16.01.2015 Views

Laikraksts "Latvietis" 209

Laikraksts "Latvietis" 209

Laikraksts "Latvietis" 209

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

14. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Trešdien, 2012. gada 11. jūlijā<br />

Mūžībā aizgājis mūsu filistrs<br />

VALDONIS FRICKAUSS<br />

dzimis 1926. gada 20. novembrī, Alūksnē, Latvijā<br />

miris 2012. gada 1. jūlijā, Adelaidē, Austrālijā<br />

Sit tibi terra levis.<br />

Viņu piemiņā paturēs<br />

Gersicania’s saime<br />

Olimpiskās spēles jau klāt!<br />

Turpinājums no 1. lpp.<br />

Vieglatlētikā katra valsts tiesīga<br />

pieteikt līdz trim sacensoņiem, ja viņi/<br />

viņas sasnieguši A standartu. Valstis,<br />

kam tādu nebūtu, drīkst pieteikt vienu<br />

sportistu ar B standartu.<br />

Latviešiem tradicionāli spēcīgajā<br />

šķēpa mešanā ir kuplākais kandidātu<br />

skaits. Nr. 1 viņu vidū ir Atēnu<br />

2004. g. OS sudraba medalists Vadims<br />

Vasiļevskis, kas vēl nesen sacensībās<br />

Jūdžīnā, Oregonā uzvarējis ar savu sezonas<br />

labāko rezultātu 84,65 (iepriekš<br />

viņš metis pat 88,22 m; A standarts ir<br />

82 m). Tikai 20 g.v. Zigismunds Sirmais<br />

labojis pasaules junioru rekordu<br />

ar 84,69 m, taču pēc tam viņa rezultāti<br />

bijuši pieticīgi. Arī Ainārs Kovals<br />

(sudraba medalists Pekinā) beidzot<br />

pārsniedzis olimpisko A standartu ar<br />

83,69 m.<br />

Negaidīti, nesenējās Eiropas meistarsacīkstēs<br />

(turpmāk EM) Helsinkos<br />

neviens no viņiem nekvalificējās pat<br />

finālam!<br />

Uz medaļu vismaz divi no viņiem<br />

varētu būtu spējīgi, taču jautājums –<br />

kā vienmēr – paliek: kāda būs forma<br />

un kādi nervi sacīkšu dienā.<br />

Sieviešu šķēpmešanā jau labu<br />

laiku dominējusi Madara Palameika<br />

(ALSP uzmudinājuma balvas laureāte<br />

2004. g.). Viņas veiksmīgākais metiens<br />

bijis 63,46 m (standarts 61 m).<br />

EM viņa sasniedza tikai 57,24 m un<br />

8.v., taču iespējams, ka viņa taupījās<br />

Londonai un slīpēja tehniku. Līdz 6.v.<br />

ar 59,41 m tika Sinta Ozoliņa-Kovala<br />

(piedalījās Pekinā 2008. g.), taču līdz<br />

A normai pietrūka 59 cm.<br />

Lodes grūšanā Māris Urtāns, arī<br />

Pekinas olimpietis un ALSP balvas<br />

laureāts (1999. g.), ir cīnījies ar savainojumiem.<br />

B standarts (20 m) viņam ir<br />

sasniegts (20,82 m), taču 20 m robeža<br />

viņam reti padodas.<br />

Veiksmīgas bijušas Latvijas septiņcīņnieces,<br />

izcīnot divas vietas OS.<br />

Aiga Grabuste, kas pārstāvēja Latviju<br />

jau 2008. g. OS, tagad sasniegusi<br />

6507 p. (standarts 6150). Maija beigās<br />

IAAF World Combined Events Challenge<br />

sērijas posmā Austrijā 20 g.v.<br />

Laura Ikauniece iespēja 6282 p. un EM<br />

patīkami pārsteidza ar jaunu personīgo<br />

rekordu – 6335 p., nopelnot bronzas<br />

medaļu (Grabuste ar 6325 p. bija ceturtā).<br />

Talants Laurai acīmredzot gēnos:<br />

viņas mātei Vinetai vēl arvien pieder<br />

trīs Latvijas rekordi: 100 m, 200 m un<br />

400 m, un tēvs Aivars savulaik arī bijis<br />

teicams sprinteris. Arī Laura saņēmusi<br />

ALSP balvu – 2008. g. – Veiksmīgā<br />

dienā abas varētu kandidēt uz sešnieku.<br />

Arī tāllēkšanā Latvijai divas vietas<br />

aizņēmušas iepr. gada Eiropas m/s<br />

bronzas medaliste Ineta Radēviča (šoreiz<br />

EM 6,55 m un 6.v.) un Lauma Grīva<br />

(EM 6,37 m). Nebūtu pārsteigums,<br />

ja Londonā Radeviča izsprāgtu līdz<br />

sešniekam.<br />

A normu bija sasniedzis Ronalds<br />

Arājs (saņēma ALSP balvu 2004. g.)<br />

100 m sprintā un Eiropas m/s iekļuva<br />

finālā, kas kādam latvietim sen nebija<br />

izdevies.<br />

Finālskrējienā viņš, diemžēl, pārrāva<br />

Arhila cīpslu un krita. Londonu<br />

viņam neredzēt. Patiesi žēl.<br />

A norma ir desmitcīņniekam Edgaram<br />

Eriņam, taču klibojusi veselība.<br />

Soļotājas Agnese Pastare un Anita<br />

Kažemaka līdz šim bija izpildījušas<br />

B normu 20 km distancē, taču nesen<br />

sacensībās Alita, Lietuvā, Pastare sasniegusi<br />

A normu. – Turpat Alitā Aivars<br />

Rumbenieks 20 km izsoļojis B<br />

normu, ko jau agrāk 50 km distancē<br />

bija nodrošinājis Igors Kazakevičs.<br />

Vēl Latviju varētu pārstāvēt vesera<br />

metējs, daudzkārtējais Latvijas rekordists<br />

Igors Sokolovs, 1500 m skrējējs<br />

Dmitrijs Jurkevičs un Valerijs Žolnerovičs<br />

maratonā, kam visiem kabatā B<br />

norma.<br />

Izcilajai gargabalniecei Jeļenai<br />

Prokopčukai būtu vieta maratonā, taču<br />

viņai nepatīkot skriet vasaras karstumā<br />

un viņa mērķējot uz 10000 m. Viņa<br />

varētu būt pati labākā no baltajām<br />

skrējējām. – Maratonā varētu startēt<br />

Ilona Marhele vai Dace Līna (abām B<br />

norma).<br />

Starts Londonā nav garantēts nevienam<br />

– veselības stāvokļa, vājas formas<br />

vai citu iemeslu dēļ.<br />

G.E.B.<br />

Laikrakstam „Latvietis“<br />

Papildinājums<br />

Londonai kvalificējušās vēl 2 šķēpmetējas:<br />

Sinta Ozoliņa-Kovala un Līne<br />

Mūze. Pirmā nupat noslēgtajā Latvijas<br />

olimpiādē aizmeta šķēpu 62,63 m;<br />

otra – Kauņā Lietuvas atklātajās vieglatlētikas<br />

m/s iespēja 61,04 m, par 4 cm<br />

pārsniedzot olimpisko A normu.<br />

Līdz ar to Latvija sasniegusi vienreizīgu<br />

rekordu: šķēpa mešanā kvalificējušies<br />

maksimāli iespējamais<br />

skaits: 3 vīrieši (Vasiļevskis, Kovals,<br />

Sirmais) un 3 sievietes (Palameika,<br />

Ozoliņa-Kovala un Mūze).<br />

G.E.B.<br />

Turpmāk vēl<br />

Uz Kurzemes līci<br />

Turpinājums no 13. lpp.<br />

tīm, lai varētu tikt uz kora mēģinājumu.<br />

Pēc tam ar sapakotām mantām un<br />

ar Hercoga Jēkaba kuģa karoga krabja<br />

zīmes T-krekliem mugurā devāmies<br />

uz ostu, kur gaidīja kuģītis – katamarāns,<br />

lai vestu uz Tobago. Vietējie to<br />

izrunā kā Tob(ai)go. Guntars jau ieņēma<br />

vietu koristiem augšstāvā, kur noturēja<br />

mēģinājumu. Pārējie salidojuma<br />

tautieši sēdēja mums tuvumā, un tā<br />

bijām kopā. Varējam stāvēt pie kuģa<br />

reliņiem un skatīties uz Portofspeina<br />

prombraucot un sagaidīt Venecuēlas<br />

ragu jūrā.<br />

Pēc tam izmēģinājām Līgo dziesmas.<br />

Šeit uzsvars tiešam bija uz līgo –<br />

ne tikai dziesmas tekstam! Daži tādi<br />

zaļāki palika ar lieliem jūras viļņiem.<br />

Labi, ka kuģa bārs bija mums aizmugurē<br />

un parocīgs. Balsis Guntars uzdeva<br />

uz Lilitas Daenkes (Adelaide) kokles<br />

un līgo izskanēja pa visām malām.<br />

Daži vietējie arī vēlējās pievienoties –<br />

īpaši tie derēja vīru rindās. Kad koris<br />

nodziedāja Pūt, vējiņi, tad dzirdējām<br />

daudz aplausus.<br />

Atvadoties vietējie pat uzsauca:<br />

Līgo! Vēji mūs tiešām ir atpūtuši uz<br />

Tobago Kurzemes līci!<br />

Marija Perejma<br />

Kora „Atbalsis“ diriģente/vadītāja<br />

Laikrakstam „Latvietis“<br />

Turpmāk vēl

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!