Laikraksts "Latvietis" 055

LATVIETISwww.laikraksts.com 

Austrālijas latviešu pirmais elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide 

Laikraksts 

NR. 55 2009. gada 23. septembrī TĪMEKLĪ 

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: redakcija@laikraksts.com 

Arhibīskaps un 4 prāvesti 

Rīgā dibināta jauna LELBĀL draudze 

No kreisās: prāv. Andris Abakuks, prāv. Klāvs Bērziņš, prāv. Lauma Zušēvica, 

arh. Elmārs Ernsts Rozītis, prāv. Ieva Graufelde. 

FOTO Gunārs Nāgels 

Svētdien, 20. septembrī Vecajā Sv. 

Ģertrūdes baznīcā Rīgā notika Rīgas 

Evaņģēliskās draudzes dievkalpojums 

ar svēto vakarēdienu un kristībām. 

Dievkalpojumā kalpoja prāvests Klāvs 

Bērziņš un arī viesojās LELBĀL arhibīskaps 

E. E. Rozītis, prāveste Ieva 

Graufelde (Zviedrija), LELBA Pārvaldes 

priekšniece prāveste Lauma Zušēvica 

(ASV) un prāvests Andris Abakuks 

(Lielbritānija). Dievkalpojuma 

laikā notika svētdienas skoliņa. 

Pēc dievkalpojuma notika draudzes 

oficiālā dibināšanas kopsapulce, 

kurā pieņēma statūtus, ievēlēja 

prāv. Klāvu Bērziņu kā draudzes garīgo 

vadītāju un valdes locekļus Andri 

FOTO Ilze Nāgela 


Bērziņu, Dzintru Bungs, Maiju Dzērvi-Markovsku, 

Ivaru Embrektu, Ievu 

Puriņu, Līgu Puriņu-Purīti, Ivaru 

Slokenbergu. Revīzijas komisijā ievēlēja 

Māri Slokenbergu un Ģirtu Zēgneru. 

Draudze būs reģistrēta saskaņā 

ar Latvijas Republikas Reliģisko organizāciju 

likumu, un darbosies neatkarīgi 

no Latvijā jau esošās luterāņu 

baznīcas. 

Kopsapulcei sekoja sadraudzības 

galds ar līdzi ņemtajiem groziņiem. 

Kas ir Rīgas Evaņģēliskā 

draudze 

Uz šo jautājumu Rīgas Evaņģēliskās 

draudzes iniciatori atbild: „Mēs 

esam neatkarīga evaņģēliski 

luteriska draudze, 

kura aicina visus, kuri 

vēlas lūgt Dievu un saņemt 

svētos sakramentus 

sadraudzīgā vidē. Mūsu 

draudzes simbols – gailis 

– atgādina ikkatram 

pamodināt savu sirdi Dievam. 

Mēs esam atvērti 

jaunām idejām, uzsveram 

mīlestību savam līdzcilvēkam 

un piekopjam tradīcijas, 

kādas bija raksturīgas latviešu 

luterāņu baznīcai pirms 2. pasaules 

kara un arī šodienas Rietumeiropas 

luterāņu baznīcās. Piemēram, mēs 

lūdzam Dievu, stāvot kājās, un mēs 

atbalstam sieviešu ordināciju un pilntiesīgu 

līdzdarbību draudzes garīgajā 

dzīvē. Dievkalpojumi ilgst apmēram 

stundu, un pēc katra dievkalpojuma 

pulcējamies baznīcas pagraba zālē uz 

sadraudzības galdu. Draudzē darbojas 

svētdienas skoliņa, notiek kristības un 

iesvētības.“ 

Nākamie Rīgas Evaņģēliskās draudzes 

dievkalpojumi notiks 18. oktobrī 

un 22. novembrī. 

GN 

Saturs 

Austrālijas ziņas..................3, 4, 5 

Latvijas ziņas................................ 

.................1, 7, 8, 9, 10, 11, 14 

Redakcijā....................................3 

LAAJ...........................................2 

LJAA...........................................2 

Ārkartas Ministru kabineta sēde... 

...............................................6 

Aijas Rozentālas pārdomas......10 

Atis Lejiņš par enerģiju.............11 

Raimonds Sokolovskis – 

Garīgais komentārs.12, 13, 14 

Atceries...............................14, 15 

Datumi......................................15 

Sarīkojumi un ziņojumi........15, 16 

Lata kurss.................................16

2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2009. gada 23. septembrī 

Līdzekļu vākšanas akcija pāri pusceļam! 

Latviešu apvienības 

Austrālijā 

un Jaunzēlandē 

(LAAJ) gadskārtējā 

līdzekļu vākšanas 

akcija ir jau pāri 

pusceļam! Šogad 

uzstādījām mērķi, 

līdzekļu vākšanas 

akcijā pārsniegt 

$30 000, lai varam turpināt pilnā spēkā 

veikt Apvienības darbu kultūras, 

jaunatnes audzināšanas, informācijas 

un aprūpes jomās. Pateicoties tautiešiem, 

kas līdz šim ir ziedojuši līdzekļus, 

esam jau pārsnieguši pusceļu un 

ar katru dienu tiekam tuvāk mērķa 

sasniegšanai. 

Šogad ir četri ziedojumu mērķi. 

Ziedotāji izvēlas starp šiem mērķiem, 

kā viņi vēlas, lai izmanto viņu ziedojumus. 

No līdzekļiem, kas līdz šim ir 

ievākti, 31% ir saziedots LAAJ prezidija 

darbam, 34% Kultūras fondam, 

14% Sveika, Latvija! projektam, 12% 

Vēl nav par vēlu 

palīdzēt sagatavot 

LJAA 40 gadu piemiņas 

žurnālu! Kā 

jau agrāk šogad ir 

rakstīts, 2009. gadā 

LJAA ir sasniegusi 

cienīgu 40 gadu 

vecumu. Bet LJAA labums ir tas, ka 

tā spēj atjaunoties, un tā vēl joprojām 

piesaista un atbalsta latviešu jauniešus 

Austrālijā. 

Šogad LJAA žurnāls būs speciālizdevums 

sakarā ar LJAA 40 gada 

jubileju – daļa būs par jauniešu notikumiem 

tuvajā pagātnē un daļa būs 

veltīta vēsturiskam pārskatam par 

LJAA. Vēl nav par vēlu iesūtīt rakstus, 

atmiņu stāstus, anekdotes, fotogrāfijas 

grāmatu sūtīšanai uz Latviju un 7% 

bez sadalījuma. 

Lai būtu skaidrāk zināms, kā tiek 

izmantoti saziedotie līdzekļi, varu 

paskaidrot, ka prezidija izdevumi pēdējos 

gados ir bijuši apmēram šādi: 

38% projektiem Austrālijā, valodas, 

izglītības, jaunatnes, informācijas un 

politikas jomās; 19% Valsts svētku 

un citu viesu apmeklējumiem; 18% 

pasākumiem Latvijā, kā piemēram, 

Okupācijas muzejam un skolām; 15% 

sadarbībai ar PBLA un 10% administrācijai. 

Kultūras fonda līdzekļi tiek 

izdoti aptuveni šādi: 59% izglītībai, kā 

piemēram, Vasaras vidusskolai un 3x3 

saietiem; 20% jaunatnei, kā piemēram, 

bērnu nometnei Tērvetē un sporta padomei; 

13% kultūrai, kā piemēram, 

teātru festivāliem un viesizrādēm un 

8% iestādēm, kā piemēram, muzejiem, 

arhīviem un bibliotēkām. Lai šo darbu 

veiksmīgi turpinātu, ir vajadzīgi 

arī ienākumi. Līdz šim no prezidija un 

Kultūras fonda kopējiem ienākumiem, 

Vēl nav par vēlu! 

vai arī citus materiālus sakarā ar latviešu 

jauniešu nodarbībām Austrālijā. 

Meklējam visādu informāciju gan par 

LJAA agrākajiem gadiem, gan par 

neseniem notikumiem. Raksti un citi 

materiāli var būt īsi vai gari, nopietni 

vai asprātīgi. Mums sevišķi trūkst 

bildes! Materiālus lūdzam sūtīt ljaa. 

info@gmail.com vai 81 Ingrid Road 

Kareela NSW 2232. 

Vēlamies, lai šis žurnāls būtu vispusīgs, 

informatīvs, bet arī interesants 

un uzjautrinošs pārskats par LJAA 40. 

gadiem. Žurnālu izdos šī gada beigās, 

32. Jaunatnes dienās Adelaidē. Sīkāka 

informācija ir pieejama, sazinoties 

ar žurnāla galveno redaktori Dainu 

Bogdanoviču, rakstot uz augšminētām 

adresēm. 

LJAA pirmais kongress 1981. gada maijā Braitā (Bright) Viktorijā. 


mazliet vairāk nekā puse ir nākuši no 

jūsu ziedojumiem. Tādēļ ceram arī uz 

jūsu atbalstu nākotnē. Bez jums mums 

trūks! 

Šogad ir iespējams līdzekļu vākšanas 

akcijā ziedot ar kredītkarti, izmantojot 

tīmekli. Man ir prieks, ka 

kaut šī ir pirmā reize, kad šī iespēja 

tiek piedāvāta, cilvēki jau viņu veiksmīgi 

izmanto. Šādā veidā, turoties 

līdzi tehnoloģijas un finanšu sistēmu 

attīstībai, varam pataisīt ziedošanas 

procesu ērtāku gan ziedotājiem, gan 

kasieriem. 

Līdzekļu vākšana ir pāri pusceļam, 

ne tikai ziedojumu summā, bet arī laika 

ziņā. Kaut dažās pavalstīs anketas 

tika izsūtītas nedaudz vēlāk nekā 

ierasts, lūdzam anketas atgriezt un 

elektroniskos ziedojumus paveikt līdz 

31. oktobrim. Ja neesat saņēmuši anketu 

vai vēlaties elektroniski ziedot, lūdzu 

apskatiet: www.laaj.org.au/ziedot. 

Tālis Putniņš 

Saimniecības daļas vadītājs 

Ļoti novērtējam jūsu palīdzību un 

ceram, ka gala rezultāts būs tiešām 

vērtīgs pārskats par latviešu jauniešu 

dzīvi Austrālijā. 

Daina Bogdanoviča 

LJAA žurnāla galvenā redaktore 

Published by Sterling Star Pty Ltd 

ABN 54053671855 

Redakcija / Editorial Office: 

Sterling Star 

PO Box 6219 

SOUTH YARRA, VIC 3141 

AUSTRALIA 

Tel/fakss: (03) 98273753 

redakcija@laikraksts.com 

latvietis@netspace.net.au 

www.laikraksts.com 

Editor: Dr. Gunars Nagels 

Associate Editor: Ilze Nagela 

Abonēšanas cena izdrukātam 

laikrakstam: $35 par 10 numuriem 

(vai $70 par 20 numuriem) ar 

piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt 

uz „Sterling Star Pty Ltd“ vārda. 

Sludinājumu cena: $5 par 1 cm 

telpu vienā slejā vienā numurā. 

Content and design: 

© Sterling Star and individual 

authors 2009. All rights reserved. 

Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos 

rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā 

atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par 

tām neuzņemas atbildību. Redakcija patur 

tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt.

Trešdien, 2009. gada 23. septembrī Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp. 

Redakcijā 

Sveicināti, lasītāji! 

Kas notiek Latvijā Visi runā par 

dižķibeli, un tāpēc liekas, ja vārds ir 

nodefinēts, tad viss kārtībā. Nu tāda 

maza (vai varbūt mazliet palielāka) 

problēmiņa, kuru, visiem kopā strādājot, 

mēs kopīgi atrisināsim. 

Bet tā tas nav. Vēl arvien valsts 

tiek izlaupīta, un tiek pielikti pūliņi, 

lai nodrošinātu mūsu austrumu kaimiņa 

ietekmi Latvijā. Tautas partijas 

priekšsēdetāja Mareka Segliņa teiktais, 

ka Valsts prezidenta pagājušā 

nedēļā sasauktā ārkārtas Ministru kabineta 

sēde „bija māžošanās“, atgādina 

rupju žestu, ko cits valdošo partiju 

pārstāvis rādīja tautai, kas bija pulcējusies 

pie Saeimas tūliņ pēc prezidenta 

ievēlēšanas pirms diviem gadiem. 

Pēc lietussargu revolūcijas, janvāra 

nemieriem un prezidenta ultimāta, iebaidītā 

valdība gan atkāpās, bet tomēr 

patur faktisko izlemšanas varu, jo Saeimu 

nepārvēlēja, un visas tās pašas 

partijas vēl tur sēž tai pašā skaitā. 

Ja ziņo, ka Rīgas mērs apgalvo, ka 

latviešu valoda izmirs pēc pāris paaudzēm, 

un ja daži uzņēmēji uzskata, 

ka Latvija pēc 10 gadiem zaudēs savu 

neatkarību, tad vairs nevar vienaldzīgi 

noskatīties un nogaidīt līdz kamēr 

kāds atjāj ar baltu zirgu un izglābj 

mūsu nākotni. Bet kas notiek Latvieši 

arvien lielākā skaitā pamet Latvijas 

zemi tieši ekonomisko apstākļu dzīti 

un izvēlas saistīt savu nākotni ar citu 

valsti, ar citu tautu. Kā redzējām nesenās 

pašvaldību un Eiroparlamenta 

vēlēšanās, latvieši pat nespēj iet balsot, 

un, ja iet, tad balso par tām pašām 

partijām, kuras nodrošinājušas to, ka 

pasaules finanšu krīze mūs skars it sevišķi 

smagi. 

Paliek tāds iespaids, ka mēs rotaļājamies 

ar savu valsti, it kā tā nebūtu 

īsta valsts, bet tikai slaucamā govs. Īsts 

saimnieks slauks govi tikai tik daudz, 

lai pati govs vēl pārdzīvotu, bet paliek 

iespaids, ka dažs labs politiķis ir ar 

mieru izslaukt pēdējo, nosist lopu un 

izbarot to maitas putniem. Un latvietis, 

ka labs bauris, paklausīgi izlūgsies 

baronam nākamo pērienu. 

Lūk, tādas ir šīs nedēļas pārdomas. 

GN 

Māc. Aldis 

Elberts. 

ADELAIDES LATVIEŠU SKOLA 

Aicina visus labvēļus un interesentus uz kārtējo skolas sarīkojumu. 

Sarīkojumā Jūs bērni iepriecinās ar dziesmām, dejām 

un Raiņa lugu „Zelta zirgs“, kurā varēsiet līdzi just 

Saulcerītes un Antiņa gaitām. 

Sarīkojums notiks 2009. g. 26. septembrī plkst.11.00 

Tālavas lielajā zālē. 

Būs kafijas pauze, loterija un varēs satikt sen neredzētus cilvēkus ☺ 

Ieeja pret ziedojumiem 

Mācītāji atvadās no draudzēm 

Adelaidē māc. Lukašēvics un Melburnā māc. Elberts 

Ar ievada vārdiem savā atvadu rakstā Adelaides 

Latviešu Ziņotājā: „Katrai lietai ir savs nolikts 

laiks…“ (Salamans mācītājs 3) mācītājs Māris Lukašēvics 

atvadījās no Sv. Pētera draudzes Adelaidē. 

Viņš ir uzticīgi kalpojis Adelaides draudzē jau 18 gadus, 

bet pēdējā laikā veselības traucējumu dēļ viņam 

ir bijušas grūtības veikt visus mācītāja pienākumus. 

Savu pēdējo dievkalpojumu kā draudzes mācītājs 

viņš noturēja svētdien, 6. septembrī, un pēc tam 

draudzes locekļi varēja personīgi atvadīties Dāmu 

komitejas rīkotā kafijas galda laikā. Pateicības vārdus 

no draudzes teica priekšnieks Dr. I. Ozols, ALB 

valdes priekšsēdis B. Krūmiņš pateicās visas sabiedrības 

vārdā un Dāmu komitejas priekšniece I. Jankēvica 

pasniedza skaistus ziedus. 

Visa draudze vēl mācītājam sekmīgu atveseļošanos 

un Dieva palīgu nākotnē. 

M.S. Māc. Māris Lukašēvics. 

Draudzes pilnsapulce 

Melburnas latviešu ev. lut. Sv. Krusta draudzes pilnsapulce notika svētdien, 

13. septembrī draudzes zālē. Pilnsapulcē piedalījās 51 draudzes loceklis. 

Par pilnsapulces vadītāju ievēlēja Miervaldi Balodi. 

Draudzes ilggadīgais mācītājs Aldis Elberts ziņoja, ka viņš aicināts par mācītāju 

Bokshillas (Box Hill) austrāliešu luterāņu draudzē. Viņš nolasīja draudzei 

adresētu vēstuli, kura norādīja, ka pēc ilgām pārdomām, viņš ticībā sekojis 

šim aicinājumam un nolēmis to pieņemt. Mācītājs turpinās kalpot Sv. Krusta 

draudzei līdz šī gada beigām. 

Draudzes priekšnieka un pārējie ziņojumi pieskārās saimnieciskiem un administratīviem 

jautājumiem, ieskaitot draudzes mācītāja mājas pārdošanu. 

Draudzes priekšnieka amatā atkārtoti ievēlēja Eduardu Lēmani un valdē 

Andri Ziedaru, Dagmāru Stīlu, Valdu Jefimovu un Miervaldi Balodi. 

mb


SLT gatavojas 49. Teātru festivālam Melburnā 

Šogad Sidnejas 

Latviešu 

teātris piedalīsies 

Teātru 

festivālā Melburnā 

ar Leldes 

Stumbres lugu Persijs dievišķīgais. 

Par Leldi Stumbri Dailes teātra tīmekļa 

lapā rakstīts: 

Dramaturģe Lelde Stumbre dzimusi 

1952. gadā Aucē muzikoloģes un 

radio žurnālista un tulkotāja ģimenē. 

Pirmie literārie darbi tapa jau 16 gadu 

vecumā, bet 1973. gadā viņas dzejoļu 

kopa tika publicēta jauno autoru krājumā 

„Acis“. Drīz vien tika sarakstītas 

arī pirmās lugas. 1983. gadā jaunā 

autore beidza M. Gorkija Literatūras 

institūtu Maskavā un kopš tā paša 

gada ir Rakstnieku Savienības biedre. 

Leldes Stumbres darbi ir bijuši visu 

Latvijas teātru repertuāros, arī radio 

un TV raidījumos, viņa ir pussimta 

lugu autore, no kurām apmēram puse 

ir viencēlieni. Dramaturģes darbiem 

raksturīgs mērķtiecīgs dažādu stilu 

sajaukums – viņas lugas bieži iesākas 

latviešu teātrim tradicionālajā reālpsiholoģiskajā 

manierē, bet drīz vien 

tajās ienāk vai nu sirreālisma, vai absurda, 

vai melnās drāmas un farsa elementi, 

kuri pamazām caurauž, pārņem 

un sajauc lugas materiālu un to apdzīvojošo 

tēlu centienus un nodomus, 

taču, augot reālajai neiespējamībai, 

notiekošais nezaudē ticamību. 

Persijs dievišķīgais: daudzsološais 

gleznotājs, kam bija smaids kā eņģelim 

un slaidi pirksti, ko apbrīnoja 

visi... Bet, „...cilvēku (nav) iespējams 

vadīt visu dzīvi. Pienāk brīdis, un viņš 

nogriežas pats pa savu ceļu,“ saka viņa 

māte. Kādu ceļu Persijs sev izvēlēsies 

Kā šo dzīves ceļu iespaidos sieva 

Priekšā, no kreisas: Vaira Zemīte, Rasma Celinska, Jānis Čečiņš; aizmugurē: 

Jānis Grauds, Lija Veikina, Ilona Brūvere, Andris Kariks. 

Ruta, Persija māte un arī gleznu tirgotājs 

Līb manis – visi spilgti spēcīgi 

raksturi! Te pēkšņi parādās arī noslēpumainais 

modelis Mairita. „Kas viņa 

tāda ir...“ sev jautā Persijs. „Vienu 

dienu iepeld kā nez kāda lelle, izvirtīgi 

grozās un lamājas, te atkal tēlo neaizskaramo...“ 

Persija dzīve ir haotiska, te 

jaucās mīlestība, egoisms, naudas kāre 

un talanta jautājums. 

„Dievs tomēr pasviež tikai idejas,“ 

saka māte „bet tās jārealizē mums pašiem.“ 

Kā šie spēcīgie raksturi realizēs 

savas idejas 

Stumbre allaž savās lugās ieauž ko 

mistisku, it kā paslēptu. Mēģināsim to 

atrast un dot lugai ekstra dimensiju... 

Atrisinājums paliek jūsu ziņā! 

Izrādei režisors un dekorators ir 

Jānis Grauds un lomās redzēsim Ilonu 

Brūveri, Rasmu Celinski, Liju Veikinu, 

Jāni Čečiņu un Andri Kariku. 

Pirmizrāde būs Melburnā svētdien, 

4. oktobrī plkst. 14.00. Sidnejā 

izrādes sestdien, 7. novembrī 

plkst. 19.00 un svētdien, 8. novembrī 

plkst. 13.00. 

Jānis Grauds 

Laikrakstam „Latvietis“ 

Mums vēl ir vieta 

Jūsu apsveikumiem 

un paziņojumiem. 

Cena $5 par 1 cm vienā slejā. 

Minimums $10. Tieši šis 

laukumiņš izmaksās tikai $21. 

FOTO Jānis Grauds 

Igauņu arhibīskaps viesojās Sidnejā 

Igauņu ev. luteriskas baznīcas ārpus Igaunijas arhibīskaps 

Andres Taul viesojās Sidnejā, š.g. 20. septembrī. Igauņu Svētā 

Jāņa draudze viņu uzaicināja, lai piedalītos svētku dievkalpojumā, 

kurā draudze atzīmēja savu 75 gadu pastāvēšanu. 

Dievkalpojumā arī notika draudzes mācītāja ievešana amatā. 

Draudzes mācītājs Mēlis (Meelis) Rosma jau otro gadu kalpo 

draudzē, bet šī bija pirmā izdevība viņu oficiāli ievest amatā. 

Igauņu draudzei nav savs dievnams, un tā lielākus dievkalpojumus 

notur Latviešu Sv. Jāņa dievnamā. Prāvests Kolvins 

Makfersons (Colvin MacPherson) bija lūgts piedalīties dievkalpojumā, 

asistējot mācītāja amata ievešanas ceremonijā. 

Piedalījās arī Igauņu mācītājs Andres Palm no Adelaides. 

Dievkalpojumā dziedāja Igauņu jauktais koris, un piedalījās 

ap 150 dievlūdzēju. Pēc dievkalpojuma bija svinīgas 

pusdienas draudzes namā. 

Sidnejas ev. lut. Latviešu draudzei ar Igauņu draudzi ir 

senas draudzīgas attiecības, un tās mācītāji viens otru aizvieto 

atvaļinājuma laikā, kā arī steidzīgos gadījumos. 

Arhibīskaps Taul apmeklēs Igauņu draudzes Adelaidē 

un Melburnā pirms mēros garo ceļu atpakaļ uz Toronto, kur 

viņam ir mājas vieta. 

Ludviks V. 

No kreisas: māc. Mēlis (Meelis Rosma), arh. Andres Taul, 

prāv. Kolvins Makfersons (Colvin MacPherson) māc. 

Andres Palm. 

FOTO Tamara Koškina


„Iedomu slimnieks“ 49. Teātru festivālā 

A u s t r ā l ija s 

Latviešu teātris 

(ALT) sagatavo 

franču rakstnieka 

Moljēra lugu Iedomu 

slimnieks 

uzvešanai 49. Teātru 

festivālā 

(TF), kas šogad 

notiks Melburnā no 3. līdz 4. oktobrim. 

Šī vairāk kā 300 gadu vecā luga, 

kas attēlo sadzīves vidi augstākas sabiedrības 

aprindās, – tverta ar Moljēra 

aso prātu un aci – ir spējīga vēl šodien 

piesaistīt lasītāja vai skatītāja uzmanību 

no pirmām sarunu rindiņām. Tur 

sabiedriskās attiecības un ticējumi, 

krāšņu kostīmu un parūku ietērpā, vēl 

šodien atgādina mums nemainīgās cilvēciskās 

vājības iepretim augstām zinībām, 

smalkai sabiedrībai un savtīgai 

pašdarbībai. 

Protams, lai panāktu maksimālo 

iespaidu uz skatītājiem ierobežotā 

lugas laika posmā, katrs rakstnieks – 

sevišķi skatuves komēdijās – ir spiests 

koncentrēt notikumu virkni un kariķēt 

tēlus, kuri ieņemti no maldu 

zinībām un ticējumiem. Moljērs kā 

dramaturgs ir sava amata meistars šai 

ziņā. Viņš, kā daudzi citi lielie rakstnieki 

vēstures posmos, liek sabiedrībai 

ieskatīties liektā spogulī, tā asāk 

pievēršot viņu uzmanību pieņemtām 

maldu mācībām un lētticībai. Lielākā 

vai mazākā mērā šīs cilvēciskās vājības 

varam – šodien ietērptas džinsos 

vai zilos strīpotos uzvalkos – vēl arvien 

saskatīt. 

Šīs lugas galvenais varonis ir viens 

hipohondriķis, t.i. iedomu slimnieks. 

Viņam sāpot aknas, plaušas, galva, vēders 

un viss pārējais. Vairāki ārsti un 

aptieķeri, savā zinātniskā pārliecībā 

vai savtīgā mantkārībā, viņu ārstē jau 

ilgi un pamatīgi, nepārtraukti parakstot 

klistīri t.i. šķidruma ievadīšanu 

zarnās ne pārāk estētiskā procedūrā. 

Apkārtējā smalkā sabiedrība, apmulsināta 

svešvārdu terminoloģijā vai pārņemta 

personīgām interesēm, piekrīt 

tam un tic. Tikai kalpone – kā otrādi 

apgrieztā bērnu pasakā par ķēniņa 

skaistām drēbēm – redz cauri gudri 

runājošo zinātņu doktoru kruzuļiem, 

volāniem, zīda svārkiem un skrullētām 

parūkām. 

Protams, daudz kas ārstniecībā 

ir mainījies. Tagad, ja sāp galva, 

sirds, vēders, kakls vai saķerta kāda 

cita kaite, universālie klistīra prieki 

pacientam izpaliks, bet šodienas 

aizvietotājs: aspirīna recepte tikpat 

kā garantēta. Lugas secībā skatām 

ne tikai zinātnisku ārstēšanu, bet arī 

legālu juridisko cilvēktiesību likumu 

apiešanu ar līkumu, un tā redzot, ka 

nekas daudz 300 gados nav mainījies, 

varam vai nu skumīgi noskatīties 

uz cilvēces vājībām, vai ņemt to 

visu vieglāk un pasmīnēt. Tā kā luga 

Daļa ALT aktieru „Iedomu slimnieks“ mēģinājumā. No k.p. Jana Andersone, 

Daris Leitmanis, Judīte Šmite, Gunārs Klauss, Lija Pūpēde, Inguss Purēns, 

Eero Pūpēdis un Imants Lēmanis. 

nobeidzās laimīgi – saprāts uzvar! – 

skatītāja izvēle būtu to izmantot un 

veselīgi izsmieties. 

Režisore Judīte Šmite TF lugai savervējusi 

brangu ansambli, piesaistot 

trīs paaudžu aktierus. Neskaitāmos 

mēģinājumos latvieši tiek pārveidoti 

par franču augstmaņiem. Ja sastopat 

Melburnas Latviešu namā kādu, kas 

ar izteiksmi graciozi klanās, tad zinat 

– tas vai tā piedalās lugas Iedomu 

slimnieks ansamblī; sevišķi, ja runā 

dzirdat iespraustus grūti izrunājamus, 

nesaprotamus, augstās zinībās lietotus 

svešvārdus. 

Melburniešiem 49. TF būs iespēja 

arī noskatīties kaimiņpilsētas Sidnejas 

Latviešu teātri, kas cels skatuvē Leldes 

Stumbres lugu Persijs dievišķīgais. Uz 

redzēšanos festivālā! 

I.M. 


49. 

LATVIEŠU TEĀTRU FESTIVĀLS 

MELBURNĀ 2009. G. LATVIEŠU NAMĀ 

SESTDIEN 3. OKTOBRĪ PLKST. 14.00 

AUSTRĀLIJAS LATVIEŠU TEĀTRIS: 

MOLJĒRA LUGA IEDOMU SLIMNIEKS 

JUDĪTES ŠMITES REŽIJĀ 

SVĒTDIEN 4. OKTOBRĪ PLKST. 14.00 

SIDNEJAS LATVIEŠU TEĀTRIS: 

LELDES STUMBRES LUGA 

PERSIJS DIEVIŠĶĪGAIS 

JĀŅA GRAUDA REŽIJĀ 

BIĻETES PĒRKAMAS KASĒ; 

PILNA CENA $20.00, PAZEMINĀTĀS $15.00. 

SKOLAS BĒRNIEM IEEJA BRĪVA.


Valdības pārstāvji vienojās par soļiem 

Valsts prezidenta vadītās ārkārtas Ministru kabineta sēdes būtiskākie lēmumi 

O t r d i e n , 

15. septembrī, 

Valsts prezidenta 

sasauktajā ārkārtas 

Ministru 

kabineta sēdē tika 

pieņemti būtiski 

lēmumi. Šīs sēdes 

diskusiju rezultātā 

valdības pārstāvji vienojās par soļiem, 

kas sniedz virzību strukturālo reformu, 

birokrātisko šķēršļu mazināšanas 

uzņēmējdarbībā, kā arī sociāli maznodrošināto 

programmu izstrādes jautājumos. 

Par vairākiem jautājumiem valdība 

līdz šim nebija diskutējusi vai arī 

nebija noteikusi konkrētus termiņus to 

izpildei. Kā būtiskākos no tiem jāmin: 

1) lēmums atzīt, ka nodarbinātība ir 

viena no galvenajām valdības darba 

prioritātēm turpmākajam laikposmam; 

2) konkrēts termiņš – 2009. gada 

29. septembris, līdz kuram ir jāveic 

valsts funkciju izvērtējumus, 

nosakot, no kurām funkcijām plānots 

atteikties; 

3) konkrēts laika grafiks valdības 

sektorā pamatdarbā nodarbināto 

samazinājuma īstenošanai (t.i., lai 

panāktu, ka vidējā termiņā – līdz 

2013. gadam – vispārējās valdības 

sektorā pamatdarbā nodarbināto 

īpatsvars no kopējā iedzīvotāju 

skaita ir 8%, ministrijām ir jāsagatavo 

informācija par nozarē 

nodarbināto skaita paredzamo 

samazinājumu katru gadu līdz 

2013. gadam un ministriem līdz 

2009. gada 1. oktobrim jāiesniedz 

to Valsts kancelejā. Valsts kancelejai 

jāapkopo iesniegto informāciju 

un to jāsagatavo izskatīšanai 

Ministru kabineta 13. oktobra 

sēdē); 


15. oktobris, līdz kuram Finanšu 

ministrijai ir jāiesniedz izskatīšanai 

Ministru kabinetā likumprojekts 

Par vienotu valsts un pašvaldību 

institūciju amatpersonu un 

darbinieku atlīdzības sistēmu; 


15. oktobris, līdz kuram iesniegt 

izskatīšanai Ministru kabineta 

sēdē tiesību akta projektu, lai 

noteiktu kritērijus pašvaldībām 

valsts atbalsta saņemšanai dzīvokļa 

pabalsta izmaksu nodrošināšanai 

trūcīgām ģimenēm (personām). 

6) lēmums sagatavot priekšlikumus 

par kompleksiem pasākumiem 

nelegālās nodarbinātības novēršanai 

un labklājības ministram līdz 

2009. gada 15. oktobrim iesniegt 

tos izskatīšanai Ministru kabineta 

sēdē; 


1. oktobris, līdz kuram Ministru 

kabinetā ir jāiesniedz jautājums 

par Nacionālā attīstības plāna pārskatīšanu 

vai atcelšanu, izskatīšanai 

kontekstā ar Latvijas ekonomikas 

atveseļošanas plānu; 

8) 2009. gada 29. septembrī Ministru 

kabineta sēdē, izskatot jautājumu 

par nodokļu politikas pārskatīšanu 

ekonomikas stimulēšanai, pārskatīt 

arī jautājumu par uzņēmumu 

ienākuma nodokļa avansēšanas 

sistēmu un pievienotās vērtības 

nodokļa nomaksas sistēmu; 

9) lēmums aicināt pašvaldības sadarbībā 

ar pašvaldības siltumuzņēmumiem 

izvērtēt iespējas veidot 

trūcīgo iedzīvotāju sociālā atbalsta 

programmas apkures pakalpojumu 

daļējai apmaksai; 

10) lēmums izvērtēt iespēju iedalīt papildu 

līdzekļus Eiropas Savienības 

fondu projektu līdzfinansējumam. 

Turklāt ārkārtas Ministru kabineta 

sēdes laikā tika turpinātas diskusijas 

par nozīmīgiem jautājumiem, kuri 

atbilstoši nozaru ministru ierosinājumiem 

tika iekļauti šīs Ministru kabineta 

sēdes lēmumos. 

Nepieciešams izcelt sekojošus lēmumus: 

1) Izglītības un zinātnes ministrijai 

nodrošināt izglītības nozares gatavību 

ar 2010./2011. mācību gadu 

uzsākt pamatizglītības apguvi no 

6 gadu vecuma; 

2) noteikt konkrētu termiņu – 

2009. gada 1. decembri, līdz kuram 

Izglītības un zinātnes ministrijai 

ir jāizstrādā un noteiktā kārtībā 

jāiesniedz Ministru kabinetā profesionālās 

izglītības iestāžu tīkla 

optimizācijas programma; 

3) noteikt konkrētu termiņu – 

2010. gada 1. februāri, līdz kuram 

Izglītības un zinātnes ministrijai 

ir jāizstrādā un noteiktā kārtībā 

jāiesniedz Ministru Kabinetā augstākās 

izglītības darbības optimizācijas 

programma. 

4) līdz 2009. gada 11. decembrim 

izstrādāt un iesniegt izskatīšanai 

Ministru kabinetā grozījumus Ministru 

kabineta 2006. gada 19. decembra 

noteikumos Nr. 1046 Veselības 

aprūpes organizēšanas un 

finansēšanas kārtība, paredzot (1) 

papildu kritērijus ģimenes ārstu 

darba vērtēšanai un pakalpojuma 

pieejamības nodrošināšanai; (2) 

slimnīcu apvienību sniegto pakalpojumu 

apmaksas nosacījumus; 

(3) līdz 2010. gada 1. jūlijam nodrošināt, 

ka Neatliekamās medicīniskās 

palīdzības dienests sniedz 

neatliekamo medicīnisko palīdzību 

visā valsts teritorijā; 

5) i z v ē r t ē t 

jautājumu 

par obligātās 

veselības 

apdrošināšanas 

ieviešanas 

l i e t d e r ī - 

bu, un veselības ministrei līdz 

2010. gada 31. martam iesniegt 

jautājumu izskatīšanai Ministru 

kabinetā; 

6) līdz 2009. gada 1. oktobrim iesniegt 

Ministru kabinetā Latvijas 

atveseļošanas plānu; 

7) līdz 2009. gada 1. novembrim iesniegt 

Ministru kabinetā grozījumus 

Maksātnespējas likumā, 

kuros paredzēt ieviest vienkāršotu 

uzņēmumu likvidāciju, atvieglot 

parādnieka mantas pārdošanas 

procedūras, paātrināt maksātnespējas 

lietas izskatīšanu tiesā; 

8) līdz 2009. gada 1. novembrim iesniegt 

Ministru kabinetā priekšlikumus 

tiesību aktu projektiem par 

atbalsta programmas ieviešanu apgrozāmajiem 

līdzekļiem izejvielu 

iepirkšanai (importa garantijas); 

9) uzdot tieslietu ministram paātrināt 

jautājuma par ministru tiesībām 

izdot ārējus normatīvus aktus iesniegšanu 

izskatīšanai Ministru 

Kabinetā. 

Atklātā Ministru kabineta ārkārtas 

sēde turpināja šāgada aprīlī Valsts prezidenta 

sasauktajā ārkārtas Ministru 

kabineta sēdē aizsākto diskusiju par 

reformām sabiedrībai aktuālos jautājumos. 

Pavasara sēdē pieņemtie lēmumi 

veicināja vairāku svarīgu jautājumu 

virzību valdības darbā, taču Valsts 

prezidents, tiekoties ar iedzīvotājiem 

Latvijas reģionos, arvien vairāk ir 

pārliecinājies, ka daudzi problēmjautājumi 

un valdības darbs šo jautājumu 

risināšanā nav cilvēkiem saprotams un 

pietiekoši izskaidrots. Tā kā iedzīvotāji 

gaida konkrētas atbildes, tad Valsts 

prezidenta nolūks, sasaucot šo sēdi, 

bija nodrošināt informācijas apriti par 

valdības paveikto un turpmāk plānotajiem 

soļiem aktuālo jautājumu, kas 

šobrīd skar ikvienu valsts iedzīvotāju, 

risināšanā. 

Ar Latvijas Televīzijas un Latvijas 

Radio sēdes tiešraižu palīdzību 

Latvijas iedzīvotājiem bija iespēja sekot 

līdzi sēdes norisei un noklausīties 

ministru ziņojumus, kā arī atbildes uz 

jautājumiem. 

Šī ir otrā reize, kad Valsts prezidents 

Valdis Zatlers izmantoja savas 

tiesības sasaukt Ministru Kabineta ārkārtas 

sēdi. 

Latvijas Valsts prezidenta kanceleja 

Prezidenta preses dienests


Sestdien, 19. septembrī Latvijas Apvienotās 

metodistu baznīcas Rīgas 

1. draudzes dievnama telpās notika 

Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 

ārpus Latvijas (LELBĀL) 2010. 

gada Gadagrāmatas prezentācija. 

Māksliniece Dina Ābele ir izveidojuši 

grāmatu, kura tīri vizuāli ir ļoti krāšņa 

ar savu priecīgo noformējumu. Pielikumā 

ir atsevišķa adrešu grāmatiņa 

ar gan LELBĀL, gan Latvijas Evaņģēliski 

luteriskās baznīcas (LELB) 

Virsvalžu, garīdznieku un draudžu 

Baznīcas gadagrāmata 2010 

Arhibīskaps E. E. Rozītis pasniedz Baznīcas gadagrāmatu 

2010 māklsiniecei Dinai Ābelei. 

u.c. kontaktinformācija. Abu baznīcu 

Sadarbības padomes sēde notika 

Mazirbē 18. septembrī. Par to ziņosim 

nākamajā laikraksta Latvietis numurā. 

Grāmatu atvēra arhibīskaps E. E. Rozītis, 

kurš arī teica dažus vārdus par 

klātesošiem pārstāvjiem gan no Latvijas 

baznīcas (to starpā Rīgas prāvests 

Linards Rozentāls un arh. Vanaga 

asistente Helēna Andersone), gan no 

ārpus Latvijas baznīcas. Arh. Rozītis 

uzsvēra, ka tagadējās krīzes laikā 

vairāk jāpievēršas 

savstarpējām 


attiecībām, un 

katram jāizvērtē 

savas vērtības. 

Gadagrāmata ir 

veidota trijās daļās: 

kalendārs ar 

ikdienas lasījumiem 

un aizlūgumiem, 

raksti 

un hronika. Par 

saturu ir rūpējusies 

redakcijas 

kolēģija: LEL- 

BĀL Virsvalde, 

it īpaši prāv. Ieva 

Graufelde (teoloģiskie jautājumi), 

māc. Dr. Sarma Eglīte (liturģiskie 

jautājumi), prāv. Klāvs Bērziņš un Ivars 

Petrovskis (tehniskie jautājumi), 

arh. Elmārs Ernsts Rozītis (organizatoriskie 

jautājumi). 

GN 

Eiropas Kultūras mantojuma dienas 2009 

BRĪVĪBAS CĪŅAS 1919 

Kultūras mantojums ir ne tikai 

vērtība sabiedrībai, bet arī viens no 

valsts stabilitātes garantiem, – raksta 

J. Asaris. 

Pieminot 1919. g. Brīvības cīņas, 

š.g. 11. un 12. septembrī tika atjaunoti 

un atklāti vairāki pieminekļi un 

piemiņas zīmes. 11. septembrī atklāja 

Strēlnieku vārtus Brāļu kapos, 

bet 12. septembrī Brīvības cīņu kauju 

vietās restaurētās piemiņas zīmes – 

Bumbu kalniņā (Rīgā, Bolderājas kāpās 

Kleistu mežā) un Sudrabkalniņā 

(Rīgā, Imantā, Slokas ielā 161). 

Pēc restaurācijas 12. septembrī tika 

atklāts piemineklis, kurš tika uzcelts 

Brīvības cīņās kritušajiem 1. Bruņotā 

diviziona karavīriem. Par godu Autotanka 

pulka 20. gadadienai to pirmo 

reizi 1939. gada 14. jūlijā atklāja 

kara ministrs ģenerālis J. Balodis. Šis 

piemineklis bija novietots Autotanka 

pulka pagalma teritorijā. Pieminekli 

(460x270x470cm) bija veidojis R. Freibergs 

pēc V. Vitanda projekta. Padomju 

okupācijas laikā piemineklis atradās 

slēgtā PSRS armijas teritorijā un 

jābrīnās, ka netika iznīcināts, bet ļoti 

cietis gan. 2009. gadā tas tika restaurēts 

un tagad atrodas Slokas ielā 58 pie 

Pulka ielas (bij. pulka novietnē) taisnstūra 

formas liepām ieskautā skvēriņā. 

Piemineklis uzcelts uz augšup vērsta 

Atklāj restaurētu pieminekli Autotanku pulkam 

slīpa paaugstinājuma 

kā stilizēta bruņota 

automašīna. 

Šis Art Deco stila 

formās darinātais 

piemineklis ir unikāls 

arī no mākslas 

viedokļa. Šī dinamiskā 

uz augšu 

traucošā automašīna 

labi atspoguļo 

20., 30. gadu tēlniecībai 

raksturīgās 

tendences. Postamenta 

priekšpusē ir 

palielinātā mērogā 

Turpinājums 

9. lpp. 

Ģenerālmajors Juris Maklakovs un Admirālis Gaidis 

Andrejs Zeibots atklāja pieminekli. 

FOTO Gunārs Nāgels FOTO Gunārs Nāgels


Latvijas īsziņas 

Tautas partija un prezidents 

Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs 

Mareks Segliņš otrdien, 22. septembrī 

LTV raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja, 

ka prezidenta sasaukto ārkārtas sēdi 

nav vērojis televīzijā, jo neatradies 

Latvijā, bet gan izmantojis pirmās 

četras šā gada atvaļinājuma dienas, 

bet, aptaujājot kolēģus Ministru kabinetā, 

viņš konstatējis, ka tā esot bijusi 

kā šovs. Mareks Segliņš uzskata, 

ka Valsts prezidenta pagājušā nedēļā 

sasauktā ārkārtas Ministru kabineta 

sēde „bija māžošanās“, un „Nemaz 

nenožēloju, ka šajā šovā nepiedalījos.“ 

15. septembrī notika Valsts prezidenta 

sasauktā ārkārtas Ministru 

kabineta sēde, kurā tika vērtēts paveiktais 

un turpmākie plāni, īstenojot 

reformas valsts pārvaldē. Sēdē nepiedalījās 

trīs TP ministri – Segliņš un 

reģionālās attīstības un pašvaldību 

lietu ministrs Edgars Zalāns bija paņēmuši 

atvaļinājumus, savukārt ārlietu 

ministrs Māris Riekstiņš atradās 

komandējumā. 

* * * 

Šlesers uzlūdz krievus 

12. septembra partijas domes sēdē 

LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs 

Šlesers rosināja piešķirt uzturēšanās 

atļauju Latvijā visiem trešo valstu pilsoņiem, 

kas iegādājas nekustamo īpašumu 

Latvijā un iegulda 300 000 eiro 

(210 000 latu) pašvaldības fondā, kura 

līdzekļi tiktu izmantoti ekonomikas 

attīstībai. Pēc Šlesera teiktā, tas ļaušot 

Latvijā atdzīvināt būvniecību, pabeigt 

iesāktās jaunbūves. Viņš izteicās, ka 

ja Latvijai izdotos tādā veidā piesaistīt 

1000 bagātnieku, tad ekonomikā ieplūstu 

simtiem miljonu eiro, kas nebūtu 

uzskatāms par kredītu, kas jāatdod. 

Ja saņemt uzturēšanās atļauju vēlētos 

10 000 mazo un vidējo uzņēmēju no 

Krievijas, NVS un citām valstīm, tad 

Latvijas ekonomika kļūtu bagātāka 

par vēl lielāku summu. 

LPP/LC domes sēdē Šlesers nāca 

klajā arī ar citiem priekšlikumiem, 

kas, viņaprāt, palīdzēs Latvijas ekonomiku 

izvest no krīzes. Viņš mudināja 

ekonomikas jomā ciešāk sadarboties 

ar Baltkrieviju, kurā veiksmīgi attīstoties 

rūpniecība, kā arī „iedegt zaļo 

gaismu aktīvai sadarbībai ar Krieviju.“ 

Viņs jautāja: „Ja spēj ekonomikā 

aktīvi sadarboties Vācija un Krievija, 

kas karoja Otrajā pasaules karā, kādas 

problēmas sadarbībā ar Krieviju varētu 

būt Latvijai“ 

* * * 

Uzņēmēji vēlas laboties 

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības 

kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja 

Žaneta Jaunzeme-Grende 

intervijā atzina, ka pie LTRK vēršas 

ļoti daudz uzņēmēju, kuri vēlas mainīt 

Latvijas biznesa kultūru. Viņa pieļāva, 

ka viens no iemesliem, kāpēc Latvijā 

pašlaik situācija uzņēmējdarbībā ir tik 

depresīva, salīdzinot ar Igauniju, ir dažādās 

biznesa kultūras: 

„Igauņiem darbojas somu korporatīvā 

kultūra, kas nozīmē, ka biznesu 

veic godīgi, nemaksā kukuļus un nav 

ēnu ekonomikas.“ Jaunzeme-Grende, 

norādīja, ka mūsu biznesa vide ir gluži 

pretēja – „mēs laikam esam mācījušies 

no citiem“. Viņa uzsvēra: „Uzņēmēji 

vēlas lauzt šo sistēmu, jo visi ir sapinušies, 

visi kaut kam ir maksājuši, jo, 

ja gribēji veikt biznesu, bija jāstrādā ar 

partijām, bet, lai dabūtu valsts pasūtījumu, 

bija jāmaksā kukuļi. Kaut kas 

tajā sistēmā jau pamatos ir nepareizi, 

ja mums, piemēram, par veikto operāciju 

ārstam papildus vēl ir jāsamaksā 

daļa no savas algas. 

Visiem valsts pārvaldē strādājošajiem 

ir jābūt stingri pārliecinātiem 

neņemt kukuļus, tad arī uzņēmēji nemaksātu. 

Ierēdņiem vispirms ir jāstrādā 

valsts interesēs. Mūsu iepriekšējo 

valdību nevēlēšanās vai negribēšana 

ieklausīties ieteikumos veidot bezdeficīta 

budžetu ir novedusi pie šiem skarbajiem 

griezieniem miesā.“ Viņasprāt, 

godīga un uz labiem pamatiem veidota 

uzņēmējdarbības vide „mūs var ļoti 

ātri izvest uz pareiziem ūdeņiem“. 

* * * 

Kādas reformas 

Valsts kontroliere Ingūna Sudraba 

medijos izteikusies, ka tās nav reformas, 

kas patlaban notiek Latvijā. Pēc 

viņas domām, par reformu veselības 

aprūpē varētu uzskatīt, ja valdība noteiktu, 

kādus veselības aprūpes pakalpojumus 

valsts sniegs, kādas būs 

administratīvās procedūras, kāds būs 

tīkls, lai pakalpojumus varētu sniegt. 

Tam varētu tikt pakārtots arī atbilstošs 

cilvēku skaits, kas to varētu īstenot. 

Sudraba teica: „Es neuzskatu par reformu 

skolu slēgšanu, skolotāju skaita 

samazināšanu. Tā manās acīs nav reforma. 

Reforma ir tad, kad mēs saprotam, 

kādu izglītības saturu gatavojamies 

piedāvāt, kādu izglītības kvalitāti 

varēs saņemt un kas tiks darīts, lai šo 

kvalitāti varētu nodrošināt.“ 

Arī pārmaiņas, kas notiek valsts 

pārvaldē, Sudraba neuzskata par reformām, 

jo notiek vienkārša iestāžu 

skaita mazināšana un apvienošana. 

Tas, protams, racionalizējot izdevumus, 

bet tas neatbild uz jautājumu, ko 

šīs iestādes turpmāk darīs labāk, darīs 

citādāk, nekā darījušas līdz šim. 

Valsts kontroliere domā, ka šīs 

reformas nav izeja no ekonomiskās 

krīzes un tas, kas darīts līdz šim, neatbilst 

ekonomiskajai situācijai, kāda ir, 

un pēc viņas teiktā, „valdība līdz šim 

ir cirtusi katru nākamo zaru, uz kura 

mēs sēžam, un nu mēs jau neesam 

vairs kokā, bet bedrē“. 

* * * 

Par valdības gāšanu 

Pirmdien, 14. septembrī partijas 

Jaunais Laiks priekšsēdētāja Solvita 

Āboltiņa žurnālistiem atzina, ka Partijas 

LPP/LC līdera Aināra Šlesera ambīcijas 

un Tautas partijas (TP) vājums 

var kļūt par pamatu premjera Valda 

Dombrovska (JL) valdības krišanai. 

Viņa arī norādīja, ka patlaban „jautājums 

ir tikai par scenārijiem“ – vai 

valdības gāzēji pieprasīs demisiju vai 

nenobalsos par nākamā gada budžetu, 

vai gāzīs valdību kādā citā veidā. 

Āboltiņa pārmeta TP neiedomājamu 

cinismu, kas nodemonstrēts, gan 

gāžot Induļa Emša (ZZS), gan Ivara 

Godmaņa (LPP/LC) valdības, pie kuru 

sastādītajiem budžetiem strādājuši 

paši TP pārstāvji: „Šobrīd tieši tādā 

pašā cinismā tiek runāts par to, ka kāds 

kaut ko grib uzspiest Tautas partijai.“ 

Žurnālistiem viņa sacīja, ka JL darīs 

visu, lai šī valdība būtu rīcībspējīga un 

nostrādātu līdz nākamajām Saeimas 

vēlēšanām, kas paredzētas nākamgad 

rudenī, bet TP ir lielākā koalīcijas 

frakcijas, un tas, kā šī partija strādās, 

tieši ietekmēs arī valdības darbu. Solvita 

Āboltiņa izteica aizdomas, ka TP 

apzināti rada iespaidu par nestabilitāti 

koalīcijā, jo valdības rīcībspēju vērtē 

starptautiskie aizdevēji, bet no šo sarunu 

rezultātiem var būt atkarīga lata 

stabilitāte. 

* * * 

Jānim Čakstem 150 

Pirmdien, 14. septembrī apritēja 

150 gadi, kopš dzimis Latvijas valsts 

pirmais prezidents Jānis Čakste un par 

godu šai nozīmīgajai gadskārtai Jelgavā 

un citur Latvijā bija vairāki piemiņas 

pasākumi. Uzrunā pie Čakstes 

pieminekļa Jelgavā Valsts prezidents 

Valdis Zatlers akcentēja vajadzību pēc 

vienprātības gan valsts pārvaldē, gan 

sabiedrībā: 

„Es šobrīd stāvu pie pirmā Valsts 

prezidenta pieminekļa, un mēs šaubāmies, 

kādi vadoņi mums vajadzīgi tagad. 

Es domāju, ka ne tie, kas izdara 

visu, bet gan tie, kas iedvesmo, lai mēs 

varētu darīt paši. Ne tādi, kas pārvalda 

valsti savās interesēs, bet tādi, kas to 

dara tautas interesēs... Vienprātība ir 

tas, kas šodien ir nepieciešams, jo no 

vienprātības izaug valsts.“ 

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs 

Andris Rāviņš (ZZS) savā uzrunā 

pauda, ka jelgavnieku sirdīs ir 

Turpinājums 9. lpp.



Turpinājums no 8. lpp. 

lepnums par tādiem novadniekiem kā 

Čakste: „Čakste savulaik runāja, ka 

Latvijā ir par daudz partiju un ka partijas 

savā starpā ķildojas un nespēj vienoties. 

Viņš runāja par izglītību un tās 

ieguldījumu tautas nākotnē. Daudzas 

Čakstes atziņas ir aktuālas arī tagad.“ 

Sveicienu savam vecvectēvam 

veltīja arī Jāņa Čakstes mazmazmeita 

Kristīne Čakste: „Viņš vienmēr uzskatīja, 

ka vējš pūš vienādi visiem cilvēkiem. 

Un viņš nesūdzētos, ka vējš pūš 

vai ka tas pūš nepareizi, bet tā vietā 

viņš saliktu buras tā, lai ar šā vēja palīdzību 

sasniegtu mērķi.“ 

Piemiņas pasākumā līdztekus 

Čakstes dzimtai, Valsts prezidentam 

un Jelgavas pašvaldības vadībai piedalījās 

arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās 

baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, 

Latvijas Lauksaimniecības universitātes 

rektors Juris Skujāns u. c. 

Rīgā Latvijas Universitātes (LU) 

Mazajā aulā notika Latvijas valsts 

pirmā prezidenta 150. dzimšanas dienai 

veltīts sarīkojums Taisnība vienmēr 

uzvarēs. Sarīkojuma dalībniekus 

uzrunāja Valsts prezidents Valdis 

Zatlers, LU rektors Mārcis Auziņš, 

Čakstes dzimtas pārstāvji, akadēmiķis 

Jānis Stradiņš, Politikas zinātņu 

nodaļas docents Ivars Ījabs, Čakstes 

stipendijas laureāte Lana Svarinska, 

akadēmiskās vienības Austrums pārstāvis, 

Jāņa Čakstes grāmatas Taisnība 

vienmēr uzvarēs sastādītājs Ainārs 

Dimants. 

Notika atceres pasākums Otrajos 

Meža kapos Rīgā pie Jāņa Čakstes pieminekļa. 

* * * 

Deputāts avarējošā lidmašīnā 

Pirmdien, 14. septembrī ap pulksten 

11.40 pēc Latvijas laika Vācijas 

pilsētā Štutgartē avārijas nosēšanos 

veikusi kāda pasažieru lidmašīna, 

kurā atradies arī Eiropas Parlamenta 

(EP) deputāts no Latvijas Krišjānis 

Kariņš (JL). No Tēgeles lidostas Berlīnē 

izlidojusī aviokompānijas Contact 

Air lidmašīna Štutgartē nav varējusi 

izlaist šasijas, tādēļ nosēdusies uz vēdera. 

Avārijas nosēšanās noritējusi bez 

cietušajiem. 

EP deputāts Kariņš ir lidojis uz 

Štutgarti, lai ar autobusu dotos uz 

Strasbūru. Kariņš pastāstīja, ka sākotnēji 

nekas nav liecinājis par kādām 

lidmašīnas problēmām, bet, nosēžoties 

Štutgartē, kad pa iluminatoru bija redzama 

lidosta, lidmašīna atkal cēlusies 

augšup. Tā tas atkārtojies vairākas 

reizes, līdz pilots paziņojis, ka lidaparātam 

ir problēmas ar riteņiem un viņš 

veiks manevru, ko dara bērni, kad 

viņiem salūzusi kāda rotaļlieta. Lidmašīna 

esot kratīta augšup lejup un uz 

sāniem. Viss esot bijis labi, „vienīgi nepatīkami, 

ka tur iekšā kratīja arī mūs“, 

atzina Kariņš. Pilota veiktais manevrs 

nav devis nekādu rezultātu, un piloti 

pieņēmuši lēmumu veikt avārijas nosēšanos. 

Lidmašīna tikusi nosēdināta 

uz vēdera. Pēc tās apstāšanās visiem 

pavēlēts pa avārijas izeju un piepūšamajiem 

trapiem šļūkt lejup. Deputāts 

sacīja: „Tā nu mēs tur stāvējām zālītē 

un skatījāmies, kā lidmašīna tika appūsta 

ar putām. Nepatīkamāk varbūt 

bija sievietēm, kuras bija augstpapēžu 

kurpēs, jo tās bija jāatstāj lidmašīnā un 

zālītē nācās stāvēt zeķbiksēs.“ 

Kariņš novērtēja notikušo kā profesionālu 

pilota un lidostas sadarbību 

un norādīja, ka arī turpmāk izmantos 

lidsabiedrību pakalpojumus. 

* * * 

Prezidents pie ASV latviešiem 

Svētdien, 20. septembrī ASV tikšanās 

laikā ar latviešu kopienu Salas 

baznīcā Longailendā Valsts prezidents 

Valdis Zatlers teica: „Mēs esam 

vienmēr tikuši galā ar grūtībām, vien- 

Turpinājums 14. lpp. 

Autotanku piemineklis 


izveidota stilizēta krusta formas pulka 

nozīme. Pieminekļa bronzas plāksnēs 

iekalts uzraksts: PAR TĒVZEMI 

UN BRĪVĪBU ZIEDOJUŠI DZĪVĪBU I 

BRUŅOTĀ DIVIZIONA KARAVĪRI un 

kritušo vārdi. 

Saulainajā sestdienas agrā pēcpusdienā, 

12. septembrī pieminekļa 

atklāšana bija klāt skolnieki, skauti un 

gaidas, kā arī Rīgas 1. vidusskolas koris 

un Latvijas Nacionālās operas mežragu 

grupa, bruņoto spēku vadība, un 

citi. 

Restaurēto pieminekli iesvētīja 

kapelāns, un tad Nacionālo bruņoto 

spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors 

Juris Maklakovs, un bijušais 

NBS komandieris Admirālis Gaidis 

Andrejs Zeibots to atklāja, pārgriežot 

lentu un noliekot ziedus. 

Admirālis Zeibots teica: „...Mani 

uzaudzināja cilvēks, kas dienēja šajā 

pulkā. Es domāju, ka mēs visi šodien 

runājam un darbojamies ar dzīvo vēsturi. 

Šie karavīri, kas bija dienējuši 

brīvas Latvijas armijā, viņiem bija ļoti 

tuvi vārdi, darbi, kas bija saistīti ar patriotismu, 

ar savas dzimtenes – mūsu 

Latvijas dzīvi. Es tikai tagad esmu sapratis 

tos vārdus, ko kādreiz šis cilvēks 

man teica. Viņš teica tā: Dēls, ja tu 

kaut ko dari, tad dari to skaisti. Padomājiet, 

kas šie ir par vārdiem. Pavisam 

nesen es uzzināju, ka šos vārdus bija 

teicis Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis. 

Bet viņš man to nekad neteica, ka 

tie ir nākuši no Latvijas prezidenta, bet 

es uzskatīju ka viņš mani tā mācīja. 

Pašā sākumā jau biju teicis, ka šīs 

piemiņas vietas – tā ir mūsu Latvijas 

vēsture. Mums katram ir vienmēr jāatceras, 

ka brīvība nekad nav bijusi 

un es esmu pārliecināts, ka nekad nebūs 

par brīvu. Par brīvību ir jāmaksā, 

par brīvību ir jācīnās un jācīnās katru 

dienu un visiem. Es zinu, ka jūs šeit 

stāvošie arī par to tagad domājat, un 

es vēl vienu lietu atceros: uz viena no 

Brīvības cīņu pieminekļiem vai tam 

laikam veltītām lietām ir uzraksts: Ceļiniek, 

apstājies, atceries mazās tautas 

lielo sāpi! Es arī šodien saviem mazbērniem 

mācu un saku, kad jūs kādreiz 

ar saviem bērniem iesiet garām 

šim piemineklim, apstājieties un iedomājieties 

un ieklausieties šajos vārdos. 

Un šodien otrs iemesls, kādēļ es esmu 

šeit, es pārstāvu Latvijas ģenerāļu klubu. 

Latvijas ģenerāļu klubs tāpat kā 

Latvijas armija, kā komandieris teica, 

mēs cenšamies un mēs darām visu, lai 

mūsu Latvija pastāvētu un pastāvētu 

stipra, skaista un vienmēr būtu brīva. 

Un lai mums visiem izdodas!“ 

Strēlnieku dvēsele – strēlnieka 

meita un strēlnieka sieva– aktrise 

Vera Gribača–Valtere teica: 

„Laikam šī pieminekļa, ja tā drīkst 

teikt, priekšā, es stāvu kā tai dziesmā 

kā mazs bērniņš krustcelēs. Krustcelēs 

savā tēvu zemītē ar diviem vārdiem, 

kas izskanēja no manas armijas 

vadoņiem, kas izskanēja dziesmā un 

droši vien, kas katram mums ir dvēselē. 

Mums dvēselē: Brīvība un Dzīvība. 

Katrs karavīrs dvēselē, kas iet par savu 

tēvzemi, vismazākā stūrīša brīvību 

taču nes ar domu: ir tautas likteņceļš – 

mans ceļš. Tāpēc mēs smeļam spēkus 

savos brāļu kapos, ejot nevis raudot, 

nevis domājot par nāvi, bet visi tie, 

kas guļ zem šīm mazāk plāksnītēm, 

ir mūžam dzīvi, jo karavīrs, kas atdevis 

ir dzīvību par savu tēvzemi, par 

mums nākošām paaudzēm, par Latvijas 

mūžību, ir mūžam dzīvs. Un tāpēc 

šī pieminekļa priekšā es tiešām jūtos 

kā mazs bērniņš krustcelēs ar diviem 

vārdiem. Mums tikai viena brīvība 

Un citas nav nevienas. 

Tā ir kā tautas dzīvība, 


Var paņemt mūsu dzīvību, 

Nemūžam tautas brīvību. 

Tā pārlaicīga – paliek mums. 

Tā nāk no seniem šūpuļiem, 

Tā Pastardienas nebaidās. 

Mums tikai viena brīvība, 


Ar to pat kapā iedzītais 

Pret varu spītā – mirst uz ceļiem. 

Un lai paklanās mums gadu simteņi, 

Mēs nesalauzti izgājuši cauri tiem.* 

Es domāju, ka mēs kopā ar šo 

domu dzīvosim mūsu tēvzemes Latvijas 

mūžībai. 

Lai paldies mūsu karavīriem, kas 

šodien sargā un tie, kas ir nosargājuši 

līdz šai dienai!“ 

GN 

*Andrejs Eglītis


Reiz dzīvoja 

latvieši. Saimniekoja 

savā Latvijā 

un visumā viņiem 

tur labi patika. Tomēr 

reizi pa reizei 

gadījās tā, ka daļai 

no viņiem vajadzēja 

izceļot uz svešām 

zemēm. Ja īriem 

bija kartupeļu bads, latviešiem – pāris 

pasaules kari, kāda veca revolūcija, 

kāds reliģiskās apmātības brīdis, 

zemes trūkums un vēl šādas tādas 

dižķibeles. Daži no viņiem pēc laiciņa 

atgriezās, citi iekārtojās un palika visādās 

pasaules malās. Kaut vai tāpēc, lai 

pārējiem latviešiem būtu, kur braukt 

ciemos. Starp visiem izceļotājiem bija 

tādi, kas vēl senajos cara laikos devās 

uz Sibīriju zemi meklēt. Tur viņi to arī 

atrada - lielos daudzumos. Ar zemi, kā 

zināms, lauksaimniekam nāk iztikšana, 

tāpēc aizbraukušie aiz Urāliem arī 

palika un dzīvo tur vēl šobaltdien. 

Ziņkārīgie Latvijas latvieši, padzirdējuši 

par Sibīrijas tautiešiem, 

brauc ciemos. Šādās ciemošanās jeb 

ekspedīcijās savāktie materiāli īsi 

pirms Jāņiem tika izdoti ierakstu apkopojumā 

Sibīrijas latviešu dziesmas. 

Te ir gan audiodisks ar 52 dziesmām, 

gan videodisks ar četrarpus stundu 

garu materiālu, gan pamatīgs rakstiskais 

papildmateriāls latviešu, angļu 

un krievu valodās. Šajā izdevumā apkopotas 

galvenokārt tautasdziesmas 

un ziņģes, pa kādai rotaļai, melodijai 

vai intervijas fragmentam. To visu no 

1975.–2009. gadam savākuši dažādi 

interesenti (folkloristi, valodnieki u.c.) 

16 latviešu un latgaļu ciemos, kas Sibīrijā 

pastāv kopš 19.gs.–20.gs sākuma. 

Sibīrijas latviešu dziesmas iznākušas 

sērijā Mantojums, ko izdod Ivetas 

Mielavas vadītā mūzikas izdevniecība 

Upe tuviem un tāliem. Šī sērija ietver 

dažādus neapstrādātus, vērtīgus teicēju 

ierakstus, un tāds ir arī sibīriešu 

albums, turklāt ārkārtīgi bagātīgs. Labākais 

šādos izdevumos – etnogrāfisko 

ekspedīciju materiāli kļūst pieejami 

plašam cilvēku lokam, pretējā gadījumā 

tie glabātos dažādos arhīvos un vācēju 

personiskajās kolekcijās, kur tiem 

grūti tikt klāt. Reizēm man jautāts, kur 

mēs Laiksnē ņemam dziesmas savam 

repertuāram. Atbilde parasti ir: visur 

kur. Piemēram, šādā krājumā. 

No tradicionālās dziedāšanas 

praktiķa viedokļa Sibīrijas latviešu 

dziesmu skaņu un rakstiskais materiāls 

ir vienkārši ideāls. Sākam ar teicēju iedziedātajām 

dziesmām CD vai DVD, 

ko kuplina daži sarunu fragmenti un 

bildes no ciemiem. Ieraksti tīšuprāt 

Aijas Rozentālas pārdomas 

Sibīrijas latviešu dziesmas 

nav pavisam iztīrīti no krekšķiem, 

kļūdām, sīkām ķildām dziedāšanai pa 

vidu, gaiļu vai meža putnu balsīm fonā 

u.c. dabiskiem negludumiem. Tas viss 

rada teicēju ierakstu faniem pazīstamo 

neatkārtojamo noskaņu. Ja iepatikusies 

kāda dziesma un to gribas iemācīties, 

pavadošajā grāmatiņā atrodams 

precīzi norakstīts dziesmas teksts ar 

vērā ņemtām dialekta u.c. dziedājuma 

valodas īpatnībām. Ja kāds no vārdiem 

attiecīgās izloksnes nezinātājam nav 

saprotams – skaidrojumu var meklēt 

dziesmas teksta tulkojumā angļu vai 

krievu valodās. (Izrādās, reizēm der 

zināt svešvalodas, lai saprastu savējo.) 

Kad pārgājis pirmais rijīgums pēc jaunām 

dziesmām teicēju gardajā izpildījumā, 

grāmatiņā var smelties pamatīgāku 

skaidrību par latviešiem Sibīrijā. 

Izdevuma producenta Ilmāra Meža 

ievads īsumā iepazīstina ar Sibīrijas 

ciemu vēsturi un izpēti. Ļoti noderīgs 

ir atsevišķu ciemu raksturojums – to 

rašanās laiks un iedzīvotāju novadiskā 

piederība. Tas palīdz ievietot attiecīgā 

ciema dziesmas Latvijas etnogrāfiskā 

mantojuma kartē. Vērtīgs izziņas materiāls 

ir savākto dziesmu vispārīgs 

raksturojums – te aprakstīti Sibīrijā 

dzirdamo dziesmu veidi, hronoloģiskais 

slānis, līdzība ar Latvijā pierakstītām/zināmām 

dziesmām u.tml. Uz 

jautājumiem, kas varētu rasties, lasot 

dziesmu tekstus, atbildēts nodaļā „Par 

dziesmu teksta pierakstu“. Vārdu sakot, 

šis izdevums sniedz lielisku materiālu 

jaunu dziesmu apgūšanai. Arī 

tradicionālā dziedājuma smalkumu 

izpētei un vienkārši citviet dzīvojošu 

tautiešu appētīšanai. 

Saistībā ar sibīriešu dziedājuma 

īpatnībām, pastāv viedoklis, ka tajā 

jaušama krieviska ietekme. Zināmā 

mērā tā tas varētu būt – kā gan neietekmēsies, 

gadu desmitiem blakus 

dzīvojot. Manuprāt, krieviskās mentalitātes 

vide labi iekonservējusi kordziedāšanas 

netraucētu tradicionālo 

skanējumu un noņēmusi latviešiem 

raksturīgo biklumu, kas mums parasti 

traucē izmantot savas balss iespējas. 

Tāda ietekme ir visai apsveicama, lai 

arī kompetentākus spriedumus šai jautājumā 

es atstāju etnomuzikologu ziņā. 

Ļoti interesanti ir skatīties video 

ar parastiem lauku cilvēkiem, kas 

vienkārši sēž un dzied. Viņu sejas, 

izdarības un dzīves vide vien ir vesela 

iespaidu glezna. Turklāt, raugoties 

uz šiem ļaudīm, pārņem liels mīļums 

pret viņiem, nezinu, varbūt tā ir tāda 

kā vecmāmiņas sajūta, varbūt kas cits. 

Uzzinot ko vairāk par Sibīrijā dzīvojošajiem 

latviešiem, paveras vesela 

pasaule. Sākot ar neparasto domu, ka 

kaut kur, tūkstošiem kilometru tālumā, 

prom no lielpilsētām, pa pavasaru un 

rudeņu dubļos neizbraucamiem ceļiem 

var nokļūt vietā, kur tevi kāds sveicina 

latviski. Turklāt interesanti, ka te glabājas 

iekonservēts šis tas no Latvijas 

pirms 100 un vairāk gadiem. It īpaši 

valodā. Ja tu latgaļu ciemā Timofejevkā 

pieklājīgi teiksi loba dīna, 1 tev atbildēs, 

piemēram, tā: nav loba, ļeits ļeist 2 . 

Izrādās, satiekoties te saka vasals 3 , labdienu 

neviens par sveicienu neuztver. 

Aizdomājos arī par to, ka tā tīri cilvēcīgi 

nav nekādas nozīmes tam, kur 

un kā tu dzīvo, jo saimnieciskā attīstība 

vai dzīves līmenis ar laimi īpaši 

saistīts nav. Sibīrijas ciemā kilometriem 

tālu no lielāka centra, Rīgā, Sidnejā 

vai Ņujorkā – galvenais vienmēr 

ir cilvēciskās attiecības un personiskā 

labsajūta. Atšķiras tikai dekorācijas. 

Aija Rozentāla 


1 

Labdien. 

2 

Nav laba, lietus līst. 

3 

Vesels, sveiks. 

Jauna monēta 

Pirmdien, 21. septembrī Latvijas 

Banka apgrozībā laidusi sudraba jubilejas 

monētu Mērnieku laiki. Tā 

ir jau 68. īpašā – kādam notikumam, 

pasākumam, cilvēkiem vai kultūras 

zīmēm – veltītā monēta. Šī ir pirmā 

monēta, kas veltīta literāram darbam – 

brāļu Kaudzīšu romānam Mērnieku 

laiki. Uz monētas atveidoti Mērnieku 

laiku varoņi. Tās reversā redzami 

Prātnieks, Pāvuls, Švauksts, Pietuka 

Krustiņš, Liena un Oļiņiete, kā seši 

ratu riteņa spieķi. Monētu noformējumu 

veidojis mākslinieks Laimonis 

Šēnbergs. Tieši Mērnieku laikiem monēta 

gatavota, atceroties romāna izdošanas 

130. gadadienu. 

Jaunās monētas – vienlatnieka – 

vērtība būs viens lats; tirāža – 7000. 

Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – 

23,10 lati. ∎


Vai enerģija vienos Baltijas jūras reģionu 

Vai enerģētika satuvinās valstis Baltijas reģionā, vai tomēr attālinās vienu no otras* 

Ar šādu nostādni 

Atis Lejiņš 

piedalījās konferencē 

Vai sadarbība 

Baltijas jūras 

reģionā var būt 

paraugs tuvākām 

ES–Krievijas attiecībām, 

kas risinājās 

Viļņā 10., 

11. septembrī. Konferenci rīkoja Lietuvas 

Austrumeiropas studiju centrs, 

ES–Krievijas centrs Briselē, Lietuvas 

Ārlietu ministrija un Stokholmas 

Austrumeiropas ģeopolitiskais studiju 

centrs. 

Uzrunājot konferences dalībniekus, 

paudu sekojošu viedokli – ja ES 

dalībvalstis nevar izstrādāt vienotu 

enerģētikas politiku Baltijas jūras reģionā, 

tad kāda var būt runa par ES– 

Krievijas tuvināšanos reģionā Nespējot 

rast kopīgu valodu savā starpā 

par vienu no svarīgākajiem jautājumiem 

– enerģētiku, ES nevarēs rast arī 

vienotu nostāju attiecībās ar Krieviju, 

kas praktiski nozīmēs reģiona sadalīšanos 

sektoros. Enerģētika ir kļuvusi 

par pašu sadarbības kodolu Vācijas 

un Krievijas attiecībās, un tagad jau 

arī centrālais jautājums ES–Krievijas 

attiecībās, kuras šobrīd ir strupceļā. 

Enerģētika, kaut apslēpta, tā tomēr 

ieņem arī ievērojamu vietu tikko pieņemtā 

ES Baltijas jūras stratēģijā. 

Konferences dalībnieki piekrita 

manai tēzei. 

Diemžēl ES ir kļuvusi jau bēdīgi 

slavena ar savu nespēju rast kopīgu 

valodu ar Krieviju. Dalībvalstis savā 

nostājā pret Krieviju ir sadalījušās dažādos 

grupējumos, proti, skeptiskām, 

skeptiski pragmātiskām, optimistiski 

pragmātiskām un draudzīgām (tā 

sauktie Krievijas Trojas zirgi ES.) 

Vienota nostāja ir Eiropas komisijai, 

bet tās pirmā problēma nav tikai 

kaldināt vienotu nostāju ES ārējā 

enerģētikas politikā, kura tika uzsākta 

pirms trim gadiem, bet gan izveidot 

vienotu iekšējo enerģētika politiku, 

proti, tirgu pašā ES. Te atduras ne tik 

daudz pret katras valsts nacionālo politiku, 

kā pret to nacionālo čempionu, 

proti, lielo energokompāniju politiku, 

kas bieži nosaka valsts politiku enerģētikā. 

Latvijas gadījumā tās ir Latvenergo 

un Latvijas gāze, kaut pēdējā 

nemaz nav nacionāla, jo šis gāzes 

monopols pieder Krievijas un Vācijas 

energokompānijām. 

Ir progress, tas nāk par labu mums. 

Tieši tāpēc, ka visas Baltijas jūras organizācijas 

ir vājas, ES var ieņemt 

arvien vadošāku lomu Baltijas jūras 

reģiona ES dalībvalstu ciešākai saliedētībai. 

Ar finanšu injekcijām tā atbalsta 

elektrības starpsavienojums starp 

Igauniju un Somiju, Lietuvu un Zviedriju, 

un Lietuvu un Poliju. Tas nozīmē, 

ka caur Lietuvu, Latvija un Lietuva 

varēs pārdot elektrību Zviedrijai. Ziemā 

Zviedrijai trūkst elektrības, un tā 

to iepērk no Krievijas, bet tagad Latvija 

varēs pirkt elektrību no vienotā 

Ziemeļu elektrības tirgus (Nordpool) 

tad, kad radīsies nepieciešamība. Šādi 

starpsavienojumi spiedīs Baltijas valstu 

elektroenerģijas monopoliem pieņemt 

Eiropas standartus, kā arī atvērt 

valstu energo tirgus. 

Pakāpeniski veicinot iekšējo ES 

vienoto enerģētikas tirgu, ES stiprinās 

arī savu ārējo enerģētikas politiku un 

spiedīs dalībvalstīm runāt vienā balsī 

ar Krieviju. Tikai tā reģionā var veicināt 

sadarbību ar Krieviju. Tad turpmāki 

pārsteigumi, kā pirms pāris gadiem 

Krievijas–Vācijas paziņojums būvēt 

naftas vadu Baltijas jūrā, izpaliks. 

Atis Lejiņš 

Latvijas Ārpolitikas institūta 

goda direktors 


*Jautājums ir LĀI jaunākā pētījuma 

nosaukums: Energy: Pulling the 

Baltic Sea Region together or apart 

Zinātne, 2009. Red. Andris Sprūds un 

Toms Rostoks. Autora tēzes balstītas 

uz šī pētījuma secinājumiem. 

Notiks diskusija par partiju iekšējo demokrātiju 

Šī gada 7. oktobrī Sabiedrība par 

atklātību Delna un Vēlēšanu reformas 

biedrība rīko publisku diskusiju Kādas 

partijas, tāda demokrātija, lai ar 

partiju biedriem, līderiem un interesentiem 

diskutētu par partiju iekšējās 

demokrātijas jautājumiem. Šajā pasākumā 

tiks prezentēts Delnas veiktais 

pētījums Cik demokrātiskas ir Latvijas 

partijas. Pasākums notiks no 

plkst. 13.00 – 17.15, Rīgas Kongresu 

nama 301. auditorijā (2. stāvs) (reģistrācija 

no plkst. 12.30). 

Diskusijā Delna prezentēs pirms 

2009. gada pašvaldību vēlēšanām uzsāktā 

pētījuma rezultātus par partiju 

vēlēšanu sarakstu veidošanas principiem, 

tajā skaitā arī novērtējot pētījumā 

ietvertās partijas atbilstoši iekšējās 

demokrātijas pamatprincipiem. 

Delna un Vēlēšanu reformas biedrība 

iepazīstinās ar priekšlikumiem, kā uzlabojama 

partiju darbība, kam sekos 

lielāko politisko partiju līderu diskusija 

par šiem jautājumiem. Pēc līderu 

diskusijas notiks partiju biedru darba 

grupas, kurās biedri varēs dalīties pieredzē 

un risinājumos, kādām būtu jābūt 

politiskajām partijām, lai tās kļūtu 

sabiedrībai pievilcīgākas. Pasākuma 

noslēgumā video retrospekcijā tiks 

demonstrēti 9. Saeimas priekšvēlēšanu 

reklāmu rullīši, lai atcerētos tieši 

pirms trim gadiem notikušo priekšvēlēšanu 

kampaņu, tās formu un saturu. 

Ar šo pasākumu Sabiedrība par 

atklātību Delna un Vēlēšanu reformas 

biedrība uzsāk plašāku diskusiju par 

partiju iekšējo demokrātiju. Vērtējot 

līdzšinējo partiju darbību jāsecina, 

ka šis jautājums ir ticis nepelnīti piemirsts. 

Bieži vien dzirdami tādi salīdzinājumi 

kā balsošanas mašīnas, 

kabatpartijas, partijas disciplīna utt., 

kas norāda uz ļoti būtiskām problēmām 

ne tikai pašās partijās, bet arī 

Latvijas demokrātijā. Veids, kā partijas 

izvēlas savus vēlēšanu kandidātus, 

kā ievēl līderus, formulē partijas viedokli 

par aktuāliem jautājumiem, vai 

lēmumu pieņemšanā uzklausa un ņem 

vērā biedru viedokli, ir atspulgs tam, 

kā lēmumi tiek pieņemti vēlāk publiskajā 

politikā. Tādēļ partiju iekšējā demokrātija 

nepavisam nav uzskatāma 

tikai par partiju iekšējo lietu, demokrātija 

nevar pastāvēt, ja viens no svarīgākajiem 

tās elementiem – politiskās 

partijas nedarbojas pēc demokrātiskiem 

principiem. Diskusija notiks ar 

Sorosa fonda finansiālu atbalstu. 

Informāciju sagatavoja: 

Līga Stafecka 

politikas analītiķe 

Labprāt pilnā lielumā 

(katra lapa A4) KRĀSĀS 

izdrukāsim un nosūtīsim 

laikrakstu „Latvietis“. 

Abonements 

$35 par 10 numuriem vai 

$70 par 20 numuriem 

ar piegādi Austrālijā. 

Sterling Star Pty Ltd 

PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141 

redakcija@laikraksts.com 

Čeki rakstāmi: „Sterling Star“


Garīgais komentārs – māc. Raimonds Sokolovskis 

Citplanētietība 

Vienības draudzes priekšnieces Lilianas Pelšas saruna kristīgā gaismā ar 

mācītāju Raimondu Sokolovski par mūsu attiecībām ar ārpuszemes civilizācijām 

Liliana Pelša: namika, kurai ir vajadzīga tāda veida R.S.: Jā. Tas būtu – citplanētieša 

Raimond, pirmkārt, 

dzinēju sistēma (propulsion), ko uz 

sastapšanas gadījumā, vienkārši 

paldies Tev zemes vēl nepazīst. Starptautiskais sakot, – domās izteikt jautājumu un 

par interesantiem ārpuszemes civilizāciju (angl.: „extraterrestrial 

domās dzirdēt atbildi. Bez verbālās 

rakstiem kristīgās 

civilisations“) oficiālais komunikācijas. Ārpus zemes kultūru 

dzīves sakarībā, pētniecības centrs CSETI deklarē, ka pētnieki to dēvē par piektās pakāpes 

kas publicēti latviešu 

laikrakstos. Domāju, 

ka daudziem 

kristīgiem cilvēkiem varētu būt bijis 

interesanti iedziļināties šajos tematos. 

Jo sevišķi lasītājiem, kam matos jau 

sudrabs, tas dod iespēju apdomāt, – 

cik daudz un vai vispār atceramies par 

mūžību. Tāpēc šoreiz atkal gribu Tevi 

lūgt, vai Tu varētu dot kristīgo skaidrojumu 

vienai tēmai, kura pirmajā 

mirklī liksies pat amizanta, bet masu 

medijos ir kļuvusi ļoti populāra, tai 

skaitā filmās, grāmatās un latviešu apkārtrakstos. 

Un tā ir: mūsu attieksme 

pret ārpus zemes civilizācijām. 

Raimonds Sokolovskis: Jā, paldies 

Tev, Liliana, par šo tematu ārpus 

zemes civilizāciju sakarībā. 

Pēc daudzu domām termins UFO 

(Red.: NLO – Neidentificēts lidojošs 

objekts) šodien būtu aizvietojams ar 

IFO (Identified Flying Object) (Red.: 

ILO – Identificēts lidojošs objekts), jo 

viņu eksistence vairs šaubas nerada. 

Visās attīstītās zemēs darbojas zinātniskie 

centri, kas apkopo datus un 

atsijā tostarp arī falsifikācijas. Bijušie 

astronauti, zinātnieki, civilās aviācijas 

piloti un militārais personāls, kā arī 

pētniecības centru darbinieki nāk klajā 

ar agrākos gados klasificētiem dokumentiem 

(kam termiņi iztecējuši), par 

nepārprotamām sastapšanām ar ārpuszemes 

inteliģences klātbūtni, kurai 

piemīt atšķirīgs tehniskais līmenis un 

iespējas. Viņi atainoti visu zemju un 

tautu folklorā un reliģijās. Ar debesu 

ratiem braucošie dievi ir aprakstīti arī 

latviešu tautas dainās un dziesmās, kā 

arī – pēc rakstu tulkotāju ieskatiem – 

Lielvārdes jostas zīmēs. Viņus labi atceras 

iedzimtie – kā aborigēni, Āfrikas 

ciltis, inku un maiju pēcteči, arī meksikāņi 

u.c. no agrākiem laikiem. Masu 

informācijas līdzekļos šodien ir pieejami 

simtiem tūkstošu (burtiski) gadījumu. 

Ir pat attīstījusies zināma terminoloģija, 

kā – pirmās, otrās, trešās, 

ceturtās un piektās pakāpes sastapšanās. 

Visbiežāk sastopamiem citurienes 

lidaparātiem ir forma, kā dēļ tautā tie 

tiek dēvēti par lidojošajiem šķīvīšiem. 

Tomēr bieži ir novēroti arī cigārveida, 

piramīdveida, trapecveida agregāti un 

retāk uz zemes sastopamo lidaparātu 

formām līdzīgi. Tiem visiem ir raksturīgs 

pārvietošanās ātrums un di- 

„mūs ir apciemojuši pagātnē un šodien 

vēl intensīvāk apciemo draudzīgi un 

labvēlīgi viesi no Visuma.“ (sk. www. 

CSETI.org, u.c.). CSETI vadmotīvs ir 

Cilvēka un ETs attiecības un to attīstība 

uz sadraudzības pamatiem. 

Rodas jautājums: kādi ir viņu nolūki 

Atbildei vajadzētu būt tikpat vienkāršai 

cik saprotamai, un proti, – ja 

jau viņi te ciemojās tik sen, kad mūsu 

cilvēciskās civilizācijas tehniskais attīstības 

līmenis bija daudz zemāks, 

bet ar visu to nekāda veida agresiju no 

viņu puses vai iekarošanas notikumus 

mūsu vēsture taču nepazīst, tad atliek 

secināt, ka šodien, kad cilvēka tehniskās 

iespējas ir krietni pieaugušas, šai 

ziņā – no viņu puses nekas nav mainījies. 

Respektīvi, nav pamata nekādam 

uztraukumam, bet – kā teica mans 

labs draugs – mēs labprāt uzaicinātu 

vienu andromēdieti vai līrieti uz tasi 

kafijas vai arī piedāvātu glāzi ginger 

ale. Citiem vārdiem, demokrātiskai 

sabiedrībai vajadzētu rādīt priekšzīmi 

sapratnei un sadarbībai starp dažādībām. 

Reliģiskais viedoklis 

Nav doktrināru ieskatu, kas specifiski 

reglamentētu attiecības ar ārpus 

zemes kultūrām. Bet kristiešiem, 

neapšaubāmi, vienmēr un visur pa 

priekšu ir jāiet mīlestības bauslim. 

Tas Kungs ir Kungs pār visiem. Arī 

tālām zvaigznēm un sistēmām. Un, 

tātad – arī to iemītniekiem. Tādēļ, sastapšanās 

gadījumā, (kurai varbūtība 

pēc statistikas ir pieaugusi), droši var 

atsaukties uz Jēzu Kristu. 

L.P.: Jādomā, Kungs Jēzus ir pazīstams 

arī, teiksim, uz citām planētām 

un tālās Galaktikās 

R.S.: Pilnīgi noteikti. Jo Tas 

Kungs ir Kungs pār visiem. Ir viedoklis, 

ka Viņa kosmiskais Vārds ir 

Šananda. Pēc tā Viņu pazīstot uz citām 

sistēmām, – ciktāl līdzšinējās komunikācijās 

ir tapis zināms (J. Stone, 

B. H. Clow u.c.). 

L.P.: Ko nozīmē – līdzšinējās komunikācijās 

R.S.: Daudzi apgalvo, un, šķiet, 

ne bez pamata, ka ir komunicējušies 

ar ārpus zemes kultūrām. Lielākoties 

telepātiski. (sk. S. Greer, H. D. Stites, 

B. Marciniak, u.c.) 

L.P.: Telepātiski – tas būtu mentālā 

telepātija 

sastapšanos (Close encounters of the 

5th kind, sk. CSETI u.c.). Un tā notiekot 

arvien biežāk. 

L.P.: Nu tad jau mēs vienu dienu 

varam cerēt arī uz kopīgiem dievkalpojumiem 

ar citplanētiešiem, vai ne 

tā 

R.S.: Jāteic, ka tādu iespēju nevar 

izslēgt. Un Dieva pasaulītē ir milzums 

daudz dažādu radībiņu, par kurām 

mēs tikai tagad sākam plašāk uzzināt. 

Un tām visām ir vajadzīgas sava veida 

attiecības ar Radītāju. 

L.P.: Un vai šī iepazīšanās varētu 

attīstīties 

R.S.: Tieši tas pašlaik notiek 

(S. Greer CSETI, S. Adamiak, A. Yin, 

J. Stone, u.c.). Tādā gadījumā būs izstāžu 

pilsētas, forumi un festivāli, 

kuros tiks pārstāvētas dažādas civilizācijas. 

L.P.: Un kā ar drošību Vai mēs 

justos droši tik dīvainā sabiedrībā 

R.S.: Kā zināms, – kas vakar bija 

neiedomājams, tas šodien jau ir norma. 

Un, kas šodien šķiet dīvaini, tas rīt 

vairs nebūs nekas neparasts. Spriežot 

pēc masu informācijas līdzekļos atrodamās 

informācijas, – var pieņemt, ka 

Saules sistēmā un tās apkaimē patrulē 

speciāls zvaigžņu korpuss, kas jau miljoniem 

gadu aizsargā Zemi un mūs. 

Pilnīgi iespējams, ka visā drīzumā zināma 

veida multicivilizēta labdabīga 

sabiedrība uz Zemes būs ikdienišķa 

parādība. Tomēr, domāju, ka Cilvēks 

vienmēr būs Zemes pamatiedzīvotājs. 

L.P.: Vai šis zvaigšņu korpuss 

būtu Eņģeļi 

R.S.: Es domāju, ka noteikti. Bet, 

jāatceras, ka – bez mums jau zināmā – 

eksistē milzums daudz mums šobrīd 

vēl nezināmā.(sk. „Phoenix lights“, arī 

P. Davenport, u.c.) 

L.P.: Kad tas varētu notikt 

R.S.: Tu domā – multicivilizēto 

sabiedrību uz Zemes 

L.P.: Jā. 

R.S.: Tad, kad Cilvēce būs tam 

gatava. Šobrīd uz Zemes ir vērojama 

totāla apziņas izplēšanās, kas notiek 

Dieva spēkā. 

L.P.: Vai, tavuprāt, Cilvēks apmeklēs 

arī citas vietas ārpus Zemes 

R.S.: Es personīgi par to nešaubos. 

Ja staigājām pa Mēnesi, varēsim arī to. 





L.P.: Nu ko, lai mums veicas! 

R. S.: Godspeed! 

L.P.: Raimond, Tu pirmīt minēji, 

ka Jēzus kosmiskais vārds uz citām 

sistēmām esot Šananda, ciktāl līdzšinējās 

komunikācijās esot tapis zināms. 

Vai Tu varētu, lūdzu, to mazliet vairāk 

komentēt 

R.S.: Jā, tur Viņš galvenokārt esot 

pazīstams ar Savu aspektu Šananda. 

(H. D. Stites, H. Jennings, S. Rachele, 

C. East u.c.). Pie tam, atcerēsimies, 

ka mums katram – jau šeit uz Zemītes 

– var būt vairāki vārdi. Un lielākai 

daļai droši vien ir. Otrkārt, mēs savus 

vairākus kristītos vārdus ne vienmēr 

lietojam, vai atkal lietojam tos atsevišķos 

gadījumos, kad gribam izcelt kādu 

savu īpašību vai notikumu mūsu dzīvē. 

Tādēļ var pieņemt, ka arī Dieva Dēlam 

varētu būt vairāki vārdi, pēc kuriem 

Viņu pazīst atsevišķās Izplatījuma 

daļās, atbilstoši turienes vietējai kultūrai. 

Viņam piedzimstot Zemes virsū 

kā cilvēkam, taču Eņģelis sacīja: „Tā 

vārdu tev būs saukt Jēzus.“ (Mt.1:21) 

Un Jēzus senvalodā uz mūsu Zemes 

nozīmē: Palīdzētājs, Pestītājs. Un vēl 

pie tam Jāņa Atklāsmes grāmatā ir 

teikts, ka „Vārdu, kas Tam uzrakstīts, 

neviens nepazīst kā vien Viņš pats“. 

(Atkl.19:12) 

L.P.: Labi. Vai no citplanētiešu 

viedokļa mēs uz Zemes ticam, ja tā var 

teikt, – pareizi 

R.S.: Jā, no citplanētiešu viedokļa 

– mēs ticot pareizi, vienīgi mūsu 

vēstures ritējumā esot radušies milzums 

daudz novirzienu, un tādēļ 

daudzas reliģijas, daudzas konfesijas, 

daudzas tradīcijas utt. Tomēr – galvenās 

vadlīnijas ir saglabājušās, un ja pie 

tām pieturamies, tad droši orientējamies 

uz Universālo Patiesību. 

L.P.: Tad jau reliģiski nekas nav 

pielabojams Zemes virsū 

R.S.: Augsti garīgi un tehnoloģiski 

attīstītie citplanētieši saka mums tādu 

kā sprediķi un vienlaikus – sniedz izglītību. 

Vadlīnijas paliek tās pašas. Kā 

izriet no contactees (J. Gilliland u.c.) 

sniegtās informācijas, viņi asistē mūsu 

civilizācijai dažādos veidos; izglītība 

ir viens no tiem. 

L.P.: Bet, mums taču nav viņi jāpielūdz 

R.S.: Noteikti nē. 

L.P.: Kā tad viņi būtu mums saprotami 

Kā eņģeļi 

R.S.: Var teikt, ka vadošais uzskats 

ir apmēram šāds: mūsu Kosmiskā 

ģimene. Kā ir pamatģimene, tad 

plašāka ģimene: tava tauta. Tad lielā 

ģimene: visa Cilvēce. Un tad – Kosmiskā 

ģimene, tavi brāļi un māsas Izplatījumā. 

L.P.: Kādi jautājumi galvenokārt 

tiek skarti mums adresētajos citplanētiešu 

sprediķos, kas, acīmredzot, līdz 

mums nonāk caur contactees 

R.S.: Tajos galvenokārt skartie aspekti 

ir Cilvēka garīgais ekoloģiskais 

stāvoklis un dinamika uz Zemes, un 

Zemes ekoloģiskais stāvoklis un dinamika. 

L.P.: Jā, šajos abos nu gan ir jāsaka 

sprediķis! Tur nu nevar nepiekrist. 

R.S.: Tā ir gan. 

L.P.: Vai viņiem ir raksturīga kāda 

teoloģija 

R.S.: Jāteic, ka teoloģiskā atšķirība 

citplanētiešu uzrunās ir tā, ka viņi 

lieto mūsdienu tehnoloģisko un psiholoģiski/garīgo 

terminoloģiju, kādu 

pašlaik runā uz Zemes. 

L.P.: Kāpēc tā Kāpēc viņi nelieto 

antīko valodu, kādā ir sarakstīta Bībele 

R.S.: Tādēļ, ka viņi orientējas tieši 

uz PATREIZ ZEMES VIRSŪ lietotiem 

jēdzieniem, izteiksmes formām 

un domāšanas veidu, resp. – uz to 

valodu, ko šodien saprot katrs un ikviens, 

šodienas populāro valodu, kādu 

šodien cilvēciskā civilizācija runā, un 

NEVIS KĀDU RUNĀJA pirms tūkstoš 

gadiem vai trīstūkstoš gadiem. 

Lūk, kādēļ. Acīmredzot, viņi mentāli 

un emocionāli noregulējas uz mūsdienu 

cilvēka standartu ar nolūku, lai mēs 

viņus saprastu. 

L.P.: Vai viņi sniedz arī vēl kāda 

cita veida palīdzību 

R.S.: Saskaņā ar contactees sniegto 

informāciju – pie mentālās izglītības, 

ko citplanētieši pašlaik intensīvi 

sniedz cilvēciskajai civilizācijai, viņi 

sniedz arī praktisko palīdzību. Aktīvajās 

UFO vietās notiek dziedināšanas 

un citas palīdzības. Uz tādām dodas 

daudz ļaužu. (sk. J. Gilliland u.c.). 

L.P: Tagad tāds vienkāršs, varbūt 

naivs jautājums: kāpēc viņi visu to 

dara 

R.S.: Es domāju, ka mīlestībā. Jo 

Mīlestība ir Universāla. Un viņi arī 

mūs saprot kā daļu no Kosmiskās ģimenes. 

L.P.: Labi. Vai ir zināms, cik rasu 

viņi ir Un kā viņi izskatās Raimond, 

es agrāk strādāju bioķīmijas laboratorijā, 

un man būtu labi saprotams, 

ka būtnēm, kas dzīvo citā vidē ar cita 

veida radiāciju un citiem vides apstākļiem, 

vajadzētu būt arī citam izskatam. 

R.S.: Jā, Liliana, tieši tā. Saskaņā 

ar datiem, kas pieejami masu informācijas 

līdzekļos attiecībā par 1950 – 

60iem gadiem (sk. R.Dean u.c.), tad 

bija konstatētas (angl.: encountered) 

četras galvenās grupas, ar kurām Cilvēcei 

būtu darīšana. Un viena no tām, 

varbūt lielākā, izskatās gandrīz tieši 

tāpat kā mēs. Jāpiebilst, ka šodienas 

zinātne uzskata, ka varētu eksistēt planētas 

ar ļoti līdzīgu ekosistēmu Zemei. 

L.P.: Tātad – četras galvenās grupas 

R.S.: Jā, tāda bijusi 60to gadu 

pieredze. Šodien jau esot zināmas 

aptuveni divdesmit septiņas dažādas 

grupas. Lielākā esot mums līdzīgie. 

Ir arī īsi, dažu pēdu garumā un citi ir 

arī gandrīz 3m garumā (sk. encounter 

Voroņežas pilsētas parkā ar simtiem 

liecinieku, E. Pearl, u.c.) 

L.P.: Vai viņi ir fiziski redzēti 

R.S.: Eksistē milzums daudz aculiecinieku. 

Starp tiem – pētnieciskas 

organizācijas kā CSETI un daudzas 

citas. Tomēr šobrīd visizplatītākais 

viņu kontakta veids ir – lidojumi virs 

apdzīvotām vietām, neizkāpjot no saviem 

lidaparātiem. Daudzas zemes nākušas 

klajā ar tūkstošiem deklasificētu 

materiālu par viņiem. Piemēram, FOX 

rāda Meksikas gaisa spēku (angl.: air 

force) video, kas uzņemts no militārām 

lidmašīnām, kur redzami UFO lidojam 

organizētās formācijās. Eksistē 

arī tūkstošiem civilo aculiecinieku. 

L.P.: Kāpēc viņi vienkārši nekāpj 

ārā no tiem saviem lidaparātiem Vai 

dara to reti 

R.S.: Tādā gadījumā, manuprāt, 

tam ir vairāki iemesli. Galvenais 

būtu – pakāpeniska Cilvēces masu 

apziņas pieradināšana pie vienkāršā 

fakta, ka mēs Universā neesam vieni. 

Un – nekad neesam bijuši vieni. To 

apliecina jau vairums zemju un tautu 

senie raksti, tai skaitā latviešu. 

L.P.: Labi. Tu sākumā minēji, 

ka,saskaņā ar contactees – sastapšanās 

gadījumā komunikācija ar citplanētiešiem 

pārsvarā notiekot telepātiski. 

Resp. – domās izsakot jautājumu un 

domās dzirdēt atbildi. 

R.S.: Jā. (sk. J. Gilliland u.c.) 

L.P.: Vai pastāv kaut kāda iespēja 

to apgūt katram 

R.S.: Es par to nešaubos. Kāpēc 

Tāpēc, ka katrs cilvēks ir ne tikai miesa 

vien, bet gars, dvēsele un miesa. 

Un, pirmkārt jau, kas gan cits ir lūgšana, 

ja ne telepātiska domu pārraide 

Dievam Kristīgā ticība māca, ka 

lūgšanu ir pietiekoši izteikt domās, 

lai Tas Kungs to sadzirdētu. Un tā tas 

arī ir. Gluži tāpat darbojas domu pārraide 

no cilvēka uz otru cilvēku, jo 

katrs cilvēks ir Gars. Tie paši principi, 

acīmredzot, darbosies komunikācijā 

ar jebkuru dzīvu būtni. Trenēti cilvēki 

to prot darīt pat detalizēti, un laboratorijas 

apstākļos. Protams, kā vienmēr, 

eksistē apdāvinātības faktors, bet apgūt 

to var katrs. Telepātiju pazīst senie 

austrumi jau gadu tūkstošiem un 

to strauji apgūst arī rietumi. Termins 

telepātija šodien ir mazliet novecojis, 

tā vietā lieto piem. remote viewing u.c. 

Tu, šķiet, arī pati esi nodarbojusies ar 

Jogu (Yoga) 

L.P.: Jā. Un varu teikt tikai pozitīvu. 

Skaidrs. Un – tātad – saruna ar 

citplanētiešiem caur domām 

R.S.: Jā. Saskaņā ar contactees 

sacīto, kad citplanētieši stājas sakarā 

ar cilvēku, kurš ir mentāli tam gatavs, 

tad ir dzirdama maiga informācijas 

pārraide, kas patīkami var skanēt tavā 

visērtākajā valodā. 

L.P.: Vai tas jau nebija kaut kur 

Bībelē 

R.S.: Jā, ir. Bībelē ir daudz piemēru 

dažādām komunikācijām ar 





Debesīm, un – visbiežāk individuāli, 

kad turpat apkārtesošie nedzird 

neko. Resp. – domu apmaiņas veidā. 

(Ap.22:9; 11:7; II Kor.12:4; Mt.9:4; 

Lk.5:22; Kol.3:2;) 

L.P.: Un vai katrs var panākt šādu 

apzinātu sadarbību 

R.S.: Jā. Vienkārši mīlestībā jābūt 

atvērtam uz jaunu pieredzi. 

L.P.: Raimond, paldies Tev atkal 

par šo vielu! Domāju, ka arī citi lasītāji 

var iepazīties ar šiem mūsdienu autoriem 

un mājas lapām. Kā jau esmu agrāk 

teikusi, dzīve māca, ka noder visas 

zināšanas, kas paplašina redzesloku. 

Vai vēlies vēl ko sacīt šīs sarunas nobeigumā 

R.S.: Jā. Domāju, ka mēs dzīvojam 

ļoti interesantā laikmetā. Jo sevišķi 

tādēļ, ka visai Cilvēcei, šķiet, priekšā 

stāv vēl interesantāki notikumi. Un 

Gaisma ar lielu intensitāti iespīd arvien 

vairāk no Debesīm. Alleluja. Lai 

ir slavēts Tas Kungs! 

L.P.: Jā, lai ir slavēts Tas Kungs! 

Vēlreiz paldies un līdz citai reizei. 

Ar mācītāju Raimondu Sokolovski 

sarunājās Vienības draudzes priekšniece 

Liliana Pelša. 


(referencēm var skatīt Apollo-Dzīve: 

NLO atlido neoficiāli, arī http://xfacts. 

com/old/ , kā arī www.auforn.com/ 

Main_Reports.htm , un arī www.cseti. 

com, ufoencounters.co.uk, www.eceti. 

org/Eceti.Multimedia u.c.) 



alga kādas tas arī nebūtu bijušas – vai 

mums bija jāizcīna savā brīvā valsts, 

vai mums tā bija jāaizstāv, pat tajos 

laikos, kad mums Latvija, diemžēl, 

bija jāpazaudē, arī tajos laikos, kad 

viņas gars bija jāuztur dzīvs.“ Grūtību 

pārvarēšanai viņš ieteicis katram 

veikt kādu mazu darbu, teikt labus 

vārdus par savu valsti, lai vairotu tās 

godu un lepnumu par Latviju, kā arī 

nešaubīties par valsts nākotni. Prezidents 

piebildis, ka šobrīd Latviju 

vājina savstarpējie strīdi un tāpēc ir 

svarīgi veicināt kopības sajūtas apzināšanos. 

Zatlers lielāko daļu šīs nedēļas pavada 

ASV, kur uzturas oficiālā vīzītē. 

* * * 

Prezidents slavē NATO 

Valsts prezidents Valdis Zatlers 

pirmdien vizītes ASV ietvaros, uzstājoties 

Jēlas universitātē, uzsvēra ASV 

lomu Eiropas drošības garantēšanā, informē 

Valsts prezidenta preses dienestā: 

„Vienmēr, kad ASV ir bijusi cieši 

iesaistīta Eiropas drošības jautājumos, 

ieguvējas ir bijušas abas puses.“ Zatlers 

atzīmēja, ka ir būtiski nodrošināt 

transatlantisko saišu stiprināšanu trīs 

līmeņos – divpusējas valstu attiecības, 

sadarbība starp NATO sabiedrotajiem, 

kā arī starp ES un ASV. 

Runājot par Ziemeļatlantijas līguma 

aliansi, Valdis Zatlers norādīja uz 

tās dibināšanas līguma 5. panta nozīmi 

alianses izveidošanas gara saglabāšanai, 

piebilstot, ka „transatlantiskā 

saikne līdzīgi kā līdz šim būs izšķiroša 

arī turpmāk. Tās pamatprincipi ir 

nemainīgi – NATO ir un paliks vērtību 

alianse.“ Zatlers uzsvēra Latvijas 

kā dalībvalsts lomu Ziemeļatlantijas 

transatlantiskajā aliansē, aktīvi sniedzot 

savu pienesumu miera un stabilitātes 

veicināšanā, piedaloties starptautiskajās 

miera misijās. 

∎ 

Atzerees 

Pirms 50 gadiem 

Laikraksts Austrālijas Latvietis 

Nr. 505, 1959. g. 26. septembrī 

Tuvojas Latvijas diena 

Melburnas latviešu organizāciju 

apvienības pilnsapulces lēmumi 

Melburnas tautieši Latvijas dienu 

šogad atcerēsies tieši šajā dienā – trešdien, 

18. novembrī. Melbas zālē ar aktu 

un koncertu, – 17. septembrī vienojās 

Melburnas latviešu organizāciju apvienības 

pilnsapulces dalībnieki, uzticot 

programmas izraudzīšanu MLOA 

kultūras noz. vad. A. Ķiplokam un 

viņa izvēlētajiem līdzdarbiniekiem. 

Pilnsapulcē par 18. novembra sarīkojumu 

bija plašākas pārrunas. Lūgtais 

viesis – konsulārais pārstāvis O. 

Rozītis teica, ka aktā par galveno runātāju 

vajadzētu aicināt kādu jaunieti, 

lai mēs redzētu, kā 18. novembris atspoguļojas 

mūsu jaunatnes uztverē. J. 

Daliņš un V. Aufmanis norādīja, ka 

Latvijas dienā nevajadzētu baidīties, 

ja koncertam nāktos aicināt kādu citu 

pilsētas mākslinieku un tāpēc rastos 

lielāki izdevumi, jo mūsu organizācijas 

vel vienmēr dzīvo tikai 18. novembra 

lielās idejas atblāzmā un tāpēc tām 

jāsedz varbūtējie izdevumi, kas pārsniedz 

ienākumus. 17. novembra vakarā 

vienā no Melburnas komerciālajām 

radio stacijām būs Latvijas dienai piemērots 

raidījums. 

Principā vienojās arī par to, kā nākotnē 

Melburnā atcerēties tautas sēru 

dienu. Nolēma, ka 14. jūnija laicīgie 

sarīkojumi kopēji organizējami visiem 

baltiešiem, bet latvieši paši šo dienu 

var atcerēties mūsu dievkalpojumos. 

* * * 

Sidnejas latviešu biedrības valde 

nākošajam darbības gadam amatus 

sadalījusi šādi: priekšnieks M. Siliņš, 

vicepr–dis un bērnu sarīkojumu vad. 

E. Šmugajs, vicepr– dis un inventāra 

pārz. J. Āboliņš, sekretāre A. Priedīte, 

kasieris F. Lakševics, biedrzinis T. 

Saiva, sarīkojumu vad, Ind. Nīcis, grāmatvedis 

K. Aigars un bibliotēkas vad. 

A. Vība. 

* * * 

Nedēļas piezīmes 

Latvieši ir sekojuši imigrantu vispārējai 

kustībai Austrālijā tajā ziņā, 

ka visvairāk apmetušies Viktorijas 

pavalstī. To apliecina I. Šterna vadītā 

LAA centrālā archīva savāktie dati 

Sidnejā. Pēc archīva ziņām Viktorijā 

dzīvo 5693 latvieši vai 28,5 proc. no 

visiem mūsu tautiešiem Austrālijā, 

Jaundienvidvelsā – 5364, Dienvidaustrālijā 

– 2929, Rietumaustrālijā 1504, 

Kvīnslendā 1179, Tasmānijā – 363, 

Kanberā – 207 un Ziemeļu teritorijā – 

19. Archīvam tomēr trūkst informācijas, 

kur mitinās vēl 2632 latvieši, t.i., 

13,4 proc. no mūsu kopējā skaita Austrālijā, 

kas uzdots – 19.890. 

Latviešu centrālajam archīvam ir 

dati par latviešu kustību šajā zemē ļoti 

dažādos virzienos. Piemēram, no 1947. 

līdz 1958. g. pavalstniecību mainījuši 

52,2 proc. mūsu cilvēku – 10.418. Vislielākais 

naturalizēšanās laiks bijis 

1957. gads, kas Austrālijas pavalstniecību 

ieguvuši 2956 lavieši, bet 1958. g. 

vairs tikai 2750. 

* * * 

Skauti svin jubileju 

Rīgas (102.) skautu vienības 10 g. 

darbības atcere Melburnā 

Uz 10 ražīga darba gadiem atskatās 

viena no vismazākajām Melburnas latviešu 

organiozācijām, kurā ir tikai 82 

biedri – Rīgas (102.) skautu vienība, Ta 

darbojas MLB aizvējā. 

Vienība dibināta 1949. g. 22. maijā. 

Dibinātājs ir prof. Dr. E. Dunsdorfs. 

Pateicoties viņam un tā palīgiem, 

skautu vienība izveidojusi visas darbības 

pakāpes – mazskautus, skautus, 

dižskautus, roverus un vecskautus. 

* * * 

Problēmu luga jaunatnei 

Nopietna izrāde jaunatnes dienās 

Melburnā 

Viktorijas latviešu 6. jaunatnes 

dienu teātra izrāde 11. septembrī rādīja, 

ka jaunatnes dienu rīkotāji ir pratuši 

pārvērtēt iepriekšējo gadu kļūdas 

un ieguvumus un iegūto pieredzi likt 

lietā. 

Šī gada izrādei bija izvēlēta A. 



Atceries 


Voitkusa jaunā luga – 4 cēlienu drāma 

ar prologu un epilogu Cilvēks vāros. Tā 

ir nopietna problēmu luga, kas nodarbojas 

ar cilvēku dvēseles dzīves sarežģījumus, 

tos savukārt risinot sarežģītā 

vidē: mūsu tautas juceklīgajos okupācijas, 

kara un tieša pēckara posmos. 

Lugas izvēle jau pati par sevi rāda, 

ka jaunieši savu svētku sagatavošanā 

ir iegājuši ar nopietnību un sirdsdedzi. 

Visi izrādes dalībnieki bija paši jaunieši, 

tašu izrādes sagatavošanai viņi bija 

lūguši vienu no Melburnas latv. nopietnākajiem 

un visvairāk kompetentajiem 

režisoriem – Pēteri Elsiņu. Cik svētīgs 

šis aranžējums ir bijis, rādīja pati izrāde: 

to skatoties vairs nevajadzēja turēt 

prātā, ka izrāde ir mūsu jaunatnes 

amatierisks mēģinājums aktīvi iesaistīties 

latviskās kultūras centienos, bet 

tanī jau juta nopietnu iedziļināšanos 

skatuves darbā kā mākslas nozarē. 

Elsiņa prasmīgā roka bija tēlotājus sasaistījusi 

ansamblī, vadot tos noteiktā 

mērķtiecībā, tāpat arī no ikviena tēlotāja 

Elsiņš bija izvilinājis labāko, un 

daži, kam agrāka skatuves pieredze, 

jau sniedza pilnskanīgus, nogludinātus 

tēlus. Ļoti daudz izrādei deva 

Valža Plato krāšņās dekorācijas, kurās 

bija apvienojies jaunas dvēseles krāsu 

prieks un svaiga, dzīvīga iecere ar 

jaunajiem virzieniem skatuves ietērpā, 

dodot skaistu fonu skatuves notikumu 

atmosfērai. Mazliet traucēja gaismas 

kļūmes, kas gan liekas izprotamas, jo 

programma neminēja apgaismotāja. 

No tēlotājiem izcēlās Valda Kaziņa 

un Oļģerts Gūtmanis kā Andra un 

Ints. Kaziņas tēlojums ir ieguvis daudz 

bagātākas krāsas, pacēlies nopietnākā 

plāksnē un viņas Andra bija pārdomāta, 

inteliģenta modernā jaunava ar siltu 

sirdi. Par Gūtmaņa Intu gribas teikt, 

ka no viņa jau diezgan daudzajiem 

skatuves tēliem šis bija pats labākais, 

izturēts atbilstoši raksturam, bagātīgs 

sīkajās tēlojuma niansēs un labi iedzīvojies 

savā lomā, bez tukšiem nedrošības 

brīžiem, kādus viņa tēlojumos 

manīja agrāk. – Arī Jāzeps Laizāns 

labi bija izveidojis pa straumei peldētāja 

Žibuļa lomu, neuzbāzīgi parādot 

šī rakstura vieglumu un cenšanos pēc 

pašlabuma. Ingrīdai Erdmanei un Jurim 

Erdmanim kā Norai un Arnim gan 

juta pieredzes trūkumu tēlu izveidojumā, 

taču iepriecināja pārdzīvojuma 

patiesība un nopietnā iedziļināšanās 

tā drāmatiskumā. Jurim Ceriņam bija 

vairāk tikai rezonātora – lugas idejas 

izteicēja loma, un kā tādu viņš arī sniedza 

savu vientuli. 

Izrāde bija jauks un nopietns ievadījums 

jaunatnes dienām. Tās kvalitāte 

attaisnotu arī viesošanos citur, lai 

nostiprinātu kontaktu ar latviešu jaunatni 

citās Austrālijas pilsētās.. 

Māra Kalniete 

Datumi 

Vārdu dienas, dzimšanas 

dienas un zīmīgi notikumi 

22. septembris 

Māris, Maigurs, Mārica 

Baltu vienības diena 

1841. dzejnieks Andrejs Pumpurs. 

1922. Latviju uzņem Tautu savienībā. 

1932. Aļģirds Brazausks (Algirdas 

Brazauskas), Lietuvas prezidents. 

1944. Otrais pasaules karš: Sarkanā 

armija ieņēma Tallinu. 


Vanda, Venija, Veneranda 

1884. luterāņu mācītājs, LR izglītības 

ministrs (1934.g.18.maijs–1935.g.10. 

jūl.) Ludvigs Adamovičs. 1941. g. deportēts 

uz PSRS; miris 1943. g. izsūtījumā 

pie Soļimkamskas. 

1914. filmu producents Valfrīds Lēmanis. 


Agris, Agrita 

1935. SLT aktrise, režisore, literāte 

Anita Apele (dz. Brūvere). 

1935. ALTA aktrise Ilga Puide. 

1984. basketboliste, Latvijas sieviešu 

basketbola valstsvienības spēlētāja 

Dita Krūmberga. 


Rodrigo, Rauls 

1918. dibināta skautu organizācija Latvijā. 

1948. dibināta Latviešu Nacionālā Apvienība 

Kanādā (LNAK). 

1993. Latvijā dibināta partija Latvijas 

Ceļš. 


Gundars, Kurts, Knuts 

Valodu diena Eiropā 

1919. dibināta Rietumu Krievijas brīvprātīgā 

armija – Golca līgumā ar Bermontu. 

1959. politiķis, LR finanšu ministrs 

(2000.g. 5.maijs – 2002.g. 7.nov.), LR 

veselības ministrs (2004.g. 2.dec. – 

Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi 

2007.g. 17.janv.) Gundars Bērziņš. 


Ādolfs, Ilgonis 

Pasaules tūrisma diena 

1817. Rīgā, Pils laukumā uzstādīts piemineklis 

krievu karavīriem, kas aizstāveja 

pilsētu pret Napoleona armiju. 

1920. dibināta studentu korporācija 

Fraternitas Lettica (pirms tam Frat. 

Moscoviensis). 

1966. dibināts Daugavas Vanagu vīru 

koris Kanādā. 


Sergejs, Lana, Svetlana 

1919. dibināta Latvijas Universitāte 

(LU). 

1939. Igaunija un PSRS paraksta savstarpējās 

palīdzības paktu, dodot bāzes 

Igaunijā. 

1942. politologs Atis Lejiņš. 

1964. politiķis, LR zemkopības ministrs 

(2002.g. 7.nov. – 2009.g. 4.febr.) 

Mārtiņš Roze. 

1994. Baltijas jūrā nogrima kuģis Estonia, 

bojā gāja 852 cilvēki. ∎ 

Adelaidē 

Sestdien, 26. sept., plkst. 11.00 Adelaides 

Latviešu skolas gadskārtējais 

sarīkojums Tālavas lielajā zālē. Bērni 

iepriecinās ar dziesmām, dejām un 

lugu Zelta zirgs, kurā varēsit just līdzi 

Antiņam un Saulcerītei. Būs loterija, 

kūkas un kafija. Ieeja pret ziedojumiem. 

Priecāsimies par visiem apmeklētājiem! 

Svētdien, 27. sept., plkst. 15.00 Baltiešu 

Mājas gadskārtējā pilnsapulce 58 

Avenue Road, Paradise. 

Svētdien, 27. sept., plkst. 15.00 Tālavas 

mazajā zālē Studenšu korporāciju 

kopas Adelaidē rīkotie Latvijas Universitātes 

gada svētki (1919 – 2009). 

Akadēmisko runu Zobārstniecība no 

pirmsākumiem līdz mūsdienām teiks 

referente no Latvijas Dr. Alena Butkēviča. 

Visi laipni aicināti piedalīties. 

Trešdien, 30. sept., plkst. 11.00 LAI- 

MAS aprūpētāju grupas pusdienas 

ALB telpās. Pieteikšanās pie Margotas 

Puķītes līdz 28. sept. – 8172 0820. 

Piektdien, 2. okt., plkst. 14.00 LAI- 

MAS biroja oficiālā atklāšana ALB 

LAIMAS telpās. Pieteikties LAIMAS 

birojā līdz 26. sept. – 8172 0820. 

Trešdien, 7. okt., plkst. 19.30 DLOA 

sēde Tālavas mazajā zālē. 

Adelaides Sv. Pētera draudze 

Svētdien, 4. okt., plkst. 11.00 18. svētdiena 

pēc Vasarsvētkiem. Dievkalpojums 

ar dievgaldu. Viesu mācītājs 

Austrālijas luterāņu baznīcas Dienvidaustrālijas 

apgabala kādreizējais prezidents 

māc. David Paech. 

Brisbanē 

Sestdien, 26. sept., plkst. 13.00 Zolītes 

pēcpusdiena DV sarīkojumā Latviešu 

namā. Piedalīšanās $5. 

Svētdien, 27. sept., plkst. 14.00 Latvi- 



Sarīkojumi un ziņojumi 


jas Universitātes 90 gadu atcere BLB 

literārās kopas sarīkojumā Latviešu 

namā. Valda Gertnera uzruna. Melburnas 

viesa Dr. Ulda Ozoliņa akadēmiskā 

runa: Latvijas ekonomiskā un 

politiskā krīze. Piedalās arī BLB koris 

Beverīna. Ieeja pret ziedojumiem. 

Trešdien, 30. sept., plkst. 10.00 projekta 

Receptes iz kofera (Recipes from 

a Suitcase) atklāšana Latviešu namā. 

Ieeja pret ziedojumiem. Iespēja iepazīties 

ar citu iebraucēju virtuves kultūru 

un papildināt savu recepšu pūru. Iespēja 

nogaršot dažādu tautību ēdienus 

un pieteikties uz praktiskām nodarbībām. 

Svētdien, 4. okt., plkst. 10.00 Svētdienas 

rīts Dievam – Pārrunas par Daniēlu 

un viņa pravieša grāmatu pie M. 

Mežmales, 104 Donnington St., Carindale. 

Visi laipni aicināti. 

Sestdien, 10. okt., plkst. 14.00 – 16.00 

Dzejas pēcpusdiena pie Sarmas un 

Valda Gertneriem 17 Mukine St., Jindalee. 

Imanta Ziedoņa dzīve un darbi. 

(3376 0696). 

Svētdien, 11. okt., plkst. 14.00 Daugavas 

Vanadžu sanāksme Latviešu 

namā. 

Kvīnslandes latv. ev. lut. draudze 

Diakone Brigita Saiva. 

Sestdien, 3. okt., plkst. 13.00 Pļaujas 

svētki Latviešu namā. Loterija un bazārs. 

Līdzi ņemami groziņi. Visi mīļi 

gaidīti! 

Kanberā 

Piektdien, 25. sept., – 27. sept. LJAA 

Saules svētki ir ATCELTI. 

Kanberas latv. ev. lut. draudze 

Svētdien, 4. okt., plkst. 13.00 Kanberas 

latv. ev. lut. draudzes 60 gadu 

darbošanās atceres un Pļaujas svētku 

dievkalpojums Sv. Pētera baznīcā 

Reid (prāv. Kolvins Makfersons). Pēc 

dievkalpojuma svinības baznīcas zālē. 

Lai atvieglotu rūpes un raizes galda 

klājējiem, ļoti vēlams uz to pieteikties 

pie Intas vai Imanta Skrīveriem 

līdz 30. sept.. Tālr. 6281 4352, e-pasts 

intask@grapevine.com.au 

Melburnā 

Līdz 27. sept. – Izstāde: Gundara 

Zigurta Lūša (1928–1996) keramikas 

meistardarbnīcas Gunda kolekcija 

galerijā twenty21, 160 Johnston Street 

Fitzroy. Izstāde skatāma līdz 27. sept., 

trešd. – sestd. no plkst. 12.00 līdz 

17.00, bet svētd. no plkst. 12.00 līdz 

16.00. Izstādītie darbi nebūs pārdošanā. 

Sestdien, 3. okt., plkst. 12.00 Vanadžu 

pusdienas DV mītnē. 

Sestdien, 3. okt., plkst. 14.00 Latviešu 

namā 49. Latviešu teātru festivāls. 

ALT izrādē Moljēra luga Iedomu slimnieks 

Judītes Šmites režijā. Biļetes 

pērkamas pie kases. $20/$15. Skolas 

bērniem ieeja brīva. 

Svētdien, 4. okt., plkst. 11.00 Makšķernieku 

kluba Āķis saiets Latviešu 

namā. 

Svētdien, 4. okt., plkst. 14.00 Latviešu 

namā 49. Latviešu teātru festivāls. 

SLT izrādē Leldes Stumbres luga Persijas 

dievišķīgais Jāņa Grauda režijā. 

Biļetes pērkamas pie kases. $20/$15. 

Skolas bērniem ieeja brīva. 

Melburnas 1. latv. ev. lut. draudze 

Māc. Māra Saulīte. 

Svētdien, 27. sept., plkst. 11.00 Dievkalpojums 

Latviešu ciemā. 


Trīsvienības baznīcā (ievērot 

mainīto laiku!). 

Svētdien, 11. okt., plkst. 13.00 Draudzes 

Pļaujas svētki Latviešu namā. 

Melburnas Sv. Krusta draudze 

Māc. Aldis Elberts. 

Svētdien, 27. sept., plkst. 10.00 Lūgšana 

baznīcā. 

Svētdien, 27. sept., plkst. 11.00 Septiņpadsmitā 

svētdiena pēc Svētā Gara 

svētkiem – dievkalpojums draudzes 

vecākā vadībā. (māc. Aldis atvaļinājumā). 

Svētdien, 4. okt., plkst. 10.00 Lūgšana 

baznīcā. 

Svētdien, 4. okt., plkst. 11.00 Astoņpadsmitā 


svētkiem – dievkalpojums draudzes 

vecākā vadībā. (māc. Aldis atvaļinājumā). 

Svētdien, 11. okt., plkst. 10.00 Lūgšana 

baznīcā. 

Svētdien, 11. okt., plkst. 11.00 Deviņpadsmitā 


svētkiem – dievkalpojums ar dievgaldu. 

Sidnejā 

Svētdien, 27. sept., plkst. 13.00 SLB 

Dāmu kopa Latviešu namā rīko Alidas 

Mednes priekšlasījumu Dienvidspānija 

– opera, flamenko, tapas... un mazliet 

par Maroku.... Pēc priekšlasījuma 

cienasts: sangria un tapas. Ieeja pret 

ziedojumiem sākot ar $7.00 – atbalstam 

Zvannieku mājas – trūkuma cietējiem 

Latvijā. 

Piektdien, 9. okt., plkst. 12.00 Senioru 

saiets Latviešu namā. 

Sestdien, 10. okt., plkst. 9.00 LJAA 

sarīkojums Prāta vētra. 

Svētdien, 11. okt., plkst. 13.00 SLB 

Jauktā kora 60 gadu jubilejas koncerts 

Latviešu namā. 

Sidnejas ev. lut. latviešu draudze, 

Svētā Jāņa baznīcā 

Prāv. Kolvins Makfersons. 


ar Svēto Vakarēdienu. Pēc 

dievkalpojuma prāvesta referāts. 

Svētdien, 4. okt., plkst. 10.00 Lasītais 

dievkalpojums. 

Svētdien, 11. okt., plkst. 10.00 Dievkalpojums 

ar Svēto Vakarēdienu. 

Sidnejas latv. ev. lut. Vienības 

draudze 

Māc. Raimonds Sokolovskis. 

Svētdien, 27. sept., plkst. 10.00 XVII 

svētdienas pēc Vasarsvētkiem dievkalpojums. 

Svētdien, 4. okt., plkst. 10.00 XVIII 


Svētdien, 11. okt., plkst. 10.00 XIX 


Zelta piekrastē 

Ceturtdien, 1. okt., plkst. 11.00 Kārtējā 

baltiešu mēneša tikšanās Vācu 

klubā, Gooding Dve & Jondique Ave, 

Carrara. Gadskārtējā pilnsapulce. 

Svētdien, 11. okt., Zelta piekrastes 

Daudzkultūru festivāls (Gold Coast 

Multicultural Festival) Evandale Parklands, 

Bundall. Mūzika, dejas, uzvedumi, 

ēdienu pārdošana, mākslas 

un rokdarbu izstādes u.c. http://www. 

goldcoastmulticulturalfestival.org/ 

Latvijā 

Ceturtdien, 24. sept., plkst. 17.00 

– 19.00 Latvijas Nacionālā mākslas 

muzejā grāmatas Austrālijas latviešu 

mākslinieki atvēršana Latvijā. Grāmatu 

atvērs LNMM direktore Māra Lāce. 

Pirmdien, 28. sept., Graudu rīkotais 

Tematiskais vakars Kr.Valdemāra ielā 

23. Ar pārdomām par Jāņa Čakstes 

lomu un nopelniem Latvijas valsts 

labā pagātnē, tagadnē un nākotnē piedalās 

četri jaunieši, Čakstes stipendiju 

laureāti. Lūgums pieteikties iepriekš 

vai nu pa epastu: ojars@kopajautrak. 

lv vai pa tālr. 2022 1297. 

Piektdien, 2. okt., plkst. 19.00 ELJA50 

piektdienas vakara tikšanās Konventa 

sētā Konventa zālē. Temats: Kas Latvijai, 

kā kultūrzemei ir ko teikt Eiropai 

un pasaulei 21. gadsimtā Kā mēs 

sevi pozicionēsim kā augstas kultūras 

nāciju un valsti Referenti: arhitekti 

Oskars un Zanda Redbergi (partneri 

Standardsituation arhitektu birojā). 

Visi mīļi gaidīti. (Eiropas Savienības 

Enerģētikas komisāra Andra Piebalga 

piedalīšanās atliktu uz novembri). 

Trešdien, 7. okt., plkst. 13.00 – 17.15 

(Reģistrācija no plkst. 12.30) Sabiedrības 

par atklātību Delna un Vēlēšanu 

reformas biedrības rīkotā publiskā diskusiju 

Kādas partijas, tāda demokrātija. 

Rīgas Kongresu nama 301. auditorijā 

(2. stāvs). Skat. rakstu 11. lpp. 

Piektdien, 9. okt., plkst. 19.00 Ārzemju 

latviešu kārtējais tikšanās vakars 

PBLA pārstāvniecībā Lāčplēša 

ielā 29 dz. 5. 

∎ 

Lata kurss 

Latvijas Bankas kurss 24. septembrī. 

1 EUR = 0,702804 (piesaistes kurss) 

1 AUD = 0,4160 1 NZD = 0,3450 

1 GBP = 0,7780 1 USD = 0,4740

Laikraksts "Latvietis" 055

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?