Laikraksts "Latvietis" 029
Laikraksts "Latvietis" 029
Laikraksts "Latvietis" 029
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
12. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 24. martā<br />
Dziedot ir jājūt<br />
iekšējā aerodinamika,<br />
ceļojot jāsajūt<br />
vietas specifika.<br />
Tā nu sagadījies,<br />
ka laiksniešiem<br />
pēc Austrālijas nākamais<br />
koncerts<br />
Austrijā. Pajokojam<br />
par līdzīgajiem nosaukumiem<br />
un liekamies mierā. Līdz<br />
kādā Vīnes vecpilsētas ieliņā no suvenīru<br />
bodes stenda pretī rēgojas kaut<br />
kas ļoti pazīstams, uz mirkli pārņem<br />
tāda kā māju sajūta... ķenguri! Iedomājieties<br />
situāciju: Vīnes centrs, gaiss<br />
sabiezējies no imperatoru visuresošās<br />
klātbūtnes, greznas ēkas, romiešu<br />
būvju drupas, pa bruģi klidzina zirgi,<br />
vizinādami tūristus senlaicīgos pajūgos,<br />
un te pēkšņi dzeltenās plāksnītes<br />
ar ķenguriem! Vai krekliņi ar Alpu<br />
govīm, kas lec kā ķenguri. Kontrasts<br />
ir tik spēcīgs, ka gribot negribot jāsāk<br />
salīdzināt Austrija un Austrālija.<br />
Austrālijā eiropeīdā kultūra pāris<br />
gadsimtu veca, tātad tur uz to spēlēt<br />
nevar. Ja esi sailgojies pēc Eiropas<br />
vēstures, Austrija būs pašā reizē. Eiropas<br />
viducis un rietumu kultūra klasiskākajā<br />
izpausmē. Donavas ass dala<br />
un vieno, cilvēciskā apdzīvotība ap to<br />
virknējas kā krelles uz diedziņa: te atrastas<br />
paleolīta Venēras, te joprojām<br />
atrodamas četru valstu galvaspilsētas<br />
un tam pa vidu vesela gūzma citu kultūru:<br />
romieši, ķelti, ģermāņi, jodelētāji<br />
un visi pārējie.<br />
Vīne, viena no šīm četrām galvaspilsētām,<br />
neskopojoties ļauj ievilkt nāsīs<br />
vecās Eiropas smaržu. Impērijas jūtoņa<br />
te neatstāj ne uz mirkli un, jāteic,<br />
ir tīri patīkama. Tāda kā bagātības un<br />
nesatricināmas pasargātības sajūta.<br />
Protams, vēstures grāmatās katrs var<br />
izlasīt, cik tā mānīga, tomēr uz mirkli<br />
ļausimies. Mocarts, Šūberts, Klimts,<br />
Mums vēl ir vieta<br />
Jūsu sveicieniem,<br />
apsveikumiem,<br />
paziņojumiem.<br />
Cena $5 par 1 cm vienā<br />
slejā. Minimums $10.<br />
Tieši šis laukumiņš<br />
izmaksās tikai $30.<br />
Ceļojums<br />
Austrija – Austrālija<br />
Laiksniete Aija Rozentāla turpina ceļot<br />
Freids un ķeizariene Sisija tūristu pievilināšanai<br />
tiek štancēti uz nebēdu.<br />
Tad vēl jūgendstils, Hundert vasera<br />
šķībās, krāsainās mājas un… ķenguri.<br />
Slavenajam opernamam ap stūri, starp<br />
kafejnīcām, kur var dabūt zaherkūku<br />
ar Vīnes kafiju, ieperinājies austrāļu<br />
krodziņš. Interesanti gan: visapkārt<br />
tāda kultūra, bieza kā putukrējuma<br />
slānis kafijas tasē, tomēr šiem prasās<br />
arī ķengurus un outback estētiku.<br />
Lai nu kā, arī es pirms zaherkūkas<br />
dodos nobaudīt Coopers. Lai arī<br />
te pie sienām sakarināti kičīgi krokodili,<br />
sērfdēļi ar viltus haizivs zobu<br />
pēdām un visur nenogurstoši lēkā ķenguri,<br />
Austrālijas krodziņš ir īsta oāze<br />
nostaļģiski noskaņotajiem. Arī angļu<br />
valoda te vairāk dzirdama. Iedomājos,<br />
ka valodas ziņā AusEiro un AusAus ir<br />
līdzīgā situācijā: abās runā kādas lielas<br />
Eiropas valsts valodā, tikai izloksne<br />
cita. Ja īsti neieklausās austriešu<br />
runā, nevar saprast, kas tā par valodu,<br />
jo melodija ir pavisam citādāka nekā<br />
klasiskajai vācu izrunai. Līdzīgi ir<br />
arī ar Austrālijas angļu valodu. Taču<br />
tad jāaizdomājas par vienu pamatīgu<br />
atšķirību: AusAus ir milzu sala, ko<br />
apskalo okeāns. AusEiro ir tikai par<br />
kādu ceturto daļu lielāka nekā Latvija,<br />
tai nav jūras robežu, toties ir veselas<br />
astoņas kaimiņvalstis. Šķiet, jau tāpēc<br />
vien te jābūt pavisam citādākai sajūtai<br />
un dzīves uztverei, nekā vietā, kur līdz<br />
kaimiņiem ir vairāku stundu lidojums.<br />
Kontinentālajā Eiropā ļoti pierasts<br />
pie kaimiņu sajūtas, tā ir pilnīgi neatņemama<br />
dzīves sastāvdaļa. Eiropu<br />
varētu salīdzināt ar komunālo dzīvokli,<br />
kur daži kaimiņi ir draudzīgi, pie<br />
viņiem vienmēr var iešmaukt paciemoties,<br />
toties citi nāvīgi krīt uz nerviem<br />
un mūždien piesmirdina māju ar<br />
sīpolu cepšanu, smēķēšanu, netīrām<br />
zeķēm vai vienkārši neizturami skaļi<br />
klepo aiz sienas. Salīdzinājumā ar to<br />
Austrālija ir gatavā viensēta. Visapkārt<br />
plašumi, var klaigāt, dziedāt pret<br />
rietošu sauli un nevienam (vismaz nevienam<br />
cilvēkam) netraucēt, dvēselei<br />
ir pamatīga telpa, kur ganīties. Un,<br />
līdzīgi kā Tuvas stepē: ja gribi satikt<br />
savu meiteni no 100 kilometru attālā<br />
blakusciema, nekas neatliek, kā rausties<br />
zirgam mugurā un dipināt dienunakti.<br />
Tāpēc tuviešu dziesmām par<br />
mīlestību nerimtīgs pakavu ritms vijas<br />
cauri. Līdzīgi austrāļu draudzības<br />
dziesmai lidmašīnas motora rūkoņa<br />
fonā. Toties telpas AusAus ir daudz<br />
un suvenīru bodēs neviens nepārdod<br />
krūzīšu paliktņus ar uzrakstu „Freids<br />
nebija mūsējais“ vai krekliņus ar<br />
ķenguriem Alpu pļavās. Šai ziņā noteikti<br />
AusAus ir pašpietiekamāka par<br />
AusEiro, neskatoties uz tās satriecoši<br />
biezo kultūrslāni.<br />
Austrālija stāv malā no Eiropas<br />
vārīšanās, Austrija ir pašā katla viducī.<br />
Tā nu AusAus un AusEiro sanāk<br />
kā tāds komplementārs pāris svešu<br />
zemju apceļotājiem. Kad apnīk Eiropas<br />
kvintesence un mūžīgās vēstures<br />
pamācības, var veldzēties dienvidzemes<br />
plašumos ar dīvaino floru, faunu<br />
un siltumu. Kad apnīk 19. gadsimta<br />
neogotika un okeāna sāļais ūdens, var<br />
doties uz Austriju pie īstās gotikas un<br />
Agatas Kristi varoņu cienīgi lēnīgajā<br />
dzīves ritmā kuģot pa Donavas viļņiem.<br />
Un cerēt, ka tavs eiroromāns iztiks<br />
bez strihnīna, greizsirdīgā Saljēri<br />
un Franča Ferdinanda liktenīgās lodes.<br />
Aija Rozentāla<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
Negribat paši izdrukāt<br />
Vai nav ātrā interneta pievienojuma<br />
Labprāt KRĀSĀS<br />
izdrukāsim un nosūtīsim<br />
laikrakstu „Latvietis“.<br />
Dāviniet sev vai citam!<br />
Abonements<br />
$35 par 10 numuriem vai<br />
$70 par 20 numuriem<br />
ar piegādi Austrālijā.<br />
Sterling Star Pty Ltd<br />
PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141<br />
redakcija@laikraksts.com<br />
Čeki rakstāmi: „Sterling Star“<br />
FOTO Vineta Romāne
Change language