Laikraksts "Latvietis" 209
Laikraksts "Latvietis" 209
Laikraksts "Latvietis" 209
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Laikraksts</strong><br />
LATVIETISwww.laikraksts.com<br />
Austrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide<br />
Nr. <strong>209</strong> 2012. gada 11. jūlijā TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991<br />
Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: redakcija@laikraksts.com<br />
Austrālijas kora „Atbalsis“ koristi kuģītī ceļā uz Tobago. Priekšā no kreisās: Skaidrīte Zaķe, Ilga<br />
Vēvere, Inese Laine ar Lilitas Daenkes kokli, Marija Perejma. Aizmugurē: Māra un Ivars Medenieki,<br />
Vizma un Biruta Brūns, Māra Piksone, Rasma Celma, Lilita Daenke, Jānis Priedkalns.<br />
Uz Kurzemes līci<br />
Latviešu salidojums Tobago<br />
Marijas Perejmas dienasgrāmatas piezīmes par 16. latviešu salidojumu Trinidadā un Tobago<br />
Atvadījos no Adelaides ziemas, ģimenes,<br />
kaķa un ar tautas tērpu somā devos uz Tobago<br />
salu svinēt Jāņus Kurzemes līcī un pastaigāt<br />
pa Hercoga Jēkaba atstātajām pēdām.<br />
Sāku ceļojumu tikai ar rokas bagāžu, jo<br />
tropos ar kleitu, pāris biksēm un ar priekšā<br />
gaidāmo salidojuma T-kreklu cerēju iztikt.<br />
Olimpiskās spēles jau klāt!<br />
Gunārs Bērzzariņš par Latvijas Olimpisko spēļu komandu<br />
Šī gada 27. jūlijā ju, lai trenētos un sacenstos tuvu OS<br />
Londonā sāksies XXX vietai. Oficiālās sacensībās viņš bija<br />
Olimpiskās spēles (turpmāk<br />
OS). Apvienotās mā – 71,30 m. – Taču Starptautiskā<br />
aizmetis šķēpu tolaik izcilā attālu-<br />
karalistes galvaspilsētā olimpiskā komiteja (SOK) ignorēja<br />
tās būs jau trešās. Pirmās<br />
notika tālajā 1908. gadā. Piedalī-<br />
ievēlētais SOK loceklis Jānis Dikma-<br />
trimdinieku centienus. Pat uz mūžu<br />
jās arī Krievijas sportisti, taču latviešu nis vairs netika uzaicināts uz SOK<br />
viņu vidū nebija.<br />
sēdēm.<br />
– Karā smagi cietusī Londona uzņēmās<br />
OS rīkot arī 1948. gadā. Latvija latvieši ar rūgtumu sirdīs sēdēja tribī-<br />
Un tā gan Stendzenieks, gan citi<br />
bija PSRS okupēta, taču daudzi sportisti<br />
bija paguvuši nonākt rietumos. soms Rautavara ar 69,77 m tālu metienēs,<br />
vērojot, kā zelta medaļu izcīnīja<br />
Īpaši izcili viņu vidū bija soļošanas nu.<br />
pasaules rekordists Jānis Daliņš (gan PSRS 1948. g. OS nepiedalījās.<br />
jau 42 gadus vecs) un šķēpmetējs Jānis<br />
Stendzenieks. Daliņš aicināja labā-<br />
būs kupli pārstāvēta.<br />
Toties šīgada OS Londonā Latvija<br />
kos latviešu sportistus gatavoties OS, – Apskatīsim vispirms vieglatlētus,<br />
kas būs Latvijas lielākā sportistu<br />
uzskatot to par svētu pienākumu, kas<br />
kalpotu nevien latviešu sportam, bet grupa Londonā.<br />
latviešu lietai politiski.<br />
Stendzenieks pat devās uz Angli-<br />
Turpinājums 14. lpp.<br />
Trešdien, 13. jūnijā<br />
No Sidnejas ielidoju Dallasā, kur pēc 15 stundu lidojuma<br />
iekritu dziļā miegā tuvākās viesnīcas istabā. Domāju,<br />
ka rēgojas, dzirdot sirēnas (pilsēta ir orkānu joslā) un ska-<br />
FOTO no Perejmu ģimenes arhīva<br />
Turpinājums 12. lpp.<br />
Saturs<br />
Austrālijas ziņas..............1, 2, 4, 7<br />
Latvijas ziņas........ 2, 3, 4, 6, 7, 10<br />
Latvieši pasaulē......... 1, 5, 10, 11,<br />
........................... 12, 13, 14, 15<br />
Redakcijā....................................3<br />
Tobago...................... 1, 12, 13, 14<br />
Sports – Gunārs Bērzzariņš.1, 14<br />
Vera Volgemute Rozīte par Islandi<br />
................................... 5, 11, 15<br />
Jauna grāmata............................8<br />
Intervija – Arta Arnicāne.............9<br />
Sēru vēsts.................................14<br />
Datumi......................................15<br />
Sarīkojumi un ziņojumi.......15, 16<br />
Lata kurss.................................16<br />
9HRLINH*gjjaac+
2. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā<br />
Svētdiena ar Latvijas pankūku smaržu<br />
Noskatāmies arī filmu par Latviju<br />
Man vienmēr patikušas<br />
svētdienas, jo tām<br />
Fakts, ka ar tukšu<br />
vēderu nevar<br />
allaž ir bijusi īpaša smarža.<br />
skaidri padomāt,<br />
Zinot, ka tikai nedēļu<br />
pēc Jāņu dienas 1. jūlijā<br />
Pertas Latviešu centrā<br />
būs pankūku svētdiena,<br />
kalendārā varam iezīmēt<br />
smaidīgu sejiņu. Patiesībā šis visādā<br />
ziņā brīnišķīgais pasākums ir Pertas<br />
Daugavas Vanadžu cēlsirdīgs devums,<br />
kurā ir iesaistīti visi latviskā garduma<br />
ir nepareizs. Rindā<br />
stāvētāji jau bez<br />
kalkulatora aprēķinājuši,<br />
ar kādu<br />
summu jārēķinās,<br />
kad tiek līdz galdiņam,<br />
pie kura<br />
čakli visas cenas<br />
kopā liek Austra.<br />
kārotāji. Ienākumi no šī pasākuma tiek Karsta tēja vai<br />
novirzīti labdarības fondā.<br />
Kartupeļu, sēņu, gaļas, ābolu un<br />
biezpiena pankūkas – tik bagātīga ir<br />
ēdienkarte! Tiekot tuvāk pie pašām<br />
cepējām, pamanām, ka paslepus tiek<br />
dalīti vēl kādi plācenīši. Tik zeltaini<br />
saulaini, ka skaidrs – tām jābūt ķirbju<br />
pankūkām. Viešņa no Latvijas Rudīte<br />
Jaņeviča ir priecīga atbalstīt jauko<br />
ideju un izcepusi kartupeļu pankūkas,<br />
kuras garšo lieliski. Es gan vēl neesmu<br />
mēģinājusi tās pagatavot. Kartupeļi<br />
Austrālijā liekas nav tik miltaini, lai<br />
izdotos, bet Rudīte pierāda, ka kartupeļu<br />
pankūkas garšo tieši tāpat kā<br />
Latvijā. Arī ķirbju mazie plācenīši ir<br />
viņas gatavoti. Vaicāta, kāpēc tie nav<br />
iekļauti oficiālajā ēdienkartē, Rudīte<br />
atbild, ka baidījusies, vai Pertas latviešiem<br />
šie divi vārdi ķirbis un pankūka<br />
sader kopā. Un vēl kā, ikviens grib<br />
nogaršot, jo nudien izskatās tik gardas.<br />
Latviešu sakāmvārds acis lielākas<br />
par vēderu ir tieši laikā, jo visas piecas<br />
pankūkas nogaršot nav iespējams.<br />
Kaut tā gribētos! Austras ceptās sēņu<br />
un Ritas gatavotās gaļas pankūkas<br />
varētu būt kā dienas galvenā maltīte.<br />
Tik sātīgas un garšīgas. Saldumu mīļotāji<br />
zina, kam pateikties par ābolu<br />
un biezpiena pankūkām. Anita gatavojusi<br />
biezpiena pankūkas, bet Velta<br />
mūs lutina ar ābolu pankūkām. Rinda<br />
pie pankūku dalīšanas izveidojas ātri.<br />
kafija lieliski garšo<br />
ar pankūkām.<br />
Telpā ik pa laikam<br />
var dzirdēt arī jautro cheers. Tad ir<br />
skaidrs, ka pie pankūkām tiek baudīts<br />
vīns, un ir satikušies ilgāku laiku neredzējušies<br />
draugi.<br />
Pēc maltītes visi kopā noskatāmies<br />
filmu Mana Latvija. Izrādās, ka<br />
reti kurš no mums to bija redzējis. Kā<br />
noskaidroju, šī filma DVD formātā ir<br />
SIA 321, SIA SOL, Jura Podnieka studijas<br />
un Latvijas Institūta sadarbības<br />
projekts. Tā ir kā interaktīvs ceļojums<br />
pa Latviju. Filmā iekļautas septiņas<br />
videofilmas par tēmām valsts, vēsture,<br />
kultūra, reliģija, sports, daba un<br />
tūrisms un izklaide. Informācija filmā<br />
ir tulkota sešās valodās – angļu, vācu,<br />
franču, krievu un japāņu valodā.<br />
Ne viens vien filmas laikā paslepus<br />
norauš pa asarai. Rudīte Jaņeviča man<br />
atzīstas, ka viņa ir laimīga, ka var atbraukt<br />
uz Austrāliju paciemoties, bet<br />
nekad nemainītu Latviju ne pret vienu<br />
citu valsti. Bet stāsts katram no mums<br />
ir savs. Un neskatoties uz milzīgo attālumu<br />
starp Latviju un Austrāliju,<br />
ceļošana notiek intensīvi. Rudīte ir atbraukusi,<br />
lai Latvijā atgrieztos kopā ar<br />
savu onkuli Evaldu Rudolfu. Latvijas<br />
Goda Konsuls Rietumaustrālijā Jānis<br />
Purvinskis dodas uz Latviju risināt<br />
starpvalstu jautājumus. Linda Pūce no<br />
Olimpiskās spēles Londonā<br />
Latvijas komandai būs dāvināti sporta tērpi<br />
Piektdien, 23. martā intervijā<br />
Latvijas Radio Latvijas olimpiskās<br />
komitejas (LOK) ģenerālsekretārs Einars<br />
Fogelis pauda, ka tērpus Latvijas<br />
sportistiem uz Londonas olimpiskajām<br />
spēlēm dāvinās kāda kompānija<br />
no Ķīnas:<br />
„Mēs esam pakļāvušies globalizācijai,<br />
ja tā var teikt, un attiecībā uz<br />
Londonu mēs saņēmām piedāvājumu<br />
no vienas Ķīnas sporta apģērbu kompānijas.<br />
Šie tērpi mums tiks dāvināti<br />
– par sporta tērpiem, starta formām<br />
mums jāmaksā nebūs.“<br />
Pankūku svētdiena Pertā.<br />
Viņš gan neatklāja kompānijas nosaukumu,<br />
kas sponsorējusi tērpus Latvijas<br />
sportistiem, bet LOK prezidents<br />
Aldons Vrubļevskis Latvijas Televīzijas<br />
raidījumā Labrīt, Latvija! teica, ka<br />
Ķīnas kompānija Latvijas olimpiskajai<br />
komandai dāvinās tikai sporta tērpus,<br />
bet parādes tērpi tiks šūti Latvijā.<br />
Parādes tērpu dizainu veidojot Ilze<br />
Mendziņa, kas pērn uzvarēja LOK<br />
izsludinātajā konkursā. Parādes tērpus<br />
demonstrēja šā gada jūnijā. Tērpu<br />
krāsas būšot diezgan tradicionālas, ar<br />
zelta piesitienu.<br />
■<br />
Fremantles izvēlējusies savu atvaļinājumu<br />
pavadīt Latvijā pie vecākiem un<br />
brāļa ģimenes, jo – zinām, zinām, ka<br />
nekur nav gardākas zemenes kā Latvijā<br />
Ċik jauki, ka Pertas Latviešu<br />
centrs ir gluži vai kā mājas mums visiem.<br />
Tāda kā miera osta, kur varam<br />
izčaloties latviski, dalīties, stiprināt un<br />
atbalstīt viens otru. Un vienmēr baudīt<br />
latvisku maltīti, kad māju smarža virmo<br />
ne tikai gaisā, bet arī sirdīs.<br />
Sarmīte Rikmane<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
Published by Sterling Star Pty Ltd<br />
ABN 54053671855<br />
Redakcija / Editorial Office:<br />
Sterling Star<br />
PO Box 6219<br />
SOUTH YARRA, VIC 3141<br />
AUSTRALIA<br />
Tel/fakss: (03) 98273753<br />
redakcija@laikraksts.com<br />
latvietis@netspace.net.au<br />
www.laikraksts.com<br />
Editor: Dr. Gunars Nagels<br />
Associate Editor: Ilze Nagela<br />
Abonēšanas cena drukātam<br />
laikrakstam: $35 par 10 numuriem,<br />
$70 par 20 numuriem vai $180 par<br />
52 numuriem ar piegādi Austrālijā.<br />
Čekus rakstīt uz „Sterling Star<br />
Pty Ltd“ vārda.<br />
Sludinājumu cena: $5 par 1 cm<br />
telpu vienā slejā vienā numurā.<br />
Content and design:<br />
© Sterling Star and individual<br />
authors 2012. All rights reserved.<br />
Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991<br />
Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983<br />
Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos<br />
rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā<br />
atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija<br />
par tām neuzņemas atbildību. Redakcija<br />
patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas<br />
rediģēt. <strong>Laikraksts</strong> honorārus nemaksā.<br />
FOTO Elīna Ančāne
Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 3. lpp.<br />
Redakcijā<br />
Sveicināti, lasītāji!<br />
Latvieši ir visur.<br />
Mēs gan dzīvojam visās<br />
pasaules malās – gan<br />
tās apciemojam, gan<br />
tur strādājam. Biju pārsteigts<br />
uzzināt, ka Islandē<br />
dzīvo ap 400 latviešu.<br />
Mazā Islande ar kādiem 320 000<br />
iedzīvotājiem dzīvo un zeļ. Tā pārdzīvoja<br />
masu emigrācijas un pārdzīvoja<br />
globālo finanšu krīzi. Bet pie mums<br />
Latvijā, spriežot pēc jaunākām sabiedrisko<br />
domu aptaujām, daudzi domā, ka<br />
Latvija nav spējīgi izdzīvot kā neatkarīga<br />
valsts.<br />
Kādas pilnīgas muļķības!<br />
Latvijā iekšzemes kopprodukts uz<br />
iedzīvotāju ir lielāks nekā varenajai<br />
Krievijai ar visām tās dabas bagātībām.<br />
Mums ir tik ilgi bijis iepotēts, ka<br />
jābūt pateicīgiem lielajam kaimiņam,<br />
ka bieži aizmirstam, ka Latvijā dzīves<br />
līmenis bija, ir un būs augstāks nekā<br />
iekarotājiem no austrumiem.<br />
Mums arī jāatceras, ka neesam nekādā<br />
veidā pazaudējuši savu suverenitāti,<br />
iestājoties Eiropas Savienībā. Tā<br />
ir īsta savienība, un nav salīdzināma<br />
ar to savienību, kuras pakļautībā mēs<br />
bijām tik daudzus gadus. Nav mums<br />
jācenšas pildīt Eiropas Savienības<br />
normas vispadevīgākā veidā, bet jāatceras,<br />
ka mēs paši esam līdztiesīgi<br />
veidot ES normas.<br />
Ja latvieši nosoda padomju koloniālismu,<br />
tad mēs paši tomēr mazliet<br />
lepojamies par Kurzemes hercogistes<br />
kolonijām Gambijā, Tobago un Norvēģijā.<br />
Bet tad jāatceras, ka Kurzemes<br />
hercogiste nebija latviešu veidota neatkarīga<br />
valsts, bet gan vācu veidojums.<br />
Labi pratis latviešu valodu, Hercogs<br />
Jēkabs tomēr bija Livonijas ordeņa pēdēja<br />
mestra Gotharda mazdēls, cēlies<br />
no Vestfālenes aristokrātu ģimenes.<br />
Tāpēc latvieši var solidarizēties ar Tobago<br />
iedzīvotājiem ne kā bijušajiem<br />
kolonizētājiem, bet kā viena kunga<br />
kalpiem.<br />
Pirmie pastāvīgie Tobago iedzīvotāji<br />
bija nīderlandieši, un Tobago vairākas<br />
reizes mainīja piederību starp<br />
Nīderlandi, Angliju, Franciju un Kurzemi.<br />
Pašu Nīderlandi iekarot šonedēļ<br />
taisās latviešu mūziķi, kuri 12. jūlijā<br />
uzstāsies pasākumā Out in Riga Amstelvīnas<br />
pilsētiņā pie Amsterdamas.<br />
Jūnijā Austrālijas latvieši veda<br />
savu mūziku uz Tobago, ASV latviešu<br />
komponistam veltīja koncertu Rīgā,<br />
visas pasaules etnogrāfiskie ansambļi<br />
piedalījās festivālā Baltica 2012 Rīgā,<br />
Cesvainē, Siguldā, Ikšķilē, Madonā,<br />
Ķekavā, Koknesē un citur Latvijā. Un<br />
Latvijas latviete ar sekmēm šonedēļ<br />
piedalās starptautiskajā pianistu konkursā<br />
Austrālijā<br />
Patiešam, esam visur!<br />
GN<br />
Kāzas<br />
Sestdien, 30. jūnijā plkst. 14.00<br />
Ogres luterāņu draudzes baznīcā, Latvijā<br />
mācītājs Modris Ivāns salaulāja<br />
Agnesi Medni un Raimondu Melderi.<br />
Saņēmis „Tripadvisor“ atzinība<br />
Lasītāji varbūt atcerēsies, ka Folkklubs<br />
Ala, kurā Austrālijas latvietis<br />
Krišjānis Putniņš ir līdzīpašnieks,<br />
menedžeris un šefpavārs, 2010. gada<br />
oktobrī atsāka darbību Vecrīgā, Smilšu<br />
iela 16. Folkklubs Ala agrāk darbojās<br />
citā vietā Vecrīgā, ko klubs bija spiests<br />
pamest pēc tam, kad ēkas īpašnieki<br />
rupji lauza nomas līgumu. Tas bija<br />
skarbs piedzīvojums, un nākotne bija<br />
neskaidra, jo viss bija jāsāk no jauna.<br />
Folkklubs pēc vairākiem mēnešiem<br />
atrada jaunas telpas. Bet risks<br />
bija liels. Vieta, kaut Pulvera torņa un<br />
Jēkaba kazarma tuvumā, bija klusākā<br />
Vecrīgas daļā. Atjaunotā pasākuma<br />
redzamība no ielas bija ierobežota, jo<br />
telpas tagad atradās pagraba stāvā. Pēc<br />
ilgāka darba pārtraukuma, varbūt būs<br />
grūti atdabūt agrākos klientus.<br />
Tomēr cerība, mērķtiecīgs darbs<br />
un bijušo klientu lojalitāte ir nesuši<br />
augļus. Klubs, kas tagad saucās Folkklubs<br />
Ala Pagrabs, atjaunoja savu darbu<br />
un pakāpeniski palielināja apgrozību<br />
un darbu apjomu. Kā Folkkluba<br />
mājas lapā ir rakstīts, šis ir: „Pirmais<br />
un vienīgais tautas mūzikas klubs<br />
Latvijā. Krodziņā ikviens var baudīt<br />
latviešu ēdienus, klausīties latviešu<br />
tautas un pasaules mūziku, dejot tradicionālās<br />
dejas un atpūsties latviskā<br />
gaisotnē.“ Klubs ir izcīnījis augstu atzinību<br />
Latvijas folkmuzikantu un to<br />
cienītāju vidū, jo tur dzīvā folkmūzika<br />
Raimonds piedalījās Austrālijas Latviešu<br />
53. Kultūras dienās Melburnā<br />
2010. gada decembrī kopā ar ansambli<br />
Tango Sin Quinto.<br />
■<br />
No kreisās: Agita Ikauniece, Lija Andersone, Arturs Noviks, Agnese Medne,<br />
Raimonds Melderis, Anita Andersone, Greims Andersons, Jānis Stafeckis.<br />
„Folkklubs Ala Pagrabs“<br />
Krišjānis ar tradicionālo Mārtiņdienas<br />
zosi.<br />
skan vismaz 4 reizes nedēļā, un katru<br />
nedēļu ir latviešu danču vakari.<br />
Virtuves piedāvājumi arī nav atstāti<br />
novārtā; ar plašu tradicionālo latviešu<br />
ēdienu piedāvājumu mūsdienīgā interpretācijā,<br />
lietojot tikai Latvijas lauku<br />
produktus. Krišjānim veicas virtuves<br />
māksla, un tuvākā nākotnē ir iecere<br />
laist klajā latviešu pavāra grāmatu.<br />
Rezultāts visām šīm pūlēm ir, ka<br />
labi pazīstama starptautiska tūristu<br />
ceļveža un informācijas avots Tripadvisor<br />
nupat piešķīra Folkklubam atzinības<br />
diplomu (Certificate of Excellence).<br />
Daudzi tūristi, neatkarīgi viens<br />
no otra, ir devuši Folkklubam caurmērā<br />
4,5 ballu (no 5) vērtējumu. Tas ierindo<br />
Folkklubu 5. vietā 274 izvērtēto<br />
Rīgas restorānu un ēdnīcu vidū. Kā<br />
fenikss no pelniem, Folkklubs zeļ.<br />
LT<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
FOTO Santa Savisko-Jēkabsone<br />
FOTO Kristīne Sergejeva
4. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā<br />
Baltiešu izstāde Sidnejā<br />
Gadskārtēji mākslinieku rāda ar savus darbus<br />
Katru gadu Sidnejā,<br />
kopā ar apvienoto Baltijas<br />
valstu 14. jūnija<br />
sarīkojumu, notiek igauņu,<br />
latviešu un lietuviešu<br />
mākslinieku gleznu<br />
izstāde. Izstāde notiek<br />
Sidnejas Latviešu namā, kur arī notiek<br />
14. jūnija sarīkojums.<br />
Šogad piedalījās 12 mākslinieki ar<br />
22 darbiem. Igauņu mākslinieki bija<br />
Malle Morlija (Morley) ar trim atšķirīgiem<br />
darbiem, Vella Pīlaka (Pihlak)<br />
ar trim tautisku tēmu monotipiem un<br />
Tijū Reisāra (Tiiu Reissar) ar skaistu<br />
ainavu kokgriezuma tehnikā.<br />
savienotiem elementiem – dancojošu<br />
sievieti ar armijas tanku – un nedabisko<br />
rozā zemes krāsu, izraisa domas<br />
par slēptiem draudiem.<br />
Pēc daudziem gadiem Aldas Rudzes<br />
gleznas atkal bija redzamas Latviešu<br />
namā: šoreiz redzējām divas<br />
ainavas, kurās veikli un brīvi otas<br />
vilcieni uzbūra Morūjas upes (Moruya<br />
River) krasta organiskās formas.<br />
Raimonda Rumbas bez nosaukuma<br />
darbs izcēlās ar košu sarkano krāsu<br />
un abstraktām formām, kuras var interpretēt<br />
gan kosmiskā plašumā, gan<br />
mikrolīmenī.<br />
Jāņa Supes divi melnās tintes zīmējumi<br />
Latviešus pārstāvēja pertietis<br />
– Babble On Baubles un Byte<br />
Pēteris Ciemītis un sidnejieši Biruta<br />
Klarka (Clark), Dzidra Mičele<br />
(Mitchell), Alda Rudze, Raimonds<br />
Rumba un Jānis Supe. No lietuviešu<br />
mšksliniekiem bija Līka Gruzdefa<br />
(Leeka Gruzdeff-Krauceviciute), Jurģis<br />
Janavicius un Jolanta Janavicius.<br />
Pēdējie divi – vīrs un sieva Jurģis un<br />
Jolanta – ir abi bieži piedalījušies Baltiešu<br />
izstādēs. Tāpēc bija it sevišķi bēdīgi<br />
dzirdēt, ka Jurģis aizgāja aizsaulē<br />
šī gada aprīlī. Trūks Jurģa draudzība<br />
un viņa filozofiskais dzīves skats.<br />
Pēteris Ciemītis bija izstādījis<br />
spēcīgi kontrastainu tintes zīmējumu<br />
– portretu Bez gaisa (Without air).<br />
Birutas Klarkas Apraktie dārgumi<br />
spīdēja ar pazemes dārgumiem, kas<br />
veda domas uz mūsu kultūras bagātībām,<br />
un viņas Klimata maiņa liek<br />
izjust šo mūsdienu dzīves aktualitāti.<br />
Dzidras Mičeles Smilšu sapnis ar sirreālo<br />
attēlojumu ieved sapņu domās<br />
par pagātni un nākotni; un viņas Dancoju,<br />
cik vien ātri spēju ar neparasti<br />
Your Time nav tulkojami latviski, jo tie<br />
paļaujas uz vārdu kulturālo konteksta<br />
izpratni. Zīmējumos ir daudz simbolu,<br />
kas ved domās uz daudz un dažādiem<br />
virzieniem. Piemēram, darbā Byte<br />
Your Time galvenā forma atgādina<br />
pazīstamās 1980. gada datora spēles<br />
Pacman simbolus. Bet ir redzami arī<br />
citi simboli, kuri paplašina zīmējuma<br />
izpratnes risināšanu plašākā līmenī.<br />
Ir jāpiemin arī lietuvietes Līkas<br />
Gruzdefas gleznu Zelta rapsodija,<br />
kas izraisa jūtas par mūzikas spēku,<br />
un Jurģa Janaviciusa Lielais tuksneša<br />
ceļš, kurā pēkšņi negaidīti tanki<br />
tuksneša ceļojumā izsit mūs no ērtas<br />
ikdienas.<br />
Izstādi atklāja 14. jūnija sarīkojuma<br />
laika Apvienotās baltiešu komitejas<br />
priekšsēde Rasa Blanjāra<br />
(Blansjaar). Izstāde bija atvērta līdz<br />
8. jūlijam (skat. http://slb.org.au/<br />
SLB_new/index.html). Visi darbu attēli<br />
redzami Sidnejas Latviešu biedrības<br />
tīmekļa vietnē slb.org.au.<br />
Dzidra Mičele (Mitchell). „Smilšu<br />
sapnis“.<br />
Biruta Klarka (Clark). „Klimata maiņa“.<br />
Izstādi organizēja Austrālijas Latviešu<br />
mākslinieku apvienība (ALMA).<br />
Paldies Dzidrai Mičelei (Mitchell) par<br />
lielisko izstādes iekārtojumu.<br />
Ojārs Greste<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
FOTO Ojārs Greste<br />
FOTO Ojārs Greste<br />
Noslēdzies „Baltica 2012“<br />
Starptautiskam folkloras festivālam 25 gadu jubileja<br />
No 5. līdz 9. jūlijam notika festivāls Baltica; varēja apmeklēt<br />
vairāk nekā 50 sarīkojumus Rīgā, kā arī Vidzemes<br />
pilsētās – Cesvainē, Siguldā, Ikšķilē, Madonā, Ķekavā, Koknesē<br />
un citur. Festivāla laikā Rīgā, Madonā un Ikšķilē norisināsies<br />
lietišķās mākslas meistaru un amatnieku tirdziņi.<br />
25 gadu jubilejā šis starptautiskais notikums pulcināja<br />
lielu Latvijas dalībnieku skaitu: 173 etnogrāfiskie ansambļi<br />
un folkloras kopas no Vidzemes, Latgales, Zemgales<br />
un Kurzemes. Bija ieradušies viesi ne tikai no Lietuvas un<br />
Igaunijas, bet arī no ASV, Itālijas, Ukrainas, Bulgārijas,<br />
Francijas, Izraēlas, Zviedrijas un Lielbritānijas.<br />
Festivāla producents un folkloras kopas Grodi vadītājs<br />
Andris Kapusts atklāšanas dienā teica: „Lai gan aiz<br />
muguras ir divu gadu ilgs un smags sagatavošanās darbs,<br />
sagaidot svētkus, pārņem spēcīgas pacilājošas sajūtas. [...]<br />
Folkloras un tautas tradīciju kopējiem un glabātājiem Baltica<br />
ir kā dziesmu svētki.“<br />
Fotogrāfijas no Baltica 2012 norisēm var skatīties: „Baltica 2012“ gājiens pie Rīgas Brīvības pieminekļa.<br />
www.draugiem.lv/baltica/<br />
■<br />
FOTO Juris Krūmiņš
Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 5. lpp.<br />
Islande un latvieši<br />
Laikam nebūs neviens, kurš Islandi atstās vienaldzīgs<br />
Bet valstiskie<br />
sakari – sadarbība<br />
ar Islandi Latvijai<br />
sākusies jau vairāk<br />
nekā pirms 20 gadiem,<br />
kad Islande<br />
bija pirmā pasaules<br />
valsts, kura<br />
1991. gada 23. augustā<br />
atzina Latvijas<br />
neatkarības<br />
atjaunošanu.<br />
No tā, cik daudz un<br />
dažādās pasaules valstīs<br />
dzīvo latvieši, varētu domāt,<br />
ka esam viena liela<br />
un varena tauta, un Latvija<br />
– tik pārapdzīvota<br />
zeme, ka nabaga latviešiem<br />
jāmeklē mājvietas tālu projām no<br />
Dzimtenes. Pat tik tālu, ar tik atšķirīgu<br />
klimatu, floru un faunu kā Islande.<br />
Pēc oficiālajiem un svinīgajiem<br />
Islandes bīskapes konsekrācijas dievkalpojumiem<br />
un pieņemšanām varējām<br />
ietērpties tūristu stiprajos apavos<br />
un lietu necaurlaidīgās vējjakās, lai<br />
ar noīrēto autiņu trīs dienās apbrauktu<br />
apkārt Islandes salai un no visām<br />
pusēm apskatītu vietas, kurās dzīvo<br />
ne tikai islandieši, bet arī, pēc aptuveniem<br />
aprēķiniem, ap 400 latviešu, kas<br />
ir apmēram 1,9% no kopējā ārzemnieku<br />
skaita.<br />
Reikjavikas Halgrimsširkas<br />
(Hallgrimskirkja) katedrālē tikāmies<br />
ar tur jau piekto gadu dzīvojošajiem<br />
Lindu Penezi un Pēteri Leizānu no<br />
Gulbenes novada. Viņus apciemot bija<br />
ieradies Pētera dēls Mārtiņš Leizāns,<br />
kurš studē Latvijas Sporta pedagoģijas<br />
Akadēmijā.<br />
Linda strādājot Reikjavikas skolas<br />
virtuvē, kur pieskatot arī bērnus, bet<br />
Pēteris strādājot par autobusa šoferi.<br />
Abi ar dzīvi Islandē un darbu ir apmierināti,<br />
jo varot labi nopelnīt.<br />
Rejkjavikā strādājot ap 300 latviešu,<br />
pārējie – citās pilsētās un ciemos.<br />
Lielākā daļa latviešu strādājot viesnīcās<br />
un tīrīšanas firmās, daļa – kafejnīcās<br />
un restorānos.<br />
No Austrumeiropas visvairāk Islandē<br />
dzīvojot poļi, tiem sekojot lietuvieši<br />
un latvieši. Bet tur dzīvojot, kaut<br />
arī mazā skaitā – arī vācieši, dāņi,<br />
portugāļi, filipīnieši u.c. tautību pārstāvji.<br />
Tā kā tuvojās līgo vakars, jautāju,<br />
vai Islandē paredzēta līgošana latviešiem,<br />
kā tas notiek citās zemēs. Linda<br />
un Pēteris atbildēja, ka kopīgus sarīkojumus<br />
latvieši Islandē neorganizējot,<br />
dzīvojot samērā nošķirti cits no<br />
cita, jo daudz strādājot un atpūtai īsti<br />
neesot laika. Arī braucieni uz slavenajām<br />
ģeotermālo ūdeņu peldvietām esot<br />
dārgi, ne visi to varot atļauties. Naudu<br />
taupot, lai atvaļinājumā aizbrauktu uz<br />
Latviju.<br />
Jācer, ka pienāks diena, kad latvieši<br />
sāks pulcēties kopā arī Islandē, un<br />
visticamāk tas notiks tad, kad – kā pieredze<br />
rāda citās valstīs – mazie bērni<br />
būs paaugušies tik lieli, lai varētu sākt<br />
mācīties latviešu valodu. Tad vecāki<br />
sāk kopīgi veidot mazās latviešu skoliņas.<br />
Linda skumīgi noteica, ka esot žēl,<br />
ka Islandē neesot pat Latvijas vēstniecības,<br />
vienīgi – Pārstāvniecība Rīgā.<br />
Islandes<br />
vēsture<br />
Savā ziņā Islandei<br />
ir daudz kas<br />
kopīgs ar Latviju –<br />
maza valsts, skaitliski<br />
maza tauta, kura cenšas saglabāt<br />
savu nacionālo identitāti un neatkarību<br />
un kura pašreiz iet cauri krīzes<br />
posmam.<br />
Islande savu neatkarību atguva<br />
1944. gada 17. jūnijā vecajā tautas<br />
sapulces laukumā, kur valsts tika pasludināta<br />
par neatkarīgu. Kad bijām<br />
Reikjavikas katedrālē. No kreisās: arhibīskaps Elmārs<br />
Ernsts Rozītis, Vera Rozīte, Linda Peneze, Pēteris Leizāns<br />
un Mārtiņš Leizāns.<br />
uz turieni aizbraukuši, likās neticami<br />
– kā klinšu ietvarā plašā laukā, kur<br />
lejā tek dzidra upīte, tolaik ar zirgiem<br />
un pajūgiem sabraukuši tūkstošiem<br />
islandiešu, lai piedalītos nozīmīgajā<br />
brīvības pasludināšanas notikumā. Ja<br />
Turpinājums 11. lpp.
6. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā<br />
„Tīra jūra vieno“ –<br />
Pārgājiens gar Latvijas jūras robežu<br />
Tīra jūra vieno – ar tādu domu<br />
mūsu pulks no 28. jūnija līdz 28. jūlijam<br />
iet gar Latvijas jūras robežu no<br />
Nidas līdz Ainažiem. Gājiens ir Vides<br />
izglītības fonda Marlin Baltijas jūrai<br />
veltītā sociālā kampaņa. Par gājiena<br />
izziņas virzieniem un mērķiem plašāk<br />
lasāms – www.manajura.lv<br />
Mans stāsts būs sajūtās, brīža impresijās<br />
un redzējumos piedzīvots. Šīs<br />
piezīmes sāku rakstīt gājiena ceturtajā<br />
dienā, sēžot Liepājā uz Dienvidu mola.<br />
Saule dūmakā, vien brīžam uzmirdzina<br />
ņirbu vilnīšus. Labi, ka tā. Esam<br />
brīdināti par saules paaugstinātu aktivitāti<br />
trīs dienu garumā. Iepriekšējā<br />
gājiena daļā jau esam paguvuši pārsauļot<br />
kaklus, kājas vai plecus, uzberzt pa<br />
kādai tulznai, pabarot ar savu esamību<br />
neskaitāmus odu pūļus. Tātad noticis<br />
Septiņi nenopietni par nopietno.<br />
viss, kas piederas pagarākam ceļojumam<br />
dabiskā vidē. Tomēr mūs joprojām<br />
vieno priecīgs prāts un apņemšanās<br />
veikt apmēram 500 km garo ceļu. šis tas jāpiecieš. Vakarā kājas saslietas<br />
dās muskuļu grupās. Neko darīt, ceļā<br />
Līdzgājēji gan mainīsies, tomēr pamatgrupa,<br />
kas veic mērījumus, pludmales līdz nākošajam rītam (nakts Jūrmal-<br />
pret odu pilnajām debesīm, un miers<br />
tīrības pārbaudi un apkopo datus, tie ciemā).<br />
ies visu ceļu. Līdz šim ik dienu esam Sestdien Liepāja. Tur mūsu pirmā<br />
10 – 12 cilvēki. Līdzgājēji var brīvi pievienoties<br />
(arī tu, lasītāj!), kā arī jebku-<br />
Rādām gājienu atspoguļojošo attēlu<br />
tikšanās ar ieinteresētajiem cilvēkiem.<br />
rā brīdī brīvi pārtraukt līdzdalību. virkni, pazīstamā dabas aizstāve Guna<br />
Mums katram ir sava motivācija, Grimsta rāda un stāsta savu Pāvilostas<br />
kādēļ doties garajā ceļā. Es šo gājienu vēstures un dabas stāstu. Zviedru autora<br />
Folkes Ridena (Ryden) filma par<br />
uztveru kā sava veida svētceļojumu,<br />
kā prātu attīrošu un harmonizējušu Baltijas jūras piesārņojuma problēmām<br />
ar dramatismu un šokējošo tiešu-<br />
laiku. Droši vien katrs latvietis savas<br />
dzīves laikā vēlas nostaigāt šo īpašo mu gluži vai satricina, liek domāt par<br />
ceļu, lolo to kā sapni. Vismaz man tā to, cik mānīga ir šķietamā tīrības un<br />
vienmēr ir bijis. Esmu arī gājusi itin miera ilūzija...<br />
daudz un lielus gabalus, tomēr visu Visu sarīkojumu savās trauslajās<br />
ceļu, manas paaudzes jaunības klejojumu<br />
gados, izstaigāt nebija iespējams nā gājiena pārzinātāja un līdzsvarā tu-<br />
rokās droši tura Ilze, kura ir arī galve-<br />
dēļ daudzviet slēgtās piejūras teritorijas.<br />
Robežsargu posteņi un noecētās piestāv jūras malai – galvā liela salmu<br />
rētāja. (Viņa visas šīs dienas tik skaisti<br />
pludmales liedza šos, tagad tik vienkārši<br />
izdarāmos pārgājienus. vainagu ap to, milzu mugursoma, slai-<br />
platmale ar drauga dāvātu margrietiņu<br />
Pirmajā vakarā, kad ieradāmies do kāju vingri spertie soļi.)<br />
Kurzemes jūrmalā (nakšņojām Pūķuragā),<br />
vējš bij’ skarbs un auksts, jūra pavisam saudzējošā režīmā. Ilze – tā,<br />
Svētdien ejam nelielu gabaliņu<br />
nikna. Lielā telts, grūti savaldāma, kas fotodokumentāliste, sabildē mūs<br />
tomēr beidzot, kopīgiem spēkiem tika uz jūras fona ieģērbtus gājiena dalībnieku<br />
jakās (uz kurām teksts – Tīra<br />
uzcelta, vakariņas iekostas, bet guļammaisos<br />
līdām drebēdami. Ar nākošo,<br />
ar mūsu gājiena pirmo dienu, šķiet, savām lietām. Jānis – gājiena galvenā<br />
jūra vieno). Vakarā katrs darbojas ar<br />
sākās īstā, bezrūpīgā vasara. Tomēr galva – dziļi iegrimis atskaitēs, preses<br />
pavisam drīz mūs piemeklēja pirmā relīzēs, dažādu dokumentu kārtošanā,<br />
ķibele – busiņš, kurš veda mūs uz Lietuvas<br />
– Latvijas robežu, nosprauslojās nedēļai. Pa to laiku Agris atklājis, ka<br />
vārdu sakot, gatavojas nākošajai darba<br />
un palika uz vietas... Mūsu praktisko mūsu busiņš ar savu ēzeļa dabu, cieši<br />
lietu pārzinātājs un šoferītis Agris nolēmis nekustēties...<br />
ievilka elpu, uzlika rokas uz stūres Pirmdien no rīta divi takši aizvizina<br />
mūs uz Ziemeļu molu. Turpinām<br />
un mierīgi teica: „Tagad jāpadomā.“<br />
Tobrīd viss beidzās labi, un transporta<br />
līdzeklis kalpoja vēl trīs dienas... zējā krievu armijas daļā, esmu pirmo<br />
virzību uz priekšu. Karaostā, kādrei-<br />
Notikušās ķibeles dēļ mums pirmajā reizi savā dzīvē. Brīnumskaista ainava,<br />
bet izķēmota ar betona nocietinā-<br />
gājiena dienā, papildus paredzētajam<br />
ceļa gabalam, nācās noiet vēl papildus jumu un citu armijas celtņu atliekām.<br />
kilometrus, kas dienas beigās sāpīgi Taksometra šoferis gan teica, ka viņam<br />
tas viss ļoti patīkot. Jā, kādu atgādināja par sevi daudzu kāju dažā-<br />
īpatnu<br />
scenogrāfiju tiešām veido dažādos<br />
leņķos jūrā sagūlušies betona bluķi,<br />
tāds kā dinamisks drāmas priekškars.<br />
Monitoringa grupa veic kārtējos<br />
mērījumus, klikšķ visādu veidu fotoaparātu<br />
slēdži gan darbam, gan tāpat<br />
vien, lai paņemtu līdzi mirkli – gaismu,<br />
gaisu, vielu, no kā pasmelt prieku<br />
dzīvošanai.<br />
Esmu sev nosolījusies nelikt mugursomā<br />
akmeņus (nu, labi, kādu pavisam<br />
mazītiņu), bet tas ir tik neiespējami...<br />
Paceļu vienu plaukstas lieluma,<br />
tumšzilu, gludu, ovālu ar tūkstošiem<br />
sīkzvaigznīšu – kā nakts debesis. Tas<br />
būs mans visuma modelis. Šodien<br />
atrodu arī šīs vasaras pirmo dzintaru.<br />
Stāvkrastā čurkstes ierīkojušas<br />
mājvietas. Saskaitu sešdesmit aliņas<br />
vienuviet. Fotografēju no attāluma.<br />
Esmu piedzīvojusi, kas notiek, ja tiek<br />
pārkāpta, putnuprāt, nepieciešamā distance.<br />
Kāpas rotājušās ar daudz dažādiem<br />
ziedošiem augiem. Zied mārsils,<br />
zeltstarīte pēterpoga. No Jāņa pienāk<br />
ziņa, ka pēc pusstundas Agrim būs<br />
jaunais busiņš, lai es neaizeju garām<br />
pagriezienam uz naktsmītni. Ne, ne,<br />
sēžu ar skatu uz jūru, kas šodien pie<br />
krasta tik caurspīdīgi zaļa ar baltām<br />
putām viļņu galotnēs, bet pie horizonta<br />
tumši – spoži zila, priekšplānā vējā<br />
klanās kāpu miezis, tūsklapes plivina<br />
lielās zaļsudrabotās lapas. Kaiju pēdas<br />
un sīkputniņu kājiņu atstātie raksti<br />
smiltīs, manu līdzbiedru tālie silueti<br />
pret zilajām debesīm. Jā, šodien jūra<br />
tādās krāsās, ka nāk prātā sen, sen piezīmju<br />
kladē rakstītas rindiņas:<br />
Jūra, jūriņa mana –<br />
Zaļā, baltā un zilā.<br />
Kur man stāvēt<br />
Pret ko tavus krastus sargāt<br />
Tik ļoti no sirds nācis jaunības<br />
laika sentimentāls naivisms. Tas no tā<br />
Turpinājums 7. lpp.<br />
FOTO Anita Jansone Zirnīte
Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 7. lpp.<br />
Latvijas pārgājiens<br />
„Dash down Latvia“ – Ātri šķērsojot Latviju<br />
Kā ziņojām laikrakstā Latvietis<br />
Nr. 207, melburnietis Greims Andersons<br />
(Graham Anderson) pavisam<br />
nesen, no 28. jūnija līdz 2. jūlijam<br />
ir veicis vēl vienu Latvijas šķērsojumu<br />
pa iespējami vistaisnāko maršrutu<br />
no Ainažiem pie Igaunijas robežas<br />
līdz Skaistkalni pie Lietuvas robežas.<br />
Greims šo gājienu veica tikai četru<br />
dienu laikā, galvenokārt staigājot, bet<br />
daļēji arī skrienot. Greims savus piedzīvojumus<br />
un pārdomas katru vakaru<br />
atzīmēja savā angļu valodas blogā:<br />
dashdownlatvia2012.blogspot.com<br />
Greima iepriekšējie trīs pārgājieni<br />
pāri Latvijai bija garāki.<br />
2008. gada jūlijā un augustā 24<br />
dienās Greims veica 750 km pārgājienu<br />
pāri Latvijai no Krievijas robežas<br />
austrumos līdz Liepājai Baltijas jūras<br />
krastā Latvijas rietumos:<br />
walkacrosslatvia2008.blogspot.com<br />
2009. gadā Greims 11 dienās veica<br />
380 km pārgājienu no Lietuvas robežas<br />
dienvidos pie Daugavpils līdz<br />
Igaunijas robežai uz ziemeļiem no<br />
Mazsalacas:<br />
walkuplatvia2009.blogspot.com<br />
2010. gadā 11 dienās 370 km tika<br />
veikts pārgājiens no Nīcas pie Lietuvas-Kaļiņingradas<br />
robežas līdz Kolkai<br />
– Latvijas ziemeļrietumu stūrim:<br />
westernbaltics2010.blogspot.com<br />
Iepriekšējos gados Greims caurmērā<br />
staigāja starp 30-35 km dienā,<br />
bet šogad caurmērā vairāk nekā 50 km<br />
dienā. Gājiens pārsvarā bija pa lauku<br />
ceļiem vai takām, cauri mežiem un<br />
lauku saimniecībām, šķērsojot Gauju<br />
pie Ogres un Daugavu pie Ķeguma.<br />
* * *<br />
Šobrīd notiek arī cits Latvijas<br />
šķērsojums – skrējiens pāri Latvijai,<br />
ko veic Džeimss Vaits (James Whyte),<br />
Austrālijas latvietes, melburnietes<br />
Amandas Hirstas vīrs. Viņš ir iecerējis<br />
skriet no Liepājas, cauri Rīgai līdz<br />
Apei – pilsētai Latvijas ziemeļaustrumos.<br />
Iespējams viņš ir pirmais, kurš<br />
veic šāda maršruta skrējienu pāri visai<br />
Latvijai. Džeimsa gaitām var sekot<br />
viņa Feisbuka (Facebook) saitē: Run<br />
Across Latvia 2012.<br />
■<br />
Igaunijas robeža pie Ainažiem.<br />
Lietuvas robeža pie Skaistkalnes.<br />
FOTO Greims Andersons<br />
FOTO Greims Andersons<br />
„Tīra jūra vieno“ –<br />
Turpinājums no 6. lpp.<br />
uzecēto joslu laika. Lai tad nu tagad<br />
izdodas gan pašiem pastāvēt, gan jūru<br />
pasargāt.<br />
Sestdienas vakara apmetne Ziemupē.<br />
Te dabas liegums. Lasu uzziņas<br />
par apkārtnes dabu. Augu nosaukumi<br />
vien ir ko vērts: jūrmalas pērkonamoliņš,<br />
pusmēness ķekarpaparde, Baltijas<br />
šķēpene, jūrmalas zilpodze... Šeit<br />
viena no Latvijas izcilākajām kadiķu<br />
audzēm: divos hektāros vairāk kā 500<br />
kadiķu, arī citas aplūkošanas vērtas<br />
vietas un lietas, bet tas citai reizei.<br />
Nākošais rīts līdz ar pirmajiem<br />
soļiem uzdāvā mazu dzintariņu, kas<br />
droši vien sūtīts, lai es neskumtu par<br />
smalki – blīvo lietutiņu, kas līst trīs<br />
stundu garumā. Gar jūru daudz stirnu<br />
un aļņu pēdu no meža uz jūru un atpakaļ.<br />
Atskatos uz savējām – tās gar<br />
jūru, gar jūru vien...<br />
Skumji, bet reizēm arī smieklīgi,<br />
ko tik jūra ar cilvēka laipnu palīdzību<br />
neizskalo krastā! Mums ar foto Ilzi<br />
jau pāris dienas kopš izveidojusies<br />
tāda kā saspēle: ja es atrodu liedagā<br />
zābaku, kas dīvainā kārtā atgadās<br />
diezgan bieži, nolieku krastā gludi noskalotajā<br />
daļā, apvelku ovālu līniju, tad<br />
nāk Ilze un caur sava fotoobjektīva aci<br />
pievieno to dokumentālajām liecībām.<br />
Tie parasti ir pamatīgi vīriešu ejamie<br />
zābaki, žēl tik, ka pa vienam... Šodien<br />
īpaši daudz. Kad atrodu astoto, ausīs<br />
ieskanas kādreiz populārā dziesmiņa:<br />
„Astoņkājis tas ir jūras ķēniņš...“ Atceros<br />
arī, kā to priecīgi bazūnēt mēdza<br />
Jānis Baltvilks, bet tas bij’ sen... Sākot<br />
ar devīto, sāku pierakstīt arī numurus.<br />
Vēl desmitais un arī vienpadsmitais.<br />
Tad arī klāt Pāvilostas mols. Jā, vēl šīs<br />
dienas gājuma garumā bija pavisam<br />
nelāgi atradumi – elektriskās spuldzītes...<br />
Pāris kilometru garumā vismaz<br />
desmit... Dziedi vai raudi, tāda realitāte...<br />
Pēc nakšņošanas Pāvilostā, atstājot<br />
savus līdzbiedrus izbaudīt nākošo<br />
ejamo ceļa daļu, dramatisko Jūrkalnes<br />
stāvkrastu, dodos uz Rīgu, lai piedalītos<br />
(arī mūsu avīzes lasītājiem labi<br />
pazīstamā) Ulda Siliņa svētkos. Nevaru<br />
atturēties no iespējas Ulda personā<br />
spiest roku gluži vai visam Austrālijas<br />
kontinentam...<br />
Nākošajā naktī jau atkal esmu savā<br />
teltī, kas pa šo laiku pārvietojusies<br />
stipri tuvāk Ventspilij. Mūs savās mājās<br />
laipni uzņem Baibas vecāki un visa<br />
ģimene. Man par lielu prieku skan jaukais<br />
ventiņu runas veids, kā tīra avota<br />
ūdens tik īsts, tik slīdošs. Man arī jau<br />
gribas saīsināt galotnes, pamainīt uzsvarus,<br />
iemācīties kādu jaunu vārdu.<br />
Uzklausot dienas stāstus, Baibas<br />
mamma teica: „Tad nu gan jums ir<br />
gāj’s švēri!“ Un viss ir skaidri pasacīts,<br />
un citādi nemaz nevar. Jā, šajās mājās<br />
viss ir tik lakoniski, jēgpilni un būtiski<br />
darīts, ka arī mūsu grupas diezgan<br />
haotiskais sadzīves stils tagad iegūst<br />
sakārtotību. Uz galda klātais vecās<br />
mātes austais drellis ar mežģīni galos<br />
vien piešķir kopīgajiem brīžiem, nu jau<br />
kādu laiku kopš aizmirstu smalkumu.<br />
Bet dienas gājiens šodien no Užavas<br />
upītes ietekas līdz Ventspils molam.<br />
Baiba, kā jau zinātāja, parāda<br />
ceļu aiz kāpām ar gluži atšķirīgu ainavu.<br />
Te Užavas dabas liegums. Atkal<br />
iespēja lasīt un skatīt attēlus par<br />
apkārtni. Norādīts, ka pelēkajā kāpā<br />
aug kālija sālszāle (būs jāatrod un jāmēģina<br />
pazīt), parastā miltene (to zinu<br />
gan), bet, kas man šķiet īpaši jauki, šeit<br />
dzīvojot reti sastopamā skrejvabole ar<br />
nosaukumu apaļais resnulis (būs jācenšas<br />
ieraudzīt).<br />
Dienas vidū Latvijas radio paredzēta<br />
tiešraide. Sapulcējamie vienuviet,<br />
lai radītu fonu Anitras Tomas<br />
(radio) un Jāņa Ulmes sarunai (no<br />
mūsu puses). Laimīgā kārtā sakari<br />
nepārtrūkst, un informācija par mūsu<br />
darāmo izskan.<br />
Šodien mūsu grupas kopējam ķermenim<br />
astoņas galvas, sešpadsmit<br />
rokas un tikpat daudz kāju. Tātad<br />
nav nemaz tik traki, ja tulznu skaits<br />
ir tikai 15 (t.i. mazāk kā viena katrai<br />
kājai), trīs saulē apdeguši pleci, seši<br />
apsviluši kāju ikru muskuļi, pārmēru<br />
nosarkušas dažas ausis un deguni. Par<br />
sāpošām locītavām un mugurām būtne<br />
klusē.<br />
Toties šis kopums ir atradis septiņus<br />
dzintara gabaliņus (tas atsver nedaudzās<br />
nelāgās parādības).<br />
Sestdiena nāk ar prezentāciju<br />
Ventspils Rakstnieku un tulkotāju<br />
mājā. Pārlūkosim paši un parādīsim<br />
citiem noietā ceļa atspulgus tēlos un<br />
attālos.<br />
Gājienam un tā aprakstam paredzams<br />
turpinājums.<br />
Anita Jansone-Zirnīte<br />
Laikrakstam „Latvietis“
8. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā<br />
„Lapu agonija“<br />
Izdota vēsturnieka Andrieva Ezergaiļa grāmata<br />
Vēsturnieka un humanitāro zinātņu<br />
doktora Andrieva Ezergaiļa grāma-<br />
kur intīmais mijas ar sabiedriski nozī-<br />
viņu intensīvās prāta dzīves ainava,<br />
ta Lapu agonija ir veltījums viņa dzīvesbiedrei<br />
– literatūrzinātniecei Intai pārnacionālā esamība, viņu laicīgās<br />
mīgo, viņu latviskais pirmsākums un<br />
Miškei-Ezergailei (1932 – 2005). Tas ir dzīves atspulgi un mūžības temperaments,<br />
traģiskais ar skaisto. Grāmata<br />
stāsts par pretrunu plosītas personības<br />
dzīvi un patības meklējumiem Latvijā priecē, atgādinot, cik fundamentāla<br />
un vēlākajos gados ASV. Autors grāmatu<br />
sarakstījis jau pēc sievas nāves, rai, mēģinot saprast sevi un pasauli,<br />
nozīme cilvēka dzīvē var būt literatū-<br />
balstoties uz viņas dienasgrāmatām. savas esības pamatus,“ saka literatūrzinātniece,<br />
profesore Ausma Cimdiņa.<br />
Latvijā grāmatu izdod biedrība<br />
Atvērtās krātuves. Grāmatas izdošanu<br />
finansiāli atbalstījis Valsts Kultūrces<br />
cīņa ar sevi, savām slimībām, paš-<br />
„Sekmīgas ASV literatūrzinātniekapitāla<br />
fonds un uzņēmums Lursoft. kritiku, depresiju un uzvara kā vēlziedei<br />
dzejniecei, gan rakstot angliski, ne<br />
Lielāko daļu tirāžas izdevēja dāvinās<br />
Latvijas bibliotēkām.<br />
savā dzimtajā latviešu valodā,“ saka<br />
Grāmatas fragmenti lasāmi arī Latvijas Valsts eksprezidente Vaira<br />
speciāli izveidotajā mājaslapā www. Vīķe-Freiberga.<br />
ezergailis.com. Turpat atrodamas arī „Kāpēc šī grāmata var kļūt ļoti<br />
biogrāfijas ziņas par Andrievu un Intu nozīmīga mums – šodienas Latvijas<br />
Ezergaiļiem. Mājaslapā grāmatu iespējams<br />
arī pasūtīt un iegādāties. uzrāda tos 20. gadsimta divu karu iz-<br />
piederīgajiem Tāpēc, ka ļoti skaudri<br />
Andrievs Ezergailis: „Mana rakstīšana<br />
iesākās kā cīņa pēc varas, sa-<br />
sadziedēti un ar kuriem mums katram<br />
raisītos simptomus, kuri joprojām nav<br />
celšanās pret aizmirstību, ko tautas nākas saskarties arī ikdienā – plaši<br />
valodā dēvē par nāvi. Tas bija protests izplatītā vēlēšanās sagaidīt problēmas<br />
pret nāves pārsteidzīgo dekrētu, ka Intai<br />
jāmirst. Man pilnīgi nepieņemams rāka, labāka, profesionālāka glābēja<br />
atrisinājumu un atzinību no kāda gud-<br />
bija dekrēta paragrāfs, ka sakari lauzti,<br />
ka nekad mums nebūs ne tiesību, ne bailes uzņemties atbildību pašiem par<br />
(šodienas valodā runājot – eksperta),<br />
iespēju sarunāties – pārmīt vārdus, savīt<br />
domas, dziedāt un dancot. Grāmata tot iespējas, bet nemitīga atzinības<br />
savu dzīvi, neuzdrošināšanās izman-<br />
savā ziņā ir maza uzvara pār drūmo gaidīšana no ārpuses. Upura un cietēja<br />
pļāvēju.“<br />
loma, kurā cilvēks nonāk, izvairoties<br />
„Lapu agonija ir vēlēšanās saprast<br />
– kas bija tie dēmoni, ar kuriem mā gadījumu tiek vērsta pret tiem, kas<br />
no atbildības, rada agresiju, kas vairu-<br />
visu mūžu cīnījās Inta Ezergaile. No ir pa rokai – pret saviem tuvākajiem,<br />
vienas puses – profesore, kas raksta valsti un galu galā arī sevi,“ grāmatā<br />
akadēmiskas apceres par literatūru, paustos pārdzīvojumus analizē psihoterapeite<br />
un filoloģe Māra Taivane.<br />
no otras – smalka un jūtīga personība,<br />
kuru māc depresija un kura ārkārtīgi Inta Ezergaile, meitas uzvārdā<br />
Miške, dzimusi valsts ierēdņa un<br />
emocionāli uztver saskarsmi ar pasauli,“<br />
grāmatu raksturo tās redaktors privātģimnāzijas skolotājas ģimenē,<br />
Guntis Berelis.<br />
nelielā, bet skaistā dzimtas īpašumā<br />
„Andrievs un Inta Ezergaiļi pieder Rīgā, Pārdaugavā. Ģimene piederēja<br />
augstākajam vidusslānim, bija labi<br />
mūsu trimdas intelektuālajai elitei, bet<br />
viņa mūža darba apzināšana Latvijā, situēta, ko nodrošināja Intas tēvatēvs<br />
sevišķi publikāciju svešvalodā, vēl Kārlis Miške – apgāda Valters un<br />
ir tikai sākumā. Rainis un Aspazija, Rapa spiestuves vadītājs. Inta auga vecāku<br />
un vecvecāku lutināta, materiālo<br />
Zenta Mauriņa un Konstantīns Raudive,<br />
Imants Ziedonis un Ausma Kantāne<br />
– šiem latviešu kultūrā izcilākajiem jībai svītru pārvilka karš un Latvijas<br />
rūpju neapēnota, taču ģimenes labklā-<br />
intelektuālajiem pāriem mēs droši okupācija. Ģimene dodas bēgļu gaitās<br />
varam pievienot arī Andrievu un Intu uz Vāciju, bet vēlāk pārceļas uz ASV,<br />
Ezergaiļus. Ilmas Elsbergas tulkotā un kur Inta dibina ģimeni, iegūst doktores<br />
grādu un veido spožu akadēmisko<br />
izdotā Lapu agonija ir savdabīgs Intas<br />
un Andrieva Ezergaiļu dubultportrets, karjeru.<br />
Inta Miške-Ezergaile bija literatūrzinātniece,<br />
filoloģijas zinātņu doktore,<br />
daudzu literatūrzinātnisku rakstu un<br />
vairāku grāmatu autore, trīsdesmit<br />
gadus, līdz pat savai pensijai, bijusi<br />
profesore Kornela Universitātē ASV.<br />
Brieduma gados sākusi rakstīt dzeju,<br />
kas četrās grāmatās publicēta pēc viņas<br />
nāves 2005. gadā.<br />
Andrievs Ezergailis ir vēsturnieks,<br />
humanitāro zinātņu doktors,<br />
Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju<br />
loceklis, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks,<br />
vēstures profesors Itakas koledžā<br />
ASV. Specializējies 20. gs. Latvijas<br />
vēsturē, īpaši pētījis 1917. gada<br />
revolūciju un holokaustu Latvijā. Daudzu<br />
rakstu par vēsturi un vairāku grāmatu<br />
autors.<br />
Tāpat kā viņa dzīvesbiedre, arī<br />
A. Ezergailis dzimis Latvijā un kara<br />
laikā ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz<br />
Vāciju, bet pēc tam izceļojis uz ASV.<br />
A. Ezergailis tiek uzskatīts par pasaules<br />
mēroga speciālistu jautājumos,<br />
kas saistīti ar holokaustu Latvijā, un<br />
viņš ir vienīgais latviešu vēsturnieks,<br />
kura komentārus par PSRS sabrukumu<br />
80. gadu beigās un 90. gadu sākumā<br />
publicēja pasaulē labi zināmais<br />
laikraksts New York Times.<br />
Ilma Elsberga<br />
Biedrības „Atvērtās krātuves“<br />
vadītāja<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
Abonējiet laikraksta „Latvietis“ drukāto izdevumu!<br />
Abonements $35 par 10 numuriem, $70 par 20 numuriem vai $180 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā<br />
Dāviniet sev vai citam!<br />
Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141. Čeki rakstāmi: „Sterling Star“<br />
Abonementu var pieteikt vai pagarināt tīmeklī – http://www.laikraksts.com
Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 9. lpp.<br />
Intervija ar pianisti Artu Arnicāni<br />
Piedalās konkursā Austrālijā<br />
Latviešu pianiste Arta Arnicāne atbraukusi uz Austrāliju, lai piedalītos Sidnejas Starptautiskajā klavieru konkursā (The<br />
Sydney International Piano Competition of Australia – www.sipca.com.au). Viņu intervēja laikraksta Latvietis palīgredaktore<br />
Ilze Nāgela.<br />
Ilze Nāgela: Vienmēr liels prieks,<br />
ka izcili latvieši spodrina Latvijas vārdu<br />
pasaulē, tieši šinī gadījumā – Latvijas<br />
vārds tagad atkal izskan Sidnejas<br />
Starptautiskajā klavieru konkursā, pateicoties<br />
Jums. Vai varu lūgt atbildēt<br />
uz dažiem jautājumiem laikrakstam<br />
Latvietis<br />
Vispirms, lūdzu, iepazīstiniet<br />
mūsu lasītājus mazliet ar sevi: rīdziniece,<br />
pilsētniece vai meitene no laukiem<br />
Arta Arnicāne: Esmu caur un<br />
caur rīdziniece, lai gan nācies dzīvot<br />
arī citās valstīs un pilsētās. Laukos<br />
esmu pavadījusi tikai vasaras, un arī<br />
tās kļūst ar katru gadu jo īsākas, daudzo<br />
koncertu dēļ!<br />
IN: Zinot, ka Jūsu vecāki ir mūziķi,<br />
pastāstiet lūdzu, kādus instrumentus<br />
viņi spēlē, un kā tas ir Jūs ietekmējis<br />
AA: Mana mamma ir pianiste, un<br />
tieši viņai man jāpateicas par agro un<br />
profesionālo klavierspēles apguvi...<br />
Tētis spēlē fagotu, un laikam viņa dēļ<br />
esmu pārmantojusi mīlestību uz koka<br />
pūšaminstrumentiem. Vienu laiku ļoti<br />
vēlējos spēlēt klarneti, bet diemžēl<br />
visu paspēt nav iespējams... Toties elpas<br />
dabiskumu frāzējumā var lieliski<br />
izmantot arī klaviermūzikā!<br />
IN: No cik gadu vecuma spēlējat<br />
klavieres, un kad pieņēmāt šo lēmumu<br />
– veltīt savu dzīvi klavierspēlei<br />
Vai Dārziņskola Jums bija vecāku izvēlēts<br />
ceļš<br />
AA: Kad sāku spēlēt klavieres, es<br />
neatceros – tas bija tik sen! Mamma<br />
sāka mani mācīt jau kopš 3-4 gadu<br />
vecuma. Kad stājos Dārziņskolā, vēlējos<br />
kļūt komponiste! Man tā vienmēr<br />
ir bijusi Mūzika... Bet īpaši pēdējo 2-3<br />
gadu laikā esmu sapratusi, cik daudz<br />
tā man nozīmē, ka bez mūzikas es<br />
savu dzīvi nespēju un nevēlos iedomāties,<br />
un tieši mūzikā es vēlos dzīvot!<br />
IN: Kas ir bijuši jūs pirmie skolotāji<br />
AA: Pēc mammas, mans pirmais<br />
skolotājs bija prof. Teofils Biķis. Pie<br />
viņa es mācījos neilgi, jo ar visu ģimeni<br />
pārbraucām uz Maskavu, kad man bija<br />
9 gadi. Tur es mācījos specializētā mūzikas<br />
skolā (Gņēsinu Licejā) 4 gadus,<br />
un, kad atgriezos Rīgā, mans skolotājs<br />
uz nākošajiem 12 gadiem (Dārziņskolā<br />
un vēlāk Mūzikas Akadēmijā) kļuva<br />
prof. Sergejs Osokins. Kopš 2008. gada<br />
es mācos Cīrihes Mākslu Universitātē<br />
pie prof. Homero Frančeša, un burtiski<br />
pirms 3 nedēļām es noslēdzu savas studijas<br />
ar piekto Maģistra grādu!<br />
IN: Apsveicu Jūs!<br />
Kāds īpašs, spilgts gadījums no<br />
Jūsu bērnības vai varbūt no Dārziņskolas<br />
laikiem<br />
Arta Arnicāne.<br />
AA: Es ļoti labi atceros savu pirmo<br />
uzstāšanos ar orķestri – tas bija<br />
Liepājā, kad man bija 11 gadi. Spēlēju<br />
Haidna koncertu, un toreiz vēl nezināju,<br />
kas ir uztraukums!<br />
IN: Kurš no pedagogiem/pianistiem<br />
atstājis uz Jums vislielāko iespaidu<br />
AA: Visi... jo man ir ļoti veicies<br />
ar skolotājiem. To nav bijis daudz, bet<br />
katrs man ir devis jaunu un brīnumainu<br />
pasaules izpratni. Četras izpratnes<br />
– tas jau ir ļoti daudz!<br />
IN: Mīļākais komponists Skaņdarbs<br />
AA: Es atrodu veidu, kā iemīlēt<br />
katru skaņdarbu, ko spēlēju... Bet visjaukāk<br />
jūtos Mocarta un Ravela klaviermūzikā.<br />
Ja varētu visu mūžu spēlēt<br />
tikai Mocarta klavierkoncertus, es<br />
būtu laimīga!!<br />
IN: Kādu skaņdarbu vēl neesat<br />
iestudējusi, bet noteikti to gribētu izdarīt<br />
AA: Brāmsa otro klavierkoncertu...<br />
jau sen par to sapņoju – un tikko<br />
saņēmu uzaicinājumu to spēlēt Čehijā<br />
pēc gada! Jau sāku uztraukties...<br />
IN: Konkurss, kas līdz šim visvairāk<br />
palicis atmiņa<br />
AA: Es ļoti, ļoti spilgti atceros<br />
SIPCA 2004. Mans bērnības sapnis<br />
bija atbraukt uz Austrāliju, un, kad<br />
tas beidzot piepildījās, es biju laimes<br />
kalngalos! Bet, protams, labi atmiņā<br />
palicis arī mans pirmais Pirmās vietas<br />
konkurss Anglijā 2010. g. (Sussex<br />
IPC) un trīs nedēļas vēlāk Polijā<br />
(Baltic IPC), kā arī Prāgas Pavasara<br />
konkurss pagājušogad, kura finālā uzstājos<br />
slavenā Rudolfinum Zālē. Sajūta<br />
spēlēt konkursa finālā ir vienreizēja!<br />
IN: Koncerts, kas līdz šim visvairāk<br />
palicis atmiņa Kur esat koncertējusi,<br />
kur vēl noteikti gribētu spēlēt<br />
AA: Interesanti, ka katrs nākošais<br />
koncerts liekas jo spilgtāks un interesantāks<br />
par iepriekšējo... Laikam tas<br />
ir atkarīgs no attīstības posma, kurā<br />
atrodies; es tieši pašlaik jūtu, ka sen<br />
meklētais sāk pamazām atrasties un<br />
esmu ļoti, ļoti aizrāvusies! Protams, ka<br />
es ļoti vēlētos uzstāties Sidnejas Operas<br />
namā...<br />
IN: Vai esat ģimenes cilvēks Kā<br />
Jūsu ģimene palīdz Jūsu darbam<br />
AA: Esmu pagaidām viena, un<br />
savā ziņā karjerai tas nenāk par ļaunu.<br />
Mana ģimene mani ļoti mīl un atbalsta;<br />
lai cik tālu es nebūtu aizceļojusi,<br />
viņi vienmēr ir pavisam, pavisam<br />
tuvu – manā sirdī...<br />
IN: Austrālijā neesat pirmo reizi;<br />
kādi ir Jūsu iespaidi par šo zemi līdz<br />
šim Kādus koncertus šeit esat sniegusi<br />
Kādos konkursos piedalījusies<br />
AA: No 2004. gada Austrālijas<br />
apciemojuma vislabāk atceros brīnumaino<br />
dienu, ko pavadīju Zilajos kalnos<br />
(Blue Mountains). Tik pasakains<br />
dabas skaistums! Vēlos tur vēlreiz<br />
nokļūt. Toreiz arī man bija brīnišķīga<br />
izdevība sniegt mājas koncertu latviešiem<br />
Sidnejā – satiku fantastiskus cilvēkus,<br />
un tas bija lielisks vakars!<br />
IN: Vai esat ierakstījusi kādu kompaktdisku,<br />
kur varam Jūsu spēli klausīties<br />
AA: Mans CD tika ieskaņots Cīrihē<br />
pirms diviem gadiem. To var iegādāties<br />
Rīgā Musica Baltica veikalā vai<br />
arī es tos pati izsūtu pa pastu, ja cilvēkiem<br />
ir interese! Esmu veikusi daudz<br />
radio ieskaņojumus Rīgā un Prāgā, un<br />
internetā atrodas daudzi video ieraksti<br />
Youtube.<br />
IN: Kas ir tas, ko nepajautāju, bet<br />
ko Jūs vēlētos minēt<br />
AA: Es vēlos pateikties daudzajiem<br />
latviešiem, kurus esmu satikusi<br />
dažādās pilsētās, valstīs un kontinentos.<br />
Lai kurā pasaules malā tas nebūtu,<br />
esmu vienmēr uzņemta ar siltumu<br />
un labsirdību, kura man ir neizsakāmi<br />
palīdzējusi un turpina atbalstīt! Vienīgais<br />
veids, kā varu pateikties, ir caur<br />
manu Mūziku, un tajā es ielieku visu<br />
savu sirdi.<br />
IN: Novēlu Jums sekmes un veiksmi<br />
šajā Sidnejas Starptautiskajā klavieru<br />
konkursā, kā arī Jūsu turpmākajā<br />
dzīvē! Liels paldies par interviju! ■<br />
Red.: Artas Arnicānes mājas lapa<br />
tīmeklī: http://www.artaarnicane.com/
10. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā<br />
Komponista Arnolda Šturma simtgadi pieminot<br />
Koncerts Mūzikas akadēmijā<br />
Latvijas Konservatorijā<br />
un Latvijas mūzikas<br />
dzīvē Arnolds<br />
Šturms (1912, Dobele –<br />
1999, Ņujorka) vispirms<br />
ienāca kā flautists. Mācījās<br />
flautas spēli pie<br />
prof. Jāņa Neimaņa,<br />
1934. gadā absolvēja Konservatoriju ar<br />
brīvmākslinieka grādu, uzsāka darbu<br />
Latvijas Nacionālās operas orķestrī,<br />
bija pazīstams arī kā kamermūziķis un<br />
Radiofona solists. Ne velti tieši viņu<br />
1940. gada rudenī Latvijas Konservatorijas<br />
vadība uzaicināja par augstskolas<br />
mācībspēku – flautas klases vadītāju,<br />
un šo darbu Šturms veica līdz<br />
1944. gadam.<br />
Tālākajos dzīves ceļos, kas pēc<br />
Vācijas gadiem Arnoldu Šturmu noved<br />
ASV, flautas spēlei līdzās stājas arī<br />
citas muzikālās aktivitātes – gan koru<br />
vadība Vācijā, gan mūzikas publicista<br />
un pedagoga darbs. Tomēr aizvadītajā<br />
cēlienā mūziķa domās un izjūtās<br />
acīmredzot ir uzkrājies daudz kas<br />
tāds, kas izsakāms tikai paša sacerētos<br />
skaņurakstos, paša radītās partitūrās.<br />
Un tā, 50. gados, studējot Džordža<br />
Pībodija (George Peabody) koledžā<br />
Nešvilā, Tenesijā, Arnolds Šturms kā<br />
mūziķis piedzimst otrreiz – nu jau kā<br />
komponists. Kopš šī laika līdzās flautas<br />
spēles un kamermūzikas pedagoga<br />
pienākumiem Roosa mūzikas skolā<br />
Bruklinā, Ņujorkā, koncertdarbībai un<br />
regulāri veiktam mūzikas publicista<br />
darbam, krājas un pildās arī Arnolda<br />
Šturma kompozīciju pūrs.<br />
Liktenis ir lēmis Arnoldam Šturmam<br />
atgriezties Latvijā: gan muzikāli<br />
simboliski – ar savām kompozīcijām,<br />
gan tieši – vairākkārt ciemojoties<br />
dzimtenē. Un tad jau uz mūžīgu palikšanu<br />
– no aizokeāna pārvesto komponista<br />
pelnu urnu glabā Rīgas Pirmo<br />
Meža kapu Komponistu kalniņa smiltaine.<br />
Arnolda Šturma mūzika Latviju<br />
sasniedza jau Trešās atmodas pirmajos<br />
gados. Kopš tā laika viņa sacerējumi<br />
periodiski skanējuši gan jauktajos<br />
koncertos un radioraidījumos, gan arī<br />
trijos autorkoncertos Latvijas Mūzikas<br />
akadēmijā Rīgā. Pēc komponista aiziešanas<br />
viņsaulē ciešu saikni ar Latvijas<br />
mūziķiem uztur Šturma kundze –<br />
mākslas zinātniece Eleonora Šturma.<br />
Te vietā atcerēties, ka kopš pagājušā<br />
gada, pateicoties Šturma kundzes<br />
grāmatas 50 gadus mākslai pa pēdām<br />
izdevumam, arī Latvijas interesentiem<br />
kļuvis pieejams materiāls, kas<br />
sniedz plašu ieskatu latviešu tēlotājas<br />
mākslas norisēs 20. g.s. otrajā daļā ārpus<br />
dzimtenes.<br />
Bet to, ka turpinās sadarbība mūzikā,<br />
skaisti apliecināja trešdien, 13. jūnijā<br />
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas<br />
Klavieru trio. No kreisās: Inese Milzarāja, Mārtiņš Zilberts un Mārtiņš Circenis.<br />
akadēmijas Lielajā zālē notikušais Arnolda<br />
Šturma simtgades autorkoncerts<br />
ar Eleonoras Šturmas ievadvārdiem.<br />
Pārstāvētas bija divas galvenās Šturma<br />
daiļrades jomas – vokālā un instrumentālā<br />
kamermūzika. Protams, goda<br />
vieta bija ierādīta paša komponista<br />
instrumentam – izskanēja 1960. gadā<br />
sacerētā, neoklasiskas stilizācijas iekrāsotā<br />
Ceturtā svīta flautai un klavierēm<br />
(spēlēja flautists Imants Sneibis un<br />
Ventis Zilberts), kā arī 1975. gadā tapusī,<br />
kontrastējošā, arī dramatiskas un<br />
traģiskas izjūtas ietverošā Svīta flautai<br />
un klavierēm (spēlēja flautiste Ilze Urbāne<br />
un Ilze Dzērve).<br />
Plašu izjūtu loku aptvēra Latvijā<br />
jau vairākkārt dzirdētā un radiofondos<br />
ieskaņotā Poēma vijolei un klavierēm<br />
(1985). To kopā ar Venti Zilbertu atskaņoja<br />
vijolniece Rasma Lielmane,<br />
kurai šis darbs ir veltīts. Paldies māksliniecei<br />
par nenogurstošu latviešu<br />
mūzikas popularizēšanu ārzemēs visā<br />
radošā ceļa garumā un rosīgo darbību<br />
kontaktu atkalnostiprināšanā nule aizvadītajās<br />
desmitgadēs!<br />
Jaunums turpretim koncerta apmeklētāju<br />
lielākajai daļai bija Airas<br />
Rūrānes (soprāns) un Anša Saukas<br />
(bass) kopā ar koncertmeistaru Venti<br />
Zilbertu sagatavotais ieskats Arnolda<br />
Šturma vokālajā kamermūzikā.<br />
A. Rūrāne dziedāja dziesmu ciklu<br />
Četras liriskas dziesmas ar Klāras<br />
Zāles dzeju (1962–1963): Mēness kokle,<br />
Mirklis ārpus laika, Sudrabainais<br />
avots, Nogremdētā dārzā.<br />
A. Sauka savukārt bija izvēlējies<br />
trīs kompozīcijas no cikla Četras<br />
dziesmas ar Ainas Kraujietes vārdiem<br />
(1963–1964): Miglā, Mistērija, Svētceļnieki.<br />
Žanra ziņā šīs dziesmas visdrīzāk<br />
saucamas par monologiem, par<br />
dzejoļiem ar mūziku, jo balss un klavieru<br />
loma te pilnībā līdzvērtīga. Savukārt<br />
dzejas daudznozīmīgie, simboliskas<br />
slodzes piepildītie tēli daudzviet<br />
vedinājuši autoru uz apcerošu izteiksmi<br />
un smalku iztēlojošu detaļu ietveršanu<br />
nošu tekstā. Te, piemēra pēc,<br />
sākumrindas no Klāras Zāles dzejoļa<br />
Sudrabainais avots, kuras prasīties<br />
prasās būt izteiktas mūzikā:<br />
Avots, sudrabainais avots<br />
Mēnešainā naktī dzied<br />
Un uz pirkstu galiem puķes<br />
Klausīdamās tuvāk iet.<br />
Tomēr īpaši gribu izcelt šajā koncertā<br />
skanējušo Trio klavierēm, vijolei<br />
un klarnetei (1968), kuru aizrautīgi un<br />
aizraujoši atskaņoja Inese Milzarāja<br />
(vijole), Mārtiņš Circenis (klarnete)<br />
un Mārtiņš Zilberts. (Mārtiņš Zilberts,<br />
blakus minot, ir Venta Zilberta<br />
dēls, un šobrīd viens no spožākajiem<br />
savas paaudzes pianistiem Latvijas<br />
koncertmeistaru saimē.) Kas šajā mūzikā<br />
notiek, par to bija ļauts fantazēt<br />
katram klausītājam pašam, bet tas,<br />
ka ansambļa instrumenti visu laiku<br />
bija nepārtrauktā darbībā, sadarbībā,<br />
dialogos, monologos un polilogos gan<br />
savstarpēji sastrīdoties, gan izlīgstot,<br />
gan vienojoties kopīgā pārdomu vai<br />
līksmes noskaņā – tas nu bija nepārprotami<br />
skaidrs. Tāpēc Trio klausīties<br />
bija patiess prieks un bauda.<br />
Eleonora Šturma Mūzikas akadēmijā<br />
bija sastopama arī piektdien,<br />
15. jūnijā, kad augstskolas rektora<br />
prof. Arta Sīmaņa un prorektora prof.<br />
Normunda Vīksnes aicināti, uz skatuves<br />
kāpa un augstskolas beigšanas<br />
diplomu saņēma simts jaunu mūziķu<br />
– bakalauri un mākslas maģistri<br />
(Mag.art.). Viena no maģistrantēm –<br />
komponiste Laura Gustovska – no<br />
Šturmas kundzes rokām saņēma arī<br />
Arnolda Šturma balvu. Tādu jau kopš<br />
2005. gada ik vasaru saņem viens no<br />
jaunajiem flautistiem un/vai komponistiem.<br />
Paldies par jauniešu atbalstīšanu,<br />
– mākslas stafete turpinās.<br />
Ilma Grauzdiņa<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
FOTO Edmunds Mickus
Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 11. lpp.<br />
Islande un latvieši<br />
Turpinājums no 5. lpp.<br />
attēlos iespaids bija tik grandiozs, tad<br />
redzot dabā šo vietu, bija saprotams,<br />
cik iespaidīgs toreiz bijis šis notikums.<br />
Atkāpjoties vēsturē, – Islandes<br />
pirmie iedzīvotāji bijuši īru mūki, kas<br />
tur ieradušies 8. g.s.pēc Kristus. Taču<br />
jau m.ē. 870.-930. gadam Islandi sākuši<br />
kolonizēt norvēģu ieceļotāji un<br />
1262. gadā Islande nonākusi Norvēģijas<br />
pakļautībā.<br />
Pēc norvēģu karaļa Olafūra pavēles,<br />
islandieši tikuši kristīti. Vietējie<br />
pagāni tam pretojušies. Kā stāstīja<br />
Anna M. Olafsdottir, – tajā laikā, kad<br />
pieņēma kristietību, Islandē bija lavas<br />
izvirdums, ko kristietības pretinieki<br />
tulkoja kā Dieva sodu. Uz to norvēģu<br />
kristieši vaicājuši: „Bet kas ir vainīgs<br />
pie tiem izvirdumiem, uz kuriem jūs<br />
patreiz stāvat“<br />
Tā 1056. gadā dienvidu Islandē<br />
tika nodibināts pirmais bīskapa krēsls,<br />
kas vēlāk kļuva par ievērojamu izglītības<br />
centru.<br />
Katolicisms Islandē attīstījās līdz<br />
16. g.s.1551. gadā Baznīcu reformēja,<br />
un baznīcas īpašums un vara pārgāja<br />
dāņu rokās. Dāņu karalis aizliedza<br />
Islandei tirgoties ar citām zemēm, izņemot<br />
Dāniju. Tāpēc laikā, kad citas<br />
Eiropas valstis attīstījās, Islande bija<br />
izolēta un līdz 1787. gadam, kad tirdzniecības<br />
aizliegumu izbeidza, tā nevarēja<br />
līdzvērtīgi attīstīties.<br />
Tikai 1918.gadā Islande ieguva<br />
pašnoteikšanās tiesības iekšējās lietās,<br />
taču līdz pat 1944. gadam valsts valdnieks<br />
joprojām bija<br />
Dānijas karalis.<br />
Līdzīgs liktenis,<br />
kā Latvijai, arī<br />
Islandes iedzīvotāji,<br />
neapmierināti<br />
ar notiekošo savā<br />
valstī, 19. g.s. laikā<br />
masveidā izceļoja<br />
uz Jauno pasauli,<br />
galvenokārt uz<br />
Kanādu. No apmēram<br />
70 000 iedzīvotājiem,<br />
savu<br />
Dzimteni tolaik<br />
atstāja ap 15 000<br />
islandiešu.<br />
Otrā pasaules<br />
kara laikā Islande,<br />
tāpat kā Dānija,<br />
saglabāja neitralitāti. Taču 1940. gadā<br />
Dāniju okupēja Vācija. Islandieši izmantoja<br />
šo situāciju un Islandes valdība<br />
pārņēma Dānijas karaļa funkcijas,<br />
arī attiecībā uz ārlietām. Taču jau pēc<br />
mēneša Islandi okupēja Britu karaspēks,<br />
pārkāpjot tās neitralitāti, bet<br />
1941. gadā Islande nonāca ASV atbildībā,<br />
un Sabiedroto spēki Islandē palika<br />
līdz pat 1946. gadam.<br />
1949. gadā Islande formāli kļuva<br />
par NATO locekli. Tā ir vienīgā NATO<br />
dalībvalsts, kurai nav sava karaspēka.<br />
Islande ir pievienojusies Eiropas Ekonomiskajai<br />
zonai, bet nav Eiropas Savienības<br />
dalībvalsts. 2009. gada jūlijā<br />
Islandes parlaments nobalsoja par pieteikšanos<br />
dalībai Eiropas Savienībā.<br />
No 2003. līdz 2007. gadam Islande<br />
kļuva par globālu finanšu centru, tāpēc<br />
Arhib. E. Rozītis laikam grib norādīt pat ledus kalniem.<br />
2008. gada ekonomiskā krīze to skāra<br />
visskaudrāk. Taču salīdzinājumā ar<br />
Latviju, kura centās glābt savas bankas,<br />
Islande pieļāva to likvidāciju, par<br />
ko nebija iepriecināti ārzemju investori,<br />
bet kas palīdzēja noturēties pašiem<br />
islandiešiem.<br />
Islande šodien<br />
Braucot pa teicami izveidotajiem<br />
Islandes ceļiem, kas pēc kvalitātes<br />
ir līdzīgi Vācijas ceļiem, un redzot<br />
priekšzīmīgi sakoptos laukus, kur vien<br />
lauki iespējami – atbrīvoti no lavas un<br />
akmeņiem, rūpīgi nokrāsotās mājiņas<br />
– dažādās krāsās ar baltiem, rozā,<br />
sarkaniem, ziliem un zaļiem jumtiem,<br />
un nepārskatāmos zirgu, aitu un govju<br />
Turpinājums 15. lpp.<br />
FOTO Vera Rozīte
12. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā<br />
Uz Kurzemes līci<br />
Turpinājums no 1. lpp.<br />
ļus sitienus. Likās, ka ugunsdzēsēju<br />
komanda klauvē pie durvīm. Tās atverot,<br />
ieripoja beisbola bumbas lieluma<br />
krusas gabali. Tie noskādēja ēkas,<br />
mašīnas un TV ziņās teica, ka Dallasa<br />
pilsētā šī krusas vētra uzstādīja postījumu<br />
rekordu.<br />
Ceturtdien, 14. jūnijā<br />
Miami no gaisa izskatījās tāpat kā<br />
filmās – pilsēta, kuru gribētos tuvāk<br />
iepazīt, īpaši Venēcijas salas, kas jūras<br />
līcī savienotas ar lielceļu. Lidlaukā<br />
pasmaidīju par valodas lietošanu.<br />
Lūdza, lai ļaudis pagaidot, kamēr ielidojušie<br />
pasažieri atlidmašīno (angl.:<br />
de-plane).<br />
Ap pusnakti ielidoju Trinidadas<br />
galvaspilsētā – Portofspeinā (Port of<br />
Spain). Bija tāds nereāls moments,<br />
kad manā Latvijas Eiropas Savienības<br />
pasē ieštempelēja Tobago imigrācijas<br />
departamenta zīmi tieši latviešu tautai<br />
zīmīgā dienā. Lidostā, turot savu<br />
Hercoga Jēkaba salidojuma zīmi, sagaidīja<br />
Banvarī (Banwari) aģentūras<br />
pārstāvis, kas ar lielu prieku pa ceļam<br />
uz viesnīcu izšāva vēl līkumu, parādot<br />
pilsētas nakts ainavas.<br />
Cascadia viesnīcas istabā melburniete<br />
Skaidrīte Zaķe mani sagaidīja ar<br />
savu ceļojuma stāstu. Koferis pazudis<br />
un ar visu varētu samierināties, atskaitot<br />
savu Zemgales Zaļinieku novada<br />
tautas tērpa pazušanu... Tur sākās<br />
četrām dienam stāstu viela ar daudz<br />
žuburiem un līkumiem, kamēr tika<br />
rokās.<br />
Piektdien, 15. jūnijā<br />
No rīta, no verandas skatoties, varēju<br />
redzēt Latvijas karogu, plīvojot<br />
tropu skaistajā stāvā kalnainā ielejā.<br />
Viss zaļš un sutīgs! Ieleja tik stāva, ka<br />
daudziem mobilie telefoni nedarbojās.<br />
Pēc vadītāja Guntara Geduļa dotajiem<br />
norādījumiem pastaigāju pa<br />
Portofspeinu, iemācījos transporta sistēmu,<br />
kas bāzēta uz taksīšiem, paķerot<br />
pasažierus pa ceļam, bet jāzina, kur un<br />
kā, jo piestātnes kā tādas nav. Likās,<br />
ka nav arī daudz ceļa likumu un pieklājības<br />
normas ieturēja, lietojot tauri.<br />
Līkums līkuma galā, un ielas šauri<br />
šauras. Vakarā Guntars dekorēja vienu<br />
galdu ar latvisku lelli un prievītēm,<br />
kurās ievīti Latvijas un Tobago vārdi.<br />
Bijām septiņi tautieši, kas bija agrāk<br />
iebraukuši, un sarunājām nākamās<br />
dienas izbraukumu.<br />
Sestdien, 16. jūnijā<br />
Organizētais brauciens veda uz<br />
skaisto Marakas līča (Maracas Bay)<br />
jūrmalu. Pa ceļam apstājamies skatu<br />
punktā, kur vietējais ģitārists piepelnījās<br />
un mūs iepriecināja. Ceļš kā skatu<br />
kartē, jūra spīd un laistās. Noīrējām<br />
krēslus un palmu ēnā baudījām dabu<br />
un klusumu. Daži pastūma krēslus<br />
saulītē, bet nebija pārāk ilgi jāgaida,<br />
pirms viņi meklēja palmas ēnas vēsumu.<br />
Gar krastmalu staigāja ģitārists,<br />
skandējot daiļavām serenādes. Maksu<br />
tas sarunāja iepriekš ar viņas partneri.<br />
Šis mūziķis bija diezgan neatlaidīgs un<br />
mēģināju noturēt smaidu, kad viņš pie<br />
manis apsēdās un nodziedāja vienu Elvisa<br />
Preslija (Elvis Presley) pazīstamu<br />
dziesmu. Dažās vietās zobu rindā bija<br />
tukša telpa, bet – kad jau tad jau – piedziedāju<br />
harmoniju klāt, un abi bijām<br />
priecīgi. Tā bija dāvana no Guntara, jo<br />
bijām palikuši vieni, kamēr citi peldēja<br />
vai tālāk sauļojās. Es jau kā jauna<br />
meiča jutos pacilāta tik ilgi, kamēr<br />
ģitārists piegāja pie nākamā pārīša un<br />
skandēja ar to pašu dziesmu!<br />
Pludmalē staigāja arī tirgotāji.<br />
Viens apģērbts baltā tērpā andelējās ar<br />
riekstiem, kas bija iebērti plastmasas<br />
pudelēs. Ap kaklu viņš nēsāja oficiālo<br />
tirgošanas atļauju. Netālu bija kiosks,<br />
kur karogu rindās atradu arī Austrālijas<br />
karogu.<br />
Trinidadas valdība neuztraucās<br />
par tūrismu un pie tā pašlaik nepiestrādā.<br />
Jūrā deg gāzes bākas, un Amerikas<br />
dolāri ieslīd bankā. Ar tiem valsts<br />
rīkojās kā vēlās, veidojot lielākus projektus,<br />
piemēram, mākslas izstāžu<br />
zāli, kas ļoti atgādina mazu Sidnejas<br />
Operas namu. Naktī tā ir apgaismota<br />
spilgti zilā krāsā. Pēc 20 gadiem it kā<br />
gāzes rezerves būs iztukšotas, un salas<br />
1,3 miljonu iedzīvotājiem varētu būt<br />
pavisam savādāka dzīve.<br />
Vakarā pie Cascadia hoteļa peldbaseina<br />
iesākās 16. salidojums ar klasisko<br />
salas ruma punša (rum punch)<br />
dzērienu. Ruma alkohola procenti, īpaši<br />
tam, kas uz vietas taisīts, bieži turas<br />
ap 70%. Vārds pavisam labi apraksta<br />
spēka sitienu, kad satiekas ar ķermeni.<br />
Tam sekoja pirmās kopīgās salidojuma<br />
vakariņas. Sapulcējās 50 latvieši<br />
no Īrijas, Venecuēlas, Kanādas, Argentīnas,<br />
Amerikas, Anglijas, Latvijas,<br />
Vācijas un Austrālijas.<br />
Bagāžu stāsti turpinās. Melburnietēm<br />
Mārai Piksonei un Rasmai Celmai<br />
lidojošais ķengurs kaut kur Čīlē pazaudēja<br />
somas, kur, tāpat kā Skaidrītei,<br />
bija visi tautas tērpi. Rasmai arī nozagta<br />
rokassomu, kurā bija Latvijas pase,<br />
bet laimīgā kārtā viņai pie sevis bija<br />
Austrālijas pase. Gan bija jāatvadās no<br />
naudas summas, bet ar to tomēr varēja<br />
tikt uz salidojumu. Vienu laiku likās,<br />
ka šī sērga būtu ar kādu Melburnas bagāžas<br />
vīrusu, bet skaitā pievienojās arī<br />
Īrijas koriste Liāna Goldstrema.<br />
Viss beidzās labi, bet bija jāpielāgojās<br />
Trinidadas tempam – bez nekādas<br />
steigas, kas atspoguļo ikdienas<br />
ritmu siltā un sutīgā klimatā.<br />
Pēc vakariņām viesnīcā bija kāzas,<br />
un zāle vibrēja ar Jamaikas regeja (Jamacian<br />
reggae) ritmiem. Par gulēt iešanu<br />
nebija ko domāt. Gultā kājas sita<br />
takti līdzi!<br />
Tie, kas palika noskatīties angļu<br />
valodā filmu par Hercoga Jēkaba ceļojumiem,<br />
nākamajā rītā izteicās:<br />
Marija Perejma ar serenāžu dziedātāju.<br />
Riekstu tirgotājs pludmalē.<br />
Mākslas izstāžu zāle, kas atgādina<br />
mazu Sidnejas Operas namu.<br />
„Ļoti patika – cik daudz par mūsu<br />
vēsturi ir klusējuši.“<br />
„Skolā Latvijā nevienā vēstures<br />
grāmatā tur nekas nebija.“<br />
„Vajadzēja Hercogam koncentrēties<br />
uz Tobago un atstāt Gambiju mierā.“<br />
„Tā neērti ap dūšu – Hercogs no<br />
Gambijas salasīja melnos, ko tad pārdeva<br />
Tobago.“<br />
Svētdien, 17. jūnijā<br />
Ar diviem busiņiem devāmies uz<br />
Portofspeinu apskatīt vēsturiskas mājas.<br />
Starp citām bija iespaidīgā Stolmeijera<br />
(Stollmeyer) māja, kas veidota<br />
pēc Balmorala pils Skotijā parauga.<br />
Daļās no pilsētas nomales, īpaši Bal-<br />
Turpinājums 13. lpp.<br />
FOTO no Perejmu ģimenes arhīva<br />
FOTO Marija Perejma<br />
FOTO Dzintra Rācene
Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 13. lpp.<br />
Uz Kurzemes līci<br />
Turpinājums no 12. lpp.<br />
morala rajonā, redzēju kontrastus<br />
starp tiem, kam ir, un tiem, – kam nav.<br />
Bija arī pilsētas pārskats no augstākā<br />
kalna; tur daži iepirkās un izstaipīja<br />
kājas.<br />
Interesanti bija klausīties salas<br />
tautiešu pašu sarunās, ar kurām mēs<br />
neviens netikām galā. Lai arī oficiālā<br />
valoda ir angļu, šī ir pašu veidotā jeb<br />
Trini angļu (Trini English) ir tāda ātra<br />
veida angļu-spāņu valodu maisījums<br />
bez galotnēm.<br />
Pusdienas bija ostā, kas dekorēta<br />
valsts krāsās. Pēc maltītes devāmies<br />
uz Indiešu tempļiem. Indiešu salas<br />
iedzīvotāju skaits ir ļoti liels, un reliģija<br />
ir dzīves liela sastāvdaļa. Kad<br />
2003. gadā uzbūvēja Dievu Murti – 85<br />
pēdu tēlu – tad to iesvētīja ar ūdeni,<br />
kas atvests no Gangea upes, lietojot<br />
helikopteri. Tas bija apklāts ar koka<br />
dēļiem, jo to remontēja. Mazāku Murti<br />
tēlu varēja atrast tempļa dārzā, un<br />
mums stāstīja, ja tam apejot 5 reizes<br />
apkārt, tad visas veselības kaites tiekot<br />
atņemtas. Es nebiju vienīgā, kas piekopa<br />
šo hindu ticējumu.<br />
Ceļojot vēsinātā busiņā, varēja redzēt<br />
mango stādus un zaļumus. Kad<br />
tikām uz Voterlū (Waterloo) priekšpilsētu,<br />
mājas stili mainījās. Šeit bija<br />
veco strādnieku koka mājas, būvētas<br />
uz koka kājām. Ne tikai vēsināšanai,<br />
bet arī lai sargātu no plūdiem, žurkām<br />
un čūskām, kas gribētu viesoties<br />
no apkārtējiem cukurniedru laukiem.<br />
Atgādināja mūsu pašu kvīnslanderu<br />
(Queenslanders) mājas.<br />
Īpatnējs bija Jūras templis (Temple<br />
of the Sea), kas veidots ar viena cilvēka<br />
ticību un divriteņa spēku. Katru dienu<br />
Sivdess Sadhu (Siewdass Sadhu) veda<br />
akmeni pēc akmens, piepildot jūras<br />
malu un tad templi, kamēr turpat to<br />
pabeidza. Viņš savu sapni neredzēja<br />
pilnībā. Tas tagad pieder valstij, un<br />
starp 2003./2004. gadu tika uzbūvēts<br />
gājēju ceļš, lai pie tā varētu tikt. Kad<br />
pie tā piebraucām, tad jūras krastā uz<br />
cementa blokiem kremēja līķus. Sarkanās<br />
liesmas pret zilām debesīm un<br />
šūpojušās palmas atstāja dziļas pārdomas.<br />
Jūrā plivinājās krāsaini karogi. Tos<br />
ģimenes ir salikušas kā lūgšanas, kas<br />
ar laiku sabirst, un tad ģimenes tos dedzina.<br />
Pievakarē bija kora mēģinājums,<br />
kurā saliedējām abu valsts himnas, un<br />
pirmo reizi satikāmies kā viena kora<br />
vienība. 22 balsu kora sastāvā bija 8<br />
koristi no Īrijas eLVē, 2 koristes no<br />
Latvijas Sidrabotā Gaisma un 12 koristi<br />
no Austrālijas Atbalsis.<br />
Vakariņās bija salidojuma atklāšanas<br />
akts, ko atklāja Guntars Gedulis,<br />
atzīmējot salidojuma veidotāja<br />
Dr. Edgara Andersona dzimšanas dienu.<br />
Sekoja uzrunas: Normans Penke<br />
(LR vēstnieks ANO), Astra Moora<br />
no laikraksta Laiks ASV; par virtuālo<br />
kori uzlūdza mani<br />
teikt dažus vārdus.<br />
Liekās, ka tagad<br />
visiem skaidrāka<br />
bilde par virtuālo<br />
koncepciju. Koris<br />
tad nodziedāja<br />
abas himnas. Atklāšanas<br />
sarīkojums<br />
turpinājās ar<br />
Guntara Gedula<br />
stāstījumu, ilustrējot<br />
to ar fotogrāfijām<br />
par Dr. Andersonu<br />
un viņa<br />
iesākto darbu par<br />
vēs-<br />
kurlandiešu<br />
turi.<br />
Pirmdien, 18. jūnijs<br />
Piecēlos agrāk kā biju domājusi –<br />
uzvilku tautas tērpu, aizņēmos Ineses<br />
Laines vaiņagu un ātrā solī devos uz<br />
hoteļa foajē, kur sagaidīja LR goda<br />
konsuls Trinidadā un Tobago Antonijs<br />
Hosangs (Anthony Hosang), kas<br />
ar saviem spēkratiem aizveda Guntaru<br />
Geduli (Venucuēla), Skaidrīti<br />
Zaķi (Melburna), Liānu Goldstremu<br />
(Dublina) un mani uz vietējās Trinidadas<br />
TV6 studiju, kur mūs intervēja<br />
Morning Edition programmā par Latviju,<br />
kurlandiešiem, salidojumu un<br />
virtuālo kori. Intervija gāja raiti līdz<br />
tam brīdim, kad man pieteica, ka būs<br />
kas jānodzied. Smadzenes pārmainīja<br />
ātrumus un iedotā laikā – 45 sekundēs<br />
pirms ziņām izdomāju, ka nav laiks izskaidrot<br />
dziesmu – raujam vaļā Bēdu,<br />
manu lielu bēdu. Tieši iespraudām pirmo<br />
pantu!<br />
Šodien baudījām lietus mežus, un<br />
šoferis izskaidroja, ka šeit varot no<br />
janvāra līdz maijam medīt iguānas<br />
un meža cūkas, ar ko gatavot maltītes.<br />
Meža malā – Cauras Valsts Parkā<br />
noklausījāmies mūziķus – brāļus,<br />
kas ir mantojuši mākslu no sava nesen<br />
mirušā tēva. Ar saukli Mēs visi esam<br />
organiski viņi demonstrēja senlaiku<br />
instrumentus un laikmetīgos, kas visi<br />
veidoti no dabas ražas. Daži līdzinājās<br />
latviešu – īpaši koklei, galvenokārt, jo<br />
taisīti no saviem kokiem; gan šeit ozolu<br />
un liepu vietā valdīja bambuss. Tie<br />
atdarināja dabas skaņas un klāt piesita<br />
marimbu. Es atradu to kā nomierinošu,<br />
un, skatoties ārā pa durvīm, varēju<br />
redzēt ar ausīm apkārtnes bildi. Kad<br />
Guntars uzsita Seši mazi bundzinieki,<br />
visa telpa skanēja ar dziesmu.<br />
Šodien nebija skaidras debesis,<br />
tādas apmākušās. Tās esot atpūstās<br />
Āfrikas sarkanās smiltis no Sahāras<br />
tuksneša. Ceru, ka visiem vietējiem<br />
vešiņa bija savākta!<br />
Ceļš veda tālāk uz asfalta ezeru.<br />
Tas palika ļoti grumbuļains un vietām<br />
pat kustējās. Tas ir vislielākais dabīgais<br />
asfalta ezers pasaulē. Pastaiga uz<br />
ezeru bija ar sviedru pilieņiem. Tiem,<br />
kam bija peldkostīmi, tur atvēsinājās,<br />
mēs citi staigājām pa sauso, karsto,<br />
melno ezera dibenu. Kad pataustīja<br />
Televīzijas studijā pēc intervijas. No kreisās: Guntars<br />
Gedulis (Venecuēla), Skaidrīte Zaķe (Melburna), TV6 intervētājs<br />
Fazirs Mohameds (Fazeer Mohammed), Liāna<br />
Gold strema (Dublina) un Marija Perejma (Adelaide).<br />
melno apakšu tā bija kā vannas švamme.<br />
Gide tikai brīdināja, lai viņai sekojot,<br />
jo šur un tur nebija labi kāju likt,<br />
kā arī bija vietas, kur tās varēja atvēsināt.<br />
Dabīgo ezera devumu eksportē uz<br />
daudzām zemēm, ieskaitot Austrāliju.<br />
Pēc gājiena apsēdos ēna un parunājos<br />
ar vietējo gidu, kam, tāpat kā senlatviešiem,<br />
bija daudz zināšanas par<br />
ārstēšanos ar dabīgām zālēm. Tik ejot<br />
prom, man atgādināja, lai neaizmirstu<br />
ēst daudz ķiplokus!<br />
Nākamā vietā visi dalībnieki dabūja<br />
sasēsties vienā laivā. Pa kanāliem<br />
pievakares gaismā mūs pieveda pie salas,<br />
kurā no tāluma izskatījās, ka šūpojās<br />
sarkani punktiņi. Tie bija sarkanie<br />
ibisi, kas atlidoja uz naktsmieru. Skats<br />
bija burvīgs, jo tikai šeit, savā dabas<br />
stūrī, tie parāda īsto – spilgti sarkano<br />
krāsu. Zvēru dārzos tie to zaudējot.<br />
Laivā, burvīgajā krēslas stundā skanēja<br />
tautas dziesma pēc dziesmas, kas<br />
aprima tikai tad, kad tikām putnu tuvumā.<br />
Pa ceļam iemācījos arī dažus salas<br />
teicienus. Limin nozīmē iziet vai atpūsties,<br />
un The lime is sweet tulko, ka<br />
ir bijis jauki pavadīts laiks.<br />
Vakarā pēc izvēles liela daļa aizbrauca<br />
uz Trinidadas All Stars Steel<br />
Band mēģinājumu. Tur bija ēka bez<br />
nevienas sienas, lai cirkulētu gaiss, un<br />
orķestrī bija pārstāvētas turpat visas<br />
paaudzes. Šis ir tautas instruments –<br />
metāla bungas izveidotas ar dobumiem,<br />
kur katrai sava nots. To izveidoja<br />
strādnieki no eļļas bundžām, kad<br />
citi materiāli nebija pie rokas. Mūzikas<br />
zināšanas nav svarīgas, jo visu, ko parādīja<br />
diriģents, iemācījās no galvas.<br />
Klausoties šermuļi skrēja pār kaulu.<br />
Starpbrīdī apsēdos pie pusaudža puiša<br />
un aprunājos par viņa domām un sapņiem.<br />
Viņš dedzīgi stāstīja par centību<br />
skolā un, ka spēlējot šai ansamblī, ir<br />
devis dzīvei struktūru un cerību. Pustumsā<br />
pēc starpbrīža, kad uzsāka lēno<br />
valsi, divi salidojuma pāri uz asfalta<br />
dejoja līdzi.<br />
Otrdien, 19. jūnijs<br />
Vēl viens rīts šai paradīzes stūrītī,<br />
ja tikai nebūtu jāceļas ātrāk uz brokas-<br />
Turpinājums 14. lpp.<br />
FOTO no Perejmu ģimenes arhīva
14. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā<br />
Mūžībā aizgājis mūsu filistrs<br />
VALDONIS FRICKAUSS<br />
dzimis 1926. gada 20. novembrī, Alūksnē, Latvijā<br />
miris 2012. gada 1. jūlijā, Adelaidē, Austrālijā<br />
Sit tibi terra levis.<br />
Viņu piemiņā paturēs<br />
Gersicania’s saime<br />
Olimpiskās spēles jau klāt!<br />
Turpinājums no 1. lpp.<br />
Vieglatlētikā katra valsts tiesīga<br />
pieteikt līdz trim sacensoņiem, ja viņi/<br />
viņas sasnieguši A standartu. Valstis,<br />
kam tādu nebūtu, drīkst pieteikt vienu<br />
sportistu ar B standartu.<br />
Latviešiem tradicionāli spēcīgajā<br />
šķēpa mešanā ir kuplākais kandidātu<br />
skaits. Nr. 1 viņu vidū ir Atēnu<br />
2004. g. OS sudraba medalists Vadims<br />
Vasiļevskis, kas vēl nesen sacensībās<br />
Jūdžīnā, Oregonā uzvarējis ar savu sezonas<br />
labāko rezultātu 84,65 (iepriekš<br />
viņš metis pat 88,22 m; A standarts ir<br />
82 m). Tikai 20 g.v. Zigismunds Sirmais<br />
labojis pasaules junioru rekordu<br />
ar 84,69 m, taču pēc tam viņa rezultāti<br />
bijuši pieticīgi. Arī Ainārs Kovals<br />
(sudraba medalists Pekinā) beidzot<br />
pārsniedzis olimpisko A standartu ar<br />
83,69 m.<br />
Negaidīti, nesenējās Eiropas meistarsacīkstēs<br />
(turpmāk EM) Helsinkos<br />
neviens no viņiem nekvalificējās pat<br />
finālam!<br />
Uz medaļu vismaz divi no viņiem<br />
varētu būtu spējīgi, taču jautājums –<br />
kā vienmēr – paliek: kāda būs forma<br />
un kādi nervi sacīkšu dienā.<br />
Sieviešu šķēpmešanā jau labu<br />
laiku dominējusi Madara Palameika<br />
(ALSP uzmudinājuma balvas laureāte<br />
2004. g.). Viņas veiksmīgākais metiens<br />
bijis 63,46 m (standarts 61 m).<br />
EM viņa sasniedza tikai 57,24 m un<br />
8.v., taču iespējams, ka viņa taupījās<br />
Londonai un slīpēja tehniku. Līdz 6.v.<br />
ar 59,41 m tika Sinta Ozoliņa-Kovala<br />
(piedalījās Pekinā 2008. g.), taču līdz<br />
A normai pietrūka 59 cm.<br />
Lodes grūšanā Māris Urtāns, arī<br />
Pekinas olimpietis un ALSP balvas<br />
laureāts (1999. g.), ir cīnījies ar savainojumiem.<br />
B standarts (20 m) viņam ir<br />
sasniegts (20,82 m), taču 20 m robeža<br />
viņam reti padodas.<br />
Veiksmīgas bijušas Latvijas septiņcīņnieces,<br />
izcīnot divas vietas OS.<br />
Aiga Grabuste, kas pārstāvēja Latviju<br />
jau 2008. g. OS, tagad sasniegusi<br />
6507 p. (standarts 6150). Maija beigās<br />
IAAF World Combined Events Challenge<br />
sērijas posmā Austrijā 20 g.v.<br />
Laura Ikauniece iespēja 6282 p. un EM<br />
patīkami pārsteidza ar jaunu personīgo<br />
rekordu – 6335 p., nopelnot bronzas<br />
medaļu (Grabuste ar 6325 p. bija ceturtā).<br />
Talants Laurai acīmredzot gēnos:<br />
viņas mātei Vinetai vēl arvien pieder<br />
trīs Latvijas rekordi: 100 m, 200 m un<br />
400 m, un tēvs Aivars savulaik arī bijis<br />
teicams sprinteris. Arī Laura saņēmusi<br />
ALSP balvu – 2008. g. – Veiksmīgā<br />
dienā abas varētu kandidēt uz sešnieku.<br />
Arī tāllēkšanā Latvijai divas vietas<br />
aizņēmušas iepr. gada Eiropas m/s<br />
bronzas medaliste Ineta Radēviča (šoreiz<br />
EM 6,55 m un 6.v.) un Lauma Grīva<br />
(EM 6,37 m). Nebūtu pārsteigums,<br />
ja Londonā Radeviča izsprāgtu līdz<br />
sešniekam.<br />
A normu bija sasniedzis Ronalds<br />
Arājs (saņēma ALSP balvu 2004. g.)<br />
100 m sprintā un Eiropas m/s iekļuva<br />
finālā, kas kādam latvietim sen nebija<br />
izdevies.<br />
Finālskrējienā viņš, diemžēl, pārrāva<br />
Arhila cīpslu un krita. Londonu<br />
viņam neredzēt. Patiesi žēl.<br />
A norma ir desmitcīņniekam Edgaram<br />
Eriņam, taču klibojusi veselība.<br />
Soļotājas Agnese Pastare un Anita<br />
Kažemaka līdz šim bija izpildījušas<br />
B normu 20 km distancē, taču nesen<br />
sacensībās Alita, Lietuvā, Pastare sasniegusi<br />
A normu. – Turpat Alitā Aivars<br />
Rumbenieks 20 km izsoļojis B<br />
normu, ko jau agrāk 50 km distancē<br />
bija nodrošinājis Igors Kazakevičs.<br />
Vēl Latviju varētu pārstāvēt vesera<br />
metējs, daudzkārtējais Latvijas rekordists<br />
Igors Sokolovs, 1500 m skrējējs<br />
Dmitrijs Jurkevičs un Valerijs Žolnerovičs<br />
maratonā, kam visiem kabatā B<br />
norma.<br />
Izcilajai gargabalniecei Jeļenai<br />
Prokopčukai būtu vieta maratonā, taču<br />
viņai nepatīkot skriet vasaras karstumā<br />
un viņa mērķējot uz 10000 m. Viņa<br />
varētu būt pati labākā no baltajām<br />
skrējējām. – Maratonā varētu startēt<br />
Ilona Marhele vai Dace Līna (abām B<br />
norma).<br />
Starts Londonā nav garantēts nevienam<br />
– veselības stāvokļa, vājas formas<br />
vai citu iemeslu dēļ.<br />
G.E.B.<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
Papildinājums<br />
Londonai kvalificējušās vēl 2 šķēpmetējas:<br />
Sinta Ozoliņa-Kovala un Līne<br />
Mūze. Pirmā nupat noslēgtajā Latvijas<br />
olimpiādē aizmeta šķēpu 62,63 m;<br />
otra – Kauņā Lietuvas atklātajās vieglatlētikas<br />
m/s iespēja 61,04 m, par 4 cm<br />
pārsniedzot olimpisko A normu.<br />
Līdz ar to Latvija sasniegusi vienreizīgu<br />
rekordu: šķēpa mešanā kvalificējušies<br />
maksimāli iespējamais<br />
skaits: 3 vīrieši (Vasiļevskis, Kovals,<br />
Sirmais) un 3 sievietes (Palameika,<br />
Ozoliņa-Kovala un Mūze).<br />
G.E.B.<br />
Turpmāk vēl<br />
Uz Kurzemes līci<br />
Turpinājums no 13. lpp.<br />
tīm, lai varētu tikt uz kora mēģinājumu.<br />
Pēc tam ar sapakotām mantām un<br />
ar Hercoga Jēkaba kuģa karoga krabja<br />
zīmes T-krekliem mugurā devāmies<br />
uz ostu, kur gaidīja kuģītis – katamarāns,<br />
lai vestu uz Tobago. Vietējie to<br />
izrunā kā Tob(ai)go. Guntars jau ieņēma<br />
vietu koristiem augšstāvā, kur noturēja<br />
mēģinājumu. Pārējie salidojuma<br />
tautieši sēdēja mums tuvumā, un tā<br />
bijām kopā. Varējam stāvēt pie kuģa<br />
reliņiem un skatīties uz Portofspeina<br />
prombraucot un sagaidīt Venecuēlas<br />
ragu jūrā.<br />
Pēc tam izmēģinājām Līgo dziesmas.<br />
Šeit uzsvars tiešam bija uz līgo –<br />
ne tikai dziesmas tekstam! Daži tādi<br />
zaļāki palika ar lieliem jūras viļņiem.<br />
Labi, ka kuģa bārs bija mums aizmugurē<br />
un parocīgs. Balsis Guntars uzdeva<br />
uz Lilitas Daenkes (Adelaide) kokles<br />
un līgo izskanēja pa visām malām.<br />
Daži vietējie arī vēlējās pievienoties –<br />
īpaši tie derēja vīru rindās. Kad koris<br />
nodziedāja Pūt, vējiņi, tad dzirdējām<br />
daudz aplausus.<br />
Atvadoties vietējie pat uzsauca:<br />
Līgo! Vēji mūs tiešām ir atpūtuši uz<br />
Tobago Kurzemes līci!<br />
Marija Perejma<br />
Kora „Atbalsis“ diriģente/vadītāja<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
Turpmāk vēl
Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 15. lpp.<br />
Islande un latvieši<br />
Turpinājums no 11. lpp.<br />
ganāmpulkus – tas viss bija spilgta liecība<br />
Islandes treknajiem gadiem, kad<br />
valsts rūpējusies par savas tautas un<br />
savas zemes labklājību.<br />
Ņemot vērā to, ka islandieši elektroenerģiju<br />
iegūst no varenajiem<br />
ūdenskritumiem un silto ūdeni no pazemes<br />
karstajiem avotiem, viņiem nav<br />
jāmeklē papildus enerģijas resursus.<br />
Turklāt, pateicoties Golfa straumei,<br />
Islandes klimats ir pietiekoši mērens<br />
un patīkams, neraugoties uz to, ka tā<br />
atrodas pavisam tuvu Polārajam lokam.<br />
Līdz slavenajai Hraunhafartangi<br />
bākai, kas atrodas tikai trīs kilometru<br />
attālumā no Polārā loka, bijām aizbraukuši<br />
un pēc pusnakts arī aizgājuši.<br />
Tas bija netālu no Raufarhofn ciemata,<br />
kurā dzīvojot tikai 200 cilvēki, pārsvarā<br />
zvejnieki un mazās zivju fabrikas<br />
strādnieki, kuri ražo ikrus eksportam<br />
uz Ameriku. Viesnīciņas īpašnieks,<br />
kurš tur aizvadījis gandrīz visu savas<br />
dzīves laiku, teica, ka nekad nemainītu<br />
šo vietu.<br />
Dienā, kad tur ieradāmies, cilvēki<br />
bija aizbraukuši vasaras atvaļinājumā.<br />
Ciemats bija tukšs un kluss. Mēs tur<br />
bijām gandrīz vai vienīgie, izņemot<br />
pasta darbinieci, viesnīciņas īpašnieku<br />
un kādu zvejnieku, kurš bija atgriezies<br />
no jūras. Aizgājām no rīta līdz vietējai<br />
baznīciņai un kapsētai, kurā zvejnieku<br />
dusas vietas kā ar baltiem palagiem<br />
bija pārklātas ar baltiem gliemežvākiem.<br />
Kāds islandietis vienā no ziemeļu<br />
ciematiem teica: „Sniegs pie mums<br />
uzsnieg kā nu kurā gadā. Vienreiz janvārī,<br />
citreiz aprīlī vai maijā. To nekad<br />
nevar iepriekš paredzēt.“<br />
Vera Volgemute Rozīte<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
Turpmāk vēl<br />
Datumi<br />
Vārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi<br />
14. jūlijs<br />
Oskars, Ritvars, Anvars<br />
Jūras svētku diena<br />
1907. aktieris Artūrs Kalējs.<br />
1985. Šengenā, Luksemburgā parakstīta<br />
Šengenas vienošanās.<br />
15. jūlijs<br />
Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Henrihs<br />
1920. Latvija un Vācija paraksta pagaidu<br />
miera līgumu.<br />
1927. dzejnieks Harijs Skuja.<br />
1940. ASV valdība iesaldē ASV bankās<br />
noguldītos Baltijas valstu līdzekļus.<br />
1954. filoloģe, tulkotāja AKKA/LAA<br />
izpilddirektore Inese Paklone.<br />
16. jūlijs<br />
Hermīne, Estere<br />
1940. valodnieks Trevors Fennels.<br />
1957. gleznotājs Jānis Mitrēvics.<br />
17. jūlijs<br />
Aleksis, Aleksejs<br />
1657. Anglija un Kurzeme paraksta<br />
kuģniecības un tirdzniecības līgumu.<br />
1962. Latvijas jurists un politiķis,<br />
KNAB priekšnieks (2004.g. 27.maijs –<br />
2008.g. 29.jūn.) Aleksejs Loskutovs.<br />
18. jūlijs<br />
Rozālija, Roze<br />
1702. Lielais Ziemeļu karš: Krievijas<br />
karaspēks sakāva zviedru spēkus kaujā<br />
pie Omuļiem netālu no Valkas.<br />
1917. mediķe, acu ārste Lūcija Zirne<br />
(dzimusi Lāča).<br />
1933. SLT aktieris Ivars Apelis.<br />
19. jūlijs<br />
Jautrīte, Kamila, Digna<br />
1692. Kurzemes hercogs Frīdrihs Vilhelms<br />
Ketlers.<br />
1797. mācītājs, literāts, valodnieks<br />
Hermanis Ērenfests Katerfelds.<br />
1897. gleznotājs Leo Svemps.<br />
1924. sabiedriskais darbinieks Austrālijā,<br />
Dienvidaustrālijas gubernatora<br />
vietnieks (2000-2007) Bruno Krūmiņš.<br />
1952. lauksaimnieks, politiķis Augusts<br />
Brigmanis.<br />
20. jūlijs<br />
Ritma, Ramona<br />
1847. rakstnieks, literatūras vēsturnieks,<br />
folklorists Jēkabs Lautenbahs-Jūsmiņš.<br />
1892. aktieris Kārlis Hamsters.<br />
1923. inženieris un skolu darbinieks<br />
Austrālijā Osvalds Aizstrauts.<br />
1942. dzejnieks, dramaturgs, aktieris<br />
Juris Helds.<br />
1951. aktieris, režisors, rakstnieks Juris<br />
Rozītis.<br />
■<br />
Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi<br />
Adelaidē<br />
Ceturtdien, 12. jūl., visi LAIMAS<br />
brīvprātīgie darbinieki ir aicināti sanākt<br />
kopā, lai pārrunātu jaunumus<br />
un sakrājušos jautājumus. Pieteikties<br />
LAIMAS birojā (kafijas galda vajadzībām).<br />
Sestdien, 14. jūl., plkst. 11.00 LAI-<br />
MAS pavārmākas kursi. Tālavas virtuvē<br />
Ints Puķītis demonstrēs rupjmaizes<br />
cepšanu pēc savas receptes. Visi<br />
laipni aicināti piebiedroties. Ziedojumi<br />
sākot ar $3. Pieteikties LAIMAS<br />
birojā līdz 13. jūlijam.<br />
Sestdien, 14. jūl., NENOTIKS AL54.<br />
Kultūras dienu kopkora koncerta papildus<br />
mēģinājums, kā izsludināts<br />
Adelaides Latviešu ziņotājā. Tas notiks<br />
21. jūlijā.<br />
Svētdien, 15. jūl., plkst. 9.30 novuss<br />
Tālavas mazajā zālē. Vēl joprojām gaidām<br />
jaunus/vecus spēlētājus.<br />
Trešdien, 18. jūl., plkst. 11.00 autobuss<br />
aties no ALB nama LAIMAS<br />
izbraukumam uz Bridgewater Inn<br />
pusdienās ar nosaukumu Ziemassvētki<br />
jūlijā. Maksa $16,90 no personas par<br />
divu ēdienu maltīti. Pieteikties LAI-<br />
MAS birojā līdz 13. jūl.<br />
Sestdien, 21. jūl., plkst. 13.30 AL54.<br />
Kultūras dienu kopkora koncerta papildus<br />
mēģinājums, Tālavas mazajā<br />
zālē.<br />
Svētdien, 22. jūl., plkst. 9.30 novuss<br />
Tālavas mazajā zālē. Vēl joprojām gaidām<br />
jaunus/vecus spēlētājus.<br />
Ceturtdien, 26. jūl., plkst. 10.00 LAI-<br />
MAS aprūpētāju grupas tiksies ALB<br />
namā, lai dotos uz filmu un brokastu<br />
tēju. Ieinteresētos lūdzu zvanīt LAI-<br />
MAS birojam līdz 20. jūlijam, lai uzzinātu<br />
kādu filmu skatīsimies.<br />
Sestdien, 28. jūl., plkst. 12.30 Vanadžu<br />
Pankūku mielasts DV namā.<br />
Dziesmas, joki, loterija. Ieeja $12.<br />
Laipni lūdzam visus – jaunus un ne tik<br />
jaunus – baudīt vanadžu pankūkas.<br />
Svētdien, 29. jūl., plkst. 9.30 novuss<br />
Tālavas mazajā zālē. Vēl joprojām gaidām<br />
jaunus/vecus spēlētājus.<br />
Adelaides Sv. Pētera draudze<br />
Brisbanē<br />
Sestdien, 14. jūl., plkst. 12.00 Zolītes<br />
pēcpusdiena DV sarīkojumā Latviešu<br />
namā. Piedalīšanās $5.<br />
Svētdien, 22. jūl., plkst. 15.00 Brisbanes<br />
Latviešu skoliņa Latviešu namā.<br />
Svētdien, 29. jūl., plkst. 13.00 rokdarbnieču<br />
kopas nodarbības Latviešu<br />
namā.<br />
Kvīnslandes latv. ev. lut. draudze<br />
Diakone Brigita Saiva.<br />
Svētdien, 15. jūl., plkst. 11.30 dievkalpojums<br />
Nācaretes baznīcā (Svētdienas<br />
Rīts Dievam vadībā).<br />
Turpinājums 16. lpp.
16. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā<br />
Kanberā<br />
Sarīkojumi<br />
Turpinājums no 15. lpp<br />
Kanberas latv. ev. lut. draudze<br />
Melburnā<br />
Līdz 15. jūlijām vēl iespējams pieteikt<br />
referātus AABS – Association<br />
for the Advancement of Baltic Studies<br />
16. konferenci Austrālijā. Tā notiks<br />
sestdien, 29. septembrī, Melburnas<br />
Universitāte. Konspektus (250 vārdus)<br />
lūdzu sūtīt AABS Austrālijā prezidentam<br />
Delaney Skerrett, d.skerrett@<br />
uq.edu.au<br />
Sestdien, 21. jūl., plkst. 14.00 Vanadžu<br />
60 gadu darbības atcere DV namā.<br />
Sestdien, 21. jūl., Gaidu un skautu<br />
Latvisko tradīciju diena Latviešu<br />
namā.<br />
Melburnas 1. latv. ev. lut. draudze<br />
Melburnas Sv. Krusta draudze<br />
Māc. Dainis Markovskis.<br />
Sestdien, 14. jūl., plkst. 10.00 – 16.30<br />
Draudžu dienas Dzīve ticībā. Vada<br />
prāv. Kolvins Makfersons; piedalās<br />
māc. Dainis Markovskis. Referāts,<br />
diskusijas ar pusdienām Daugavas<br />
Vanagu namā, 87 Chetwynd St, Nth<br />
Melbourne. Lūdzam pieteikties līdz<br />
10. jūl. Irēnei Ziedarei (0409 355 532),<br />
irene.ziedars@gmail.com<br />
Svētdien, 15. jūl., plkst. 10.00 dievkalpojums.<br />
Svētdien, 15. jūl., plkst. 10.00<br />
Draudžu dienas Dzīve ticībā. Vada<br />
prāv. Kolvins Makfersons; piedalās<br />
māc. Dainis Markovskis. Dievkalpojums,<br />
kafijas galds, svinīgs noslēgums<br />
Svētā Krusta baznīcā, 40 Warrigal Rd,<br />
Surrey Hills. Lūdzam pieteikties līdz<br />
10. jūl. Irēnei Ziedarei (0409 355 532),<br />
irene.ziedars@gmail.com<br />
Svētdien, 29. jūl., plkst. 10.00 dievkalpojums.<br />
Pertā<br />
Pertas ev. lut. Sv. Pāvila draudze<br />
Māc. Gunis Balodis.<br />
Svētdien, 29. jūl., plkst. 10.30 dievkalpojums.<br />
Sidnejā<br />
Piektdien, 13. jūl., plkst. 12.00 Senioru<br />
saiets Latviešu namā. Kafejnīca būs<br />
atvērta kā parasti no plkst. 11.00. Šoreiz<br />
skatīsimies Ulda Siliņa vienreizēji<br />
skaisto komēdiju Vēstules no Dzimtenes,<br />
kura ir uzņemta 1992. gadā Rīgā.<br />
Tā kā šī luga ir 120 minūšu gara, pēc<br />
stundas skatīšanās uztaisīsim pārtraukumu.<br />
Sidnejas ev. lut. latviešu draudze,<br />
Svētā Jāņa baznīcā<br />
Prāv. Kolvins Makfersons.<br />
Svētdien, 15. jūl., plkst. 10.00 lasītais<br />
dievkalpojums.<br />
Svētdien, 22. jūl., plkst. 10.00 Dievkalpojums<br />
ar Svēto Vakarēdienu. Pēc<br />
dievkalpojuma prāvesta referāts par<br />
garīgu tēmu.<br />
Svētdien, 29. jūl., plkst. 10.00 dievkalpojums<br />
ar Svēto Vakarēdienu.<br />
Sidnejas latv. ev. lut. Vienības<br />
draudze<br />
Māc. Raimonds Sokolovskis.<br />
Svētdien, 22. jūl., plkst. 10.00 dievkalpojums<br />
ar dievgaldu.<br />
Zelta piekrastē<br />
ASV<br />
Sestdien, 28. jūl., Filadelfijas Brīvo<br />
latvju biedrībā izrādīs filmas www.latviansociety.com.<br />
Nīderlandē<br />
Ceturtdien, 12. jūl., koncertzālē<br />
P60 – Podium for Pop & Culture Amstelvīnā<br />
– pilsētā, kas robežojas ar<br />
Amsterdamu, pasākums Out in Riga.<br />
Uzstāsies mūziķi no Latvijas – grupas<br />
Gaujarts, Mona De Bo, Mango,<br />
dziesminieks Imants Daksis, ģitārists<br />
Reinis Jaunais, kā arī elektroniskās<br />
mūzikas producents ar skatuves vārdu<br />
Kodek. Pasākuma rīkotāji plāno pulcēt<br />
Nīderlandē dzīvojošos un ceļojošos<br />
latviešus, kā arī popularizēt mūziķus<br />
no Latvijas vietējo klausītāju vidū.<br />
Plašāka informāciju koncertzāles P60<br />
mājaslapā: www.p60.nl.<br />
Zviedrijā<br />
Pirmdien, 23. jūl. – 31. jūl., Zviedrijas<br />
Latviešu apvienība rīko mazo bērnu<br />
nometni Ēlandē, Sandbijā bērniem<br />
vecumā no 3 – 4 gadiem. Mīļi gaidīti ir<br />
arī jaunāki vai vecāki māsas un brāļi,<br />
kā arī viņu vecāki. Informācija http://<br />
zla.lv/p=1241<br />
Latvijā<br />
Līdz 14. jūlijam Māra Bišofa personālizstāde<br />
Zīmējumu paraugstunda<br />
galerijā Istaba.<br />
Līdz 22. jūlijam Vidzemes novada<br />
tautas lietišķās mākslas izstāde Cēsu<br />
Izstāžu namā, Cēsīs, Pils laukums 3.<br />
Līdz 5. aug., Starptautiskā tautas lietišķās<br />
mākslas izstāde Vainags Rīgas<br />
Mākslas telpā.<br />
Trešdien, 11. jūl., plkst. 17.30 – 19.30<br />
Latviešu Tirdzniecības un Rūpniecības<br />
Kamera Austrālijā noturēs savu<br />
gadskārtējo pieņemšanu Latvijas<br />
Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras<br />
telpās Kr. Valdemāra ielā 35, Rīgā.<br />
Tuvāka informācija un pieteikšanās<br />
pie kameras prezidenta, Valda Tomaņa.<br />
Trešdien, 11. jūl., plkst. 20.00 Senās<br />
mūzikas festivāla atklāšanas koncerts<br />
Rīgas Sv. Jāņa baznīcā. Dzied Latvijas<br />
Radio koris.<br />
Trešdien, 11. jūl. – 14. jūl., 18. Starptautiskais<br />
Senās mūzikas festivāls<br />
Rīgā, Rundālē, Koknesē un Mežotnē.<br />
www.latvijaskoncerti.lv.<br />
Ceturtdien, 12. jūl., plkst. 20.00 Senās<br />
mūzikas festivālā orķestris Kremerata<br />
Baltica un tā mākslinieciskais<br />
vadītājs Gidons Krēmers Lielajā ģildē<br />
piedāvā programmu, kurā skanēs<br />
Georga Fīlipa Tēlemaņa aizraujošā<br />
svīta Dons Kihots, Johana Sebastiāna<br />
Baha koncerts un mūslaiku skaņražu<br />
sveicieni dižajam Johanam Sebastiānam<br />
projektā Instrumentācijas māksla.<br />
Piektdien, 13. jūl., plkst. 18.00 –<br />
22.00 Ārzemju latviešu kārtējais tikšanās<br />
vakars PBLA pārstāvniecības<br />
birojā Rīgā, Lāčplēša ielā 29 dz. 5.<br />
Piektdien, 13. jūl. – 14. jūl., Latvijas<br />
kultūras ministrija rīko Rīgā konferenci<br />
ar nosaukumu Latvieši pasaulē<br />
– piederīgi Latvijai. Konferences<br />
mērķis ir attīstīt atbalstu ārpus Latvijas<br />
dzīvojošiem latviešiem identitātes<br />
saglabāšanu un saišu uzturēšanu un<br />
stiprināšanu ar Latviju. Konferences<br />
norises vietas būs Folkklubs Ala<br />
Pagrabs un Ārlietu ministrija. Konferences<br />
organizēšanā līdzdarbojas<br />
Ārlietu ministrija, Izglītības un zinātnes<br />
ministrija, Pasaules brīvo latviešu<br />
apvienība un Eiropas latviešu apvienība.<br />
Visi, kuri vēlās var piedalīties,<br />
iepriekš piesakoties šeit: http://www.<br />
visidati.lv/ aptauja/694675797/1/<br />
Svētdien, 15. jūl., plkst. 16.00 Rīgas<br />
Evanģēliskās draudzes dievkalpojums<br />
Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Kalpos<br />
prāv. Klāvs Bērziņš. Visi laipni lūgti<br />
un aicināti!<br />
Piektdien, 20. jūl., plkst. 20.00 Mazajā<br />
Mežotnes pilī Pētera Vaska fonda<br />
koncerts, kurā tiks atskaņots pasūtītais<br />
Daces Aperānes jaundarbs Vasaras<br />
balāde. Andra Dārziņa un Lauma<br />
Skride atskaņos Pētera Vaska, Friderika<br />
Šopēna, Roberta Šūmaņa, Daces<br />
Aperānes, Jāzepa Mediņa un Dariusa<br />
Mijo skaņdarbi.<br />
Līdz 9. sept. – Izstāde Napoleona<br />
laiks un Latvija Latvijas Nacionālajā<br />
vēstures muzejā. Izstādē atainota<br />
spilgta 19. gs. vēstures epizode, kad<br />
1812. gada vasarā Krievijā iebruka<br />
Napoleona armija un karadarbība norisinājās<br />
arī tagadējā Latvijas teritorijā.<br />
Par dramatiskajiem notikumiem<br />
Rīgā, kad naktī no 11. uz 12. jūliju tika<br />
nodedzinātas Pēterburgas un Maskavas<br />
priekšpilsētas, izstādē stāstīs<br />
nezināma autora 19. gs. pirmajā pusē<br />
gleznotie Rīgas skati un citas vēstures<br />
liecības no muzeja krājuma. Eksponētās<br />
gleznas, gravīras, militārie formas<br />
tērpi, Napoleona karagājieniem un nozīmīgākajām<br />
kaujām veltītās medaļas<br />
un sadzīves priekšmeti ļaus apmeklētājiem<br />
pilnībā iejusties tā laika Eiropas<br />
politisko notikumu norisēs. ■<br />
Lata kurss<br />
Latvijas Bankas kurss 11. jūlijā.<br />
1 EUR = 0,702804 (piesaistes kurss)<br />
1 AUD = 0,5820 1 NZD = 0,4540<br />
1 GBP = 0,8870 1 USD = 0,5720