Laikraksts "Latvietis" 029
Laikraksts "Latvietis" 029
Laikraksts "Latvietis" 029
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
LATVIETISwww.laikraksts.com<br />
Austrālijas latviešu pirmais elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide<br />
<strong>Laikraksts</strong><br />
NR. 29 2009. gada 24. martā TĪMEKLĪ<br />
Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: redakcija@laikraksts.com<br />
Mēs neaizmirstam!<br />
Padomju Savienības noziegums pret cilvēci<br />
1949. g. 25.–29. martā 33 ešelonos no Latvijas uz Sibīriju – Amūras, Omskas,<br />
Tomskas apgabaliem izsūtīja 42 178 cilvēkus. Īsāku vai ilgāku laiku izsūtījumā<br />
svešumā atradās vairāk nekā 44 000 Latvijas iedzīvotāji. Ap 25 000 no<br />
viņiem neatgriezās.<br />
Trešdien, 25. martā pl. 12.00 Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā<br />
Rīgā, Rātsnama zvani atskaņos speciāli izveidotu melodiju programmu, kad no<br />
Rātslaukuma sāksies Rīgas pilsētas represēto biedrības organizēts gājiens uz<br />
Brīvības pieminekli.Apmēram 10 minūšu garajā melodiju virknē iekļauti skaņdarbu<br />
Tev mūžam dzīvot, Latvija, Mūsu zeme, Svēts mantojums, Dziesma brīvai<br />
Latvija u. c. fragmenti, kurus aranžējis komponists Mārtiņš Brauns.<br />
Eiropas sirdsapziņa mostas, bet lēnām<br />
Brisele, 19. martā. „Neraugoties uz<br />
to, ka pagājuši jau 20 gadi pēc PSRS<br />
sabrukuma, patlaban notiek tikai otrā<br />
augsta līmeņa konference, kas veltīta<br />
komunistiskā totalitārisma izvērtēšanai.<br />
Pirms gada Eiropas Komisija<br />
organizēja pirmo šāda mēroga uzklausīšanu,“<br />
ES Čehijas prezidentūras<br />
organizētajā konferencē Eiropas<br />
sirdsapziņa un totalitārā komunisma<br />
noziegumi: pēc 20 gadiem vakar sacīja<br />
Latvijas pārstāve, bijusī Eiropas Komisijas<br />
komisāre Sandra Kalniete (PS).<br />
Kalniete uzsvēra:<br />
„Baltijas<br />
valstis, 1991. gadā<br />
atgūstot neatkarību,<br />
bija vīlušās, jo<br />
redzēja – Rietumi<br />
atsakās saprast komunisma<br />
vēsturi.<br />
Sandra Kalniete<br />
Šis process norisinājies<br />
ļoti lēni, jo trūkusi politiskā<br />
griba un arī sabiedrības interese, lai to<br />
paātrinātu. Nav notikusi Eiropas apziņas<br />
deboļševizācija, kā tas pēc kara<br />
notika ar denacifikācijas procesu. Tomēr,<br />
lai gan lēni, bet šis process ir aizsācies.<br />
Šādām konferencēm jānotiek<br />
regulāri. Esmu patiesi aizkustināta, ka<br />
25. martā Eiroparlamenta plenārsēdē<br />
notiks debates par totalitāro komunismu.<br />
Tieši šajā dienā pirms 60 gadiem<br />
63 000 Latvijas iedzīvotājus padomju<br />
vara deportēja uz Sibīriju, un šī diena<br />
uz visiem laikiem mainīja tūkstošu un<br />
tūkstošu cilvēku dzīvi.“<br />
Konferencē piedalījās Čehijas vicepremjers<br />
Aleksandrs Vonda, kādreizējais<br />
Vāclava Havela līdzgaitnieks, EP<br />
viceprezidents Alejo Vidals-Kuadrass<br />
(Spānija), EK komisārs Jans Figels (Čehija),<br />
vairāki EP deputāti, kā arī dažādu<br />
valstu totalitārā komunisma noziegumu<br />
pētniecības, dokumentācijas un<br />
izmeklēšanas institūciju pārstāvji no<br />
Lietuvas, Bulgārijas, Rumānijas, Vācijas,<br />
Zviedrijas. Klausītāju vidū bija<br />
ievērojamais Latvijas jurists, Eiropas<br />
Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits.<br />
EP deputāts Ģirts Valdis Kristovskis<br />
(Latvija, Pilsoniskā savienība) aicināja<br />
pievērst uzmanību tam, ka patlaban<br />
norisinās „ideoloģiska cīņa par<br />
tiesībām kontrolēt vēsturi“. Viņš atgādināja,<br />
ka Krievija ne tikai neizjūt<br />
nekādu vainas izjūtu staļinisma represiju<br />
sakarā, bet ir gatava pieņemt<br />
likumus, kas vēršas pret tiem, kuri<br />
šos noziegumus turpina apzināt un<br />
pētīt. Kristovskis uzskata, ka nav<br />
pieņemama pieeja: Atstāsim vēsturi<br />
tikai vēsturniekiem!<br />
Konferencē vairākkārt tika pieminēts<br />
23. augusts – šogad paiet 70 gadi,<br />
kopš šajā datumā tika parakstīts noziedzīgais<br />
Molotova-Ribentropa pakts<br />
ar tā slepeno protokolu. Pateicoties EP<br />
deputātes Ineses Vaideres (PS) un vēl<br />
četru viņas kolēģu iniciatīvai un ieguldītajam<br />
darbam, Eiropas Parlaments<br />
pērnruden pieņēma deklarāciju, kurā<br />
aicināts šo datumu pasludināt kā Eiropas<br />
sirdsapziņas un izlīguma dienu,<br />
pieminot abu 20. gadsimta totalitāro<br />
režīmu upurus. Vaidere jūtas gandarīta,<br />
ka ideja par 23. augustu daudzās<br />
Eiropas valstīs jau ir pieņemta.<br />
Prominentais komunisma noziegumu<br />
pētnieks Nikolā Verts no Mūsdienu<br />
vēstures institūta (Francija) uzsvēra:<br />
„Pagātne turpinās tagadnē, un,<br />
ja komunisma veiktie noziegumi netiks<br />
izanalizēti, pie pirmās izdevības<br />
šie ieroči atkal tiks izvilkti un laisti<br />
lietā. Īpaši jādomā, lai par šiem nozie-<br />
gumiem uzzinātu jaunā paaudze.“ Kamilla<br />
Andersone (Zviedrija) sniedza<br />
nesen veiktas socioloģiskas aptaujas<br />
datus. Proti, 90% jauniešu vecumā no<br />
15 līdz 20 gadiem neko nav dzirdējuši<br />
par Gulagu, bet maz ir tādu, kas nezina,<br />
kas ir holokausts. 40% aptaujāto<br />
uzskata, ka komunisms ir saistāms ar<br />
uzplaukumu. Šie dati raisīja lielu satraukumu<br />
valdībā, un premjers Karls<br />
Bildts pieprasīja, lai nekavējoties tiek<br />
pārskatītas skolas mācību programmas,<br />
lai tajās pilnībā tiktu atspoguļota<br />
komunisma noziedzīgā daba.<br />
Pirmā valsts Eiropā, kuras prezidents<br />
oficiāli nosodījis komunismu,<br />
ir Rumānija, kur patlaban notiek liels<br />
darbs ne tikai Čaušesku režīma, bet<br />
Turpinājums 11. lpp.<br />
Saturs<br />
Padomju genocīds................1, 11<br />
Austrālijas ziņas..2, 3, 4, 5, 13, 16<br />
Kultūra....................................2, 7<br />
Redakcijā....................................3<br />
Uldis Siliņš par vēsturi............6, 7<br />
Māra Branča skatījums...........8, 9<br />
Latvijas ziņas............................10<br />
Ceļojums – Aija Rozentāla........12<br />
Intervija –<br />
Kaspars Auslands................13<br />
Garīgais komentārs –<br />
Raimonds Sokolovskis........14<br />
Atceries...............................14, 15<br />
Datumi......................................15<br />
Sarīkojumi un ziņojumi..............16<br />
Lata kurss.................................16
2. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 24. martā<br />
Andra Jansona mākslas izstāde<br />
Adelaides Apmales (Fringe) Festivāla ietvaros.<br />
Glenelgas mākslas<br />
atrodas bijušajā ugunsdzēsēju kopmītnes<br />
mākslinieka pārskatus un iespaidus<br />
galerija (Glenelg<br />
Fine Arts Gallery)<br />
atrodas 20. gs. sākumā<br />
būvētā bijušajā<br />
guļamtelpā.<br />
Kad ceļojam, mēs bieži pierakstam<br />
atmiņas kā piezīmes vai īsus tekstus,<br />
lai skaidrāk atcerētos iespaidus.<br />
par Vjetnamu, Kampučiju, Venēciju,<br />
un Kornvolu (Cornwall) Anglijā.<br />
Starp gleznām ir arī divi darbi ar puķu<br />
tēmu.<br />
ugunsdzēsēju stacijā.<br />
Andris Jansons vizuālo tekstu atstāj Festivāla laikā 300 ļaudis ir pārlikuši<br />
Šī vēsturiskā<br />
māja, kas atrodama<br />
vietējā arhitektūras<br />
pieminekļu sarakstā,<br />
ar savu stalto Art Deco stilu un augstiem<br />
griestiem ir piemērota mākslas<br />
izstādēm. Andra Jansona 26 gleznas<br />
ar otu savās eļļas tehnikā gleznotajās<br />
gleznās. Tur redzam reālā stilā daudz<br />
Austrālijas pilsētu un lauku skatus –<br />
Vagavaga (Wagga Wagga), Robe,<br />
Bīčporta (Beachport), Flinders kalnu<br />
grēda, Bega, Zilos kalnus un Tasmānijas<br />
ainavas. No ārzemēm redzam<br />
savu kāju pāri galerijas slieksnim,<br />
lai aplūkotu gleznas. Pagājušajā nedēļā<br />
Andris Jansons atgriezās no Dienvidamerikas<br />
– Argentīnas un Peru. Ceru,<br />
ka viņš arī šīs savas atmiņas dos mums<br />
baudīt turpmākajās izstādēs.<br />
Marija Perejma<br />
Andris Jansons – „Roses“.<br />
Andris Jansons – „The Crossing“.<br />
Jauna diakone Sidnejā<br />
Šā gada 22. martā Latviešu ev.lut.<br />
Vienības draudzē Sidnejā tika ordinēta<br />
diakones pakāpē Gundega Zariņa,<br />
ilggadīga draudzes un valdes locekle.<br />
Viņas ievešanu par diakoni apsveica<br />
draudzes locekļi un viesi. Gundegas<br />
Zariņas kā draudzes diakones pienākumi<br />
saistās ar draudzes dzīves praktiskajām<br />
vajadzībām un praktisko darbību.<br />
Vienības draudzes valde<br />
No kreisās: Diakone Gundega Zariņa, māc. Raimonds Sokolovskis, diakone<br />
Biruta Apene-Klarka (Clark).<br />
FOTO Ojārs Greste<br />
Published by Sterling Star Pty Ltd<br />
ABN 54053671855<br />
Redakcija / Editorial Office:<br />
Sterling Star<br />
PO Box 6219<br />
SOUTH YARRA, VIC 3141<br />
AUSTRALIA<br />
Tel/fakss: (03) 98273753<br />
redakcija@laikraksts.com<br />
latvietis@netspace.net.au<br />
www.laikraksts.com<br />
Editor: Dr. Gunars Nagels<br />
Associate Editor: Ilze Nagela<br />
Abonēšanas cena izdrukātam<br />
laikrakstam: $35 par 10 numuriem<br />
(vai $70 par 20 numuriem) ar<br />
piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt<br />
uz „Sterling Star Pty Ltd“ vārda.<br />
Sludinājumu cena: $5 par 1 cm<br />
telpu vienā slejā vienā numurā.<br />
Content and design:<br />
© Sterling Star and individual<br />
authors 2009. All rights reserved.<br />
Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos<br />
rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā<br />
atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par<br />
tām neuzņemas atbildību. Redakcija patur<br />
tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt.
Otrdien, 2009. gada 24. martā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 3. lpp.<br />
Redakcijā<br />
Sveicināti, lasītāji!<br />
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas<br />
diena. Ko tas mums nozīmē Šo<br />
datumu, 25. martu, trimdā nemēdza<br />
pieminēt – visa uzmanība bija veltīta<br />
14. jūnijam, kuru dienu 1941. gadā<br />
paši trimdinieki bija piedzīvojuši.<br />
Bet 1949. gadā karš jau bija beidzies,<br />
nevarēja aizbildināties ar huņņu<br />
ordām pie vārtiem. Tomēr miera aizstāve<br />
Padomju Savienība izvēlējās<br />
veikt operāciju Priboj (Krasta banga)<br />
– savākt un aizsūtīt uz citu kontinentu<br />
apmēram 3% Latvijas iedzīvotāju.<br />
Kā varēja valsts pastrādāt šādu<br />
noziegumu pret cilvēkiem, kurus tā<br />
uzskatīja par saviem pilsoņiem<br />
Vēl svarīgāks jautājums ir par šodienas<br />
attieksmi pret šo noziegumu.<br />
Krievija atsakās to uzskatīt par noziegumu<br />
un Rietumeiropa negrib par<br />
to dzirdēt. Arī atkarība no Krievijas<br />
energoresursiem ir smaga nasta. Lietas<br />
varbūt lēnām mainās ar dažu Latvijas<br />
politiķu aktīvu darbību skaidrojot vēsturi<br />
Ṗatiess ir Nikolā Verts (Mūsdienu<br />
vēstures institūta (Francija)) teiktais:<br />
„Pagātne turpinās tagadnē, un, ja komunisma<br />
veiktie noziegumi netiks<br />
izanalizēti, pie pirmās izdevības šie<br />
ieroči atkal tiks izvilkti un laisti lietā.<br />
Īpaši jādomā, lai par šiem noziegumiem<br />
uzzinātu jaunā paaudze.“<br />
Šonedēļ ir bijušas priecīgas ziņas.<br />
Apsveicam ansambļa Lāpas dalībnieku<br />
Markusu Saltupu ar viņa sasniegumiem<br />
jurisprudencē!<br />
Mums arī ienākušas dīvainas ziņas<br />
– kāds, redzējis mūsu izdrukāto<br />
laikrakstu Latvietis, nav gribējis ticēt,<br />
ka to visiem abonētājiem drukājam<br />
uz tik laba papīra un krāsās. Kā var<br />
liecināt visi abonētāji, vienmēr esam<br />
izdrukājuši krāsās. Ja Jūs redzat melnbaltu<br />
laikrakstu Latvietis, tad tas nav<br />
mūsu izdrukāts.<br />
∎<br />
Lāpa liesmo<br />
Melburnas Lāpa piedalās konkursā Alana ansambļu karš<br />
Ceturdienas vakarā 19. martā pirmo<br />
reizi publiskā uzstāšanās bija Melburnas<br />
latviešu muzikālam ansamblim<br />
Lāpa. Viņi nodziedāja divas konkursa<br />
dziesmas un vēl vienu dziesmu publikai.<br />
Miss Libertine krogā, Franklin<br />
ielā, Melburnas pilsētā sanāca gan jaunieši,<br />
gan vecāki noklausīties kā spēlē<br />
šī grupa!<br />
Dziesmas: Oh! Darling (Lenons/<br />
Makkartnijs) (Lennon/McCartney),<br />
Man vienalga (M. Saltups/G. Račs)<br />
un publikai Twist and Shout (Lenons/<br />
Makkartnijs) (Lennon/McCartney).<br />
No astoņām grupām viņi sajūsmināja<br />
skatītājus, nodziedot un nospēlējot<br />
tādā līmenī, ka bija gods būtu<br />
viņu vidū. Bija vairāk kā 40 skatītāju.<br />
Šī grupa turpinās sacensties tālāk uz<br />
pusfināliem.<br />
(Allan’s Battle of The Bands)<br />
Viva Lāpa!! Noklausīsimies kā<br />
viņi spēlēs tālāk atkal aprīļa sākumā!<br />
Grupas sastāvs: Markus Saltups<br />
(klaviatūra, balss), Aleksandra Flada<br />
(Alex Flood) (balss), Sebastians (Seb)<br />
Krūmiņš (ģitāra, balss), Daris Leitmanis<br />
(bass), Ingus Purens (bungas).<br />
Amanda Hirsta-Vaita (Whyte)<br />
FOTO Amanda Hirsta-Vaita (Whyte) FOTO Amanda Hirsta-Vaita (Whyte)<br />
Referāts<br />
Adelaidē<br />
Svētdien, 22. martā, Adeladies Latviešu<br />
biedrības literārā pēcpusdiena ALB<br />
namā apmēram 40 klausītāju klātbūtnē<br />
Dr. Jānis Priedkalns savā referātā<br />
Grautiņi Vecrīgā nav latviešu tautas<br />
atmoda stāstīja par šāgada 13. janvāra<br />
notikumiem Rīgā, un arī par mūsu latviešu<br />
valodu kā nepieciešamību Latvijas<br />
ilgtspējībai.<br />
∎<br />
FOTO Kārlis Ātrens
4. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 24. martā<br />
Sidnejas Latviešu biedrības Biedru pēcpusdiena<br />
S v ē t d i e n ,<br />
15. martā Sidnejas<br />
Latviešu biedrība<br />
rīkoja savu gadskārtējo<br />
biedru pēcpusdienu.<br />
Šis pasākums<br />
ir zināmai<br />
sabiedrības daļai<br />
ļoti iecienīts, jo ieeja ir par velti SLB<br />
biedriem, var dabūt paēst (par maksu),<br />
paklausīties priekšnesumus, padziedāt<br />
un satikties ar draugiem, lēnā garā<br />
kopā pavadot laiku. Un ja ir patīkams<br />
un asprātīgs sarīkojuma vadītājs, tad ir<br />
garantēta jauka pēcpusdiena.<br />
Austrālijas ainava<br />
Patīkami bija jau ienākot baltajā<br />
zālē, kur ALMAs biedru izstādē varējām<br />
apskatīt vairākas ainavu gleznas.<br />
Augusta Deklava, Miķeļa Ģenģera,<br />
Viktora Veinberga, Lidijas Mednes,<br />
Birutas Klarkas (Clark) un Ulda Āboliņa<br />
darbi visi parādīja mums dažādo<br />
Austrālijas dabu vairākos, t.i. pašu<br />
mākslinieku aspektos. Ja mēs žēlojamies,<br />
ka nav kas apraksta mūsu dzīvi<br />
Austrālijā vai vienalga kur, tad mūsu<br />
mākslinieki to apraksta nepārtraukti<br />
savos darbos. Izstādē vēl piedalījās<br />
Astrīda Medne, Venita Salnāja, un<br />
Latvijas māksliniece Malda Muižule<br />
ar 2 grafikas darbiem.<br />
Galdi un ēdieni<br />
Ieejot lielajā zālē, skats bija pavisam<br />
pavasarīgs, kaut jau vajadzētu<br />
Sidnejā sākties krietnam rudenim.<br />
Apaļie galdi, baltiem galdautiem apklāti,<br />
izdekorēti ar salvetēm un programmām<br />
un dziesmu lapiņām dzeltenos<br />
toņos. Viss izskats solīja jauku<br />
pēcpusdienu!<br />
Lai apmierinātu ēstgribu, varēja<br />
iegadāties maizītes, silto ēdienu vai<br />
smalkmaizītes, plātsmaizes un torti.<br />
Par garastāvokli rūpējās iznesīgais<br />
pieteicējs Jānis Čeciņs, kurš jau šo<br />
amatu ir piesavinājies.<br />
Priekšnesumi<br />
Priekšnesumu daļās noklausījāmies<br />
Tāru Viljemsu, dziedot kuplu<br />
virkni dziesmu, to starpā četras viņas<br />
pavadītāja Imanta Līča kompozīcijas<br />
ar Ojāra Vācieša (Zeme), Jāzepa Osmaņa<br />
(Mežezers), Elgas Lejas (Vasara)<br />
un Imanta paša vārdiem (Pavasara<br />
valsis). Vēl nāca klāt skaistās<br />
Raimonda Paula dziesmas Mežābele<br />
(Alfrēds Krūklis) un Kamolā tinēja<br />
(Vizma Belševica), kaut man prasījās<br />
plūstošāks dziedājums šīm divām<br />
dziesmām. Un kā nu varētu iztikt bez<br />
Miglā asaro logs (Aleksandrs Čaks)!<br />
Tāra visās dziesmās izstaroja labestību<br />
un mīlestību, un skatītāji, ar dažiem<br />
izņēmumiem, šo prieku un cieņu, ar ko<br />
viņa dzied mūsu dziesmas, pateicīgi<br />
uzņēma. Priekšnesumos piedalījās arī<br />
Isidore Tillere, spēlējot altvijoli, vai kā<br />
mēdza agrāk teikt – brāču. Viņu pie<br />
klavierēm pavadīja Sirina Zamfīra.<br />
Isidore bija izvēlējusies interesantu, ne<br />
tik daudz dzirdētu skaņdarbu, Franca<br />
Antona Hofmeistera re mažora altvijoles<br />
koncerta pirmo daļu. Skanīgs,<br />
melodisks, bet ar mugurkaulu – varēja<br />
pamatīgi izbaudīt Isidores liego,<br />
bet spēcīgo izteiksmi un arī altvijoles<br />
skaisto dobjo skaņu.<br />
Kopdziesmas<br />
Neiztikām arī bez kopdziesmām<br />
Sandras Dragūnas (klavieres), Viktorijas<br />
Mačēnas (plēšas) un Andra Karika<br />
(vijole) pavadījumā. To starpā Kāpēc<br />
man dziedāt svešu dziesmu.. Kur<br />
citas skaņas skan un citu domu rod<br />
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu<br />
Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod...<br />
Jauns priekšnieks<br />
Vislielākais šoks daudziem bija,<br />
ka šinī pēcpusdienā atklājās, ka SLB<br />
valdes priekšsēža amatu no Jāņa Roņa<br />
ir pārņēmis Jānis Grauds, kurš būs pie<br />
stūres vismaz līdz nākamajai pilnsapulcei.<br />
Savā jaunavas uzrunā Graudu<br />
Jānis salīdzināja SLB ar autobusu<br />
ar veiklu šoferi Roņa Jāni pie stūres,<br />
tēmējot busiņu pareizā virzienā. Viņa<br />
12 gadu pārvaldes laikā daudz kas<br />
panākts, ieskaitot jaunas greznas labierīcības,<br />
plaša, pieejama virtuve un<br />
kafejnīca un arī Elvīras Palavas stipendiāta<br />
fonds. Graudu Jānis solījās turpināt<br />
stūrēt tālāk. Varbūt viņam varētu<br />
iedot mūsu maršrutu ieteikumus<br />
Kā jau jubilejās un lielos godos<br />
Elga Leja bija sacerējusi humora<br />
dzirksts pilnu dzejoli, ko arī pasniedza<br />
rullī ilggadīgajam priekšniekam,<br />
kurš savā ne mazliet emocionālā atvadu<br />
runā pateicās tiem, kuri palīdzējuši<br />
veikt biedrības darbu un panākumus.<br />
Atvadoties, Jānis drusku šaubījās vai<br />
varēs izturēt neparasto un nepierasto<br />
vaļu – varbūt parādīsies palīdzēt Lullai<br />
un Ģiedrai virtuvē mazgāt traukus<br />
pusdienās ceturtdienās ...Bet mēs jau<br />
zinām, ka piespied pogu un, pateicoties<br />
Jāņa laikā uzstādītai trauku mazgājamai<br />
mašīnai, trijās minūtēs viss<br />
jau cauri un spīd un laistās...<br />
Atzinības raksti<br />
Patīkams neparedzēts notikums<br />
bija, kad LAAJ prezidija priekšsēdis<br />
Dr. Juris Ruņģis pasniedza Latvijas<br />
Ārlietu ministrijas Atzinības rakstus<br />
skolotājām Dacei Bogdanovičai,<br />
Vandai Treimanei, Vitai Kristovskai<br />
un Lidijai Budulei. Daudz klātesošie<br />
sajūsmināti sarunājās ar ilgi neredzēto,<br />
iemīļoto skolotāju Budules kundzi,<br />
viņas meitu Annu un dēlu Ēriku. Atzinības<br />
rakstus arī piešķīra Vijai Sieriņai<br />
(slimības dēļ nevarēja piedalīties<br />
godināšanas pasākumā), kā arī bijušajam<br />
sidnejietim Osvaldam Aizstrautam,<br />
kuram dzīves vieta jau vairākus<br />
gadus ir dzimtene Latvija.<br />
Paldies Sidnejas latviešu biedrībai<br />
par daudzveidīgi patīkamu pēcpusdienu!<br />
Gundega Zariņa<br />
No kreisās: Altvijolniece Isidore Tillere,<br />
pianiste Sorina Zamfira.<br />
FOTO Raimonds Krauklis<br />
Latvijas Izglītības nu zinātnes ministrijas Atzinības rakstu saņēmēji, no kreisās:<br />
Dace Bogdanoviča, Vanda Treimane, Vita Kristovska, Lidija Budule, kopā ar<br />
LAAJ prezidija priekšsēdi Juri Ruņģi. Iztrūkst Vija Sieriņa, kā arī Osvalds<br />
Aizstrauts, kurš dzīvo Latvijā.<br />
FOTO Raimonds Krauklis
Otrdien, 2009. gada 24. martā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 5. lpp.<br />
Sestdienā, 21. martā Melburnas<br />
Latviešu namu bija pārņēmuši cilvēki<br />
ar īpatnējām frizūrām. MLB Daugavas<br />
skola un Melburnas latviešu vidusskola<br />
kopīgi rīkoja gadskārtējo karnevāla<br />
Trakie mati<br />
Melburnas latviešu skolu balle<br />
balli, šoreiz ar tēmu: Trakie mati. Deju<br />
mūziku spēlēja Melburnas latviešu<br />
ansamblis Lāpa, kurš jau ir dzirdēts<br />
latviešu Kultūras dienās un Jaunatnes<br />
dienās un divas dienas pirms balles<br />
bija sekmīgi piedalījies ansambļu konkursā<br />
(skat. rakstu 3. lpp.). Par interesantākiem<br />
matiem balvas saņēma<br />
Amand Hirsta-Vaita (Hirst-Whyte) un<br />
Ivars Neiburgs.<br />
∎<br />
Amanda.<br />
Anita un Greiems.<br />
Vairāk bildes<br />
redzamas tīmeklī<br />
laikraksts.com<br />
bilžu galerijā<br />
Amanda, Ēriks, Rita, Mr. X, Ivars. Pēteris, Sūzanna, Naomi, Sū, Amanda, Ivars, Sallija, Ēriks, Mr. X.<br />
LJAA sēde Melburnā<br />
Aldis.<br />
Pirms dažām nedēļām<br />
jaunieši Melburnā<br />
sanāca kopā Latviešu<br />
jauniešu apvienības<br />
Austrālijas (LJAA) ietvaros<br />
un noturēja sēdi<br />
neformālā gaisotnē. Jaunieši pārrunāja<br />
savas domas un idejas par dažādiem<br />
latviešu sabiedrības sarīkojumiem,<br />
pasākumiem un vasaras nodarbībām.<br />
Jaunieši apmainījās domām par<br />
Annas Ziedares Vasaras vidusskolu<br />
(AZVV) un it īpaši jauniešu piedalīšanos<br />
3x3 saietā. Jaunieši izteica savu<br />
interesi atbalstīt Zigrīdas Kalpus Nacionālā<br />
folkloras festivālā Kanberā<br />
un šogad apmeklēt Jāņus Dzintaros,<br />
Adelaidē un Jaunatnes Dienas gada<br />
beigās.<br />
Arī pārrunāja, kā labāk izsūtīt<br />
jauniešiem informāciju nākotnē. Visi<br />
izteicās, cik parocīgi būtu, ja pa e-pastu<br />
regulāri pienāktu kopsavilkums ar<br />
informāciju, kas domāta tieši jauniešiem.<br />
Bija tik forši satikties un apmainīties<br />
domām pēc latviešu vasaras notikumiem.<br />
Parasti janvāra beigās mēs<br />
esam diezgan izpumpējušies, un domas<br />
jau virzās atpakaļ uz darbu, universitāti<br />
un īsto pasauli. Tātad bija ļoti<br />
atsvaidzinoši sagrupēties un atsvaidzināt<br />
mūsu entuziasmu iesaistīties latviešu<br />
sabiedrības gaitās gada sākumā.<br />
Ir plāns atkārtot šo LJAA sēdi ar<br />
mazāko sastāvu, neformālā gaisotnē,<br />
lai iesaistītu vairākus jauniešus LJAA<br />
darbībā un lai uzturētu entuziasmu<br />
latviešu lietās jauniešu starpā. Mēs<br />
esam ļoti pozitīvi par šī gada LJAA<br />
darbību un jauniešu piedalīšanos latviešu<br />
sabiedrības aktivitātēs.<br />
Skaista ir jaunība!<br />
Jāna Andersone<br />
LJAA vice-priekšsēde Melburnā<br />
FOTO Amand Hirsta-Vaita (Hirst-Whyte) un Džeimss Vaits (James Whyte).
6. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 24. martā<br />
Latviešu anzaki Pirmajā pasaules karā<br />
Uldis Siliņš stāsta par interesantu posmu Austrālijas vēsturē<br />
Trešais turpinājums. Pirmās daļas laikrakstā „Latvietis“ Nr. 26, 27 un 28.<br />
Liesmas teroristi<br />
Un te nu man jājauc alfabētiskā<br />
vārdu kārtība un vispirms jārunā par<br />
manu veco paziņu Augustu Marenu<br />
jeb Jānīti (Little John), kā viņu Londonā<br />
sauca. Viņš bija viens no maniem<br />
skatuves tēliem lugā Itnekad vairs nepārnākšu<br />
sētā, ko Latvijas TV es pārkristīju<br />
par Zem Dienvidu krusta.<br />
Augusts Marens – skolotājs,<br />
1905. gada revolūcionārs, pēc Latvijā<br />
nosēdētiem diviem cietuma gadiem,<br />
aizbraucis uz Londonu 1909. gadā,<br />
kur pievienojies latviešu terora grupai<br />
Liesma, ko vadīja Pēteris Piaktovs jeb<br />
Peter the Painter (Pēteris Krāsotājs,<br />
īstā vārdā Jānis Žaklis). Viņš bija labā<br />
kompānijā, tur bija Jēkabs Peterss –<br />
vēlāk bēdīgi slavenais Nr. 2 Krievijas<br />
čekā, Fricis Svars – Petersa brālēns,<br />
Juris Gardšteins, Jēkabs Lepidus,<br />
Maksis Smolers, Pauls Elefants Hefelds,<br />
Dubovs, Sokolovs, uc. Lai iegūtu<br />
saviem mērķiem naudu, viņi nodarbojās<br />
ar laupīšanu.<br />
Liesmas teroristi 1910. g. ziemā<br />
nonāvēja 3 Londonas policistus, kas<br />
bija uvertīra sensacionālajam Sidnejas<br />
ielas aplenkumam.<br />
Izceļošana uz Austrāliju<br />
Londona liesmiešiem kļūst par<br />
karstu un 1911. g. Marens izceļo uz<br />
Rietum austrāliju kopā ar Adolfu un<br />
Viljamu Dregeriem un Saru Līgum.<br />
Par izdevību atstāt Angliju viņš var<br />
pateikties savam draugam, jūrniekam<br />
Ernestam Dregeram, kas gan nav britu<br />
pilsonis, bet kam izdodas sponsorēt kā<br />
imigrantus uz Austrāliju abus savus<br />
dvīņu brāļus no Rīgas, līgavu, 18 gadīgo<br />
žīdieti Saru Līgum un Marenu,<br />
ar ko iepazinies Londonā. Ernesta un<br />
Marena draudzība ilgi neturpinājās.<br />
Sākas naidošanās Saras dēļ, kuras rezultātā<br />
Ernests un Marens nonāk cietumā.<br />
Ernesta meitai Elainei par notikumiem<br />
ir atšķirīgs stāsts. Laikā, kad<br />
Marens, brāļi Dregeri, Fredis Džonsons<br />
un Sara strādājuši fermā, viņas<br />
tēvs esot ticies ar dažiem politiski radikāliem<br />
latviešiem, Tā kā viņš nav<br />
piekritis viņu uzskatiem, radikāļi do-<br />
Uldis Siliņš<br />
mājuši, ka viņš varētu būt drauds viņu<br />
drošībai un nolēmuši tikt no viņa vaļā.<br />
Viņi pārdevuši Ernestam zagtu šauteni<br />
un tad informējuši policiju.<br />
Ernesta protesti neesot līdzējuši un<br />
viņš dabūjis pavadīt cietumā uz Rottnest<br />
salas 3 mēnešus. Dregers esot<br />
bijis ļoti sarūgtināts un paziņojis policijai<br />
par Marena teroristu aktivitātēm<br />
Londonā un Marens ticis apcietināts.<br />
Elaines stāsts būs vairāk domāts,<br />
lai neciestu ģimenes labais vārds.<br />
Vienīgais latviešu radikālis Rietumaustrālijā<br />
bija Marens jeb Pēteris<br />
Džonsons., t.i. radikālis bez radikālām<br />
tendencēm, kas bija atstātas Londonā.<br />
Akadēmiķa grāmata<br />
Austrāliešu akadēmiķis F. Klarkes<br />
(Clarke) grāmatā The-will-o‘-the-wisp<br />
(Malduguns) ir rūpīgi izsekojis Liesmas<br />
teroristu gaitām, sevišķu vērību<br />
veltot visiem trim Dregeriem, Marenam<br />
un piektajam ritenim Fredim<br />
Džonsonam.<br />
Londonā Fredis Džonsons dzīvojis<br />
pie Līgum ģimenes kā īrnieks un bijis<br />
Ligum Esteras mīļākais. Tur apgrozījies<br />
arī Ernests Dregers um Augusts<br />
Marens. Līgum ģimenē vēl bijusi 17<br />
g. vecā Sara, kurai vērību piegriezuši<br />
visi trīs. Uzvarējis Ernests Dregers,<br />
bet pa viņa prombūtnes laiku Saras<br />
viesmīlību baudījis Marens. Kad Līguma<br />
kundze gribējusi afēru izjaukt,<br />
Marens piedraudējis nogalināt ir viņu,<br />
ir viņas jauno mīļāko. Kad jaunie<br />
imigranti nonākuši Rietumaustrālijā,<br />
Ernests sācis pildīt Saras laulātā drauga<br />
pienākumus.<br />
Visu triju vīriešu starpā sākušies<br />
naidi, jo Marens un Džonsons uzskatījuši,<br />
ka viņiem uz Saru ir lielākas tiesības<br />
nekā Ernestam. Starplaikā Ernests<br />
nopircis no diviem klaidoņiem šauteni.<br />
Abi sāncenši jutušies apdraudēti un<br />
Džonsons griezies pie policijas.<br />
Pa Dregera apcietināšanas laiku<br />
Sara atkal nonāk Marena gultā, Ernesta<br />
reakcija ir pilnīgi saprotama. Viņš<br />
ziņo cietuma autoritātēm, ka Marens<br />
un Džonsons ir krievu anarhisti. Abi<br />
tiek apcietināti un Sara nonāk Pestīšanas<br />
armijas aizgādībā.<br />
Marena advokāts ir nākamais Austrālijas<br />
praimministrs Džons Kertins<br />
(John Curtin). Klīda baumas, ka Marens<br />
ir Peter the Painter. (Pēteris Krāsotājs<br />
tiešām ieradās Melburnā, kur<br />
viņam vēlāk bija savs uzņēmums).<br />
Pierādījumu trūkuma dēļ Marens<br />
un Džonsons tiek atbrīvoti. Viņš pieņem<br />
jaunu vārdu – Peter Johnson un<br />
pievienojās AIF.<br />
No kara viņš pārnāk sveiks un vesels,<br />
bet tiek nonāvēts satiksmes negadījumā<br />
Sidnejā, 1929. gadā.<br />
Brāļi Dregeri – Ernests<br />
Miķelis, Adolfs Leopolds un<br />
Viljams.<br />
Dregeru izcelsme ir miglā tīta.<br />
Adolfa meita Šerlija zinājusi stāstīt, ka<br />
viņas tēvs bijis krievs, bet tad, kļūdama<br />
emocionāla, sacījusi: Patiesībā tagad<br />
es sev pārmetu, ka neprasīju tēvam tik<br />
daudzas lietas. Mans tēvs nekad nerunāja<br />
par savu ģimeni, jaunību Rīgā un<br />
vienmēr pastāvēja, ka viņš aizmirsis<br />
savu dzimto valodu. Viņa domā, ka<br />
tēvs teicis, ka viņa māte bijusi vāciete.<br />
Viņas māsīca Elaine domā, ka viņas<br />
vectēvs atnācis no Vācijas uz Latviju<br />
12 gadu vecumā un apprecējis polieti<br />
vai zviedrieti. Dregeri piederējuši pie<br />
luterāņu baznīcas. Elaine atceras, ka<br />
tēvs 1914. g. naturalizācijas lūgumā<br />
uzrādījis, ka viņa vecāki bijuši vācieši.<br />
To apliecina pieprasījumam arī pievienotā<br />
policijas piezīme, piemetinot, ka<br />
viņa vecāki nav bijuši Krievijas pilsoņi.<br />
Pēc citām ziņām: Ernests vāciski<br />
iemācījies tikai tad, kad aizbraucis uz<br />
Vāciju.<br />
Ernests Dregers pēc iznākšanas no<br />
cietuma apprec Saru. Viņiem abiem<br />
ir bijusi grūta bērnība un skološanās<br />
iespējas gandrīz nekādas.<br />
Ernests sācis strādāt sava tēvoča<br />
ķieģeļu dedzinātavā jau 8 gadu vecumā.<br />
14 gadu vecumā viņš devies uz<br />
Eiropu un no 18 gadu vecuma strādājis<br />
par kurinātāju uz tirdzniecības kuģiem.<br />
Sara uzaugusi Latvijā, no kurienes<br />
viņas vecāki, lai izbēgtu no vajāšanām,<br />
aizbraukuši uz Angliju, kad Sarai<br />
bijis 11 gadu. Drīz pēc tam tēvs miris<br />
un 16 gadus vecā Sara sākusi strādāt<br />
kažokādu darbnīcā, pavadot tur ilgas<br />
stundas. Viņa dodas pakaļ Dregeram,<br />
neskatoties uz mātes iebildumiem.<br />
Austrālijā viņi dzīvo teltīs pie<br />
Toodjay, kur 1914. g. Ernests ir nodarbināts<br />
kā strādnieks. Kad 1914. g. abi<br />
naturalizējas, viņiem jau ir divi dēli.<br />
Pēc viņu meitas Betijas liecības,<br />
kad sācies karš, Sara bijusi atkal stāvoklī.<br />
Ernestam bijis ļoti grūti viņu<br />
atstāt, bet viņš juties, ka jāiet aizstāvēt<br />
adoptētā zeme.<br />
Trešās Jipras kaujas laikā Ernests<br />
vairākas reizes izrādījis izcilu drošsirdību.<br />
Uzbrukuma laikā austrālieši<br />
nokļuvuši zem draudzīgas uguns no<br />
britu artilērijas. Dregers pieteicies doties<br />
pāri neitrālajai joslai un brīdināt<br />
sabiedrotos par notiekošo, ko viņš veicis<br />
sekmīgi.<br />
Par 4. oktobra nopelniem pie<br />
Broondseide Ernests Dregers tiek apbalvots<br />
ar Militāro Medaļu. Par šo no-<br />
Turpinājums 7. lpp.
Otrdien, 2009. gada 24. martā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 7. lpp.<br />
Ļena ir maza<br />
meitenīte, kas auga<br />
Padomju Savienībā<br />
– nav svarīgi,<br />
kur, bet tā jau tas<br />
arī tika no valsts puses<br />
veicināts. Dzīve<br />
Padomju Savienībā<br />
varētu būt tāda<br />
pati, vienalga kurā<br />
nostūrī dzīvo. Tās pašas blokmājas, tā<br />
pati domāšana, tas pašas drūmās sejas<br />
utt. Meitenītei augot, ir jāsāk domāt<br />
par savu nākotni, kā jau visi vecāki<br />
to saviem bērniem grib iepotēt „Kas<br />
tev vissvarīgākais dzīvē“ Ļena izvēlas<br />
par savu mērķi būt slavenai. Tā nu<br />
ir visas izrādes tēma – kā mazā meitenīte<br />
cīnās ar dzīvi, redz, cik grūti<br />
tomēr ir būt slavenai, jo ir jāiegulda<br />
mūža darbs šinī procesā. Mamma šī<br />
mērķa īstenošanai sāk vest Ļenu uz<br />
dažnedažādiem pulciņiem – dziedāšanu,<br />
dejošanu, vingrošanu, literāro un<br />
dramatisko. No šīs perspektīvas izrāde<br />
varētu notikt vienalga kurā pasaules<br />
malā, jo alkas un cerības vecākiem par<br />
saviem bērniem jau ir universālas. Toties<br />
reti sastopami bērni, kam arī tik<br />
liela apņemšanas pašiem.<br />
Izrādes neparastais izteiksmes<br />
veids ir patiešām interesants, lai gan<br />
vietām izrāde velkas. Iemesls – gandrīz<br />
katru izrādē dzirdēto vārdu aktieri<br />
pārtulko angliski. Ne jau katru – tulkošana<br />
notiek diezgan brīvā stilā, un<br />
rezultātā tulkojuma kvalitāte mainīga.<br />
Kultūra<br />
Kā kļūt slavenai<br />
Daina Grosa par īpatneju iestudējumu Teātra observatorijā<br />
Vietām fakts, ka šī tulkošana iekļauta<br />
izrādē ļoti traucē, jo dzirdēt to pašu<br />
divreiz nav vienmēr interesanti. Tā<br />
īsti nesapratu, kāpēc tas tā darīts – vai<br />
tādā veidā tiešām ārzemju viesi dabūs<br />
pilno efektu Diez vai.<br />
Izrādē iepazīstamies ar dažādām<br />
personām Ļenas dzīvē – māti (ko attēlo<br />
aktieris Andris Bulis) – vienīgā<br />
persona izrādē, kas ik pa pāris desmit<br />
minūtēm nemaina savu lomu (bet tomēr<br />
– uz īsu brīdi nevainojami nodanco<br />
Pariser Tango kopa ar profesionālu<br />
dejotāju – šoreiz vīrieša lomā), mātes<br />
darba kolēģus – ļoti spilgti parādot dažādus<br />
atpazīstamus rakstura tipāžus,<br />
kādus noteikti var vēl satikt šeit Latvijā<br />
šodien, dažādus laika biedrus (meitenes,<br />
kurām vajadzētu Ļenu iedvesmot,<br />
pulciņu vadītājus un trenerus,<br />
kas skarbi un ātri meiteni noliek pie<br />
vietas), kaimiņieni babu Raju, kuras<br />
dzīves stāstu Otrā pasaules kara laikā<br />
īsā sižetā attēlo ļoti aizraujoši. Meitene<br />
arī paspēj mēģināt piedalīties skaistumkonkursā,<br />
kur arī drīz vien atklājas<br />
zirga kāja – piemēram, konkursa<br />
dalībnieku veicamajos darbos kulinārijas<br />
daļā sacensība ir par to, kurš prot<br />
vislabāk nomizot kartupeļus...<br />
Aktieri bieži tērpušies pionieru<br />
formas tērpos ar sarkaniem kaklautiņiem,<br />
mūzika krievu – īpaši tā, kas<br />
saistās ar Ļenas bērnību, kur viņa ļoti<br />
pārdzīvo atgadījumu, kur mēģina kaimiņienei<br />
uzdāvināt savu vismīļāko<br />
rotaļlietu, lelli ar lielu sarkanu banti.<br />
Emocijas skatītājiem, kas uzauguši<br />
ar šīm jūtām, skaņām, atribūtikām,<br />
noteikti ir daudz citādākas nekā tam,<br />
kas skatās uz šo no malas. Bet tomēr –<br />
emocijas var izraisīt arī, ja tās nav personīgas.<br />
Tas ir ieskats citā pasaulē, citā<br />
laikmetā, citā dzīvē.<br />
Neatklāšu, kas tad beidzot Ļenai<br />
vislabāk padodas un patīk, bet beigas<br />
atstāj visnotaļ cerīgu noskaņu,<br />
ka meitene nebūs visu mūžu pakļauta<br />
neveiksmēm un sarūgtinājumiem.<br />
Slavenā režisore Gaļina Poļiščuka<br />
savu darbu paveikusi lieliski – kaleidoskopiskais<br />
ieskats padomju laika<br />
dzīvē caur mazas meitenes acīm ir<br />
ļoti ticams. Maija Doveika meitenītes<br />
Ļenas lomā arī paveic savu darbu<br />
teicami – nevar būt viegli pieaugušam<br />
cilvēkam attēlot 7 gadus vecu skuķīti<br />
ar saviem emocionāliem pārdzīvojumiem<br />
un kaprīzēm. Izrāde veidota pēc<br />
krievu dramaturģes Jeļenas Isajevas<br />
lugas Par manu mammu un par mani<br />
motīviem.<br />
Izrāde notiek jaunajā Teātra observatorijā,<br />
Tērbatas ielā, mazā pagraba<br />
telpā, kur skatītāji sēž gandrīz līdzās<br />
ar aktieriem. Visu jāizjūt tuvplānā,<br />
aktieris skatās bieži skatītāja sejā, jo<br />
skatuve turpat vien ir – blakus. Šis<br />
neparastais veids, kā vērot izrādi, ir<br />
diezgan konfrontējošs, bet toties aizraujošs<br />
– šāda veida teātra skatīšanās<br />
nevar atstāt vienaldzīgu!<br />
Daina Grosa<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
Latviešu anzaki<br />
Turpinājums no 6. lpp.<br />
tikumu stāsta viņa meita: Viņš mums<br />
stāstīja, ka austrālieši bijuši spiesti<br />
gulties un nav varējuši galvu pacelt, jo<br />
vācieši viņus apšaudījuši no izdevīgā<br />
vietā novietota bunkura. Viņš piezadzies<br />
vāciešu pozīcijām iespējami tuvu<br />
un tad vāciski pavēlējis viņiem nākt<br />
ārā un uzbrukt gulošajiem austrāliešiem.<br />
Tāpēc, ka viņam bijusi laba vācu<br />
valoda un pavēloša balss, vācieši paklausījuši,<br />
izskrējuši no bunkura un<br />
tikuši sagūstīti. Mēs sacījām: Wasn’t<br />
that sneeky (Vai tas nebija negodīgi),<br />
bet viņš pastāvēja, ka vienmēr devis<br />
priekšroku ienaidnieku sagūstīt nevis<br />
nonāvēt.<br />
Kad Ernests Dregers atgriežas no<br />
kara mājās, Sara ar 3 bērniem viņu sagaida<br />
Pertā. Ernesta meita Betija stāsta,<br />
ka viņš cietis no indīgās gāzes, un<br />
ārsti viņam nav varējuši neko palīdzēt,<br />
tikai ieteikuši apmesties, kur sausāks<br />
klimats. Vispirms viņi pārcēlušies uz<br />
Geraldtonu Rietumaustrālijā. Otra<br />
meita Elaine stāsta, ka 1925. g. ģimene<br />
devusies uz Koolanooka, lai ierīkotu<br />
fermu. Ernests strādājis ļoti smagi,<br />
vispirms līdumnieka darbu ar abiem<br />
vecākajiem dēliem. Strādājot tikai ar<br />
cirvi, paņēmis daudz laika. Naudas bijis<br />
ļoti maz, un dažkārt Ernests gājis<br />
strādāt pie citiem fermeriem, tīrīdams<br />
ganības, kā arī pie jaunās, valdības<br />
projektētās dzelzceļa līnijas. Viņu<br />
māja bijusi būvēta no dēļiem, skārda<br />
(lietotas sagrieztas petrolejas kannas)<br />
un maisaudekla (hessian) drēbes. Grīdas<br />
vietā bijusi sapresēta zeme, ilgus<br />
gadus bez kāda seguma. Cepšanai, vārīšanai<br />
un apsildīšanai lietota liela ar<br />
malku kurināma krāsns. Ernests darījis<br />
to labāko, lai sagādātu labu, laimīgu<br />
māju Sarai un septiņiem bērniem.<br />
Kad mēs augām, mums vienmēr trūka<br />
naudas, bet bija pietiekami ko ēst, liecina<br />
Elaine.<br />
Vēlāk Ernests pārceļas uz savas<br />
meitas fermu, apmēram, 200 km no<br />
Geraldtonas, kur nodzīvo līdz mūža<br />
beigām.<br />
Lai gan Ernests runājis franciski,<br />
vāciski un angliski (latviešu valoda<br />
nav pieminēta), viņš pastāvējis, lai<br />
ģimenes locekļi savstarpēji runātu angliski.<br />
Ādolfs Leopolds Dregers<br />
1918. g. 24. aprīlī pie Villiers-Bretonneuex<br />
pazaudējis kāju. Šis ir bijis viņa<br />
trešais ievainojums. Ādolfu atraduši<br />
neitrālā joslā pēc 3 dienām Pestīšanas<br />
armijas ļaudis, t.s. Salvos. Kāju bijis<br />
par vēlu glābt, tā bijusi tārpu pārņemta,<br />
kas, iespējams, izglāba viņa dzīvību,<br />
jo tārpi bija noēduši pūstošo miesu<br />
un tā pasargājuši ķermeni no gangrēnas.<br />
Grāmatā ir brāļu Dregeru fotogrāfijas.<br />
Par Viljamu nekas nav zināms.<br />
Uldis Siliņš<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
Turpinājums sekos
8. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 24. martā<br />
Māra Branča skatījums<br />
12. marts īpaša<br />
diena bija vienam<br />
no ievērojamākajiem<br />
latviešu gleznotājiem<br />
ārpus Latvijas<br />
Laimonim<br />
Mieriņam, Triju Zvaigžņu ordeņa<br />
laureātam, A. Eglīša un V. Janelsiņas<br />
fonda balvas ieguvējam. Tā ir diena,<br />
kad pirms 80 gadiem viņš ieraudzīja<br />
dienas gaismu.<br />
Vajadzētu jau Laimoni Mieriņu<br />
sumināt ar grandiozu jubilejas rakstu,<br />
bet šoreiz tas izpaliks. Tā vietā<br />
piedāvāju nelielu gabaliņu no topošās<br />
grāmatas par mākslinieku. Tai vēl nav<br />
nosaukuma. Viss vēl top. Tādēļ, kas<br />
var zināt, gala variantā tas, ko Jūs šeit<br />
izlasīsit, nemaz nebūs vai būs citādāk.<br />
Vēl viena piezīme – pats jubilārs līdz<br />
ar Jums šo fragmentu lasa pirmo reizi.<br />
Tad jau varu sagaidīt sukas. Turiet par<br />
mani īkšķi!<br />
Un te pats iesākums grāmatai.<br />
Špileja savu mājvietu atradusi Anglijas<br />
salas vidusdaļā, Rietumjorkšīras<br />
grāfistē, caur kuru plūst Eiras upe. Tās<br />
senlejas lēzenajos krastos izstiepusies<br />
pilsēta, gara kā izstīdzējusi meiča,<br />
nosēdusies leknā zālē un plaši izplādama<br />
savus krāšņos brunčus. Agrāk<br />
te vietējie fermeri ganīja lielus aitu ganāmpulkus,<br />
bet citi nodarbojās ar vadmalas<br />
aušanu. 19. gadsimta beigās un<br />
20. gadsimta sākumā saviem turīgākajiem<br />
strādniekiem uzņēmēji cēla garas<br />
rindu mājas ar ērtiem divstāvīgiem<br />
dzīvokļiem. Parādes ieejas pusē katrs<br />
centās izveidot krāšņus puķu dārzi-<br />
Gabaliņš iz Laimoņa Mieriņa dzīves<br />
L. Mieriņš pie sava darba personālizstādē 1963. gadā.<br />
ņus, bet mājas otrā pusē audzēja sīpolus,<br />
gurķus, zirņus un citus dārzeņus.<br />
Anglijā kari nav nepārtraukti gājuši<br />
pāri, iznīcinādami visu un pēc<br />
tā piespiezdami ļaudīm sākt dzīvi no<br />
jauna, kā tas bija Latvijā. Šiplejā vai<br />
katra ieliņa stāsta par bijušajiem laikiem,<br />
saglabājot savu jaunības dienu<br />
izskatu. Rūpīgāki cilvēki pat saglabājuši<br />
jūgendiskos rotājumus un durvju<br />
krāsainos stiklus. Vien puķu dārza<br />
metāla sētiņām pazuduši bumbuļi vai<br />
citi rotājumi. Tos pēdējā kara laikā bija<br />
jānodod valstij ložu izgatavošanai.<br />
Vienā no šādām mājām Mālboro<br />
ceļā dzīvo latvietis, gleznotājs Laimonis<br />
Mieriņš ar Ilgu. Viņi tajā ievācās<br />
1953. gadā un dzīvo vēl joprojām. Bēniņos<br />
mākslinieks sev iekārtojis darbnīcu.<br />
Tā nav plaša, nav arī grezna vai<br />
lepna. Tajā atrodas pats nepieciešamākais<br />
– molberts, galds un plaukti krāsu<br />
un gatavo darbu glabāšanai. Nevar jau<br />
arī izvērsties – telpa ir neliela kā dālderis<br />
– vienam vieta ir, bet diviem kļūst<br />
par šauru. Mieriņu māju drīzāk var<br />
uzskatīt par askētisku. Nekad viņiem<br />
nav bijuši ne līdzekļi lepnām mēbelēm<br />
un kristāliem, ne arī pēc tā kārojuši.<br />
Galvenais lai būtu ērti, mājīgi, labi.<br />
Visa viņu dzīve bijusi pakārtota glezniecībai<br />
un latviskām lietām. Ilggadīgā<br />
pavadone un balsts Ilga pēc darba<br />
Dr. Olgas Celmiņas zobārstniecības<br />
kabinetā Bradfordā dejojusi deju kopā,<br />
pati savām rokām gatavojusi dažādu<br />
novadu tautas tērpus, audusi jostas<br />
un prievītes, adījusi cimdus. Arī Laimonis,<br />
kaut arī lielāko laika daļu aizņēma<br />
darbs Līdsas<br />
mākslas koledžā un<br />
glezniecība, nekad<br />
nav atsvešinājies no<br />
latviešu sabiedrības,<br />
kaut arī dažbrīd ar<br />
to bija jo saspringtas<br />
attiecības. Dejojot<br />
tautas deju kopā<br />
FOTO No L. Mieriņa arhīva<br />
Sakta Bradfordā,<br />
viņš bija iepazinies<br />
ar Ilgu Reinis un<br />
pēc dievturu parašas<br />
1951. gadā<br />
salaulājušies. Viņu<br />
mājā allaž valdījis<br />
latviskais gars.<br />
Tādēļ arī abi Mieriņi<br />
saglabājuši tik<br />
skaidru un bagātu<br />
latviešu valodu, ka<br />
mūždien viņi ir dzīvojuši<br />
ar domām par<br />
savu tēvzemi. Laimoņa<br />
Mieriņa katalogos<br />
vienmēr ir uzsvērts,<br />
ka gleznotāja<br />
dzimtene ir Latvija.<br />
Viņu dzīve ir pierādījusi, ka var dzīvot<br />
svešā vidē, citā tautā, citā kultūrā, bet<br />
savā dvēselē palikt latvietis. Šīs lietas<br />
ir apvienojamas, nepieciešams tik saglabāt<br />
nacionālo pašapziņu. Būtiskākais<br />
– ir vai nav vēlēšanās uzturēt sevī<br />
savu tautību, saiknes ar dzimto zemi,<br />
vai tā ir vai nav svarīga.<br />
Laimonim nacionālā piederība ir<br />
bijusi tikpat būtiska kā glezniecība,<br />
kuras dēļ nedrīkst sevi izdāļāt sīknaudā.<br />
Viņa vērtību sistēma ir negrozāma,<br />
nemainīga tāpat kā pašcieņas, pašapziņas<br />
mēraukla. Māksla un tauta nav izklaides<br />
vieta, peļņas avots. Tā ir vieta,<br />
kur jāsaglabā gara tīrība, augsti ideāli.<br />
Par ideāliem gan Laimonis Mieriņš<br />
nemēdz runāt, tie glabājas māksliniekam<br />
dziļi krūtīs, kur pieeja citiem<br />
slēgta. Viss ir pateikts gleznās un zīmējumos.<br />
Svešu roku pieskaršanās vai<br />
to mēģinājumi tiek atraidīti ar joku,<br />
kas viņam ir allaž uz mēles. Māksla,<br />
glezniecība pārāk grūti ir nākusi Laimoņa<br />
Mieriņa rokās, lai ar to koķetētu,<br />
par to zviegaļātu vai ar vieglu roku izmētātu<br />
visos vējos. Sākums un turpinājums<br />
stāv vienmēr viņa acu priekšā.<br />
Arī viņa gleznas, kas ir mājas vienīgais<br />
rotājums. Tās ik dienas atgādina<br />
par mūža saturu un piepildījumu.<br />
Par visa iesākumu ceļam uz mākslu<br />
Laimonis Mieriņš mēdz pajokoties:<br />
līdz ko pacēlies pakaļkājās, tā sācis zīmēt.<br />
Tēvs tolaik Laidos, kas 1930. gados<br />
atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu<br />
pagastā un no kurienes līdz nojaukšanai<br />
20. gadsimta 90 gadu vidū varēja<br />
saskatīt bēdīgi slaveno Skrundas<br />
lokatoru, vadīja veikalu. Bonbongu,<br />
siļķu un citu preču iesaiņošanai kalpoja<br />
papīrs. To iekāroja mazais zēns un<br />
zīmēja, kas vien ienāca prātā, visbiežāk<br />
cilvēciņus, kas kaut kur gāja vai<br />
kāvās. Neapnikdams un ļaudamies<br />
fantāzijām, viņš varēja zīmēt daudz un<br />
ilgi, tādēļ tēvs šķendējās un bārās, ka<br />
tā tiek izniekota laba manta.<br />
Tad nāca atklājums, ka uz pirts<br />
dūmos apkvēpušās sienas ar naglu var<br />
it labi ieskrāpēt redzēto. Turpat pirtī,<br />
kurp mazais puisēns gāja mazgāties<br />
kopā ar māti un citiem sieviešiem, bija<br />
noskatīts viens otrs tolaik par nepiedienīgu<br />
uzskatīts, bet tagad bieži žurnālos<br />
un izstādēs redzams skats. Neko<br />
sliktu nedomādams, viņš, mācoties<br />
Laidu pamatskolā, bija pirtī novēroto<br />
uzzīmējis. Šo mākslas darbu bija uzgājis<br />
skolas pārzinis Lērums un par šo<br />
jaunā mākslinieka grēka darbu bija pavēstījis<br />
tēvam. Sekoja sāpīgas jo sāpīgas<br />
sukas, tomēr no zīmēšanas prieka<br />
tās neizārstēja.<br />
Mūsu grāmatas varonis nebija to<br />
Turpinājums 9. lpp.
Otrdien, 2009. gada 24. martā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 9. lpp.<br />
Gleznas, kur no sevis nolīst<br />
Viktors Hausmanis lasa. Māris Brancis klausas.<br />
Latvijas Valsts arhīvs pagājušā<br />
gada vasarā galerijā Mūrnieks, Rīgā,<br />
sarīkoja Veronikas Janelsiņas gleznu<br />
izstādi, bet februārī tā aizceļoja uz<br />
Jelgavu. Tur atrodas jauks latviešu<br />
teātra tēva Ādolfa Alunāna memoriālais<br />
muzejs. Nelielajās, labi izremontētajās,<br />
mājīgajās pirmā stāva divās<br />
istabās Veronikas Janelsiņas darbi<br />
izskatās īpaši labi. Bija apjaušams pat<br />
kaut kas tāds, ko galerijā nevarēja pamanīt.<br />
Mākslinieces darbi ir nelieli,<br />
bet spraigi uzgleznoti, sevišķi pēdējie,<br />
abstrakcijām tuvie. Jelgavā gleznas it<br />
kā pienāca tuvāk skatītājam, uzrunāja<br />
katru individuāli, atklājot kaut ko ļoti<br />
diskrētu, ko uzticam tikai ļoti labam<br />
draugam.<br />
Īpaši tas bija ieraugāms 13. februāra<br />
pēcpusdienā, kad Ādolfa Alunāna<br />
memoriālajā muzejā jelgavnieki<br />
un viesi no Rīgas pulcējās Veronikai<br />
Janelsiņai veltītajā pēcpusdienā. Tajā<br />
divi Anšlava Eglīša un Veronikas Janelsiņas<br />
fonda balvas ieguvēji literatūrvēsturnieks<br />
Dr. Viktors Hausmanis<br />
un izstādes kurators, šo rindu autors<br />
iepazīstināja ar mākslinieces un rakstnieces<br />
Veronikas Janelsiņas dzīvi un<br />
radošo darbību. Viktors Hausmanis<br />
ļoti izjustā, dzīvā stāstījumā atklāja<br />
viņas personību, lasīja viņam rakstīto<br />
vēstuļu fragmentus, pietuvinot rakstnieci<br />
un gleznotāju klausītājiem un<br />
atklājot viņas radošā procesa galvenās<br />
iezīmes – humoru, labsirdību, neatveramos<br />
fantāzijas lidojumus.<br />
Dzirdētais lika domāt, ka savā<br />
būtībā Veronika Janelsiņa bija dziļi<br />
traģiska personība, līdzcilvēku un<br />
tautiešu bieži nesaprasta vai pārprasta.<br />
Ieklausoties Viktora Hausmaņa vārdos,<br />
pienācu pie jaunām atziņām viņas<br />
personības izprašanā. Ļoti iespējams,<br />
ka tā saucamajos abstraktajos gleznojumos<br />
māksliniece ielika savu sirdi,<br />
pašus intīmākos pārdzīvojumus,<br />
kuros pat sev viņa nevēlējās atzīties<br />
un kurus slēpa aiz humora aizsega.<br />
Tā bija telts, kur kā no citiem, tā arī<br />
pašai no sevis nobēdzināt tos intīmās<br />
dzīves dūksnājus, radošas personības<br />
pārdzīvojumu aisbergus, kādi viņai<br />
izveidojās, dzīvojot ar tik spilgtu personību,<br />
kāds bija Anšlavs Eglītis, un<br />
mitinoties svešā zemē, nespējot sevi<br />
līdz galam realizēt. Krāsu salikumi,<br />
otas raksta ritmi, kompozīcijas uzbūve<br />
atklāj šīs dramatiskās dzīves līkločus,<br />
krasos pagriezienus, tuvojoties aizai,<br />
bezdibenim. Veronika Janelsiņa pati<br />
bija neordinārs cilvēks ar spilgti izteiktu<br />
radošo potenciālu. Māksliniece<br />
ilgus gadus veltīja vīram, dziļdziļi iegāja<br />
viņa domāšanā, tik dziļi, ka likās<br />
no pašas nekas nav palicis pāri, tikai<br />
viņas spurainais raksturs. Glezniecība<br />
viņai palīdzēja atrast sevi. Varbūt viņa<br />
to pat sev neatzina, taču krāsu mākslā<br />
viņa beidzot varēja būt pati un līdz<br />
galam.<br />
Šī pēcpusdiena Ādolfa Alunāna<br />
memoriālajā muzejā bija svētīga radošas<br />
personības atklāsmē.<br />
Māris Brancis<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
Laimonis Mieriņš<br />
Turpinājums no 8. lpp.<br />
vidū, kurš par mākslu fantazē kopš<br />
mazotnes. Viņš par to neko nezināja.<br />
Žurnālos un avīzēs droši vien bija redzētas<br />
arī gleznu un citu mākslas darbu<br />
reprodukcijas, taču tās viņš uztvēra kā<br />
skaista bildītes. Diez vai izdarīgais un<br />
saimnieciskais tēvs Kārlis, rancēnietis,<br />
kurš pēc kursu beigšanas Rīgā ceļoja<br />
no vienas vietas Kurzemē uz otru,<br />
līdz atrada īsto vietu Valtaiķu pagasta<br />
piensaimnieku sabiedrības krejotavā<br />
Laidos un ļoti veiksmīgi vadīja sabiedrības<br />
veikalu, izkonkurējot citas<br />
bodes, būtu bijis apmierināts ar dēla<br />
nepraktiskām interesēm. Ka māksla<br />
var būt arī pieauguša cilvēka nodarbošanās,<br />
tas zēnam ne sapņos nenāca. Tā<br />
viņu pat neinteresēja. Daudz pievilcīgākas<br />
bija citas nodarbības.<br />
Laimonis dzīvoja bijušā kuršu teritorijā,<br />
kuru savos romānos Dzimtene,<br />
Bandava un Mežvidus ļaudis aprakstījis<br />
Jēkabs Janševskis (1865–1931). Netālu<br />
atradās Remeši, no kurienes cēlies<br />
tautas atmodas laika darbinieks un<br />
cenzors Mārtiņš Remiķis (1845–1921).<br />
Pagasta namā karājās viņa portrets.<br />
Pie tā tika vesta visa skola, stāstīts par<br />
šo novadnieku un pat puķes vāzē ieliktas.<br />
Vēsture bija visapkārt.<br />
Interesi par politiku dēlēnā iedēstīja<br />
tēvs. Krejotavā viņam pagāja viss<br />
rīta cēliens. Pulksten vienos Latvijas<br />
radio raidīja jaunākās pasaules ziņas.<br />
Tās zēnam bija jānoklausās un jāatstāsta<br />
tēvam, cik nu mazā cilvēciņa<br />
prāts tās saprata. Galvā mudžēja sveši<br />
vārdi un neizprotami notikumi. Piemēram,<br />
ziņa par to, ka Spānijas karā<br />
viena karojošā puse saņem maisā otru.<br />
Maisā pat vienam cilvēkam grūti ielīst.<br />
Kā var sabāzt kartupeļu maisā<br />
cilvēkus, tas zēnam likās neiespējami.<br />
Noslēpumainie notikumi neizprotami<br />
lielajā pasaulē vairāk nodarbināja prātu<br />
nekā jebkas cits. Nākotne vēl zēnam<br />
nerūpēja.<br />
Skolās ar zīmēšanu arī gāja kā<br />
gāja. Laidu pamatskolā īpaša zīmēšanas<br />
skolotāja nebija, bet, kad<br />
1943. gadā Laimonis iestājās Kuldīgas<br />
V. Plūdoņa Valsts ģimnāzijā, tur<br />
zīmēšanai pievērsa maz uzmanības.<br />
Pusaudzim pašam – viņam tagad bija<br />
14–15 gadi – bija saistošākas nodarbības.<br />
Pirmo reizi mūžā tik tālu no mājām<br />
un bez vecāku stingrās uzraudzības<br />
– vajadzēja izbaudīt brīvību, kādu<br />
nu to izprot zēni šajos gados – ķircināt<br />
meitenes un skolotājus, nodoties puiku<br />
nodarbībām, ko pieaugušie mēdz dēvēt<br />
par blēņām. Tās likās vilinošākas,<br />
un tā bija dzīve!<br />
Reiz pusaudzis no Laidiem uzzīmēja<br />
uz tāfeles kādas nebūt ēdiena<br />
detaļas. Tās ieraudzīja internāta audzinātājs<br />
un zīmēšanas skolotājs gleznotājs<br />
Kārlis Grūbe (1902–1998). Pēc<br />
daudziem gadiem Laimonis Mieriņš,<br />
atcerēdamies šo gadījumu, raksturos<br />
šo pedagogu:<br />
„Viņam bija milzīgi kupli mati un<br />
brilles tik bieziem stikliem kā ķieģelis.<br />
Grūbe novērtēja manus darbus un teica:<br />
„Puis’, tev ir dotības!“ Toreiz es to<br />
nesapratu“.<br />
Ar to šis notikums beidzās, kaut<br />
gan uzslava kā leknu zemi un saules<br />
siltumu alkstošs grauds bija iekritusi<br />
pašā slēptākā dvēseles kambarī. Pagaidām<br />
tā tur iemājoja un gaidīja savu<br />
liktenīgo stundu. Diemžēl graudam<br />
bija jāgaida daudzus gadus.<br />
Līdz ar laikraksta redakcijas sveicieniem<br />
Laimonim Mieriņam jubilejā<br />
Māris Brancis<br />
Laikrakstam „Latvietis“
10. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 24. martā<br />
Latvijas ziņas<br />
Valsts prezidenta Valda Zatlera tikšanās ar<br />
Ministru prezidentu Valdi Dombrovski<br />
2009. gada 18.<br />
martā<br />
Valsts prezidents:<br />
Labdien, šī<br />
bija mūsu pirmā<br />
tikšanās jau oficiālā<br />
Ministru prezidenta<br />
statusā Valdim<br />
Dombrovskim. Mēs<br />
pārrunājām pirmās<br />
nedēļas darbus, kā<br />
labāk valdība ir iesākusi savus darbus,<br />
kāda ir bijusi pirmā valdības sēde un<br />
kādi būtu tuvākie uzdevumi tuvākajām<br />
nedēļām, varbūt mēnesim. Tāpat<br />
es esmu šodien un arī iepriekšējās dienās<br />
ticies ar jauno aizsardzības ministru,<br />
jauno iekšlietu ministru, turpināšu<br />
tikties arī ar tiem ministriem, kas<br />
ir pirmo reizi valdībā, lai pārrunātu,<br />
kāda ir viņu vīzija par nozaru attīstību<br />
tuvākajā nākotnē.<br />
LNT: Zatlera kungs, kā jūs vērtējat<br />
valdības pirmo dienu darbu un<br />
cik labu komandu, Jūsuprāt, Dombrovska<br />
kungam izdevās izveidot<br />
Valsts prezidents: Šobrīd varu<br />
teikt par pirmajām trim-četrām dienām,<br />
ka šīs tikšanās ar konkrētiem<br />
ministriem un konkrēto Ministru prezidentu<br />
parādīja, ka valdība ir tiešām<br />
sākusi strādāt no pirmās dienas, negaidot<br />
100 dienu saudzēšanas režīmu. Jau<br />
ir aktīva darbība un varbūt pat pirmie<br />
sīkie rezultāti, ar kuriem, protams,<br />
viņi nelepojas, bet kas dara cerīgus<br />
mūs visus, ka šī valdība būs ļoti enerģiska<br />
savā darbībā.<br />
LNT: Un komanda<br />
Valsts prezidents: Kas attiecas pasākumus -<br />
uz tiem ministriem, ar kuriem esmu<br />
ticies, viņi rada labu iespaidu, un lietu<br />
pārņemšana notiek samērā strauji un<br />
efektīvi.<br />
TV3 Ziņas: Par Dienvidu tiltu<br />
Valsts kontrole šodien publiskoja<br />
revīzijas datus. Jānis Birks, Rīgas<br />
mērs, daļu vainas veļ uz partiju Jaunais<br />
Laiks, ka Aksenoka laikā jau<br />
tur ir it kā atbildīgi. Vai esat gatavi<br />
uzņemties atbildību un kas tālāk notiks<br />
ar revīziju<br />
Ministru prezidents: Kas attiecas<br />
uz šo Dienvidu tilta problēmu, es jau<br />
esmu nosūtījis rezolūciju Zalāna kungam,<br />
kuram kā atbildīgajam ministram<br />
– reģionālās attīstības un pašvaldību<br />
lietu ministram – vajag sagatavot<br />
priekšlikumus, ko šajā situācijā var<br />
darīt valdība. Kas attiecas uz Valsts<br />
kontroles konstatēto līdzekļu izšķērdēšanu<br />
un tad šis viduvējā kvalitātē<br />
uzbūvētais tilts, kurš nezin kāpēc ir<br />
Preses konferences transkripts<br />
viens no dārgākajiem tiltiem pasaulē,<br />
protams, jau uzvedināja uz šīm domām,<br />
un no šī viedokļa ziņa, ka šajā<br />
Dienvidu tilta būvniecībā ir izšķērdēti<br />
valsts līdzekļi, nenāk kā pārsteigums.<br />
TV3 Ziņas: Bet vai Jaunas Laiks<br />
būtu gatavs uzņemties atbildību<br />
Aksenoks arī bija mērs tad.<br />
Ministru prezidents: Kā jūs atceraties,<br />
mēs tieši centāmies šos tilta<br />
finansēšanas tēriņus ierobežot un bija<br />
ļoti nopietnas pretrunas ar citām tā laika<br />
Rīgas domes koalīcijas partijām par<br />
šo jautājumu, ieskaitot finansējuma<br />
modeli, kas neapšaubāmi nav efektīvs<br />
un piemērots finansējuma modelis.<br />
Papildus vēlos uzsvērt to, ka vēl 2003.<br />
gadā kā finanšu ministrs es aicināju<br />
toreizējo Rīgas mēru Bojāra kungu izvērtēt<br />
iespēju Dienvidu tilta projektam<br />
piesaistīt Eiropas Savienības fondu<br />
līdzekļus, kur toreizējā domes vadība<br />
aizbildinājās, ka tas, lūk, esot birokrātiski,<br />
aizkavēšot tilta būvniecību<br />
par gadu un arguments, ka šādā veidā<br />
varētu ietaupīt līdz pat 85% no visām<br />
izmaksām, toreizējai Rīgas domes vadībai<br />
nelikās pietiekoši nopietns.<br />
LNT: Prezidenta kungs, jūsu secinājumi<br />
par Valsts kontroles revīzijas<br />
rezultātiem<br />
Valsts prezidents: Šī ir lieliska<br />
iespēja jaunajai valdībai pierādīt to,<br />
ka Valsts kontroles secinājumi un slēdzieni<br />
nav tikai pieņemami zināšanai,<br />
bet tam seko rīcība – stāvokļa izvērtēšana<br />
un amatpersonu rīcības novērtēšana.<br />
Kā Jūs vērtējat taupības režīma<br />
algu samazināšanu<br />
valsts pārvaldē par 20% un citus,<br />
vai tas ir atbilstoši tam, kas ir jādara<br />
Valsts prezidents: Protams, šajā<br />
brīdī valstij ir jātaupa, bet jātaupa vienmēr<br />
ir gudri un ar prātu. Ja mēs runāsim<br />
tikai par to, ka samazināsim algas<br />
tur desmit, tur divdesmit, vēl desmit,<br />
tas nozīmētu apmēram tā, kā no tortes<br />
noēst papriekš putukrējumu, tad citu<br />
garnējumu, tad pirmo slāni un beigās<br />
nonākt pie smilšu mīklas. Es domāju,<br />
ka jāpieiet šai problēmai ļoti radoši –<br />
katra nozare ir jāreformē. Šī ir iespēja<br />
reformēt un ietaupīt, ne tikai griežot<br />
pa kārtai nost darbinieku atalgojumu,<br />
bet reformēt, atsakoties no liekām<br />
funkcijām, apvienojot tās funkcijas,<br />
kas dublējās. Skaidri jāsaprot, ka katrā<br />
sistēmā ir kāda galvenā joma – policijā<br />
tie ir policisti, tieši, kas staigā un ieved<br />
kārtību uz ielas, veselības aprūpē tās ir<br />
medmāsas un skolās tie ir skolnieki un<br />
skolotāji.<br />
Vai jūs esat apmierināts<br />
ar valdības<br />
reorganizācijas<br />
plānu, to, kas ir risināts<br />
Dombrovska<br />
kabinetā<br />
Valsts prezidents:<br />
Jauna valdība<br />
jau būtiski ir reorganizēta<br />
valdība. Tātad<br />
mums ir, pirmkārt, Ministru prezidents,<br />
kas nāk no opozīcijas, mums<br />
ir daudzi jauni cilvēki, kas pirmo reizi<br />
ir ministri valdībā. Tieši kā šī valdība<br />
spēs reformēt savas nozaru ministrijas<br />
un arī valsts pārvaldi, to parādīs nākamie<br />
divi-trīs mēneši. Mēs redzēsim<br />
konkrētus rezultātus – vai šeit būs šī<br />
pieeja, ka tiešām, taupot taupīšana nenotiks<br />
tikai uz atalgojuma rēķina tieši<br />
tiem darbiniekiem, kuri sniedz pakalpojumu<br />
sabiedrībai, vai tomēr ministrijas<br />
spēs izšķirties par strukturālām<br />
izmaiņām, kas dos daudz lielāku ietaupījumu<br />
un efektivitāti. ∎<br />
Prezidentam 54<br />
Svētdien, 22. martā Latvijas Valsts<br />
prezidentam Valdim Zatleram bija<br />
dzimšanas diena, viņam apritēja 54<br />
gadi. Valsts pirmā persona savā dzimšanas<br />
dienā strādāja, jo turpināja dalību<br />
Briseles forumā. Rīgā Zatlers ieradās<br />
svētdien vēlu vakarā, informēja<br />
prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa.<br />
Zatlers dzimis 1955. gada 22. martā. ∎<br />
Jauna partija<br />
Svētdien, 22. martā TV3 raidījumā<br />
Nekā personīga esot ziņots, ka<br />
sestdien, 28. martā Latvijas Nacionālā<br />
teātra zālē notikšot jaunas partijas<br />
dibināšanas pasākums. Tajā klāt būt<br />
iecerējis arī eksprezidents Guntis Ulmanis.<br />
Bijušajam prezidentam simpatizējot<br />
jaunie cilvēki, kas grib strādāt<br />
valsts labā. Partijas veidošanā savus<br />
padomus snieguši arī ar Tautas partijas<br />
dibinātāju Andri Šķēli saistītie<br />
uzņēmēji – Atis Sausnītis un Ivars<br />
Strautiņš, kuri gan partijā nedomājot<br />
stāties.<br />
∎
Otrdien, 2009. gada 24. martā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 11. lpp.<br />
Sibīrijas bērni Prāgā<br />
Jau trešo gadu Prāgā notiek starptautisks<br />
festivāls Mene Tekel, kas piemin<br />
traģisko vēstures posmu, kad tika<br />
iznīcinātas miljoniem cilvēku dzīvības.<br />
Komunistisko vadoņu un nežēlīgo<br />
noziegumu īstenotāju vardarbība un<br />
augstprātība bija vienlīdz sāpīga visai<br />
Eiropai, par ko liecina aculiecinieku<br />
baisās liecības. Diemžēl mūsdienu sabiedrībā<br />
jūtama bīstama tolerance pret<br />
komunistisko ideoloģiju, tāpēc būtu<br />
jāmobilizē visas demokrātijas iespējas,<br />
lai atklātu un nosodītu totalitārisma<br />
režīmu. Mene Tekel festivāla nosaukums<br />
sasaucas ar Bībeles vārdiem<br />
„Mene mene tekel ufarsin“ par ļauna<br />
darba skaitīšanu un sodu.<br />
Festivāls notiek Čehijas Republikas<br />
1948. gada februāra komunisma<br />
puča piemiņai, un tas veltīts mērķim<br />
uzrunāt jauno paaudzi. Festivāls ir<br />
no oficiālajiem Čehijas Republikas<br />
prezidentūras ES ietvaros rīkotajiem<br />
pasākumiem. Tas notiek ar bijušo<br />
politieslodzīto starptautiskās organizācijas<br />
Inter-Asso prezidenta, Kārļa<br />
Universitātes rektora, Prāgas mēra<br />
un Čehijas Republikas politieslodzīto<br />
konfederācijas atbalstu. Festivāla laikā<br />
notiek izstādes, koncerti, dokumentālo<br />
filmu demonstrācija, diskusijas ar aculieciniekiem.<br />
Šogad bija aicināti Latvijas,<br />
Lietuvas, Horvātijas un Slovēnijas<br />
pārstāvji. Festivāla ietvaros bija apskatāmas<br />
divas Latvijas filmas – Edvīna<br />
Šņores Padomju stāsts un Dzintras<br />
Gekas Reiz bija Sibīrija.<br />
Roberts Zīle: ES valstīm<br />
jābūt solidārām arī jautājumā<br />
par totalitāro režīmu<br />
pastrādātajiem noziegumiem<br />
„Prasība pēc vēsturiskā taisnīguma<br />
un komunisma nosodījuma vēl<br />
aizvien saduras ar pretestību Rietumu<br />
demokrātiju varas gaiteņos, akadēmiskajā<br />
vidē un plašākā sabiedrībā. Lielākā<br />
problēma šobrīd Eiropā attiecībā<br />
uz totalitāro režīmu noziegumiem ir<br />
ignorance“, 18. martā komentējot Eiropas<br />
Parlamenta konferencē Eiropas<br />
sirdsapziņa un totalitārais komunisms:<br />
Pēc 20 gadiem notiekošo atzina<br />
Apvienības Tēvzemei un Brīvībai/<br />
LNNK priekšsēdētājs, Eiropas Parlamenta<br />
deputāts Roberts Zīle.<br />
Pēc viņa teiktā, vairumam eiropiešu<br />
diemžēl nav saprotams, ka gadu<br />
desmitos izveidojies dalījums 2. pasaules<br />
kara uzvarētājos un zaudētājos<br />
mums šķiet pārāk vienkāršots, un, ka<br />
Austrumeiropai un Baltijai 1945. gads<br />
nav maģiskais gads. Padomju totalitārā<br />
komunisma noziegumi Eiropā vēl<br />
joprojām nav plaši pazīstami.<br />
„Šobrīd visi balstās uz uzvarētāju<br />
veidoto vēstures versiju. Pusgadsimtu<br />
komunisma propagandisti veidoja<br />
Festivāla pasākumos piedalījās<br />
Latvijas vēstniece Čehijā Argita Daudze,<br />
kultūras un politikas pārstāvji.<br />
28. februārī plkst. 18.00 pilsētas bibliotēkas<br />
zālē notika filmas Reiz bija<br />
Sibīrija izrāde, pēc tās bija tikšanās<br />
ar režisori Dzintru Geku, diskusijas ar<br />
viesiem, interesentiem, Čehu-latviešu<br />
kluba pārstāvjiem. 28. februārī pl. 7.00<br />
Prāgas televīzijas rīta programmā bija<br />
intervija ar Dzintru Geku. Festivāla dibinātājs<br />
un organizators ir Jan Rerihs.<br />
2. pasaules kara un pēckara vēstures<br />
mitoloģiju, piemēram, pārspīlējot nacistu<br />
nogalināto karagūstekņu skaitu<br />
par vairākām reizēm un noklusējot<br />
ebreju holokaustu. Īstais vēstures pētniecības<br />
posms ir īss – tas ir sācies tikai<br />
pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā“,<br />
teica R. Zīle.<br />
Viņš uzvēra, ka ES valstīm vadoties<br />
pēc bieži piesauktā solidaritātes<br />
principa ir jābūt solidārām arī jautājumā<br />
par totalitāro režīmu pastrādātajiem<br />
noziegumiem. Šajā jautājumā ES<br />
nedrīkst baidīties no Krievijas.<br />
Pēc R. Zīles domām, visu ES valstu<br />
izglītības programmās ir jāiekļauj<br />
mācību viela par visiem Eiropas totalitārajiem<br />
režīmiem un to noziegumiem.<br />
Būtu saprātīgi veidot Eiropas<br />
totalitāro režīmu fondu, no kura finansēt<br />
pētījumus par totalitāro režīmu<br />
vēsturi, un, kas rūpētos par sabiedrības<br />
izglītošanu. Ir jānodrošina brīva<br />
pieeja arhīviem, kas satur informāciju<br />
par totalitāro režīmu noziegumiem.<br />
„Vašingtonā jau ir uzcelts un atklāts<br />
monuments komunistiskā režīma<br />
upuriem un kāpēc gan Eiropā nevarētu<br />
tādu izveidot Briselē būtu veidojams<br />
totalitāro režīmu muzejs, līdzīgi kā<br />
ASV ir izveidots Holokausta muzejs.<br />
Relīze par filmu<br />
Reiz bija Sibīrija<br />
Sausa un skopa ir vēsturiskā informācija<br />
par to, kā vienā naktī apcietināja<br />
vairāk kā piecpadsmit tūkstošus<br />
Latvijas iedzīvotājus un aizveda uz<br />
Sibīriju, vīrus – ģimeņu galvas uz lēģeriem,<br />
kuros viņi mira bada nāvē vai<br />
tika nošauti. Mātes cīnījās par bērnu<br />
dzīvībām, daži paslēpās... Šo cilvēku<br />
likteņi ir salauzti, daudziem no viņiem<br />
nav bērnu. Atmiņas par zaudētajiem<br />
brāļiem un māsām, tēviem un mātēm<br />
palikušas… Intervējot cilvēkus, kuri<br />
kā bērni tika deportēti uz Sibīriju,<br />
mani vienmēr ir pārsteidzis gaišums,<br />
gara spēks, pašcieņa. Nav ļaunuma un<br />
rūgtuma. Dažreiz izsūtījumā iegūtās<br />
kaites liek sevi manīt.<br />
Pirmā novele vēsta par Ilmāru<br />
Knaģi, kurš kā puika vilcienā ir sajūsmināts,<br />
ka beidzot pēc pārticīgās un<br />
vienmuļās dzīves sākas aizraujošs periods<br />
viņa pusaudža dzīvē. Tik daudz<br />
paradoksi un komiskas ainiņas notiek<br />
Sibīrijā.<br />
Otrā novele – Biruta Kazaka, kura<br />
nokļuva Agapitovas salā un izglābās.<br />
Viņa pati visu laiku par to brīnās, agrāk<br />
bieži brauca ekskursijās uz Sibīriju<br />
un inkognito klejoja pa Agapitovas<br />
salu. Dzīvo viena, visu mīlestību velta<br />
kaķiem.<br />
Trešā novele – Juris Vidiņš. 10<br />
gadu vecumā viens pats ar kājām<br />
pārnācis no Sibīrijas. Ārsts Rēzeknē.<br />
Aktīvi piedalījies Tautas frontē, Helsinki-86.<br />
Filma stāstīs par priekiem un<br />
cerībām, vilšanos un atkal cerību un<br />
ticību Latvijas nākotnei.<br />
Ceturtā novele – Ivars Ross bijis<br />
liels boss. Tagad viņam pieder mantoti<br />
īpašumi Kuldīgā, daudz darījis atmodas<br />
laikā, pašlaik viens audzina mazmeitu.<br />
Piektā novele Gaida Šmite, viņa<br />
dzīvo tālu projām Madonas rajonā,<br />
dzīvo pilnīgi viena, aitiņa nozagta bet<br />
Gaida domā, ka tam cilvēkam aitu vajadzēja<br />
vairāk kā viņai. Kaķis pazuda.<br />
Katra diena liekas bezgalīgi gara, radio<br />
un televizors Gaidai nav, bet viņa<br />
priecājas par katru rītu.<br />
Filmu caurvij ikgadējas tikšanās,<br />
kad Ikšķilē pie kokiem piesietas lapas<br />
ar uzvārdiem un vietām, pēc tām arī<br />
atrod viens otru, tad ir balle, tā dejot<br />
un priecāties prot tikai tie, kuri bijuši<br />
tur…<br />
Dzintra Geka<br />
Ir jāiedzīvina vienlīdzīgas izturēšanās<br />
un nediskriminēšanas princips pret<br />
visu totalitāro režīmu upuriem“, atzina<br />
R. Zīle.<br />
Rolands Pētersons<br />
TB/LNNK preses sekretārs<br />
Eiropas sirdsapziņa<br />
Turpinājums no 1. lpp.<br />
arī citu noziegumu apzināšanā un totalitārisma<br />
seku izpētē, sacīja Mariuss<br />
Oprea. Rumāņi ļoti krasi rīkojušies, lai<br />
tie, kas līdzdarbojušies šajos noziegumos,<br />
tiktu sodīti. Emanuelis Zingeris<br />
(Lietuva) uzsvēra, ka visi šie pētījumi<br />
un analīze ir jāizmanto kā pamats ES<br />
likumdošanas izmaiņām<br />
Emanuels Krabits, kurš pārstāvēja<br />
Eiropas Komisijas Tiesību ģenerāldirektorātu,<br />
paskaidroja, ka 2009. gada<br />
beigās būs gatavs apjomīgs ziņojums<br />
par totalitārismu.<br />
EK komisārs Figels: „Tikai tad,<br />
ja mēs spēsim pārvarēt abu 20. gadsimta<br />
totalitāro režīmu radītās sekas,<br />
21. gadsimtu varam izveidot daudz<br />
humānāku.“<br />
Aija Dulevska<br />
Preses administratore<br />
Eiropas Parlamenta UEN grupa
12. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 24. martā<br />
Dziedot ir jājūt<br />
iekšējā aerodinamika,<br />
ceļojot jāsajūt<br />
vietas specifika.<br />
Tā nu sagadījies,<br />
ka laiksniešiem<br />
pēc Austrālijas nākamais<br />
koncerts<br />
Austrijā. Pajokojam<br />
par līdzīgajiem nosaukumiem<br />
un liekamies mierā. Līdz<br />
kādā Vīnes vecpilsētas ieliņā no suvenīru<br />
bodes stenda pretī rēgojas kaut<br />
kas ļoti pazīstams, uz mirkli pārņem<br />
tāda kā māju sajūta... ķenguri! Iedomājieties<br />
situāciju: Vīnes centrs, gaiss<br />
sabiezējies no imperatoru visuresošās<br />
klātbūtnes, greznas ēkas, romiešu<br />
būvju drupas, pa bruģi klidzina zirgi,<br />
vizinādami tūristus senlaicīgos pajūgos,<br />
un te pēkšņi dzeltenās plāksnītes<br />
ar ķenguriem! Vai krekliņi ar Alpu<br />
govīm, kas lec kā ķenguri. Kontrasts<br />
ir tik spēcīgs, ka gribot negribot jāsāk<br />
salīdzināt Austrija un Austrālija.<br />
Austrālijā eiropeīdā kultūra pāris<br />
gadsimtu veca, tātad tur uz to spēlēt<br />
nevar. Ja esi sailgojies pēc Eiropas<br />
vēstures, Austrija būs pašā reizē. Eiropas<br />
viducis un rietumu kultūra klasiskākajā<br />
izpausmē. Donavas ass dala<br />
un vieno, cilvēciskā apdzīvotība ap to<br />
virknējas kā krelles uz diedziņa: te atrastas<br />
paleolīta Venēras, te joprojām<br />
atrodamas četru valstu galvaspilsētas<br />
un tam pa vidu vesela gūzma citu kultūru:<br />
romieši, ķelti, ģermāņi, jodelētāji<br />
un visi pārējie.<br />
Vīne, viena no šīm četrām galvaspilsētām,<br />
neskopojoties ļauj ievilkt nāsīs<br />
vecās Eiropas smaržu. Impērijas jūtoņa<br />
te neatstāj ne uz mirkli un, jāteic,<br />
ir tīri patīkama. Tāda kā bagātības un<br />
nesatricināmas pasargātības sajūta.<br />
Protams, vēstures grāmatās katrs var<br />
izlasīt, cik tā mānīga, tomēr uz mirkli<br />
ļausimies. Mocarts, Šūberts, Klimts,<br />
Mums vēl ir vieta<br />
Jūsu sveicieniem,<br />
apsveikumiem,<br />
paziņojumiem.<br />
Cena $5 par 1 cm vienā<br />
slejā. Minimums $10.<br />
Tieši šis laukumiņš<br />
izmaksās tikai $30.<br />
Ceļojums<br />
Austrija – Austrālija<br />
Laiksniete Aija Rozentāla turpina ceļot<br />
Freids un ķeizariene Sisija tūristu pievilināšanai<br />
tiek štancēti uz nebēdu.<br />
Tad vēl jūgendstils, Hundert vasera<br />
šķībās, krāsainās mājas un… ķenguri.<br />
Slavenajam opernamam ap stūri, starp<br />
kafejnīcām, kur var dabūt zaherkūku<br />
ar Vīnes kafiju, ieperinājies austrāļu<br />
krodziņš. Interesanti gan: visapkārt<br />
tāda kultūra, bieza kā putukrējuma<br />
slānis kafijas tasē, tomēr šiem prasās<br />
arī ķengurus un outback estētiku.<br />
Lai nu kā, arī es pirms zaherkūkas<br />
dodos nobaudīt Coopers. Lai arī<br />
te pie sienām sakarināti kičīgi krokodili,<br />
sērfdēļi ar viltus haizivs zobu<br />
pēdām un visur nenogurstoši lēkā ķenguri,<br />
Austrālijas krodziņš ir īsta oāze<br />
nostaļģiski noskaņotajiem. Arī angļu<br />
valoda te vairāk dzirdama. Iedomājos,<br />
ka valodas ziņā AusEiro un AusAus ir<br />
līdzīgā situācijā: abās runā kādas lielas<br />
Eiropas valsts valodā, tikai izloksne<br />
cita. Ja īsti neieklausās austriešu<br />
runā, nevar saprast, kas tā par valodu,<br />
jo melodija ir pavisam citādāka nekā<br />
klasiskajai vācu izrunai. Līdzīgi ir<br />
arī ar Austrālijas angļu valodu. Taču<br />
tad jāaizdomājas par vienu pamatīgu<br />
atšķirību: AusAus ir milzu sala, ko<br />
apskalo okeāns. AusEiro ir tikai par<br />
kādu ceturto daļu lielāka nekā Latvija,<br />
tai nav jūras robežu, toties ir veselas<br />
astoņas kaimiņvalstis. Šķiet, jau tāpēc<br />
vien te jābūt pavisam citādākai sajūtai<br />
un dzīves uztverei, nekā vietā, kur līdz<br />
kaimiņiem ir vairāku stundu lidojums.<br />
Kontinentālajā Eiropā ļoti pierasts<br />
pie kaimiņu sajūtas, tā ir pilnīgi neatņemama<br />
dzīves sastāvdaļa. Eiropu<br />
varētu salīdzināt ar komunālo dzīvokli,<br />
kur daži kaimiņi ir draudzīgi, pie<br />
viņiem vienmēr var iešmaukt paciemoties,<br />
toties citi nāvīgi krīt uz nerviem<br />
un mūždien piesmirdina māju ar<br />
sīpolu cepšanu, smēķēšanu, netīrām<br />
zeķēm vai vienkārši neizturami skaļi<br />
klepo aiz sienas. Salīdzinājumā ar to<br />
Austrālija ir gatavā viensēta. Visapkārt<br />
plašumi, var klaigāt, dziedāt pret<br />
rietošu sauli un nevienam (vismaz nevienam<br />
cilvēkam) netraucēt, dvēselei<br />
ir pamatīga telpa, kur ganīties. Un,<br />
līdzīgi kā Tuvas stepē: ja gribi satikt<br />
savu meiteni no 100 kilometru attālā<br />
blakusciema, nekas neatliek, kā rausties<br />
zirgam mugurā un dipināt dienunakti.<br />
Tāpēc tuviešu dziesmām par<br />
mīlestību nerimtīgs pakavu ritms vijas<br />
cauri. Līdzīgi austrāļu draudzības<br />
dziesmai lidmašīnas motora rūkoņa<br />
fonā. Toties telpas AusAus ir daudz<br />
un suvenīru bodēs neviens nepārdod<br />
krūzīšu paliktņus ar uzrakstu „Freids<br />
nebija mūsējais“ vai krekliņus ar<br />
ķenguriem Alpu pļavās. Šai ziņā noteikti<br />
AusAus ir pašpietiekamāka par<br />
AusEiro, neskatoties uz tās satriecoši<br />
biezo kultūrslāni.<br />
Austrālija stāv malā no Eiropas<br />
vārīšanās, Austrija ir pašā katla viducī.<br />
Tā nu AusAus un AusEiro sanāk<br />
kā tāds komplementārs pāris svešu<br />
zemju apceļotājiem. Kad apnīk Eiropas<br />
kvintesence un mūžīgās vēstures<br />
pamācības, var veldzēties dienvidzemes<br />
plašumos ar dīvaino floru, faunu<br />
un siltumu. Kad apnīk 19. gadsimta<br />
neogotika un okeāna sāļais ūdens, var<br />
doties uz Austriju pie īstās gotikas un<br />
Agatas Kristi varoņu cienīgi lēnīgajā<br />
dzīves ritmā kuģot pa Donavas viļņiem.<br />
Un cerēt, ka tavs eiroromāns iztiks<br />
bez strihnīna, greizsirdīgā Saljēri<br />
un Franča Ferdinanda liktenīgās lodes.<br />
Aija Rozentāla<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
Negribat paši izdrukāt<br />
Vai nav ātrā interneta pievienojuma<br />
Labprāt KRĀSĀS<br />
izdrukāsim un nosūtīsim<br />
laikrakstu „Latvietis“.<br />
Dāviniet sev vai citam!<br />
Abonements<br />
$35 par 10 numuriem vai<br />
$70 par 20 numuriem<br />
ar piegādi Austrālijā.<br />
Sterling Star Pty Ltd<br />
PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141<br />
redakcija@laikraksts.com<br />
Čeki rakstāmi: „Sterling Star“<br />
FOTO Vineta Romāne
Otrdien, 2009. gada 24. martā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 13. lpp.<br />
Latvijas neiroķirurgs Melburnā<br />
Gunārs Nāgels:<br />
Kas ietekmēja un<br />
kādēļ izvēlējies ārsta<br />
specialitāti<br />
Kaspars Auslands:<br />
Varbūt pateicoties<br />
1. slimnīcai,<br />
es esmu nokļuvis<br />
tieši neiroķirurģijā.<br />
Man daudzas lietas<br />
dzīvē notikušas tā – varbūt tas nav bijis<br />
izteikti mērķtiecīgi, bet tas ir noticis.<br />
Medicīna nebija mans bērnības<br />
sapnis vai tamlīdzīgi, bet man bija ļoti<br />
motivēts draugs, kurš ļoti gribēja iet<br />
uz medicīnu, un viņš mani, tā varētu<br />
teikt, pavilka līdzi. (Viņš pats nekļuva<br />
par neiroķirurgu, bet strādā vispārējā<br />
ķirurģijā.) Kopā mēs izgājām sagatavošanas<br />
kursu medicīnas akadēmijā,<br />
un tad bija tāda interesanta situācija.<br />
Tajā gadā, kad es beidzu vidusskolu,<br />
bija pirmais tāds gads Latvijā,<br />
kad varēja stāties vienlaicīgi vairākās<br />
augstskolās. Pirms tam tas tā nebija<br />
iespējams. Tā kā abi mani vecāki ir<br />
pabeiguši Lauksaimniecības Akadēmiju<br />
Jelgavā, tad es savus dokumentus<br />
iesniedzu gan Medicīnas Akadēmijā,<br />
gan arī Lauksaimniecības Akadēmijā.<br />
Medicīnas Akadēmijā dokumenti bija<br />
jāiesniedz ātrāk, bet nedaudz vēlāk<br />
Lauksaimniecības Akadēmijā. Līdz<br />
ar to iznāca, ka Medicīnas Akadēmijā<br />
es iesniedzu dokumentu oriģinālus,<br />
bet Lauksaimniecības – to kopijas. Bet<br />
konkurss vispirms bija Lauksaimniecības<br />
Akadēmijā un pēc tam Medicīnas<br />
Akadēmijā.<br />
Tā nu es ar ļoti labiem rezultātiem<br />
izturēju konkursu Lauksaimniecības<br />
Akadēmijā, un man jau bija pārrunas<br />
ar vadītājiem. Viņi, protams, bija ļoti<br />
priecīgi, bet teica, ka bez oriģināldokumentiem<br />
mēs tevi tomēr uzņemt<br />
nevaram. Tad man bija pārdomu brīdis:<br />
braucu no Jelgavas uz Rīgu un domāju:<br />
ko darīt Ņemt ārā dokumentus<br />
un stāties Jelgavā, vai palikt Medicīnas<br />
Akadēmijā. Tad domāju, Labāk<br />
zīle rokā, nekā mednis kokā, ņemšu<br />
dokumentus ārā un stāšos Jelgavā.<br />
Aizbraucu uz Medicīnas Akadēmiju<br />
un tur mani aizsūtīja pie uzņemšanas<br />
komisijas vadītāja, kurš man diezgan<br />
strikti pateica, ka tas nav iespējams,<br />
un tā man vienkārši nekas cits neatlika,<br />
kā iestāties Medicīnas Akadēmijā.<br />
Vēl tāds dzīves gadījums man bija<br />
1. slimnīcā. Biju Medicīnas Akadēmijas<br />
3. kursā, un bija doma, ka jāsāk<br />
reāli strādāt medicīnā un kaut ko arī<br />
pelnīt. Tajā laikā vēl varēja darīt tā, ka<br />
studenti varēja strādāt kā medicīnas<br />
māsa vai feldšeris. Tagad tas tā vairs<br />
Int ervija – Kaspars Auslands<br />
Pirmais turpinājums. Sākums laikrakstā „Latvietis“ Nr. 28.<br />
nav, medmāsas visu to lietu noprotestēja,<br />
bet tagad medicīnas students var<br />
strādāt par sanitāru.<br />
Tātad, 3. kursā mācoties, gāju<br />
meklēt darbu, un parasti labākā kalve<br />
medicīnas studentiem darbam slimnīcā<br />
ir uzņemšanas nodaļa, kur jābūt<br />
gatavam uz visu. Sākumā aizgāju uz<br />
Stradiņiem (Stradiņa slimnīca), tur<br />
mani pasūtīja pāris mājas tālāk, sakot,<br />
ka studentus mums nevajag. Tā kā<br />
ģeogrāfiski man iznāca doties no Stradiņiem<br />
uz Gaiļezeru (Gaiļezera slimnīcu)<br />
garām Rīgas pilsētas 1. slimnīcai<br />
(atrodas uz Brīvības ielas), tad iegriezos<br />
arī tur pie vecākās māsas, kura<br />
man pateica, ka tas nav iespējams.<br />
Es jau gāju prom, kad kabinetā<br />
ienāca jauna sieviete, apprasījās, kas<br />
par lietu, izstāstīju – tā un tā. Izrādījās<br />
viņa bija uzņemšanas nodaļas vadītāja,<br />
un viņas vīrs savā laikā kā students bija<br />
strādājis uzņemšanas nodaļā. Viņa māsai<br />
teica: nē, šito čali mēs ņemam! Un<br />
tā tas notika, ka sāku strādāt 1. slimnīcā.<br />
Tur man tāds kā iedvesmotājs bija<br />
Dr. Beķers, kurš tur joprojām strādā.<br />
Un te atkal ir viens mans dzīves<br />
gadījums. Tajā gadā, kad es pabeidzu<br />
medicīnas Akadēmiju, nebija nevienas<br />
vietas rezidentūrā neiroķirurģijā.<br />
Tāda bija valsts programma. Līdz ar to<br />
es izturēju konkursu, iestājos vispārējā<br />
ķirurģijā Stradiņa slimnīcā. Pirmo<br />
gadu es tur pavadīju vispārējā ķirurģijā.<br />
Pirmā gada beigās (es visu laiku<br />
biju turpinājis strādāt arī kā stažieris<br />
1. slimnīcā), man zvana Dr. Beķeris un<br />
saka: „Kaspar, ir tāda lieta, ka Tev ir<br />
iespēja pāriet uz neiroķirurģiju, tajā<br />
nākamā gadā būs viena brīva vieta no<br />
valsts pasūtījuma“. Un man atkal bija<br />
pārdomu brīdis, ko darīt Man bija it<br />
kā tīri labi tanī vietā, kur es esmu, vai<br />
atkal doties nedaudz relatīvi nezināma<br />
virzienā un pāriet uz neiroķirurģiju<br />
Nolēmu doties uz neiroķirurģiju, un<br />
tā es tur tiku, un tā man arī turpinājās<br />
saikne ar Rīgas 1. slimnīcu.<br />
Sākums rezidentūrā bija ļoti grūts,<br />
bet tāds tas laikam ir visiem. It kā tu<br />
beidz Akadēmiju, visu zini, gribētu<br />
kaut ko darīt, bet tevi tā kārtīgi nospiež<br />
zemē, kamēr tiec pie darīšanas.<br />
Šeit Austrālijā ir jābūt krietni lielākai<br />
motivācijai, jo tas pielaides mehānisms,<br />
ja tā var teikt, jaunajiem ārstiem<br />
šeit ir vēl stipri nežēlīgāks nekā<br />
Latvijā. Latvijā relatīvi daudz ātrāk tomēr<br />
tiec līdz zināmam iespēju robežu<br />
līmenim nekā šeit. Te Austrālijā puiši<br />
vecāki par mani, kuriem tikai pirmie<br />
gadi kā reģistrāriem, viņiem vēl jāpabeidz<br />
4–5 gadi, lai dabūt grādu. Šeit ir<br />
tas konsultantu princips, vismaz tanī<br />
vietā, kur es strādāju. Patiesībā tie jaunie<br />
dakteri, tiešām, vismaz salīdzinoši<br />
ar to kā Latvijā, te ļoti maz dabū ko<br />
darīt.<br />
Turpinājums sekos<br />
Novuss meistarsacīkstes<br />
Visi novuss spēlētāju ceļi veda uz Latviešu Ciemu Melburnā. 21. un 22. martā tur<br />
notika Viktorijas latviešu meistarsacīkstes novusā. Dalībnieki bija no tuvienes<br />
un tālienes. Arī Centrālā krasta novuss spēlētāji cītīgi trenējas. Treniņā redzami<br />
no kreisās Arturs Ernšteins, Andris Ruņģis, Dims Pešūdovs un Juris Zemītis. ∎
14. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 24. martā<br />
Garīgais komentārs – māc. Raimonds Sokolovskis<br />
Ir pārāk daudz<br />
pravietojumu, kas<br />
norāda uz patreizējo<br />
laikposmu. Ja<br />
būtu tikai viens,<br />
varētu apšaubīt.<br />
Ja divi – sagadīšanās…<br />
Bet to ir<br />
gandrīz visām supersenajām<br />
tautām, ir lielākajām pasaules<br />
reliģijām, un ir Jauno laiku pētniekiem.<br />
Ir visiem viens un tas pats,<br />
ar nelielām, protams, kultūrai raksturīgajām<br />
niansēm. Ir arī zinātnei sava<br />
terminoloģija par daudzdimensionalitāti<br />
un tml. Principā optimistiski.<br />
Un tie saka apmēram tā: Cilvēcei<br />
un Zemei tuvojas un jau sāk notikt Lielās<br />
Pārmaiņas. Cilvēka psiholoģijā tās<br />
izpaudīsies kā pārslēgšanās no bailēm<br />
un naida uz Ticību un Mīlestību. Zemei<br />
tās izpaudīsies kā pāreja no materiālās<br />
vadošās realitātes uz garīgo<br />
realitāti jeb no trīsdimensionālās uz<br />
četrdimensionālo vai vairāk.<br />
Atbilstošais Bībeles citāts ir sekojošais:<br />
„Viņa balss toreiz satricināja<br />
zemi, bet tagad Viņš pasludinājis, sacīdams:<br />
„Vēl vienreiz Es kustināšu<br />
ne tikai zemi, bet arī debesis. Bet vārdi<br />
vēl vienreiz norāda uz satricināmā<br />
pārvēršanu, tāpēc, ka tas ir radīts, lai<br />
paliktu nesatricināmais. Tāpēc, saņemot<br />
nesatricināmu valstību, būsim<br />
pateicīgi.““(Ebr.12:26-28). Šī vēsts ir<br />
ļoti skaidra, un proti, ka Zeme un debesis<br />
pārmainīsies. Kad tas piepildīsies,<br />
nezin neviens „ne debesu eņģeļi,<br />
ne Dēls, kā vien Tēvs.“ (Mt.24:36).<br />
Ko saka dabas zinātne.<br />
Atzerees<br />
Pirms 50 gadiem<br />
<strong>Laikraksts</strong> Austrālijas Latvietis<br />
Nr. 477, 1959. g. 14. martā<br />
Vija nopelna £300<br />
Adelaides latviete uzvar lielā<br />
mājturības sacensībā<br />
„Es gribu staidzami zvanīt uz mājām,“<br />
– bija pirmie vārdi, ko teica Adelaides<br />
19 g.v. latviete Vija Auziņa, kad<br />
tā Melburnā ieguva 1. vietu „nākotnes<br />
mājturībnieču“ sacensībā. Bez goda,<br />
uzslavas u.c. patīkamām lietām, Vija<br />
par uzvaru saņēma arī firmas Hills<br />
Hoists Ltd. 300:0:0 naudas balvu un<br />
mājturības piederumus.<br />
* * *<br />
<strong>Laikraksts</strong> Austrālijas Latvietis<br />
Nr. 478, 1959. g. 21. martā<br />
“Ieiešanai” atspīdot<br />
Atbilstošo dabas zinību nozaru aprindās<br />
(piem. G. Braden u.c.) cirkulē<br />
informācija, ka Zemes fona frekvence<br />
ir dramatiski pieaugusi sākot no<br />
1980. gada. Zemes rezonanse ir bijusi<br />
7,8 Hz tūkstošiem gadu, bet kopš<br />
1980. gada tā pieaugusi pāri par 12 Hz.<br />
Zinātnei nav atbilžu – kādēļ tas notiek,<br />
nedz arī – ko tas viss nozīmē. Pieaugošās<br />
vibrācijas izraisa Zemes molekulu<br />
ātrāku rotāciju, kas, savukārt, izraisa<br />
temperatūras pieaugumu uz visas Zemeslodes.<br />
Par cilvēku.<br />
„Ka līdz ar visiem svētajiem jūs<br />
spētu aptvert, kāds ir platums, garums,<br />
augstums un DZIĻUMS“, kur<br />
apustulis Pāvils mums tātad skaidri<br />
norāda uz apziņu vairāk nekā trim tīri<br />
materiālajām dimensijām, kas būtu tikai<br />
„garums, platums un augstums“.<br />
Apustulis, runādams par šo – pavisam<br />
četru (vai vairāk) dimensiju apziņu, un<br />
pieminot to sakarībā „ar visiem svētajiem“,<br />
tātad atklāj tās dabu kā garīgu,<br />
un nevis tikai trīsdimensionāli materiālu.<br />
(Ef.3:18).<br />
Šodien cilvēka APZIŅAS izplēšanās<br />
ir vērojama masveidīgi. Un uz<br />
visām pusēm, kā zvaigzne, kas izlej<br />
savus starus pār Visumu. Tas notiek<br />
gan individuālā gan arī globālā mērogā.<br />
Cilvēks sāk apzināties, ka viņš ir<br />
daļa no vesela. Atcerēsimies Bībeles<br />
vārdus: „Visi ir viens.“ (Gal.3:28). Ja<br />
agrākos laikos cilvēks apzinājās sevi<br />
kā vienīgo esamību un visus pārējos<br />
uzskatīja – kā atdalītus no sevis un<br />
tālu projām, tad tagad intensīvi pieaug<br />
Sevis apziņa kā saistītam ar pārējiem<br />
Draudze pieaug<br />
Skats Adelaides ev. lut. latviešu<br />
draudzes darbā<br />
Adelaides ev. lut. latviešu draudzes<br />
pilnsapulcē mācīt. V. Voitkus<br />
ziņoja, ka 1958. gadā draudzes locekļu<br />
skaits pieaudzis par 31 un tagad ir<br />
1270. Pēdējā laikā vairojies arī dievlūdzēju<br />
skaits, bet samazinājušies kārtējie<br />
draudzes maksājumi.<br />
Draudzē 1958. g. noticis 31 dievkalpojums<br />
(1957.g. 30), kristīts 41<br />
bērns – 26 zēni un 15 meitenes (26), iesvētīti<br />
23 jaunieši (32), bijuši 349 dievgaldnieki<br />
(376), salaulāti 12 pāri (12)<br />
un apbedīti 6 tautieši (9). Ar draudzi<br />
saistītajā sestdienas skolā mācījušies<br />
207 bērni 12 skolotāju vadībā.<br />
* * *<br />
Visur veiksme<br />
Latviešu bibliotēkas biedrības Pertā<br />
pilnsapulce<br />
Latviešu bibliotēkas biedrība Pertā<br />
jau trešo gadu pēc kārtas var uzrādīt<br />
sekmes it visos darbības virzienos un<br />
un visus citus – samērā netālu. Tas izpaužas<br />
pa vairākiem kanāliem, starp<br />
kuriem pirmo pieminēsim – internetu.<br />
Tas komentārus neprasa. Otrais būtu –<br />
garīgais internets. Te vietā Bībeliskie<br />
vārdi par „vienu miesu Kristū, kurai<br />
daudz locekļu, bet katram savs uzdevums.“<br />
(sk. Rom.12). Šis apustuļa Pāvila<br />
piemērs atgādina vienkāršo faktu,<br />
ka katrs cilvēks taču apzinās gan<br />
savu miesas locekļu esamību, gan arī<br />
stāvokli. APZIŅAI PIEAUGOT KRI-<br />
STŪ, Viņa miesas locekļi sāk apzināties<br />
cits cita esamību un arī stāvokli,<br />
līdz pat otra cilvēka rūpju, sāpju kā arī<br />
prieka un gaviļu sajušanai. „Nesiet cits<br />
cita nastas“ (Gal.6:2) – izpaužas arvien<br />
vairāk reālā pārdzīvojumā. Tas, kas agrākos<br />
laikos bija pieejams praviešiem<br />
un īpaši apskaidrotajiem, kuri mūžu<br />
pavadīja lūgšanās un askēzē, tas šodien<br />
– Debesu dāvanas dēļ un šo pašu<br />
praviešu, apustuļu un visu svēto iekrātā<br />
kapitāla dēļ – top pieejams masveidīgi.<br />
Un proti – apziņas izplēšanās tikai<br />
uz mantojuma pamata. Resp. – pat bez<br />
īpašām nodarbēm. Šodien saņemt apgaismības<br />
artavu no Debesīm ir it kā<br />
daudz vieglāk nekā tas bija izdarāms<br />
pirms Kristus. Un tas tā ir cilvēka<br />
paša dēļ. Jo Jēzus ir ticības piepildītājs.<br />
Viņš, uzvarēdams tumsonību, ir noenkurojis<br />
uz Zemes jaunu stāvokli. Vajag<br />
„pacelt savas acis uz Debesīm, no kurienes<br />
man palīgs nāk“. Alleluja. Pateicība<br />
Tam Kungam! Ar laiku tu to sāc<br />
apzināties, sajust, un pēc tam arī vari<br />
piepalīdzēt citiem. (sk. I Kor 12).<br />
„Nāc, Kungs Jēzu!“.<br />
Mācītājs Raimonds Sokolovskis<br />
arī skaitlisku pieaugumu, – šāda jauka<br />
aina atklājās biedrības pilnsapulcē.<br />
Pagājušajā darbības gadā nākuši<br />
klāt 36 jauni biedri un to skaits tagad<br />
ir 125.<br />
* * *<br />
Divi gradi<br />
Ed. Silkalns un P. Nolle beiguši<br />
Melburnas Universitāti<br />
Melburnas universitātē 11. martā<br />
pirmos zinātniskos gradus ieguva divi<br />
latviešu jaunieši – Eduards Silkans un<br />
Paulis Nolle.<br />
Dzejnieks ar gradu<br />
Mūsu jaunais dzejnieks un latviešu<br />
sabiedrības čaklais darbinieks<br />
Eduards Silkalns izpelnījies Bachelor<br />
of Arts gradu, bet vēl 1 gadu turpinās<br />
studijas paidagoģijas fakultātē, lai pēc<br />
tam strādātu par vācu valodas, vēstures<br />
un angļu valodas skolotāju Viktorijas<br />
ģimnāzijās.<br />
Inženieru ģimene<br />
Turpinājums 15. lpp.
Otrdien, 2009. gada 24. martā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 15. lpp.<br />
Atceries<br />
Turpinājums no 14. lpp.<br />
Tēvs inženieris un arī dēls inženieris<br />
– tā tagad ir inž. A. Nolles ģimenē<br />
Melburnā pēc tam, kad tās vecāka atvase<br />
Paulis Nolle beidzis universitāti...<br />
Inž. P. Nolle jau ar šī gada janvāri<br />
strādā saldētavu iekārtu uzņēmumā R.<br />
Werner and Co. Šajā vecajā un slavenajā<br />
uzņēmumā mūsu inženieris domā<br />
palikt.<br />
* * *<br />
<strong>Laikraksts</strong> Austrālijas Latvietis<br />
Nr. 479, 1959. g. 28. martā<br />
Grib jaunu skatuvi<br />
Sabiedrisks uzdevums Pertas<br />
latviešiem<br />
Ja katrs nodarbinātais latvietis Pertā<br />
dotu 10 šiliņus, tad dažos mēnešos bez<br />
parādiem varētu uzbūvēt skatuvi Pertas<br />
Sv. Pāvila ev. lut. draudzes namā. Šāda<br />
skatuves būve ir liela nepieciešamība.<br />
Tā kā „10 šiliņu akcijai“ tomēr neparedz<br />
panākumus un ne draudze, ne<br />
pārējās latviešu organizācijas nevēlas<br />
apgrūtināt savus kārtējos budžetus,<br />
tad draudzes padome nolēmusi dibināt<br />
skatuves piebūves komisiju, aicinot<br />
tajā no katras latviešu organizācijas pa<br />
2 pārstāvjiem.<br />
Pēc inž. E. Ozoliņa zīmētā un Pertas<br />
pilsētas valdes apstiprinātā plāna,<br />
Datumi<br />
Vārdu dienas, dzimšanas<br />
dienas un zīmīgi notikumi<br />
24. marts<br />
Kazimirs, Izidors<br />
Pasaules meteoroloģijas diena<br />
1524. Rīgas rāte nodibina Trūkumcietēju<br />
palīdzības kasi – kopkasi.<br />
1861. tirgotājs, grāmatizdevējs, „Latvju<br />
Dainu“ 1. sējuma izdevējs, žurnālists<br />
Henrijs Visendorfs.<br />
1899. garīdznieks, publicists, dramaturgs<br />
Broņislavs Valpitrs.<br />
1902. dzejniece Valda Mora (arī Valda<br />
Moora).<br />
1908. dzejnieks Andrejs Balodis.<br />
1919. aktieris, režisors, skatuves mākslas<br />
pedagogs Alfrēds Jaunušans.<br />
1924. dibināts Triju Zvaigžņu ordenis.<br />
1932. dzejnieks Jānis Plotnieks.<br />
1943. bibliogrāfe, prof. Baiba Sporāne.<br />
25. marts<br />
Māra, Mārīte, Marita<br />
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas<br />
diena<br />
1893. kapteinis Kārlis Labsvīrs.<br />
1899. rakstnieks Joņs Opincāns.<br />
1919. mežierīcības speciālists Mārtiņš<br />
Balodis. Īpaši specializējies bebru dzīves<br />
pētīšanā.<br />
1926. grāmatniecības un literatūras<br />
vēsturnieks, bibliotēku darbinieks<br />
Aleksejs Apīnis.<br />
skatuves būve izmaksātu 350:0:0.<br />
* * *<br />
Zaglim tiek liela nauda<br />
Apzagts Prāv. A. Grosbachs<br />
Melburnā apzagts archibīskapa<br />
pārstāvis Austrālijā un Melburnas ev.<br />
lut. latviešu draudzes gans prāvests A.<br />
Grosbachs. Draudzes mājā, kur prāvests<br />
ar ģimeni dzīvo, nozagts vairāk<br />
nekā 200:0:0.<br />
Prāv. A. Grosbachs 14. martā pl. 23<br />
atgriezās no draudzes jaunatnes pulciņa<br />
sarīkojuma un tūlīt pamanījis, ka<br />
mājas sētas pusē atvērtas durvis, kas<br />
aizejot bijušas aizslēgtas. Ļaunu paredzēdams,<br />
prāvests devies savā kancelejā<br />
un apskatot dokumentu skapi, tas<br />
izrādījies atlauzts. Pēc skapja pārbaudes<br />
nācies konstatēt, ka strādājis zaglis,<br />
pie kam tas nebija pievācis neviena<br />
dokumenta, bet tikai naudu. Paņemta<br />
visa skapī esošā draudzes nauda –<br />
65:14:5 un bez tam vēl ap 160:0:0, kas<br />
bija iekasēts par pārdotajām bībelēm<br />
un garīgo rakstu grāmatām, lai šo naudu<br />
nosūtītu attiecīgām izdevniecībām.<br />
Prāvests par aplaupīšanu nekavējoties<br />
ziņojis policijai, kas uzņēmusi<br />
pirkstu nospiedumus un meklē vainīgo.<br />
Spriežams, ka tam jābūt labam<br />
apstākļu pazinējam. Prāv. A. Grosbachs<br />
paskaidro, ka nozagto draudzes<br />
un pārējo naudu atmaksās no personīgajiem<br />
līdzekļiem.<br />
1949. no Rīgas uz Omskas un Tomskas<br />
apgabaliem Sibīrijā deportē 42 178<br />
Latvijas iedzīvotājus. No Latvijas<br />
uz Sibīriju 33 ešelonos tiek izvestas<br />
13 624 ģimenes.<br />
1950. rakstnieks Andris Puriņš.<br />
1974. teātra zinātniece Ieva Zole.<br />
26. marts<br />
Eiženija, Ženija<br />
1819. Ķeizars Aleksandrs I apstiprina<br />
likumu par Vidzemes zemnieku brīvlaišanu.<br />
1886. ģenerālis, Latvijas pašpārvaldē<br />
vācu okupācijas laikā Oskars Dankers.<br />
1895. pulkvedis Kārlis Lobe.<br />
1906. ALT aktieris Jānis Birkmanis.<br />
1924. datorzinātnieks, īstenais LZA<br />
loceklis Eduards Jakubaitis.<br />
1939. mākslas zinātniece Ruta Čaupova.<br />
1941. aktrise Rasma Garne.<br />
1943. dzejnieks, atdzejotājs Uldis<br />
Krasts.<br />
1943. dzejnieks Juris Veitners.<br />
27. marts<br />
Gustavs, Gusts, Tālrīts<br />
Teātra diena<br />
Starptautiska teātra diena<br />
1482. rīdzinieki noslēdz ar ordeni pamieru<br />
uz diviem gadiem.<br />
1929. datorzinātnieks Andris Padegs.<br />
1930. dzejnieks, literatūras kritiķis<br />
Inārs Brēdrihs.<br />
1933. Latvijas valdība slēdz Latvijas<br />
Nacionālsociālistu Partiju.<br />
1967. rakstnieks Jānis Einfelds.<br />
* * *<br />
Deju jaunatne brauc ciemos<br />
Sprigulīši uzstājas Vagā un Kanberā<br />
Kanberas latviešu tautas deju kopa<br />
Sprigulītis bieži aicināta uzstāties austrāliešu<br />
sabiedrībā. Pateicoties Labo<br />
kaimiņu apvienībai, kas Kanberā ļoti<br />
aktīva, mūsu jauniešus pērn lūdza dejot<br />
Rotarija kluba gadskārtējā kongresā<br />
Kvīnbejanā. Latviešu dejošana laikam<br />
bija patikusi, jo šogad deju kopu<br />
uzaicināja uzstāties Vagas Rotarija<br />
klubs, atlīdzinot ceļa izdevumus un izkārtojot<br />
uzņemšanu, lai Kanberas viesi<br />
pēc uzstāšanās nedēļas nogalē varētu<br />
apskatīt pilsētu un tās apkārtni...<br />
Vagā sprigulīšus sākumā uzskatīja<br />
par Kvīnbejanas ungariem. Kad<br />
pārpratums noskaidrojās, latviešus<br />
uzrunāja par draugiem no Kanberas.<br />
Sprigulīšiem bija jādejo ļoti daudz.<br />
Austrālieši sirsnīgi apbrīnoja dejas un<br />
tērpus. Viņiem sevišķi patika izšuvumi<br />
un rotas lietas.<br />
Pēc uzstāšanās dejotājus izdalīja<br />
pa rotariešu mājām. Austrālieši bija<br />
ļoti pretimnākoši un izrādīja lielu interesi<br />
par Latviju un tās parašām. Nākamajā<br />
dienā Sprigulīšus izvizināja<br />
motorlaivās pa Marambidžī upi. Tie,<br />
kas bija paņēmuši līdzi peldtērpus, izmēģināja<br />
braukšanu ar ūdensslēpēm –<br />
sportu, kurā visi bijām iesācēji. Vakarā<br />
Rotarija kluba telpās notika kopējs<br />
oficiāls azaids ar deju.<br />
∎<br />
28. marts<br />
Gunta, Ginta, Gunda<br />
1199. Brēmenē iesvētītais bīskaps<br />
Alberts no vācu karaļa Fīlipa savam<br />
Gotlandē un Vācijā savervētajam karaspēkam<br />
agresijai Baltijā saņem svētceļojuma<br />
statusu.<br />
1859. grāmatizdevējs Jānis Ozols.<br />
1909. rakstnieks, pianists, komponists<br />
Knuts Lesiņš.<br />
1912. režisore, literāte Marga Tetere.<br />
1923. mākslas zinātniece Tatjana Suta.<br />
1927. komponists Gunārs Ordelovskis.<br />
1934. Vācija noraida PSRS aicinājumu<br />
kopīgi garantēt mieru Baltijas valstīs<br />
un Somijā.<br />
1934. mediķis, LZA īstenais loceklis<br />
Jānis Priedkalns.<br />
1956. dzejniece Amanda Aizpuriete.<br />
29. marts<br />
Aldona, Agija<br />
1872. ārsts, sabiedrisks un teātra darbinieks<br />
Ernests Ekšteins.<br />
1902. gleznotājs, scenogrāfs Herberts<br />
Līkums.<br />
1966. dir., komponists Juris Vaivods.<br />
30. marts<br />
Nanija, Ilgmārs<br />
1886. žurnālists, mākslas vēsturnieks<br />
Kristaps Eliass.<br />
1912. dzejnieks Oskars Liepārs.<br />
1922. kordiriģents Jānis Dūmiņš.<br />
1937. literatūras zinātnieks, kritiķis<br />
Harijs Hiršs.<br />
1942. valodniece, dramaturģe Baiba<br />
Metuzāle-Kangere.<br />
∎
16. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 24. martā<br />
Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi<br />
Adelaidē<br />
Svētdien, 29. martā, plkst. 9.30 Novuss<br />
Tālavā. Jauni spēlētāji var piebiedroties<br />
katrā laikā – novuss – spēle<br />
jauniem un veciem!<br />
Trešdien, 1. apr., plkst. 13.00 Novuss<br />
Tālavā. Jauni spēlētāji var piebiedroties<br />
katrā laikā – novuss – spēle jauniem<br />
un veciem!<br />
Sestdien, 4. apr., plkst. 8.00 Tilpņu<br />
iekraušana Tālavā. Saiņu pieteikumus<br />
pieņem sākot ar 7. martu ierastā kārtībā<br />
ALB grāmatnīcā no plkst. 10.00–14.00.<br />
Sestdien, 4. apr., plkst. 11.00 Adelaides<br />
Latviešu skola aicina visus, kam<br />
interesē Lieldienu tradīcijas un labi<br />
pavadīts laiks piedalīties dziedāšanā,<br />
dažādās atrakcijās un Lieldienu kompozīciju<br />
veidošanas konkursā (līdz<br />
jāņem krāsotas olas) Tālavas mazajā<br />
zālē. Līdzi jāņem groziņi. Ieejas maksa<br />
sākot no $10.<br />
Trešdien, 8. apr., plkst. 13.00 Novuss<br />
Tālavā. Jauni spēlētāji var piebiedroties<br />
katrā laikā – novuss – spēle jauniem<br />
un veciem!<br />
Adelaides Sv. Pētera draudze<br />
Mācītājs Māris Lukaševics.<br />
Svētdien, 5. apr., plkst. 11.00 Pūpolu<br />
svētdiena. Dievkalpojums ar dievgaldu.<br />
Ceturtdien, 9. apr., plkst. 18.00 Zaļā<br />
ceturtdiena. Dievkalpojums ar dievgaldu.<br />
Piektdien, 10. apr., plkst. 11.00 Lielā<br />
piektdiena. Dievkalpojums ar dievgaldu.<br />
Brisbanē<br />
Sestdien, 28. martā, plkst. 13.00 Zolītes<br />
pēcpusdiena DV sarīkojumā Latviešu<br />
namā. Piedalīšanās $5.<br />
Svētdien, 5. apr., plkst. 10.00 Svētdienas<br />
rīts Dievam – Temats: „Dieva noslēpumi“<br />
pie M. Mežmales, 104 Donnington<br />
Street, Carindale, QLD 4152.<br />
Svētdien, 5. apr., plkst. 13.00 Rokdarbnieču<br />
kopas nodarbības Latviešu namā.<br />
Kvīnslandes latv. ev.lut.draudze<br />
Diakone Brigita Saiva.<br />
Piektdien, 10. apr., plkst. 11.30 Lielās<br />
piektdienas dievkalpojums ar dievgaldu<br />
Nācaretes baznīcā. Diakone Brigita<br />
Saiva.<br />
Kanberā<br />
Sestdien, 28. martā, plkst. 16.00 Tautas<br />
deju kopas „Sprigulītis“ 55 gadu<br />
darbības atcere Austriešu kluba telpās,<br />
5 Mount Evans St., Mawson. Ar priekšnesumiem<br />
piedalīsies Sidnejas latviešu<br />
deju kopa „Jautrais pāris“, dziedātāji<br />
„Jaunais vējš“. Viktorija Mačēna ar<br />
mūziķiem un sprigulīsi – bijušie un tagadējie.<br />
Ieeja $25 no personas, ieskaitot<br />
vakariņas. Pieteikšanās uz svinībām<br />
līdz 18. martam: Skaidrīte Darius<br />
6248 5890, mob. 0417 654 002, e-pasts<br />
skaidrite@ozemail.com.au vai Maree<br />
Rieksta, vai pie ikviena no sprigulīšiem.<br />
Kanberas latv. ev. lut. draudze<br />
Piektdien, 10. apr., plkst. 17.00 Lielās<br />
piektdienas dievkalpojums Sv. Pētera<br />
baznīcā, Reid. Dievkalpojumu noturēs<br />
prāvests Kolvins Makfersons no<br />
Sidnejas. Ja kādam ir vēlēšanās tikties<br />
ar prāvestu personīgi, lūdzu zvaniet<br />
62480582 pirms 9. aprīļa.<br />
Melburnā<br />
Sestdien, 28. martā, MLB Daugavas<br />
skolā Lieldienu izstāde. (Pārlikta no<br />
14. marta).<br />
Sestdien, 4. apr., plkst. 12.00 Vanadžu<br />
pusdienas DV mītnē.<br />
Svētdien, 5. apr., plkst. 11.00 Makšķernieku<br />
kluba Āķis saiets Latviešu namā.<br />
Melburnas 1.latv. ev.lut.draudze<br />
Māc. Māra Saulīte.<br />
Svētdien, 5. apr., plkst. 13.00 Pūpolu<br />
svētdienas dievkalpojums ar dievgaldu<br />
Balaratā.<br />
Piektdien, 10. apr., plkst. 11.00 Lielās<br />
piektdienas dievkalpojums ar dievgaldu<br />
Latviešu ciemā.<br />
Piektdien, 10. apr., plkst. 14.00 Lielās<br />
piektdienas dievkalpojums ar dievgaldu<br />
Trīsvienības baznīcā.<br />
Melburnas Sv. Krusta draudze<br />
Māc. Aldis Elberts.<br />
Svētdien, 29. martā, plkst. 10.00 Lūgšana<br />
baznīcā.<br />
Svētdien, 29. martā, plkst. 11.00 Ciešanu<br />
laika piektā svētdiena – dievkalpojums<br />
ar dievgaldu.<br />
Svētdien, 5. apr., plkst. 10.00 Lūgšana<br />
baznīcā.<br />
Svētdien, 5. apr., plkst. 11.00 Pūpolu<br />
svētdiena. Ģimenes dievkalpojums ar<br />
dievgaldu. Sekos siltas pusdienas.<br />
Ceturtdien, 9. apr., plkst. 19.00 Zaļās<br />
ceturtdienas dievkalpojums ar dievgaldu.<br />
Piektdien, 10. apr., plkst. 11.00 Lielā<br />
piektdiena. Dievkalpojums ar dievgaldu.<br />
Dziedās draudzes koris dir. E.<br />
Smalkā vadībā.<br />
Piektdien, 10. apr., plkst. 15.00 Lielās<br />
piektdienas dievkalpojums ar dievgaldu<br />
Sv. Mateja baznīcā Futskrejā.<br />
Pertā<br />
Līdz 9. aprīlim skatāma Indras Geidānes<br />
gleznu izstāde Turner galerijas<br />
telpās 470 William St. Northbridge.<br />
Svētdien, 29. martā, plkst. 14.00 Daugavas<br />
vanadzes aicina uz pēcpusdienu<br />
„Pāri zilai jūrai“ Latviešu centrā svinēt<br />
60 gadus Austrālijā. Kuģa ceļojums<br />
ar fotogrāfiskiem attēliem. Pirmās<br />
klases ēdienu karte. Kafijas galds.<br />
Lai piedalītos, zvanīt Ritai Džonsonei<br />
9349 2332 līdz 15. martam.<br />
Pertas ev.lut. Sv. Pāvila draudze<br />
Māc. Gunis Balodis.<br />
Svētdien, 5. apr., plkst. 10.30 Palmu<br />
svētdienas dievkalpojums.<br />
Ceturtdien, 9. apr., plkst. 18.00 Zaļā<br />
ceturtdiena. Dievkalpojums.<br />
Piektdien, 10. apr., plkst. 15.30 Lielās<br />
piektdienas dievkalpojums Jāņa baznīcā.<br />
Sidnejā<br />
Piektdien, 27. martā, plkst. 15.00 –<br />
20.00 novuss DV namā. Bārs atvērts.<br />
Uzkožamie. Visi laipni ielūgti. Gaidām<br />
jaunus spēlētājus un skatītājus!<br />
Piektdien, 3. apr., plkst. 12.00 Senioru<br />
saiets Latviešu namā.<br />
Piektdien, 3. apr., plkst. 15.00 – 20.00<br />
novuss DV namā. Bārs atvērts. Uzkožamie.<br />
Visi laipni ielūgti. Gaidām jaunus<br />
spēlētājus un skatītājus!<br />
Sidnejas ev. lut. latviešu draudze,<br />
Svētā Jāņa baznīcā<br />
Prāv. Kolvins Makfersons.<br />
Svētdien, 29. martā, plkst. 10.00 Ciešanu<br />
laika dievkalpojums ar Svēto Vakarēdienu.<br />
Svētdien, 5. apr., plkst. 10.00 Pūpola<br />
svētdienas dievkalpojums ar Svēto<br />
Vakarēdienu.<br />
Piektdien, 10. apr., plkst. 10.00 Lielās<br />
Piektdienas dievkalpojums ar Svēto<br />
Vakarēdienu.<br />
Sidnejas latv. ev. lut. Vienības<br />
draudze<br />
Māc. Raimonds Sokolovskis.<br />
Svētdien, 29. martā, plkst. 10.00 V<br />
Ciešanu laika dievkalpojums.<br />
Svētdien, 5. apr., plkst. 10.00 Pūpolu<br />
svētdienas dievkalpojums ar dievgaldu.<br />
Bībeles stunda.<br />
Zelta piekrastē<br />
Ceturtdien, 2. apr., plkst. 11.00 Kārtējā<br />
baltiešu mēneša tikšanās Vācu klubā,<br />
Gooding Dve & Jondique Ave, Carrara<br />
Jauns prezidijs<br />
Studenšu Korporāciju kopas Melburnā<br />
2009/10 mācības gada prezidijs ir:<br />
• Seniore Valda Rube 8 Glenmore<br />
Crescent, Black Rock. 3192<br />
• Vice seniore Māra Lezdkalna 40<br />
Mersey St., Box Hill North. 3120<br />
• Sekretāre un kasiere Anna Jaster<br />
2/32 Prospect St., Mt. Waverley.<br />
3149<br />
Valda Rube. SKKM seniore<br />
Lata kurss<br />
Latvijas Bankas kurss 24. martā.<br />
1 EUR = 0,702804 (piesaistes kurss)<br />
1 AUD = 0,3570 1 NZD = 0,2910<br />
1 GBP = 0,7490 1 USD = 0,5140
Change language