Laikraksts "Latvietis" 209
Laikraksts "Latvietis" 209
Laikraksts "Latvietis" 209
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
10. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā<br />
Komponista Arnolda Šturma simtgadi pieminot<br />
Koncerts Mūzikas akadēmijā<br />
Latvijas Konservatorijā<br />
un Latvijas mūzikas<br />
dzīvē Arnolds<br />
Šturms (1912, Dobele –<br />
1999, Ņujorka) vispirms<br />
ienāca kā flautists. Mācījās<br />
flautas spēli pie<br />
prof. Jāņa Neimaņa,<br />
1934. gadā absolvēja Konservatoriju ar<br />
brīvmākslinieka grādu, uzsāka darbu<br />
Latvijas Nacionālās operas orķestrī,<br />
bija pazīstams arī kā kamermūziķis un<br />
Radiofona solists. Ne velti tieši viņu<br />
1940. gada rudenī Latvijas Konservatorijas<br />
vadība uzaicināja par augstskolas<br />
mācībspēku – flautas klases vadītāju,<br />
un šo darbu Šturms veica līdz<br />
1944. gadam.<br />
Tālākajos dzīves ceļos, kas pēc<br />
Vācijas gadiem Arnoldu Šturmu noved<br />
ASV, flautas spēlei līdzās stājas arī<br />
citas muzikālās aktivitātes – gan koru<br />
vadība Vācijā, gan mūzikas publicista<br />
un pedagoga darbs. Tomēr aizvadītajā<br />
cēlienā mūziķa domās un izjūtās<br />
acīmredzot ir uzkrājies daudz kas<br />
tāds, kas izsakāms tikai paša sacerētos<br />
skaņurakstos, paša radītās partitūrās.<br />
Un tā, 50. gados, studējot Džordža<br />
Pībodija (George Peabody) koledžā<br />
Nešvilā, Tenesijā, Arnolds Šturms kā<br />
mūziķis piedzimst otrreiz – nu jau kā<br />
komponists. Kopš šī laika līdzās flautas<br />
spēles un kamermūzikas pedagoga<br />
pienākumiem Roosa mūzikas skolā<br />
Bruklinā, Ņujorkā, koncertdarbībai un<br />
regulāri veiktam mūzikas publicista<br />
darbam, krājas un pildās arī Arnolda<br />
Šturma kompozīciju pūrs.<br />
Liktenis ir lēmis Arnoldam Šturmam<br />
atgriezties Latvijā: gan muzikāli<br />
simboliski – ar savām kompozīcijām,<br />
gan tieši – vairākkārt ciemojoties<br />
dzimtenē. Un tad jau uz mūžīgu palikšanu<br />
– no aizokeāna pārvesto komponista<br />
pelnu urnu glabā Rīgas Pirmo<br />
Meža kapu Komponistu kalniņa smiltaine.<br />
Arnolda Šturma mūzika Latviju<br />
sasniedza jau Trešās atmodas pirmajos<br />
gados. Kopš tā laika viņa sacerējumi<br />
periodiski skanējuši gan jauktajos<br />
koncertos un radioraidījumos, gan arī<br />
trijos autorkoncertos Latvijas Mūzikas<br />
akadēmijā Rīgā. Pēc komponista aiziešanas<br />
viņsaulē ciešu saikni ar Latvijas<br />
mūziķiem uztur Šturma kundze –<br />
mākslas zinātniece Eleonora Šturma.<br />
Te vietā atcerēties, ka kopš pagājušā<br />
gada, pateicoties Šturma kundzes<br />
grāmatas 50 gadus mākslai pa pēdām<br />
izdevumam, arī Latvijas interesentiem<br />
kļuvis pieejams materiāls, kas<br />
sniedz plašu ieskatu latviešu tēlotājas<br />
mākslas norisēs 20. g.s. otrajā daļā ārpus<br />
dzimtenes.<br />
Bet to, ka turpinās sadarbība mūzikā,<br />
skaisti apliecināja trešdien, 13. jūnijā<br />
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas<br />
Klavieru trio. No kreisās: Inese Milzarāja, Mārtiņš Zilberts un Mārtiņš Circenis.<br />
akadēmijas Lielajā zālē notikušais Arnolda<br />
Šturma simtgades autorkoncerts<br />
ar Eleonoras Šturmas ievadvārdiem.<br />
Pārstāvētas bija divas galvenās Šturma<br />
daiļrades jomas – vokālā un instrumentālā<br />
kamermūzika. Protams, goda<br />
vieta bija ierādīta paša komponista<br />
instrumentam – izskanēja 1960. gadā<br />
sacerētā, neoklasiskas stilizācijas iekrāsotā<br />
Ceturtā svīta flautai un klavierēm<br />
(spēlēja flautists Imants Sneibis un<br />
Ventis Zilberts), kā arī 1975. gadā tapusī,<br />
kontrastējošā, arī dramatiskas un<br />
traģiskas izjūtas ietverošā Svīta flautai<br />
un klavierēm (spēlēja flautiste Ilze Urbāne<br />
un Ilze Dzērve).<br />
Plašu izjūtu loku aptvēra Latvijā<br />
jau vairākkārt dzirdētā un radiofondos<br />
ieskaņotā Poēma vijolei un klavierēm<br />
(1985). To kopā ar Venti Zilbertu atskaņoja<br />
vijolniece Rasma Lielmane,<br />
kurai šis darbs ir veltīts. Paldies māksliniecei<br />
par nenogurstošu latviešu<br />
mūzikas popularizēšanu ārzemēs visā<br />
radošā ceļa garumā un rosīgo darbību<br />
kontaktu atkalnostiprināšanā nule aizvadītajās<br />
desmitgadēs!<br />
Jaunums turpretim koncerta apmeklētāju<br />
lielākajai daļai bija Airas<br />
Rūrānes (soprāns) un Anša Saukas<br />
(bass) kopā ar koncertmeistaru Venti<br />
Zilbertu sagatavotais ieskats Arnolda<br />
Šturma vokālajā kamermūzikā.<br />
A. Rūrāne dziedāja dziesmu ciklu<br />
Četras liriskas dziesmas ar Klāras<br />
Zāles dzeju (1962–1963): Mēness kokle,<br />
Mirklis ārpus laika, Sudrabainais<br />
avots, Nogremdētā dārzā.<br />
A. Sauka savukārt bija izvēlējies<br />
trīs kompozīcijas no cikla Četras<br />
dziesmas ar Ainas Kraujietes vārdiem<br />
(1963–1964): Miglā, Mistērija, Svētceļnieki.<br />
Žanra ziņā šīs dziesmas visdrīzāk<br />
saucamas par monologiem, par<br />
dzejoļiem ar mūziku, jo balss un klavieru<br />
loma te pilnībā līdzvērtīga. Savukārt<br />
dzejas daudznozīmīgie, simboliskas<br />
slodzes piepildītie tēli daudzviet<br />
vedinājuši autoru uz apcerošu izteiksmi<br />
un smalku iztēlojošu detaļu ietveršanu<br />
nošu tekstā. Te, piemēra pēc,<br />
sākumrindas no Klāras Zāles dzejoļa<br />
Sudrabainais avots, kuras prasīties<br />
prasās būt izteiktas mūzikā:<br />
Avots, sudrabainais avots<br />
Mēnešainā naktī dzied<br />
Un uz pirkstu galiem puķes<br />
Klausīdamās tuvāk iet.<br />
Tomēr īpaši gribu izcelt šajā koncertā<br />
skanējušo Trio klavierēm, vijolei<br />
un klarnetei (1968), kuru aizrautīgi un<br />
aizraujoši atskaņoja Inese Milzarāja<br />
(vijole), Mārtiņš Circenis (klarnete)<br />
un Mārtiņš Zilberts. (Mārtiņš Zilberts,<br />
blakus minot, ir Venta Zilberta<br />
dēls, un šobrīd viens no spožākajiem<br />
savas paaudzes pianistiem Latvijas<br />
koncertmeistaru saimē.) Kas šajā mūzikā<br />
notiek, par to bija ļauts fantazēt<br />
katram klausītājam pašam, bet tas,<br />
ka ansambļa instrumenti visu laiku<br />
bija nepārtrauktā darbībā, sadarbībā,<br />
dialogos, monologos un polilogos gan<br />
savstarpēji sastrīdoties, gan izlīgstot,<br />
gan vienojoties kopīgā pārdomu vai<br />
līksmes noskaņā – tas nu bija nepārprotami<br />
skaidrs. Tāpēc Trio klausīties<br />
bija patiess prieks un bauda.<br />
Eleonora Šturma Mūzikas akadēmijā<br />
bija sastopama arī piektdien,<br />
15. jūnijā, kad augstskolas rektora<br />
prof. Arta Sīmaņa un prorektora prof.<br />
Normunda Vīksnes aicināti, uz skatuves<br />
kāpa un augstskolas beigšanas<br />
diplomu saņēma simts jaunu mūziķu<br />
– bakalauri un mākslas maģistri<br />
(Mag.art.). Viena no maģistrantēm –<br />
komponiste Laura Gustovska – no<br />
Šturmas kundzes rokām saņēma arī<br />
Arnolda Šturma balvu. Tādu jau kopš<br />
2005. gada ik vasaru saņem viens no<br />
jaunajiem flautistiem un/vai komponistiem.<br />
Paldies par jauniešu atbalstīšanu,<br />
– mākslas stafete turpinās.<br />
Ilma Grauzdiņa<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
FOTO Edmunds Mickus
Change language