

galdiem.<br />

Koncertu, nodziedot astoņas dziesmas,<br />

sniedza Starpspēle – neliels ansamblis<br />

– Lilita Lauriņa (balss), Viktors<br />

Brenners (balss, ģitāra) un Dāvids<br />

Zemdegs (balss, ģitāra). Dziesmas bija<br />

pazīstamas un iepriecināja klausītājus;<br />

vairākām dziesmām visi tika lūgti pievienoties,<br />

un tas guva atsauksmi.<br />

Beidzot arī bija laiks Pavasara<br />

sarīkojuma pusdienām – īsti latviski<br />

garšīgajiem kāpostu tīteņiem, ar burkāniem<br />

un kartupeļu biezeni. Un, protams,<br />

neizpalika saldais ēdiens.<br />

Pēc garšīgajām pusdienām sekoja<br />

latviešu sarīkojumiem neiztrūkstošā<br />

loterija. Betija Plūme bija gandarīta;<br />

nākošā dienā pēc svētkiem viņa teica,<br />

ka šajā loterijā Ciemam par labu<br />

ieņemti $1087; tā esot lielākā summa<br />

kāda jebkad nopelnīta pēdējos 25 gados,<br />

kamēr viņa organizē loterijas Ciemā.<br />

Gan pirms sarīkojuma, gan tā lai-<br />

No kreisās: Ingrīda Houka (Hawke),<br />

Māra Kūlniece.<br />

Sēdēju un pārdomāju kaut kur dzirdēto<br />

dzīves gudrību – Ja jau esi piedzimis,<br />

sūdzēties par dzīvi ir par vēlu.<br />

Un tā bez kādas sūdzēšanās ēdu<br />

kāpostu vīstokļus, noskaloju ar – nu ar<br />

kaut ko, ar ko jau parasti tādās reizēs<br />

skalo, – un pavasara prieka pārņemts,<br />

pa kluso piekodu klāt arī pa pīrādziņam.<br />

Jā, tā dzīve nav nemaz tik mākoņaina<br />

kā kādreiz liekās.<br />

Paldies Ingrīdai, paldies talciniecēm,<br />

paldies māksliniekiem un sevišķi<br />

paldies pīrādziņu cepējām!<br />

Jancis<br />

Laikrakstam „Latvietis“<br />

kā, gan pēc pie kūku galda varēja iegādāties<br />

tortes, kūkas, plātsmaizes un,<br />

protams, pīrādziņus – ēšanai uz vietas,<br />

kā arī līdzi uz mājām ņemšanai.<br />

Paldies visām čaklajām saimniecēm<br />

– gan tīteņu cepējām, gan plātsmaižu<br />

un kūku cepējām! Paldies talciniecēm!<br />

Pēc sarīkojuma Noras Žubeckas<br />

vadībā interesentiem bija iespēja apskatīties<br />

dažas no mājiņām, kuras patreiz<br />

Ciemā ir pārdošanā. Taisni prieks,<br />

cik tās omulīgas un jaukas. Ja nu kāds<br />

domā mainīt dzīves vietu, un padomā<br />

ir Latviešu Ciems, tad šis ir tas brīdis;<br />

ir ko izvēlēties, nenokavējiet!<br />

Uz pavisam drīzu tikšanos atkal<br />

Ciemā 6. novembrī – gadskārtējā Melburnas<br />

kausa dienas sarīkojumā!<br />

IN<br />

FOTO Ilze Nāgela<br />

FOTO Ilze Nāgela<br />

FOTO Ilze Nāgela

Ceturtdien, 2012. gada 4. oktobrī <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 7. lpp.<br />

Austrālijas futbols un Miķeļdiena<br />

Rīgā septembra beigās<br />

Miķeļdiena Rīgā man<br />

vienmēr asociējās ar vairākām<br />

parādībām. Tā ir<br />

parasti viena no pēdējām<br />

dienām, kad vēl var pastaigāt<br />

bez ziemas mēteļa,<br />

kad lapas jau pārvēršas<br />

dzeltenās un sarkanās krāsās un kad<br />

vecpilsēta piepildās ar Miķeļdienas tirgotājiem.<br />

Alus dārzi un tūristu grupas<br />

arī ap šo laiku viens pēc otra pazūd un<br />

aiziet ziemas miegā vai atgriežas mājās.<br />

Vairākas reizes Miķeļdiena arī sakritusi<br />

ar Austrālijas futbola finālu, un<br />

kā pēc tradīcijas vietējie austrālieši satikās<br />

septiņos no rīta, lai pie kafijas krūzes<br />

vai kā labāka noskatītos spēles raidījumu<br />

no pasaules dienvidu puslodes.<br />

Šogad spēle netika speciāli izsludināta,<br />

jo laikam tas jau tā iegājies, ka<br />

visi zin – jāiet uz bāru Kiwi Bar agri no<br />

rīta piebiedroties skatītāju pulkam pēdējā<br />

septembra sestdienas rītā. Ir grūti<br />

gan iedomāties, ka ir jau septembra<br />

beigas un laiks atkal skatīties futbolu,<br />

jo šogad neesam nemaz sagaidījuši<br />

īstu vasaru Latvijā. Šajā vasarā kādās<br />

divās nedēļas bija tāds īsts vasarīgs<br />

karstums, bet pēc tam jau īsās bikses,<br />

kā arī krekli ar īsām piedurknēm atkal<br />

pazuda skapju dziļumos. Nesanāca pat<br />

dzīvoklī naktīs svīst kā citus gadus, jo<br />

ēkas sienas pietiekoši nesasila.<br />

Tā nu mēs sanācām bārā Kiwi Bar<br />

atkal skatīties lielo finālu. Sanākuši bija<br />

apmēram 20 agrākie trimdinieki vai<br />

viesi, daži tūristi no Austrālijas un vēl<br />

vidusskolniece no Brūmas (Broome),<br />

kura uz gadu atbraukusi mācīties Latvijā<br />

izmaiņas programmā. Šogad Aldis<br />

un Ināra Putniņi no Adelaides, Juris<br />

Runģis no Sidnejas un Arnis Gross no<br />

Melburnas viesojās Rīgā, un arī samērā<br />

nesenie iebraucēji Matīss Biezaitis<br />

(Adelaide) un Dāvids Vējiņš (Melburna),<br />

kuri arī Rīgā tagad dzīvo un strādā,<br />

bija ieradušies uz spēli. Spēles puslaikā<br />

Uve Zosārs ieradās ar nepieciešamo<br />

Vegemite,* un apkalpotājas sagrauzdēja<br />

maizi un izsniedza skatītājiem, lai spēki<br />

netrūkst pirms spēles beigām. Fināls<br />

bija ļoti saistošs, un, kā jau jūs droši vien<br />

zināt, Gulbji vinnēja pret Vanagiem.<br />

Pa ceļam atpakaļ no spēles aizstaigāju<br />

gar Doma laukumu. Tur Miķeļdienas<br />

tirgū varēja apbrīnot rudens<br />

labumus, piemēram, ķirbjus (gan ēdamos,<br />

gan dekoratīvos), ābolus un arī citus<br />

priekšmetus – kā māla podus, ādas<br />

izstrādājumus, gredze- nus un citas<br />

sudrablietas. Kā parasti varēja iegādāties<br />

medu, sieru, kūpinātu gaļu, zivis<br />

un desas un vērot notikumus uz skatuves<br />

pie Doma baznīcas, kur dziedātāji<br />

un dejotāji priecēja publiku. Kaut<br />

spēles laikā no rīta drusku smidzināja,<br />

pēcpusdienā mākoņi pazuda un atkal<br />

parādījās saule, veicinot apmeklētāju<br />

klātbūtni un sekmējot naudas ieplūšanu<br />

tirgotāju kabatās.<br />

Šajā nedēļas nogalē tika svinēta Alas<br />

Folkklubam otrā jubileja Smilšu ielā, un<br />

īpašnieks Krišjānis Putniņš jubilejai<br />

bija sarīkojis kārtīgus svētkus gan sestdienas<br />

vakarā, gan svētdienas vakarā.<br />

Austrālijas latviešiem pazīstamie Vilki<br />

un Vilkači, kā arī Auļi un daudzas citas<br />

grupas spēlēja uz divām skatuvēm,<br />

viena pagrabā un otra vēl neaizmigušā<br />

aizmugures alus dārzā. Daži no izturīgākajiem<br />

futbola spēles skatītājiem arī<br />

parādījās Alā sestdienas vakarā, lai atzīmētu<br />

jubileju un turpinātu svinības.<br />

Klubs bija stāvgrūdām pilns, un līksmošana<br />

turpinājās līdz agrām rīta stundām.<br />

Uldis Brūns<br />

Laikrakstam „Latvietis“<br />

* Austrālijā ļoti iemīļota sviestmaižu<br />

smēre, ražota no rauga.<br />

Austrālijas futbola cienītāji bārā „Kiwi Bar“.<br />

FOTO Uldis Brūns<br />

Miķeļdienas tirgus.<br />

FOTO Uldis Brūns<br />

Bilžainas pārdomas par Miķeļdienas gadatirgu<br />

Pastaiga ar fotoaparātu<br />

Sveicināti! Nospriedu, ko nu atkal pa laukiem,<br />

jāapskatās kā 29. septembrī galvaspilsētā<br />

notiek Miķeļdienas gadatirgus – Rīgas<br />

Doma laukumā. Izvēlējos ceļu uz Doma laukumu,<br />

lai nebūtu jāiet garām alus dārziem... (Ierīkoti<br />

pamatīgi, gandrīz vai skatuves augstumā).<br />

Laukums pamatīgi noslogots, daudz tirdzniecības vietu,<br />

daudz pircēju un pie paša Doma, kā vienmēr, saviesīgais<br />

centrs – skatuve. Ap to dzīva rosība, dalībnieki lieli un mazi<br />

gaida savu uznācienu, radi un draugi veido fanu pulciņus.<br />

Un fotogrāfi – visās malās.<br />

Nolēmu, ka pievērsīšu uzmanību tikai ēdamlietām un –<br />

Turpinājums 9. lpp.<br />

FOTO Aina Gailīte

8. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2012. gada 4. oktobrī<br />

Māra Branča skatījums<br />

Bagātas Zemgales zemnieku sētas apdziedātāja jubileja<br />

Rudenim iesākoties,<br />

vienam no ievērojamākajiem<br />

20. gadsimta pirmās<br />

puses latviešu gleznotājiem<br />

Ģedertam Eliasam,<br />

Zemgales saimnieka<br />

dēlam no Platones,<br />

Strupdegunu kapos. Jānis Eliass un Izabella Cielēna.<br />

profesoram Latvijas<br />

Mākslas akadēmijā, erudītam mākslas<br />

vēstures pazinējam, aprit 125 gadi.<br />

Viss šis gads norit viņa zīmē. Jau<br />

martā kādā privātā galerijā Tallinā bija<br />

skatāma vērienīga meistara darbu skate<br />

no Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un<br />

mākslas muzeja kolekcijas. Jūlijā Jelgavas<br />

Mākslinieku biedrība sarīkoja viņam<br />

veltītu I Zemgales plenēru, ar tur<br />

paveikto joprojām var iepazīties izstādē<br />

pilsētas bibliotēkas galerijā. Tuvojoties<br />

skolas sākumam, Jelgavas Mākslas<br />

skola rādīja savu audzēkņu darbus, kuros<br />

atklājas, cik pamatīgi viņi apguvuši<br />

sava novadnieka glezniecību. Savukārt<br />

septembra sākumā Mūksalas galerijā<br />

atklāja Ģedertam Eliasam veltītu izstādi,<br />

tajā pirmo reizi sabiedrība varēja<br />

skatīt mākslinieka akvareļus.<br />

Bet 21. septembrī Ģederta Eliasa<br />

Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā<br />

vēra vaļā meistara jubilejas skati un<br />

turpat 500 lappušu biezu monogrāfisku<br />

albumu (apgāds Neputns), ko sarakstījušas<br />

Ģederta Eliasa mantojuma pārzine<br />

Jelgavas muzejā Marija Kaupere un<br />

mākslas zinātniece Laima Slava, bet<br />

gleznotājs un mākslas zinātnieks Jurģis<br />

Skulme un jubilāra māsas Maijas meita<br />

Izabella Cielēna dalījusies atmiņās.<br />

Publicētas arī agrāk nezināmas mākslinieka<br />

vēstules. Notikums bija patiesi<br />

grandiozs un nozīmīgs, tādēļ muzejs<br />

teju vai spēja uzņemt visus apmeklētājus<br />

– gan apgāda darbiniekus, gan Latvijas<br />

Nacionālā mākslas muzeja plaši<br />

pārstāvēto loku, gan māksliniekus, gan<br />

ļoti plašo mākslas mīļotāju pulku.<br />

Izstāde Strādājis esmu daudz, kuras<br />

nosaukums patapināts no mākslinieka<br />

kādas vēstules, ir būtiska ar to,<br />

ka lielāko daļu darbu skatītāji ierauga<br />

pirmo reizi vai pēdējo reizi iespējams<br />

tie rādīti 20. g.s. 20.-30. gados. Ģederta<br />

Eliasa atstātais mantojums ir<br />

ārkārtīgi plašs – eļļas gleznu vien ir<br />

ap tūkstoti, kas prasa restaurāciju un<br />

apkopšanu. No tā tagad eksponēti 40<br />

apkopti darbi. Jāpiezīmē, ka hrestomātiskās<br />

gleznas, kuras glabājas Latvijas<br />

Nacionālajā mākslas muzejā, uz<br />

viņa dzimto pilsētu nav atvestas, bet<br />

līdz ar Jelgavas darbiem būs skatāmas<br />

novembrī Rīgā, kur arī tiks atzīmēta<br />

mūsu novadnieka jubileja.<br />

Jelgavas izstādē, kurā galvenais<br />

uzsvars likts uz pagājušā gadsimta 20.-<br />

30. gadiem, lielākā daļa gleznu ataino<br />

Platones Zīlēnus, no kurienes cēlusies<br />

Eliasu dzimta. Te blakus Platones upītes<br />

līčiem, klusajām dabām ar vēžiem<br />

vai ziedu pušķiem iepazīstam Zīlēnu<br />

ikdienas dzīvi – labības pļauju, govju<br />

dzirdināšanu un zirgu iejūgšanu, veļas<br />

žaušanu. Intensīvie krāsu salikumi<br />

vēsta par autora un šo māju saimnieku<br />

vitalitāti un dzīves mūžīgo ritmu.<br />

Tieši Ģederta Eliasa dzimšanas dienā<br />

– 23. septembrī – Strupdeguņu kapos,<br />

kas atrodas pavisam netālu no Zīlēniem,<br />

pulcējās jo kupls jubilejas viesu<br />

pulks, lai mirkli pakavētos pie meistara,<br />

viņa tēva un mātes, kā arī brāļa Jura<br />

un citu tuvinieku kapu kopiņām. Starp<br />

lietainajām dienām laiks mūs apbalvoja<br />

ar sauli, it kā aizgājēji suminātu ļaudis,<br />

kas pateicās par mākslinieka godināšanu.<br />

Viņa māsas Maijas meita Izabella<br />

Cielēna, uzrunājot atceres brīža dalībniekus<br />

kapos, stāstīja savu onkuli Ģedi.<br />

Pēc tam Zīlēnos Jelgavas Mūzikas<br />

vidusskolas stīgu ansambļa muzicēšana<br />

un vietējā kora Sidrabe dziesmas<br />

mijās ar lasījumu no Feliksa Cielēna<br />

memuāriem Laikmeta maiņā par šīs<br />

mājas saimniekiem un viņu ikdienas<br />

soļiem. Tā tika sumināta visa dzimta,<br />

kas tik daudz devusi latviešu kultūrai.<br />

Jāteic, ka tajā<br />

pašā laikā tika<br />

atvērta vēl viena<br />

grāmata, ko sa-<br />

FOTO Māris Brancis<br />

rūpējusi Marija<br />

Kaupere un Ģ. Eliasa<br />

Jelgavas Vēstures<br />

un mākslas<br />

muzejs. Tā vēsta<br />

par Zīlēniem jubilāra<br />

daiļradē un<br />

sagatavota izstādei<br />

Francijā nākamā<br />

gada pavasarī.<br />

Klausoties Feliksa<br />

Cielēna stāstījumā<br />

un vēlāk lasot<br />

albumā par Eliasu<br />

un viņu radu dzimtām,<br />

atkal un atkal<br />

jādomā par mūsu<br />

Ģederts Eliass. Pašportrets. Ap 1913. g.<br />

Ģederts Eliass. Ainava ar tiltu. 20. gs.<br />

30. gadi.<br />

tautas likteņgaitām laikmetu griežos<br />

20. gadsimtā un par šodienu. Zīlēni un<br />

tām līdzīgās mājas ir pieminekļi latviešu<br />

kultūrai. Šajās saimēs auga mūsu tautas<br />

gudrākie prāti. Ja arī paši saimnieki<br />

nebija gājuši augstās skolās, tomēr viņi<br />

skoloja savus bērnus. Viņi lasīja avīzes<br />

un grāmatas, krāja bibliotēkas, muzicēja,<br />

spēlēja teātri, auda ne tikai palagus<br />

un kreklus, bet arī greznās segas un<br />

tautas tērpus, dziedāja, tā saglabājot un<br />

nododot tālāk jaunāku gadagājumu puišiem<br />

un meitām mūsu folkloru, tautas<br />

mākslu. Paaudžu paaudzēs te veidojās<br />

sirdsgudri cilvēki, nacionāli noskaņoti<br />

ļaudis. No šiem tautas slāņiem nāca<br />

jaunlatvieši, jaunstrāvnieki un daudzkārt<br />

sociāldemokrāti, kuru mērķi sniedzās<br />

nākotnē, tautas labklājībā.<br />

Kur ir tagad šīs dzimtas, viņu iekoptās<br />

mājas? Daudzus aizveda uz<br />

Sibīriju 1941. un pēckara gadu deportācijās.<br />

Neskaitāmu māju saimnieki<br />

kara beigās devās bēgļu gaitās uz Vāciju<br />

un vēlāk izklīda plašajā pasaulē.<br />

Turpinājums 14. lpp.<br />

FOTO Māris Brancis<br />

FOTO Māris Brancis

Ceturtdien, 2012. gada 4. oktobrī <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 9. lpp.<br />

Sešdesmito gadu mākslas eksplozija<br />

Svarīgu lomu spēlēja latviešu mākslinieks<br />

Tūkstoš deviņi simt leriju. Pati pirmā<br />

sešdesmitie gadi bija galerijas izstāde<br />

trauksmaini pasaules 1966. gadā rādija<br />

politikā, kur nozīmīgākais<br />

tā laika amerikāņu<br />

bija Vjetnamas pop mākslu (Ame-<br />

karš, kas polarizēja rican Pop Art). Galerija<br />

valstis un sabiedrību<br />

pastāvēja līdz<br />

Amerikā un Austrālijā. Tas arī bija<br />

laiks, kad pirmā pēckara paaudze sasniedza<br />

pilngadības gadus un veidoja<br />

košu mūziku, jaunas modes, eksperimentēja<br />

ar narkotikas vielām un radīja<br />

radikāli jaunus virzienus mākslā.<br />

1988. gadam, izstādot<br />

jaunākos un<br />

radikālākos mākslinieku<br />

darbus.“<br />

Magiliks mudināja<br />

savus austrāliešu<br />

Ka bieži dzird, latvieši ir visur, un<br />

māksli-<br />

tā arī šā laika mākslas attīstībā svarīgu<br />

lomu spēlēja latviešu mākslinieks Haralds<br />

nieku draugus, ar<br />

kuriem viņš bija<br />

Norītis. 1966. gadā Norītis kopā<br />

ar mākslinieku Toniju Magiliku (Tony<br />

McGillick) dibināja Centrālās ielas galeriju<br />

(Central Street Gallery) Sidnejā.<br />

Norītis stāsta: „Tajā laikā Sidnejā bija<br />

tikai dažas salona tipa mākslas galerijas.<br />

Nebija neviena galerija, kur jauni<br />

mākslinieki varēja izstādīties, un tāpēc<br />

mēs nodibinājām Centrālās ielas ga-<br />

dzīvojis Londo-<br />

Haralds Norītis ar Centrālās ielas galerijas<br />

plakātiem.<br />

FOTO Ojārs Greste<br />

nā, atgriezties uz<br />

Austrāliju. Rezultāts<br />

bija spēcīga laikmetīga mākslas<br />

piešprice Sidnejas mākslas pasaulē.<br />

Šie mākslinieki atveda amerikāņu pop<br />

stilu un Londonas dzīves vērienu.<br />

Izlasi no sešdesmito gadu laika<br />

mākslas Austrālijā var tagad skatīt<br />

jaunā izstādē ar nosaukumu Sešdesmito<br />

gadu eksplozija (Sixties Explosion)<br />

Mekvorijas (Macquarie) Universitātes<br />

mākslas galerijā, Sidnejā. Uz izstādes<br />

ielūguma vāka ir bilde ar revolveri<br />

rokā uz koši sarkana fona, kas ir ņemta<br />

no Centrālās ielas galerijas pirmās<br />

pop mākslas izstādes.<br />

Izstādē redzami 35 mākslinieku darbi,<br />

ieskaitot viena Haralda Norīša glezna<br />

(skat. attēlu). Izstādi atklāja Džons Kaldors<br />

(John Kaldor), kas jau no sešdesmitajiem<br />

gadiem ir aktīvi veicinājis un<br />

atbalstījis jaunus mākslas projektus.<br />

Viens no Kaldora pazīstamākajiem<br />

Norīša gleznas īpašnieks Jānis Grauds un Ojārs Greste<br />

pie Haralda Norīša 1968. gada gleznas. „Pirmdiena“.<br />

atbalstītiem projektiem bija mākslinieka<br />

Kristo (Christo) Sidnejas piekrastes<br />

ietīšana 1968.-69. gadā, kad tikai<br />

ietīta 100 000 kvadrātmetru piekraste<br />

Sidnejas Mazā līcī (Little Bay). (Skat.<br />

http://www.christojeanneclaude.net/<br />

projects/wrapped-coast). Projektā piedalījās<br />

arī latviešu mākslinieks Imants<br />

Tillers, kas tajā laikā bija students. Izstāde<br />

par šo projektu notika Centrālās<br />

ielas galerijā 1969. gadā. Plakāts izstādei<br />

bija drukāts uz tā paša materiālu,<br />

kas tika lietots krasta ietīšanai.<br />

Šī ir interesanta izstāde ikvienam,<br />

kam interesē māksla un sabiedrības<br />

vēsture. Izstāde notiek Mekvorijas<br />

Universitātes mākslas galerijā, Sidnejā<br />

un ir atvērta no 2012. gada 18. septembra<br />

līdz 31. oktobrim.<br />

Ojārs Greste<br />

Laikrakstam „Latvietis“<br />

Atklāšanas runas un izstāde redzama<br />

filmā: http://www.youtube.com/<br />

watch?v=8F4SB8GWbkc<br />

FOTO Mērija Atkinsona (Mary Atkinson)<br />

Bilžainas pārdomas<br />

Turpinājums no 7. lpp.<br />

latviskām. Izvēle bija...!<br />

Uz skatuves nepārtraukta darbība<br />

– muzikanti, dejotāji, dziedātāji un<br />

pa vidu divi jauni aktierpuiši plēsa jokus.<br />

Skatītāji ļoti aizrautīgi aplaudēja.<br />

Ļoti sirsnīgas un atsaucīgas skaistās<br />

tautu meitas – lepni izrādīja savus<br />

košos brunčus.<br />

Īsta lauku rupjmaize – lielos klaipos<br />

uz pamatīga galda un izcili stabila<br />

fona – pie pašas Doma baznīcas (notiek<br />

restaurācija, viss iežogots) sienas.<br />

Acis momentā uztvēra gadatirgus<br />

košākos punktus – ķirbjus. Tie bija<br />

ļoti, ļoti dažādi gan krāsā, gan formā.<br />

(Dzirdēju, ka daži jautā – kas tie ir?)<br />

Pie dzērvenēm pakavējos, piesaistīja<br />

teicamais iesaiņojums. Tās ir augušas<br />

Limbažu purva dobēs. Uzzināju, ka izdevīgi<br />

braukt un lasīt sev par naudu vai<br />

arī bez naudas, saņemot noteiktu daļu<br />

no salasītā. Tautieši,– neesiet slinki,<br />

tas tak ir izdevīgi un droši – nedraud<br />

iekrišana purva akacī! Dzērveņu augstākā<br />

pilotāža – katra savā garšvielu<br />

kažociņā – Dzērveņu konfekšu asorti.<br />

Ražotājs Siguldā.<br />

Kā nu bez gadatirgus kliņģera!<br />

Nez vai šajos laikos puiši meitām tos<br />

nopērk?! Ļoti latviska un nu jau ekskluzīva<br />

lieta – kaņepju sviests. Noklausījos<br />

arī gatavošanas pamācību.<br />

Pēdējos gados netiek aizmirsti<br />

bērni; tiek piedāvātas brīnišķīgas koka<br />

rotaļlietas! Jau no skata tās ir galvastiesu<br />

pārākas par sintētiskajām. Pie<br />

rotu stenda stāvēja īpašas zeltenes ar<br />

īpašu sejas izteiksmi. Sajūsma mijās ar<br />

cieņas pilnu novērtējumu!<br />

Skaisti izskatījās krāšņās sīpolu<br />

bizes. Bizness ir licis iepīt arī tumšos<br />

sīpolus un baltos ķiplokus.<br />

Viss notiek!<br />

Aina Gailīte<br />

Laikrakstam „Latvietis“

10. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2012. gada 4. oktobrī<br />

Melburnas 1. Latviešu ev. lut. draudze<br />

Kapsētas darbi padarīti<br />

Darbi, kas bija darāmi Foknera<br />

kapsētā, un par ko sprieda draudzes<br />

pilnsapulcē 2012. g. 19. februārī, tagad<br />

ir nobeigti.<br />

Galvenie darbi – kapsēta tagad ir<br />

pilnīgi izveidota un izdaiļota tā, lai tās<br />

plāns atspoguļotu Latviju. Iebrauktuve<br />

uz kapu nodalījumu ir apstādīta ar bērzu<br />

aleju, un tuvāk kapu novietnei blakus<br />

labajā pusē ir vēl ozolu un bērzu<br />

birzis, kam malas apstādītas ar buksus<br />

stādiņiem (box hedge). Visi celiņi<br />

ir segti ar granti (Tuscan gravel), un<br />

kapu vietas ir apliktas ar oļiem (Tuscan<br />

pebbles), tā simbolizējot Latvijas<br />

piekrasti. Ir iespēja, ka aiz katra kapakmens<br />

būs rinda mazu stādiņu dzīvžogs<br />

un uz katra kapakmens būs viens<br />

dzīvžoga stādiņš. Katram kapakmenim<br />

priekšā ir vāze aplikta ar grants<br />

kārtu.<br />

Starp katru kapa vietu ir zāle (pagaidām<br />

vēl lūdzu par to nestaigāt,<br />

līdz tā būs labi ieaugusi). Pieminekļa<br />

priekšā ir sastādīti stādi, kas ir veidoti<br />

tā, lai krāsas atgādinātu Latvijas karoga<br />

krāsas.<br />

Lūdzu ņemiet vērā, ka darot darbus,<br />

neviena kapa vieta nav bojāta,<br />

nedz skarta. Tādēļ, ka tagad visas<br />

kapu vietas ir līdzīgas, lai būtu saskaņotas,<br />

lūdzu, nestādiet paši nekādus<br />

citus stādus, arī nelietojiet citas vāzes,<br />

kā tikai tās, kas ir sagādātas.<br />

Kapu uzlabošanas darbus veica<br />

Markus Zikaras no MZL Australia firmas<br />

Ṫuvāku informāciju/paskaidrojumus<br />

var saņemt, zvanot Jurim Vīksnei.<br />

Viņa tālruna numurs ir 0409 519 321.<br />

Nākošā pilnsapulce 7. novembrī<br />

plkst. 11.00 Melburnas Latviešu namā,<br />

lai pārrunātu draudzes nākotni.<br />

Juris (George) Vīksne<br />

Laikrakstam „Latvietis“<br />

Draudzes kapsēta.<br />

FOTO Juris Vīksne<br />

Draudzes kapsēta.<br />

FOTO Juris Vīksne<br />

Kāpēc Baznīca?<br />

Prāvesta Kolvina Makfersona pārdomas<br />

Turēsimies nešaubīgi<br />

par Cilvēka Dēlu, kas Viņš esot?“ Un<br />

pie cerības aplie-<br />

cināšanas, jo uzticams<br />

ir Tas, kas apsolījis. Un<br />

vērosim cits citu, lai<br />

paskubinātu uz mīlestību<br />

un labiem darbiem,<br />

neatstādami savas sapulces,<br />

kā daži paraduši, bet cits citu<br />

paskubinādami un jo vairāk, redzot<br />

tuvojamies to dienu. Ēbreja vēstule<br />

10:23-25<br />

Laiku pa laikam, kad satiekos ar<br />

cilvēkiem, it sevišķi, kuri reti redzami<br />

baznīcā, man saka: „Man nav jāiet uz<br />

baznīcu, jo es Dievu tik pat labi varu<br />

pielūgt savās mājās.“<br />

Pareizi ir teikts, ka varam un vajag<br />

Dievu mums pielūgt savās mājās, bet<br />

to vajag darīt arī savā darba vietā, savā<br />

atpūtā, savā izklaidē un tas nemaina<br />

vajadzību to arī darīt baznīcā. Apskatīsim<br />

dažus iemeslus kāpēc baznīca ir<br />

svarīga. Kāpēc cilvēkam vajadzētu apmeklēt<br />

dievkalpojumus.<br />

Pirmais iemesls:– Baznīca nav cilvēku<br />

izgudrojums. Dievs baznīcu pats<br />

ir iestādījis. Lasām Mateja evaņģēlijā:<br />

Bet, kad Jēzus nonāca Filipa Cezarejas<br />

robežās, Viņš vaicāja Saviem<br />

mācekļiem un sacīja: „Ko ļaudis saka<br />

viņi atbildēja: „Citi saka: Jānis Kristītājs,<br />

citi: Ēlija, vēl citi: Jeremija vai<br />

kāds no praviešiem.“ Viņš uz tiem sacīja:<br />

„Bet ko tad jūs par Mani sakāt,<br />

kas Es esmu?“ Tad Sīmanis Pēteris<br />

atbildēja un sacīja: „Tu esi Kristus,<br />

dzīvā Dieva Dēls.“<br />

Un Jēzus atbildēja un viņam sacīja:<br />

„Svētīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls,<br />

jo miesa un asinis tev to neatklāja, bet<br />

Mans Tēvs, kas ir debesīs. Un Es tev<br />

saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints<br />

Es gribu celt Savu draudzi, un elles<br />

vārtiem to nebūs uzvarēt.“ (Mat.ev.<br />

16:13-18)<br />

Ievērosim, ka Jēzus saka šeit:<br />

„Savu draudzi“. Draudze ir Viņa iestādījums.<br />

Vārds draudze nāk no grieķu<br />

vārdu Eklesia, kas nozīmē izredzētie<br />

vai izsauktie. Draudze sastāv no<br />

cilvēkiem, kas caur Jēzu Kristu ir izsaukti<br />

no pasaulīgas dzīves uz garīgu<br />

dzīvi sadraudzībā ar Viņu un sadraudzībā<br />

vienam ar otru.<br />

Draudze ir Dieva iestādījums un<br />

pamatota uz patiesību, ka Jēzus Kristus<br />

ir dzīvā Dieva Dēls. Kad Pēteris šo<br />

patiesību apliecināja, tad Jēzus teica,<br />

ka šī atklāsme Pēterim nav nākusi no<br />

cilvēka, bet no Dieva. Te ir paslēpta<br />

svarīga patiesība, proti: ir zināmas lietas,<br />

ko varam uzzināt tikai no Dieva<br />

atklāsmes. Ir lietas, ko Dievs atklāj tikai<br />

tur, kur Viņa cilvēki sapulcējušies<br />

Viņa vārdā, kā piemēram dievkalpojumā.<br />

Dievkalpojumā mums ir apsolīta<br />

Kristus klātbūtne, jo Viņš sacīja: Atkal<br />

Es jums saku: ja divi no jums virs zemes<br />

ir vienā prātā kaut kādas lietas<br />

dēļ, ko tie grib lūgt, tad Mans Debesu<br />

Tēvs to tiem dos. Jo, kur divi vai trīs<br />

ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es<br />

esmu viņu vidū. (MT.18:19-20)<br />

Ja tu neapmeklē dievkalpojumus,<br />

tu esi zaudētājs, jo tu palaidi garām iespēju<br />

būt tur, kur Jēzus sola savu klātbūtni.<br />

Lūdzu saprotiet, ka te nav runa<br />

par tiem, kas slimības vai cita iemesla<br />

dēļ nespēj tikt uz dievkalpojumu.<br />

Jēzus liek tik lielu uzsvaru uz baznīcu,<br />

ka Viņš solīja, ka Viņš pats to<br />

cels un elles vārti pret to neuzvarēs.<br />

Te vien jau pietiekams iemesls mums<br />

ņemt baznīcu nopietni.<br />

Otrs iemesls, kādēļ svarīgi apmeklēt<br />

dievkalpojumus, ir, ka iztrūkstot,<br />

mēs padarām Kristus miesu nepilnīgu.<br />

Pāvils raksta:<br />

Bet jūs esat Kristus miesa un katrs<br />

Turpinājums 11. lpp.

Ceturtdien, 2012. gada 4. oktobrī <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 11. lpp.<br />

Latvijas politiskās un ekonomiskās krīzes<br />

Ass. prof. Dr. Ulda Ozoliņa akadēmiskā runa LU gada svētkos Melburnā 23. sept.<br />

Mīļie svētku dalībnieki!<br />

Kopš 2008. gada un t.s. trekno<br />

gadu pēkšņas izbeigšanās, ekonomiskās<br />

var ieviest nepieciešamu reformu.<br />

Sākšu tad ar mūsu politisko sistē-<br />

2012. gadu atzīmēs<br />

krīzes ir bijušas Latvijas sabiedmu<br />

trūkumiem, kur minēšu:<br />

Latvijas vēsturē kā<br />

gadu, kas bija pilns kaislību<br />

sakarā ar valodas<br />

referendumu un varbūt<br />

pat ar referendumu par pilsonību. Gribu<br />

apskatīt dažas šīs kaislības, bet vēl<br />

vairāk – plašāk apskatīt Latvijas politiskās<br />

un ekonomiskas krīzes, uz kura<br />

fona tādas parādības kā referendumu<br />

var labāk saprast.<br />

rības degpunktā, un ne Latvijā vien,<br />

jo ekonomiskās krīzes ir redzamas<br />

gandrīz visur, un ne viss, kas ietekmē<br />

Latviju šai sakarā, ir Latvijā vien apkarojams<br />

vai atrisināms. Tomēr ekonomiskās<br />

krīzes ir vēl skaidrāk likušas<br />

manīt vājības Latvijas politiskā sistēmā.<br />

Un tieši krīzes laikā sāk domāt arī<br />

par situācijas uzlabošanu – varbūt tā<br />

ir, ka tikai kad krīze ir patiešam dziļa,<br />

• Stabilas partijas sistēmas trūkums;<br />

• Lietvedība – birokrātija un tiesu iestādes;<br />

• Nacionālisms dažādās un pretrunīgās<br />

izpausmēs;<br />

• Demogrāfiskie jautājumi, ieskaitot<br />

aizbraucēju jautājums;<br />

• Izglītības sistēmas vājums.<br />

Turpmāk vēl<br />

Filadelfijā<br />

Kā pārstāstīt mūsu stāstu nākošajām paaudzēm?<br />

Filadelfijas Brīvo ierakstā un kuru sestdien papildinās<br />

latvju biedrība (BLB)<br />

savos 120 gados ir piedzīvojusi<br />

ne mazāk kā<br />

piecus iebraucēju viļņus<br />

no tēvzemes. Katrai no<br />

šīm paaudzēm bija savs<br />

stāsts – bet kā to nodot tālāk saviem<br />

pēctečiem? Šī gada 5. un 6. oktobrī<br />

redzēsim kā māksliniece Sebastienne<br />

Mundheima izprata šo atstāstīšanas<br />

procesu caur savas ģimenes prizmu<br />

un to pārvērta par mākslu – Filadelfijā<br />

un citur plaši izrādīto izstādi / instalāciju<br />

/ performanci Putnu jūra t.i. Sea<br />

of Birds. Sebastiennes vectēvs Jānis<br />

Šmidchens, BLB priekšnieks, kas vadīja<br />

ēkas 60-to gadu pārbūvi, un viņas<br />

māte Guna Mundheima, pazīstama<br />

Filadelfijas un vēlāk Ņujorkas māksliniece<br />

un universitātes profesore, nodeva<br />

meitai savu bēgļu stāstu un atmiņas<br />

kā pamatu šim darbam, kuru redzēsim<br />

Sebastienne ar saviem personīgajiem<br />

komentāriem un iespēju izvērst pārrunas<br />

par stāsta atstāstīšanu nākošajā<br />

paaudzē.<br />

Saikni starp veco zemi un jauno<br />

pilsētu redzēsim pie sienām mākslas<br />

izstādes Divu pilsētu stāsts darbos. Šīs<br />

abas ostu pilsētas – Rīga un Filadelfija<br />

– parādīs savas un savu iedzīvotāju<br />

sejas dažādos darbos: fotogrāfijas un<br />

gleznas no Andas Dubinskas, Nikolas<br />

Harvijas (Nicole Harvey), Lailas<br />

Milevskas, Imantas Nīgalas un amerikānietes<br />

Māras Karpenteres (Marah<br />

Carpenter), un darbus no dažādiem<br />

Latvijas māksliniekiem. Kārtējā mini-izstāde<br />

arī skars saikni starp bēgli<br />

un jauno dzīves vietu, jo rādīsim Harija<br />

Gricēviča, agrākā BLB priekšnieka<br />

un mākslinieka jau no Latvijas laikiem,<br />

grāmatu ilustrācijas un vākus,<br />

kuri radīti gan ASV, gan Vācijā, bēgļu<br />

laikos.<br />

Piektdien 5. oktobrī, kā daļa no<br />

Filadelfijas pilsētas atvērto galeriju<br />

programmas, izstāde no plkst. 19.00<br />

un Putnu jūras ieraksts plkst. 20.00.<br />

Sestdien, 6. oktobrī izstāde atvērta<br />

no plkst. 16.00, ar ierakstu un Sebastienne<br />

Mundheimas stāstījumu no<br />

plkst. 17.00. Ieeja pret ziedojumiem.<br />

Ziņas un jaunumus par BLB jubilejas<br />

gada notikumiem var atrast tīmeklī<br />

www.latviansociety.com; var atskatīties<br />

uz jau notikušo 120. jubilejas gada<br />

blogā www.fblb120.blogspot.com. Nākošais<br />

sarīkojums 20. oktobra vakarā,<br />

dievturu sadraudzes Sateklas veļu vakars<br />

ar viesiem no Vašingtonas Sudrabavots.<br />

BLB pateicas visiem atbalstītājiem<br />

naudā (LF, ALA KF, ALPF,<br />

Filadelfijas DV un Pensionāru kopa) kā<br />

arī daudzajiem atbalstītājiem graudā.<br />

Sandra Milevska<br />

Laikrakstam „Latvietis“<br />

Kāpēc Baznīca?<br />

Turpinājums no 10. lpp.<br />

par sevi locekļi. Un dažus Dievs draudzē<br />

ir iecēlis, pirmkārt, par apustuļiem,<br />

otrkārt, par praviešiem, treškārt,<br />

par mācītājiem, tad devis spēkus brīnumus<br />

darīt, tad dāvanas dziedināt,<br />

sniegt palīdzību, vadīt un runāt dažādās<br />

mēlēs. Vai tad visi ir apustuļi?<br />

Vai visi ir pravieši? Vai visi ir mācītāji?<br />

Vai visi ir brīnumu darītāji? Vai<br />

visiem ir dāvanas dziedināt? Vai visi<br />

runā mēlēs? Vai visi tās var iztulkot?<br />

Redziet, katram no mums ir sava<br />

vieta un savs uzdevums. Ja iztrūkstam,<br />

tad draudze un draudzes dzīve<br />

klibo. Tāpat mēs nesaņemam to svētību,<br />

kas nāk mums caur citiem. Dievs<br />

ir dzīvi tā iekārtojis, ka mums vajag<br />

citus cilvēkus. Mēs nevaram un mums<br />

nav domāts visu darīt pašam. Katram<br />

ir sava vieta un savs uzdevums. Kad<br />

mēs katrs pazemīgi un mīlestībā darbojamies,<br />

tad lietas iet labi.<br />

Mūsu pamata tekstā ir mudinājums<br />

neiztrūkt no sapulcēm. Mums ir<br />

mudinājums nākt un pulcēties kopā,<br />

lai viens otru atbalstītu un stiprinātu.<br />

Draudze un dievkalpojums ir vieta,<br />

kur plūst Dieva svētība. Tā ir vieta,<br />

kur satiekam citus ticīgos, kur kopā<br />

varam dalīties priekos un bēdās. Ja atturamies,<br />

tad Sātanam daudz vieglāk<br />

mūs piemānīt un mums uzbrukt, jo<br />

nav neviens, kas mūs paskubina, kas<br />

atbalsta, kas aizlūdz, kas palīdz.<br />

Ja palasām Apustuļa darbus, tad<br />

atrodam, ka pirmā Kristīgā baznīca<br />

bija spēcīga, jo visi turējās kopā. Bet<br />

visi ticīgie turējās kopā, un viss tiem<br />

bija kopīgs; viņi pārdeva savus īpašumus<br />

un rocību un izdalīja visiem, kā<br />

kuram vajadzēja. Viņi mēdza ik dienas<br />

vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām<br />

tie lauza maizi un baudīja barību ar<br />

gavilēm un vientiesīgu sirdi, slavēdami<br />

Dievu, un viņi bija ieredzēti visā<br />

tautā. Bet Tas Kungs ik dienas pievienoja<br />

viņiem tos, kas tika izglābti. Ap.<br />

darb.2:44-47<br />

Mēs varam daudz ko mācīties no<br />

pirmās Kristīgās baznīcas. Mudinu<br />

katru lasītāju nākt uz dievkalpojumiem.<br />

Tev nekas nav ko zaudēt, bet<br />

daudz ko iegūt. Pēc dievkalpojuma<br />

mums katru svētdienu ir arī kafijas<br />

galds, kur vēl iespēja pie tases kafijas<br />

un garšīgas maizītes pavadīt laiku<br />

kopā sirsnīgā sadraudzībā.<br />

Prāvests Kolvins Makferson<br />

(Colvin MacPherson)<br />

Laikrakstam „Latvietis“<br />

Mums vēl ir vieta<br />

Jūsu sludinājumam!<br />

Cena $5 par 1 cm vienā slejā.<br />

Minimums $10.<br />

Tieši šis laukumiņš izmaksās tikai $19.

12. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2012. gada 4. oktobrī<br />

Atklāta vēstule<br />

Turpinājums no 1. lpp.<br />

Tikpat komplicēta ir arī atsevišķu personu<br />

likteņu un atsevišķu kara epizožu<br />

vēsture.<br />

Laikā, kad Latvijā norisinās vairākas<br />

iniciatīvas sabiedrības saliedēšanai,<br />

ārkārtīgi pārsteidzoši un apbēdinoši<br />

ir tas, cik viegli Cvetkovas k-dze<br />

nosauc Latvijā darbojošos labdarības<br />

organizāciju par nacistisku. (http://<br />

www.youtube.com/watch?v=mg7Rj-<br />

CYvY9I). Runājot par Daugavas Vanagu<br />

organizāciju, Cvetkovas k-dze<br />

viennozīmīgi to raksturo kā „Trešā<br />

Reiha ideju turpinātājus“ un „nacistiskā<br />

režīma atbalstītāju un turpinātāju<br />

organizāciju“. Lielā mērā tas atražo<br />

padomju propagandas radītos mītus<br />

par visiem trimdas latviešiem kā Latvijai<br />

nevēlamām personām, šo nevēlamību<br />

raksturojot ar PSRS ieviesto<br />

smagāko lamuvārdu – fašisti. Tomēr<br />

pašsaprotami ir tas, ka padomju propagandas<br />

atziņām ar vēsturisko patiesību<br />

ir ārkārtīgi maz kopīgā.<br />

Daugavas Vanagu organizācijai<br />

nekad nekas ar nacisma idejām kopīgs<br />

nav bijis. Sākot jau no tās dibināšanas<br />

laika ASV okupācijas zonas pārvietoto<br />

personu nometnēs, kur sevišķi liela<br />

uzmanība tika pievērsta nacistisku<br />

ideju novēršanai. Daugavas Vanagi ir<br />

darbojušies demokrātisku, antinacistisku<br />

un antikomunistisku ideju vadīti.<br />

Ar Daugavas Vanagu darbību iespējams<br />

iepazīties gan izdevumā Laiks.<br />

Telpa. Ļaudis, gan citos organizācijas<br />

vēsturei veltītos izdevumos. Daugavas<br />

Vanagi vienmēr darbojušies kā izteikta<br />

aprūpes un pašpalīdzības organizācija.<br />

Pamatā tā darbojusies latviešu<br />

karagūstekņu, kara invalīdu aprūpei,<br />

tostarp veidojot invalīdu aprūpes centrus,<br />

pašpalīdzības ceļā vācot līdzekļus<br />

viņu uzturēšanai, dažādās mītņu<br />

zemēs ieceļojošo latviešu iedzīvošanās<br />

atvieglošanai un nacionālās identitātes<br />

uzturēšanai. Daugavas Vanagi rīkojuši<br />

sporta spēles, literāros vakarus,<br />

pašdarbības teātra kopas, ikgadējas<br />

tautiešu sagaitas, kā arī dažādus citus<br />

kulturālus sarīkojumus, rūpējušies arī<br />

par karā kritušo tautiešu piemiņas saglabāšanu<br />

un kapu kopšanu. Ar laiku<br />

organizācija sākusi darboties arī politiski,<br />

aizstāvot latviešu trimdas sabiedrības<br />

– nacionālās minoritātes tiesības<br />

mītņu zemēs un uzturot Latvijas<br />

valsts okupācijas neatzīšanas prasību.<br />

Tieši šī trimdas sabiedrības, arī Daugavas<br />

Vanagu organizācijas, darbība<br />

bija izšķirošs Latvijas neatkarības atjaunošanas<br />

iespējamības faktors. Pasaules<br />

vēsturē ar nacistiskām idejām<br />

tomēr pieņemts saprast pilnīgi ko citu.<br />

Latvijas Republikas iestādes jau<br />

ir sniegušas savu vērtējumu par Daugavas<br />

Vanagu organizācijas darbību<br />

Latvijā. Genocīda, nacionālā, etniskā,<br />

reliģiskā, rasu naida kurināšana,<br />

kā arī citi būtiski nacisma ideoloģijas<br />

elementi – Latvijā ir kriminalizēti. Savukārt<br />

Daugavas Vanagu organizācija<br />

ir legāla, reģistrēta biedrība, kas savā<br />

darbībā ievēro LR likumdošanu. Vēl jo<br />

vairāk – tai Latvijā ir piešķirts sabiedriskā<br />

labuma organizācijas statuss, kas<br />

nozīmē, ka Latvijas Republikas iestāžu<br />

vērtējumā šī organizācija sniedz nozīmīgu<br />

labumu sabiedrībai. Liels ir arī<br />

organizācijas nopelns Tautas frontes<br />

atbalstīšanā valsts neatkarības atjaunošanas<br />

posmā, kā arī humānās palīdzības<br />

sūtīšanā uz Latviju gan 90. gados,<br />

gan pašreiz. Organizācija finansē<br />

arī atsevišķas stipendijas trūcīgiem<br />

un centīgiem studentiem. Daugavas<br />

Vanagu organizācija sniedz materiālo<br />

pabalstu kara invalīdiem, daudzbērnu<br />

ģimenēm, audžuģimenēm un bērnunamiem.<br />

Daugavas Vanagu organizācija<br />

uzturējusi latviešu grāmatu krātuves,<br />

bibliotēkas, atbalsta latviešu skolu darbību<br />

mītņu zemēs, jauniešu nometnes,<br />

kā arī latviešu kultūras attīstību un<br />

popularizēšanu, atbalstot dažādu Rietumvalstu<br />

universitāšu mācībspēku ar<br />

Latviju saistītu pētījumu izdošanu.<br />

Pašsaprotami ir arī tas, ka nevienai<br />

organizācijai nav nedz sava rakstura,<br />

nedz ideju. Jebkuru organizāciju veido<br />

cilvēki, kas savu kopīgo vērtību,<br />

interešu un ideju vadīti. No tā izriet,<br />

ka Cvetkovas k-dze par nacistiem ir<br />

nosaukusi visus Daugavas Vanagu<br />

organizācijas biedrus. Tiesiskā valstī,<br />

tomēr katram publiskam apgalvojumam<br />

ir nepieciešamas pamatojums.<br />

Uz kāda pamata Cvetkovas k-dze par<br />

nacistiem dēvē un apsūdz „nacistisku<br />

ideju un režīma turpināšanā“ Daugavas<br />

Vanagu organizācijas biedrus? Ja<br />

viņai vai kādam citam ir ziņas par šo<br />

cilvēku vainu rasu, etniskā, nacionālā<br />

vai reliģiskā naida kurināšanā, tad<br />

būtu jāvēršas tiesībsargājošās iestādēs<br />

nevis jātiražē nepierādīti apvainojumi.<br />

Ja šāda pamata nav, tad uzbrukumi<br />

Daugavas Vanagu organizācijai un tās<br />

biedriem var tikt uztverti tikai kā goda<br />

un cieņas aizskaršana, kā arī Daugavas<br />

Vanagu organizācijas darījumu<br />

reputācijas graušana, kas ir ar likumu<br />

sodāmas darbības.<br />

Tiesiskā sabiedrībā pieņemts par<br />

saviem vārdiem atbildēt. Ar šo, visu<br />

Daugavas Vanagu organizācijas biedru<br />

vārdā, pieprasu Latvijas Republikas<br />

Saeimas deputātei Irinai Cvetkovai<br />

atsaukt savu viedokli par Daugavas<br />

Vanagu organizāciju kā nacistisko<br />

ideju atbalstītājiem un turpinātājiem.<br />

Pieprasu arī publisku atvainošanos visiem<br />

Daugavas Vanagu organizācijas<br />

biedriem.<br />

Edgars Engīzers<br />

vēsturnieks,<br />

Daugavas Vanagu<br />

Daugavgrīvas nodaļas vadītājs<br />

No vienas puses...<br />

Turpinājums no 2. lpp.<br />

skaitļu ģenitīvu piemērus – pēc kā un<br />

ar ko vadīties un atspēkoties...) un Andra<br />

Ritmaņa sacerēto Viktora Bendrupa<br />

Rotas korim iekārtoto Ar smaidošu<br />

dziesmu (var visu!). Bet pag’ vēl paliek<br />

Valtera Kaminska slavenā (vismaz<br />

mums, jo tik daudz dziedāta) švuncīgā<br />

Rudzupuķes (Ulda Krasta vārdi), ko<br />

daži drošsirdīgie koristi pavadīja ar situn-griežamiem<br />

instrumentiem. Citās<br />

dziesmās tos arī pielietoja, kā arī govju<br />

zvanu, trīsstūri un zvanus. Un diriģente<br />

pati dažas reizes kuplināja dziesmas,<br />

spēlējot blokflautu. Tad gan drīzāk<br />

esam ansamblis nekā koris...<br />

Aleksandra Čaka Miglā asaro logs<br />

ir tik daudz dzirdēts un dziedāts privātās<br />

sanāksmēs, ka kad Irēne mums mēģinājumā<br />

izdalīja notis, drusku noraustījos.<br />

Bet jau no Valda Zilvera iejūtīgā<br />

aranžējuma pirmajām taktīm, vīru balsī<br />

meldijas pamatizveidojumu un pievienoto<br />

pietātīgi krāšņo sieviešu sabalsojumu<br />

kā fonu šai skaistajai dziesmai,<br />

bažas aizplēnēja, un bija prieks dziedāt.<br />

Pienāku pie pēdējās dziesmas.<br />

Būs jāver vāki ciet. Jāņa Petera Mēmā<br />

dziesma katrreiz bija smadzeņu muskuļu<br />

vingrinājums. Kā savienot savdabīgo<br />

dzejas domu plūsmu un iestarpinātās<br />

neregulārās meldiju lēkmes<br />

ar graciozo tempu un vienbalsīgo ievadposmu.<br />

Diriģente atkārtoti mums<br />

atgādināja, ka visgrūtākais korim ir<br />

dziedāt vienbalsīgi un lēni, kaut tas<br />

ir nevajadzīgs atgādinājums, jo mēs<br />

to piedzīvojām! Šo Raimonda Paula<br />

kompozīciju uzskatu kā tādu varenu<br />

mazu Mana Dzimtene ar attiecīgo kāpinājumu,<br />

atslābumu un atkal kāpinātu<br />

nobeigumu. Ne bez nolūka diriģente<br />

to izvēlēja kā pēdējo dziesmu. Tikai<br />

palika kopīgi nodziedāt Pūt, vējiņi, un<br />

priekšnesums kā arī pūles un sakrātais<br />

sasprindzinājums bija cauri.<br />

Bet pēcpusdiena nebija tikai par<br />

kori vien. Milzīgs devums bija Sandras<br />

Dragūnas profesionālais un vērīgais<br />

klavieru pavadījums visām dziesmām.<br />

Ne tikai kora programmas daļai, bet arī<br />

kopdziesmām. Sandras akordu izvēle<br />

un pavadījuma veids izcēla Dzīvīte,<br />

dzīvīte ārā no rutīnas dziedāšanas un<br />

deva Friča Bārda dzejai piemērotu vijīgumu<br />

un plūsmu. Tā arī Rozenštrauha<br />

Zilais lakatiņš, kas varbūt tagad skaitās<br />

mums daudzmaz novalkāts, atrada<br />

savu bezvainīgo skaistumu, un ieraugot<br />

apmeklētāju vidū vairākus mūsu<br />

bijušos leģionārus, nevarēju savaldīt<br />

asaras, domājot par viņiem un viņu<br />

draugiem, kas palika kaujas laukā,<br />

kuriem šī dziesma bija visur līdz. Sarīkojums<br />

bez kopā nodziedātās Še, kur<br />

līgo priežu meži arī neskaitās pilnīgs...<br />

Pēcpusdienas vidusposmā varējam<br />

noklausīties ielūgto viešņu Aijas<br />

Dragūnas un Andreja Medņa<br />

priekšnesumus. Sandras Dragūnas 13<br />

g.v. meita Aija mācās tenorsaksofonu<br />

Turpinājums 14. lpp.

Ceturtdien, 2012. gada 4. oktobrī <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 13. lpp.<br />

Valsts prezidents Ņujorkā<br />

Turpinājums no 1. lpp.<br />

LR Valsts prezidents Andris Bērziņš (centrā) tiekas ar Ņujorkas latviešiem. No<br />

kreisās LR goda konsuls Ņujorkā Daris Dēliņš ar kundzi Lucini un bērniem<br />

Lūnu un Matīsu.<br />

tvertos principus.<br />

Sarunas gaitā Andris Bērziņš iepazīstināja<br />

AJC pārstāvjus ar ekonomisko<br />

situāciju Latvijā, uzsverot ekonomiskās<br />

izaugsmes rādītājus un mērķus<br />

sasniegt visus kritērijus, kas ļautu pretendēt<br />

uz uzņemšanu eiro zonā.<br />

Pārrunājot jautājumus, kas tieši<br />

skar ebreju kopienas dzīvi Latvijā,<br />

Valsts prezidents piebilda, ka šobrīd<br />

ir uzsākts aktīvs politiskais dialogs ar<br />

Latvijas ebreju kopienas pārstāvjiem<br />

par restitūcijas jautājumiem, kā arī uzaicināja<br />

AJC pārstāvjus apmeklēt Žaņa<br />

Lipkes piemiņas memoriāla atklāšanu<br />

Latvijā, kas ir privātas iniciatīvas izveidota<br />

liecība tam, kā holokausta laikā<br />

latvietis, riskējot ar savu dzīvību,<br />

izglāba vairāk nekā piecdesmit ebreju<br />

dzīvības.<br />

Darba vizītes ASV ietvaros,<br />

28. septembrī, Valsts prezidents Andris<br />

Bērziņš apmeklēja Jeila universitāti<br />

Ņūheivenā, Konetikutas pavalstī, kur<br />

tikās ar universitātes mācībspēkiem,<br />

latviešu izcelsmes ortopēdijas profesoru<br />

Kristapu Keggi, studentiem,<br />

kā arī iepazinās ar vienas no pasaulē<br />

prestižākajām universitātēm, mācību<br />

bāzi un bibliotēkām.<br />

Universitātes apmeklējuma laikā<br />

Valsts prezidents iepazinās ar Jeila<br />

universitātes pilsētiņu, apskatīja reto<br />

grāmatu bibliotēkas nodaļu. Kopumā<br />

šajā universitātē ir pasaulē otra<br />

lielākā akadēmiskā bibliotēka (12,99<br />

miljoni vienību). Andris Bērziņš piedalījās<br />

apaļā galda diskusijā par Latvijas<br />

finanšu un ekonomisko situāciju,<br />

raksturojot esošo izaugsmi un krīzes<br />

pārvarēšanas gaitu, kā arī atbildot uz<br />

mācībspēku un studentu jautājumiem<br />

par situāciju Latvijā, Eiropas Savienībā<br />

(ES) un eiro zonā.<br />

Atbildot uz jautājumu par nākotnes<br />

prognozēm eiro zonā un ES turpmāko<br />

paplašināšanos vai iespējamajām ekonomiskās<br />

krīzes radītajām pretrunām<br />

starp valstu grupām, Valsts prezidents<br />

uzsvēra: „Eiropas Savienības izveidošanas<br />

galvenais mērķis bija miers<br />

Eiropā, un tas ir nodrošināts. Tieši tādēļ<br />

es atbalstu šo ideju un uzskatu, ka<br />

Eiropas Savienība ir jāstiprina. Miers<br />

ir svarīgāks par visu citu, to vienmēr<br />

der paturēt prātā.“ Vienlaikus Andris<br />

Bērziņš atzina, ka Latvijai kā valstij<br />

ļoti nozīmīga ir reģionālā integrācija<br />

– primāri Baltijas valstu ietvaros, kā<br />

arī Baltijas jūras valstu vidū. Runājot<br />

par priekšlikumu ES veidot federālu<br />

valstu savienības modeli, Valsts prezidents<br />

atbildēja, ka šai idejai vēl nepieciešamas<br />

nopietnas diskusijas un<br />

viedokļu apmaiņa.<br />

Vizītes noslēgumā Valsts prezidents<br />

apmeklēja Jeila universitātes medicīnas<br />

koledžu, kur iepazinās ar unikālu<br />

neiroķirurģijas muzeja nodaļu, kā<br />

arī profesora K.Keggi kara medicīnas<br />

materiālu apkopojumu, kas tapusi pēc<br />

darba Vjetnamas hospitālī, veicot operācijas<br />

ievainotajiem ASV karavīriem.<br />

Jeilas universitāte tika dibināta<br />

1701. gadā Konetikutas kolonijā, tā ir<br />

trešā vecākā augstākās izglītības mācību<br />

iestāde ASV. Jeila tieslietu skola<br />

tiek uzskatīta par prestižāko tieslietu<br />

skolu ASV, savukārt pati Jeila universitāte<br />

ir viena no pasaulē prestižākajām<br />

universitātēm.<br />

Svētdien, 30. septembrī Valsts<br />

prezidents Andris Bērziņš tikās ar Ņujorkas<br />

latviešu kopienu, kā arī apmeklēja<br />

dievkalpojumu Ņujorkas Latviešu<br />

evaņģēliski luteriskās draudzes Salas<br />

baznīcā.<br />

Latvijas Valsts prezidenta kancelejas<br />

Preses dienests<br />

FOTO Autors: Toms Kalniņš, Latvijas Valsts prezidenta kanceleja<br />

Kultūras dienas tuvojas<br />

Turpinājums no 5. lpp.<br />

taļas un danči, un atspirdzinājumi būs<br />

dabūjami no bāra visu vakaru. Vakara<br />

rīkotāja Zinta Līduma stāsta, ka Viktorijas<br />

Mačēnas gādībā būs muzikanti<br />

gan no Latvijas, gan Austrālijas, kas<br />

nodrošinās, ka itin visi gribēs izkustināt<br />

kājas. Ballīte ir domāta visām paaudzēm<br />

– gan bērniem, gan senioriem<br />

un visiem pa vidu! Tā būs ļoti laba<br />

iespēja satikties ar veciem draugiem,<br />

iepazīties ar iebraucējiem un vispār<br />

jautri iejusties Kultūras dienu gaisotnē.<br />

Saprotam, ka pirmā KD diena seko<br />

Ziemassvētkiem tieši uz papēžiem,<br />

bet ceram, ka iebraucējiem no citiem<br />

centriem būs iespēja tikt uz Adelaidi<br />

jau 26. decembrī – būtu žēl nokavēt šo<br />

skaisto virkni sarīkojumu, kuri it kā<br />

ieplūdīs viens otrā un pakāpeniski iešūpos<br />

mūsu svētkus. Nu tik daudz par<br />

Kultūras dienu sākumu. Sekos piecas<br />

dienas, kurās varēsim turpināt baudīt<br />

visu to, par ko rīkotāji būs tik cītīgi<br />

rūpējušies, kā arī dalībnieku bagātīgo,<br />

plašo un krāšņo devumu.<br />

Kā ierasts, 31. decembrī notiks<br />

Kultūras dienu Noslēguma balle. Šoreiz<br />

tā notiks Nacionālā vīna centrā<br />

(National Wine Centre), kas atrodas<br />

blakus Adelaides skaistajam Botāniskajam<br />

dārzam Ziemeļu terasē (North<br />

Terrace) pilsētas centrā. Centrs, kas atvērts<br />

2001. gadā, izceļas ar savu īpatnējo<br />

arhitektūru. Tas celts no materiāliem,<br />

kuri atspoguļo vīna darināšanu,<br />

un ēkas ārpuse atgādina daļu no vīna<br />

mucas. Centrā atrodas pastāvīga vīnu<br />

izstāde un Adelaides Universitāte tur<br />

arī pasniedz vīna darināšanas kursus.<br />

Nacionālais vīna centrs izveidojies ne<br />

tikai kā populāra tūrisma vieta Dienvidaustrālijā,<br />

bet tur notiek arī daudz<br />

ievērojamu sabiedrisku pieņemšanu<br />

un viesību. Ļoti piemērota vieta, kur<br />

nosvinēt Kultūras dienu noslēgumu un<br />

sagaidīt Jauno gadu!<br />

Balles priekšdarbus veica Zinta<br />

Dokertija (Docherty), bet ar Zintas<br />

ģimenes pieaugumu gada vidū, rīkošanu<br />

pārņēma Ģinta Orčarda (Orchard).<br />

Rīkotāji ir centušies paturēt<br />

balles biļešu cenu cik zemu vien iespējams,<br />

ar cerību nodrošināt kuplu balles<br />

dalībnieku skaitu. Apskatot biļešu<br />

pasūtīšanas anketu, ir redzams, ka<br />

cena ir zemāka nekā bija pirms diviem<br />

gadiem. Tā ieskaita vakariņas un atspirdzinājumus.<br />

Vīna centra ēdienam<br />

ir laba slava un piekrišana. Latvijas<br />

viesi Trio Šmite Kārkle Cinkuss ne tikvien<br />

ievadīs Kultūras dienas, spēlējot<br />

Atklāšanas koncertā, bet arī izrādīs savus<br />

vispusīgos talantus, spēlējot ballē<br />

deju mūziku.<br />

Tagad atliek tik pasūtīt biļetes!<br />

Rudīte Bērziņa<br />

AL54.KD informācija<br />

arberz@optusnet.com.au

14. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2012. gada 4. oktobrī<br />

Māra Branča skatījums<br />

Turpinājums no 8. lpp.<br />

Viņu īpašumos iemitināja kolhozniekus,<br />

kam bija vienaldzīga apkārtne,<br />

ēku saglabāšana un pagalma tīrība un<br />

skaistums. Varenā Zīlēnu saimniecība<br />

pašos pamatos vairs neeksistē šī paša<br />

iemesla dēļ. Saimes māju nodzīvoja<br />

vēlākie iemītnieki, tā bija jāuzceļ no<br />

jauna, citas ēkas pazuda no zemes virsas.<br />

Man liekas, ka Izabella Cielēna,<br />

kas šeit dzīvoja pie vecvecākiem vasarās<br />

pagājušā gadsimta 30. gados, Zīlēnus<br />

vairs nepazīst – rožu un citu puķu<br />

dobes aizstāj zālājs, nav vairs lielā ābeļu<br />

dārza, jaunuzceltās būdiņas malkai<br />

un citiem saimnieciskiem mērķiem nesaskan<br />

ar bijušo godību, apkārt apjozts<br />

drāšu žogs, aiz kura zaļo nenopļauta<br />

zāle un krūmāji, Platones upīte nekopta,<br />

pie iebrauktuves greznojas vecu<br />

lapu un zaru čupas. Padomju okupācija<br />

ir iznīcinājusi saimnieku godu un lepnumu.<br />

Kā mēs to atgūsim un vai atgūsim,<br />

ja zemi izpērk svešzemnieki, kam<br />

Latvija ir tikai peļņas vieta?<br />

Piedod, Ģedert Elias, ka Tavā jubilejas<br />

reizē tik rūgtas pārdomas radās<br />

tā vietā, lai lepotos ar Tavu mākslu,<br />

apbrīnotu to un godā celtu. Tu sevi esi<br />

paveicis, savās gleznās iemūžinādams<br />

kādreizējo zemnieku spēku un vitalitāti.<br />

Par to tev liels latviešu paldies!<br />

Māris Brancis<br />

Laikrakstam „Latvietis“<br />

No vienas puses...<br />

Turpinājums no 12. lpp.<br />

un spēlē Ziemeļsidnejas Simfoniskā<br />

pūšamo instrumentu ansamblī (North<br />

Sydney Symphonic Wind Ensemble),<br />

ar ko bieži koncertē, to starpā Četsvuda<br />

centra (Chatswood Centre) jaunajā<br />

pirmklasīgajā koncertzālē. Aija mums<br />

sniedza vairākus džeza stila gabalus<br />

solo priekšnesumā – liela uzņēmība<br />

un panākums tik jaunai meitenei. Varējam<br />

apbrīnot un izbaudīt ne tikai viņas<br />

tehnisko veiklību, bet arī iejutīgo<br />

izteiksmi un instrumenta skaisto toni,<br />

kas nenāk no instrumenta vien, bet no<br />

viņas pašas. Paldies, Aija, par iespēju<br />

noklausīties neparastāku priekšnesumu<br />

ar Taviem, un ar mums nodotajiem<br />

jauniem spēkiem!<br />

Andrejs arī mums sniedza jaunu<br />

muzikālu piedzīvojumu. Ne katrs pazītu<br />

norvēģu komponista Kristjana<br />

Sindinga (Christian Sinding) (1856-<br />

1941) darbus, un viņa Pavasara šalkas<br />

ir aizraujošs gabals, kur dzirdam brāzmainus,<br />

bet ļoti melodiskus caurstrāvojumus,<br />

izmantojot visu klaviatūru.<br />

Andrejam ir veicies padarīt šo sarežģīto<br />

izpildījumu skanīgu un pacilājošu.<br />

Tur daudz laika ieguldīts, lai to pasniegtu<br />

tik acīmredzot veikli! Paldies,<br />

Andrej, par skaistu priekšnesumu!<br />

Diriģente un pavadītāja saņēma<br />

puķu veltes un priekšnesumu izpildītāji<br />

garkātainu rozi. Jauktā kora priekšnieks<br />

Valdis Krādziņš kora vārdā pateicās visiem,<br />

kas pielika roku sarīkojuma sagatavošanas<br />

darbiem, bijušajām koristēm<br />

Terēzei un Dainai, kuras veiksmīgi novadīja<br />

loteriju un galvenokārt klausītājiem,<br />

bez kā šī pēcpusdiena būtu tikai<br />

kā vēl viens kora mēģinājums...<br />

Gundega Zariņa<br />

Laikrakstam „Latvietis“<br />

Datumi<br />

7. oktobris<br />

Daumants, Druvvaldis<br />

Pasaules senioru diena<br />

1922. Latvijā sākas 1. Saeimas vēlēšanas.<br />

1942. Rūzvelts apsola, ka pēc kara tiesās<br />

tikai masu slepkavas.<br />

1949. žurnālists, jurists Juris Kaža.<br />

1962. Kārli Kundziņu iesvēta amatā<br />

par Latvijas ev. lut. baznīcas arhibīs-<br />

Vārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi<br />

6. oktobris<br />

kapu.<br />

Monika, Zilgma, Zilga<br />

1907. žurnāliste, tulkotāja Lonija Kukura<br />

(īstajā vārdā Leontīne Kukura).<br />

1929. SLB mēnešraksta Ritums redaktors<br />

Pēteris Kļaviņš.<br />

1938. rakstnieks Alberts Bels.<br />

8. oktobris<br />

Aina, Anete<br />

1892. aktrise Lūcija Neiberga.<br />

1908. filmu režisors Vilis Jānis Lapenieks<br />

sen. (Zvejnieka dēls režisors<br />

1939.g.)<br />

1911. gleznotājs, grafiķis Kārlis Padegs.<br />

1920. Polijas karaspēks atņem Lietuvai<br />

tās galvaspilsētu Viļņu.<br />

1945. komponists Uldis Stabulnieks.<br />

9. oktobris<br />

Elga, Helga, Elgars<br />

Vispasaules pasta diena<br />

1902. pulkvežleitnants, LNP dibinātājs<br />

Nikolajs Galdiņš.<br />

1906. Rīgas mācību apgabala kurators<br />

D. Ļevšins izdod rīkojumu, kas atļauj<br />

tautskolās pirmajās divās ziemās mācības<br />

pasniegt dzimtajā latviešu valodā<br />

līdzās astoņām krievu valodas mācību<br />

stundām nedēļā.<br />

1915. SLT aktrise Hilda Dukure.<br />

1925. Melburnas Operešu ansambļa,<br />

MLT, ALT aktrise Vera Lešinska.<br />

10. oktobris<br />

Arvīds, Arvis, Druvis<br />

1897. dibināta Ilinojas Latviešu biedrība.<br />

1939. Lietuva un PSRS paraksta bāzes<br />

līgumu; Lietuva saņem Viļņu no krievu<br />

okupētās Polijas.<br />

■<br />

Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi<br />

Adelaidē<br />

Sestdien, 6. okt., plkst. 13.30 Kultūras<br />

dienu Kopkora koncerta papildus mēģinājums<br />

Tālavas mazajā zālē.<br />

Svētdien, 7. okt., plkst. 14.00 ALB<br />

jauktā kora Dziesmu laiva un DV<br />

Adelaides nodaļas vīru kora Daugavas<br />

– Pavasara koncerts Tālavas lielajā<br />

zālē. Karstvīns, bagātīga loterija,<br />

viesu dziedātāji. Galdi aizrunājami pie<br />

kora kasieriem, Irēnes Bywaters (8381<br />

4177) un Aivara Vēža (8278 1305). Biļetes<br />

$15, pērkamas arī koncerta dienā<br />

pie kases. Skolēniem ieeja bez maksas.<br />

Visi mīļi aicināti!<br />

Trešdien, 10. okt., plkst. 10.00 – 13.00<br />

Bērnsaides pašvaldība rīko sanāksmi<br />

2012 Senior Expo, kurā vecāko ļaužu<br />

palīdzības iestādes sniegs informāciju<br />

par savu darbību. Ieeja un sausage sizzle<br />

par brīvu. Sīkāka informācija Matt<br />

Moody 8366 4144.<br />

Trešdien, 10. okt., plkst. 19.30 DLOA<br />

sēde Tālavas mazajā zālē.<br />

Sestdien, 13. okt., plkst. 11.00 pavārmākas<br />

kursi ALB telpās. Ināra Kalniņa<br />

demonstrēs savu magoņmaizīšu<br />

recepti. Visi laipni aicināti piebiedroties.<br />

Ziedojumi, sākot ar $4. Pieteikties<br />

LAIMAS birojā līdz 5. okt.<br />

Sestdien, 13. okt., plkst. 12.00 Adelaides<br />

Latviešu biedrības pilnsapulce<br />

ALB namā.<br />

Sestdien, 13. okt., plkst. 19.00 Baltic<br />

Communities Homes kokteiļu vakars<br />

Westpac Centre, AAMI Stadium. $45.<br />

Biļetes tikai ar iepriekšpieteikšanās<br />

zvanot Jana vai Sooz 8465 5500.<br />

Svētdien, 14. okt., plkst. 9.30 novuss<br />

Tālavas mazajā zālē.<br />

Svētdien, 14. okt., plkst. 14.00 Adelaides<br />

Latviešu biedrības literārā pēcpusdiena<br />

ALB namā. Marija Perejma, Lilita<br />

Daenke, Inese Laine, Biruta Brūna<br />

stāstīs par 16. latviešu salidojumu Tri-<br />

Turpinājums 15. lpp.

Ceturtdien, 2012. gada 4. oktobrī <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 15. lpp.<br />

Sarīkojumi<br />

Turpinājums no 14. lpp.<br />

nidadā un Tobago. Stāstījums ar foto<br />

attēliem. Ieeja $5. Vīns un uzkodas.<br />

Trešdien, 17. okt., plkst. 11.00 autobuss<br />

atiet no ALB nama LAIMAS<br />

izbraukumam uz Birkenhead Tavern<br />

Port Adelaidē pusdienās. Maksa sākot<br />

ar $15,90 no personas. Pieteikties<br />

LAIMAS birojā līdz 12. okt.<br />

Ceturtdien, 18. okt., plkst. 10.00 Capri<br />

kinoteātrī rādīs filmu Hope – Springs.<br />

Maksa $6 LAIMAS aprūpētāju grupas<br />

dalībniekiem, ieskaitot kafijas galdu.<br />

Pieteikties LAIMAS birojā līdz 8. okt.<br />

Sestdien, 20. okt., plkst. 12.00 Latviešu<br />

nama kooperatīva pilnsapulce Tālavas<br />

mazajā zālē.<br />

Sestdien, 20. okt., plkst. 13.30 Kultūras<br />

dienu Kopkora koncerta papildus<br />

mēģinājums Sv. Pētera baznīcas zālē.<br />

Sestdien, 20. okt., plkst. 13.30 Latviešu<br />

nama kooperatīva Sabiedriskā kluba<br />

pilnsapulce Tālavas mazajā zālē.<br />

Adelaides Sv. Pētera draudze<br />

Svētdien, 7. okt., plkst. 11.00 dievkalpojums<br />

ar dievgaldu. 19. svētdiena pēc<br />

Vasarasvētkiem.<br />

Svētdien, 21. okt., plkst. 11.00 dievkalpojums<br />

bez dievgaldu. 21. svētdiena<br />

pēc Vasarasvētkiem.<br />

Brisbanē<br />

Svētdien, 7. okt., plkst. 10.00 Svētdienas<br />

rīts Dievam. Pārrunāsim māc. Roberta<br />

Feldmaņa rakstu par Ticības apliecības<br />

2. daļu pie M. Mežmales, 104<br />

Donnington St., Carindale.<br />

Otrdien, 9. okt., plkst. 10.00 Brīvļaužu<br />

sanāksme. Margas dārza apciemojums.<br />

Lūdzu, ierasties Latviešu namā<br />

ne vēlāk kā 10.00! Rīta tēja un pusdienas<br />

$10.<br />

Sestdien, 13. okt., plkst. 12.30 Daugavas<br />

Vanagu pilnsapulce Latviešu<br />

namā.<br />

Svētdien, 14. okt., plkst. 15.00 Brisbanes<br />

latviešu skoliņa.<br />

Sestdien, 20. okt., plkst. 12.00 zolītes<br />

pēcpusdiena DV sarīkojumā Latviešu<br />

namā. Piedalīšanās $5.<br />

Kvīnslandes latv. ev. lut. draudze<br />

Diakone Brigita Saiva.<br />

Sestdien, 6. okt., plkst. 13.00 Pļaujas<br />

svētki. Loterija un bazārs. Līdzi ņemami<br />

groziņi – ieeja brīva!<br />

Svētdien, 21. okt., plkst. 10.00 Kapu<br />

svētku dievkalpojums Hemmantas<br />

kapsētā.<br />

Kanberā<br />

Kanberas latv. ev. lut. draudze<br />

Svētdien, 7. okt., plkst. 13.00 Pļaujas<br />

svētku dievkalpojums Sv. Pētera baznīcā,<br />

Reid. Kalpos prāv. Kolvins Makfersons.<br />

Pēc dievkalpojuma pakavēsimies<br />

pie pašu gādātiem gardumiem un atspirdzinājumiem<br />

sadraudzības saietā<br />

baznīcas zālē. Visi gaidīti!<br />

Melburnā<br />

Otrdien, 9. okt., plkst. 11.00 Senioru<br />

saiets Latviešu ciema zālē. Saietā Betija<br />

Plūme stāstīs par savu neseno ceļojumu.<br />

Ieeja pret ziedojumiem. Līdzi<br />

ņemami groziņi.<br />

Svētdien, 14. okt., plkst. 15.00 Channel<br />

7 TV pārraida 8. septembra State<br />

School Spectacular Hisense arēnā.<br />

Piedalās vairāki latviešu bērni.<br />

Sestdien, 20. okt., plkst. 15.00 – 17.00<br />

kora Atbalsis mēģinājums Latviešu<br />

namā.<br />

Melburnas 1. latv. ev. lut. draudze<br />

Melburnas Sv. Krusta draudze<br />

Māc. Dainis Markovskis.<br />

Svētdien, 7. okt., plkst. 10.00 Pļaujas<br />

svētku dievkalpojums. Pēc dievkalpojuma<br />

tiks rādīta Latvijas Audžuģimeņu<br />

Biedrības (LAB) filma Laime ir ģimenē<br />

(30 min). Turpinājumā K. Kasparsona<br />

un mācītāja Daiņa Markovska<br />

stāstījums par viesošanos Latvijas Audžuģimeņu<br />

Biedrībā š.g. augustā Rīgā.<br />

Svētdien, 14. okt., plkst. 10.00 Kapu<br />

svētki Foknera kapsētā.<br />

Svētdien, 21. okt., plkst. 10.00 dievkalpojums.<br />

Svētdien, 21. okt., plkst. 14.00 dievkalpojums<br />

Latviešu ciemā.<br />

Pertā<br />

Pertas ev. lut. Sv. Pāvila draudze<br />

Māc. Gunis Balodis.<br />

Sidnejā<br />

Ceturtdien, 4. okt., plkst. 12.00 saiets<br />

un draudzības pēcpusdiena DV namā.<br />

Ceturtdien, 4. okt., plkst. 19.00 latviešu<br />

valodas klases pieaugušajiem<br />

DV namā.<br />

Piektdien, 5. okt., plkst. 15.00 – 18.00<br />

novuss DV namā.<br />

Piektdien, 5. okt., plkst. 18.00 –<br />

20.00 Dzidras Mičeles (Mitchell)<br />

gleznu izstādes atklāšana Kerri Lowe<br />

galerijā, 49-51 King St., Newtown.<br />

Izstāde atvērta no 5. līdz 23. oktobrim,<br />

no pirmdienām līdz sestdienām,<br />

plkst. 10.00 līdz 17.30, un trešdienās<br />

līdz plkst. 19.00.<br />

Sestdien, 6. okt., plkst. 13.00 Sidnejas<br />

Latviešu vīru kora Dziesmu pēcpusdiena<br />

Mana dzimtene jaukā - Diriģente<br />

Daina Jaunbērziņa, muzikālie pavadījumi<br />

– Ingrīda Šakurova, klavieres<br />

un vijolnieces Daina Kaina un Vēsma<br />

Putniņa. Pusdienas, atspirdzinājumi<br />

no plkst 12.00. Ieeja $20, skolniekiem<br />

bez maksas. Vietas pie galdiem, rezervējamas<br />

pie G. Zodiņa tel. 02 9629<br />

6001, un SLB grāmatnīcā, tel. 02 9744<br />

8500.<br />

Otrdien, 9. okt., plkst. 10.00 – 14.00<br />

biljards DV namā.<br />

Ceturtdien, 11. okt., plkst. 19.00 latviešu<br />

valodas klases pieaugušajiem<br />

DV namā.<br />

Piektdien, 12. okt., plkst. 12.00 Senioru<br />

saiets Latviešu namā. Kafejnīca<br />

būs atvērta no plkst. 11.00. Pirmā daļā<br />

Ivars Šeibelis pastāstīs par sirdspukstu<br />

ģeneratoriem (pacemakers); kāpēc<br />

viņi ir vajadzīgi, kā tie strādā, kā tos<br />

ražo, un kā ieoperē ķermenī. Ivars<br />

nostrādāja 14 gadus pasaules mēroga<br />

pacemakeru firmas vadībā, tā nu labi<br />

pārzina šo tēmatu. Pēc tam Ivars rādīs<br />

interesantus raidījumus no Latvijas<br />

TV. Otrā daļā skatīsimies Osvalda<br />

Aizstrauta atsūtītos ierakstus no Rīgas<br />

TV raidījumiem.<br />

Piektdien, 12. okt., plkst. 15.00 –<br />

18.00 novuss DV namā.<br />

Sestdien, 13. okt., plkst. 11.00 Sidnejas<br />

DV nodaļas pilnsapulce DV namā<br />

(ievērot mainīto datumu un laiku).<br />

Otrdien, 16. okt., plkst. 10.00 – 14.00<br />

biljards DV namā.<br />

Trešdien, 17. okt., plkst. 12.00 dziesmu<br />

pēcpusdiena kafejnīcas stilā DV<br />

namā (ņemiet līdzi dziesmu grāmatas<br />

un plates).<br />

Ceturtdien, 18. okt., plkst. 19.00 latviešu<br />

valodas klases pieaugušajiem<br />

DV namā.<br />

Piektdien, 19. okt., plkst. 15.00 –<br />

18.00 novuss DV namā.<br />

Līdz 14. okt., zīmējum izstāde Harrington<br />

Street Gallery, 17 Meagher St.,<br />

Chippendale. Piedalās Ojārs Greste.<br />

Līdz 31. okt., mākslas izstāde Sixties<br />

Explosion Macquarie University Art<br />

Gallery. Piedalās Haralds Norītis.<br />

Sidnejas ev. lut. latviešu draudze,<br />

Svētā Jāņa baznīcā<br />

Prāv. Kolvins Makfersons.<br />

Svētdien, 7. okt., plkst. 10.00 lasītais<br />

dievkalpojums.<br />

Svētdien, 14. okt., plkst. 10.00 dievkalpojums<br />

ar Svēto Vakarēdienu.<br />

Svētdien, 21. okt., plkst. 10.00 Kapu<br />

svētki latviešu kapos.<br />

Sidnejas latv. ev. lut. Vienības<br />

draudze<br />

Māc. Raimonds Sokolovskis.<br />

Svētdien, 7. okt., plkst. 10.00 dievkalpojums<br />

ar dievgaldu angļu valodā.<br />

Svētdien, 14. okt., plkst. 10.00 dievkalpojums<br />

ar dievgaldu. Dāmu komitejas<br />

sanāksme.<br />

Svētdien, 21. okt., plkst. 10.00 dievkalpojums<br />

ar dievgaldu.<br />

Zelta piekrastē<br />

Ceturtdien, 4. okt., plkst. 13.00 Kārtējā<br />

baltiešu mēneša tikšanās Broadbeach<br />

Library, 61 Sunshine Boulevard,<br />

Mermaid Waters (iepretim<br />

Pacific Fair iepirkšanās centram). Ieejot<br />

bibliotēkā, sekot norādījumam uz<br />

Meeting Room A.<br />

Sestdien, 20. okt., plkst. 19.00 jauks<br />

vakars Vācu klubā, Jondique Ave.,<br />

Carrara.<br />

ASV<br />

Piektdien, 5. okt., plkst. 20.00 izstādes/instalācijas/performances<br />

Putnu jūra ieraksts Filadelfijas Brīvo<br />

latvju biedrībā. Izstāde atvērta no<br />

Turpinājums 16. lpp.

16. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2012. gada 4. oktobrī<br />

Sarīkojumi<br />

Turpinājums no 15. lpp.<br />

plkst. 19.00.<br />

Sestdien, 6. okt., plkst. 17.00 izstādes/instalācijas/performances<br />

Putnu<br />

jūra ieraksts un Sebastiennes Mundheimas<br />

stāstījums Filadelfijas Brīvo<br />

latvju biedrībā. Izstāde atvērta no<br />

plkst. 16.00.<br />

Zviedrijā<br />

Piektdien, 5. okt., plkst. 18.00 Stokholmā,<br />

PERO teātrī (Sveavägen 114)<br />

aktrises Zanes Daudziņas viesizrāde.<br />

Rīko ZLA Viduszviedrijas nodaļa.<br />

Biļešu cenas: 200 kr, studentiem/pensionāriem<br />

150 kr. Biļešu rezervācija:<br />

08-612 99 00.<br />

Sestdien, 6. okt., plkst. 17.00 Gēteborgā,<br />

BURATINO teātrī (Torpagatan 2)<br />

aktrises Zanes Daudziņas viesizrāde.<br />

Rīko Latviešu apvienība Gēteborgā<br />

(LAG). Biļešu cena: 150 kr, iegāde uz<br />

vietas pirms izrādes.<br />

Sestdien, 13. okt., plkst. 16.00 – 18.00<br />

sakarā ar abu dzejnieku simtgadi<br />

Andreja Eglīša Latviešu Nacionālais<br />

Fonds un Pāvils Johansons aicina uz<br />

dzejas pēcpusdienu Latvijas vēstniecības<br />

telpās, Odengatan 5, Stokholmā.<br />

No Ļaudonas viesosies Lidija Kaufelde<br />

un skolnieces Lauma Iesalniece un<br />

Māra Karlsone. Visi laipni aicināti!<br />

Sestdien, 13. okt., dzejas pēcpusdiena<br />

Latvijas vēstniecībā Stokholmā Pieminiet<br />

dzejniekus simtgadniekus Veroniku<br />

Strēlerti un Andreju Eglīti. Aicina<br />

Latviešu Nacionālais Fonds un dzejnieks<br />

Pāvils Johansons.<br />

Svētdien, 14. okt., plkst. 16.00 aktrise<br />

Valda Drulle vadīs bērnu grupas nodarbības<br />

Hagas draudzes telpās (Haga<br />

Östergata 30) Gēteborgā. Visas ģimenes,<br />

kurām interesē šis pasākums,<br />

rakstiet vai zvaniet Valdai laicīgi.<br />

E-past adrese: v.drulle@gmail.com<br />

vai telefons: 0738 793753.<br />

Pirmdien, 15. okt., plkst. 19.00 Jauniešu<br />

kora Balsis koncerts Ērika Eriksona<br />

koncertzālē, Stokholmā (Biļetes<br />

tickster.com vai zālē 1h pirms koncerta).<br />

Otrdien, 16. okt., plkst. 19.00 Jauniešu<br />

kora Balsis koncerts Vesterosas<br />

(Västerås) koncertzālē (Biļetes ticnet.<br />

se vai Västerås tūrisma centrā tel.<br />

+4621390110).<br />

Trešdien, 17. okt., plkst. 18.00 filmu<br />

vakars Zviedrijas Latviešu apvienības<br />

(ZLA) telpās Wallingatan 34. Durvju<br />

kods 8591. Dokumentā filma CEPLIS.<br />

Filmas arheoloģija (2012), un pēc tam<br />

Ceplis ar Eduardu Pāvulu, Gunāru Cilinski<br />

(abi aktieri jau aizsaulē), Helgu<br />

Dancbergu un Regīnu Razumu galvenajās<br />

lomās.<br />

Trešdien, 17. okt., plkst. 19.00 Jauniešu<br />

kora Balsis koncerts Elmhultas<br />

(Älmhult) baznīcā (Ieeja brīva).<br />

Ceturtdien, 18. okt., plkst. 19.00<br />

Jauniešu kora Balsis koncerts Lundas<br />

katedrālē (Biļetes ticnet.se vai Biljettbyran<br />

i Lund tel. +4646131415).<br />

Sestdien, 20. okt., plkst. 14.00 kantāti<br />

Dievs, Tava zeme deg Gustava Vazas<br />

baznīcā Stokholmā atskaņos Stokholmas<br />

latviešu koris, diriģente Gaida<br />

Rulle, Pāvils Johansons (baritons),<br />

Christer Wikmak (tenors) un Göran<br />

Grahn (ērģeles); sekos saviesīgs vakars<br />

Latvijas vēstniecības telpās Stokholmā.<br />

Latvijā<br />

Ceturtdien, 4. okt., Rudens kamermūzikas<br />

festivāla koncertā Spīķeru<br />

koncertzālē – Jaunu soloprogrammu<br />

ir sagatavojis visprestižākajos mūziķu<br />

konkursos titulētais kontrabasists Gunārs<br />

Upatnieks, kurš jau gadu ir mūziķis<br />

vienā no pasaules vislabākajiem<br />

orķestriem – Berlīnes filharmoniķos.<br />

Sadarbībā ar savu pieredzējušo skatuves<br />

partneri pianisti Agnesi Egliņu<br />

– vienu no Latvijas vislabākajām koncertmeistarēm<br />

– Gunārs atskaņos 19.<br />

gadsimta kontrabasa spēles virtuoza<br />

Džovanni Botezīni, Reinholda Gliēra<br />

un Riharda Štrausa opusus, savukārt<br />

Gunāra solo dzirdēsim kādreizējā<br />

kontrabasista Pētera Vaska skaņdarbā<br />

Bass Trip.<br />

Līdz 5. okt., Norvēģijas dienas Latvijā.<br />

www.norvegija.lv<br />

Piektdien, 5. okt., plkst. 11.00 – 19.00<br />

Rīgas Grāmatu svētki Rīgas Kongresu<br />

namā.<br />

Piektdien, 5. okt., plkst. 19.00 ELJA50<br />

piektdienas diskusiju vakars zālē arhitektūras<br />

kompleksā Trīs brāļi Vecrīgā,<br />

Mazajā Pils ielā 19, pirmajā stāvā. Par<br />

Rīgas pilsētplānošanas attīstību stāstīs<br />

Andris Roze un Jānis Lejnieks.<br />

Sestdien, 6. okt., plkst. 10.00 – 19.00<br />

Rīgas Grāmatu svētki Rīgas Kongresu<br />

namā.<br />

Sestdien, 6. okt., Rudens kamermūzikas<br />

festivāls noslēgsies Lielajā ģildē,<br />

kur solists būs viens no Eiropas pēdējo<br />

gadu atklājumiem – čehu pianists<br />

Lukāšs Vondrāčeks, starptautisku<br />

konkursu lauriem vīts un ar spēcīgu<br />

talantu apdāvināts jauneklis. Koncertā<br />

dzirdēsim arī Sinfonietta Rīga. Atskaņojuma<br />

vadītāja jeb orķestra pirmā<br />

vijole šajā koncertā būs zviedru vijolniece<br />

Katarīna Andrēasone, kurai liela<br />

pieredze Pētera Vaska mūzikas atskaņojumos.<br />

Skanēs Mocarta klavierkoncerts,<br />

Vaska brīnišķīgā meditācija vijolei<br />

un stīginstrumentiem Vientuļais<br />

eņģelis, Haidna simfonija Pulkstenis.<br />

Svētdien, 7. okt., plkst. 10.00 – 16.30<br />

Rīgas Grāmatu svētki Rīgas Kongresu<br />

namā.<br />

Trešdien, 10. okt., plkst. 18.00 Zviedrijas<br />

vēstniecība rīko filmas Labvakar,<br />

Vallenberga kungs! seansi kinoteātrī<br />

Splendid Palace, Lielā zālē par godu<br />

Raula Vallenberga jubilejas gadam.<br />

Ieeja – bezmaksas.<br />

Ceturtdien, 11. okt., plkst. 19.00<br />

Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē<br />

kora mūzikas koncerts Caur daudzām<br />

zemju zemēm, caur daudzām debesīm.<br />

Programmā Ilzes Arnes, Ērika<br />

Ešenvalda un Leona Amoliņa kora<br />

dziesmas ar Andreja Eglīša vārdiem,<br />

piedalās jauktais koris Ave Sol, mākslinieciskais<br />

vadītājs Uldis Kokars,<br />

sieviešu koris Ausma, mākslinieciskais<br />

vadītājs Jānis Zirnis, vīru koris<br />

Dziedonis, mākslinieciskais vadītājs<br />

Roberts Liepiņš, Jāzepa Mediņa Rīgas<br />

1. mūzikas skolas meiteņu koris Vivace,<br />

diriģente Andra Fenhane.<br />

Piektdien, 12. okt., plkst. 18.00 –<br />

22.00 Ārzemju latviešu kārtējais tikšanās<br />

vakars PBLA pārstāvniecības<br />

birojā Rīgā, Lāčplēša ielā 29 dz. 5.<br />

Sestdien, 13. okt., plkst. 10.00 jaunās<br />

Bībeles tulkojuma latviešu valodā<br />

pirmo eksemplāru pārdošana Rīgā<br />

J. Rozes grāmatnīcā (Barona iela 5).<br />

Piedalās LBB ģenerālsekretārs Valdis<br />

Tēraudkalns, Tulkošanas komisijas<br />

koordinators Juris Cālītis, LU Teoloģijas<br />

fakultātes studenti.<br />

Sestdien, 13. okt., plkst. 15.00 Svinīgais<br />

dievkalpojums Rīgas Doma katedrālē.<br />

Piedalās Latvijas kristīgo konfesiju<br />

vadītāji vai viņu pārstāvji.<br />

Sestdien, 13. okt., plkst. 18.00 jaunā<br />

Bībeles tulkojuma atvēršanas svētki<br />

kinoteātra Splendid Palace telpās (Elizabetes<br />

iela 61).<br />

Svētdien, 21. okt., plkst. 12.00<br />

Andrejam Eglītim veltīts piemiņas<br />

dievkalpojums Ļaudonas baznīcā.<br />

A. Eglīša un L. Garūtas kantāte – latvju<br />

lūgsna Dievam – Dievs, Tava zeme<br />

deg!. Izpilda Zemessardzes koris (diriģents<br />

Ārijs Šķepasts).<br />

Svētdien, 21. okt., plkst. 13.30<br />

Andrejam Eglītim veltīts piemiņas brīdis<br />

dzejnieka atdusas vietā Ļaudonas<br />

kapsētā.<br />

Svētdien, 21. okt., plkst. 14.00 Rīgā<br />

pie nama Tērbatas ielā 46 (Andreja<br />

Eglīša beidzamā dzīves vieta) tiks atklāta<br />

tēlnieka Jāņa Strupuļa darināta<br />

piemiņas plāksne ar uzrakstu Tauta<br />

manas mājas.<br />

Svētdien, 21. okt., plkst. 16.00<br />

Andreja Eglīša Ļaudonas vidusskolā<br />

Andreja Eglīša jaunrades konkursa<br />

laureātu apbalvošana. Koncertuzvedums<br />

Caur daudzām zemju zemēm,<br />

caur daudzām debesīm....<br />

Svētdien, 21. okt., plkst. 16.00 Rīgas<br />

Latviešu biedrības Lielajā zālē koncerts<br />

Liec zobenu zem galvas un dziļi<br />

neiemiedz.... Akadēmiķa Jāņa Stradiņa<br />

stāstījums par Andreja Eglīša ieguldījumu.<br />

Aktiera Oļģerta Šalkoņa<br />

dzejas lasījums. Dzied koris Fortius<br />

mākslinieciskā vadītāja Māra Marnauza.<br />

Kantātes Dievs, Tava zeme deg!<br />

atskaņojums, dziedās LU koris Jubilate<br />

un RPIVA koris Fortius, solisti Jānis<br />

Kurševs un Gundars Dziļums, pie<br />

ērģelēm Roberts Hansons, diriģents<br />

Juris Kļaviņš.<br />

■<br />

Lata kurss<br />

Latvijas Bankas kurss 3. oktobrī.<br />

1 EUR = 0,702804 (piesaistes kurss)<br />

1 AUD = 0,5610 1 NZD = 0,4510<br />

1 GBP = 0,8800 1 USD = 0,5440

logo

products

Resources

Company

Terms of service
Privacy policy
Cookie policy
Cookie settings
Imprint
Change language
Made with love in Switzerland
© 2024 Yumpu.com all rights reserved

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!