Laikraksts "Latvietis" 219
Laikraksts "Latvietis" 219
Laikraksts "Latvietis" 219
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Laikraksts</strong><br />
LATVIETISwww.laikraksts.com<br />
Austrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide<br />
Nr. <strong>219</strong> 2012. gada 13. septembrī TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991<br />
Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6<strong>219</strong>, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: redakcija@laikraksts.com<br />
<strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ – Nr. 1 (2008. g. 9. sept.), Nr. 100 (2010. g. 22. jūl.) un Nr. 200 (2012. g. 10. maijā) – drukātais variants.<br />
Laikrakstam „Latvietis“ 4 gadi!<br />
Pirmais numurs iznāca 2008. g. 9. septembrī<br />
FOTO Gunārs Nāgels<br />
Nacionālais attīstības plāns 2014. – 2020. g.<br />
Viļa Vītola pārdomas<br />
Latvijas Nacionālā<br />
attīstības plāna 2014. –<br />
2020. gadam sākotnējās<br />
redakcijas (turpmāk<br />
NAP) izgatavotāji aicina<br />
visus pilsoņus izteikties<br />
par sagatavoto projektu.<br />
Izlasīju internetā šo<br />
dokumentu, ko apstiprinājis Ministru<br />
kabinets.<br />
Izlasīju arī izglītības un zinātnes<br />
ministra Roberta Ķīļa paspārnē izgatavoto<br />
NAP papildinājumu Ekonomiskā<br />
izrāviena vadmotīvs: Latvija<br />
2020. gadā – zaļākā valsts pasaulē.<br />
Šie dokumenti iespaidos valsts un<br />
mūsu nākotni, tādēļ mums ir ne tikai<br />
tiesības, bet arī pienākums tos izlasīt<br />
un komentēt.<br />
Ministru kabineta apstiprinātais<br />
NAP ir labiem nodomiem pārpilns<br />
dažādu mērķu saraksts. Vai to visu izdosies<br />
astoņos gados sasniegt, to rādīs<br />
nākotne. Ir labi izvirzīt mazliet augstākus<br />
mērķus nekā reālās iespējas, jo tas<br />
liek iesaistītajiem vairāk censties.<br />
Būtiska ļaunprātība<br />
Pirmo dokumentu var uzskatīt par<br />
visumā labi domātu, bet otrais – Ekonomiskā<br />
izrāviena vadmotīvs: Latvija<br />
2020. gadā – zaļākā valsts pasaulē,<br />
ko vienkāršības labad saukšu par IZM<br />
dokumentu, – satur būtisku ļaunprātību.<br />
Ja to apstiprinātu Saeima, tas<br />
lēnām, bet nenovēršami ieviestu divvalodību<br />
Latvijā. Runa, protams, nav<br />
par angļu valodu. Zināmu viltību saredzu<br />
arī apstāklī, ka tas tika iesniegts<br />
pēdējā brīdī, kā parasti dara ar tādiem<br />
priekšlikumiem, kas satur kaut ko lielākajai<br />
sabiedrības daļai kaitīgu. Viss<br />
pozitīvais IZM dokumentā jau parādās<br />
NAP sākotnējā redakcijā, pēdējā brīdī<br />
iesniegtajā dokumentā ir tikai divi jaunumi.<br />
Turpinājums 15. lpp.<br />
Saturs<br />
Austrālijas ziņas.........1, 2, 3, 4, 5,<br />
........................... 6, 7, 8, 15, 18<br />
Latvijas ziņas........... 1, 10, 11, 12,<br />
......................13, 14, 15, 17, 18<br />
Latvieši pasaulē............ 11, 16, 17<br />
Redakcijā....................................3<br />
Vilis Vītols.............................1, 15<br />
Ella Kreišmane – 100.............3, 4<br />
AL54KD......................................4<br />
LAAJ...........................................6<br />
Sveika, Latvija! – Toms Dārziņš...<br />
.........................................9, 14<br />
Māra Branča skatījums.............10<br />
Uldis Siliņš................................11<br />
Vineta Poriņa......................12, 17<br />
Ingūna Rībena..........................13<br />
Datumi......................................18<br />
Sarīkojumi un ziņojumi.......19, 20<br />
Lata kurss.................................20<br />
9HRLINH*gjjaac+
2. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2012. gada 13. septembrī<br />
Adelaides Vanadzēm liela jubileja<br />
Kā gan laiks skrien!<br />
Mīļā Mildiņ!<br />
Tā kā dzimšanas apliecība<br />
nemelo, tad būs<br />
vien jāatzīst, ka vakar<br />
mani mūža rati pārripoja<br />
70 gadu robežai, un tā kā<br />
pagājuši 40 gadi, kopš<br />
atzīmēju savus šūpuļa<br />
svētkus ar viesībām un<br />
Pirmā rindā no kreisās: Erna Urbāne, Elza Boreiko (Boreyko), Velta Puksts,<br />
Regīna Berķe, Rita Pillups, Vera Burdikova, Anna Didrichsone. Otrā rindā:<br />
Rasa Feja, Geņa Janmeija, Aija Balode, Irmgarde Ozoliņa, Dzidra Virgine,<br />
Gunta Rudzīte. Trūkst Ilze Kēniča (Kernich).<br />
Pirmie sešdesmit nostrādāti un nosvinēti<br />
Ne tikai Adelaides<br />
Vanagi, bet arī Vanadzes<br />
šogad var atskatīties uz<br />
60 gadu čaklu darbību,<br />
tādēļ šī gada janvārī visa<br />
nodaļa, Vanadzes ieskaitot,<br />
lepni un grandiozi ar<br />
veselu sarīkojumu virkni<br />
un citu pilsētu ciemiņiem nosvinēja lielo<br />
jubileju. Taču kaut kas nelikās gluži<br />
pareizi, jo Vanadžu kopa dibinājās tikai<br />
septembrī, ne janvārī, kā pati nodaļa, tādēļ<br />
septembrī bija atkal iemesls svinēt.<br />
Kārtējo ikmēneša sanāksmi<br />
3. septembrī apņēma īsts svētku noskaņojums,<br />
jo svinējām ne tikai kopas<br />
gadskārtu, bet arī trim Vanadzēm personīgās<br />
dzimšanas dienas. Netrūka arī<br />
formālā daļa, jo šī bija īstā reize, kad<br />
piespraust jaunām Vanadzēm Vanagu<br />
nozīmes un pasniegt pateicības rakstus<br />
un atzinības saktiņas ilggadīgām<br />
un strādīgām Vanadzēm.<br />
Pēc Vanagu svinīgā solījuma nolasīšanas,<br />
Organizācijas nozīmi saņēma<br />
trīs beidzamos pāris gados iestājušās<br />
Vanadzes: Ruta Rubene, Brigitte Sigur<br />
un Anita Misiņa. Pateicības rakstus par<br />
ilggadīgu sastāvēšanu Vanadžu kopā<br />
izpelnījās Erna Urbāne, Elza Boreiko<br />
(Boreyko) un Ilze Kēniča (Kernich).<br />
Pateicības rakstu un saktiņu par uzticību<br />
un centīgu, regulāru darbu Kopas<br />
labā saņēma Vera Burdikova, Geņa<br />
Janmeija, Rasa Feja, Irmgarde Ozoliņa,<br />
Rita Pillups, Velta Puksts, Aija Balode,<br />
Anna Didrichsone, Dzidra Virgine,<br />
Gunta Rudzīte un Regīna Berķe.<br />
Jāpiezīmē, ka dažas no šīm Vanadzēm<br />
Kopā strādā starp 40-50 gadiem un ir<br />
godam nopelnījušas visas goda zīmes<br />
un uzslavas. Nozīmes un goda rakstus<br />
pasniedza DVAV Vanadžu priekšniece<br />
Ilga Vēvere, katru sveikdama ar kādu<br />
mīļu vārdu un siltu glāstu.<br />
Vanadžu virtuves darbā ir iesaistījies<br />
arī viens Vanags – Māris Miezis. Ja<br />
nevaram izdomāt, kura gatavos kādā<br />
sestdienā regulārās Vanadžu pusdienas,<br />
atrisinājums ir veikli rokā – Liksim<br />
Māri! Māris nekad neatsakās, un<br />
viņa gatavotais cūkas cepetis ar skābiem<br />
kāpostiem un nesalīdzināmi garšīgiem<br />
ceptiem kartupeļiem un gardo<br />
sēņu mērci vienmēr pulcina kārus ēdājus<br />
no malu malām. Arī viņa kāpostu<br />
vīstokļi nav smādējami. Turklāt Māris<br />
neskopojās ar mantu, un porcijas vienmēr<br />
apmierina katra gardēža ēstgribu.<br />
Padzirdējis, ka taisāmies savu jubileju<br />
svinēt viesnīcā, lai pašām nebūtu jāvāra,<br />
Māris tūliņ piedāvāja sagatavot<br />
mums svinību mielastu. Protams, mēs<br />
laipno piedāvājumu nenoraidījām, un,<br />
dažām Vanadzēm piepalīdzot, pusdienas<br />
iznāca tiešām elegantas ar daudzināto<br />
cepeti un piedevām, saldo ēdienu<br />
un torti pie kafijas.<br />
Šampanietis un dziesmas arī veicināja<br />
labsajūtu, un ziedi tika trim septembra<br />
dzimšanas dienas bērniem –<br />
Rutai Rubenei, Geņai Janmeijai, un<br />
Guntai Rudzītei. Kā vienmēr, Artūrs<br />
Berķis gādāja, lai glāzes nekad nestāvētu<br />
tukšas. Nodziedājām Daudz baltu<br />
dieniņu un Nevis slinkojot un pūstot.<br />
Protams, neaizmirsām noturēt arī<br />
kārtējo ikmēneša sapulci, jo darbs neapstājās<br />
tikai tādēļ, ka jāsvin jubileja.<br />
Varam tiešām justies gandarītas ar padarīto<br />
darbu un palīdzību, kas nosūtīta<br />
uz Latviju leģionāriem un daudzbērnu<br />
ģimenēm. Vanadzes čakli un neatlaidīgi<br />
strādā, un mēs priecājamies par<br />
jaunām biedrēm, kuras ne tikai runā,<br />
bet nāk arī palīgā, kad darbi darāmi.<br />
Pirmie sešdesmit nostrādāti un<br />
nosvinēti. Kaut nu nāktu jaunas Vanadzes,<br />
kas darbu turpinātu!<br />
Gunta R.<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
sakrājies paliels sabiedriskais parāds,<br />
apzinājos, ka šoreiz, lielāka svinēšana<br />
neizbēgama. Saviem 70 viesiem ielūgumā<br />
piekodināju, lai dāvanu un ziedu<br />
vietā man atnes ziedojumu Okupācijas<br />
Muzejam, jo galu galā, manam mūžam<br />
Turpinājums 5. lpp.<br />
Septembra dzimšanas dienas bērni.<br />
No kreisās: Ruta Rubene, Geņa Janmeija,<br />
Gunta Rudzīte.<br />
Published by Sterling Star Pty Ltd<br />
ABN 54053671855<br />
Redakcija / Editorial Office:<br />
Sterling Star<br />
PO Box 6<strong>219</strong><br />
SOUTH YARRA, VIC 3141<br />
AUSTRALIA<br />
Tel/fakss: (03) 98273753<br />
redakcija@laikraksts.com<br />
latvietis@netspace.net.au<br />
www.laikraksts.com<br />
Editor: Dr. Gunars Nagels<br />
Associate Editor: Ilze Nagela<br />
Abonēšanas cena drukātam<br />
laikrakstam: $35 par 10 numuriem,<br />
$70 par 20 numuriem vai $180 par<br />
52 numuriem ar piegādi Austrālijā.<br />
Čekus rakstīt uz „Sterling Star<br />
Pty Ltd“ vārda.<br />
Sludinājumu cena: $5 par 1 cm<br />
telpu vienā slejā vienā numurā.<br />
Content and design:<br />
© Sterling Star and individual<br />
authors 2012. All rights reserved.<br />
Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991<br />
Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983<br />
Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos<br />
rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā<br />
atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija<br />
par tām neuzņemas atbildību. Redakcija<br />
patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas<br />
rediģēt. <strong>Laikraksts</strong> honorārus nemaksā.
Ceturtdien, 2012. gada 13. septembrī <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 3. lpp.<br />
Redakcijā<br />
Sveicināti, lasītāji!<br />
Sveicieni laikraksta<br />
Latvietis ceturtajā dzimšanas<br />
dienā! Laikraksta<br />
pirmais numurs iznāca<br />
2008. gada 9. septembrī,<br />
un līdz ceturtajai dzimšanas<br />
dienai bija iznākuši 218 numuri.<br />
Tātad, caurmēra 54,5 numuri gadā.<br />
Kā zināms, laikraksts Latvietis ir<br />
vienīgais latviešu nedēļas laikraksts,<br />
kas iznāk Austrālijā ar paralēlām elektroniskām<br />
un drukas versijām, un kuru<br />
var visu pilnībā par velti lasīt tīmeklī.<br />
Drukātais laikraksts tiek tiražēts, izmantojot<br />
elektronisko iespiediekārtu,<br />
un atļauj mūsu abonētājiem ērtā veidā<br />
šķirstīt laikrakstu un lasīt viņiem interesējošos<br />
rakstus.<br />
Mūsu laikraksts ir domāts latviešiem<br />
visā pasaulē, un mūsu sekmes<br />
pierāda fakts, ka ir vairāk lasītāju ārpus<br />
Austrālijas, nekā pašā Austrālijā.<br />
Par spīti tam, ka regulāri iznākam<br />
jau četrus gadus, ir cilvēki, kuri vēl nezin<br />
par mūsu laikrakstu, un ir patīkami<br />
pārsteigti, redzot kādu izdevumu. Tāpēc<br />
es aicinu katru mūsu elektroniskā<br />
laikraksta lasītāju apsvērt domu dāvināt<br />
drukātā laikraksta abonementu kādam<br />
radam vai paziņam Austrālijā vai<br />
ārzemēs. To var ērti veikt, izmantojot<br />
elektronisko abonementu pieteikšanu<br />
un apmaksāšanu mūsu tīmekļa vietnē<br />
laikraksts.com<br />
Esam arī pateicīgi par jebkādu finansiālu<br />
atbalstu laikraksta iznākšanai<br />
– to var arī veikt laikraksta tīmekļa<br />
vietnē.<br />
Mēs visu laiku cenšamies uzlabot<br />
laikraksta sniegumu, un tagad jau pāris<br />
gadus lielākā daļa laikrakstā Latvietis<br />
publicēto rakstu ir arī lasāmi kā<br />
atsevišķas lapas tīmeklī. Bieži izmantojām<br />
tīmekļa gandrīz neierobežotās<br />
iespējas pievienot elektroniskam rakstam<br />
vairāk attēlus, nekā ir vietas drukātā<br />
izdevumā.<br />
Mēs esam ļoti pateicīgi visiem<br />
rakstītājiem un fotogrāfiem (kopā pāri<br />
par 1000 kopš 2010. gada sākuma, kad<br />
sākām likt atsevišķus rakstus tīmeklī),<br />
kuru darbus varam publicēt, un aicinām<br />
arī citus piebiedroties. Galvenais<br />
ir tas, ka latviešu pasaule – kas šobrīd<br />
jau ir tikpat kā visa pasaule – tiek dokumentēta.<br />
Ne tikai vēsturniekiem<br />
nākotnē, bet arī mums pašiem, lai mēs<br />
viens otru stiprinām ar atziņu, ka neesam<br />
vieni pasaulē.<br />
Latviešu valoda un latviešu tauta<br />
nav tik apdraudētas kā dažas citas valodas<br />
un tautas pasaulē, bet mums visiem<br />
jāapzinās, ka nekas nav pašsaprotams,<br />
un nekas nenāk par velti. Latviešu tautas<br />
un kultūras pastāvēšanai ir vajadzīga<br />
piepūle no mūsu puses, un laikraksts<br />
Latvietis centīsies darīt savu daļu.<br />
Lai mums visiem veicas!<br />
GN<br />
Ella Kreišmane – 100<br />
Rakstniece Ella Kreišmane dzimusi<br />
1912. gada septembrī Jelgavā.<br />
Deviņpadsmit gadu vecumā pārceļas<br />
uz dzīvi Rīgā, kur beigusi Latvijas<br />
Jaunatnes savienības ģimnāziju<br />
un Augstākos stenogrāfijas kursus.<br />
Stenografējusi daudzos kongresos un<br />
sanāksmēs; bijusi Latvijas lauksaimniecības<br />
kameras stenogrāfiste un šai<br />
darbā kameras rīkotajās Zemnieku<br />
dienās apbraukājusi visus Latvijas<br />
novadus. Studējusi modernās valodas<br />
Haidelbergas Universitātē Vācijā un<br />
Melburnas Universitātē Austrālijā.<br />
Deviņus gadus ar ģimeni nodzīvojusi<br />
ASV, pēc tam atgriezusies Austrālijā.<br />
Bijusi rosīga Latviešu preses biedrības<br />
Austrālijas kopas darbā.<br />
Darbība dažos Ellas Kreišmanes<br />
stāstos noris viņas pašas bērnības un<br />
pusaudzes gadu Latvijas panorāmā,<br />
taču vairums stāstu rāda cilvēku dzīvi<br />
Vācijām Austrālijā un Ziemeļamerikā.<br />
Kur viņi ir tagad?...<br />
Ella Kreišmane –100<br />
Šim notikumam gatavojos<br />
jau ilgāku laiku.<br />
Ceturtdien, 30. augustā<br />
iekāpu autobusā Volongongas<br />
centrā, lai uzsāktu<br />
braucienu uz Orbostu<br />
(Orbost), Viktorijas<br />
pavalstī, kas bija mans<br />
pirmais pieturas punkts ceļā uz Seilu<br />
(Sale), kur nākamā diena jāpiedalās<br />
izcilās svinībās – Ellas Kreišmanes<br />
100. gadu jubilejā.<br />
Kas par satraukumu! Tikai piecas<br />
dienas agrāk biju atgriezusies no mēnesi<br />
ilgā Latvijas apmeklējuma un knapi<br />
biju paspējusi izkrāmēties, kad bija<br />
jātaisās ceļā pie manas bērnības draudzenes<br />
Baibas mammas, kura nepilnus<br />
sešus gadus dzīvo ļoti jaukā un labi iekārtotā<br />
veco ļaužu namā. Biju tur jau iepriekš<br />
bijusi, pēdējo reizi pirms diviem<br />
mēnešiem. Tad Ella man vaicāja: „Vai<br />
Tu zini, Marutiņa, ka man 31. augustā<br />
būs 100 gadu un man te rīkos viesības?“<br />
Atbildēju: „Protams, ka zinu, un es<br />
arī te būšu.“<br />
Ella turpināja: „Vai tu zini, ka man<br />
karaliene sūtīs apsveikumu?“<br />
Teicu, ka noteikti tā būs.<br />
Bet Ella vēl nebija apmierināta un<br />
atkal vaicāja: „Bet vai Tu domā, ka karaliene<br />
zinās, kur es dzīvoju?“<br />
Cik burvīgi, nodomāju pie sevis,<br />
ka tādā lielā vecumā vēl iespējams<br />
priecāties par savu 100. dzimšanas<br />
dienu. Noteikti būs jāpiestrādā, lai šī<br />
diena izdotos īpaši svinīga.<br />
Sazinājos ar Baibu, kas teica, ka<br />
mums abām pazīstamais Ezergaiļu pāris<br />
– Dace un Māris dzīvo Orbostā un<br />
arī vēlas apciemot Ellu. Man pašai tas<br />
Tie ir vai nu kara izmesti cilvēki pasaulē,<br />
vai arī tādi, kuriem lielai daļai<br />
nav droša pamata dzīvē, kam bieži iemesls<br />
ir viņu pašu raksturs. Tie meklē<br />
vietu, kur iesakņoties, meklē pamatus,<br />
uz kā nostāties. Iezīmējas vientulības<br />
un mājās atgriešanās motīvs. Bieži<br />
ārēji trauslas un atturīgas sievietes<br />
izšķiršanās brīžos parāda iekšēju stiprumu,<br />
spītu, uzdrīkstēšanos. Rādīti<br />
nevien latvieši, bet arī cittautieši. Autores<br />
skatījums gaišs. Viņa tic, ka tās<br />
radītie cilvēki atgriezīsies mājās, kādas<br />
tās arī nebūtu – īstas vai iedomātas.<br />
Stāstījums reālistisks, mierīgs. Tas<br />
ir kā vara gravējums, kur mākslinieka<br />
roka ievilkusi ainas no cilvēka dzīves<br />
ar viņu pārdzīvojumiem un vēlmēm.<br />
Fragments no Latviešu preses<br />
biedrības Austrālijas kopas un Sidnejas<br />
Latviešu biedrības apgāda 1983.<br />
gadā izdotās Ellas Kreišmanes grāmatas<br />
„Es un pīlādžkoks“. ■<br />
Ella Kreišmane. Stāv Dž. Atkinsona.<br />
sagādāja lielu prieku, jo pazīstu abus<br />
no bērnības, un mūsu vecāki bija labi<br />
draugi; te īpaši der piezīmēt, ka Māra<br />
nelaiķa tēvs ar manu tēvu dienēja kopā<br />
kara gaitās. Daces ģimene ar manējo<br />
vairāk nekā 45 gadus kopā darbojās<br />
sabiedrībā Melburnā.<br />
Tad vēl viens interesants pagrieziens<br />
– netālu no Ezergaiļiem dzīvo<br />
viena mūsu kopēja paziņa un mana<br />
klases biedrene vidusskolā – Diana,<br />
kura arī ir visus šos gadus jau kopš<br />
pamatskolas ir Baibas draudzene. Nebijām<br />
44 gadus tikušās!<br />
Lietas tiešām sāka izklausīties interesantas.<br />
Jau mēnesi agrāk biju teikusi Baibai,<br />
ka noteikti jāpasūta pīrāgus šim<br />
gadījumam no mums visiem iemīļotās<br />
Puķes kundzes – pīrāgu meistares<br />
Melburnā. Viņa tos vienreizēji iepako<br />
un sūta pa pastu. Kas tad būtu jubileja<br />
Turpinājums 4. lpp.<br />
FOTO Maruta Dēliņa-Tauriņa
4. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2012. gada 13. septembrī<br />
„Zaļā zālē zem ozola zariem“<br />
AL54KD ģimenes svētki<br />
Svētki notiks š.g.<br />
27. decembrī un sāksies<br />
plkst. 11.00 no rīta.<br />
Svētku vadītāja Iveta<br />
Leitase pastāsta, ka latviešu<br />
ģimenēm un draugiem<br />
no visas Austrālijas<br />
būs iespēja sanākt kopā skaistajā<br />
Aneslijas (Annesley) koledžas dārzā.<br />
Šī vieta atrodas gandrīz blakus Adelaides<br />
Latviešu namam Tālava. Pāris<br />
minūtēs varēs mierīgi aizstaigāt. Tas<br />
arī nozīmē, ka Kultūras dienu mākslas<br />
izstādes atklāšanas apmeklētājiem būs<br />
iespēja iegriezties ģimeņu svētkos pa<br />
ceļam no Ukraiņu baznīcas, kas atrodas<br />
turpat ap stūri. Mākslas izstādi atklās<br />
plkst. 10.00 tanī rītā. Tā kā ģimeņu<br />
svētku sākumu ieskandinās pūtēju<br />
orķestris ar jestram latviešu melodijām,<br />
nebūs grūti atrast Aneslijas koledžas<br />
dārzu! Kamēr jautra mūzika spēlēs,<br />
tikmēr Adelaides Latviešu skolas<br />
padome kurinās krāsni un ceps desiņas<br />
izsalkušajiem. Piedāvās arī kafiju.<br />
Ņiprākajiem dalībniekiem būs iespēja<br />
sevi parādīt latviešu mīļākajos<br />
sporta veidos – basketbolā un hokejā.<br />
Iveta ziņo, ka ledus imports no Latvijas<br />
patreiz tiek apspriests, bet, ja to<br />
piegādās izkusušu, tad ledus hokeju<br />
nāksies aizstāt ar ūdens hokeju!<br />
Daudzi atceras pagājušo Adelaides<br />
Kultūras dienu vaiņagu pīšanas darbnīcu,<br />
tāpēc to atkārtos arī šogad. Un<br />
kronis visam būs kopā ar Adelaides<br />
latviešu muzeju sarīkotais fotografēšanās<br />
salons. Muzejs laipni atvēlēs<br />
tautas tērpus un aksesuārus. Varēsiet<br />
likt galvā sapītos vaiņagus un savā<br />
īpašumā iegūt vienu kārtīgu latviešu<br />
ģimenes bildi!<br />
Jaunums šogad būs koka dedzināšanas<br />
darbnīca – čaklāko roku īpašnieki<br />
varēs izrotāt koka rakstiņus ar šāgada<br />
KD simbolu – auseklīti. Auseklīti<br />
arī varēs izlocīt no papīra un izdekorēt<br />
uz piparkūkām.<br />
Iveta ir iecerējusi, ka mūziķi no<br />
Latvijas iemācīs visiem kādu dziesmiņu,<br />
ar kuru ģimenes svētku dalībnieki<br />
varēs uzstāties pasākumā Lai dzied<br />
ģimene, kurš notiks tās pašas dienas<br />
pēcpusdienā Tālavas Lielajā zālē.<br />
Aneslija koledžas plašais dārzs ir<br />
ļoti piemērots ģimenes svētkiem. Kupli<br />
ozoli, zaļa zāle, sporta laukums un<br />
krāšņs spēļu laukums ar smilšu kasti<br />
vismazākajiem Sprīdīšiem. Ja nepietiek<br />
ēna zem ozoliem, tad varēsim arī<br />
pulcēties zem lielajām sarkanbaltsarkanām<br />
burām.<br />
Pēc Latvijas Universitātes Fizikas<br />
un Matemātikas fakultātes pabeigšanas<br />
Iveta Leitase strādāja Latvijas<br />
Izglītības Ministrijas ārpusskolas nozarē<br />
– organizēja bērnu un jauniešu<br />
pasākumus, nometnes un skolotāju<br />
kursus. Deviņdesmito gadu vidū pārgāja<br />
strādāt citur – IT nozarē. Darbs<br />
No kreisās: Marks Lūsis, Reinis Dancis,<br />
Mārīte Rumpe un Iveta Leitase.<br />
atveda Ivetu uz Austrāliju, kur viņa<br />
dzīvo nu jau desmit gadus. Adelaides<br />
latviešu saimei tas ir bijis liels ieguvums.<br />
Iveta gadu nostrādāja par skolotāju<br />
un patreiz vada Adelaides Latviešu<br />
pamatskolu. Viņa divus gadus<br />
mācīja latviešu valodu Annas Ziedares<br />
Vasaras Vidusskolā.<br />
Attēlā redzama Iveta ar savu<br />
apakškomiteju, kura aicina ne tikai<br />
ģimenes, bet visus, kuri ir jauni sirdī,<br />
priecāties ģimenes svētkos!<br />
Rudīte Bērziņa<br />
AL54KD informācija<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
FOTO Rudīte Bērziņa<br />
Kur viņi ir tagad?...<br />
Turpinājums no 3. lpp.<br />
bez pīrāgiem!!<br />
Tika plānotas arī citas lietas, dzimšanas<br />
dienas kūku cepēja, apsveikumu<br />
sagādāšana no LR Valsts prezidenta,<br />
Austrālijas gubernatores un, protams,<br />
no Austrālijas valdības galvas. Šeit<br />
mums palīgā nāca LR goda konsuls<br />
Melburnā Jānis Dēliņš.<br />
Tā kā Orbosta ir 9 stundu braucienā<br />
gar austrumu krastu no Volongongas,<br />
tad brauciens bija garš, bet ļoti ērts. Lasīju<br />
un snaudu. Jutos, it kā esmu atkal<br />
lidmašīnā, tikai autobusa riteņu dunēšana<br />
lika manīt, ka tomēr neesmu gaisā.<br />
Plkst. 2.25 uz minūti sasniedzu<br />
galapunktu. Mani sagaidīja Māris, un<br />
ar lielu apkampienu sasveicinājās. Laikam<br />
nebijām tikušies vismaz 25 gadus!!<br />
Apmetos Ezergaiļu burvīgā 105 gadus<br />
vecā mājā, kuru apvij maģisks glīti izveidots<br />
un apkopts iežogots dārzs, kuru<br />
abi mājas īpašnieki ar mīlestību apkopj.<br />
Nākamā rītā plkst. 9.30 devāmies<br />
uz Seilu. Pa ceļam paņēmām arī draudzeni<br />
Dianu. Visu ceļu pļāpājām par<br />
veciem laikiem Pēc divām stundām<br />
ieradāmies Seilā. Svinību sākums bija<br />
nolikts plkst. 14.00.<br />
Ieradāmies laicīgi. Aprūpes nama<br />
Pie galda no kreisās: Dace Ezergaile, Ella Kreišmane,<br />
Maruta Dēliņa-Tauriņa, Dagnija Skulte. Aizmugurē: Baiba<br />
Kreišmane, Māris Ezergailis.<br />
mašīnu parkā mūs<br />
sagaidīja Baiba –<br />
glīti apģērbusies<br />
melnās biksēs<br />
un jakā. Visi ļoti<br />
sirsnīgi apkampāmies<br />
un sabučojamies.<br />
Cik burvīgs<br />
brīdis! Tāda sirsnība!<br />
Atverot aprūpes<br />
nama durvis,<br />
mēs tūliņ ievērojām,<br />
ka mums<br />
pretī ratiņa krēslā<br />
tiek vesta pati dižā<br />
jubilāre. Asaras<br />
saskrēja acīs – kas<br />
par pagodinājumu<br />
būt klāt tik mīļas ģimenes paziņas lielā<br />
svētku dienā.<br />
Ellai mati skaisti sakopti un galvu<br />
dekorēja rozā puķe ar bantīti. Noskūpstot<br />
viņu, teicu Ellai: „Tu izskaties<br />
kā princese!“ Viņa atbildēja: „Un Tu<br />
esi mana karaliene!“<br />
Kas par burvīgu humoru tik cēlā<br />
vecumā!!<br />
Bija ieradušies vairāki aprūpes<br />
nama iemītnieki, ka arī citi Baibas<br />
draugi no vietējas apkārtnes. Telpa izdekorēta<br />
ar baloniem. Ziedu pušķi visapkārt.<br />
Bija ieradies arī vietējās avīzes<br />
pārstāvis nobildēt izcilo gadījumu. No<br />
netālās Mafras pilsētas bija atbraukusi<br />
arī Dagnija Skulte, kura tikai iepriekšēja<br />
dienā bija uzzinājusi par notikumu<br />
no avīzes.<br />
Jautrās pārrunās pavadījām divas<br />
stundas. Dziedājām apsveikuma<br />
dziesmas latviski un angliski. Ēdām<br />
burvīgu Švarcvaldes torti, kuru bija<br />
cepusi Baibas draudzene.<br />
Maruta Dēliņa-Tauriņa<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
FOTO Maruta Dēliņa-Tauriņa
Ceturtdien, 2012. gada 13. septembrī <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 5. lpp.<br />
Kā gan laiks skrien!<br />
Turpinājums no 2. lpp.<br />
man mantas pietiek. Lūdzu arī, lai neaizmirst<br />
paņemt līdz dziedamo balsi,<br />
priecīgu prātu un veselīgu apetīti.<br />
Neparedzēju daudzas runas, tādēļ sagatavoju<br />
Dziesmu Vācelīti ar manām<br />
mīļākām dziesmām un taisījos uz lielu<br />
dziedāšanu.<br />
Pie plānošanas un organizēšanas<br />
vissvarīgākais ir izvēlēties veiksmīgu<br />
vakara vadītāju, lai viss norit gludi, un<br />
pati jubilāre var mierīgi sēdēt un medaini<br />
smaidīt, tādēļ sen jau sarunāju<br />
Astru un Imantu Kronīšus, kuriem ir<br />
plaša pieredze sarīkojumu vadīšanā<br />
un visādas interesantas un amizantas<br />
idejas viesu uzjautrināšanai. Tad vēl<br />
savervēju savus mazbērnus, lai parāda<br />
savu māku ar vijoles un ģitāras spēli,<br />
un dēlu, lai nodzied paša sarakstītu un<br />
komponētu dziesmu, kas man jau sen<br />
ļoti patīk.<br />
Beidzot bija mielasts sarunāts,<br />
dzērieni iegādāti, (vai tiešām 70 cilvēki<br />
pieveiks tādu alkohola jūru?!), galdi<br />
skaisti saklāti un apkalpe noorganizēta.<br />
Viss gatavs. Ar jaunu štāti mugurā<br />
nostājos pie durvīm un nodomāju Lai<br />
tā būda rūc! Viesi ieradās ļoti laicīgi,<br />
un Artūrs, uzņēmies bārmeņa pienākumus,<br />
rāvās vaigi sviedros, lai visus<br />
apgādātu ar dzērieniem. Liku arī mazbērnus<br />
pie darba, iznēsājot uzkodas,<br />
lai nebūtu jāgarlaikojas. Pati grozījos<br />
cēli kā karaliene un saņēmu viesus.<br />
Bija jauki, pārmaiņas pēc uzvesties kā<br />
bišu māte un ļaut citiem strādāt!<br />
Vanadžu mielasti ir Adelaidē nepārspējami,<br />
un arī šoreiz viņas bija<br />
uzdevuma augstumos. Aukstais galds<br />
vai lūza no krāšņuma un dažādības.<br />
Un viss tik garšīgs! Vēlāk pasniedza<br />
arī divas tortes (protams, Geņas slavenās<br />
tortes), kliņģeri un manis ražotas<br />
šokolādes pie kafijas. Labu brīdi visi<br />
cītīgi darbojās ar nažiem un dakšiņām.<br />
Taču cilvēks nedzīvo no žāvēta<br />
laša un pildītām olām vien; vajag arī<br />
iedzert un uzdziedāt, un... runāt. Vai<br />
es teicu, ka neparedzēju lielu runāšanu?<br />
Izrādās, ka visu nevar paredzēt.<br />
Biju pārsteigta un aizkustināta, cik<br />
daudzi no maniem viesiem piecēlās,<br />
lai pateiktu dažus vārdus un mani apsveiktu<br />
gan savā, gan kādas organizācijas<br />
vārdā. Un ziedi...! Tik skaisti un<br />
tik daudz, ka beigās pietrūka vāzes un<br />
vajadzēja meklēt spaini.<br />
Pirmais apsveicējs bija mans<br />
znots, kurš mūsu pazīšanās sākumā<br />
pirms 22 gadiem man nepatika nemaz,<br />
bet tagad esam pasaules ciešākie<br />
draugi, jo viņš izrādījās īsts lietaskoks.<br />
Viņa siltie, mīļie vārdi aizkustināja<br />
mani gandrīz līdz asarām. Runāja arī<br />
mana meita Valda, Artūrs un Regīna<br />
Berķe, Astra Kronīte savā un Bruno<br />
Krūmiņa vārdā, Valdis Tomanis, Ilga<br />
Vēvere, Ilmārs Lūsis, Jolanta Ulrichs,<br />
Ričards Rozentāls un Malda Ceplīte.<br />
Skolotājai Inesei Lainei spēlējot klavieru<br />
pavadījumu, mana 8 gadus vecā<br />
mazmeitiņa, kura tikai dažus mēnešus<br />
mācās vijoli, nospēlēja divus mazus<br />
gabaliņus un saņēma brāzmainus aplausus<br />
un urravas. Tāpat arī mazdēls,<br />
nospēlēdams savu elektrisko ģitāru.<br />
Dziesmā Sveiks, mans draugs mans<br />
dēls apraksta cīņu ar piederību: dzimis<br />
un audzis šeit, bet latviski audzināts,<br />
tā kā Senči skaļi sauca mani... kur īsti<br />
pieder? Tā ir mana mīļākā viņa kompozīcija,<br />
ko viņš nodziedāja man par<br />
godu. Arī mani draugi no jauktā kora<br />
mani apsveica ar dziesmu Ziedi, ziedi<br />
rudzu vārpa un diriģentes Lilitas siltiem<br />
vārdiem.<br />
Nebiju vienīgā jubilāre savās viesībās.<br />
Telefoniski manu ielūgumu pieņemdams,<br />
LR Goda konsuls Adelaidē<br />
Valdis Tomanis atklāja, ka mana ielūguma<br />
dēļ atcēlis savas dzimšanas dienas<br />
svinēšanu. Esot jau bijis restorāns<br />
sarunāts un viesi ielūgti, bet tā kā man<br />
ir apaļā dzimšanas diena un viņam tikai<br />
tāda pusapaļā un man kā vecākai<br />
Gunta Rudzīte ar karikatūru.<br />
Dzimšanas dienas viesi.<br />
dāmai pienākas respekts (!), tad viņš<br />
nolēmis savus plānus atlikt un atnākt<br />
pie manis. Tāds džentlmenis un diplomāts!<br />
Tik bruņniecisku izturēšanos<br />
jāprot novērtēt; kad mans lielais kliņģeris<br />
bija nodedzināts un iegriezts,<br />
izsaucu Valdi priekšā un ar ziediem,<br />
dziesmu, un īpaši viņam ceptu mini<br />
kliņģerīti apsveicām arī viņu. Dalīti<br />
prieki ir dubulti prieki, vai ne?<br />
Kad pienāca mana kārta runāt,<br />
pateikties par visu, kas manis labā darīts,<br />
pastāstīju pāris īsas epizodes no<br />
savas dzīves. Kad sāku strādāt skolā,<br />
kāds mans 12 gadus vecs skolnieks<br />
mani noturēja par 45 gadus vecu, jo<br />
es izskatoties tikpat veca kā viņa tēvs.<br />
Diemžēl, toreiz biju nodzīvojusi tikai<br />
22 vasaras! No otras puses, kad 36<br />
Turpinājums 15. lpp.<br />
FOTO Pēteris Strazds<br />
FOTO Pēteris Strazds<br />
Svētā Krusta draudzes dāmu komiteja aicina jūs uz<br />
„PAVASARA PĒCPUSDIENU”<br />
svētdien, 16. septembrī plkst. 12’os<br />
Melburnas Latviešu nama Lielajā zālē<br />
Programmā: * Svētbrīdis * Ansamblis „Contrabass” *<br />
* Tautas deju kopa „Piektais ritenis” * bagātīga loterija *<br />
Ieeja $28 (MLB skolniekiem brīva ieeja)<br />
* aukstās bufetes pusdienas * kūkas un kafija * dzērieni pērkami uz vietas *<br />
Visi mīļi aicināti un gaidīti!<br />
Galdus var pieteikt, zvanot Irēnei Ziedarei tel. 9787 5466 vakaros, mob. 0409 355 532<br />
e-pasts irene.ziedars@gmail.com
6. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2012. gada 13. septembrī<br />
Festivāla apmeklētāji.<br />
FOTO Roberts Birze<br />
Baltiešu dziesmu un deju festivāls<br />
Kopā sanāk Melburnas latvieši, lietuvieši, igauņi, somi un zviedri<br />
Sestdien, 8. septembrī<br />
Melburnas Latviešu<br />
namā norisinājās Baltiešu<br />
svētki.<br />
Tos apmeklēju kā<br />
dalībnieks, un man bija<br />
patiess prieks par iespēju dziedāt korī<br />
Daina. Paldies Zanei Riterei un Sandrai<br />
Birzei par doto iespēju, kā arī pašaizliedzīgo<br />
ieguldījumu, apmācot mūs<br />
kora mēģinājumos!<br />
Jāpiebilst, ka šādu pasākumu, esot<br />
ārzemēs baltiešu sabiedrībā, apmeklēju<br />
pirmo reizi un nezinu īsti, ar ko<br />
salīdzināt. Dzirdēju, daži apmeklētāji<br />
ieminējās, ka šīs esot labākās Baltiešu<br />
dienas kopš ilgiem laikiem. Man grūti<br />
spriest – manuprāt, bija ļoti jauka kopā<br />
sanākšana, pačalošana un priecāšanās<br />
par to, ka joprojām baltieši ir kuplā<br />
skaitā Melburnā un turpina savu tautu<br />
tradīcijas.<br />
Neizpalika arī vakariņas – desas<br />
un skābi kāposti, saimnieces bija labi<br />
gādājušas!<br />
Protams, noteikti jāpiemin, ka bija<br />
sanākušas dažādas paaudzes – bērni<br />
kuplā skaitā (uzstājās skolas koris),<br />
Jumalēni, tāpat jaunieši – it sevišķi<br />
dejā (latviešu meitenes un lietuviešu<br />
jauniešu dejas kopa – tas bija ļoti uzmundrinoši;<br />
īpaši priecēja deja modernā<br />
izpildījumā), pieaugušie un baltieši<br />
līdz pat sirmam vecumam.<br />
Pasākuma vadītājs bija Edgars<br />
Vēgners.<br />
Regīna Rēķe<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
Latviešu tautas deju ansamblis „Piektais ritenis“.<br />
FOTO Roberts Birze<br />
Lietuviešu tautas deju ansamblis „Gintaras.<br />
FOTO Roberts Birze<br />
Dienas algu latvietībai!<br />
LAAJ aicinājums<br />
Latviešu apvienība<br />
Austrālijā un Jaunzēlandē<br />
(LAAJ) rīko savu<br />
gadskārtējo līdzekļu<br />
vākšanas akciju šī gada<br />
septembra un oktobra<br />
mēnešos. Jūsu turpinošais<br />
atbalsts ir nepieciešams, lai apvienība<br />
varētu turpināt savu darbu.<br />
2011. gadā jūs saziedojāt $29 906.<br />
Vēlreiz sirsnīgs paldies par šo lielo<br />
atsaucību!<br />
Šogad ir jauna LAAJ valde, un<br />
uz nākamiem trim gadiem tā atrodas<br />
Adelaidē.<br />
Jaunām valdēm varētu būt jauni<br />
uzskati, bet kas nemainās, ir tas, ka<br />
LAAJ turpinās savu uzdoto darbu latviešu<br />
sabiedrības labā Latvijā, Austrālijā<br />
un Jaunzēlandē.<br />
Šogad esam paturējuši to pašu iepriekšējā<br />
gada speciālo mērķi: Sveika,<br />
Latvija! Tas ir projekts, kur mūsu jaunieši<br />
var ciemoties Latvijā, iepazīties<br />
ar citiem latviešu jauniešiem no visas<br />
pasaules, stiprināt savas saites ar latviešu<br />
sabiedrību un kuplināt savas latviešu<br />
valodas zināšanas. LAAJ maksā<br />
pusi no ceļa izdevumiem. Šogad trīs<br />
jaunieši piedalījās. Pagājušā gadā jūs<br />
saziedojat $6804 šim mērķim. Vai to<br />
varēsim šogad pārspēt?<br />
Kultūras fonds atbalsta izglītību<br />
un jaunatni, iestādes, kultūru un vairākus<br />
projektus.<br />
Nauda ir vajadzīga vairākiem Prezidija<br />
un Kultūras fonda darbiem, piemēram,<br />
grāmatu sūtīšanai uz Latviju,<br />
atbalstam skolotāju konferences kursantiem,<br />
18. novembra referenta ceļa<br />
izdevumiem, PBLA biedru maksai,<br />
administrācijas izdevumiem, ieskaitot<br />
LAAJ mājas lapai, un arī,<br />
diemžēl, nodokļiem.<br />
Lūdzu ikvienam ieskatīties<br />
LAAJ mājas lapā<br />
www.laaj.org.au Tur var<br />
izsekot LAAJ vēsturei un<br />
sīkāk iepazīties ar mūsu<br />
centrālo organizāciju. Var sazināties<br />
ar prezidiju, izmantojot e-pastu info@<br />
laaj.org.au vai ar Kultūras fondu kf@<br />
laaj.org.au<br />
Bez jūsu atbalstu mēs nevarēsim<br />
turpināt darboties.<br />
Šogad atkal būs iespējams ziedot<br />
ar kredītkarti. Ja nevariet sagaidīt piesūtīto<br />
lapiņu vai ja mēs nezinām jūsu<br />
adresi, lūdzu apskatiet www.laaj.org.<br />
au<br />
Paldies,<br />
Dr. Pēteris Strazds<br />
LAAJ prezidija priekšsēdis
Ceturtdien, 2012. gada 13. septembrī <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 7. lpp.<br />
Daļa no dziedātajiem, kuri ir piedalījušies ansamblī „Jaunais vējš“ kopš ansambļa dibināšanas 2002. gadā. No kreisās:<br />
Indra Bogdanoviča, Valda Teilora (Taylor), Voldis Kains, Zintis Dakmantons (Duckmanton), Aldis Liepiņš, Daina<br />
Kaina, Ivars Štubis, Normunds Ronis, Rita Vīksniņa, Toms Mačēns, Edgars Greste, Elita Luce, Tālis Putniņš, Vēsma<br />
Putniņa, Kaija Upeniece, Kate Liepiņa, Ella Mačēna, Jānis Daniklifs (Dunnicliff), Arta Kaina, Pēteris Kains.<br />
Vokālais ansamblis „Jaunais Vējš“<br />
Baltieši tiekas Zelta piekrastē<br />
Tiesībsargs stāsta, kā viņš var palīdzēt<br />
Pagājušo ceturtdien, 6. septembrī no mums bija nesen atgriezušies no ārzemēm<br />
un visi sajūsmināti par 21 no mūsu grupas satikāmies. Daži<br />
Latviju.<br />
Pīters Kantvels (no kreisās) stāsta kā Tiesībsargs var palīdzēt.<br />
FOTO Elga Ķēniņa<br />
10 gadu pastāvēšanas sadziedēšanās<br />
Sestdien, 8. septembrī<br />
Sidnejas Latviešu ērti. Jauks paņēmiens bija indivīdu<br />
pirms pirmā pārtraukuma visi jutās<br />
namā vokālā ansambļa iesaistīšana dziesmu izvēlē, uzsākot<br />
Jaunais Vējš bijušie un dziedāšanu ar aicinājumu: Mīļais.......<br />
tagadējie dalībnieki atzīmēja<br />
savu 10 gadu paķēra tos dalībniekus, kuri gausāk<br />
dzied vien dziesmiņ! Tāda garā veikli<br />
pastāvēšanas jubileju ar grasījās izvēlēties dziesmu, paķerot<br />
sadziedāšanos. viņus un mazliet pajokojoties par viņa<br />
Vakaru ievadīja ansambļa dibinātāja<br />
Vēsma Putniņa un viņas ilggadējā Tādā lustīgā garā turpinājās va-<br />
gausumu!<br />
palīdze Daina Kaina. Tika paskaidrots kars. Nopietnākais brīdis bija, kad<br />
par ansambļa vēsturi un sastāvu. Dainas Kainas mamma Dace Bogdanoviča<br />
uzrunāja ansambļa Jaunais<br />
Tad sākās dziedāšana. Vakara<br />
dalībniekiem bija dota iespēja sekot Vējš dalībniekus un uzslavēja viņus,<br />
dziesmām no īpaši sagatavotām dziesmu<br />
grāmatām. Mūs ļoti profesionāli turpinājuši viņas pašas vecāku iece-<br />
ka kopuši savu senču gara mantas un<br />
pavadīja uz čella, vijoles un ģitāras res – uzturēt latviešu valodu un kultūru<br />
trīs ansambļa dalībnieki. Vēlāk viņiem<br />
piebiedrojās visiem pazīstamā Ṫālāk varējam izbaudīt Jaunais<br />
mūziķe Viktorija Mačēna uz akordeona.<br />
Vakars iesila samērā ātri, un novičas pašas cepto kliņģeri.<br />
Vējš sirds un dvēseles Dainas Bogda-<br />
Apsveicot<br />
ansambli, visi klātesošie nodziedāja<br />
Daudz baltu dieniņu.<br />
Pēc otrā starpbrīža pie pults vietu<br />
ieņēma jauns ceremonijas meistars –<br />
ansambļa dalībnieks Edgars Greste,<br />
smīdinot mūs visus kā kutinātus ar<br />
savam asprātībām un interesantiem<br />
dziesmu variantiem.<br />
Vakars noritēja ļoti sirsnīgā, draudzīgā<br />
garā, un visi klātesošie aizgāja<br />
mājās pacilāti un sajūsmināti. Mūsu<br />
kaimiņvalsts – lietuvietes aizraujošā<br />
uzruna atspoguļoja klātesošo pacilājumu,<br />
kad viņa izteica savu pateicību<br />
Jaunam Vējam par savu lielo darbu,<br />
uzturot savu kultūru.<br />
Paldies Jaunam Vējam par iespēju<br />
atkal izbaudīt viņa sniegumu un dalīties<br />
skaistā, muzikālā vakarā!<br />
Maruta Dēliņa-Tauriņa<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
Mūsu viesis – guest speaker – bija<br />
Pīters Kantvels (Peter Cantwell) no<br />
Tiesībsarga iestādes (Ombudsmans<br />
Office) Brisbanē. Viņš bija braucis no<br />
Brisbanes, lai izstāstītu kā Tiesībsargs<br />
var palīdzēt, ja ir kāda problēma ar<br />
vietējām pašpārvaldēm vai valsts iestādēm.<br />
Tā kā mēs esam gandrīz visi<br />
tādi vecāki cilvēki, tad bija jautājumi<br />
par slimnīcām un aprūpes namiem<br />
(nursing homes). Viņš var arī palīdzēt,<br />
ja netiek galā ar pašpārvaldi (Council),<br />
vai elektrības vai telefona piegādes<br />
kompānijām, kuri dažreiz uzbāžas ar<br />
nākšanu pie durvīm vai zvanīšanu.<br />
Elga Ķēniņa<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
FOTO Ojārs Grests
8. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2012. gada 13. septembrī<br />
Divi tāli viesi Brisbanē<br />
LAAJ prezidija priekšsēdis un Latvijas Nacionālā arhīva direktora vietnieks<br />
Brisbanes latviešu<br />
Pirmajā sarīkojuma daļā Pēteris<br />
sabiedrība sestdien,<br />
25. augustā tikās ar diviem<br />
tālu ceļu mērojušiem<br />
viesiem.<br />
No Adelaides bija ieradies<br />
Pēteris Strazds,<br />
LAAJ prezidija priekšsēdis,<br />
un no Latvijas – Gatis Karlsons,<br />
Latvijas Nacionālā arhīva direktora<br />
vietnieks.<br />
Šī tikšanās bija jau plānota kopš<br />
aprīļa, kad uzzinājām, ka Brisbanē<br />
notiekošajā Starptautiskā arhīvu padomes<br />
(International Council of Archives)<br />
kongresā piedalīsies arī trīs arhivāri<br />
no Latvijas, un Pēteris Strazds<br />
nolēma atbraukt uz Brisbani, lai tiktos<br />
gan ar Latvijas arhivāriem, gan ar šejienes<br />
latviešu sabiedrību. Laika gaitā<br />
izrādījās, ka kongresā piedalīsies tikai<br />
viens Latvijas arhivārs – Gatis Karlsons,<br />
kurš kongresā sniedza referātu<br />
par Universitātes studentu lietu izvērtēšanu<br />
un pārvaldīšanu (Appraisal<br />
and Management of University Student<br />
Records).<br />
Abi ciemiņi kopā ar Brisbanes latviešiem<br />
vispirms piedalījās Daugavas<br />
Vanadžu sagatavotās zupas pusdienās,<br />
kur varēja baudīt ne tikai vienu, bet<br />
veselas sešas dažādas zupas! Pēcpusdienā<br />
ap 30 labi paēduši brisbanieši<br />
noklausījās abu viesu stāstījumus.<br />
Strazds, kurš LAAJ prezidiju vada<br />
kopš šī gada sākuma, pastāstīja par<br />
LAAJ organizācijas pagātni un pašreizējo<br />
darbību Austrālijas latviešu<br />
sabiedrībā; par nākamo trīs gadu mērķiem<br />
un projektiem; par LAAJ lomu<br />
PBLA darbā un atbildēja uz vairākiem<br />
publikas jautājumiem. Viņš arī visus<br />
aicināja uz Adelaidi piedalīties Austrālijas<br />
latviešu 54. Kultūras dienās un<br />
30. Austrālijas 3x3 saietā.<br />
Pēc kafijas un kūkām starpbrīdī<br />
Gatis Karlsons paskaidroja, kas ir arhīvi<br />
un to nozīme un vērtība nacionālo<br />
dokumentāro mantojuma saglabāšanā.<br />
Klausītāji guva labu pārskatu par<br />
to, kādi dokumenti veido sabiedrisko,<br />
profesionālo, reliģisko un kultūras<br />
organizāciju mantojumu un kādi vislabāk<br />
atspoguļo personu, ģimenes un<br />
dzimtas vēstures.<br />
Gatis Karlsons mudināja saglabāt<br />
gan organizāciju, gan personu arhīvus.<br />
Jautājums, kur tos labāk glabāt –<br />
šeit Austrālijā vai Latvijā – ir jāatbild<br />
katrai organizācijai vai personai pašai.<br />
Taču tādēļ, ka Latvijas Nacionālā<br />
arhīvā ir speciāla nodaļa, kas uzkrāj,<br />
izvērtē un sakārto trimdas latviešu<br />
organizāciju un personu dokumentus<br />
un tur tos var uzglabāt piemērotos apstākļos,<br />
labākais risinājums tomēr būtu<br />
sekot viņa aicinājumam – sūtīt doku-<br />
Pēdējā gadā iestājušies 18 biedri<br />
Katram mēnesim ir<br />
sava īpašība un savas<br />
izjūtas. Sidnejā janvāris/februāris<br />
ar (parasti,<br />
kaut ne tik daudz pēdējos<br />
gados) nežēlīgo karstumu<br />
un ugunsgrēku<br />
draudiem, aprīlis (vai kā<br />
iekrīt) ar vasaras ardievām un Lieldienām,<br />
jūnijs ar finansiālā gada noslēgumu<br />
un saistītām rūpēm un garu garo<br />
Jāņu nakti ar iepriecinošo sajūtu, ka<br />
aukstums (parasti) sasniedzis kalngalu,<br />
un pavasaris turpat jau rēgojas. Augustā<br />
gaidām rietumvēju brāzmas, bet<br />
tas arī liek atgādināt, ka jāgatavojas uz<br />
Sidnejas Latviešu biedrības pilnsapulci.<br />
Tā šogad pavasarīgā svētdienas<br />
pēcpusdienā 26. augustā atkal jau<br />
laicīgi sāk ierasties ļaudis Sidnejas<br />
Latviešu namā Stratfildā. Pēc pierakstīšanās<br />
varēja pārlasīt izdalīto<br />
iepriekšējā – 2011.g. pilnsapulces protokolu,<br />
kā arī 2011./2012. g. kases pārskatu<br />
un paredzēto 2012./2013. g. budžetu.<br />
Laiks padomāt vai nu ar grūtu<br />
vai priecīgu sirdi par agrākām pilnsapulcēm<br />
(vai nu mierīgām, vētrainām,<br />
ja tādas ir bijušas)<br />
un biedrības panākumiem,<br />
un pavērst<br />
acis nākotnē<br />
un padomāt – kāda<br />
būs Sidnejas Latviešu<br />
biedrība?<br />
Nākamgad, aiznākamgad?<br />
Pēc vienas<br />
paaudzes?...<br />
No kreisās: Latvijas arhīva direktora<br />
vietnieks Gatis Karlsons un LAAJ prezidija<br />
priekšsēdis Pēteris Strazds.<br />
mentus uz Latvijas Nacionālo arhīvu.<br />
Gatis uzsvēra, ka sūtītajiem dokumentiem<br />
būtu jāpievieno pēc iespējas sīks<br />
apraksts par vietu un laiku, kad tie ir<br />
radīti.<br />
Noslēgumā LAAJ vicepriekšsēdis<br />
Kvīnslandē Arnis Siksna pateicās<br />
Daugavas Vanadzēm par brisbaniešu<br />
miesīgo stiprināšanu un tālajiem viesiem<br />
par prāta rosināšanu!<br />
Sīkāka informācija par Latvijas<br />
Nacionālo arhīvu atrodama mājas<br />
lapā: www.lvarhivs.gov.lv, it sevišķi<br />
skatoties zem nodaļas: Arhīva dokumenti<br />
> Dokumentu raksturojums ><br />
Trimdas latviešu organizācijas.<br />
Arnis Siksna<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
Sidnejas Latviešu biedrības 2012. g. pilnsapulce<br />
SLB priekšsēdis Jānis Grauds uzrunā biedrus.<br />
Sidnejas Latviešu<br />
biedrības<br />
(SLB) 2012. g.<br />
pilnsapulce notiek<br />
svētdien, 26. augustā plkst. 13.00 Sidnejas<br />
Latviešu namā Stratfildā. Biedrības<br />
valdes priekšsēdis atklāj pilnsapulci<br />
un aicina pieminēt pagājušā gadā<br />
mirušos biedrus ar klusuma brīdi. Kā<br />
sapulces vadītāju un sekretāri ievēl<br />
respektīvi Aldi Birzuli un Ivetu Roni.<br />
Pilnsapulce apstiprina 4 jaunus goda<br />
biedrus: Pēteri Kļaviņu, Imantu<br />
Līci, Jāni Treimani un Jāni Mačēnu.<br />
Iepriekšējā gada protokols jau<br />
bija izdalīts uz vietas (kā arī iespiests<br />
2011. g. septembra SLB Informācijas<br />
biļetenā Ritums), tādēļ to nenolasa.<br />
Protokolu pieņem. Jānis Grauds paziņo,<br />
ka SLB gada pārskats un biedrības<br />
organizāciju darbības pārskati ievietoti<br />
2012. g. augusta Ritumā, ja kāds<br />
vēlās sīkāk izlasīt par biedrības darbību.<br />
Tikai atliek pieminēt, ka biedrības<br />
aktivitāte turpinās: skolas, vīru un<br />
jauktie kori, tautas dejas, teātris, veco<br />
ļaužu aprūpe. Pēteris Kļaviņš kā biedrības<br />
informācijas biļetena redaktors<br />
strādā visu mēnesi, sakopojot un sagatavojot<br />
ziņas un aprakstus biedriem.<br />
Maija beigās nama pārraudzības darbu<br />
izbeidza nama pārvaldnieki Ģirts un<br />
Turpinājums 18. lpp.<br />
FOTO Arnis Siksna<br />
FOTO Gundega Zariņa
Ceturtdien, 2012. gada 13. septembrī <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 9. lpp.<br />
„Sveika, Latvija!“<br />
Intervija ar brauciena dalībnieku Tomu Dārziņu<br />
Sveika, Latvija! ir Amerikas Latviešu<br />
apvienības (ALA) Izglītības nozares<br />
programma, un pirmais tās ceļojums<br />
uz Latviju norisinājās 1997. gadā.<br />
Šogad, 2012. gadā – Eiropas vasarā<br />
bija divas Sveika, Latvija! grupas: pirmā<br />
grupa bija no 8. jūnija – 22. jūnijam,<br />
otrā no 9. līdz 22. augustam.<br />
Nu jau vairākus gadus Sveika, Latvija!<br />
programmā piedalās arī skolēni<br />
no Austrālijas, ko izkārto Latviešu<br />
apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē<br />
(LAAJ), kas arī atbalsta bērnu piedalīšanos<br />
braucienā. Var piedalīties latviski<br />
runājoši bērni, kuri beiguši 8. klasi<br />
latviešu pamatskolās vai apmeklē<br />
Annas Ziedares Vasaras vidusskolu<br />
un kuri ir vecumā no 13-15 gadiem.<br />
Sveika, Latvija! programmas maršruts<br />
izstrādāts, vadoties pēc iepriekšējo<br />
gadu pieredzes. Šis ir arī izglītojošs<br />
ceļojums, kura laikā bērni iepazīstas<br />
ar Latvijas ģeogrāfiju, vēsturiskām<br />
vietām, tiekas ar saviem vienaudžiem<br />
Latvijā. Vietās, kuras tika apmeklētas,<br />
bija zinoši gidi, bet interesanta lieta,<br />
kas Sveika, Latvija! programmā bija<br />
paredzēta, ir tā, ka katram dalībniekam<br />
jau mājās bija jāsagatavo neliels<br />
referāts par tēmu, ko jau viņš vai viņa<br />
bija saņēmuši pirms ierašanās Latvijā.<br />
Šīs programmas laikā bērni cenšas runāt<br />
tikai latviski gan ar audzinātājiem,<br />
gan skolēniem Latvijā un, protams, arī<br />
savā starpā.<br />
Šovasar Sveika, Latvijā! programmās<br />
piedalījās trīs skolēni no Austrālijas:<br />
Lija Andersone un Toms Dārziņš<br />
no Melburnas un Kārlis Dragūns no<br />
Sidnejas.<br />
Esmu uzrunājusi visu trīs Latvijas<br />
ceļotājus, lai dzirdētu ko viņi stāsta<br />
par saviem iespaidiem pēc šī brauciena.<br />
Šodien redakcijā tiekos ar Tomu<br />
Dārziņu, kurš piedalījās šis vasaras<br />
Sveika, Latvija! otrajā grupā.<br />
Ilze Nāgela: Cik ilgi Tu jau mācies<br />
latviešu skolā?<br />
Toms Dārziņš: Melburnas Daugavas<br />
skolā es mācos kopš sagatavošanas<br />
klases no 4 gadu vecuma un, tāpat kā<br />
esmu bijis Austrālijas skolā, 11 gadus.<br />
Abās skolas mācos vienlaicīgi. Man<br />
tas patīk.<br />
IN: Atceros, ka Tu pagājušās Kultūras<br />
dienās Melburnā dziedāji Kopkora<br />
koncertā. Vai Tu dziedāsi šogad<br />
Adelaidē Kultūras dienu Kopkora koncertā?<br />
TD: Ja man būtu laiks mācīties<br />
dziesmas, es dziedātu.<br />
IN: Vai Tu šogad pirmo reizi biji<br />
Latvijā? Ja ne, tad kuru reizi Tu jau apciemoji<br />
Latviju?<br />
TD: Šī bija mana otrā reize, kad es<br />
biju Latvijā. Pirmo reizi biju, kad mācījos<br />
7. klasē, tas bija pirms trim gadiem.<br />
Tad tur biju kopā ar ģimeni; mēs<br />
„Sveika, Latvija!“ brauciena dalībnieki kopā ar audzinātājiem pie Brīvības<br />
pieminekļa Rīgā.<br />
redzējām daudzas vietas, varbūt pusi<br />
no Latvijas apskatījām.<br />
IN: Vai biji agrāk piedalījies Sveika,<br />
Latvija! braucienos?<br />
TD: Nē, šī bija mana pirmā reize,<br />
kad es piedalījos Sveika, Latvija! organizētā<br />
braucienā. Pavisam kopā mēs<br />
bijām 24 bērni: 4 no Kanādas, 19 no<br />
Amerikas, es biju vienīgais no Austrālijas;<br />
vēl bija 4 audzinātāji. Tas bija šīs<br />
vasaras (Eiropas vasaras) otrais Sveika,<br />
Latvija! brauciens.<br />
IN: No kurienes bija audzinātāji?<br />
TD: Visi audzinātāji – Pēteris<br />
Jansons, Kārlis Lenss, Krista Kubuliņa<br />
un Aija Abena – bija no Amerikas<br />
un mūsu vadītāja Anita Ozoliņa<br />
10 gadus ir dzīvojusi Rīgā. Visi audzinātāji<br />
bija pretimnākoši, palīdzīgi un<br />
daudz zināja par Latviju. Viņi arī man<br />
lika justies drošam.<br />
IN: Kas bija tas, kas Tevi visvairāk<br />
pārsteidza šajā ceļojumā?<br />
TD: Mani pārsteidza tas, cik<br />
daudz lietas un vietas, ko redzēt ir Latvijā.<br />
Mēs tur bijām divas nedēļas, mēs<br />
redzējām ļoti daudz no Latvijas, bet,<br />
protams, ne visu. Latvijā ir tik daudz<br />
lietas ko redzēt! Un tieši tas arī mani<br />
pārsteidza, ka kaut arī tik daudz ko<br />
redzējām, tad vēl palika daudz neredzēta.<br />
Otra lieta, kas mani pārsteidza,<br />
bija tas, cik labi organizēts bija Sveika,<br />
Latvija! brauciens. Anita Juberta<br />
un Anita Ozoliņa bija tik daudz darbu<br />
pielikušas; tas bija brīnišķīgi.<br />
IN: Kas šajā ceļojumā bija tieši tā,<br />
kā Tu biji iedomājies, ka būs?<br />
TD: Es biju daudz domājis par to,<br />
kā tas būs. Rīga izskatījās tieši tāda<br />
pati, un par to varbūt es biju domājis.<br />
Man Rīga ļoti patīk.<br />
IN: Vai tiekoties ar Latvijas skolēniem,<br />
varēji sazināties, lietojot tikai<br />
latviešu valodu?<br />
Toms Dārziņš stāda koku.<br />
Brauciena dalībnieki Āraišu ezerpilī.<br />
TD: Ceļojuma laikā mūsu grupa<br />
divas reizes satikās ar vietējiem Latvijas<br />
skolniekiem. Mums arī katram<br />
iedalīja skolnieku, kas par mums katru<br />
gādātu. Mēs visi varējām ļoti labi<br />
sarunāties. Latvijas bērni zināja angļu<br />
valodu, taču mēs latviešu valodu zinājām<br />
labāk nekā viņi angļu. Mēs sarunājāmies<br />
gandrīz visu laiku latviešu<br />
valodā. Vienīgais izņēmums bija, ja<br />
mēs nezinājām kādu vārdu latviski,<br />
tad pajautājām to mūsu draugiem, un<br />
mūsu draugi zināja. Kopumā mēs runājām<br />
tikai latviski.<br />
IN: Vai Tu iemācījies daudz jaunus<br />
vārdus vai teicienus latviešu valodā?<br />
Turpinājums 14. lpp.<br />
FOTO Pēteris Jansons<br />
FOTO Pēteris Jansons<br />
FOTO Pēteris Jansons
10. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2012. gada 13. septembrī<br />
Māra Branča skatījums<br />
Vasara Jelgavā<br />
Latvijā vasara ir atvaļinājumu<br />
laiks, kad<br />
lielākoties visas aktivitātes<br />
un izdarības pierimst,<br />
bet ne Jelgavā. Tā<br />
vien liekas, ka pilsēta<br />
nemaz neatpūšas – par<br />
VI Starptautisko smilšu<br />
skulptūru festivālu jau rakstīju, pēc tā<br />
visi gatavojās Piena, maizes un medus<br />
svētkiem. Tie notika augusta nogalē,<br />
kad viss Raiņa parks ņudzēt ņudzēja<br />
no piena, maizes un medus izstrādājumiem,<br />
amatniekiem, dažādām izdarībām<br />
un darbnīcām bērniem un jauniešiem.<br />
Kā parasti svētkus noslēdza Piena<br />
paku regate. Tajā šogad piedalījās 30<br />
komandas un individuālie dalībnieki,<br />
demonstrēdami gan atjautību, gan atraktivitāti,<br />
gan savu humoru izjūtu,<br />
gan arī veiklību un spēku. Nepietiek,<br />
ka kaut ko uzmeistaro un ielaid ūdenī.<br />
Jāspēj arī braukt un sacensties ar<br />
citiem, pārvarot noteiktu distanci. Parasti<br />
tās ir smieklu un azarta pilnas<br />
stundas, kad vari nenopriecāties par šo<br />
peldošo, kā lai saka, objektu meistaru<br />
izdomu, neiztrūkstošo fantāziju, spēles<br />
prieku. Liekas, daudzos dalībniekos<br />
atraisās kādi slēpti spēki un talanti,<br />
kas apliecina mūsu tautas vitalitāti<br />
un dzīvesprieku.<br />
To pašu var teikt par Metāla svētkiem<br />
8. septembrī. Uzvaras parks bija<br />
pilns ļaužu, kuri gāja no vienas telts<br />
uz otru, piedalījās konkursos, aplūkoja<br />
senus motociklus un Ērenpreisa velosipēdus,<br />
ar kuriem varēja arī braukt,<br />
vēroja ekstrēmu tehnisko sporta veidu<br />
demonstrējumus, piemēram, mototriālu,<br />
kurā Jelgava visas valsts mērogā ir<br />
atzīts līderis, vai vienkārši kā bērns<br />
paspēlēties ar dažādiem izgudrotiem<br />
mehānismiem. Bez svētku koncerta<br />
tos kuplināja arī II Metāla skulptūru<br />
simpozijs Otrā elpa. Tiesa gan, šoreiz<br />
no caurulēm, skārda plāksnēm un citiem<br />
materiāliem tika radītas vien trīs<br />
skulptūras, kas nākamgad iekļausies<br />
pilsētas vidē, kā tas ir noticis ar pagājušā<br />
gada darbiem.<br />
Tomēr laikam šīs vasaras degpunktā<br />
ir bijuši atradumi Lielajā ielā.<br />
Sākoties pilsētas galvenās maģistrāles<br />
rekonstrukcijai un norokot virsējo kārtu,<br />
atklājās senā Jelgava. Mēs sastapāmies<br />
ar nemaz tik senu pagātni, un tas<br />
bija satricinoši.<br />
Cilvēkiem, kas nav redzējuši<br />
pirmskara pilsētu, par tās bijušo krāšņumu<br />
vēsta vien nostāsti, pastkartes<br />
un veci uzņēmumi. Tie iesveļ krūtīs<br />
neremdināmas ilgas, kaut savām acīm<br />
varētu ieskatīties senajā godībā, bet,<br />
tā kā tas nav iespējams, tad atliek nopūties<br />
un nodomāt – tā ir tikai pasaka,<br />
nekas tāds nav bijis!<br />
Taču piepeši izrādās – nē, tas nav<br />
tikai sapnis. Pagātne ir tepat, zem<br />
mums! Ik mirkli minot ietves vai automašīnās<br />
traucieties pa ielām, nenojaušam,<br />
ka zem kājām ir senās dienas.<br />
Tiesa gan, Jelgava kara beigās tika<br />
nopostīta. Arī padomija veica savus<br />
grēka darbus un vēl saglābjamo un<br />
atjaunojamo vienkārši noslaucīja no<br />
zemes virsmas. Atrasti pierādījumi<br />
dokumentos, ka 1940. gadu beigās<br />
Jelgavu izmantojuši kino ļaudis, ja vajadzējis<br />
uzņemt filmu par karu. Tādā<br />
reizē zem sagrautajiem namiem palikts<br />
dinamīts un sperts gaisā.<br />
Nerunāsim par to, ka visiem, ieskaitot<br />
sievietes, bija jāņem rokā kirkas,<br />
laužņi un jājauc nost pat tās ēkas,<br />
kurām varētu uzlikt jumtu un izmantot<br />
tālāk. Tā tas noticis, piemēram, ar<br />
Latviešu biedrības namu un Jelgavas<br />
teātri.<br />
Kad sāka plānot jauno pilsētu, kam<br />
bija jāpaceļas no pelniem un drupām,<br />
kā kādreiz vēstīja transparents, iebraucot<br />
Jelgavā, iepriekšējais ielu sadalījums<br />
un virzieni tika ignorēti. Kam<br />
jaunās pasaules cēlājiem, kā sevi lika<br />
dēvēt partijnieki, slavenās Kurzemes<br />
hercogistes galvaspilsētas slava un<br />
gods! Jāceļ komunisms. Tas prasa platas<br />
maģistrāles, kur atsperties un maršēt<br />
nezināmās nākotnes virzienā. Tā<br />
zem trotuāriem un ielu braucamajām<br />
daļām tika aprakta Jelgavas vēsture.<br />
Šovasar dienas gaismā atklājās<br />
senu dienu bruģis, veco namu pamati,<br />
pagrabi, koka kanalizācijas caurules<br />
pat no hercogistes laikiem. Pagadījās<br />
arī pa sarūsējušam artilērijas šāviņam<br />
un mīnai, kas gan vairs nevarēja uzsprāgt.<br />
Kādā namā bijusi sena, domājams,<br />
no viduslaikiem saglabājusies<br />
krāsns, kas apsildīja visu ēku. Mājās,<br />
kurās acīmredzot bijuši veikali vai<br />
darbnīcas, zemgrīdē atrada sakusušas<br />
pudeles un naglas, protams, arī daudz<br />
šķīvju un krūzīšu suķu, pogas un citus<br />
sadzīves priekšmetus. Netrūka tāpat<br />
nauda – gan karalaika, gan agrāku<br />
laikmetu.<br />
Tiesa gan, nekādu satricinošu jaunatklājumu<br />
nebija. Taču vienalga, viss<br />
atrastais norāda, ka še dzīvoja reāli cilvēki,<br />
par kuriem mums nav nekas cits<br />
zināms.<br />
Ļaudis staigāja kā apburti no redzētā.<br />
Radās arī brīvprātīgie, kuri<br />
vēsturnieka Andra Tomašūna vadībā<br />
veica pirmos arheoloģiskos pētījumus.<br />
Pagaidām atrakts tikai neliels Lielās<br />
ielas posms – no Driksas tilta līdz<br />
Pasta ielai. Patlaban jau virskārta novākta<br />
nākošajā kvartālā līdz Mātera<br />
ielai. Kas slēpjas tur, rādīs laiks.<br />
Māris Brancis<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
Lai piepildās it visi labie vēlējumi!<br />
Rēzeknē atklāj radošo pakalpojumu centru<br />
1. septembrī Rēzeknē viennozīmīgi vērienīgākais notikums<br />
bija Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centra atvēršanas<br />
svētki. Neiztika bez svinīgām uzrunām, apbrīnas<br />
saucieniem un aplausiem. Mūzika savijās ar deju, emocijas<br />
ar gandarījuma sajūtu. Beidzot, beidzot atvērās.<br />
Šajā dienā varēja ne vien aplūkot interesanto ēku, bet arī<br />
piedalīties savdabīgā radošajā darbnīcā, kuras nosaukums<br />
bija Novēli labu laiku!. To rīkoja Rēzeknes mazpulka Taurenītis<br />
vadītāja Dzintra Gribuste, un ikviens apmeklētājs<br />
varēja atstāt savu domu dzirksti, pozitīvo skatījumu un laba<br />
vēlējumu gan jaunceltnei, gan pedagogiem, gan paši sev!<br />
Jāteic, ka visbiežāk minētais bija vēlējums, lai Zeimulī<br />
valdītu radoša atmosfēra un to apmeklētu daudzi jo daudzi<br />
rēzeknieši!<br />
Lai piepildās it visi labie vēlējumi!<br />
Samanta Stepiņa<br />
Rēzeknes SIC žurnālistikas pulciņa dalībniece<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs.<br />
FOTO no Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centra arhīva
Ceturtdien, 2012. gada 13. septembrī <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 11. lpp.<br />
„Mēs esam carnikavieši“<br />
Ulda Siliņa grāmatas otrā izdevuma atvēršana<br />
Piektdiena, 24. augusts.<br />
Rīga. Pienācis rīts,<br />
ja arī ne saulē slacīts, tad<br />
vismaz nelīst.<br />
Šovakar plkst. 19.00<br />
ir manas grāmatas Mēs<br />
esam carnikavieši atvēršana,<br />
resp., atkārtota<br />
izdošana ar Carnikavas<br />
novada domes atbalstu, atzīmējot pašvaldības<br />
20 gadu pastāvēšanu.<br />
Bruņinieks Kristians Heinrichs<br />
fon Panders, viens no Carnikavas muižas<br />
īpašniekiem, 18. g.s. bija viens no<br />
visievērojamākajiem baltvācu zinātniekiem.<br />
1635. g. bij. Carnikavas draudzes<br />
mācītājs F. M. Meins (F. M. Menius)<br />
publicē pirmo latviešu tautasdziesmu<br />
oriģinālvalodā.<br />
Daudzas zīmes rāda uz Carnikavu<br />
arī kā uz latviešu teātra šūpuli.<br />
Pirmie Carnikavieši iznāca 19. gs. Carnikavas muižā iekārto<br />
2002. g., Elpas apgādā ar Sidnejas Latviešu<br />
biedrības (SLB) un Kultūrkapitāla<br />
fonda līdzekļiem. Tā kā jūs šo grāmatu<br />
nebūsit vaigā skatījuši, tad ļaujiet<br />
man par to mazliet pastāstīt. Tā ir<br />
pastaiga pa manas dzimtās puses kultūrvēsturi<br />
no 1211. līdz 1944. gadam.<br />
Carnikava atrodas pie Gaujas grīvas<br />
un ar savu lašu/taimeņu un nēģu nozveju<br />
bija ilgus gadus 10. lielākais zvejas<br />
centrs Latvijā. Diemžēl, ne vairs.<br />
Carnikava pirmo reiz minēta Indriķa<br />
Livonijas hronikā Tā Kunga<br />
1211. gadā kā līvu karaspēka galvenā<br />
pulcēšanās vieta pie Gaujas grīvas.<br />
Vāci to sauc par Koivemundi, līvi par<br />
Sar-ni-kau Ošleju, no kā arī Carnikava<br />
guvusi savu nosaukumu. Šī ir senā<br />
līvu zeme, daļa no Kubezeles novada.<br />
No Carnikavas nākuši astoņi tālbraucēji<br />
kapteiņi, pieci zinātnieki, citu<br />
starpā LU rektors Dr. chem. M. Prīmanis,<br />
četri L.k.O kavalieri un viens<br />
ģenerālis, kara ministrs.<br />
pirmo zivju audzētavu Krievijā. Tas<br />
nu tā īsumā.<br />
Diena neturpinās daudzsološi. Vēl<br />
arvien nav saņemta grāmata no Jelgavas<br />
tipogrāfijas, un mūsu šoferiene<br />
saslimst. Bet, kā vācieši saka, Ende<br />
gut, alles gut*. Atrodas jauns vedējs<br />
un ar mazu piestāšanos Siguļu kalnā,<br />
kur guļ arī mani pārapbedītie vecāki<br />
un mātesmāte, mēs esam Tautas namā<br />
Ozolaine, mana nelaiķa tēva acuraugā.<br />
Es esmu klāt, grāmatas arī un simts<br />
klausītāju zālē. Vispirms runā novada<br />
padomes priekšsēdētāja Daiga Jurevica,<br />
tad mana kārta. Es stāstu par grāmatas<br />
tapšanu, kas tagad papildināta<br />
un vienā otrā vietā labota, saku paldies,<br />
kam paldies pienākas, stāstu par grūtībām<br />
2. izdevumam sastādīt personu<br />
sarakstu. (1. izdevumam tāda nebija).<br />
Ja, piemēram, gadās trīs Martinsoni<br />
bez priekšvārdiem, tad tu, cilvēks, nezini,<br />
vai tas ir Martinsons tēvs, Martinsons<br />
dēls, vai Martinsons Svētais Gars!<br />
Uldis Siliņš stāsta par Carnikavu.<br />
FOTO Ramona Frišmane<br />
Mana runa<br />
ir ļoti īsa. Vai ir<br />
kādi jautājumi? Ir.<br />
Viens un tas viss.<br />
Kaut kas jādara<br />
lietas labā. Es sāku<br />
stāstīt par vecajiem<br />
carnikaviešiem –<br />
manu tēva māti<br />
Siliņ Anni un viņas<br />
vīveļvārdiem,<br />
Ulda Siliņa grāmatas „Mēs esam carnikavieši“.<br />
par Sarkanbārdi,<br />
Ābrama motorizēto<br />
versiju, kas naktī,<br />
iebraucot Cēlājos,<br />
iekritis neaizraktā mazmājiņas<br />
bedrē un braucis pie tēvamātes Pārgaujā<br />
palīdzību meklēt, resp., nomazgāties;<br />
par Men-Laveru saimnieku, sauktu<br />
Ķeizarbrāli, kas dienējis uz ķeizara<br />
brāļa jahtas un, kā pasts stāsta, pļāvis<br />
kopā ar ķeizarpāri Carskoje Selo labību<br />
un tik traki meņģējies ar princesi Olgu,<br />
ka ķeizars teicis: Grapman, liec Olgai<br />
mieru! Izberzīsit vēl rudzus!; stāstu par<br />
Carnikavas Minhauzenu Bīriņu u.c.<br />
Kad runāšana beigusies, sākas<br />
rakstīšana. Novada padomei nav brīv<br />
grāmatas pārdot, tās jādod par brīvu.<br />
(No kurienes tāda stulbā direktīve – es<br />
nezinu.) Es rakstu autogrāfus nezinu<br />
cik reizes, dažs nāk ar trim grāmatām.<br />
Kungs, stāvi man klātu! Tas viss?<br />
Smejies, Pajaco! Vēl gaida intervija<br />
Panorāmā. Un visbeidzot, visbeidzot<br />
maza pieņemšana. Dzeru vīnu un ēdu<br />
nēģus. Kā garšo?<br />
Kad šitāds sakušments ir galdā.–<br />
Ak, kurš gan gribētu to liegt?<br />
Tad baudu omulībā saldā<br />
Vēl maza lasīte var sniegt.<br />
(Valkirāns, Lieldienas Carnikavā)<br />
Saku, ka carnikavieši ēda nēģus ar<br />
baltmaizi, etiķi un sinepēm, bet ir jau<br />
labi arī tā.<br />
Ap plkst. 22.00 braucam tālāk uz<br />
Kuldīgu, bet uz brīdi es esmu bijis mājās.<br />
Uldis Siliņš<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
* vāc.: Beigas labas, viss labs.<br />
FOTO Ramona Frišmane<br />
Kurzemīte, Dievzemīte<br />
Kopkora koncerts, XIII Vispārējos Latviešu Dziesmu svētkos, ASV<br />
Kopkora koncerta lielam orķestrim, kurš novietots laukumā<br />
tas bija neass. Pieņemu, ka kaut kādu<br />
programma: kā glezna,<br />
uz zāles grīdas, tieši pie skatuves, tehnisku iemeslu dēļ neviens nevarēja<br />
kurā redzāmas visas kur atrastos orķestru parastā bedre. to uzasināt. Nekas. Arī uz to centos neskatīties.<br />
krāsas, kuras Mūzikas<br />
nozare, Ernesta Brusubārdis<br />
III vadībā, uz šī<br />
koncerta audekla likuši.<br />
Sākums, pats audekls – Milvoku<br />
teātru zāle. Pajauna, liela, ērta, pat iespaidīga,<br />
bet neuzkrītoša un visumā<br />
gaumīga zāle, ar lielu skatuvi. Vietas<br />
visiem – koristiem, klausītājiem un ne-<br />
Uz skatuves kopkoris. Skatuves aizmugures<br />
siena aiz koristiem klāta lielā<br />
plīvurī. Vienkrāsinais aizkars bija kaut<br />
kādā rozīgi orandžā krāsā, kura saistību<br />
ar ko latvisku nevarēju izgudrot, bet<br />
krāsas paliek gaumes lieta. Koncerta<br />
laikā centos par šo krāsu nedomāt. Uz<br />
aizkara ar projektora palīdzību parādījās<br />
balts Dziesmu svētku logo, bet<br />
Bet šīs koncerta krāsas bija tā<br />
saucamais fons un ne jau galvenais.<br />
Pārskatot programmu, katrs tur var<br />
pats visu izpētīt. Dziesmas, to secība,<br />
diriģenti, kurš diriģē kuras dziesmas<br />
utt.<br />
Kas ir vienmēr ir bijis fasinējoši,<br />
Turpinājums 16. lpp.
12. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2012. gada 13. septembrī<br />
Valodas un integrācijas situācija: kurp dodamies?<br />
Konference Rīgā – „Izglītība, kas vieno“<br />
Konference „Izglītība, kas vieno“ notika 7. septembrī viesnīcas „Monika“ telpās, Rīgā. Konferencē piedalījās arī<br />
Vācijas un Zviedrijas universitāšu profesori, kuri runāja par kopējās izglītības principiem citās ES valstīs. Ievadvārdus<br />
teica LR kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.<br />
Piedāvājam konferences rīkotājas Vinetas Poriņas runu.<br />
Šodienas konferences<br />
mērķis ir uzsākt dialogu<br />
par vienotas vai dalītas<br />
izglītības sistēmas<br />
ietekmi uz sabiedrības<br />
saliedētību un toleranci<br />
latviski nacionālā Eiropas<br />
valstī.<br />
Konferenci motivēja rīkot, pirmkārt,<br />
esošās problēmas valodas un integrācijas<br />
situācijā un tas, ka integrācijas<br />
process ir nonācis strupceļā. Un,<br />
otrkārt, fakts, ka izglītībai ir būtiskākā<br />
nozīme integrācijas procesos. Tā var<br />
veidot saliedētu sabiedrību un pamatu<br />
nākamo paaudžu iespējām dzīvei<br />
drošā, stabilā valstī. Šādai diskusijai ir<br />
izšķiroša nozīme, ja vēlamies saglabāt<br />
Latviju kā stabilu latviski nacionālu<br />
valsti un reintegrēties Rietumeiropas<br />
telpā.<br />
Tā kā ir skarts nākamo paaudžu liktenis<br />
Latvijā, es uz šīs problēmām skatos<br />
ne tikai kā zinātniece un politiķe,<br />
bet arī kā daudzbērnu māte, kuru interesē,<br />
cik stabilā Latvijas sabiedrībā dzīvos<br />
mani bērni un nākamās paaudzes.<br />
2012. gada 18. februāra referendums<br />
par krievu valodu kā otru valsts<br />
valodu deva būtisku pozitīvu rezultātu<br />
latviešu identitātes apziņas pieaugšanā.<br />
Šī referenduma rezultāts iespaidīgi<br />
apliecināja latviešu nācijas politisko<br />
gribu uzturēt un turpināt savu nacionālo<br />
valsti. 18. februāra referendums ir<br />
trešais iemesls, kas motivēja rīkot šo<br />
konferenci.<br />
Gan ap referenduma laiku un jau<br />
iepriekš sabiedrībā aktualizējās diskusija<br />
par izglītības lomu integrācijā<br />
ar galveno jautājumu šajā diskusijā:<br />
Vai izglītība ir izpildījusi savu uzdevumu<br />
– veicinājusi sabiedrības integrāciju<br />
– un vai Latvijas cilvēki ir kļuvuši<br />
saliedētāki un lojālāki Latvijai, pateicoties<br />
piedāvātajai izglītībai skolās?<br />
Viens no priekšlikumiem bija (līdzīgi<br />
kā tas ir citās Eiropas nacionālās unitārās<br />
valstīs) – veidot vienotu, nevis<br />
dalītu izglītības sistēmu.<br />
Kādi ir galvenie iemesli, lai<br />
veiktu pārmaiņas izglītībā?<br />
Pirmais iemesls – tas, ka latviešu<br />
tauta ar 18. februāra referendumu ir<br />
pateikusi, ka tā vēlas dzīvot latviski<br />
nacionālā Eiropas valstī.<br />
Otrais iemesls ir esošā valodas un<br />
integrācijas situācija, kuru atspoguļo<br />
pētījumu un aptauju dati.<br />
No valodas teorijas viedokļa pielāgošanās<br />
jeb akomodācijas situācija,<br />
kāda bija izplatīta 90. gadu sākumā<br />
starp latviešiem un mazākumtautību,<br />
Vineta Poriņa uzrunā konferenci.<br />
joprojām ir ļoti aktuāla. Rietumeiropas<br />
valstīs šādā situācijā parasti atrodas<br />
mazākumtautību cilvēki, bet Latvijā –<br />
valstsnācijas pārstāvji: latvieši, kuri<br />
strādā darba vietās, kurās tiek lietota<br />
krievu valoda, ir pielāgošanās situācijā<br />
citam – vienas mazākumtautības<br />
valodiskajam kolektīvam. Viena no šī<br />
varianta pazīmēm no valodas teorijas<br />
viedokļa ir efektīva funkcionēšana.<br />
Tā pētījumos tiek minēta latviešu respondentu<br />
atbildēs, t.i., otra valoda tiek<br />
lietota, lai cilvēks varētu strādāt ekonomikā,<br />
kurā tiek plaši lietota krievu<br />
valoda, bet pēc Valsts valodas likuma<br />
burta un gara vajadzētu būt citādi.<br />
Pēc 2000. gada otrs būtiskākais<br />
lūzuma periods ir 2007.-2008. gads,<br />
kad cittautieši sāka saziņā vēl retāk<br />
nekā iepriekš lietot latviešu valodu.<br />
Pēc Baltijas Sociālo zinātņu institūta<br />
aptaujas Valoda (2008) datiem ielās un<br />
veikalos vairāk nekā 70 procentu mazākumtautību<br />
respondentu visbiežāk<br />
lietoja krievu valodu. Ielās un veikalos<br />
ir izteikts mazākumtautību cilvēku<br />
monolingvisms krievu valodā. Tātad<br />
valsts publiskajā telpā ap 70 procentu<br />
(reāli, iespējams, pat vairāk) cittautiešu<br />
pilnībā var iztikt, lietojot tikai vienu<br />
valodu – krievu valodu.<br />
2008. gadā pirmo reizi pētījumā<br />
Valoda kopš 1996. gada bija tik augsts<br />
to respondentu, kuru dzimtā valoda<br />
nav latviešu valoda, īpatsvars – 63<br />
procenti, kuri nevēlas uzlabot latviešu<br />
valodas prasmi. Kopumā no atbildēm<br />
var secināt, ka valsts valodas prasme<br />
zemākā un vidējā līmenī ir pilnīgi pietiekama,<br />
lai cittautieši ikdienā sazinātos<br />
un pildītu darba pienākumus.<br />
Šādā situācijā turpināt esošo mazākumtautību<br />
izglītību ir bīstami, jo<br />
tā tikai pastiprina un veicina latviešu<br />
diskrimināciju un sabiedrības divvalodību,<br />
kas ir pārejas stadija uz sabiedrības<br />
vienvalodību. Latvijas situācijā<br />
nevar 100% apgalvot, ka tā būs pāreja<br />
uz latviešu valodu. Vēl jo vairāk<br />
neskaidrību pastiprina situācija, kad<br />
konkrētu mazākumtautību skolas nepārtraukti<br />
turpina sagatavot bērnus<br />
krievu valodas lietojumam. Bīstama<br />
ir arī multilingvisma aizsegā, runājot<br />
par darba tirgū pieprasītajām valodām,<br />
lobētā krievu valodas apguve, jo arī tā<br />
uztur sabiedrības divvalodību. Tas šobrīd<br />
ir paredzēts Nacionālās attīstības<br />
plāna projektā. Par NAP projektu notiek<br />
sabiedriskās diskusijas.<br />
Lai gan bilingvālo izglītību cildina<br />
gan noteikti politiķi, gan atsevišķi valodnieki,<br />
reālā situācija liecina, ka tā<br />
cerēto mērķi nav sasniegusi. Bilingvālo<br />
izglītību mazākumtautību skolās pasniedz<br />
kā Latvijas veiksmes stāstu, bet<br />
tāds tas nav. Izglītības uzdevums ir ne<br />
tikai orientēts uz to, lai skolēni apgūtu<br />
valsts valodu un citas prasmes, bet tās<br />
uzdevums ir veidot Latvijai lojālus iedzīvotājus.<br />
Mazākumtautību skolas ar<br />
šo uzdevumu nav tikušas galā. Piemēram,<br />
pie Uzvaras pieminekļa Rīgā ar<br />
katru gadu pieaug gados jaunu 9. maija<br />
svinētāju skaits, kuri ir mazākumtautību<br />
skolu skolēni un absolventi. Ir<br />
izveidojusies jauna mazākumtautību<br />
paaudze, kura samērā labi prot latviešu<br />
valodu, bet sevi absolūti nesaista ar<br />
Latvijas valsti, ar tās pamatvērtībām,<br />
jo identificē sevi ar citu valsti.<br />
Latviešu valodas aģentūra<br />
2010. gadā ir veikusi kādu pētījumu –<br />
Latviešu valodas prasme un lietojums<br />
augstākās izglītības iestādēs: mazākumtautību<br />
izglītības satura reformas<br />
rezultāti. Aptaujas rezultāti pārsteidz:<br />
tie liecina, ka tikai 25 procentiem<br />
Turpinājums 17. lpp.<br />
FOTO Ieva Holma
Ceturtdien, 2012. gada 13. septembrī <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 13. lpp.<br />
Ļaudonas vidusskola<br />
Iegūst Andreja Eglīša goda nosaukumu<br />
Šogad, atzīmējot Andreja Eglīša<br />
simtgadi, Ļaudonas vidusskola mācības<br />
Zinību dienā sāka Andreja Eglīša<br />
zīmē. Pēc Ļaudonas iedzīvotāju, vidusskolas<br />
skolotāju un skolēnu iniciatīvas<br />
un vēlmes turpmāk vidusskola<br />
nesīs Andreja Eglīša vidusskolas nosaukumu,<br />
uzsverot izcilā dzejnieka ša<br />
patriotismu un tēvzemes mīlestību. latviešu<br />
Andrejs Eglītis ir dzimis Ļaudonā<br />
1912. gada 21. oktobrī, pēc Otrā pasaules<br />
kara devies trimdā, aktīvi iesais-<br />
apziņas<br />
tījies trimdas latviešu sabiedriskajā tējams<br />
dzīvē, uzturot dzīvu Latvijas vārdu un<br />
dzimtenes mīlestību svešumā mītošo paaudzes<br />
latviešu vidū. Viņa darbi bija viens no<br />
daudzajiem elementiem, kas visus 50<br />
padomju okupācijas gadus uzturēja ticību<br />
Latvijas brīvībai. Būdams Latviešu<br />
Nacionālā fonda (LNF) dibinātājs<br />
Andreja<br />
un aktīvs, nesavtīgs darbinieks, viņš<br />
cīnījās par latviešu tautas un Latvijas<br />
– neatkarīgas, brīvas, demokrātiskas<br />
republikas – tiesībām, rūpējoties<br />
par tautas dzīvā spēka un latviskās<br />
kultūras saglabāšanu.<br />
Arī pēc atgriešanās no trimdas<br />
uz pastāvīgu dzīvi Latvijā Andrejs<br />
Eglītis turpināja aktīvi rūpēties par<br />
latvietības un latviskās<br />
pašapziņas<br />
pastāvību, pats būdams<br />
pieticīgs un<br />
atvērts, bet garā –<br />
patiess un gaišs.<br />
Andreja Eglī-<br />
ieguldījums<br />
literatūrā<br />
un nacionālās<br />
uzturēšanā<br />
ir nenovēr-<br />
dārgums,<br />
kas nododams no<br />
paaudzē,<br />
tāpēc Ļaudonas<br />
pagasts ir<br />
aktīvi iesaistījies<br />
Eglīša<br />
piemiņas saglabāšanā, rūpējoties par<br />
viņa apbedījuma vietu, organizējot<br />
piemiņas pasākumus par godu viņa<br />
simtgadei, kā arī izsludinot Latvijas<br />
skolās A. Eglītim veltītu jaunrades<br />
konkursu.<br />
3. septembrī, plkst. 10.00 Ļaudonas<br />
vidusskolā, Madonas novada<br />
Ļaudonas pagastā, Skolas ielā 2, Ļaudonas<br />
vidusskolas kolektīvam svinīgi<br />
Andrejam Eglītim piešķir Ministru kabineta Atzinības<br />
rakstu 2003. gadā.<br />
tika pasludināta Andreja Eglīša vārda<br />
piešķiršanu vidusskolai, kā arī pēc tam<br />
bija piemiņas brīdī pie Andreja Eglīša<br />
apbedījuma vietas, pieminot dižo<br />
dzejnieku.<br />
Savukārt 21. oktobrī, Andreja<br />
Eglīša dzimšanas dienā, Ļaudonas pagastā<br />
plānota virkne svinīgu pasākumu,<br />
veltītu Andreja Eglīša jubilejai.<br />
Ļaudonas vidusskola<br />
FOTO no Ingūnas Rībenas personīgā arhīva<br />
Andrejs Eglītis ir bijis šeit vienmēr<br />
Ingūnas Rībenas uzruna Ļaudonas vidusskolas skolēniem un skolotājiem<br />
Mēs visi šodien<br />
esam klātesoši vēsturiskā<br />
brīdī, kad Andreja<br />
Eglīša 100-tajā dzimšanas<br />
gadā pēc Madonas<br />
novada domes lēmuma<br />
Ļaudonas vidusskolai<br />
tiek piešķirts lielā dzejnieka vārds.<br />
2003. gada novembrī, pasniedzot<br />
Ministru kabineta balvu Andrejam<br />
Eglītim, es sacīju: „Andrejs Eglītis<br />
jau ilgāk nekā pusgadsimtu – to skaitā<br />
visus 53 trimdā aizvadītos gadus – ir<br />
nacionālās pašapziņas nesējs latviešu<br />
tautā.“<br />
Neapšaubāmi, tas tā ir, taču<br />
Andrejs Eglītis ir kas vairāk – viņš<br />
ir tautas skaidrā dvēsele, tās dzīvā un<br />
godīgā balss, kas atkal un atkal savos<br />
darbos runā par mūžīgo: par mīlestību,<br />
par nāvi, par brīvību.<br />
To zinām katrs, kas Latvijas likteni<br />
kopā ar Andreju Eglīti pārdzīvojis<br />
tautas lūgšanā Dievs, tava zeme deg,<br />
Rīgā, Raiņa parkā piemineklī pirmajam<br />
Latvijas armijas virspavēlniekam<br />
Oskaram Kalpakam iegravētajos vārdos<br />
– Ko varu vēl tev, tēvzeme, par sirdi<br />
vairāk dot vai Lestenes Brāļu kapos<br />
iekaltajos vārdos – Mēs gaidām taisnības<br />
augšāmcelšanos.<br />
Andrejs Eglītis arī nebūdams Latvijā,<br />
tomēr ir bijis šeit vienmēr.<br />
Viņš pieder paaudzei, par kuru laikabiedrs<br />
Jānis Klīdzējs vēlāk rakstīja:<br />
Mēs redzējām lielo laiku (šeit domājot<br />
Latvijas pirmās brīvvalsts laiku).<br />
Pats Andrejs Eglītis saka: Ja man<br />
tagad vaicātu, vai es vēlētos atgriezties<br />
savās kalpa zēna vasarās, kad<br />
roku delnās sasprāga asiņainas tulznas,<br />
druvās un pļavās svīstot, un kur<br />
man nepiederēja nekas, es atbildētu<br />
ar – „jā“. Tik skaista bija mūsu zeme<br />
un cilvēku brīvība. Mums mācīja aizstāvēt<br />
tēvuzemi skolās, ģimenē un<br />
karadienestā, un tas man bija bauslis<br />
visupirmais.<br />
Tāpēc arī Otrajā pasaules karā<br />
latviešu leģiona gaitas, Kurzemes cietoksnis<br />
un šī unikālā latviešu karavīru<br />
cīņa – cīņa bez cerībām uzvarēt – un<br />
tās jēga, secinot, ka šodien apskaužams<br />
liekas toreizējais ticēšanas<br />
spēks, drosme un miers reizē.<br />
Vārdi tauta, dzimtene, brīvība,<br />
gods, sirdsapziņa, kas pēdējos gadu<br />
desmitos mūsu sabiedrībā ir nelietīgi<br />
novalkāti un melīgi, Andreja Eglīša<br />
dzejā atgūst savu patieso nozīmi un<br />
pārliecina, jo tiem ir zelta segums, –<br />
secina filoloģe Dzidra Vārdaune.<br />
Ja kopš neatkarības sākuma<br />
1991. gadā pie varas Latvijā būtu tāda<br />
mēroga vīri kā Andrejs Eglītis – un ar<br />
tik stipru savas tēvzemes mīlestību,<br />
Andrejs Eglītis un Ingūna Rībena Nacionālā<br />
teātra rekonstrukcijas atklāšanā.<br />
godaprātu un krietnumu, mēs šodien<br />
dzīvotu pavisam citā Latvijā.<br />
Tas ir liels gods un liela atbildība<br />
gan novada vadībai, gan skolotājiem<br />
un ģimenēm – vecākiem un skolēniem.<br />
Tā ir liela uzdrīkstēšanās samēroties<br />
ar tik lielu, tik dižu, pat leģendāru personību<br />
kā Andrejs Eglītis, rakstīt savu<br />
vārdu blakus viņa vārdam.<br />
Lai jums izdodas par to domāt<br />
diendienas gaitās ejot, lai jums Dievs<br />
palīdz Andreja Eglīša mūžīgās vērtības<br />
iemiesot darbos, kas nāktu par<br />
svētību Latvijai un mūsu tautai. Lai<br />
Ļaudonas vidusskola ir sava patiesi<br />
lielā novadnieka cienīga.<br />
Ingūna Rībena<br />
2012. gada 3. septembrī<br />
FOTO no Ingūnas Rībenas personīgā arhīva
14. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2012. gada 13. septembrī<br />
Pie pulkveža Viļa Januma!<br />
Rīgas Brāļu kapos<br />
Šī gada 19. augustā<br />
notika Lestenes Brāļu<br />
kapu svētki, kur pulcējās<br />
Daugavas Vanagi un<br />
leģionāru ģimenes – sievas,<br />
bērni un mazbērni<br />
un viņu ģimenes no visas<br />
Latvijas.<br />
Bet šajā dienā bija svarīgi, ka arī<br />
atceramies pulkvedi Vili Janumu. Šis<br />
datums ir arī vēsturisks datums, jo<br />
1944. gada 19. augustā pulkvedis Vilis<br />
Janums ar savu pulku iebrauca Rīgā,<br />
lai sagatavotos braucienam uz Vāciju;<br />
bija pieņemts lēmums pārvietot<br />
visu latviešu 15. divīziju<br />
ar jauniesauktajiem vai mobilizētiem<br />
latviešu jauniešiem<br />
uz Vāciju. Kaut arī pulkvedim<br />
Janumam vēl nebija sadzijis<br />
viņa kājas ievainojums,<br />
pulkvedis vēlējās būt kopā ar<br />
savu pulku. Un tā 1944. gada<br />
Turpinājums 18. lpp.<br />
Andrejs Mežmalis pie Viļa Januma Rīgas Brāļu kapos.<br />
„Sveika, Latvija!“<br />
Turpinājums no 9. lpp.<br />
TD: Dažus jaunus teicienus, bet<br />
kas bija interesanti, ka dažus teicienus<br />
mēs burtiski tulkojām no angļu<br />
valodas, un tad Latvijas bērni nesaprata,<br />
ko mēs runājam. Tad Latvijas<br />
bērni mums pastāstīja, kā tas būtu<br />
jāsaka latviski. Kā daļa no šī brauciena<br />
programmas bija tā, ka mēs katru<br />
dienu pierakstījām kādu jaunu vārdu,<br />
ko bijām iemācījušies. Jaunie vārdi, ko<br />
iemācījos, bija: zaķkāposts (clover),<br />
atbaidošs (scary), taret (to remove fish<br />
from nets).<br />
IN: Vai vēlētos atkal doties uz Latviju?<br />
Varbūt pamācīties kādu mācību<br />
gadu?<br />
TD: Es ļoti gribu atkal doties uz<br />
Latviju. Es gribētu apskatīt daudzas<br />
vietas, jo kaut arī mēs ļoti daudz redzējām,<br />
mēs visu neredzējām. Ja es<br />
varētu, ja man būtu tāda iespēja, es<br />
gribētu kaut vienu gadu studēt Latvijā,<br />
tas būtu brīnišķīgi.<br />
IN: Vai šajā braucienā ieguvi jaunus<br />
draugus – latviešus no Amerikas,<br />
Latvijas?<br />
TD: Kad es devos uz Latviju, es<br />
tur nevienu no grupas nepazinu, bet<br />
tagad man viņi visi ir draugi. Man ir<br />
labi draugi visi tie, kas bija no Amerikas<br />
un Kanādas. Es ļoti labprāt viņus<br />
apciemotu atkal Latvijā vai Amerikā,<br />
tas būtu ārkārtīgi labi. Ar Latvijas<br />
bērniem mēs tikāmies katru reizi tikai<br />
vienu dienu, bet iepazinos ar viņiem,<br />
ar dažiem iedraudzējos, un būtu ļoti<br />
labi viņus atkal satikt! Ar Latvijas<br />
skolēniem mēs vēlāk satikāmies vēl<br />
Noslēguma ballītē.<br />
IN: Vai bijāt vairāk puiši, vai meitenes?<br />
Visi bija apmēram Tavā vecumā?<br />
TD: Bijām gandrīz līdzīgās daļas,<br />
varbūt meitenes bija par trim vairāk.<br />
Ne gluži manā vecumā, es biju viens<br />
no vecākiem mūsu grupā, lielākā daļa<br />
bija 12-13 gadīgi un daži bija 15 gadus<br />
veci, mani ieskaitot.<br />
IN: Kādi bija Tavi spilgtākie šī<br />
brauciena iespaidi? Kas Tev vislabāk<br />
patika?<br />
TD: Viena no atmiņām, tas bija<br />
pārsteigums, kad gājām uz Okupācijas<br />
muzeju. Es jau tur biju bijis pirms<br />
trim gadiem un apmēram zināju, kas<br />
tur būs, bet pēkšņi tur satieku Vairu<br />
Ziedari no Melburnas, kura, izrādās,<br />
tagad tur strādā kā vasaras internists.<br />
Es viņai jautāju: Ko Tu te dari? Viņa<br />
saka: Es būšu jūsu gids. Tas man bija<br />
tiešām pārsteigums. Viņa bija ļoti labs<br />
gids, zināja pastāstīt, kas mums īpaši<br />
interesē; stāstīja daudz dažādu atgadījumus,<br />
stāstus.<br />
Bijām Pēterbaznīcas tornī uzbraukuši,<br />
laiks bija auksts, bet nelija, nebija<br />
apmācies. Mēs tālu un labi varējām<br />
visu redzēt, tas bija iespaidīgi.<br />
Mēs nopirkām puķes un aizbraucām<br />
uz Brāļu kapiem. Mums katram,<br />
gatavojoties šim braucienam, bija jāsagatavo<br />
viens referāts, un tad tas, kas<br />
bija gatavojis referātu par Brāļu kapiem,<br />
to tur nolasīja. Bijām Dziesmu<br />
svētku estrādē, tā ir pārsteidzoši ļoti<br />
liela. Ļoti interesanti bija Likteņdārzā.<br />
Skaista bija Aglonas baznīca. Latgalē<br />
apmeklējām Maizes muzeju, kur<br />
mums pastāstīja, kā senie latvieši maizi<br />
cepuši. Tur varējām nogaršot svaigi<br />
ceptu maizi; tā bija ārkārtīgi garšīga.<br />
Preiļu estrādē bijām uz Prāta Vētras<br />
koncertu, satikām mūziķus pirms<br />
koncerta aizskatuvē, nofotografējāmies<br />
ar viņiem kopā, viņi iedeva savus<br />
autogrāfus mums. Koncertā bija visas<br />
jaunā kompaktdiska dziesmas, bija dažas<br />
no vecajām, bet žēl, ka Lidmašīnas<br />
nebija, ko man būtu ļoti gribējies dzirdēt<br />
dzīvajā koncertā.<br />
Vēl gribētu pieminēt viesošanos<br />
pie keramiķa Ušpeļa. Viņš parādīja<br />
mums kā gatavo māla podu, parādīja<br />
krāsnis, kurās podus apdedzina, parādīja<br />
savus darbus – ļoti skaisti. Gulbenē<br />
pabraucām ar mazo šaursliežu<br />
bānīti. Uzkāpām Gaiziņkalnā; laiks<br />
bija ļoti vējains, bet redzējām skaistus<br />
skatus. Interesanti bija Blaumaņa Braku<br />
muzejā, Kārļa Skalbes Saulrietos.<br />
Man ļoti patika un likās ļoti dīvains<br />
Āraišu ezerpils muzejs, kaut ko tādu<br />
nebiju agrāk redzējis.<br />
Aglonā un Allažos tikāmies ar to<br />
skolu skolēniem. Viņi mums parādīja<br />
savas skolas, un kopā ar viņiem spēlējām<br />
dažādas spēles. Amerikāņi iemācīja<br />
spēlēt amerikāņu futbolu. Rundāles<br />
pils un tās lielais rožu dārzs man<br />
patika, apskatījām arī Lestenes kapus<br />
un baznīcu, kur norisinājās restaurēšanas<br />
darbi. Bijām Liepājā, Ventspilī,<br />
un katrā vietā kāds no mūsu grupas<br />
nolasīja savu referātu, kas bija saistīts<br />
ar konkrēto vietu. Brīnišķīga vieta bija<br />
Kolkas rags – tur, aizejot līdz raga galam,<br />
bija ļoti dīvaina sajūta – visapkārt<br />
jūra<br />
İN: Par kādu tēmu bija Tavs sagatavotais<br />
referāts?<br />
TD: Mana referāta tēma bija par<br />
Latviju Olimpiādē, un es to nolasīju<br />
Siguldā, kad apmeklējām bobsleja trasi.<br />
IN: Kā, Tavuprāt, atšķiras Latvijas,<br />
Austrālijas un Amerikas jaunieši?<br />
Kas jums kopīgs? Kas atšķirīgs?<br />
TD: Amerikas bērniem bija, manuprāt,<br />
jocīgs akcents. Visiem mums<br />
bija līdzīgas intereses.<br />
IN: Kādas jaunas atziņas guvi no<br />
šī brauciena?<br />
TD: Viena lieta – tur bija ļoti skaisti,<br />
otra lieta – es nebiju iedomājies, ka<br />
Latvijā būs tik daudz interesantu lietu<br />
ko redzēt. Es noteikti gribētu satikt<br />
savus šajā braucienā iegūtos draugus;<br />
apciemot viņus Amerikā, Kanādā un<br />
Latvijā. Audzinātāji bija par visu ļoti<br />
rūpējušies, plānojuši un domājuši. Mēs<br />
visi jutāmies ērti un viss, ko redzējām<br />
un piedzīvojām, bija ļoti interesanti,<br />
par ko es esmu ļoti pateicīgs.<br />
Mūsu saruna vēl nebeidzas, mēs<br />
runājam vēl un vēl, jo tiešām daudz<br />
redzēts, un Tomam ļoti daudz iespaidu<br />
sakrājies.<br />
Pirms diviem gadiem – 2010. gadā,<br />
kad Melburnas Daugavas skolas skolotāja<br />
Daina Jefimova atgriezās no<br />
šāda brauciena, kurā pavadīja skolēnus<br />
no Melburnas, viņa teica: „Vecāki,<br />
veiciniet, lai jūsu bērni piedalās<br />
šādā braucienā!“ Arī es pievienojos<br />
viņas vēlējumam.<br />
Ilze Nāgela
Ceturtdien, 2012. gada 13. septembrī <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 15. lpp.<br />
NAP 2014. – 2020. g. <br />
Turpinājums no 1. lpp.<br />
Pirmais ir uzsvars uz zaļo Latviju.<br />
Ja Latvija jau tagad tiek uzskatīta par<br />
pasaules otru zaļāko valsti, izskatās<br />
nenopietni izvirzīt par vadmotīvu un<br />
prioritāti valsts zaļumu. Ja arī tiešām<br />
izdotos Latviju pacelt no otrās zaļākās<br />
valsts vietas pirmajā, šaubos, vai ar to<br />
Latvijas iedzīvotāju labklājība īpaši<br />
uzlabotos un vai tas ir Latvijas attīstībai<br />
šobrīd visbūtiskākais.<br />
Otrs jaunums, un te mēs nonākam<br />
pie IZM dokumenta būtiskās daļas –<br />
nostiprināt krievu valodu kā otro valodu<br />
mūsu izglītības sistēmā, ieskaitot<br />
universitātes. Dokumentā teikts (citēju):<br />
„Mācību process un priekšmetu<br />
pasniegšana skolās tiek nodrošināta<br />
vairākās valodās, kas, jau sākot ar pirmajām<br />
skolas gaitām, gatavo jauniešus<br />
par konkurētspējīgiem starptautiskā<br />
darba tirgus spēlētājiem.“<br />
Mēs labi zinām, kādas būs šīs<br />
vairākās valodas. Tālāk dokuments<br />
nodrošina krievu valodas lietošanu<br />
universitātēs, kas palikušas līdz šim<br />
kā latviešu valodas aizstāvības pēdējā<br />
frontes līnija. Dokuments paredz novākt<br />
arī to. Par augstskolām runājot,<br />
IZM dokumentā teikts: „Studiju programmas<br />
tiek nodrošinātas dažādās valodās,<br />
un augstākā izglītība ir kļuvusi<br />
par plaši pieprasītu Latvijas eksporta<br />
preci, sevišķi Austrumu reģionā un<br />
bijušajās NVS valstīs.“ Te jau samērā<br />
tieši pateikts, kādā dažādā valodā notiks<br />
mācības Latvijas universitātēs.<br />
Ministru kabineta apstiprinātā<br />
sākotnējā redakcija sākas vārdiem:<br />
„Nacionālais attīstības plāns 2014. –<br />
2020. gadam (NAP 2020) ir hierarhiski<br />
augstākais nacionālā līmeņa vidējā<br />
termiņa plānošanas dokuments.“ To<br />
apstiprinās Saeima, tam būs likuma<br />
spēks. Ja tā, tad ar iepriekš uzskaitītajiem<br />
ieteikumiem krievu valoda Latvijas<br />
izglītības sistēmā tiks nostiprināta<br />
kā pilnīgi līdzvērtīga latviešu valodai.<br />
Pārējais ir tikai laika jautājums. Divvalodība<br />
būs ieviesta.<br />
Šī ļaunprātība pret latviešu tautu<br />
tiek pasniegta nomaskēta zem zaļas<br />
Latvijas romantiskā plīvura, desmit<br />
lappušu garā rakstā uzburot viegli<br />
saprotamu un īstenojamu sapni par<br />
nākotnes Latviju (citāts no IZM dokumenta<br />
ievada pirmās rindkopas).<br />
Dokuments izplūst burvīgās, utopiskās<br />
ainās no Latvijas nākotnes, tikai<br />
nedrīkst lasīt augšā minētos izvilkumus<br />
no šī viltīgā priekšlikuma.<br />
Pielabināties?<br />
Tiek atkārtots melīgais apgalvojums,<br />
ka, ja latviešu jaunieši nemācīsies<br />
krievu valodu, tad nebūs spējīgi<br />
konkurēt darba tirgū. Tam es ticēšu,<br />
kad vācieši sāks saviem bērniem mācīt<br />
turku valodu, lai viņi varētu apkalpot<br />
savu četru miljonu lielo turku<br />
minoritāti. Piesaukta atkal fantāzija<br />
par bezgalīgajām Austrumu reģiona<br />
eksporta iespējām, šoreiz augstskolu<br />
jomā. Domātas, protams, nav ne Ķīna,<br />
ne Indija vai citas patiesi varenās Austrumu<br />
ekonomikas. Atgādināšu, ka no<br />
Latvijas eksporta darījumiem tikai ap<br />
10% notiek ar Krieviju.<br />
Vairākās vietās IZM dokumentā<br />
parādās pārspīlēta vēlme par katru<br />
cenu pielabināties etniskajām grupām<br />
un mazināt latvisko elementu. Pieminēšu<br />
tikai vienu mazu piemēru. Dokumenta<br />
9. lappusē kāds teikums beidzas<br />
ar vārdiem „...neatslābstoša uzmanība<br />
tiek veltīta LATVIJAS (izcēlums<br />
mans) etniskās kultūras bagāžas uzturēšanai“.<br />
Man kā latvietim šķiet, ka mūsu<br />
valsts Nacionālajā attīstības plānā būtu<br />
jāskan „...neatslābstoša uzmanība tiek<br />
veltīta LATVIEŠU etniskās kultūras<br />
bagāžas uzturēšanai“. Krievu etniskās<br />
kultūras bagāžu lai uztur Krievijā,<br />
viņu valstī, ar saviem nesalīdzināmi<br />
lielākajiem finanšu resursiem.<br />
IZM dokumentam vajadzēja norobežoties<br />
ar ieteikumiem izglītības<br />
un zinātnes jomā, bet laikam jau viss<br />
garais, romantiskais stāsts ir uzburts,<br />
lai pēc iespējas padarītu paviršam lasītājam<br />
nemanāmākus tā patiesos nolūkus,<br />
izteiktus divos citētajos teikumos.<br />
„Zaļāka valsts“ – „sarkanā siļķe“<br />
Kā mums stāsta deputāts Ojārs<br />
Kalniņš, Amerikas Savienotajās Valstīs<br />
nesvarīgu jautājumu, kas tiek izcelts,<br />
lai novirzītu uzmanību no patiesi<br />
būtiskā, sauc par sarkano siļķi. IZM<br />
dokumentā zaļākās valsts vietā visādā<br />
ziņā labāk iederētos sarkanā siļķe.<br />
Izglītības jomā NAP prioritātei jābūt<br />
risinājumam nenormālajai situācijai<br />
ar krievu skolām, kāda nepastāv nekur<br />
citur pasaulē. Reāls un izpildāms<br />
mērķis līdz 2020. gadam ir pamazām,<br />
pa vienai klasei gadā, pāriet uz latviešu<br />
valodu visos valsts bērnudārzos un<br />
pamatskolās, lai pēc tam nākamajos<br />
gados tas tiktu paveikts vidusskolās.<br />
Krievu skolas nopietni kavē valsts attīstību<br />
un bremzē labklājības atgriešanos.<br />
Man ir 78 gadi, un es te drīz<br />
vairs nebūšu, bet pierakstiet sekojošās<br />
pāris rindiņas un pārlasiet tās pēc 5, 10<br />
vai 20 gadiem: kamēr pastāvēs krievu<br />
skolas, nekāda integrācija, izlīgšana<br />
vai samierināšanās nebūs. Nav un nebūs,<br />
jo pretējā puse to nevēlas.<br />
Redzam jau no šodienas notikumiem,<br />
ka Maskavas sakūdītie ekstrēmisti<br />
gādās, lai nebūtu ne miera, ne<br />
saskaņas, ne savstarpējas piedošanas.<br />
Nepārtrauktā berze mazinās arī saimniecisko<br />
atkopšanos un labklājību.<br />
Ar imperiālisma idejām saindētajai<br />
Krievijas valdībai interesē uzturēt<br />
šeit spriedzi, nestabilitāti, un viņi atrod<br />
Latvijā pietiekami daudz krievu<br />
ekstrēmistu, kuri gatavi šo netīro darbu<br />
viņu labā darīt. No krievu skolām<br />
ik gadus nāks klāt jauni kadri, kas pakļausies<br />
kūdīšanai un darbu turpinās.<br />
Tas ir Krievijas ģeopolitiskās interesēs,<br />
un viņi to samērā atklāti atzīst.<br />
Šo pāriešanu uz latviešu valodu<br />
visās valsts finansētajās skolās Saeimā<br />
jau centās panākt Nacionālā apvienība.<br />
Sīkumaina greizsirdība no<br />
pārējo latvisko partiju puses, gļēvums<br />
un valsts ienaidnieki šo priekšlikumu<br />
noraidīja. Ļoti iespējams, ka latviešu<br />
tauta kādu dienu piestādīs šiem politiķiem<br />
savu rēķinu. Tomēr tagad ir<br />
lieliska izdevība pieļauto kļūdu labot<br />
ar NAP 2020.<br />
Ja ir vēlme paturēt IZM dokumentā<br />
ieteiktās skolas un augstskolas ar<br />
citām mācību valodām, tad jānosaka,<br />
ka runa ir tikai par Eiropas Savienības<br />
valodām. Angļu valoda ir labākais risinājums<br />
augstskolu izglītības eksportēšanai.<br />
Tā ir vispār atzīta kā šodienas<br />
starptautiskā izglītības, zinātnes, biznesa<br />
un tūrisma valoda. Ja kāds iedomājas,<br />
ka tāda varētu būt krievu valoda,<br />
tad viņš vienkārši neredz šodienas<br />
realitāti vai arī dzīvo mucā un tiek pa<br />
spundi barots.<br />
Vilis Vītols<br />
Pirmpublicējums „Latvijas Avīzē“ la.lv<br />
Pārpublicēts ar atļaujām<br />
Kā gan laiks skrien!<br />
Turpinājums no 5. lpp.<br />
gadu vecumā pirku savu māju no kādas<br />
kundzes, kura pārvācās uz veco<br />
ļaužu mītni, viņa ar saviem sirmiem<br />
matiem, grumbaino seju un salīkušo<br />
augumu man likās ļoti, ļoti veca, pat<br />
diezgan tuvu mūža mājai, jo viņai jau<br />
bija...70! Tagad man ir 70, un nemaz<br />
vēl neesmu gatava ne veco ļaužu namam,<br />
ne mūža mājām!<br />
Tik daudz ziedi, tik daudz mīļi<br />
vārdi, tik omulīgi viesi, tik skaistas apsveikumu<br />
kartiņas! Viena kartiņa pat<br />
zīmēta kā karikatūra no manis! Bija<br />
vērts gaidīt tos 40 gadus kopš 30. dzimšanas<br />
dienas svinēšanas, lai piedzīvotu<br />
kaut ko tik pacilājošu. Vislabākais bija<br />
tas, ka Okupācijas Muzejs, pateicoties<br />
manu viesu lielajām sirdīm un devīgām<br />
rokām, kļuva bagātāks par $2030.<br />
Mīļā Mildiņ, žēl gan, ka Tu nevarēji<br />
būt klāt manā lielajā jubilejā, bet varēšu<br />
Tev nosūtīt DVD, jo Imants visu<br />
norisi uzņēma filmā. Biju arī sagatavojusi<br />
lielajam TV ekrānam disku no<br />
ģimenes albuma, kur rādījās attēli gandrīz<br />
vai no dzimšanas līdz šai dienai.<br />
Tas gāja visu laiku, un viesi varēja skatīties<br />
vai ne – pēc patikas. Nebija viegli<br />
sablīvēt 70 gadus nepilnā stundā.<br />
Tā nu šī balle ir noballēta. Nākamā<br />
apaļā dzimšanas diena noteikti pienāks<br />
par daudz drīz, bet labāk tā pienāk<br />
drīz, nekā nekad, vai ne?<br />
Visu labu,<br />
Gunta<br />
4.9.12.
16. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2012. gada 13. septembrī<br />
Kurzemīte, Dievzemīte Abuls.<br />
Turpinājums no 11. lpp.<br />
pēc Kopkora koncertiem tos pārrunāt<br />
ar citiem. Arī pēc šī koncerta dzirdēju<br />
dažādas atsauksmes, dažādus sajūsmu<br />
līmeņus. Gaumes ir tik atšķirīgas, ka<br />
vienam tur kaut kas patīk, citam atkal<br />
nē. Katram ir savi uzskati, un drošvien<br />
tāds koncerts vēl nav bijis, kas ir pilnībā<br />
apmierinājis visus.<br />
Uzņemoties atbildību par Dziesmu<br />
svētkiem, mūzikas nozare manto atbildību<br />
par koncerta saturu. Tas vien varētu<br />
būt iemesls rīkot svētkus, jo saliekot<br />
programmu, var to veidot ar dziesmām,<br />
kuras mūzikas nozarei tuvas un īpašas,<br />
kā arī īstenot savu vēlmi – sniegt klausītājiem<br />
augstvērtīgu koncertu. Iespēju<br />
salikt tik vērienīgas un svarīgas koncertu<br />
programmas mums, diemžēl, ir<br />
ļoti rets notikums. Pārāk reti tiekam pie<br />
šī audekla, cits netiek nekad. Galvenais<br />
mākslinieks šim koncertam ir Ernests<br />
Brusubārds III, sadarbībā ar savu tēvu,<br />
un ar mūzikas nozares dalībnieku atbalstu.<br />
Katrs klausītājs un korists pats<br />
novērtēja dziesmu izvēli un dziesmu<br />
secību. Kad pasen atpakaļ pirmo reizi<br />
rokās paņēmu Kopkora nošu krājumu,<br />
jūsmoju par dziesmām, kuras atradu<br />
satura rādītājā. Ernests, nemaz to nezinot,<br />
bija izvēlējies vairākas no man<br />
mīļākajām dziesmām. Domāju, ka te<br />
katrs klausītājs varēja atrast par ko jūsmot.<br />
Dziesmas atspoguļo Ziemeļamerikas<br />
un Latvijas komponistu daiļradi.<br />
Pietrūka varbūt tikai Cimze. Atspoguļotas<br />
ir arī dažas paaudzes, ieskaitot<br />
mūsu laiku komponistus. Plaša krāsu<br />
palete, interesanta krāsu izvēle.<br />
Koncerts svinīgi atklājas ar Ķeniņa<br />
Fanfarām, kuras atklājušas jau<br />
vairākus Amerikas un Kanādas dziesmu<br />
svētkus. Tās cēli un vareni spēlēja<br />
pūtēju instrumentu izlase no nelielā<br />
orķestra.<br />
Programmā paredzēts, ka visus uzrunās<br />
Latvijas Kultūras ministre, kurai<br />
bija paredzēts svētkos ierasties tikai<br />
tajā dienā. Patiecoties sarežgījumiem<br />
lidojumos, viņa diemžēl laikā neieradās.<br />
Viņas vietā visus sveica un ar<br />
nedaudziem vārdiem uzrunāja Rīcības<br />
komitejas prieksšēdis Andris Kursietis.<br />
Dalībnieki. Pats galvenais – Kopkoris!<br />
Pieteikušies bija 20 kori un atsevišķi<br />
dziedātāji, kopā sanākot ap 430<br />
dziedātāju. Dziedātāji pārstāvēja vismaz<br />
septiņas valstis: Angliju, Austrāliju,<br />
Īriju, Kanādu, Latviju, Tobago un,<br />
protams, ASV. Bija dziedoņi, kuri mēroja<br />
tālus un dārgus ceļus, lai stāvētu<br />
kopkora rindās. Pa visiem kopā spēcīgi<br />
un precīzi skanēja visas balsis – soprāni,<br />
alti, tenori un basi.<br />
Orķestris. Sastāvā ir profesionāli<br />
vietējie mūziķi kopā ar latviešiem<br />
Artūru Jansonu, Juri Ķeniņu, Ernestu<br />
Brusubārdi IV un viņa brāli Kristiānu<br />
Brusubārdi.<br />
Soliste – soprāns Indra Brusubārdis.<br />
Koncerta pieteicējs – Miķelis<br />
Kopkoru koncerta programma.<br />
Diriģenti. Saraksts redzams programmā.<br />
Tur atrodas jau vairums ļoti<br />
pazīstami vārdi. Zinu, ka katram no<br />
šiem diriģentiem ir savi fani. Vairums<br />
diriģenti ir no ASV, bet pārstāvot Kanādu<br />
ir Vizma Maksiņa, un no Latvijas<br />
ir šo svētku viesu kora Ogre diriģents<br />
Jānis Zirnis.<br />
Rezultāts – ļoti patīkams. Koris<br />
skanēja skaisti. Labi saliedētas balsis.<br />
Dziesmas varēja brīvi baudīt.<br />
Koristi, kā jau vienmēr, centās<br />
sekot diriģentiem un izdziedāt katras<br />
dziesmas īpašo skaistumu un emocijas.<br />
Diriģenti, kā mākslinieki gleznotāji,<br />
nostājušies audekla priekšā, ar saviem<br />
žestiem padarīja par dzirdamām<br />
katrā dziesmā ierakstītās krāsas. Domāju,<br />
ka nebiju vienīgais, kurš baudīja<br />
arī katra diriģentu atsevišķo pieeju.<br />
Katram savs raksturs. Šie talantīgie,<br />
pašaizliedzīgie un dedzīgie mākslinieki<br />
godam pārstāvēja savas mājas pilsētas<br />
korus un vispārējo latviešu diriģentu<br />
līmeni. Diriģenti: Pauls, Aija ar<br />
meitu Ingrīdu, abi Ernesti, II un III –<br />
tēvs un dēls, Andrējs, Vizma, Gunta,<br />
Māra un Jānis. Paldies viņiem par ieguldīto<br />
mīlestību! Ievērojiet, ka šajos<br />
svētkos diriģē divi vecāki ar bērniem.<br />
Tas varbūt notiek pirmo reizi.<br />
Skumjāk bija pamanīt, ka diriģentu<br />
lokā šoreiz iztrūkst divi no visilgāk<br />
kalpojušiem koru vadoņiem. Arvīds<br />
Purvs no Toronto un Roberts Zuika<br />
no Kalamazū. Abiem jau cēli gadi, un<br />
vairs nevar izbraukāt visu kā agrāk.<br />
Roberts pēc pieciem mēnešiem svinēs<br />
savu 100. dzimšanas dienu! Novēlam<br />
abiem latviešu koru mūzikas milžiem<br />
visu to labāko, un lai viņi zin, ka viņu<br />
garo mūžu ieguldījums Dziesmu svētkos<br />
un koru mūzikā nav aizmirsts.<br />
Koncerts turpinas. Pēc pirmā – atklāšanas<br />
posma, kurā dzirdējām Fanfaras,<br />
ASV un Latvijas himnas, kā arī<br />
ar Ābeles izjusto Lūgšana sākas nākamā<br />
daļa. Te jāizceļ pirmā dziesma –<br />
Lolitas Ritmanes Dziesma Pacelsies<br />
ar orķestra pavadījumu. Dziesmas pozitīvās,<br />
gaišās krāsas bija laba izvēle<br />
nevien vispār, bet tieši arī tajā sākuma<br />
vietā. No četriem programmā pārstāvētiem<br />
mūsdienīgiem komponistiem,<br />
kur pieskaitāmi Aperāne, Kuprisa un<br />
Mežaraups, cik zinu, Lolita bija ne tikai<br />
vienīgā, kura bija svētkos, bet viņa<br />
arī dziedāja kopkorī un ne pirmo reizi.<br />
Dziesmai beidzoties, klausītāji ar aplausiem<br />
izteica Lolitai savu atdzīnību<br />
un paldies. Laba izvēle bija arī pieršķirt<br />
Lolitas Rietumkrasta draugam<br />
un kolēģim Paulam Berkoldam to diriģēt!<br />
Skaisti!<br />
Pēc tam bauda turpinājās. Skanīgs<br />
koris, burvīgs orķestris, skaistas<br />
dziesmas un labie diriģenti.<br />
Interesants, bet izrādās labs lēmums<br />
bija pieškirt Čikāgas Ciānas<br />
draudzes jauktā kora diriģentei Ingrīdai<br />
Jennings Bruno Skultes vīru korim<br />
komponēto Aijā. Ingrīda šajā iemīļotajā<br />
vīru kora zelta repertuāra neatņemamā<br />
sastāvdaļā ieguldīja savu sirdi. Vīri<br />
atsaucas. Klausītāji atsaucas, un šī bija<br />
pirmā dziesma, kura bija jāatkārto.<br />
Gribētos par katru dziesmu ko pateikt,<br />
bet raksts tā jau ir pagaršs. Tomēr<br />
pieminēšu dziesmu, kurā sastapās<br />
divi īpaši meistari. Dārziņš un Zirnis.<br />
Zirņa vadībā uzrunāja arī spēcīgā<br />
Lauztās priedes!<br />
Iepriekšējos Dziesmu svētkos Milvokos,<br />
1983. gadā Kopkora programmā<br />
nebija Vītola Gaismas pils, kas nepagāja<br />
nepamanīts. Šoreiz Gaismas pils<br />
bija ievietota pie koncerta beigām, daļa<br />
no kulminācijas jau ierastajā vietā. Šī<br />
bija nākamā otrā dziesma, kura bija jāatkārto.<br />
Ernesta Brusubārdis II vadībā<br />
tā skanēja vareni – nu tā, kā tai jāskan!<br />
Koncerta kulminācijā kopkoris,<br />
soliste un orķestris mums pasniedza –<br />
Jurjāna kantāti Tēvijai. Gribas pieminēt,<br />
ka šī bija pirmā dziesma, kuru<br />
diriģēja Ernests Brusubārdis III. Viņš,<br />
kā šīs programmas galvenais salicējs,<br />
varēja sev piešķirt vēl citas, bet viņš<br />
to nedarīja. Ernesta vadībā Tēvija bija<br />
drošās rokās. Pirmo un vienīgo reizi<br />
dzirdam arī solisti Indru Brusubārdi,<br />
Ernesta sievu. Katra dziedoņa balsij ir<br />
savs raksturs, sava dabas dotā skaņa.<br />
Turpinājums 17. lpp.
Ceturtdien, 2012. gada 13. septembrī <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 17. lpp.<br />
Valoda un integrācija<br />
Turpinājums no 12. lpp.<br />
valsts augstskolu studentu, kuri skolās<br />
mācījušies bilingvāli, nav grūtību<br />
ar latviešu valodu (privāto augstskolu<br />
studentiem – vēl sliktāks rezultāts),<br />
75 procentiem ir lielākas vai mazākas<br />
grūtības lietot latviešu valodu. Savukārt,<br />
studējot augstskolā, kur mācības<br />
notiek latviski, jau pēc pirmā gada pakāpeniski<br />
uzlabojas arī latviešu valodas<br />
prasme. Citā valstī, ieraugot šādus<br />
pētījuma datus, tiktu celta trauksme,<br />
spriests, ko darīt. Latvijā par izglītību<br />
atbildīgās amatpersonas trauksmi neceļ,<br />
bet tieši otrādi – paslauka šādus<br />
faktus zem paklāja un turpina cildināt<br />
to, kas notiek bilingvālajā izglītībā<br />
mazākumtautību skolās.<br />
Pozitīvais, runājot par mazākumtautību<br />
izglītību, ir tas, ka mazākumtautībām<br />
domātā bilingvālā izglītība<br />
noderējusi, lai pārsteigtu starptautisko<br />
auditoriju par Latvijas pūlēm un iztērētajiem<br />
līdzekļiem mazākumtautību<br />
jomā.<br />
Bilingvālās izglītības skolotāji ir<br />
tik labi sagatavoti, ka viņi ir un būs<br />
spējīgi strādāt etniski un lingvistiski<br />
daudzveidīgās klasēs un saskarties ar<br />
daudzveidības vadības dažādajiem izaicinājumiem.<br />
Mēs esam unikāli ar valodas situācijas<br />
pretrunīgumu pasaules teorijai<br />
un praksei: ar asimetrisko divvalodību<br />
no valstsnācijas puses, mazākumtautību<br />
daļas vienvalodību vienas etniskās<br />
grupas valodā, ar valstsnācijas<br />
lingvistisko diskrimināciju, kā arī<br />
ar valsts krīzes perioda ekonomisko<br />
apstākļu pozitīvo ietekmi uz latviešu<br />
valodas vidi, jo biežāk sākta kārtot<br />
valsts valodas atestācija. Tomēr, kā<br />
liecina vēsturiskā pieredze, ar notikumiem<br />
ekonomikā un politikā neesam<br />
bijuši unikāli, atrauti no pasaules. Pārdomāta<br />
valodas un izglītības politika,<br />
lai mēs pastāvētu kā latviski nacionāla<br />
Konferences dalībnieki.<br />
Eiropas valsts, kā to esam 18. februāra<br />
referendumā pārliecinoši pateikuši,<br />
var pasargāt latviešu etnosu un valsti<br />
arī būtisku pārmaiņu laikā, kas saistītas<br />
ar dažādām globālām tendencēm.<br />
Ko darīt, lai uzlabotu situāciju?<br />
1. Atzīt, ka mazākumtautību izglītība<br />
kā pretimnākšanas solis mazākumtautībām<br />
nav attaisnojusies, un<br />
meklēt efektīvākus risinājumus.<br />
2. Izprast, ka politiķu samiernieciskumu<br />
un neizlēmību izglītības jautājumos<br />
diktē bailes atzīt savas politiskās<br />
kļūdas, konformisms, vēlēšanās<br />
piesaistīt krievvalodīgos vēlētājus u.tml.<br />
aspekti.<br />
3. Uz iepriekšminētā fona nevar atstāt<br />
nepamanītus arī Krievijas centienus<br />
Latvijā nostiprināt savu ietekmes<br />
sfēru ar maigās varas palīdzību. Tas<br />
notiek ar Krievijas tautiešu politikas,<br />
dažādu kultūras, izglītības, valodas<br />
projektu palīdzību, ar informatīvās<br />
telpas iespiešanos Latvijā. Līdz ar to<br />
cīņa par dzimto valodu nebūt nav tik<br />
nevainīga, kā kādam var šķist.<br />
Būtiskākie uzdevumi<br />
• Nodrošināt vienotu mācību saturu<br />
visās Latvijas skolās, piem., vēstures<br />
un sociālo zinību apguvē u.c.,<br />
kas mazākumtautību (reāli – krievu)<br />
skolās bieži tiek mācīta sagrozīti, ne<br />
kā Latvijas iedzīvotājiem.<br />
• Veidot vienotu skolu visiem jaunāko<br />
paaudžu cilvēkiem, kurā mācības<br />
notiktu latviešu valodā, tai pat laikā<br />
dodot iespēju labi apgūt citas ES<br />
valstu valodas. Vienotu skolu visiem<br />
ieviešot skolās kā pilotprojektu.<br />
• Nodrošinot visos mazākumtautību<br />
bērnudārzos intensīvu latviešu valodas<br />
apguvi, papildus nodrošinot ar<br />
speciālistiem, kas palīdzētu iejusties<br />
un saprasties bērniem latviski.<br />
• Radīt starpministriju plānu, lai nodrošinātu<br />
mediju telpas aizsardzība<br />
no Krievijas informatīvās ietekmes<br />
pret Latviju.<br />
• Izglītot sabiedrību par Krievijas<br />
maigās varas ieročiem Latvijā ar<br />
krievu skolu, kultūras un krievu valodas<br />
palīdzību.<br />
• Sagatavot jaunus valodas politikas<br />
speciālistus, kuri spētu sabiedrībai<br />
skaidrot ar valsts valodu saistītos<br />
tautai eksistenciālos jautājumus. Patlaban<br />
šādu speciālistu skaits valstij ir<br />
vairāk nekā par maz – tas ir niecīgs.<br />
Par šiem izglītības jautājumiem<br />
diskusijas turpinās un risinājumus piedāvās<br />
pārējie konferences runātāji.<br />
Vineta Poriņa<br />
FOTO Ieva Holma<br />
Kurzemīte, Dievzemīte<br />
Turpinājums no 16. lpp.<br />
Manuprāt, Indras balsi var raksturot<br />
kā mīlīgu, samtainu, patīkamu. Nav<br />
nekas tur samākslots vai samocīts.<br />
Atļaušos teikt, ka Indras solo ir viens<br />
no skaistākajiem kāds ir dzirdēts. Man<br />
ir liels prieks par to patīkamo krāsu,<br />
kuru viņa piedeva koncertam. Indras<br />
solo kantātē skanēja... no sirds.<br />
Nepārsteidza, ka arī kantāte bija<br />
jāatkārto, bet, kā parasti, tikai sākot<br />
no solo daļas.<br />
Ernesta III vadībā un ar orķestra<br />
pavadījumu, kopkoris ar publiku vienoti<br />
nodziedāja Tev mūžam dzīvot,<br />
Latvija.<br />
Sekoja Dziesmu svētku karoga nodošana<br />
– to no milvokiešu rokām saņēma<br />
pārstāvji no nākamajiem Rietumkrasta<br />
dziesmu svētkiem Sanfrancisko.<br />
Pūt vējiņi, dzen laiviņu... Jā, pašā<br />
noslēgumā visi kopā dziedājām arī<br />
Pūt, vējiņi! Koncerts ir izskanējis!<br />
Vislielākais paldies katram koristam.<br />
Tāpat arī Rīcības komitejai, Andra<br />
Kursieša vadībā, un īpaši Ernestam<br />
Brusubārdim III un visiem Mūzikas<br />
nozares dalībniekiem. Paldies diriģentiem,<br />
solistei, orķestrim. Paldies tehniskajiem<br />
darbiniekiem.<br />
Auseklis. Dziesmas Gaismas pils<br />
teksta autors savu dzeju sākdams ar<br />
vārdiem: Kurzemīte, Dievzemīte, brīvās<br />
tautas auklētaj‘! Auseklim lemts<br />
bija dzīvot tikai 29 gadus. Viņa galvenais<br />
mērķis – tautu virzīt uz nacionāliem<br />
darbiem, audzināt jauniešus<br />
nacionālā garā. Viņš bija tautiskās pašapziņas<br />
modinātājs un cīņā saucējs.<br />
Auseklis mums devis nevien Gaismas<br />
pili, bet arī Trimpula, Pie tēvu zemes<br />
dārgās un Beverīnas dziedonis. Tās<br />
kļuvušas par mūsu svētku jūsmas un<br />
patriotisku jūtu augstāko izpausmi.<br />
Zenta Mauriņa raksta: Ausekļa dzejā<br />
runā jauna tauta, kas sevī jūt neizsīkstošus<br />
spēkus, ko vēl šaubu rūsa nav<br />
skārusi, un lielas vilšanās nav nogurdinājušas,<br />
tauta, kas grib sev radīt<br />
spožu nākotni. 1873. gadā Auseklis kā<br />
korists piedalījās 1. Vispārējos dziesmu<br />
svētkos Rīgā.<br />
Pateicoties šim koncertam, varbūt<br />
kāds klausītājs nolems dziedāt latviešu<br />
korī, piedalīties nākamajos Dziesmu<br />
svētkos. Varbūt kāds jaunietis nolems<br />
iesaistīties latviešu mūzikā, kļūt par<br />
mūsu tautas nākamo ievērojamo komponistu,<br />
diriģentu vai dzejnieku.<br />
Pateicoties visiem dalībniekiem un<br />
publikai, vēstures lappusēs iemūžināti<br />
vēl vieni Amerikas latviešu Dziesmu<br />
svētki. Lai tie nebūtu pēdējie! Iemūžināts<br />
vēl viens Kopkoru koncerts. Tas<br />
bija skanīgs, tas bija skaists!<br />
Armands Birkens<br />
Laikrakstam „Latvietis“
18. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2012. gada 13. septembrī<br />
Pie pulkveža Viļa Januma!<br />
Turpinājums no 14. lpp.<br />
22. augustā pulkvedis ar sava pulka<br />
karavīriem atstāja Rīgu jau agrā rīta<br />
stundā, lai pēdējo reizi noskatītos uz<br />
Latvijas krastmalām un lai turpinātu<br />
savas kara gaitas Vācijā.<br />
Tagad, pēc pārapbedīšanas Rīgas<br />
Brāļu kapos jau vairākus gadus atpakaļ,<br />
kad arī man bija gods piedalīties<br />
tajā svinīgā pasākumā, pulkvedis Vilis<br />
Janums atdusas blakus mātes Latvijas<br />
tēlam. Tā bija viņa vēlme, lai viņš pēc<br />
Latvijas neatkarības atgūšanas vienu<br />
dienu tiktu guldīts savas dzimtenes<br />
smiltājā, par ko viņš ar saviem karavīriem<br />
bija cīnījies un lējis asinis, nekad<br />
nezaudējot cerību, ka Latvija atkal<br />
vienu dienu būs brīva.<br />
Šai dienā, 19. augustā, man bija<br />
gods nolikt dažus ziedus pie pulkveža<br />
Viļa Januma kapa vietas. Nodevu<br />
pulkvedim sveicienus no visas Daugavas<br />
Vanagu saimes un pateicos viņam<br />
un visiem latviešu leģionāriem par<br />
viņu cīņām, kas ļāva tūkstošiem mūsu<br />
tautiešu nokļūt Rietumos un brīvībā.<br />
Mēs redzam, ka cīņa turpinās, jo<br />
naidnieks nav rimies un joprojām tīko<br />
pēc mūsu tēvzemes, kā to pierāda<br />
18. februāra referendums, kas mēģināja<br />
ieviest krievu valodu Latvijā kā otro<br />
valsts valodu.<br />
Mums nevar būt ne mazākās šaubas,<br />
ka pulkvedis vēlētos, lai mēs visi<br />
turpinām viņa un leģionāru cīņu par<br />
mūsu dzimteni un tautu, ar citiem ieročiem<br />
– ar gara ieročiem, jo šī cīņa<br />
tiešām nav vēl galā, kā to liecina atkal<br />
jauni notikumi Latvijā.<br />
Andrejs Mežmalis<br />
atv. flotiles admirālis<br />
DV priekšnieks<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
SLB 2012. g. pilnsapulce<br />
Turpinājums no 8. lpp.<br />
Kristīne, to vietā tagad sarunāta Inese<br />
Pētersone.<br />
Jānis izsaka pateicību līdzšinējai<br />
valdei par darbību un palīdzību un aicina<br />
uz turpmāku darbību. Galvenais<br />
tuvā nākotnē būtu foajē telpas remonts.<br />
Liela problēma ir iesaistīt jaunus biedrus.<br />
Pēdējā gadā iestājušies 18 biedri,<br />
no tiem apmēram 8 zem 60 gadu vecumu.<br />
Starp pašreizējiem darbiniekiem<br />
trūkst bibliotekāres, skatuves tehniskās<br />
iekārtas pārvaldnieks, arhīvists.<br />
Attiecībā uz finansēm, biedrība<br />
atrodas labā stāvoklī, pateicoties J. un<br />
M. Ošiņu mantojumam un valdes<br />
lēmumam pārdot Dulwich Hill dzīvokli.<br />
Nākamo 10 gadu darbība būtu<br />
nodrošināta. 2011./2012. g. atlikums<br />
ir $37 466. Ieguldījumi sasniedz $2,5<br />
miljonus dolāru. Biedrības informācijas<br />
biļetena Ritums izdevumi paņem<br />
10% no visiem izdevumiem. Kases<br />
oficiālais pārskats vēl nav sagatavots,<br />
bet revidenti Charles Pitt & Co. apstiprina,<br />
ka pēc viņu uzskata biedrības<br />
administratīvā un finansiālā iekārta<br />
sedzas ar oficiālam prasībām.<br />
Pilnsapulce apstiprina uzstādīto<br />
2012./2013. g. budžetu.<br />
No biedrības valdes atsakās bijušais<br />
biedrības valdes priekšsēdis Jānis<br />
Ronis, viņa vietā Jānis Grauds uzstāda<br />
Ilonu Brūveri. Šogad ir pārvēlējami<br />
divi valdes locekļi: Jānis Grauds<br />
un Rūdolfs Nemme. Kā kandidātu<br />
(Ilonas Brūveres vietā) uzstāda Inesi<br />
Pētersoni. Visi tiek apstiprināti aklamācijas<br />
veidā. SLB valdē vēl darbojas<br />
Jānis Čečiņš, Pēteris Kļaviņš, Dimis<br />
Pešūdovs, Imants Līcis, Ivars Šeibelis,<br />
Andris Galviņš. Valdes sēdes protokolē<br />
Ināra Graudiņa.<br />
Pēdējais darba kārtas punkts Pārrunas<br />
un ierosinājumi pieskārās pie<br />
situāciju, ka paši latviešu (bieži burtiski)<br />
netiek savā pašu uzturētā namā,<br />
jo izdots sveštautiešiem. Pēdējā gadā<br />
ir ieņemts $29 000 par telpas īri sveštautiešiem.<br />
Jānis Grauds atgādina, ka<br />
valdei ir uzdevums izpildīt biedru vēlmes<br />
(caur pilnsapulci), un tādā sakarībā<br />
biedriem jāiesniedz un jāizsludina<br />
priekšlikumus mēnesi uz priekšu.<br />
Sapulces vadītājs Aldis Birzulis<br />
izsakās, ka biedrībai laimējas, ka tai ir<br />
labs finansiālais stāvoklis un ka paša<br />
ēka pieder biedrībai. Pilnsapulci beidz<br />
ar pateicību sapulces vadībai aklamācijas<br />
veidā.<br />
Tikai paliek ievērot, ka izdevība<br />
pārrunāt biedrības reālo turpmāko nākotni<br />
un iespēja biedriem nākt priekšā<br />
ar dažnedažādiem ierosinājumiem netika<br />
izmantota. Varbūt tādēļ, ka dažus<br />
gadus atpakaļ rīkotais darbības forums<br />
jau izsmēla visas idejas un nekas kopš<br />
tā laika nav nevienam ienācis prātā,<br />
vai?... Tā vai tā, katra mēneša valdes<br />
sēdē biedri var iesniegt savas idejas,<br />
priekšlikumus vai rūpes, vai arī sagatavot<br />
jau laicīgi iesniegumu nākamā<br />
gada pilnsapulcei. SLB nākotne ir<br />
biedru rokās.<br />
Gundega Zariņa<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
Datumi<br />
Vārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi<br />
15. septembris<br />
Sandra, Sondra, Gunvaldis, Gunvaris<br />
1707. krievi sakauj zviedru ģen. Lēvenhaupta<br />
karaspēku.<br />
1917. rakstniece Mirdza Čuibe.<br />
1934. mākslinieks-gleznotājs, grafiķis,<br />
izglītības darbinieks (Mākslas akadēmijas<br />
profesors) Jāzeps Pīgoznis.<br />
1970. dibināts Latviešu fonds (Latvian<br />
Foundation, Inc.) ASV.<br />
16. septembris<br />
Asja, Asnate, Dāgs<br />
1621. Gustavs 2. Ādolfs ieņem Rīgu un<br />
Vidzemi.<br />
1975. Papua-Jaungvineja ieguva neatkarību<br />
no Austrālijas.<br />
17. septembris<br />
Vera, Vaira, Vairis<br />
1237. Modēnas Vilhelms nosaka Rīgas,<br />
Zemgales un Kursas bīskapijas<br />
robežas.<br />
1742. cariene Elizabete paraksta Rīgas<br />
pilsētas tiesības.<br />
1907. māksliniece, pedagoģe Anna<br />
Zariņa.<br />
1939. PSRS iebrūk Polijā.<br />
1943. sabiedrisks darbinieks Austrālijā<br />
Ints Puķītis.<br />
1957. politiķis, LR tautas izglītības<br />
ministrs (1990.g. 18.maijs – 1993.g.<br />
3.aug.), LR finanšu ministrs (1994.g.<br />
1.sept – 1995.g. 25.maijs), ES enerģētikas<br />
komisārs (2004.g. 22.nov. –<br />
2010.g. 9.febr.), ES attīstības komisārs<br />
(kopš 2010.g. 9.febr.) Andris Piebalgs.<br />
18. septembris<br />
Liesma, Elita, Alita<br />
1850. (j.s., pēc v.s. 6. septembrī) dzejnieks,<br />
publicists Auseklis (īstajā vārdā<br />
Krogzemju Mikus).<br />
1872. mikrobiologs, politisks darbinieks,<br />
okupētās Latvijas Valsts prezidents,<br />
LPSR AP prez. pr. Augusts<br />
Kirhenšteins.<br />
1917. dibināta Lietuvas Padome (Lietuvos<br />
Taryba).<br />
1947. aktieris Agris Māsēns.<br />
1957. aktrise Katrīne Pasternaka.<br />
19. septembris<br />
Verners, Muntis<br />
1927. komponists Edmunds Goldšteins.<br />
1932. vēsturnieks, politologs, mediķis –<br />
zobu ārsts, publicists Agnis Balodis.<br />
20. septembris<br />
Guntra, Marianna, Ginters<br />
1937. rakstniece, latviešu radio darbiniece<br />
Austrālijā Elvīra Latiša (pseidonīms<br />
Elvīra Blūma).<br />
21. septembris<br />
Modris, Matīss, Mariss<br />
1887. filoloģe, skolotāja Elizabete<br />
Damberga.<br />
1919. Anglija noraida Ulmaņa pieprasīto<br />
aizdevumu un kara materiālus.<br />
1950. dramaturgs Austrālijā Jānis Balodis.<br />
1957. sabiedrisks darbinieks Austrālijā<br />
Kalvis Jaunalksnis.<br />
■
Ceturtdien, 2012. gada 13. septembrī <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 19. lpp.<br />
Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi<br />
Adelaidē<br />
Svētdien, 16. sept., plkst. 9.30 novusa<br />
nodarbības Tālavā.<br />
Svētdien, 16. sept., plkst. 12.00 pusdienas<br />
Tālavās kafejnīcā gatavos Rudīte<br />
un Andis Bērziņi. (Galvenā būs<br />
LEMON CHICKEN). Pusdienas $15<br />
no galviņas. Lūdzu pieteikties Intam<br />
Puķītim 82619931 līdz 12. septembrim.<br />
Trešdien, 19. sept., plkst. 11.00 autobuss<br />
aties no ALB nama LAIMAS<br />
izbraukumam uz Three Brothers hoteli<br />
pusdienās Macclesfield. Maksa $12<br />
no personas, kas iekļauj arī cappuccino.<br />
Pieteikties LAIMAS birojā līdz<br />
14. sept.<br />
Sestdien, 22. sept., plkst. 10.30 Adelaides<br />
Latviešu skolas ikgadējais sarīkojums<br />
Mūsu skola Tālavas Lielajā<br />
zālē. Ieeja pret ziedojumiem, sākot no<br />
$10. Visi laipni aicināti.<br />
Sestdien, 22. sept., plkst. 11.00 ALB<br />
telpās Gunta Rudzīte demonstrēs savu<br />
pīrāgu recepti. Visi laipni aicināti piebiedroties.<br />
Ziedojumu sākot ar $4. Pieteikties<br />
LAIMAS birojā līdz 14. sept.<br />
Sestdien, 22. sept., plkst. 19.30 Elder<br />
Hall Adelaides Filharmonijas kora<br />
koncerts Gloria ar Kanādas latviešu<br />
komponista Imanta Ramiņa Gloria un<br />
Vivaldi Gloria. Diriģents Aldis Sils.<br />
Svētdien, 23. sept., plkst. 9.30 novusa<br />
nodarbības Tālavā.<br />
Svētdien, 23. sept., plkst. 10.30 AL54.<br />
Kultūras dienu kopkora koncerta papildus<br />
mēģinājums Sv. Pētera baznīcas<br />
zālē. Ievērot dienu, laiku un vietu!<br />
Sestdien, 29. sept., plkst. 12.00 ALB<br />
telpās seminārs par dementia. Visus,<br />
kas vēlas piedalīties, piesakieties LAI-<br />
MAS birojā līdz 27. sept.<br />
Sestdien, 29. sept., plkst. 14.00 uz<br />
lielā ekrāna DV namā rādīs Austrālijas<br />
Futbola līgas (AFL) finālspēli<br />
(Grand Final). Pusdienās piedāvā no<br />
plkst. 12.00. Pusdienām iepriekš pieteikties<br />
Guntai 8271 2029.<br />
Svētdien, 30. sept., plkst. 15.00 Latvijas<br />
Universitātes gada svētki Tālavas<br />
Mazajā zālē. Referēs Fil! Ināra Kalniņa<br />
(Gaujmaliete)(Dip.T, B.Ed.) – Matemātika<br />
mākslā un arhitektūrā. Pēc<br />
referāta pārrunas pie glāzes vīna. Ieeja<br />
pret ziedojumiem – studentiem par<br />
brīvu.<br />
Adelaides Sv. Pētera draudze<br />
Svētdien, 16. sept., plkst. 11.00 dievkalpojums<br />
bez dievgalda. 17. svētdiena<br />
pēc Vasarsvētkiem.<br />
Brisbanē<br />
Sestdien, 15. sept., plkst. 12.00 zolītes<br />
pēcpusdiena Latviešu namā DV sarīkojumā.<br />
Piedalīšanās $5.<br />
Sestdien, 22. sept., plkst. 10.00 Brisbanes<br />
Latviešu skoliņa Latviešu namā.<br />
Svētdien, 30. sept., plkst. 13.00 Rokdarbnieču<br />
kopas nodarbības Latviešu<br />
namā.<br />
Kvīnslandes latv. ev. lut. draudze<br />
Diakone Brigita Saiva.<br />
Svētdien, 16. sept., plkst. 11.30 dievkalpojums<br />
ar dievgaldu Nācaretes baznīcā.<br />
Kanberā<br />
Sestdien, 22. sept., plkst. 14.00 KLB<br />
saiets Immanuel zālē, Lyons. Aleksandrs<br />
Gārša no Melburnas runās par<br />
Latvijas vēsturi: Kad Latvija īsti bija<br />
brīva.<br />
Līdz 23. sept. ANU Drill Hall kopīga<br />
mākslinieku Imanta Tillera un Michael<br />
Nelson Jagamara gleznu izstāde.<br />
Kanberas latv. ev. lut. draudze<br />
Melburnā<br />
Svētdien, 16. sept., plkst. 12.00 Latviešu<br />
nama lielajā zālē Sv. Krusta<br />
draudzes Dāmu komitejas Pavasara<br />
pēcpusdiena. Ieeja $28, ieskaitot pusdienas.<br />
Vietas rezervējamas, zvanot<br />
I. Ziedarei tālr. 9787 5466 mob. 0409<br />
355 532.<br />
Sestdien, 22. sept., plkst. 15.00 –<br />
17.00 kora Atbalsis mēģinājums Latviešu<br />
namā.<br />
Svētdien, 23. sept., plkst. 14.00 Latvijas<br />
Universitātes 93 gadu atceres sarīkojums<br />
Latviešu namā. Akadēmisko<br />
runu Latvijas politiskās un ekonomiskās<br />
krīzes teiks ass. prof. Dr. Uldis<br />
Ozoliņš. 2012./2011. gada jauno grādu<br />
ieguvējiem pieteikties pie Egīla Stokāna.<br />
Sestdien, 29. sept., plkst. 8.30<br />
AABS – Association for the Advancement<br />
of Baltic Studies 16. konference<br />
Austrālijā, Melburnas Universitātes<br />
Babel ēkas 506. telpā. Atklāšana plkst.<br />
9.00.<br />
Melburnas 1. latv. ev. lut. draudze<br />
Melburnas Sv. Krusta draudze<br />
Māc. Dainis Markovskis.<br />
Svētdien, 16. sept., plkst. 12.00 Latviešu<br />
nama lielajā zālē Sv. Krusta<br />
draudzes Dāmu komitejas Pavasara<br />
pēcpusdiena. Ieeja $28, ieskaitot pusdienas.<br />
Vietas rezervējamas, zvanot<br />
I. Ziedarei tālr. 9787 5466 mob. 0409<br />
355 532. Ievērojiet – NENOTIKS dievkalpojums<br />
Sv. Krusta baznīcā.<br />
Svētdien, 23. sept., plkst. 10.00 Svētbrīdis<br />
(baznīcā) un Draudzes gadskārtējā<br />
pilnsapulce (baznīcas zālē).<br />
Svētdien, 30. sept., plkst. 10.00 dievkalpojums.<br />
Pertā<br />
Pertas ev. lut. Sv. Pāvila draudze<br />
Māc. Gunis Balodis.<br />
Sidnejā<br />
Piektdien, 14. sept., plkst. 12.00 Senioru<br />
saiets Latviešu namā. Kafejnīca<br />
būs atvērta no plkst. 11.00. Pirmā daļā<br />
Juris Krādziņš, kurš ilgāku laiku šogad<br />
pavadīja Latvijā, pastāstīs un rādīs<br />
fotogrāfijas no sava ceļojuma. Pēc tam<br />
Ivars Šeibelis rādīs jaunākās ziņas no<br />
Latvijas televīzijas raidījumiem. Otrā<br />
daļā skatīsimies video filmu Limuzīns<br />
Jāņu nakts krāsā.<br />
Piektdien, 14. sept., plkst. 15.00 –<br />
20.00 novuss DV namā.<br />
Otrdien, 18. sept., plkst. 10.00 – 14.00<br />
biljards DV namā.<br />
Piektdien, 21. sept., plkst. 15.00 –<br />
20.00 novuss DV namā.<br />
Otrdien, 25. sept., plkst. 10.00 – 14.00<br />
biljards DV namā.<br />
Piektdien, 28. sept., plkst. 15.00 –<br />
20.00 novuss DV namā.<br />
Sidnejas ev. lut. latviešu draudze,<br />
Svētā Jāņa baznīcā<br />
Prāv. Kolvins Makfersons.<br />
Svētdien, 16. sept., plkst. 10.00 dievkalpojums<br />
ar Svēto Vakarēdienu.<br />
Svētdien, 23. sept., plkst. 11.00 Pļaujas<br />
svētku dievkalpojums ar Svēto<br />
Vakarēdienu. Pēc dievkalpojuma ierastais<br />
Pļaujas Svētku sarīkojums ar<br />
pusdienām, loterijām, kūku galdu un<br />
jautru sabiedrību.<br />
Svētdien, 30. sept., plkst. 10.00 Dievkalpojums<br />
ar Svēto Vakarēdienu. Pēc<br />
dievkalpojuma prāvesta referāts par<br />
garīgu tēmu.<br />
Sidnejas latv. ev. lut. Vienības<br />
draudze<br />
Māc. Raimonds Sokolovskis.<br />
Svētdien, 16. sept., plkst. 10.00 dievkalpojums<br />
ar dievgaldu.<br />
Svētdien, 23. sept., plkst. 10.00 dievkalpojums<br />
ar dievgaldu.<br />
Zelta piekrastē<br />
Svētdien, 16. sept., plkst. 10.00 –<br />
16.00 Gold Coast Multicultural Festival<br />
Evandale Parklands, Bundall.<br />
Festivāla notiek jau 5. reizi. Mašīnas<br />
novietošana un ieeja bez maksas. Daudzas<br />
izstādes un 4 skatuves uzvedumi.<br />
Ēdiens būs pērkams.<br />
ASV<br />
Piektdien, 28. sept. – 30. sep., Latviešu<br />
Fonda pilnsapulce Filadelfijā http://<br />
fblb120.blogspot.com/ALAIDD.org<br />
Satiksimies Filadelfijā un priecāsimies<br />
par mūsu kultūru un izmantosim reto<br />
zelta izdevību atkal draudzīgi tikties!<br />
Tuvāka informācija pie Ģirta Zeidenberga:<br />
girtszeidenbergs@comcast.net.<br />
Vācijā<br />
Piektdien, 14. sept. un 15. sept., lat-<br />
Turpinājums 20. lpp.
20. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Ceturtdien, 2012. gada 13. septembrī<br />
Sarīkojumi<br />
Turpinājums no 19. lpp<br />
viešu centrā Bērzaine, Freiburgā, Daugavas<br />
Vanagu (DV) Vācijā valdes sēde<br />
un ar to saistītie sarīkojumi, kuros piedalīties<br />
aicinām visus interesentus no<br />
tuvākas un tālākas apkārtnes!<br />
Zviedrijā<br />
Svētdien, 16. sept., plkst. 11.00 –<br />
15.00 Elfvikā, Līdingē (Elfvik, Lidingö),<br />
ģimenes dienā piedalīsies<br />
latviešu folkloras grupa Medainis no<br />
Saldus. Pārdošanā būs arī pieejama<br />
latviešu maize, saldumi, rokdarbi, utt.<br />
Pasākums notiek sakarā ar Līdingē<br />
ilggadējo sadraudzību ar Saldu. Elfvīkā<br />
nokļūst, braucot ar metro vilcienu<br />
uz gala punktu Rūpstien (Ropsten), tālāk<br />
ar 204. autobusu uz Elfvīku. Brauciens<br />
ilgst aptuveni 20 minūtes.<br />
Svētdien, 16. sept., plkst. 13.00 esiet<br />
mīļi aicināti apmeklēt dievkalpojumu<br />
latviešu valodā Norčēpingas Hedvigas<br />
baznīcā (Hedvigs kyrka). Baznīca atrodas<br />
Tyska torget tuvumā, blakus pilsētas<br />
domes ēkai (Rådhuset) un viesnīcai<br />
Grand Hotell. Pēc dievkalpojuma<br />
visi aicināti uz kafijas pauzi draudzes<br />
telpās.<br />
Trešdien, 26. sept., plkst. 18.00 semināra<br />
vakars Latvijas vēstniecības<br />
telpās (Odengatan 5, Stockholmā) ar<br />
tēmu Kā attiecības bērnībā ietekmē<br />
pieaugušo dzīvi. Priekšlasītājs ir Latvijas<br />
goda konsuls Gotlandē, Egīls<br />
Linge, leg. psihologs ar specialitāti<br />
klīniskajā psiholoģijā un vairāku grāmatu<br />
autors. Ieeja bez maksas. Sarīkojums<br />
ilgs apmēram divas ar pus<br />
stundas, ar pauzi, kurā tiks piedāvātas<br />
uzkodas. Priekšlasījums notiks zviedru<br />
valodā. Pieteikšanās Svensk-lettiska<br />
föreningen vēlākais 24. sept. sūtot<br />
e-pastu uz: info@svensklettiska.se vai<br />
zvanot Konny Morke (Conny Mörke):<br />
073-5817715.<br />
Sestdien, 29. sept., plkst. 16.30 Latviešu<br />
Akadēmiskās organizācijas Zviedrijā<br />
(LAOZ) laipni lūdz visus tautiešus<br />
un Latvijas draugus uz tradicionālo<br />
akadēmisko vakaru Latvijas Republikas<br />
vēstniecības telpās, Odengatan 5,<br />
Stokholmā. Svētki sāksies ar runu par<br />
tēmu Cik ‘eiropeiska’ ir sabiedriskā<br />
doma Latvijā? Pētījums par nevalstisko<br />
organizāciju aktivitāti, ar kuru uzstāsies,<br />
Dr. Phil. (Eiropas politika) Ilze<br />
Rūse. Ar dzeju un dziesmām uzstāsies<br />
Fil. Mag. Pāvils Johansons. Vakara<br />
otrā daļā būs Ingrīdas un Andreja Leimaņu<br />
sagatavotais garšīgais mielasts,<br />
pavadīts ar kopīgi dziedātām dziesmām<br />
un omulīgu noskaņu. Pieteikšanās<br />
svētkiem ir obligāta un saistoša<br />
visiem, ieskaitot tos, kas pieteikušies<br />
tikai uz 1. daļu. Pieteikšanās paziņojama<br />
Lilitai Zaļkalnei līdz 24. sept. (08-<br />
779 34 23 vai lilita.zalkalns@tele2.se).<br />
Samaksa par I un II daļu, t.i. ieskaitot<br />
mielastu ar vīnu un citiem dzērieniem,<br />
ir 350 kr personai. Samaksa par I daļu<br />
ir 150 kr personai.<br />
Latvijā<br />
Piektdien, 14. sept., plkst. 17.00 tikšanos<br />
par fonda Sibīrijas bērni ekspedīciju<br />
uz Sibīriju. Okupācijas muzejā<br />
ekspedīcijas dalībnieki stāstīs par tālo<br />
braucienu uz Krasnojarskas apgabalu.<br />
Laipni aicināti visi interesenti!<br />
Piektdien, 14. sept., plkst. 18.00 –<br />
22.00 Ārzemju latviešu kārtējais tikšanās<br />
vakars PBLA pārstāvniecības<br />
birojā Rīgā, Lāčplēša ielā 29 dz. 5.<br />
Sestdien, 15. sept., plkst. 12.40 Jauniešu<br />
koris Balsis Cēsu dzelzceļa stacijā<br />
turpinās iepazīstināt Latvijas iedzīvotājus<br />
ar XXV Vispārējo Latviešu<br />
Dziesmu svētku noslēguma koncerta<br />
programmu akcijas Dziesmu svētku<br />
BALSIS ietvaros. Kā jau ierasts šajos<br />
koncertos par dalībnieku var kļūt jebkurš,<br />
paņemot līdzi XXV Vispārējo<br />
Latviešu Dziesmu svētku noslēguma<br />
koncerta grāmatiņas! Ieeja brīva.<br />
Sestdien, 15. sept., plkst. 13.30 jauniešu<br />
kora Balsis koncerts Cēsu Meža<br />
skolā. Tiks atskaņots Valta Pūces vokāli<br />
instrumentālais cikls Gadalaiku<br />
dziesmas ar Ineses Zanderes, Aivara<br />
Neibarta, Pētera Brūvera un Amandas<br />
Aizpurietes dzeju, turpinot BALSU<br />
25. un komponista Valta Pūces 50. jubilejas<br />
gada koncertciklu. Kopā ar kori<br />
koncertā pie klavierēm būs arī pats<br />
komponists. Ieeja brīva.<br />
Sestdien, 15. sept., plkst. 15.40 Jauniešu<br />
koris Balsis Valmieras dzelzceļa<br />
stacijā turpinās iepazīstināt Latvijas<br />
iedzīvotājus ar XXV Vispārējo<br />
Latviešu Dziesmu svētku noslēguma<br />
koncerta programmu akcijas Dziesmu<br />
svētku BALSIS ietvaros. Kā jau ierasts<br />
šajos koncertos par dalībnieku var kļūt<br />
jebkurš, paņemot līdzi XXV Vispārējo<br />
Latviešu Dziesmu svētku noslēguma<br />
koncerta grāmatiņas! Ieeja brīva.<br />
Sestdien, 15. sept., plkst. 19.00 jauniešu<br />
kora Balsis garīgās mūzikas<br />
koncerts Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcā.<br />
Programmā P.A.Togni Kyrie un<br />
Credo no Missa Liberationis, V.Miškina<br />
Gloria no Missa Brevis Es dur,<br />
Ē.Ešenvalda O Salutaris Hostia, E.Elgāra<br />
Ave verum, A.Bruknera Locus<br />
iste un citi garīgās mūzikas skaņdarbi.<br />
Ieeja brīva.<br />
Svētdien, 16. sept., plkst. 16.00 Rīgas<br />
Evanģēliskās draudzes dievkalpojums<br />
Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Kalpos<br />
prāv. Klāvs Bērziņš. Visi laipni lūgti<br />
un aicināti! Pēc dievkalpojuma draudzes<br />
pilnsapulce.<br />
Trešdien, 19. sept., Rudens kamermūzikas<br />
festivāla atklāšanas koncerts<br />
Mazajā ģildē. Trio Dali – vijolniece<br />
Vineta Sareika, čellists Kristians Pjērs<br />
Lamarka, pianiste Amandīne Savarī –<br />
atskaņos Bēthovena un Šūberta klasiskos<br />
klavieru trio un Pētera Vaska<br />
Līdzenumu ainavas kamerversiju, kas<br />
Latvijā skanēs pirmoreiz, rādot, kā<br />
čellam un korim komponētais Latvijas<br />
viegli viļņaino līdzenumu portrets<br />
izklausās versijā trim spožiem kamermūziķiem.<br />
Ceturtdien, 20. sept., Rudens kamermūzikas<br />
festivāla koncertā Spīķeru<br />
koncertzālē Latvijas Radio koris, kamersoliste<br />
Ieva Parša, koklētāja Laima<br />
Jansone, ģitārists Kaspars Zemītis piedāvā<br />
baudīt Franča Šūberta mūziku.<br />
Pie klavierēm būs Aldis Liepiņš, diriģents<br />
Sigvards Kļava.<br />
Sestdien, 22. sept., Rudens kamermūzikas<br />
festivāla koncertā Spīķeru koncertzālē<br />
Dita Krenberga (flauta), Ints<br />
Dālderis (klarnete) un Agnese Egliņa<br />
(klavieres) sagatavojuši jaunu kamermūzikas<br />
programmu, kurā sastopas<br />
franču un latviešu mūzika. Latviešu<br />
skaņdarus pārstāvēs Pētera Vaska fonda<br />
rīkotā konkursa uzvarētāja Laura<br />
Gustovska ar kompozīciju Zīds, franciski<br />
domājošais trimdas vecmeistars<br />
Tālivaldis Ķeniņš ar mocartiskām variācijām<br />
par burvju klarnetes tēmu, savukārt<br />
Juris Karlsons intriģējošā kārtā<br />
piedāvās jaundarbu Zīmes.<br />
Trešdien, 26. sept., Rudens kamermūzikas<br />
festivāla koncertā Mazajā<br />
ģildē klausīsimies muzicējam spožo<br />
latviešu pianisti Diānu Ketleri kopā<br />
ar Latvijā iemīļoto vijolnieci Alīnu<br />
Pogostkinu un skaņu ierakstu nama<br />
ECM mākslinieku, Ņujorkas Džuljarda<br />
skolas absolventu, Zūgā (Šveice)<br />
dzimušo jauno klarnetistu Reto Bjēri.<br />
Programmā – Bēthovena brīnumskaistā<br />
Pavasara sonāte, Bartoka žilbinoši<br />
samezglotie Kontrasti, Berga, Debisī,<br />
Vaska mūzika, kā arī jaundarbs – Santas<br />
Ratnieces Mirdzums, ko pasūtījis<br />
Pētera Vaska fonds.<br />
Piektdien, 28. sept., Rudens kamermūzikas<br />
festivāla koncertā Lielajā ģildē<br />
klausīsimies Vestardu Šimku retāk<br />
dzirdamā ampluā – atskaņojam laikmetīgo<br />
mūziku.<br />
Līdz 29. sept. Latvijas Nacionālās bibliotēkas<br />
(LNB) Izstāžu zālē K. Barona<br />
ielā 14 apskatāma izstāde Kuršu ķoniņi.<br />
■<br />
Mums vēl ir vieta<br />
Jūsu sveicieniem,<br />
apsveikumiem,<br />
paziņojumiem.<br />
Cena $5 par 1 cm vienā slejā.<br />
Minimums $10.<br />
Tieši šis laukumiņš izmaksās<br />
tikai $30.<br />
Lata kurss<br />
Latvijas Bankas kurss 14. septembrī.<br />
1 EUR = 0,702804 (piesaistes kurss)<br />
1 AUD = 0,5700 1 NZD = 0,4470<br />
1 GBP = 0,8760 1 USD = 0,5440
Change language