Laikraksts "Latvietis" 209
Laikraksts "Latvietis" 209
Laikraksts "Latvietis" 209
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
14. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā<br />
Mūžībā aizgājis mūsu filistrs<br />
VALDONIS FRICKAUSS<br />
dzimis 1926. gada 20. novembrī, Alūksnē, Latvijā<br />
miris 2012. gada 1. jūlijā, Adelaidē, Austrālijā<br />
Sit tibi terra levis.<br />
Viņu piemiņā paturēs<br />
Gersicania’s saime<br />
Olimpiskās spēles jau klāt!<br />
Turpinājums no 1. lpp.<br />
Vieglatlētikā katra valsts tiesīga<br />
pieteikt līdz trim sacensoņiem, ja viņi/<br />
viņas sasnieguši A standartu. Valstis,<br />
kam tādu nebūtu, drīkst pieteikt vienu<br />
sportistu ar B standartu.<br />
Latviešiem tradicionāli spēcīgajā<br />
šķēpa mešanā ir kuplākais kandidātu<br />
skaits. Nr. 1 viņu vidū ir Atēnu<br />
2004. g. OS sudraba medalists Vadims<br />
Vasiļevskis, kas vēl nesen sacensībās<br />
Jūdžīnā, Oregonā uzvarējis ar savu sezonas<br />
labāko rezultātu 84,65 (iepriekš<br />
viņš metis pat 88,22 m; A standarts ir<br />
82 m). Tikai 20 g.v. Zigismunds Sirmais<br />
labojis pasaules junioru rekordu<br />
ar 84,69 m, taču pēc tam viņa rezultāti<br />
bijuši pieticīgi. Arī Ainārs Kovals<br />
(sudraba medalists Pekinā) beidzot<br />
pārsniedzis olimpisko A standartu ar<br />
83,69 m.<br />
Negaidīti, nesenējās Eiropas meistarsacīkstēs<br />
(turpmāk EM) Helsinkos<br />
neviens no viņiem nekvalificējās pat<br />
finālam!<br />
Uz medaļu vismaz divi no viņiem<br />
varētu būtu spējīgi, taču jautājums –<br />
kā vienmēr – paliek: kāda būs forma<br />
un kādi nervi sacīkšu dienā.<br />
Sieviešu šķēpmešanā jau labu<br />
laiku dominējusi Madara Palameika<br />
(ALSP uzmudinājuma balvas laureāte<br />
2004. g.). Viņas veiksmīgākais metiens<br />
bijis 63,46 m (standarts 61 m).<br />
EM viņa sasniedza tikai 57,24 m un<br />
8.v., taču iespējams, ka viņa taupījās<br />
Londonai un slīpēja tehniku. Līdz 6.v.<br />
ar 59,41 m tika Sinta Ozoliņa-Kovala<br />
(piedalījās Pekinā 2008. g.), taču līdz<br />
A normai pietrūka 59 cm.<br />
Lodes grūšanā Māris Urtāns, arī<br />
Pekinas olimpietis un ALSP balvas<br />
laureāts (1999. g.), ir cīnījies ar savainojumiem.<br />
B standarts (20 m) viņam ir<br />
sasniegts (20,82 m), taču 20 m robeža<br />
viņam reti padodas.<br />
Veiksmīgas bijušas Latvijas septiņcīņnieces,<br />
izcīnot divas vietas OS.<br />
Aiga Grabuste, kas pārstāvēja Latviju<br />
jau 2008. g. OS, tagad sasniegusi<br />
6507 p. (standarts 6150). Maija beigās<br />
IAAF World Combined Events Challenge<br />
sērijas posmā Austrijā 20 g.v.<br />
Laura Ikauniece iespēja 6282 p. un EM<br />
patīkami pārsteidza ar jaunu personīgo<br />
rekordu – 6335 p., nopelnot bronzas<br />
medaļu (Grabuste ar 6325 p. bija ceturtā).<br />
Talants Laurai acīmredzot gēnos:<br />
viņas mātei Vinetai vēl arvien pieder<br />
trīs Latvijas rekordi: 100 m, 200 m un<br />
400 m, un tēvs Aivars savulaik arī bijis<br />
teicams sprinteris. Arī Laura saņēmusi<br />
ALSP balvu – 2008. g. – Veiksmīgā<br />
dienā abas varētu kandidēt uz sešnieku.<br />
Arī tāllēkšanā Latvijai divas vietas<br />
aizņēmušas iepr. gada Eiropas m/s<br />
bronzas medaliste Ineta Radēviča (šoreiz<br />
EM 6,55 m un 6.v.) un Lauma Grīva<br />
(EM 6,37 m). Nebūtu pārsteigums,<br />
ja Londonā Radeviča izsprāgtu līdz<br />
sešniekam.<br />
A normu bija sasniedzis Ronalds<br />
Arājs (saņēma ALSP balvu 2004. g.)<br />
100 m sprintā un Eiropas m/s iekļuva<br />
finālā, kas kādam latvietim sen nebija<br />
izdevies.<br />
Finālskrējienā viņš, diemžēl, pārrāva<br />
Arhila cīpslu un krita. Londonu<br />
viņam neredzēt. Patiesi žēl.<br />
A norma ir desmitcīņniekam Edgaram<br />
Eriņam, taču klibojusi veselība.<br />
Soļotājas Agnese Pastare un Anita<br />
Kažemaka līdz šim bija izpildījušas<br />
B normu 20 km distancē, taču nesen<br />
sacensībās Alita, Lietuvā, Pastare sasniegusi<br />
A normu. – Turpat Alitā Aivars<br />
Rumbenieks 20 km izsoļojis B<br />
normu, ko jau agrāk 50 km distancē<br />
bija nodrošinājis Igors Kazakevičs.<br />
Vēl Latviju varētu pārstāvēt vesera<br />
metējs, daudzkārtējais Latvijas rekordists<br />
Igors Sokolovs, 1500 m skrējējs<br />
Dmitrijs Jurkevičs un Valerijs Žolnerovičs<br />
maratonā, kam visiem kabatā B<br />
norma.<br />
Izcilajai gargabalniecei Jeļenai<br />
Prokopčukai būtu vieta maratonā, taču<br />
viņai nepatīkot skriet vasaras karstumā<br />
un viņa mērķējot uz 10000 m. Viņa<br />
varētu būt pati labākā no baltajām<br />
skrējējām. – Maratonā varētu startēt<br />
Ilona Marhele vai Dace Līna (abām B<br />
norma).<br />
Starts Londonā nav garantēts nevienam<br />
– veselības stāvokļa, vājas formas<br />
vai citu iemeslu dēļ.<br />
G.E.B.<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
Papildinājums<br />
Londonai kvalificējušās vēl 2 šķēpmetējas:<br />
Sinta Ozoliņa-Kovala un Līne<br />
Mūze. Pirmā nupat noslēgtajā Latvijas<br />
olimpiādē aizmeta šķēpu 62,63 m;<br />
otra – Kauņā Lietuvas atklātajās vieglatlētikas<br />
m/s iespēja 61,04 m, par 4 cm<br />
pārsniedzot olimpisko A normu.<br />
Līdz ar to Latvija sasniegusi vienreizīgu<br />
rekordu: šķēpa mešanā kvalificējušies<br />
maksimāli iespējamais<br />
skaits: 3 vīrieši (Vasiļevskis, Kovals,<br />
Sirmais) un 3 sievietes (Palameika,<br />
Ozoliņa-Kovala un Mūze).<br />
G.E.B.<br />
Turpmāk vēl<br />
Uz Kurzemes līci<br />
Turpinājums no 13. lpp.<br />
tīm, lai varētu tikt uz kora mēģinājumu.<br />
Pēc tam ar sapakotām mantām un<br />
ar Hercoga Jēkaba kuģa karoga krabja<br />
zīmes T-krekliem mugurā devāmies<br />
uz ostu, kur gaidīja kuģītis – katamarāns,<br />
lai vestu uz Tobago. Vietējie to<br />
izrunā kā Tob(ai)go. Guntars jau ieņēma<br />
vietu koristiem augšstāvā, kur noturēja<br />
mēģinājumu. Pārējie salidojuma<br />
tautieši sēdēja mums tuvumā, un tā<br />
bijām kopā. Varējam stāvēt pie kuģa<br />
reliņiem un skatīties uz Portofspeina<br />
prombraucot un sagaidīt Venecuēlas<br />
ragu jūrā.<br />
Pēc tam izmēģinājām Līgo dziesmas.<br />
Šeit uzsvars tiešam bija uz līgo –<br />
ne tikai dziesmas tekstam! Daži tādi<br />
zaļāki palika ar lieliem jūras viļņiem.<br />
Labi, ka kuģa bārs bija mums aizmugurē<br />
un parocīgs. Balsis Guntars uzdeva<br />
uz Lilitas Daenkes (Adelaide) kokles<br />
un līgo izskanēja pa visām malām.<br />
Daži vietējie arī vēlējās pievienoties –<br />
īpaši tie derēja vīru rindās. Kad koris<br />
nodziedāja Pūt, vējiņi, tad dzirdējām<br />
daudz aplausus.<br />
Atvadoties vietējie pat uzsauca:<br />
Līgo! Vēji mūs tiešām ir atpūtuši uz<br />
Tobago Kurzemes līci!<br />
Marija Perejma<br />
Kora „Atbalsis“ diriģente/vadītāja<br />
Laikrakstam „Latvietis“<br />
Turpmāk vēl